CINXE.COM

<!DOCTYPE html> <html class="client-nojs vector-feature-language-in-header-enabled vector-feature-language-in-main-page-header-disabled vector-feature-sticky-header-disabled vector-feature-page-tools-pinned-disabled vector-feature-toc-pinned-clientpref-1 vector-feature-main-menu-pinned-disabled vector-feature-limited-width-clientpref-1 vector-feature-limited-width-content-enabled vector-feature-custom-font-size-clientpref-1 vector-feature-appearance-pinned-clientpref-1 vector-feature-night-mode-disabled skin-theme-clientpref-day vector-toc-available" lang="lv" dir="ltr"> <head> <meta charset="UTF-8"> <title>Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada) — Vikipēdija</title> <script>(function(){var className="client-js vector-feature-language-in-header-enabled vector-feature-language-in-main-page-header-disabled vector-feature-sticky-header-disabled vector-feature-page-tools-pinned-disabled vector-feature-toc-pinned-clientpref-1 vector-feature-main-menu-pinned-disabled vector-feature-limited-width-clientpref-1 vector-feature-limited-width-content-enabled vector-feature-custom-font-size-clientpref-1 vector-feature-appearance-pinned-clientpref-1 vector-feature-night-mode-disabled skin-theme-clientpref-day vector-toc-available";var cookie=document.cookie.match(/(?:^|; )lvwikimwclientpreferences=([^;]+)/);if(cookie){cookie[1].split('%2C').forEach(function(pref){className=className.replace(new RegExp('(^| )'+pref.replace(/-clientpref-\w+$|[^\w-]+/g,'')+'-clientpref-\\w+( |$)'),'$1'+pref+'$2');});}document.documentElement.className=className;}());RLCONF={"wgBreakFrames":false,"wgSeparatorTransformTable":[",\t."," \t,"],"wgDigitTransformTable":["",""], "wgDefaultDateFormat":"ydm","wgMonthNames":["","janvāris","februāris","marts","aprīlis","maijs","jūnijs","jūlijs","augusts","septembris","oktobris","novembris","decembris"],"wgRequestId":"f887f940-a76d-49f2-ba63-89aac5444762","wgCanonicalNamespace":"","wgCanonicalSpecialPageName":false,"wgNamespaceNumber":0,"wgPageName":"Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kopš_2022._gada)","wgTitle":"Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)","wgCurRevisionId":4190594,"wgRevisionId":4190594,"wgArticleId":504831,"wgIsArticle":true,"wgIsRedirect":false,"wgAction":"view","wgUserName":null,"wgUserGroups":["*"],"wgCategories":["Lapas ar atsaucēm, kam trūkst nosaukuma","Lapas ar atsaucēm, kur izmantota URL saite bez nosaukuma","Aktuālie notikumi","Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā","2022. gads","2023. gads","2024. gads","Ukrainas vēsture","Krievijas vēsture","Baltkrievijas vēsture","NATO","Krievijas—Ukrainas karš"],"wgPageViewLanguage":"lv","wgPageContentLanguage":"lv", "wgPageContentModel":"wikitext","wgRelevantPageName":"Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kopš_2022._gada)","wgRelevantArticleId":504831,"wgIsProbablyEditable":true,"wgRelevantPageIsProbablyEditable":true,"wgRestrictionEdit":[],"wgRestrictionMove":[],"wgRedirectedFrom":"Krievijas_2022._gada_iebrukums_Ukrainā","wgNoticeProject":"wikipedia","wgCiteReferencePreviewsActive":true,"wgMediaViewerOnClick":true,"wgMediaViewerEnabledByDefault":true,"wgPopupsFlags":0,"wgVisualEditor":{"pageLanguageCode":"lv","pageLanguageDir":"ltr","pageVariantFallbacks":"lv"},"wgMFDisplayWikibaseDescriptions":{"search":true,"watchlist":true,"tagline":true,"nearby":true},"wgWMESchemaEditAttemptStepOversample":false,"wgWMEPageLength":200000,"wgInternalRedirectTargetUrl":"/wiki/Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)","wgRelatedArticlesCompat":[],"wgEditSubmitButtonLabelPublish":true,"wgULSPosition":"interlanguage","wgULSisCompactLinksEnabled":false,"wgVector2022LanguageInHeader":true, "wgULSisLanguageSelectorEmpty":false,"wgWikibaseItemId":"Q110999040","wgCheckUserClientHintsHeadersJsApi":["brands","architecture","bitness","fullVersionList","mobile","model","platform","platformVersion"],"GEHomepageSuggestedEditsEnableTopics":true,"wgGETopicsMatchModeEnabled":false,"wgGEStructuredTaskRejectionReasonTextInputEnabled":false,"wgGELevelingUpEnabledForUser":false};RLSTATE={"ext.globalCssJs.user.styles":"ready","site.styles":"ready","user.styles":"ready","ext.globalCssJs.user":"ready","user":"ready","user.options":"loading","ext.cite.styles":"ready","mediawiki.page.gallery.styles":"ready","ext.tmh.player.styles":"ready","skins.vector.search.codex.styles":"ready","skins.vector.styles":"ready","skins.vector.icons":"ready","ext.wikimediamessages.styles":"ready","ext.visualEditor.desktopArticleTarget.noscript":"ready","ext.uls.interlanguage":"ready","wikibase.client.init":"ready","ext.wikimediaBadges":"ready"};RLPAGEMODULES=["mediawiki.action.view.redirect", "ext.cite.ux-enhancements","ext.tmh.player","mediawiki.page.media","site","mediawiki.page.ready","mediawiki.toc","skins.vector.js","ext.centralNotice.geoIP","ext.centralNotice.startUp","ext.gadget.opacity-edit","ext.gadget.refToolbar","ext.gadget.edittop","ext.gadget.Editpage","ext.gadget.switcher","ext.gadget.wikibugs","ext.urlShortener.toolbar","ext.centralauth.centralautologin","mmv.bootstrap","ext.popups","ext.visualEditor.desktopArticleTarget.init","ext.visualEditor.targetLoader","ext.echo.centralauth","ext.eventLogging","ext.wikimediaEvents","ext.navigationTiming","ext.uls.interface","ext.cx.eventlogging.campaigns","ext.cx.uls.quick.actions","wikibase.client.vector-2022","ext.checkUser.clientHints","ext.growthExperiments.SuggestedEditSession"];</script> <script>(RLQ=window.RLQ||[]).push(function(){mw.loader.impl(function(){return["user.options@12s5i",function($,jQuery,require,module){mw.user.tokens.set({"patrolToken":"+\\","watchToken":"+\\","csrfToken":"+\\"}); }];});});</script> <link rel="stylesheet" href="/w/load.php?lang=lv&modules=ext.cite.styles%7Cext.tmh.player.styles%7Cext.uls.interlanguage%7Cext.visualEditor.desktopArticleTarget.noscript%7Cext.wikimediaBadges%7Cext.wikimediamessages.styles%7Cmediawiki.page.gallery.styles%7Cskins.vector.icons%2Cstyles%7Cskins.vector.search.codex.styles%7Cwikibase.client.init&only=styles&skin=vector-2022"> <script async="" src="/w/load.php?lang=lv&modules=startup&only=scripts&raw=1&skin=vector-2022"></script> <meta name="ResourceLoaderDynamicStyles" content=""> <link rel="stylesheet" href="/w/load.php?lang=lv&modules=site.styles&only=styles&skin=vector-2022"> <meta name="generator" content="MediaWiki 1.44.0-wmf.6"> <meta name="referrer" content="origin"> <meta name="referrer" content="origin-when-cross-origin"> <meta name="robots" content="max-image-preview:standard"> <meta name="format-detection" content="telephone=no"> <meta property="og:image" content="https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4f/2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg/1200px-2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg.png"> <meta property="og:image:width" content="1200"> <meta property="og:image:height" content="807"> <meta property="og:image" content="https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4f/2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg/800px-2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg.png"> <meta property="og:image:width" content="800"> <meta property="og:image:height" content="538"> <meta property="og:image" content="https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4f/2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg/640px-2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg.png"> <meta property="og:image:width" content="640"> <meta property="og:image:height" content="430"> <meta name="viewport" content="width=1120"> <meta property="og:title" content="Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada) — Vikipēdija"> <meta property="og:type" content="website"> <link rel="preconnect" href="//upload.wikimedia.org"> <link rel="alternate" media="only screen and (max-width: 640px)" href="//lv.m.wikipedia.org/wiki/Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)"> <link rel="alternate" type="application/x-wiki" title="Labot šo lapu" href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit"> <link rel="apple-touch-icon" href="/static/apple-touch/wikipedia.png"> <link rel="icon" href="/static/favicon/wikipedia.ico"> <link rel="search" type="application/opensearchdescription+xml" href="/w/rest.php/v1/search" title="Vikipēdija (lv)"> <link rel="EditURI" type="application/rsd+xml" href="//lv.wikipedia.org/w/api.php?action=rsd"> <link rel="canonical" href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)"> <link rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0/deed.lv"> <link rel="alternate" type="application/atom+xml" title="Vikipēdija Atom padeve" href="/w/index.php?title=Special:RecentChanges&feed=atom"> <link rel="dns-prefetch" href="//meta.wikimedia.org" /> <link rel="dns-prefetch" href="login.wikimedia.org"> </head> <body class="skin--responsive skin-vector skin-vector-search-vue mediawiki ltr sitedir-ltr mw-hide-empty-elt ns-0 ns-subject mw-editable page-Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_kopš_2022_gada rootpage-Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_kopš_2022_gada skin-vector-2022 action-view"><a class="mw-jump-link" href="#bodyContent">Pāriet uz saturu</a> <div class="vector-header-container"> <header class="vector-header mw-header"> <div class="vector-header-start"> <nav class="vector-main-menu-landmark" aria-label="Vietne"> <div id="vector-main-menu-dropdown" class="vector-dropdown vector-main-menu-dropdown vector-button-flush-left vector-button-flush-right" > <input type="checkbox" id="vector-main-menu-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-main-menu-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Galvenā izvēlne" > <label id="vector-main-menu-dropdown-label" for="vector-main-menu-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" > Galvenā izvēlne </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-main-menu-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> <div id="vector-main-menu" class="vector-main-menu vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-main-menu-pinnable-header vector-pinnable-header-unpinned" data-feature-name="main-menu-pinned" data-pinnable-element-id="vector-main-menu" data-pinned-container-id="vector-main-menu-pinned-container" data-unpinned-container-id="vector-main-menu-unpinned-container" > <div class="vector-pinnable-header-label">Galvenā izvēlne</div> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-main-menu.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-main-menu.unpin">paslēpt</button> </div> <div id="p-navigation" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-navigation" > <div class="vector-menu-heading"> Navigācija </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="n-mainpage" class="mw-list-item"><a href="/wiki/S%C4%81kumlapa" title="Iet uz sākumlapu [z]" accesskey="z">Sākumlapa</a></li><li id="n-portal" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls" title="Šeit Tu vari uzdot sev interesējošus jautājumus">Kopienas portāls</a></li><li id="n-currentevents" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Aktualit%C4%81tes" title="Uzzini, kas nesen noticis Vikipēdijā">Aktualitātes</a></li><li id="n-recentchanges" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:RecentChanges" title="Izmaiņas, kas nesen izdarītas Vikipēdijā [r]" accesskey="r">Pēdējās izmaiņas</a></li><li id="n-randompage" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:Random" title="Iet uz nejauši izvēlētu lapu [x]" accesskey="x">Nejauša lapa</a></li><li id="n-help" class="mw-list-item"><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs" title="Vieta, kur uzzināt par Vikipēdiju vairāk">Palīdzība</a></li><li id="n-bug_in_article" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Pazi%C5%86ojumi_par_k%C4%BC%C5%ABd%C4%81m">Paziņot par kļūdu</a></li><li id="n-contact" class="mw-list-item"><a href="//lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Kontakti">Kontakti</a></li> </ul> </div> </div> </div> </div> </div> </div> </nav> <a href="/wiki/S%C4%81kumlapa" class="mw-logo"> <img class="mw-logo-icon" src="/static/images/icons/wikipedia.png" alt="" aria-hidden="true" height="50" width="50"> <img class="mw-logo-wordmark" alt="Vikipēdija" src="/static/images/mobile/copyright/wikipedia-wordmark-lv.svg" style="width: 7.5em; height: 1.375em;"> <img class="mw-logo-tagline" alt="Brīvā enciklopēdija" src="/static/images/mobile/copyright/wikipedia-tagline-lv.svg" width="120" height="15" style="width: 7.5em; height: 0.9375em;"> </a> </div> <div class="vector-header-end"> <div id="p-search" role="search" class="vector-search-box-vue vector-search-box-collapses vector-search-box-show-thumbnail vector-search-box-auto-expand-width vector-search-box"> <a href="/wiki/Special:Search" class="cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only search-toggle" title="Meklēt Vikipēdijā [f]" accesskey="f"> Meklēt </a> <div class="vector-typeahead-search-container"> <div class="cdx-typeahead-search cdx-typeahead-search--show-thumbnail cdx-typeahead-search--auto-expand-width"> <form action="/w/index.php" id="searchform" class="cdx-search-input cdx-search-input--has-end-button"> <div id="simpleSearch" class="cdx-search-input__input-wrapper" data-search-loc="header-moved"> <div class="cdx-text-input cdx-text-input--has-start-icon"> <input class="cdx-text-input__input" type="search" name="search" placeholder="Meklēt Vikipēdijā" aria-label="Meklēt Vikipēdijā" autocapitalize="sentences" title="Meklēt Vikipēdijā [f]" accesskey="f" id="searchInput" > </div> <input type="hidden" name="title" value="Special:Search"> </div> <button class="cdx-button cdx-search-input__end-button">Meklēt</button> </form> </div> </div> </div> <nav class="vector-user-links vector-user-links-wide" aria-label="Dalībnieka rīki"> <div class="vector-user-links-main"> <div id="p-vector-user-menu-preferences" class="vector-menu mw-portlet emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> <div id="p-vector-user-menu-userpage" class="vector-menu mw-portlet emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> <nav class="vector-appearance-landmark" aria-label="Izskats"> <div id="vector-appearance-dropdown" class="vector-dropdown " title="Change the appearance of the page's font size, width, and color" > <input type="checkbox" id="vector-appearance-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-appearance-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Izskats" > <label id="vector-appearance-dropdown-label" for="vector-appearance-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" > Izskats </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-appearance-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> </div> </div> </div> </nav> <div id="p-vector-user-menu-notifications" class="vector-menu mw-portlet emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> <div id="p-vector-user-menu-overflow" class="vector-menu mw-portlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="pt-sitesupport-2" class="user-links-collapsible-item mw-list-item user-links-collapsible-item"><a data-mw="interface" href="https://donate.wikimedia.org/?wmf_source=donate&wmf_medium=sidebar&wmf_campaign=lv.wikipedia.org&uselang=lv" class="">Ziedojumi</a> </li> <li id="pt-createaccount-2" class="user-links-collapsible-item mw-list-item user-links-collapsible-item"><a data-mw="interface" href="/w/index.php?title=Special:CreateAccount&returnto=Krievijas+uzbrukums+Ukrainai+%28kop%C5%A1+2022.+gada%29" title="Ieteicams izveidot kontu un pieslēgties; tomēr tas nav obligāti." class="">Izveidot jaunu Vikipēdijas kontu</a> </li> <li id="pt-login-2" class="user-links-collapsible-item mw-list-item user-links-collapsible-item"><a data-mw="interface" href="/w/index.php?title=Special:UserLogin&returnto=Krievijas+uzbrukums+Ukrainai+%28kop%C5%A1+2022.+gada%29" title="Aicinām tevi ieiet Vikipēdijā, tomēr tas nav obligāti. [o]" accesskey="o" class="">Ieiet Vikipēdijā</a> </li> </ul> </div> </div> </div> <div id="vector-user-links-dropdown" class="vector-dropdown vector-user-menu vector-button-flush-right vector-user-menu-logged-out" title="Vairāk iespēju" > <input type="checkbox" id="vector-user-links-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-user-links-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Dalībnieka rīki" > <label id="vector-user-links-dropdown-label" for="vector-user-links-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" > Dalībnieka rīki </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="p-personal" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-personal user-links-collapsible-item" title="Dalībnieka izvēlne" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="pt-sitesupport" class="user-links-collapsible-item mw-list-item"><a href="https://donate.wikimedia.org/?wmf_source=donate&wmf_medium=sidebar&wmf_campaign=lv.wikipedia.org&uselang=lv">Ziedojumi</a></li><li id="pt-createaccount" class="user-links-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:CreateAccount&returnto=Krievijas+uzbrukums+Ukrainai+%28kop%C5%A1+2022.+gada%29" title="Ieteicams izveidot kontu un pieslēgties; tomēr tas nav obligāti."> Izveidot jaunu Vikipēdijas kontu</a></li><li id="pt-login" class="user-links-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:UserLogin&returnto=Krievijas+uzbrukums+Ukrainai+%28kop%C5%A1+2022.+gada%29" title="Aicinām tevi ieiet Vikipēdijā, tomēr tas nav obligāti. [o]" accesskey="o"> Ieiet Vikipēdijā</a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-user-menu-anon-editor" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-user-menu-anon-editor" > <div class="vector-menu-heading"> Lapas redaktoriem, kuri nav pieslēgušies <a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Ievads" aria-label="Uzzini vairāk par rediģēšanu">uzzināt vairāk</a> </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="pt-anoncontribs" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:MyContributions" title="Labojumi, kas veikti no šīs IP adreses [y]" accesskey="y">Devums</a></li><li id="pt-anontalk" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:MyTalk" title="Diskusija par labojumiem, kas izdarīti no šīs IP adreses [n]" accesskey="n">Diskusijas</a></li> </ul> </div> </div> </div> </div> </nav> </div> </header> </div> <div class="mw-page-container"> <div class="mw-page-container-inner"> <div class="vector-sitenotice-container"> <div id="siteNotice"></div> </div> <div class="vector-column-start"> <div class="vector-main-menu-container"> <div id="mw-navigation"> <nav id="mw-panel" class="vector-main-menu-landmark" aria-label="Vietne"> <div id="vector-main-menu-pinned-container" class="vector-pinned-container"> </div> </nav> </div> </div> <div class="vector-sticky-pinned-container"> <nav id="mw-panel-toc" aria-label="Saturs" data-event-name="ui.sidebar-toc" class="mw-table-of-contents-container vector-toc-landmark"> <div id="vector-toc-pinned-container" class="vector-pinned-container"> <div id="vector-toc" class="vector-toc vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-toc-pinnable-header vector-pinnable-header-pinned" data-feature-name="toc-pinned" data-pinnable-element-id="vector-toc" > <h2 class="vector-pinnable-header-label">Saturs</h2> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-toc.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-toc.unpin">paslēpt</button> </div> <ul class="vector-toc-contents" id="mw-panel-toc-list"> <li id="toc-mw-content-text" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a href="#" class="vector-toc-link"> <div class="vector-toc-text">Sākums</div> </a> </li> <li id="toc-Priekšvēsture" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Priekšvēsture"> <div class="vector-toc-text"> 1 Priekšvēsture </div> </a> <button aria-controls="toc-Priekšvēsture-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> Pārslēgt Priekšvēsture apakšsadaļu </button> <ul id="toc-Priekšvēsture-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Starptautiskās_sankcijas_pret_Krieviju" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Starptautiskās_sankcijas_pret_Krieviju"> <div class="vector-toc-text"> 1.1 Starptautiskās sankcijas pret Krieviju </div> </a> <ul id="toc-Starptautiskās_sankcijas_pret_Krieviju-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Putina_uzruna" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Putina_uzruna"> <div class="vector-toc-text"> 1.2 Putina uzruna </div> </a> <ul id="toc-Putina_uzruna-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Norise" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Norise"> <div class="vector-toc-text"> 2 Norise </div> </a> <button aria-controls="toc-Norise-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> Pārslēgt Norise apakšsadaļu </button> <ul id="toc-Norise-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Pirmā_fāze:_Krievijas_pirmā_uzbrukuma_apturēšana_(24._februāris_—_1._aprīlis)" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Pirmā_fāze:_Krievijas_pirmā_uzbrukuma_apturēšana_(24._februāris_—_1._aprīlis)"> <div class="vector-toc-text"> 2.1 Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) </div> </a> <ul id="toc-Pirmā_fāze:_Krievijas_pirmā_uzbrukuma_apturēšana_(24._februāris_—_1._aprīlis)-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Otrā_fāze:_frontes_stabilizācija_(1._aprīlis_—_29._augusts)" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Otrā_fāze:_frontes_stabilizācija_(1._aprīlis_—_29._augusts)"> <div class="vector-toc-text"> 2.2 Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) </div> </a> <ul id="toc-Otrā_fāze:_frontes_stabilizācija_(1._aprīlis_—_29._augusts)-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Trešā_fāze:_Ukrainas_pretuzbrukumi" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Trešā_fāze:_Ukrainas_pretuzbrukumi"> <div class="vector-toc-text"> 2.3 Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi </div> </a> <ul id="toc-Trešā_fāze:_Ukrainas_pretuzbrukumi-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Hersonas_atbrīvošana" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-3"> <a class="vector-toc-link" href="#Hersonas_atbrīvošana"> <div class="vector-toc-text"> 2.3.1 Hersonas atbrīvošana </div> </a> <ul id="toc-Hersonas_atbrīvošana-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-2023._gada_karadarbība" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-3"> <a class="vector-toc-link" href="#2023._gada_karadarbība"> <div class="vector-toc-text"> 2.3.2 2023. gada karadarbība </div> </a> <ul id="toc-2023._gada_karadarbība-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Ceturtā_fāze:_Krievijas_otrais_uzbrukums" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Ceturtā_fāze:_Krievijas_otrais_uzbrukums"> <div class="vector-toc-text"> 2.4 Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums </div> </a> <ul id="toc-Ceturtā_fāze:_Krievijas_otrais_uzbrukums-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Ukrainas_pretuzbrukums_Kurskas_apgabalā" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-3"> <a class="vector-toc-link" href="#Ukrainas_pretuzbrukums_Kurskas_apgabalā"> <div class="vector-toc-text"> 2.4.1 Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā </div> </a> <ul id="toc-Ukrainas_pretuzbrukums_Kurskas_apgabalā-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Ziemeļkorejas_iesaistīšanās_karā" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-4"> <a class="vector-toc-link" href="#Ziemeļkorejas_iesaistīšanās_karā"> <div class="vector-toc-text"> 2.4.1.1 Ziemeļkorejas iesaistīšanās karā </div> </a> <ul id="toc-Ziemeļkorejas_iesaistīšanās_karā-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Ukrainas_infrastruktūras_graušana" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Ukrainas_infrastruktūras_graušana"> <div class="vector-toc-text"> 3 Ukrainas infrastruktūras graušana </div> </a> <button aria-controls="toc-Ukrainas_infrastruktūras_graušana-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> Pārslēgt Ukrainas infrastruktūras graušana apakšsadaļu </button> <ul id="toc-Ukrainas_infrastruktūras_graušana-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-2022._gada_gaisa_uzbrukumi" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#2022._gada_gaisa_uzbrukumi"> <div class="vector-toc-text"> 3.1 2022. gada gaisa uzbrukumi </div> </a> <ul id="toc-2022._gada_gaisa_uzbrukumi-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-2023._gada_gaisa_uzbrukumi" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#2023._gada_gaisa_uzbrukumi"> <div class="vector-toc-text"> 3.2 2023. gada gaisa uzbrukumi </div> </a> <ul id="toc-2023._gada_gaisa_uzbrukumi-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-2024._gada_gaisa_uzbrukumi" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#2024._gada_gaisa_uzbrukumi"> <div class="vector-toc-text"> 3.3 2024. gada gaisa uzbrukumi </div> </a> <ul id="toc-2024._gada_gaisa_uzbrukumi-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Postījumi_Krievijas_un_okupēto_apgabalu_teritorijā" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Postījumi_Krievijas_un_okupēto_apgabalu_teritorijā"> <div class="vector-toc-text"> 4 Postījumi Krievijas un okupēto apgabalu teritorijā </div> </a> <button aria-controls="toc-Postījumi_Krievijas_un_okupēto_apgabalu_teritorijā-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> Pārslēgt Postījumi Krievijas un okupēto apgabalu teritorijā apakšsadaļu </button> <ul id="toc-Postījumi_Krievijas_un_okupēto_apgabalu_teritorijā-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-2022._gada_uzbrukumi" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#2022._gada_uzbrukumi"> <div class="vector-toc-text"> 4.1 2022. gada uzbrukumi </div> </a> <ul id="toc-2022._gada_uzbrukumi-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-2023._gada_uzbrukumi" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#2023._gada_uzbrukumi"> <div class="vector-toc-text"> 4.2 2023. gada uzbrukumi </div> </a> <ul id="toc-2023._gada_uzbrukumi-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-2024._gada_uzbrukumi" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#2024._gada_uzbrukumi"> <div class="vector-toc-text"> 4.3 2024. gada uzbrukumi </div> </a> <ul id="toc-2024._gada_uzbrukumi-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Iznīcinātie_un_bojātie_Krievijas_Melnās_un_Kaspijas_jūras_kara_flotes_kuģi" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Iznīcinātie_un_bojātie_Krievijas_Melnās_un_Kaspijas_jūras_kara_flotes_kuģi"> <div class="vector-toc-text"> 4.4 Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi </div> </a> <ul id="toc-Iznīcinātie_un_bojātie_Krievijas_Melnās_un_Kaspijas_jūras_kara_flotes_kuģi-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Kara_noziegumi" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Kara_noziegumi"> <div class="vector-toc-text"> 5 Kara noziegumi </div> </a> <button aria-controls="toc-Kara_noziegumi-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> Pārslēgt Kara noziegumi apakšsadaļu </button> <ul id="toc-Kara_noziegumi-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Civiliedzīvotāju_upuri" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Civiliedzīvotāju_upuri"> <div class="vector-toc-text"> 5.1 Civiliedzīvotāju upuri </div> </a> <ul id="toc-Civiliedzīvotāju_upuri-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Slaktiņi_okupētajās_teritorijās" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Slaktiņi_okupētajās_teritorijās"> <div class="vector-toc-text"> 5.2 Slaktiņi okupētajās teritorijās </div> </a> <ul id="toc-Slaktiņi_okupētajās_teritorijās-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Marodierisms" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Marodierisms"> <div class="vector-toc-text"> 5.3 Marodierisms </div> </a> <ul id="toc-Marodierisms-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Ukrainas_karagūstekņu_nogalināšana" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Ukrainas_karagūstekņu_nogalināšana"> <div class="vector-toc-text"> 5.4 Ukrainas karagūstekņu nogalināšana </div> </a> <ul id="toc-Ukrainas_karagūstekņu_nogalināšana-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Uzbrukumi_Zaporižjas_AES" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Uzbrukumi_Zaporižjas_AES"> <div class="vector-toc-text"> 5.5 Uzbrukumi Zaporižjas AES </div> </a> <ul id="toc-Uzbrukumi_Zaporižjas_AES-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Bēgļi" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Bēgļi"> <div class="vector-toc-text"> 5.6 Bēgļi </div> </a> <ul id="toc-Bēgļi-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Ķīmisko_ieroču_uzbrukumi" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Ķīmisko_ieroču_uzbrukumi"> <div class="vector-toc-text"> 5.7 Ķīmisko ieroču uzbrukumi </div> </a> <ul id="toc-Ķīmisko_ieroču_uzbrukumi-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Kijivas_bērnu_slimnīcas_sagraušana" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Kijivas_bērnu_slimnīcas_sagraušana"> <div class="vector-toc-text"> 5.8 Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana </div> </a> <ul id="toc-Kijivas_bērnu_slimnīcas_sagraušana-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Kiberuzbrukumi_un_dezinformācijas_kampaņas" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Kiberuzbrukumi_un_dezinformācijas_kampaņas"> <div class="vector-toc-text"> 6 Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas </div> </a> <ul id="toc-Kiberuzbrukumi_un_dezinformācijas_kampaņas-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Krievijas_un_Ukrainas_bruņoto_spēku_zaudējumi" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Krievijas_un_Ukrainas_bruņoto_spēku_zaudējumi"> <div class="vector-toc-text"> 7 Krievijas un Ukrainas bruņoto spēku zaudējumi </div> </a> <ul id="toc-Krievijas_un_Ukrainas_bruņoto_spēku_zaudējumi-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Atsauces" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Atsauces"> <div class="vector-toc-text"> 8 Atsauces </div> </a> <ul id="toc-Atsauces-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Skatīt_arī" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Skatīt_arī"> <div class="vector-toc-text"> 9 Skatīt arī </div> </a> <ul id="toc-Skatīt_arī-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Ārējās_saites" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Ārējās_saites"> <div class="vector-toc-text"> 10 Ārējās saites </div> </a> <ul id="toc-Ārējās_saites-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </div> </div> </nav> </div> </div> <div class="mw-content-container"> <main id="content" class="mw-body"> <header class="mw-body-header vector-page-titlebar"> <nav aria-label="Saturs" class="vector-toc-landmark"> <div id="vector-page-titlebar-toc" class="vector-dropdown vector-page-titlebar-toc vector-button-flush-left" > <input type="checkbox" id="vector-page-titlebar-toc-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-page-titlebar-toc" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Pārslēgt satura rādītāju" > <label id="vector-page-titlebar-toc-label" for="vector-page-titlebar-toc-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" > Pārslēgt satura rādītāju </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-page-titlebar-toc-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> </div> </div> </div> </nav> <h1 id="firstHeading" class="firstHeading mw-first-heading">Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)</h1> <div id="p-lang-btn" class="vector-dropdown mw-portlet mw-portlet-lang" > <input type="checkbox" id="p-lang-btn-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-p-lang-btn" class="vector-dropdown-checkbox mw-interlanguage-selector" aria-label="Pāriet uz rakstu citā valodā. Pieejams 141 valodā" > <label id="p-lang-btn-label" for="p-lang-btn-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--action-progressive mw-portlet-lang-heading-141" aria-hidden="true" > 141 valoda </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li class="interlanguage-link interwiki-af mw-list-item"><a href="https://af.wikipedia.org/wiki/Russiese_inval_in_Oekra%C3%AFne_sedert_2022" title="Russiese inval in Oekraïne sedert 2022 – afrikandu" lang="af" hreflang="af" data-title="Russiese inval in Oekraïne sedert 2022" data-language-autonym="Afrikaans" data-language-local-name="afrikandu" class="interlanguage-link-target">Afrikaans</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-am mw-list-item"><a href="https://am.wikipedia.org/wiki/%E1%8B%98%E1%88%A8%E1%8A%9D%E1%8A%90%E1%89%B5_%E1%89%A0%E1%88%A9%E1%88%B6-%E1%8B%A9%E1%8A%AD%E1%88%AC%E1%8A%95%E1%8B%AB%E1%8A%95_%E1%8C%A6%E1%88%AD%E1%8A%90%E1%89%B5" title="ዘረኝነት በሩሶ-ዩክሬንያን ጦርነት – amharu" lang="am" hreflang="am" data-title="ዘረኝነት በሩሶ-ዩክሬንያን ጦርነት" data-language-autonym="አማርኛ" data-language-local-name="amharu" class="interlanguage-link-target">አማርኛ</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-an mw-list-item"><a href="https://an.wikipedia.org/wiki/Invasi%C3%B3n_rusa_d%27Ucra%C3%ADna_de_2022" title="Invasión rusa d'Ucraína de 2022 – aragoniešu" lang="an" hreflang="an" data-title="Invasión rusa d'Ucraína de 2022" data-language-autonym="Aragonés" data-language-local-name="aragoniešu" class="interlanguage-link-target">Aragonés</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ang mw-list-item"><a href="https://ang.wikipedia.org/wiki/2022_infaru_Russlandes_on_Ucr%C3%A6gnan" title="2022 infaru Russlandes on Ucrægnan – senangļu" lang="ang" hreflang="ang" data-title="2022 infaru Russlandes on Ucrægnan" data-language-autonym="Ænglisc" data-language-local-name="senangļu" class="interlanguage-link-target">Ænglisc</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ar mw-list-item"><a href="https://ar.wikipedia.org/wiki/%D8%A7%D9%84%D8%BA%D8%B2%D9%88_%D8%A7%D9%84%D8%B1%D9%88%D8%B3%D9%8A_%D9%84%D8%A3%D9%88%D9%83%D8%B1%D8%A7%D9%86%D9%8A%D8%A7" title="الغزو الروسي لأوكرانيا – arābu" lang="ar" hreflang="ar" data-title="الغزو الروسي لأوكرانيا" data-language-autonym="العربية" data-language-local-name="arābu" class="interlanguage-link-target">العربية</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ary mw-list-item"><a href="https://ary.wikipedia.org/wiki/%D8%AC%D8%AA%D9%8A%D8%A7%D8%AD_%D8%B1%D9%88%D8%B3%D9%8A_%D8%AF_%D8%A4%D9%83%D8%B1%D8%A7%D9%86%D9%8A%D8%A7_%D8%AF_2022" title="جتياح روسي د ؤكرانيا د 2022 – Moroccan Arabic" lang="ary" hreflang="ary" data-title="جتياح روسي د ؤكرانيا د 2022" data-language-autonym="الدارجة" data-language-local-name="Moroccan Arabic" class="interlanguage-link-target">الدارجة</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-arz mw-list-item"><a href="https://arz.wikipedia.org/wiki/%D8%A7%D9%84%D8%BA%D8%B2%D9%88_%D8%A7%D9%84%D8%B1%D9%88%D8%B3%D9%89_%D9%84%D8%A7%D9%88%D9%83%D8%B1%D8%A7%D9%86%D9%8A%D8%A7_(2022)" title="الغزو الروسى لاوكرانيا (2022) – Egyptian Arabic" lang="arz" hreflang="arz" data-title="الغزو الروسى لاوكرانيا (2022)" data-language-autonym="مصرى" data-language-local-name="Egyptian Arabic" class="interlanguage-link-target">مصرى</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-as mw-list-item"><a href="https://as.wikipedia.org/wiki/%E0%A6%87%E0%A6%89%E0%A6%95%E0%A7%8D%E0%A7%B0%E0%A7%87%E0%A6%87%E0%A6%A8%E0%A7%B0_%E0%A6%93%E0%A6%AA%E0%A7%B0%E0%A6%A4_%E0%A7%B0%E0%A6%BE%E0%A6%9B%E0%A6%BF%E0%A6%AF%E0%A6%BC%E0%A6%BE%E0%A7%B0_%E0%A6%86%E0%A6%95%E0%A7%8D%E0%A7%B0%E0%A6%AE%E0%A6%A3" title="ইউক্ৰেইনৰ ওপৰত ৰাছিয়াৰ আক্ৰমণ – asamiešu" lang="as" hreflang="as" data-title="ইউক্ৰেইনৰ ওপৰত ৰাছিয়াৰ আক্ৰমণ" data-language-autonym="অসমীয়া" data-language-local-name="asamiešu" class="interlanguage-link-target">অসমীয়া</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ast mw-list-item"><a href="https://ast.wikipedia.org/wiki/Invasi%C3%B3n_rusa_d%27Ucra%C3%ADna_de_2022" title="Invasión rusa d'Ucraína de 2022 – astūriešu" lang="ast" hreflang="ast" data-title="Invasión rusa d'Ucraína de 2022" data-language-autonym="Asturianu" data-language-local-name="astūriešu" class="interlanguage-link-target">Asturianu</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-az mw-list-item"><a href="https://az.wikipedia.org/wiki/Rusiya%E2%80%93Ukrayna_m%C3%BCharib%C9%99si_(2022%E2%80%93hal-haz%C4%B1rda)" title="Rusiya–Ukrayna müharibəsi (2022–hal-hazırda) – azerbaidžāņu" lang="az" hreflang="az" data-title="Rusiya–Ukrayna müharibəsi (2022–hal-hazırda)" data-language-autonym="Azərbaycanca" data-language-local-name="azerbaidžāņu" class="interlanguage-link-target">Azərbaycanca</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-azb mw-list-item"><a href="https://azb.wikipedia.org/wiki/%D8%B1%D9%88%D8%B3%DB%8C%D9%87%E2%80%8C%D9%86%DB%8C%D9%86_%D8%A7%D9%88%DA%A9%D8%B1%D8%A7%DB%8C%D9%86%D8%A7_%D9%87%D9%88%D8%AC%D9%88%D9%85%D9%88_%DB%B2%DB%B0%DB%B2%DB%B2" title="روسیه‌نین اوکراینا هوجومو ۲۰۲۲ – South Azerbaijani" lang="azb" hreflang="azb" data-title="روسیه‌نین اوکراینا هوجومو ۲۰۲۲" data-language-autonym="تۆرکجه" data-language-local-name="South Azerbaijani" class="interlanguage-link-target">تۆرکجه</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bat-smg mw-list-item"><a href="https://bat-smg.wikipedia.org/wiki/2022_m._Ros%C4%97j%C4%97s_invaz%C4%97j%C4%97_i_Okraina" title="2022 m. Rosėjės invazėjė i Okraina – Samogitian" lang="sgs" hreflang="sgs" data-title="2022 m. Rosėjės invazėjė i Okraina" data-language-autonym="Žemaitėška" data-language-local-name="Samogitian" class="interlanguage-link-target">Žemaitėška</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bcl mw-list-item"><a href="https://bcl.wikipedia.org/wiki/2022_Pagsakyada_kan_Rusya_sa_Ukranya" title="2022 Pagsakyada kan Rusya sa Ukranya – Central Bikol" lang="bcl" hreflang="bcl" data-title="2022 Pagsakyada kan Rusya sa Ukranya" data-language-autonym="Bikol Central" data-language-local-name="Central Bikol" class="interlanguage-link-target">Bikol Central</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-be mw-list-item"><a href="https://be.wikipedia.org/wiki/%D0%A3%D0%B2%D0%B0%D1%80%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BD%D0%B5_%D0%A0%D0%B0%D1%81%D1%96%D1%96_%D0%B2%D0%B0_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%96%D0%BD%D1%83_(%D0%B7_2022)" title="Уварванне Расіі ва Украіну (з 2022) – baltkrievu" lang="be" hreflang="be" data-title="Уварванне Расіі ва Украіну (з 2022)" data-language-autonym="Беларуская" data-language-local-name="baltkrievu" class="interlanguage-link-target">Беларуская</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-be-x-old mw-list-item"><a href="https://be-tarask.wikipedia.org/wiki/%D0%A0%D0%B0%D1%81%D0%B5%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B0%D0%B5_%D1%9E%D0%B2%D0%B0%D1%80%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D1%8C%D0%BD%D0%B5_%D0%B2%D0%B0_%D0%8E%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%96%D0%BD%D1%83_(%D0%B7_2022)" title="Расейскае ўварваньне ва Ўкраіну (з 2022) – Belarusian (Taraškievica orthography)" lang="be-tarask" hreflang="be-tarask" data-title="Расейскае ўварваньне ва Ўкраіну (з 2022)" data-language-autonym="Беларуская (тарашкевіца)" data-language-local-name="Belarusian (Taraškievica orthography)" class="interlanguage-link-target">Беларуская (тарашкевіца)</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bg mw-list-item"><a href="https://bg.wikipedia.org/wiki/%D0%A0%D1%83%D1%81%D0%BA%D0%BE_%D0%BD%D0%B0%D0%BF%D0%B0%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D0%BD%D0%B0%D0%B4_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B9%D0%BD%D0%B0" title="Руско нападение над Украйна – bulgāru" lang="bg" hreflang="bg" data-title="Руско нападение над Украйна" data-language-autonym="Български" data-language-local-name="bulgāru" class="interlanguage-link-target">Български</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bh mw-list-item"><a href="https://bh.wikipedia.org/wiki/%E0%A4%B0%E0%A5%82%E0%A4%B8_%E0%A4%95%E0%A5%87_%E0%A4%AF%E0%A5%82%E0%A4%95%E0%A5%8D%E0%A4%B0%E0%A5%87%E0%A4%A8_%E0%A4%AA%E0%A4%B0_%E0%A4%B9%E0%A4%AE%E0%A4%B2%E0%A4%BE,_2022" title="रूस के यूक्रेन पर हमला, 2022 – Bhojpuri" lang="bh" hreflang="bh" data-title="रूस के यूक्रेन पर हमला, 2022" data-language-autonym="भोजपुरी" data-language-local-name="Bhojpuri" class="interlanguage-link-target">भोजपुरी</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bn mw-list-item"><a href="https://bn.wikipedia.org/wiki/%E0%A6%87%E0%A6%89%E0%A6%95%E0%A7%8D%E0%A6%B0%E0%A7%87%E0%A6%A8%E0%A7%87_%E0%A6%B0%E0%A7%81%E0%A6%B6_%E0%A6%86%E0%A6%95%E0%A7%8D%E0%A6%B0%E0%A6%AE%E0%A6%A3_(%E0%A7%A8%E0%A7%A6%E0%A7%A8%E0%A7%A8-%E0%A6%AC%E0%A6%B0%E0%A7%8D%E0%A6%A4%E0%A6%AE%E0%A6%BE%E0%A6%A8)" title="ইউক্রেনে রুশ আক্রমণ (২০২২-বর্তমান) – bengāļu" lang="bn" hreflang="bn" data-title="ইউক্রেনে রুশ আক্রমণ (২০২২-বর্তমান)" data-language-autonym="বাংলা" data-language-local-name="bengāļu" class="interlanguage-link-target">বাংলা</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bo mw-list-item"><a href="https://bo.wikipedia.org/wiki/%E0%BD%A8%E0%BD%B4%E0%BC%8B%E0%BD%A2%E0%BD%B4%E0%BC%8B%E0%BD%A6%E0%BD%B4%E0%BD%A6%E0%BC%8B%E0%BD%A1%E0%BD%B4%E0%BD%82%E0%BC%8B%E0%BD%A2%E0%BD%BA%E0%BD%93%E0%BC%8B%E0%BD%A3%E0%BC%8B%E0%BD%96%E0%BD%99%E0%BD%93%E0%BC%8B%E0%BD%A0%E0%BD%9B%E0%BD%B4%E0%BD%A3%E0%BC%8B%E0%BD%96%E0%BE%B1%E0%BD%A6%E0%BC%8B%E0%BD%94%E0%BC%8D" title="ཨུ་རུ་སུས་ཡུག་རེན་ལ་བཙན་འཛུལ་བྱས་པ། – tibetiešu" lang="bo" hreflang="bo" data-title="ཨུ་རུ་སུས་ཡུག་རེན་ལ་བཙན་འཛུལ་བྱས་པ།" data-language-autonym="བོད་ཡིག" data-language-local-name="tibetiešu" class="interlanguage-link-target">བོད་ཡིག</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-br mw-list-item"><a href="https://br.wikipedia.org/wiki/Aloubadeg_Ukraina_gant_Rusia_e_2022" title="Aloubadeg Ukraina gant Rusia e 2022 – bretoņu" lang="br" hreflang="br" data-title="Aloubadeg Ukraina gant Rusia e 2022" data-language-autonym="Brezhoneg" data-language-local-name="bretoņu" class="interlanguage-link-target">Brezhoneg</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bs mw-list-item"><a href="https://bs.wikipedia.org/wiki/Invazija_Rusije_na_Ukrajinu" title="Invazija Rusije na Ukrajinu – bosniešu" lang="bs" hreflang="bs" data-title="Invazija Rusije na Ukrajinu" data-language-autonym="Bosanski" data-language-local-name="bosniešu" class="interlanguage-link-target">Bosanski</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bxr mw-list-item"><a href="https://bxr.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D1%80%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D0%B9_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D0%B0_%D1%80%D1%83%D1%83_%D0%B4%D0%BE%D0%B1%D1%82%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%BD_%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%BB%D0%B3%D0%BE_(2022)" title="Ородой Украина руу добтолон оролго (2022) – Russia Buriat" lang="bxr" hreflang="bxr" data-title="Ородой Украина руу добтолон оролго (2022)" data-language-autonym="Буряад" data-language-local-name="Russia Buriat" class="interlanguage-link-target">Буряад</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ca mw-list-item"><a href="https://ca.wikipedia.org/wiki/Invasi%C3%B3_russa_d%27Ucra%C3%AFna_del_2022" title="Invasió russa d'Ucraïna del 2022 – katalāņu" lang="ca" hreflang="ca" data-title="Invasió russa d'Ucraïna del 2022" data-language-autonym="Català" data-language-local-name="katalāņu" class="interlanguage-link-target">Català</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-cdo mw-list-item"><a href="https://cdo.wikipedia.org/wiki/2022_ni%C3%A8ng_Ng%C3%B2%CC%A4-l%C3%B2%CC%A4-s%E1%B9%B3%CC%86_ch%C4%ADng-li%C5%8Fk_Ukraine" title="2022 nièng Ngò̤-lò̤-sṳ̆ chĭng-liŏk Ukraine – Mindong" lang="cdo" hreflang="cdo" data-title="2022 nièng Ngò̤-lò̤-sṳ̆ chĭng-liŏk Ukraine" data-language-autonym="閩東語 / Mìng-dĕ̤ng-ngṳ̄" data-language-local-name="Mindong" class="interlanguage-link-target">閩東語 / Mìng-dĕ̤ng-ngṳ̄</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ceb mw-list-item"><a href="https://ceb.wikipedia.org/wiki/Pagsulong_sa_Rusya_sa_Ukranya,_2022" title="Pagsulong sa Rusya sa Ukranya, 2022 – sebuāņu" lang="ceb" hreflang="ceb" data-title="Pagsulong sa Rusya sa Ukranya, 2022" data-language-autonym="Cebuano" data-language-local-name="sebuāņu" class="interlanguage-link-target">Cebuano</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ckb mw-list-item"><a href="https://ckb.wikipedia.org/wiki/%DA%BE%DB%8E%D8%B1%D8%B4%DB%8C_%DA%95%D9%88%D9%88%D8%B3%DB%8C%D8%A7_%D8%A8%DB%86_%D8%A6%D9%88%DA%A9%D8%B1%D8%A7%DB%8C%D9%86%D8%A7" title="ھێرشی ڕووسیا بۆ ئوکراینا – centrālkurdu" lang="ckb" hreflang="ckb" data-title="ھێرشی ڕووسیا بۆ ئوکراینا" data-language-autonym="کوردی" data-language-local-name="centrālkurdu" class="interlanguage-link-target">کوردی</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-crh mw-list-item"><a href="https://crh.wikipedia.org/wiki/Rusiyeni%C3%B1_Ukraina%C4%9Fa_a%C3%A7%C4%B1q_istil%C3%A2s%C4%B1_(2022)" title="Rusiyeniñ Ukrainağa açıq istilâsı (2022) – Krimas tatāru" lang="crh" hreflang="crh" data-title="Rusiyeniñ Ukrainağa açıq istilâsı (2022)" data-language-autonym="Qırımtatarca" data-language-local-name="Krimas tatāru" class="interlanguage-link-target">Qırımtatarca</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-cs mw-list-item"><a href="https://cs.wikipedia.org/wiki/Rusk%C3%A1_invaze_na_Ukrajinu" title="Ruská invaze na Ukrajinu – čehu" lang="cs" hreflang="cs" data-title="Ruská invaze na Ukrajinu" data-language-autonym="Čeština" data-language-local-name="čehu" class="interlanguage-link-target">Čeština</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-cy mw-list-item"><a href="https://cy.wikipedia.org/wiki/Goresgyniad_Wcr%C3%A1in_gan_Rwsia_yn_2022" title="Goresgyniad Wcráin gan Rwsia yn 2022 – velsiešu" lang="cy" hreflang="cy" data-title="Goresgyniad Wcráin gan Rwsia yn 2022" data-language-autonym="Cymraeg" data-language-local-name="velsiešu" class="interlanguage-link-target">Cymraeg</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-da mw-list-item"><a href="https://da.wikipedia.org/wiki/Ruslands_invasion_af_Ukraine_2022" title="Ruslands invasion af Ukraine 2022 – dāņu" lang="da" hreflang="da" data-title="Ruslands invasion af Ukraine 2022" data-language-autonym="Dansk" data-language-local-name="dāņu" class="interlanguage-link-target">Dansk</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-de mw-list-item"><a href="https://de.wikipedia.org/wiki/Russischer_%C3%9Cberfall_auf_die_Ukraine_seit_2022" title="Russischer Überfall auf die Ukraine seit 2022 – vācu" lang="de" hreflang="de" data-title="Russischer Überfall auf die Ukraine seit 2022" data-language-autonym="Deutsch" data-language-local-name="vācu" class="interlanguage-link-target">Deutsch</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-diq mw-list-item"><a href="https://diq.wikipedia.org/wiki/%C4%B0%C5%9F%C4%9Fal%C3%AA_Ukrayna_be_dest%C3%AA_Rusya_2022" title="İşğalê Ukrayna be destê Rusya 2022 – Zazaki" lang="diq" hreflang="diq" data-title="İşğalê Ukrayna be destê Rusya 2022" data-language-autonym="Zazaki" data-language-local-name="Zazaki" class="interlanguage-link-target">Zazaki</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-dsb mw-list-item"><a href="https://dsb.wikipedia.org/wiki/Rusojski_nadpad_na_Ukrainu" title="Rusojski nadpad na Ukrainu – lejassorbu" lang="dsb" hreflang="dsb" data-title="Rusojski nadpad na Ukrainu" data-language-autonym="Dolnoserbski" data-language-local-name="lejassorbu" class="interlanguage-link-target">Dolnoserbski</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-dv mw-list-item"><a href="https://dv.wikipedia.org/wiki/%DE%83%DE%A6%DE%9D%DE%A8%DE%94%DE%A7%DE%87%DE%A8%DE%82%DE%B0_%DE%94%DE%AB%DE%86%DE%B0%DE%83%DE%AC%DE%87%DE%A8%DE%82%DE%A6%DE%81%DE%B0_%DE%87%DE%A6%DE%83%DE%A6%DE%87%DE%A8%DE%8E%DE%A6%DE%8C%DE%AA%DE%82%DE%B0" title="ރަޝިޔާއިން ޔޫކްރެއިނަށް އަރައިގަތުން – maldīviešu" lang="dv" hreflang="dv" data-title="ރަޝިޔާއިން ޔޫކްރެއިނަށް އަރައިގަތުން" data-language-autonym="ދިވެހިބަސް" data-language-local-name="maldīviešu" class="interlanguage-link-target">ދިވެހިބަސް</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-el mw-list-item"><a href="https://el.wikipedia.org/wiki/%CE%95%CE%B9%CF%83%CE%B2%CE%BF%CE%BB%CE%AE_%CF%84%CE%B7%CF%82_%CE%A1%CF%89%CF%83%CE%AF%CE%B1%CF%82_%CF%83%CF%84%CE%B7%CE%BD_%CE%9F%CF%85%CE%BA%CF%81%CE%B1%CE%BD%CE%AF%CE%B1" title="Εισβολή της Ρωσίας στην Ουκρανία – grieķu" lang="el" hreflang="el" data-title="Εισβολή της Ρωσίας στην Ουκρανία" data-language-autonym="Ελληνικά" data-language-local-name="grieķu" class="interlanguage-link-target">Ελληνικά</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-en mw-list-item"><a href="https://en.wikipedia.org/wiki/Russian_invasion_of_Ukraine" title="Russian invasion of Ukraine – angļu" lang="en" hreflang="en" data-title="Russian invasion of Ukraine" data-language-autonym="English" data-language-local-name="angļu" class="interlanguage-link-target">English</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-eo mw-list-item"><a href="https://eo.wikipedia.org/wiki/Invado_de_Rusio_en_Ukrainion_(2022)" title="Invado de Rusio en Ukrainion (2022) – esperanto" lang="eo" hreflang="eo" data-title="Invado de Rusio en Ukrainion (2022)" data-language-autonym="Esperanto" data-language-local-name="esperanto" class="interlanguage-link-target">Esperanto</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-es mw-list-item"><a href="https://es.wikipedia.org/wiki/Invasi%C3%B3n_rusa_de_Ucrania" title="Invasión rusa de Ucrania – spāņu" lang="es" hreflang="es" data-title="Invasión rusa de Ucrania" data-language-autonym="Español" data-language-local-name="spāņu" class="interlanguage-link-target">Español</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-et mw-list-item"><a href="https://et.wikipedia.org/wiki/Venemaa_sissetung_Ukrainasse" title="Venemaa sissetung Ukrainasse – igauņu" lang="et" hreflang="et" data-title="Venemaa sissetung Ukrainasse" data-language-autonym="Eesti" data-language-local-name="igauņu" class="interlanguage-link-target">Eesti</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-eu mw-list-item"><a href="https://eu.wikipedia.org/wiki/Ukrainako_inbasioa_(2022-2024)" title="Ukrainako inbasioa (2022-2024) – basku" lang="eu" hreflang="eu" data-title="Ukrainako inbasioa (2022-2024)" data-language-autonym="Euskara" data-language-local-name="basku" class="interlanguage-link-target">Euskara</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fa mw-list-item"><a href="https://fa.wikipedia.org/wiki/%D8%AD%D9%85%D9%84%D9%87_%D8%B1%D9%88%D8%B3%DB%8C%D9%87_%D8%A8%D9%87_%D8%A7%D9%88%DA%A9%D8%B1%D8%A7%DB%8C%D9%86" title="حمله روسیه به اوکراین – persiešu" lang="fa" hreflang="fa" data-title="حمله روسیه به اوکراین" data-language-autonym="فارسی" data-language-local-name="persiešu" class="interlanguage-link-target">فارسی</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fi mw-list-item"><a href="https://fi.wikipedia.org/wiki/Ven%C3%A4j%C3%A4n_hy%C3%B6kk%C3%A4ys_Ukrainaan_2022%E2%80%93" title="Venäjän hyökkäys Ukrainaan 2022– – somu" lang="fi" hreflang="fi" data-title="Venäjän hyökkäys Ukrainaan 2022–" data-language-autonym="Suomi" data-language-local-name="somu" class="interlanguage-link-target">Suomi</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fiu-vro mw-list-item"><a href="https://fiu-vro.wikipedia.org/wiki/Vinnemaa_sisseminek_Ukrainahe_(2022)" title="Vinnemaa sisseminek Ukrainahe (2022) – Võro" lang="vro" hreflang="vro" data-title="Vinnemaa sisseminek Ukrainahe (2022)" data-language-autonym="Võro" data-language-local-name="Võro" class="interlanguage-link-target">Võro</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fr mw-list-item"><a href="https://fr.wikipedia.org/wiki/Invasion_de_l%27Ukraine_par_la_Russie" title="Invasion de l'Ukraine par la Russie – franču" lang="fr" hreflang="fr" data-title="Invasion de l'Ukraine par la Russie" data-language-autonym="Français" data-language-local-name="franču" class="interlanguage-link-target">Français</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-frp mw-list-item"><a href="https://frp.wikipedia.org/wiki/Env%C3%A2sion_de_l%E2%80%99Ucr%C3%A8na_per_la_Russia" title="Envâsion de l’Ucrèna per la Russia – Arpitan" lang="frp" hreflang="frp" data-title="Envâsion de l’Ucrèna per la Russia" data-language-autonym="Arpetan" data-language-local-name="Arpitan" class="interlanguage-link-target">Arpetan</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ga mw-list-item"><a href="https://ga.wikipedia.org/wiki/Ionradh_na_R%C3%BAise_ar_an_%C3%9Acr%C3%A1in" title="Ionradh na Rúise ar an Úcráin – īru" lang="ga" hreflang="ga" data-title="Ionradh na Rúise ar an Úcráin" data-language-autonym="Gaeilge" data-language-local-name="īru" class="interlanguage-link-target">Gaeilge</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-gl mw-list-item"><a href="https://gl.wikipedia.org/wiki/Invasi%C3%B3n_rusa_de_Ucra%C3%ADna" title="Invasión rusa de Ucraína – galisiešu" lang="gl" hreflang="gl" data-title="Invasión rusa de Ucraína" data-language-autonym="Galego" data-language-local-name="galisiešu" class="interlanguage-link-target">Galego</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-gn mw-list-item"><a href="https://gn.wikipedia.org/wiki/Rr%C3%BAsia_ondyry_Uky%C3%A1%C3%B1a_rehe" title="Rrúsia ondyry Ukyáña rehe – gvaranu" lang="gn" hreflang="gn" data-title="Rrúsia ondyry Ukyáña rehe" data-language-autonym="Avañe'ẽ" data-language-local-name="gvaranu" class="interlanguage-link-target">Avañe'ẽ</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-gv mw-list-item"><a href="https://gv.wikipedia.org/wiki/Ruegys_Rooshagh_er_yn_Ookraan" title="Ruegys Rooshagh er yn Ookraan – meniešu" lang="gv" hreflang="gv" data-title="Ruegys Rooshagh er yn Ookraan" data-language-autonym="Gaelg" data-language-local-name="meniešu" class="interlanguage-link-target">Gaelg</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ha mw-list-item"><a href="https://ha.wikipedia.org/wiki/Mamayewar_Rasha_a_Ukraine_na_2022" title="Mamayewar Rasha a Ukraine na 2022 – hausu" lang="ha" hreflang="ha" data-title="Mamayewar Rasha a Ukraine na 2022" data-language-autonym="Hausa" data-language-local-name="hausu" class="interlanguage-link-target">Hausa</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-haw mw-list-item"><a href="https://haw.wikipedia.org/wiki/Lele_kaua_o_R%C5%ABsia_i_%CA%BBUkelena_(2022%E2%80%93)" title="Lele kaua o Rūsia i ʻUkelena (2022–) – havajiešu" lang="haw" hreflang="haw" data-title="Lele kaua o Rūsia i ʻUkelena (2022–)" data-language-autonym="Hawaiʻi" data-language-local-name="havajiešu" class="interlanguage-link-target">Hawaiʻi</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-he mw-list-item"><a href="https://he.wikipedia.org/wiki/%D7%9E%D7%9C%D7%97%D7%9E%D7%AA_%D7%90%D7%95%D7%A7%D7%A8%D7%90%D7%99%D7%A0%D7%94%E2%80%93%D7%A8%D7%95%D7%A1%D7%99%D7%94" title="מלחמת אוקראינה–רוסיה – ivrits" lang="he" hreflang="he" data-title="מלחמת אוקראינה–רוסיה" data-language-autonym="עברית" data-language-local-name="ivrits" class="interlanguage-link-target">עברית</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hi mw-list-item"><a href="https://hi.wikipedia.org/wiki/%E0%A4%AF%E0%A5%82%E0%A4%95%E0%A5%8D%E0%A4%B0%E0%A5%87%E0%A4%A8_%E0%A4%AA%E0%A4%B0_%E0%A4%B0%E0%A5%82%E0%A4%B8%E0%A5%80_%E0%A4%86%E0%A4%95%E0%A5%8D%E0%A4%B0%E0%A4%AE%E0%A4%A3,_2022" title="यूक्रेन पर रूसी आक्रमण, 2022 – hindi" lang="hi" hreflang="hi" data-title="यूक्रेन पर रूसी आक्रमण, 2022" data-language-autonym="हिन्दी" data-language-local-name="hindi" class="interlanguage-link-target">हिन्दी</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hr mw-list-item"><a href="https://hr.wikipedia.org/wiki/Invazija_Rusije_na_Ukrajinu_2022." title="Invazija Rusije na Ukrajinu 2022. – horvātu" lang="hr" hreflang="hr" data-title="Invazija Rusije na Ukrajinu 2022." data-language-autonym="Hrvatski" data-language-local-name="horvātu" class="interlanguage-link-target">Hrvatski</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ht mw-list-item"><a href="https://ht.wikipedia.org/wiki/Envazyon_Ikr%C3%A8n_pa_Risi_an_2022" title="Envazyon Ikrèn pa Risi an 2022 – haitiešu" lang="ht" hreflang="ht" data-title="Envazyon Ikrèn pa Risi an 2022" data-language-autonym="Kreyòl ayisyen" data-language-local-name="haitiešu" class="interlanguage-link-target">Kreyòl ayisyen</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hu mw-list-item"><a href="https://hu.wikipedia.org/wiki/2022-es_orosz_inv%C3%A1zi%C3%B3_Ukrajna_ellen" title="2022-es orosz invázió Ukrajna ellen – ungāru" lang="hu" hreflang="hu" data-title="2022-es orosz invázió Ukrajna ellen" data-language-autonym="Magyar" data-language-local-name="ungāru" class="interlanguage-link-target">Magyar</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hy mw-list-item"><a href="https://hy.wikipedia.org/wiki/%D5%8C%D5%B8%D6%82%D5%BD%D5%A1%D5%BD%D5%BF%D5%A1%D5%B6%D5%AB_%D5%B6%D5%A5%D6%80%D5%AD%D5%B8%D6%82%D5%AA%D5%B8%D6%82%D5%B4_%D5%88%D6%82%D5%AF%D6%80%D5%A1%D5%AB%D5%B6%D5%A1_(2022-%D5%A1%D5%B5%D5%AA%D5%B4)" title="Ռուսաստանի ներխուժում Ուկրաինա (2022-այժմ) – armēņu" lang="hy" hreflang="hy" data-title="Ռուսաստանի ներխուժում Ուկրաինա (2022-այժմ)" data-language-autonym="Հայերեն" data-language-local-name="armēņu" class="interlanguage-link-target">Հայերեն</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hyw mw-list-item"><a href="https://hyw.wikipedia.org/wiki/%D5%8C%D5%B8%D6%82%D5%BD%D5%A1%D5%BD%D5%BF%D5%A1%D5%B6%D5%AB_%D5%B6%D5%A5%D6%80%D5%AD%D5%B8%D6%82%D5%AA%D5%B8%D6%82%D5%B4_%D5%88%D6%82%D6%84%D6%80%D5%A1%D5%B6%D5%AB%D5%A1_(2022)" title="Ռուսաստանի ներխուժում Ուքրանիա (2022) – Western Armenian" lang="hyw" hreflang="hyw" data-title="Ռուսաստանի ներխուժում Ուքրանիա (2022)" data-language-autonym="Արեւմտահայերէն" data-language-local-name="Western Armenian" class="interlanguage-link-target">Արեւմտահայերէն</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-id mw-list-item"><a href="https://id.wikipedia.org/wiki/Invasi_Ukraina_oleh_Rusia" title="Invasi Ukraina oleh Rusia – indonēziešu" lang="id" hreflang="id" data-title="Invasi Ukraina oleh Rusia" data-language-autonym="Bahasa Indonesia" data-language-local-name="indonēziešu" class="interlanguage-link-target">Bahasa Indonesia</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-io mw-list-item"><a href="https://io.wikipedia.org/wiki/Invado_di_Ukraina_da_Rusia_(2022)" title="Invado di Ukraina da Rusia (2022) – ido" lang="io" hreflang="io" data-title="Invado di Ukraina da Rusia (2022)" data-language-autonym="Ido" data-language-local-name="ido" class="interlanguage-link-target">Ido</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-is mw-list-item"><a href="https://is.wikipedia.org/wiki/Innr%C3%A1s_R%C3%BAssa_%C3%AD_%C3%9Akra%C3%ADnu_2022%E2%80%93" title="Innrás Rússa í Úkraínu 2022– – islandiešu" lang="is" hreflang="is" data-title="Innrás Rússa í Úkraínu 2022–" data-language-autonym="Íslenska" data-language-local-name="islandiešu" class="interlanguage-link-target">Íslenska</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-it mw-list-item"><a href="https://it.wikipedia.org/wiki/Invasione_russa_dell%27Ucraina_del_2022" title="Invasione russa dell'Ucraina del 2022 – itāļu" lang="it" hreflang="it" data-title="Invasione russa dell'Ucraina del 2022" data-language-autonym="Italiano" data-language-local-name="itāļu" class="interlanguage-link-target">Italiano</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ja mw-list-item"><a href="https://ja.wikipedia.org/wiki/2022%E5%B9%B4%E3%83%AD%E3%82%B7%E3%82%A2%E3%81%AE%E3%82%A6%E3%82%AF%E3%83%A9%E3%82%A4%E3%83%8A%E4%BE%B5%E6%94%BB" title="2022年ロシアのウクライナ侵攻 – japāņu" lang="ja" hreflang="ja" data-title="2022年ロシアのウクライナ侵攻" data-language-autonym="日本語" data-language-local-name="japāņu" class="interlanguage-link-target">日本語</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ka mw-list-item"><a href="https://ka.wikipedia.org/wiki/%E1%83%A0%E1%83%A3%E1%83%A1%E1%83%94%E1%83%97%E1%83%98%E1%83%A1_%E1%83%A8%E1%83%94%E1%83%AD%E1%83%A0%E1%83%90_%E1%83%A3%E1%83%99%E1%83%A0%E1%83%90%E1%83%98%E1%83%9C%E1%83%90%E1%83%A8%E1%83%98_(2022)" title="რუსეთის შეჭრა უკრაინაში (2022) – gruzīnu" lang="ka" hreflang="ka" data-title="რუსეთის შეჭრა უკრაინაში (2022)" data-language-autonym="ქართული" data-language-local-name="gruzīnu" class="interlanguage-link-target">ქართული</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-kaa mw-list-item"><a href="https://kaa.wikipedia.org/wiki/Rossiyan%C4%B1%C5%84_Ukraina%C7%B5a_basq%C4%B1n%C4%B1_(2022)" title="Rossiyanıń Ukrainaǵa basqını (2022) – karakalpaku" lang="kaa" hreflang="kaa" data-title="Rossiyanıń Ukrainaǵa basqını (2022)" data-language-autonym="Qaraqalpaqsha" data-language-local-name="karakalpaku" class="interlanguage-link-target">Qaraqalpaqsha</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-kk mw-list-item"><a href="https://kk.wikipedia.org/wiki/%D0%A0%D0%B5%D1%81%D0%B5%D0%B9%D0%B4%D1%96%D2%A3_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D0%B0%D2%93%D0%B0_%D0%B1%D0%B0%D1%81%D1%8B%D0%BF_%D0%BA%D1%96%D1%80%D1%83%D1%96" title="Ресейдің Украинаға басып кіруі – kazahu" lang="kk" hreflang="kk" data-title="Ресейдің Украинаға басып кіруі" data-language-autonym="Қазақша" data-language-local-name="kazahu" class="interlanguage-link-target">Қазақша</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-km mw-list-item"><a href="https://km.wikipedia.org/wiki/%E1%9E%80%E1%9E%B6%E1%9E%9A%E1%9E%88%E1%9F%92%E1%9E%9B%E1%9E%B6%E1%9E%93%E1%9E%96%E1%9E%B6%E1%9E%93%E1%9E%9A%E1%9E%94%E1%9E%9F%E1%9F%8B%E1%9E%9A%E1%9E%BB%E1%9E%9F%E1%9F%92%E1%9E%9F%E1%9F%8A%E1%9E%B8%E1%9E%9B%E1%9E%BE%E1%9E%A2%E1%9F%8A%E1%9E%BB%E1%9E%99%E1%9E%80%E1%9F%92%E1%9E%9A%E1%9F%82%E1%9E%93%E2%80%8B" title="ការឈ្លានពានរបស់រុស្ស៊ីលើអ៊ុយក្រែន – khmeru" lang="km" hreflang="km" data-title="ការឈ្លានពានរបស់រុស្ស៊ីលើអ៊ុយក្រែន" data-language-autonym="ភាសាខ្មែរ" data-language-local-name="khmeru" class="interlanguage-link-target">ភាសាខ្មែរ</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ko mw-list-item"><a href="https://ko.wikipedia.org/wiki/%EB%9F%AC%EC%8B%9C%EC%95%84%EC%9D%98_%EC%9A%B0%ED%81%AC%EB%9D%BC%EC%9D%B4%EB%82%98_%EC%B9%A8%EA%B3%B5" title="러시아의 우크라이나 침공 – korejiešu" lang="ko" hreflang="ko" data-title="러시아의 우크라이나 침공" data-language-autonym="한국어" data-language-local-name="korejiešu" class="interlanguage-link-target">한국어</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ks mw-list-item"><a href="https://ks.wikipedia.org/wiki/%DB%8C%D9%88%DA%A9%D8%B1%DB%8C%D9%86%D9%8E%D8%B3_%D9%BE%D8%A0%D9%B9%DA%BE_%D8%B1%D9%88%D9%97%D8%B3%DB%8C_%D8%AD%D9%85%D9%84%DB%81%D9%95" title="یوکرینَس پؠٹھ روٗسی حملہٕ – kašmiriešu" lang="ks" hreflang="ks" data-title="یوکرینَس پؠٹھ روٗسی حملہٕ" data-language-autonym="कॉशुर / کٲشُر" data-language-local-name="kašmiriešu" class="interlanguage-link-target">कॉशुर / کٲشُر</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ku mw-list-item"><a href="https://ku.wikipedia.org/wiki/Dagirkirina_%C3%9Bkraynay%C3%AA_ji_aliy%C3%AA_R%C3%BBsyay%C3%AA_ve_2022" title="Dagirkirina Ûkraynayê ji aliyê Rûsyayê ve 2022 – kurdu" lang="ku" hreflang="ku" data-title="Dagirkirina Ûkraynayê ji aliyê Rûsyayê ve 2022" data-language-autonym="Kurdî" data-language-local-name="kurdu" class="interlanguage-link-target">Kurdî</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ky mw-list-item"><a href="https://ky.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D1%80%D1%83%D1%81%D0%B8%D1%8F%D0%BD%D1%8B%D0%BD_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D0%B0%D0%B3%D0%B0_%D0%B1%D0%B0%D1%81%D1%8B%D0%BF_%D0%BA%D0%B8%D1%80%D2%AF%D2%AF%D1%81%D2%AF_(2022)" title="Орусиянын Украинага басып кирүүсү (2022) – kirgīzu" lang="ky" hreflang="ky" data-title="Орусиянын Украинага басып кирүүсү (2022)" data-language-autonym="Кыргызча" data-language-local-name="kirgīzu" class="interlanguage-link-target">Кыргызча</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-la mw-list-item"><a href="https://la.wikipedia.org/wiki/Incursio_Russica_in_Ucrainam_(2022)" title="Incursio Russica in Ucrainam (2022) – latīņu" lang="la" hreflang="la" data-title="Incursio Russica in Ucrainam (2022)" data-language-autonym="Latina" data-language-local-name="latīņu" class="interlanguage-link-target">Latina</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-lij mw-list-item"><a href="https://lij.wikipedia.org/wiki/Invaxon_r%C3%BCscia_de_l%27Ucra%C3%ACnn-a" title="Invaxon rüscia de l'Ucraìnn-a – Ligurian" lang="lij" hreflang="lij" data-title="Invaxon rüscia de l'Ucraìnn-a" data-language-autonym="Ligure" data-language-local-name="Ligurian" class="interlanguage-link-target">Ligure</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-lmo mw-list-item"><a href="https://lmo.wikipedia.org/wiki/Invasion_russa_de_l%27Ucraina" title="Invasion russa de l'Ucraina – Lombard" lang="lmo" hreflang="lmo" data-title="Invasion russa de l'Ucraina" data-language-autonym="Lombard" data-language-local-name="Lombard" class="interlanguage-link-target">Lombard</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-lo mw-list-item"><a href="https://lo.wikipedia.org/wiki/%E0%BA%81%E0%BA%B2%E0%BA%99%E0%BA%AE%E0%BA%B8%E0%BA%81%E0%BA%AE%E0%BA%B2%E0%BA%99%E0%BA%A2%E0%BA%B9%E2%80%8B%E0%BB%80%E0%BA%84%E0%BA%A3%E0%BA%99%E0%BA%82%E0%BA%AD%E0%BA%87%E0%BA%A5%E0%BA%B1%E0%BA%94%E0%BB%80%E0%BA%8A%E0%BA%8D_2022" title="ການຮຸກຮານຢູເຄຣນຂອງລັດເຊຍ 2022 – laosiešu" lang="lo" hreflang="lo" data-title="ການຮຸກຮານຢູເຄຣນຂອງລັດເຊຍ 2022" data-language-autonym="ລາວ" data-language-local-name="laosiešu" class="interlanguage-link-target">ລາວ</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-lt mw-list-item"><a href="https://lt.wikipedia.org/wiki/2022_m._Rusijos_invazija_%C4%AF_Ukrain%C4%85" title="2022 m. Rusijos invazija į Ukrainą – lietuviešu" lang="lt" hreflang="lt" data-title="2022 m. Rusijos invazija į Ukrainą" data-language-autonym="Lietuvių" data-language-local-name="lietuviešu" class="interlanguage-link-target">Lietuvių</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mhr mw-list-item"><a href="https://mhr.wikipedia.org/wiki/%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D0%B9%D1%8B%D0%BD_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D1%8B%D1%88%D0%BA%D0%B5_%D0%BA%D0%B5%D1%80%D1%8B%D0%BB%D1%82%D0%BC%D0%B0%D1%88_(2022)" title="Российын Украинышке керылтмаш (2022) – Eastern Mari" lang="mhr" hreflang="mhr" data-title="Российын Украинышке керылтмаш (2022)" data-language-autonym="Олык марий" data-language-local-name="Eastern Mari" class="interlanguage-link-target">Олык марий</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mk mw-list-item"><a href="https://mk.wikipedia.org/wiki/%D0%A0%D1%83%D1%81%D0%BA%D0%B0_%D0%B8%D0%BD%D0%B2%D0%B0%D0%B7%D0%B8%D1%98%D0%B0_%D0%BD%D0%B0_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D0%B0_(2022)" title="Руска инвазија на Украина (2022) – maķedoniešu" lang="mk" hreflang="mk" data-title="Руска инвазија на Украина (2022)" data-language-autonym="Македонски" data-language-local-name="maķedoniešu" class="interlanguage-link-target">Македонски</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ml mw-list-item"><a href="https://ml.wikipedia.org/wiki/2022-%E0%B5%BD_%E0%B4%89%E0%B4%95%E0%B5%8D%E0%B4%B0%E0%B5%86%E0%B4%AF%E0%B5%8D%E0%B4%A8%E0%B4%BF%E0%B4%B2%E0%B5%86_%E0%B4%B1%E0%B4%B7%E0%B5%8D%E0%B4%AF%E0%B5%BB_%E0%B4%85%E0%B4%A7%E0%B4%BF%E0%B4%A8%E0%B4%BF%E0%B4%B5%E0%B5%87%E0%B4%B6%E0%B4%82" title="2022-ൽ ഉക്രെയ്നിലെ റഷ്യൻ അധിനിവേശം – malajalu" lang="ml" hreflang="ml" data-title="2022-ൽ ഉക്രെയ്നിലെ റഷ്യൻ അധിനിവേശം" data-language-autonym="മലയാളം" data-language-local-name="malajalu" class="interlanguage-link-target">മലയാളം</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mn mw-list-item"><a href="https://mn.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D1%80%D0%BE%D1%81%D1%8B%D0%BD_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD_%D1%80%D1%83%D1%83_%D1%85%D0%B8%D0%B9%D1%81%D1%8D%D0%BD_%D0%B4%D0%BE%D0%B2%D1%82%D0%BE%D0%BB%D0%B3%D0%BE%D0%BE" title="Оросын Украин руу хийсэн довтолгоо – mongoļu" lang="mn" hreflang="mn" data-title="Оросын Украин руу хийсэн довтолгоо" data-language-autonym="Монгол" data-language-local-name="mongoļu" class="interlanguage-link-target">Монгол</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mni mw-list-item"><a href="https://mni.wikipedia.org/wiki/%EA%AF%B2%EA%AF%B0%EA%AF%B2%EA%AF%B2_%EA%AF%94%EA%AF%81%EA%AF%A4%EA%AF%8C%EA%AF%A5%EA%AF%85_%EA%AF%8C%EA%AF%A8%EA%AF%80%EA%AF%AD%EA%AF%94%EA%AF%A6%EA%AF%9F%EA%AF%97_%EA%AF%82%EA%AF%A5%EA%AF%9F%EA%AF%87%EA%AF%A5%EA%AF%95" title="꯲꯰꯲꯲ ꯔꯁꯤꯌꯥꯅ ꯌꯨꯀ꯭ꯔꯦꯟꯗ ꯂꯥꯟꯇꯥꯕ – manipūru" lang="mni" hreflang="mni" data-title="꯲꯰꯲꯲ ꯔꯁꯤꯌꯥꯅ ꯌꯨꯀ꯭ꯔꯦꯟꯗ ꯂꯥꯟꯇꯥꯕ" data-language-autonym="ꯃꯤꯇꯩ ꯂꯣꯟ" data-language-local-name="manipūru" class="interlanguage-link-target">ꯃꯤꯇꯩ ꯂꯣꯟ</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mr mw-list-item"><a href="https://mr.wikipedia.org/wiki/%E0%A4%AF%E0%A5%81%E0%A4%95%E0%A5%8D%E0%A4%B0%E0%A5%87%E0%A4%A8%E0%A4%B5%E0%A4%B0_%E0%A4%B0%E0%A4%B6%E0%A4%BF%E0%A4%AF%E0%A4%A8_%E0%A4%86%E0%A4%95%E0%A5%8D%E0%A4%B0%E0%A4%AE%E0%A4%A3,_%E0%A5%A8%E0%A5%A6%E0%A5%A8%E0%A5%A8" title="युक्रेनवर रशियन आक्रमण, २०२२ – marathu" lang="mr" hreflang="mr" data-title="युक्रेनवर रशियन आक्रमण, २०२२" data-language-autonym="मराठी" data-language-local-name="marathu" class="interlanguage-link-target">मराठी</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ms mw-list-item"><a href="https://ms.wikipedia.org/wiki/Pencerobohan_Rusia_ke_atas_Ukraine_2022" title="Pencerobohan Rusia ke atas Ukraine 2022 – malajiešu" lang="ms" hreflang="ms" data-title="Pencerobohan Rusia ke atas Ukraine 2022" data-language-autonym="Bahasa Melayu" data-language-local-name="malajiešu" class="interlanguage-link-target">Bahasa Melayu</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mt mw-list-item"><a href="https://mt.wikipedia.org/wiki/Inva%C5%BCjoni_Russa_tal-Ukrajna_tal-2022" title="Invażjoni Russa tal-Ukrajna tal-2022 – maltiešu" lang="mt" hreflang="mt" data-title="Invażjoni Russa tal-Ukrajna tal-2022" data-language-autonym="Malti" data-language-local-name="maltiešu" class="interlanguage-link-target">Malti</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-my mw-list-item"><a href="https://my.wikipedia.org/wiki/%E1%80%9B%E1%80%AF%E1%80%9B%E1%80%BE%E1%80%AC%E1%80%B8%E1%80%94%E1%80%AD%E1%80%AF%E1%80%84%E1%80%BA%E1%80%84%E1%80%B6%E1%80%99%E1%80%BE_%E1%80%9A%E1%80%B0%E1%80%80%E1%80%9B%E1%80%AD%E1%80%94%E1%80%BA%E1%80%B8%E1%80%94%E1%80%AD%E1%80%AF%E1%80%84%E1%80%BA%E1%80%84%E1%80%B6%E1%80%A1%E1%80%AC%E1%80%B8_%E1%80%80%E1%80%BB%E1%80%B0%E1%80%B8%E1%80%80%E1%80%BB%E1%80%B1%E1%80%AC%E1%80%BA%E1%80%81%E1%80%BC%E1%80%84%E1%80%BA%E1%80%B8" title="ရုရှားနိုင်ငံမှ ယူကရိန်းနိုင်ငံအား ကျူးကျော်ခြင်း – birmiešu" lang="my" hreflang="my" data-title="ရုရှားနိုင်ငံမှ ယူကရိန်းနိုင်ငံအား ကျူးကျော်ခြင်း" data-language-autonym="မြန်မာဘာသာ" data-language-local-name="birmiešu" class="interlanguage-link-target">မြန်မာဘာသာ</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-nap mw-list-item"><a href="https://nap.wikipedia.org/wiki/%27Mmasione_russa_%27e_ll%27Ucraina" title="'Mmasione russa 'e ll'Ucraina – neapoliešu" lang="nap" hreflang="nap" data-title="'Mmasione russa 'e ll'Ucraina" data-language-autonym="Napulitano" data-language-local-name="neapoliešu" class="interlanguage-link-target">Napulitano</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ne mw-list-item"><a href="https://ne.wikipedia.org/wiki/%E0%A4%B8%E0%A4%A8%E0%A5%8D_%E0%A5%A8%E0%A5%A6%E0%A5%A8%E0%A5%A8_%E0%A4%AF%E0%A5%81%E0%A4%95%E0%A5%8D%E0%A4%B0%E0%A5%87%E0%A4%A8%E0%A4%AE%E0%A4%BE_%E0%A4%B0%E0%A5%82%E0%A4%B8%E0%A5%80_%E0%A4%86%E0%A4%95%E0%A5%8D%E0%A4%B0%E0%A4%AE%E0%A4%A3" title="सन् २०२२ युक्रेनमा रूसी आक्रमण – nepāliešu" lang="ne" hreflang="ne" data-title="सन् २०२२ युक्रेनमा रूसी आक्रमण" data-language-autonym="नेपाली" data-language-local-name="nepāliešu" class="interlanguage-link-target">नेपाली</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-nl mw-list-item"><a href="https://nl.wikipedia.org/wiki/Russische_invasie_van_Oekra%C3%AFne_sinds_2022" title="Russische invasie van Oekraïne sinds 2022 – holandiešu" lang="nl" hreflang="nl" data-title="Russische invasie van Oekraïne sinds 2022" data-language-autonym="Nederlands" data-language-local-name="holandiešu" class="interlanguage-link-target">Nederlands</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-no mw-list-item"><a href="https://no.wikipedia.org/wiki/Russlands_invasjon_av_Ukraina_2022" title="Russlands invasjon av Ukraina 2022 – norvēģu bukmols" lang="nb" hreflang="nb" data-title="Russlands invasjon av Ukraina 2022" data-language-autonym="Norsk bokmål" data-language-local-name="norvēģu bukmols" class="interlanguage-link-target">Norsk bokmål</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ny mw-list-item"><a href="https://ny.wikipedia.org/wiki/2022_Russia_ikuukira_Ukraine" title="2022 Russia ikuukira Ukraine – čičeva" lang="ny" hreflang="ny" data-title="2022 Russia ikuukira Ukraine" data-language-autonym="Chi-Chewa" data-language-local-name="čičeva" class="interlanguage-link-target">Chi-Chewa</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-or mw-list-item"><a href="https://or.wikipedia.org/wiki/%E0%AD%A8%E0%AD%A6%E0%AD%A8%E0%AD%A8_%E0%AC%B0%E0%AD%81%E0%AC%B7%E0%AC%B0_%E0%AD%9F%E0%AD%81%E0%AC%95%E0%AD%8D%E0%AC%B0%E0%AD%87%E0%AC%A8_%E0%AC%89%E0%AC%AA%E0%AC%B0%E0%AD%87_%E0%AC%86%E0%AC%95%E0%AD%8D%E0%AC%B0%E0%AC%AE%E0%AC%A3" title="୨୦୨୨ ରୁଷର ୟୁକ୍ରେନ ଉପରେ ଆକ୍ରମଣ – oriju" lang="or" hreflang="or" data-title="୨୦୨୨ ରୁଷର ୟୁକ୍ରେନ ଉପରେ ଆକ୍ରମଣ" data-language-autonym="ଓଡ଼ିଆ" data-language-local-name="oriju" class="interlanguage-link-target">ଓଡ଼ିଆ</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pa mw-list-item"><a href="https://pa.wikipedia.org/wiki/%E0%A8%AF%E0%A9%82%E0%A8%95%E0%A9%8D%E0%A8%B0%E0%A9%87%E0%A8%A8_%E0%A8%89%E0%A9%B1%E0%A8%A4%E0%A9%87_%E0%A8%B0%E0%A9%82%E0%A8%B8%E0%A9%80_%E0%A8%B9%E0%A8%AE%E0%A8%B2%E0%A8%BE" title="ਯੂਕ੍ਰੇਨ ਉੱਤੇ ਰੂਸੀ ਹਮਲਾ – pandžabu" lang="pa" hreflang="pa" data-title="ਯੂਕ੍ਰੇਨ ਉੱਤੇ ਰੂਸੀ ਹਮਲਾ" data-language-autonym="ਪੰਜਾਬੀ" data-language-local-name="pandžabu" class="interlanguage-link-target">ਪੰਜਾਬੀ</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pl mw-list-item"><a href="https://pl.wikipedia.org/wiki/Inwazja_Rosji_na_Ukrain%C4%99" title="Inwazja Rosji na Ukrainę – poļu" lang="pl" hreflang="pl" data-title="Inwazja Rosji na Ukrainę" data-language-autonym="Polski" data-language-local-name="poļu" class="interlanguage-link-target">Polski</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pms mw-list-item"><a href="https://pms.wikipedia.org/wiki/Invasion_russa_dl%27Ucrain-a_(2022)" title="Invasion russa dl'Ucrain-a (2022) – Piedmontese" lang="pms" hreflang="pms" data-title="Invasion russa dl'Ucrain-a (2022)" data-language-autonym="Piemontèis" data-language-local-name="Piedmontese" class="interlanguage-link-target">Piemontèis</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pnb mw-list-item"><a href="https://pnb.wikipedia.org/wiki/%DB%8C%D9%88%DA%A9%D8%B1%DB%8C%D9%86_%D8%A7%D9%8F%D8%AA%DB%92_%D8%B1%D9%88%D8%B3%DB%8C_%D8%AD%D9%85%D9%84%DB%81_%DB%B2%DB%B0%DB%B2%DB%B2%D8%A1" title="یوکرین اُتے روسی حملہ ۲۰۲۲ء – Western Punjabi" lang="pnb" hreflang="pnb" data-title="یوکرین اُتے روسی حملہ ۲۰۲۲ء" data-language-autonym="پنجابی" data-language-local-name="Western Punjabi" class="interlanguage-link-target">پنجابی</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ps mw-list-item"><a href="https://ps.wikipedia.org/wiki/%D9%BE%D8%B1_%D8%A7%D9%88%DA%A9%D8%B1%D8%A7%DB%8C%D9%86_%D8%AF_%D8%B1%D9%88%D8%B3%DB%8C%DB%90_%D8%AF_%DB%B2%DB%B0%DB%B2%DB%B2_%D8%B2_%DA%A9%D8%A7%D9%84_%DB%8C%D8%B1%D8%BA%D9%84" title="پر اوکراین د روسیې د ۲۰۲۲ ز کال یرغل – puštu" lang="ps" hreflang="ps" data-title="پر اوکراین د روسیې د ۲۰۲۲ ز کال یرغل" data-language-autonym="پښتو" data-language-local-name="puštu" class="interlanguage-link-target">پښتو</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pt mw-list-item"><a href="https://pt.wikipedia.org/wiki/Invas%C3%A3o_da_Ucr%C3%A2nia_pela_R%C3%BAssia_(2022%E2%80%93presente)" title="Invasão da Ucrânia pela Rússia (2022–presente) – portugāļu" lang="pt" hreflang="pt" data-title="Invasão da Ucrânia pela Rússia (2022–presente)" data-language-autonym="Português" data-language-local-name="portugāļu" class="interlanguage-link-target">Português</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ro mw-list-item"><a href="https://ro.wikipedia.org/wiki/Invazia_Rusiei_%C3%AEn_Ucraina_(2022%E2%80%93prezent)" title="Invazia Rusiei în Ucraina (2022–prezent) – rumāņu" lang="ro" hreflang="ro" data-title="Invazia Rusiei în Ucraina (2022–prezent)" data-language-autonym="Română" data-language-local-name="rumāņu" class="interlanguage-link-target">Română</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-roa-rup mw-list-item"><a href="https://roa-rup.wikipedia.org/wiki/Invazia_ali_askeri_aruseasc%C4%83_tru_Ucraina" title="Invazia ali askeri arusească tru Ucraina – aromūnu" lang="rup" hreflang="rup" data-title="Invazia ali askeri arusească tru Ucraina" data-language-autonym="Armãneashti" data-language-local-name="aromūnu" class="interlanguage-link-target">Armãneashti</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ru mw-list-item"><a href="https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D0%B8_%D0%BD%D0%B0_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D1%83_(%D1%81_2022)" title="Вторжение России на Украину (с 2022) – krievu" lang="ru" hreflang="ru" data-title="Вторжение России на Украину (с 2022)" data-language-autonym="Русский" data-language-local-name="krievu" class="interlanguage-link-target">Русский</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-rw mw-list-item"><a href="https://rw.wikipedia.org/wiki/2022_Uburusiya_bwateye_Ikerene" title="2022 Uburusiya bwateye Ikerene – kiņaruanda" lang="rw" hreflang="rw" data-title="2022 Uburusiya bwateye Ikerene" data-language-autonym="Ikinyarwanda" data-language-local-name="kiņaruanda" class="interlanguage-link-target">Ikinyarwanda</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sc mw-list-item"><a href="https://sc.wikipedia.org/wiki/Invasione_russa_de_s%27Ucraina_(2022)" title="Invasione russa de s'Ucraina (2022) – sardīniešu" lang="sc" hreflang="sc" data-title="Invasione russa de s'Ucraina (2022)" data-language-autonym="Sardu" data-language-local-name="sardīniešu" class="interlanguage-link-target">Sardu</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sco mw-list-item"><a href="https://sco.wikipedia.org/wiki/2022_Roushian_invasion_o_Ukraine" title="2022 Roushian invasion o Ukraine – skotu" lang="sco" hreflang="sco" data-title="2022 Roushian invasion o Ukraine" data-language-autonym="Scots" data-language-local-name="skotu" class="interlanguage-link-target">Scots</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sh mw-list-item"><a href="https://sh.wikipedia.org/wiki/Invazija_Rusije_na_Ukrajinu" title="Invazija Rusije na Ukrajinu – serbu–horvātu" lang="sh" hreflang="sh" data-title="Invazija Rusije na Ukrajinu" data-language-autonym="Srpskohrvatski / српскохрватски" data-language-local-name="serbu–horvātu" class="interlanguage-link-target">Srpskohrvatski / српскохрватски</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-shn mw-list-item"><a href="https://shn.wikipedia.org/wiki/%E1%80%9C%E1%80%BD%E1%80%84%E1%80%BA%E1%82%88_%E1%80%9B%E1%80%90%E1%80%BA%E1%82%88%E1%80%9E%E1%80%BB%E1%82%83%E1%80%B8_%E1%81%B6%E1%80%9D%E1%80%BA%E1%82%88%E1%80%90%E1%80%AD%E1%80%AF%E1%81%B5%E1%80%BA%E1%80%B8_%E1%80%9A%E1%80%B0%E1%82%87%E1%81%B6%E1%80%9B%E1%80%B5%E1%81%BC%E1%80%BA%E1%80%B8_(%E1%80%95%E1%80%AE_2022)" title="လွင်ႈ ရတ်ႈသျႃး ၶဝ်ႈတိုၵ်း ယူႇၶရဵၼ်း (ပီ 2022) – šanu" lang="shn" hreflang="shn" data-title="လွင်ႈ ရတ်ႈသျႃး ၶဝ်ႈတိုၵ်း ယူႇၶရဵၼ်း (ပီ 2022)" data-language-autonym="ၽႃႇသႃႇတႆး " data-language-local-name="šanu" class="interlanguage-link-target">ၽႃႇသႃႇတႆး </a></li><li class="interlanguage-link interwiki-si mw-list-item"><a href="https://si.wikipedia.org/wiki/2022_%E0%B6%BB%E0%B7%94%E0%B7%83%E0%B7%92%E0%B6%BA%E0%B7%8F%E0%B6%B1%E0%B7%94_%E0%B6%BA%E0%B7%94%E0%B6%9A%E0%B7%8A%E2%80%8D%E0%B6%BB%E0%B7%9A%E0%B6%B1_%E0%B6%86%E0%B6%9A%E0%B7%8A%E2%80%8D%E0%B6%BB%E0%B6%B8%E0%B6%AB%E0%B6%BA" title="2022 රුසියානු යුක්‍රේන ආක්‍රමණය – singāļu" lang="si" hreflang="si" data-title="2022 රුසියානු යුක්‍රේන ආක්‍රමණය" data-language-autonym="සිංහල" data-language-local-name="singāļu" class="interlanguage-link-target">සිංහල</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-simple mw-list-item"><a href="https://simple.wikipedia.org/wiki/Russian_invasion_of_Ukraine" title="Russian invasion of Ukraine – Simple English" lang="en-simple" hreflang="en-simple" data-title="Russian invasion of Ukraine" data-language-autonym="Simple English" data-language-local-name="Simple English" class="interlanguage-link-target">Simple English</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sk mw-list-item"><a href="https://sk.wikipedia.org/wiki/Rusk%C3%A1_inv%C3%A1zia_na_Ukrajinu" title="Ruská invázia na Ukrajinu – slovāku" lang="sk" hreflang="sk" data-title="Ruská invázia na Ukrajinu" data-language-autonym="Slovenčina" data-language-local-name="slovāku" class="interlanguage-link-target">Slovenčina</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-skr mw-list-item"><a href="https://skr.wikipedia.org/wiki/%DB%8C%D9%88%DA%A9%D8%B1%DB%8C%D9%86_%D8%B1%D9%88%D8%B3_%D8%AC%D9%86%DA%AF_2022%D8%A1" title="یوکرین روس جنگ 2022ء – Saraiki" lang="skr" hreflang="skr" data-title="یوکرین روس جنگ 2022ء" data-language-autonym="سرائیکی" data-language-local-name="Saraiki" class="interlanguage-link-target">سرائیکی</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sl mw-list-item"><a href="https://sl.wikipedia.org/wiki/Ruska_invazija_na_Ukrajino" title="Ruska invazija na Ukrajino – slovēņu" lang="sl" hreflang="sl" data-title="Ruska invazija na Ukrajino" data-language-autonym="Slovenščina" data-language-local-name="slovēņu" class="interlanguage-link-target">Slovenščina</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sm mw-list-item"><a href="https://sm.wikipedia.org/wiki/Taua_a_Rusia-Iukureini" title="Taua a Rusia-Iukureini – samoāņu" lang="sm" hreflang="sm" data-title="Taua a Rusia-Iukureini" data-language-autonym="Gagana Samoa" data-language-local-name="samoāņu" class="interlanguage-link-target">Gagana Samoa</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-so mw-list-item"><a href="https://so.wikipedia.org/wiki/Dagaalki_Russia_/Ukraine_2022" title="Dagaalki Russia /Ukraine 2022 – somāļu" lang="so" hreflang="so" data-title="Dagaalki Russia /Ukraine 2022" data-language-autonym="Soomaaliga" data-language-local-name="somāļu" class="interlanguage-link-target">Soomaaliga</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sq mw-list-item"><a href="https://sq.wikipedia.org/wiki/Pushtimi_rus_i_Ukrain%C3%ABs_n%C3%AB_2022" title="Pushtimi rus i Ukrainës në 2022 – albāņu" lang="sq" hreflang="sq" data-title="Pushtimi rus i Ukrainës në 2022" data-language-autonym="Shqip" data-language-local-name="albāņu" class="interlanguage-link-target">Shqip</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sr mw-list-item"><a href="https://sr.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%BD%D0%B2%D0%B0%D0%B7%D0%B8%D1%98%D0%B0_%D0%A0%D1%83%D1%81%D0%B8%D1%98%D0%B5_%D0%BD%D0%B0_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%98%D0%B8%D0%BD%D1%83" title="Инвазија Русије на Украјину – serbu" lang="sr" hreflang="sr" data-title="Инвазија Русије на Украјину" data-language-autonym="Српски / srpski" data-language-local-name="serbu" class="interlanguage-link-target">Српски / srpski</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sv mw-list-item"><a href="https://sv.wikipedia.org/wiki/Rysslands_invasion_av_Ukraina" title="Rysslands invasion av Ukraina – zviedru" lang="sv" hreflang="sv" data-title="Rysslands invasion av Ukraina" data-language-autonym="Svenska" data-language-local-name="zviedru" class="interlanguage-link-target">Svenska</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-szl mw-list-item"><a href="https://szl.wikipedia.org/wiki/Inwazyj%C5%8F_na_Ukrajin%C3%A3_%C3%B4d_Rusyje_(2022)" title="Inwazyjŏ na Ukrajinã ôd Rusyje (2022) – Silesian" lang="szl" hreflang="szl" data-title="Inwazyjŏ na Ukrajinã ôd Rusyje (2022)" data-language-autonym="Ślůnski" data-language-local-name="Silesian" class="interlanguage-link-target">Ślůnski</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-szy mw-list-item"><a href="https://szy.wikipedia.org/wiki/2022_a_mihcaan_u_Elus_misatal_tu_Ukelan" title="2022 a mihcaan u Elus misatal tu Ukelan – Sakizaya" lang="szy" hreflang="szy" data-title="2022 a mihcaan u Elus misatal tu Ukelan" data-language-autonym="Sakizaya" data-language-local-name="Sakizaya" class="interlanguage-link-target">Sakizaya</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ta mw-list-item"><a href="https://ta.wikipedia.org/wiki/2022_%E0%AE%89%E0%AE%95%E0%AF%8D%E0%AE%B0%E0%AF%88%E0%AE%A9%E0%AF%8D_%E0%AE%AE%E0%AF%80%E0%AE%A4%E0%AE%BE%E0%AE%A9_%E0%AE%89%E0%AE%B0%E0%AF%81%E0%AE%9A%E0%AE%BF%E0%AE%AF%E0%AE%BE%E0%AE%B5%E0%AE%BF%E0%AE%A9%E0%AF%8D_%E0%AE%AA%E0%AE%9F%E0%AF%88%E0%AE%AF%E0%AF%86%E0%AE%9F%E0%AF%81%E0%AE%AA%E0%AF%8D%E0%AE%AA%E0%AF%81" title="2022 உக்ரைன் மீதான உருசியாவின் படையெடுப்பு – tamilu" lang="ta" hreflang="ta" data-title="2022 உக்ரைன் மீதான உருசியாவின் படையெடுப்பு" data-language-autonym="தமிழ்" data-language-local-name="tamilu" class="interlanguage-link-target">தமிழ்</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-te mw-list-item"><a href="https://te.wikipedia.org/wiki/2022_%E0%B0%89%E0%B0%95%E0%B1%8D%E0%B0%B0%E0%B1%86%E0%B0%AF%E0%B0%BF%E0%B0%A8%E0%B1%8D%E2%80%8C%E0%B0%AA%E0%B1%88_%E0%B0%B0%E0%B0%B7%E0%B1%8D%E0%B0%AF%E0%B0%BE_%E0%B0%A6%E0%B0%BE%E0%B0%A1%E0%B0%BF" title="2022 ఉక్రెయిన్‌పై రష్యా దాడి – telugu" lang="te" hreflang="te" data-title="2022 ఉక్రెయిన్‌పై రష్యా దాడి" data-language-autonym="తెలుగు" data-language-local-name="telugu" class="interlanguage-link-target">తెలుగు</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-tg mw-list-item"><a href="https://tg.wikipedia.org/wiki/%D2%B2%D0%B0%D0%BC%D0%BB%D0%B0%D0%B8_%D0%A0%D1%83%D1%81%D0%B8%D1%8F_%D0%B1%D0%B0_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%BE%D0%B8%D0%BD_(2022)" title="Ҳамлаи Русия ба Укроин (2022) – tadžiku" lang="tg" hreflang="tg" data-title="Ҳамлаи Русия ба Укроин (2022)" data-language-autonym="Тоҷикӣ" data-language-local-name="tadžiku" class="interlanguage-link-target">Тоҷикӣ</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-th mw-list-item"><a href="https://th.wikipedia.org/wiki/%E0%B8%81%E0%B8%B2%E0%B8%A3%E0%B8%A3%E0%B8%B8%E0%B8%81%E0%B8%A3%E0%B8%B2%E0%B8%99%E0%B8%A2%E0%B8%B9%E0%B9%80%E0%B8%84%E0%B8%A3%E0%B8%99%E0%B9%82%E0%B8%94%E0%B8%A2%E0%B8%A3%E0%B8%B1%E0%B8%AA%E0%B9%80%E0%B8%8B%E0%B8%B5%E0%B8%A2" title="การรุกรานยูเครนโดยรัสเซีย – taju" lang="th" hreflang="th" data-title="การรุกรานยูเครนโดยรัสเซีย" data-language-autonym="ไทย" data-language-local-name="taju" class="interlanguage-link-target">ไทย</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-tk mw-list-item"><a href="https://tk.wikipedia.org/wiki/Russi%C3%BDany%C5%88_Ukraina_basgyny" title="Russiýanyň Ukraina basgyny – turkmēņu" lang="tk" hreflang="tk" data-title="Russiýanyň Ukraina basgyny" data-language-autonym="Türkmençe" data-language-local-name="turkmēņu" class="interlanguage-link-target">Türkmençe</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-tr mw-list-item"><a href="https://tr.wikipedia.org/wiki/Rusya%27n%C4%B1n_Ukrayna%27y%C4%B1_i%C5%9Fgali" title="Rusya'nın Ukrayna'yı işgali – turku" lang="tr" hreflang="tr" data-title="Rusya'nın Ukrayna'yı işgali" data-language-autonym="Türkçe" data-language-local-name="turku" class="interlanguage-link-target">Türkçe</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-tt mw-list-item"><a href="https://tt.wikipedia.org/wiki/%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%8F%D0%BD%D0%B5%D2%A3_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D0%B0%D0%B3%D0%B0_%D0%B1%D3%99%D1%80%D0%B5%D0%BF_%D0%BA%D0%B5%D1%80%D2%AF%D0%B5_(2022)" title="Россиянең Украинага бәреп керүе (2022) – tatāru" lang="tt" hreflang="tt" data-title="Россиянең Украинага бәреп керүе (2022)" data-language-autonym="Татарча / tatarça" data-language-local-name="tatāru" class="interlanguage-link-target">Татарча / tatarça</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ug mw-list-item"><a href="https://ug.wikipedia.org/wiki/%D8%B1%D9%88%D8%B3%D9%89%D9%8A%DB%95%D9%86%D9%89%DA%AD_%D8%A6%DB%87%D9%83%D8%B1%D8%A7%D8%A6%D9%89%D9%86%D8%A7%D8%BA%D8%A7_%D8%AA%D8%A7%D8%AC%D8%A7%DB%8B%DB%87%D8%B2_%D9%82%D9%89%D9%84%D9%89%D8%B4%D9%89" title="روسىيەنىڭ ئۇكرائىناغا تاجاۋۇز قىلىشى – uiguru" lang="ug" hreflang="ug" data-title="روسىيەنىڭ ئۇكرائىناغا تاجاۋۇز قىلىشى" data-language-autonym="ئۇيغۇرچە / Uyghurche" data-language-local-name="uiguru" class="interlanguage-link-target">ئۇيغۇرچە / Uyghurche</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-uk mw-list-item"><a href="https://uk.wikipedia.org/wiki/%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%96%D0%B9%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%B5_%D0%B2%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B3%D0%BD%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8F_%D0%B2_%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%97%D0%BD%D1%83_(%D0%B7_2022)" title="Російське вторгнення в Україну (з 2022) – ukraiņu" lang="uk" hreflang="uk" data-title="Російське вторгнення в Україну (з 2022)" data-language-autonym="Українська" data-language-local-name="ukraiņu" class="interlanguage-link-target">Українська</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ur mw-list-item"><a href="https://ur.wikipedia.org/wiki/%DB%8C%D9%88%DA%A9%D8%B1%DB%8C%D9%86_%D9%BE%D8%B1_%D8%B1%D9%88%D8%B3%DB%8C_%D8%AD%D9%85%D9%84%DB%81_2022%D8%A1" title="یوکرین پر روسی حملہ 2022ء – urdu" lang="ur" hreflang="ur" data-title="یوکرین پر روسی حملہ 2022ء" data-language-autonym="اردو" data-language-local-name="urdu" class="interlanguage-link-target">اردو</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-uz mw-list-item"><a href="https://uz.wikipedia.org/wiki/Rossiyaning_Ukrainaga_bosqini" title="Rossiyaning Ukrainaga bosqini – uzbeku" lang="uz" hreflang="uz" data-title="Rossiyaning Ukrainaga bosqini" data-language-autonym="Oʻzbekcha / ўзбекча" data-language-local-name="uzbeku" class="interlanguage-link-target">Oʻzbekcha / ўзбекча</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-vec mw-list-item"><a href="https://vec.wikipedia.org/wiki/Invaxion_rusa_de_%C5%82a_Ucr%C3%A0ina_del_2022" title="Invaxion rusa de ła Ucràina del 2022 – Venetian" lang="vec" hreflang="vec" data-title="Invaxion rusa de ła Ucràina del 2022" data-language-autonym="Vèneto" data-language-local-name="Venetian" class="interlanguage-link-target">Vèneto</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-vep mw-list-item"><a href="https://vep.wikipedia.org/wiki/Ven%C3%A4man_hogahtuz_Ukrainha_(vodelp%C3%A4i_2022)" title="Venäman hogahtuz Ukrainha (vodelpäi 2022) – Veps" lang="vep" hreflang="vep" data-title="Venäman hogahtuz Ukrainha (vodelpäi 2022)" data-language-autonym="Vepsän kel’" data-language-local-name="Veps" class="interlanguage-link-target">Vepsän kel’</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-vi mw-list-item"><a href="https://vi.wikipedia.org/wiki/Nga_x%C3%A2m_l%C6%B0%E1%BB%A3c_Ukraina" title="Nga xâm lược Ukraina – vjetnamiešu" lang="vi" hreflang="vi" data-title="Nga xâm lược Ukraina" data-language-autonym="Tiếng Việt" data-language-local-name="vjetnamiešu" class="interlanguage-link-target">Tiếng Việt</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-vo mw-list-item"><a href="https://vo.wikipedia.org/wiki/N%C3%BCdr%C3%A4n_Rus%C3%A4na_ini_Lukray%C3%A4n_%C3%BCn_2022" title="Nüdrän Rusäna ini Lukrayän ün 2022 – volapiks" lang="vo" hreflang="vo" data-title="Nüdrän Rusäna ini Lukrayän ün 2022" data-language-autonym="Volapük" data-language-local-name="volapiks" class="interlanguage-link-target">Volapük</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-wa mw-list-item"><a href="https://wa.wikipedia.org/wiki/Guere_d%27_Oucrinne_(2022)" title="Guere d' Oucrinne (2022) – valoņu" lang="wa" hreflang="wa" data-title="Guere d' Oucrinne (2022)" data-language-autonym="Walon" data-language-local-name="valoņu" class="interlanguage-link-target">Walon</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-wuu mw-list-item"><a href="https://wuu.wikipedia.org/wiki/2022%E5%B9%B4%E4%BF%84%E7%BD%97%E6%96%AF%E4%BE%B5%E7%95%A5%E4%B9%8C%E5%85%8B%E5%85%B0" title="2022年俄罗斯侵略乌克兰 – vu ķīniešu" lang="wuu" hreflang="wuu" data-title="2022年俄罗斯侵略乌克兰" data-language-autonym="吴语" data-language-local-name="vu ķīniešu" class="interlanguage-link-target">吴语</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-xmf mw-list-item"><a href="https://xmf.wikipedia.org/wiki/%E1%83%A0%E1%83%A3%E1%83%A1%E1%83%94%E1%83%97%E1%83%98%E1%83%A8_%E1%83%9B%E1%83%98%E1%83%9C%E1%83%9D%E1%83%99%E1%83%90%E1%83%97%E1%83%A3%E1%83%90_%E1%83%A3%E1%83%99%E1%83%A0%E1%83%90%E1%83%98%E1%83%9C%E1%83%90%E1%83%A8%E1%83%90_(2022)" title="რუსეთიშ მინოკათუა უკრაინაშა (2022) – Mingrelian" lang="xmf" hreflang="xmf" data-title="რუსეთიშ მინოკათუა უკრაინაშა (2022)" data-language-autonym="მარგალური" data-language-local-name="Mingrelian" class="interlanguage-link-target">მარგალური</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-yi mw-list-item"><a href="https://yi.wikipedia.org/wiki/%D7%A8%D7%95%D7%A1%D7%99%D7%A9%D7%A2_%D7%90%D7%99%D7%A0%D7%95%D7%95%D7%90%D7%96%D7%99%D7%A2_%D7%90%D7%95%D7%99%D7%A3_%D7%90%D7%95%D7%A7%D7%A8%D7%90%D7%99%D7%A0%D7%A2" title="רוסישע אינוואזיע אויף אוקראינע – jidišs" lang="yi" hreflang="yi" data-title="רוסישע אינוואזיע אויף אוקראינע" data-language-autonym="ייִדיש" data-language-local-name="jidišs" class="interlanguage-link-target">ייִדיש</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-za mw-list-item"><a href="https://za.wikipedia.org/wiki/Ngozlozswh_ciemqhaeuj_Vuhgwzlanz" title="Ngozlozswh ciemqhaeuj Vuhgwzlanz – džuanu" lang="za" hreflang="za" data-title="Ngozlozswh ciemqhaeuj Vuhgwzlanz" data-language-autonym="Vahcuengh" data-language-local-name="džuanu" class="interlanguage-link-target">Vahcuengh</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-zh mw-list-item"><a href="https://zh.wikipedia.org/wiki/%E4%BF%84%E7%BE%85%E6%96%AF%E5%85%A5%E4%BE%B5%E7%83%8F%E5%85%8B%E8%98%AD" title="俄羅斯入侵烏克蘭 – ķīniešu" lang="zh" hreflang="zh" data-title="俄羅斯入侵烏克蘭" data-language-autonym="中文" data-language-local-name="ķīniešu" class="interlanguage-link-target">中文</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-zh-classical mw-list-item"><a href="https://zh-classical.wikipedia.org/wiki/%E5%A3%AC%E5%AF%85%E4%BF%84%E4%BA%82" title="壬寅俄亂 – Literary Chinese" lang="lzh" hreflang="lzh" data-title="壬寅俄亂" data-language-autonym="文言" data-language-local-name="Literary Chinese" class="interlanguage-link-target">文言</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-zh-min-nan mw-list-item"><a href="https://zh-min-nan.wikipedia.org/wiki/2022_n%C3%AE_L%C5%8D%CD%98-se-a_chhim-lio%CC%8Dk_Ukraina" title="2022 nî Lō͘-se-a chhim-lio̍k Ukraina – Minnan" lang="nan" hreflang="nan" data-title="2022 nî Lō͘-se-a chhim-lio̍k Ukraina" data-language-autonym="閩南語 / Bân-lâm-gú" data-language-local-name="Minnan" class="interlanguage-link-target">閩南語 / Bân-lâm-gú</a></li><li class="interlanguage-link interwiki-zh-yue mw-list-item"><a href="https://zh-yue.wikipedia.org/wiki/%E4%BF%84%E7%BE%85%E6%96%AF%E5%85%A5%E4%BE%B5%E7%83%8F%E5%85%8B%E8%98%AD" title="俄羅斯入侵烏克蘭 – kantoniešu" lang="yue" hreflang="yue" data-title="俄羅斯入侵烏克蘭" data-language-autonym="粵語" data-language-local-name="kantoniešu" class="interlanguage-link-target">粵語</a></li> </ul> <div class="after-portlet after-portlet-lang"><a href="https://www.wikidata.org/wiki/Special:EntityPage/Q110999040#sitelinks-wikipedia" title="Labot starpvalodu saites" class="wbc-editpage">Labot saites</a></div> </div> </div> </div> </header> <div class="vector-page-toolbar"> <div class="vector-page-toolbar-container"> <div id="left-navigation"> <nav aria-label="Vārdtelpas"> <div id="p-associated-pages" class="vector-menu vector-menu-tabs mw-portlet mw-portlet-associated-pages" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="ca-nstab-main" class="selected vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/wiki/Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)" title="Apskatīt rakstu [c]" accesskey="c">Raksts</a></li><li id="ca-talk" class="vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/wiki/Diskusija:Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)" rel="discussion" title="Diskusija par šī raksta lapu [t]" accesskey="t">Diskusija</a></li> </ul> </div> </div> <div id="vector-variants-dropdown" class="vector-dropdown emptyPortlet" > <input type="checkbox" id="vector-variants-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-variants-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Mainīt valodas variantu" > <label id="vector-variants-dropdown-label" for="vector-variants-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet" aria-hidden="true" >latviešu </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="p-variants" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-variants emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> </div> </div> </nav> </div> <div id="right-navigation" class="vector-collapsible"> <nav aria-label="Apskates"> <div id="p-views" class="vector-menu vector-menu-tabs mw-portlet mw-portlet-views" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="ca-view" class="selected vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/wiki/Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)">Skatīt</a></li><li id="ca-ve-edit" class="vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit" title="Labot šo lapu [v]" accesskey="v">Labot šo lapu</a></li><li id="ca-edit" class="collapsible vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit" title="Labot šīs lapas pirmkodu [e]" accesskey="e">Labot pirmkodu</a></li><li id="ca-history" class="vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=history" title="Šīs lapas iepriekšējās versijas. [h]" accesskey="h">Hronoloģija</a></li> </ul> </div> </div> </nav> <nav class="vector-page-tools-landmark" aria-label="Lapas rīki"> <div id="vector-page-tools-dropdown" class="vector-dropdown vector-page-tools-dropdown" > <input type="checkbox" id="vector-page-tools-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-page-tools-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Rīki" > <label id="vector-page-tools-dropdown-label" for="vector-page-tools-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet" aria-hidden="true" >Rīki </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-page-tools-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> <div id="vector-page-tools" class="vector-page-tools vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-page-tools-pinnable-header vector-pinnable-header-unpinned" data-feature-name="page-tools-pinned" data-pinnable-element-id="vector-page-tools" data-pinned-container-id="vector-page-tools-pinned-container" data-unpinned-container-id="vector-page-tools-unpinned-container" > <div class="vector-pinnable-header-label">Rīki</div> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-page-tools.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-page-tools.unpin">paslēpt</button> </div> <div id="p-cactions" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-cactions emptyPortlet vector-has-collapsible-items" title="Vairāk iespēju" > <div class="vector-menu-heading"> Darbības </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="ca-more-view" class="selected vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/wiki/Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)">Skatīt</a></li><li id="ca-more-ve-edit" class="vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit" title="Labot šo lapu [v]" accesskey="v">Labot šo lapu</a></li><li id="ca-more-edit" class="collapsible vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit" title="Labot šīs lapas pirmkodu [e]" accesskey="e">Labot pirmkodu</a></li><li id="ca-more-history" class="vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=history">Hronoloģija</a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-tb" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-tb" > <div class="vector-menu-heading"> Vispārīgi </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="t-whatlinkshere" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:WhatLinksHere/Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)" title="Visas Vikipēdijas lapas, kurās ir saites uz šejieni [j]" accesskey="j">Norādes uz šo rakstu</a></li><li id="t-recentchangeslinked" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:RecentChangesLinked/Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)" rel="nofollow" title="Izmaiņas, kas nesen izdarītas lapās, kurās ir saites uz šo lapu [k]" accesskey="k">Saistītās izmaiņas</a></li><li id="t-specialpages" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:SpecialPages" title="Visu īpašo lapu uzskaitījums [q]" accesskey="q">Īpašās lapas</a></li><li id="t-permalink" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&oldid=4190594" title="Paliekoša saite uz šo lapas versiju">Pastāvīgā saite</a></li><li id="t-info" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=info" title="Vairāk informācijas par šo lapu">Lapas informācija</a></li><li id="t-cite" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:CiteThisPage&page=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_%28kop%C5%A1_2022._gada%29&id=4190594&wpFormIdentifier=titleform" title="Kā pareizi atsaukties uz šo rakstu">Atsauce uz šo lapu</a></li><li id="t-urlshortener" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:UrlQ%C4%B1sald%C4%B1c%C4%B1s%C4%B1&url=https%3A%2F%2Flv.wikipedia.org%2Fwiki%2FKrievijas_uzbrukums_Ukrainai_%28kop%25C5%25A1_2022._gada%29">Iegūt saīsinātu URL</a></li><li id="t-urlshortener-qrcode" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:QrKodu&url=https%3A%2F%2Flv.wikipedia.org%2Fwiki%2FKrievijas_uzbrukums_Ukrainai_%28kop%25C5%25A1_2022._gada%29">Lejupielādēt QR kodu</a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-coll-print_export" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-coll-print_export" > <div class="vector-menu-heading"> Drukāt/eksportēt </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="coll-create_a_book" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:Book&bookcmd=book_creator&referer=Krievijas+uzbrukums+Ukrainai+%28kop%C5%A1+2022.+gada%29">Izveidot grāmatu</a></li><li id="coll-download-as-rl" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:DownloadAsPdf&page=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_%28kop%C5%A1_2022._gada%29&action=show-download-screen">Lejupielādēt kā PDF</a></li><li id="t-print" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&printable=yes" title="Drukājama lapas versija [p]" accesskey="p">Drukājama versija</a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-wikibase-otherprojects" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-wikibase-otherprojects" > <div class="vector-menu-heading"> Citos projektos </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li class="wb-otherproject-link wb-otherproject-commons mw-list-item"><a href="https://commons.wikimedia.org/wiki/Category:2022_Russian_invasion_of_Ukraine" hreflang="en">Vikikrātuve</a></li><li class="wb-otherproject-link wb-otherproject-meta mw-list-item"><a href="https://meta.wikimedia.org/wiki/2022_Russian_invasion_of_Ukraine" hreflang="en">Meta-Wiki</a></li><li id="t-wikibase" class="wb-otherproject-link wb-otherproject-wikibase-dataitem mw-list-item"><a href="https://www.wikidata.org/wiki/Special:EntityPage/Q110999040" title="Saistītais Vikidatu ieraksts [g]" accesskey="g">Ieraksts Vikidatos</a></li> </ul> </div> </div> </div> </div> </div> </div> </nav> </div> </div> </div> <div class="vector-column-end"> <div class="vector-sticky-pinned-container"> <nav class="vector-page-tools-landmark" aria-label="Lapas rīki"> <div id="vector-page-tools-pinned-container" class="vector-pinned-container"> </div> </nav> <nav class="vector-appearance-landmark" aria-label="Izskats"> <div id="vector-appearance-pinned-container" class="vector-pinned-container"> <div id="vector-appearance" class="vector-appearance vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-appearance-pinnable-header vector-pinnable-header-pinned" data-feature-name="appearance-pinned" data-pinnable-element-id="vector-appearance" data-pinned-container-id="vector-appearance-pinned-container" data-unpinned-container-id="vector-appearance-unpinned-container" > <div class="vector-pinnable-header-label">Izskats</div> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-appearance.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-appearance.unpin">paslēpt</button> </div> </div> </div> </nav> </div> </div> <div id="bodyContent" class="vector-body" aria-labelledby="firstHeading" data-mw-ve-target-container> <div class="vector-body-before-content"> <div class="mw-indicators"> </div> <div id="siteSub" class="noprint">Vikipēdijas lapa</div> </div> <div id="contentSub"><div id="mw-content-subtitle">(Pāradresēts no <a href="/w/index.php?title=Krievijas_2022._gada_iebrukums_Ukrain%C4%81&redirect=no" class="mw-redirect" title="Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā">Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā</a>)</div></div> <div id="mw-content-text" class="mw-body-content"><div class="mw-content-ltr mw-parser-output" lang="lv" dir="ltr"><table class="metadata plainlinks ambox ambox-notice" role="presentation"><tbody><tr><td class="mbox-image"><div style="width:52px;"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/df/Gnome_globe_current_event.svg/42px-Gnome_globe_current_event.svg.png" decoding="async" width="42" height="42" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/df/Gnome_globe_current_event.svg/63px-Gnome_globe_current_event.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/df/Gnome_globe_current_event.svg/84px-Gnome_globe_current_event.svg.png 2x" data-file-width="600" data-file-height="600" /></div></td><td class="mbox-text"><div class="mbox-text-span">Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem.<div class="hide-when-compact"></div><div class="hide-when-compact"></div></div></td></tr></tbody></table> <style data-mw-deduplicate="TemplateStyles:r3201466">body.skin-minerva .mw-parser-output .mbox-text{text-align:left!important}body.skin-minerva .mw-parser-output .mbox-text-span{display:inline-block}</style> <style data-mw-deduplicate="TemplateStyles:r3339262">@media all and (min-width:720px){.mw-parser-output .desktop-float-right{box-sizing:border-box;float:right;clear:right}}.mw-parser-output .infobox.vevent .status>p:first-child{margin:0}</style><table class="infobox vevent" style="width:315px;float:right;clear:right;border-spacing:2px;font-size:90%"><tbody><tr><th class="summary" colspan="2" style="background-color:#C2CAC4;text-align:center;vertical-align:middle;font-size:110%">Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā</th></tr><tr><td colspan="2" style="background-color:#DCDCDC;text-align:center;vertical-align:middle">Daļa no <a href="/wiki/Krievijas%E2%80%94Ukrainas_kar%C5%A1" title="Krievijas—Ukrainas karš">Krievijas—Ukrainas kara</a></td></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;font-size:90%;border-bottom:1px solid #aaa;line-height:1.5em"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4f/2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg/300px-2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg.png" decoding="async" width="300" height="202" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4f/2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg/450px-2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4f/2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg/600px-2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg.png 2x" data-file-width="2199" data-file-height="1478" /></a></td></tr><tr><td colspan="2"><table style="width:100%;margin:0;padding:0;border:0"><tbody><tr><th style="padding-right:1em">Datums</th><td><a href="/wiki/2022._gads" title="2022. gads">2022</a>. gada <a href="/wiki/24._febru%C4%81ris" title="24. februāris">24. februāris</a> — pašlaik</td></tr><tr><th style="padding-right:1em">Vieta</th><td><div class="location"><a href="/wiki/Ukraina" title="Ukraina">Ukraina</a> un <a href="/wiki/Krievija" title="Krievija">Krievija</a></div></td></tr></tbody></table></td></tr><tr><th colspan="2" style="background-color:#C2CAC4;text-align:center;vertical-align:middle;font-size:110%">Karotāji</th></tr><tr><td style="width:50%;border-right:1px dotted #aaa"> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Russia.svg" class="mw-file-description" title="Karogs: Krievija"><img alt="Karogs: Krievija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/22px-Flag_of_Russia.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/33px-Flag_of_Russia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/44px-Flag_of_Russia.svg.png 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/Krievija" title="Krievija">Krievija</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_North_Korea.svg" class="mw-file-description" title="Karogs: Ziemeļkoreja"><img alt="Karogs: Ziemeļkoreja" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/51/Flag_of_North_Korea.svg/22px-Flag_of_North_Korea.svg.png" decoding="async" width="22" height="11" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/51/Flag_of_North_Korea.svg/33px-Flag_of_North_Korea.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/51/Flag_of_North_Korea.svg/44px-Flag_of_North_Korea.svg.png 2x" data-file-width="1600" data-file-height="800" /></a> <a href="/wiki/Zieme%C4%BCkoreja" title="Ziemeļkoreja">Korejas TDR</a><a href="#cite_note-1">[1]</a><a href="#cite_note-2">[2]</a><a href="#cite_note-3">[3]</a> <div class="plainlist"><ul><li>Atbalsta:</li><li><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Belarus.svg" class="mw-file-description" title="Karogs: Baltkrievija"><img alt="Karogs: Baltkrievija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/85/Flag_of_Belarus.svg/22px-Flag_of_Belarus.svg.png" decoding="async" width="22" height="11" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/85/Flag_of_Belarus.svg/33px-Flag_of_Belarus.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/85/Flag_of_Belarus.svg/44px-Flag_of_Belarus.svg.png 2x" data-file-width="1200" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/Baltkrievija" title="Baltkrievija">Baltkrievija</a></li><li><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Iran.svg" class="mw-file-description" title="Karogs: Irāna"><img alt="Karogs: Irāna" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/ca/Flag_of_Iran.svg/22px-Flag_of_Iran.svg.png" decoding="async" width="22" height="13" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/ca/Flag_of_Iran.svg/33px-Flag_of_Iran.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/ca/Flag_of_Iran.svg/44px-Flag_of_Iran.svg.png 2x" data-file-width="630" data-file-height="360" /></a> <a href="/wiki/Ir%C4%81na" title="Irāna">Irāna</a> (militārā palīdzība)<a href="#cite_note-Izdevums_2022-4">[4]</a></li><li><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_the_People%27s_Republic_of_China.svg" class="mw-file-description" title="Karogs: Ķīna"><img alt="Karogs: Ķīna" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fa/Flag_of_the_People%27s_Republic_of_China.svg/22px-Flag_of_the_People%27s_Republic_of_China.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fa/Flag_of_the_People%27s_Republic_of_China.svg/33px-Flag_of_the_People%27s_Republic_of_China.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fa/Flag_of_the_People%27s_Republic_of_China.svg/44px-Flag_of_the_People%27s_Republic_of_China.svg.png 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/%C4%B6%C4%ABna" title="Ķīna">Ķīna</a> (militārā palīdzība)<a href="#cite_note-5">[5]</a><a href="#cite_note-6">[6]</a></li><li><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_South_Africa.svg" class="mw-file-description" title="Karogs: Dienvidāfrika"><img alt="Karogs: Dienvidāfrika" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/af/Flag_of_South_Africa.svg/22px-Flag_of_South_Africa.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/af/Flag_of_South_Africa.svg/33px-Flag_of_South_Africa.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/af/Flag_of_South_Africa.svg/44px-Flag_of_South_Africa.svg.png 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/Dienvid%C4%81frika" title="Dienvidāfrika">Dienvidāfrika</a> (netiešā militārā palīdzība)<a href="#cite_note-7">[7]</a></li></ul></div></td><td style="width:50%;padding-left:0.25em"> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Ukraine.svg" class="mw-file-description" title="Karogs: Ukraina"><img alt="Karogs: Ukraina" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/22px-Flag_of_Ukraine.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/33px-Flag_of_Ukraine.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/44px-Flag_of_Ukraine.svg.png 2x" data-file-width="1200" data-file-height="800" /></a> <a href="/wiki/Ukraina" title="Ukraina">Ukraina</a> <div class="plainlist"><ul><li>Atbalsta:</li><li><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_NATO.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: NATO"><img alt="Valsts karogs: NATO" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/37/Flag_of_NATO.svg/22px-Flag_of_NATO.svg.png" decoding="async" width="22" height="17" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/37/Flag_of_NATO.svg/33px-Flag_of_NATO.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/37/Flag_of_NATO.svg/44px-Flag_of_NATO.svg.png 2x" data-file-width="1024" data-file-height="768" /></a> <a href="/wiki/NATO" title="NATO">NATO</a> (militārā palīdzība)<a href="#cite_note-8">[8]</a></li><li><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Australia.svg" class="mw-file-description" title="Karogs: Austrālija"><img alt="Karogs: Austrālija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b9/Flag_of_Australia.svg/22px-Flag_of_Australia.svg.png" decoding="async" width="22" height="11" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b9/Flag_of_Australia.svg/33px-Flag_of_Australia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b9/Flag_of_Australia.svg/44px-Flag_of_Australia.svg.png 2x" data-file-width="1280" data-file-height="640" /></a> <a href="/wiki/Austr%C4%81lija" title="Austrālija">Austrālija</a> (militārā palīdzība)<a href="#cite_note-9">[9]</a></li></ul></div></td></tr><tr><th colspan="2" style="background-color:#C2CAC4;text-align:center;vertical-align:middle;font-size:110%">Komandieri un līderi</th></tr><tr><td style="width:50%;border-right:1px dotted #aaa"> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Russia.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Krievija"><img alt="Valsts karogs: Krievija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/22px-Flag_of_Russia.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/33px-Flag_of_Russia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/44px-Flag_of_Russia.svg.png 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/Vladimirs_Putins" title="Vladimirs Putins">Vladimirs Putins</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Russia.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Krievija"><img alt="Valsts karogs: Krievija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/22px-Flag_of_Russia.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/33px-Flag_of_Russia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/44px-Flag_of_Russia.svg.png 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/Mihails_Mi%C5%A1ustins" title="Mihails Mišustins">Mihails Mišustins</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Russia.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Krievija"><img alt="Valsts karogs: Krievija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/22px-Flag_of_Russia.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/33px-Flag_of_Russia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/44px-Flag_of_Russia.svg.png 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/Andrejs_Belousovs" title="Andrejs Belousovs">Andrejs Belousovs</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Russia.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Krievija"><img alt="Valsts karogs: Krievija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/22px-Flag_of_Russia.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/33px-Flag_of_Russia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/44px-Flag_of_Russia.svg.png 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/Sergejs_%C5%A0oigu" title="Sergejs Šoigu">Sergejs Šoigu</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Russia.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Krievija"><img alt="Valsts karogs: Krievija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/22px-Flag_of_Russia.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/33px-Flag_of_Russia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/44px-Flag_of_Russia.svg.png 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/Sergejs_Lavrovs" title="Sergejs Lavrovs">Sergejs Lavrovs</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Russia.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Krievija"><img alt="Valsts karogs: Krievija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/22px-Flag_of_Russia.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/33px-Flag_of_Russia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/44px-Flag_of_Russia.svg.png 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/Val%C4%93rijs_Gerasimovs" title="Valērijs Gerasimovs">Valērijs Gerasimovs</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Russia.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Krievija"><img alt="Valsts karogs: Krievija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/22px-Flag_of_Russia.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/33px-Flag_of_Russia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/44px-Flag_of_Russia.svg.png 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/Vladimirs_Koloko%C4%BCcevs" title="Vladimirs Kolokoļcevs">Vladimirs Kolokoļcevs</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Russia.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Krievija"><img alt="Valsts karogs: Krievija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/22px-Flag_of_Russia.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/33px-Flag_of_Russia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/44px-Flag_of_Russia.svg.png 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/Nikolajs_Patru%C5%A1evs" title="Nikolajs Patruševs">Nikolajs Patruševs</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Russia.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Krievija"><img alt="Valsts karogs: Krievija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/22px-Flag_of_Russia.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/33px-Flag_of_Russia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/44px-Flag_of_Russia.svg.png 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/Sergejs_Nari%C5%A1kins" title="Sergejs Nariškins">Sergejs Nariškins</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Russia.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Krievija"><img alt="Valsts karogs: Krievija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/22px-Flag_of_Russia.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/33px-Flag_of_Russia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/44px-Flag_of_Russia.svg.png 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/Ramzans_Kadirovs" title="Ramzans Kadirovs">Ramzans Kadirovs</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Russia.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Krievija"><img alt="Valsts karogs: Krievija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/22px-Flag_of_Russia.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/33px-Flag_of_Russia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/44px-Flag_of_Russia.svg.png 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/Aleksandrs_Dvor%C5%86ikovs" title="Aleksandrs Dvorņikovs">Aleksandrs Dvorņikovs</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Russia.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Krievija"><img alt="Valsts karogs: Krievija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/22px-Flag_of_Russia.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/33px-Flag_of_Russia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/44px-Flag_of_Russia.svg.png 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/Aleksandrs_%C5%BDurav%C4%BCovs" title="Aleksandrs Žuravļovs">Aleksandrs Žuravļovs</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Russia.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Krievija"><img alt="Valsts karogs: Krievija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/22px-Flag_of_Russia.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/33px-Flag_of_Russia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/44px-Flag_of_Russia.svg.png 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/Gen%C4%81dijs_%C5%BDidko" title="Genādijs Židko">Genādijs Židko</a> † <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Russia.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Krievija"><img alt="Valsts karogs: Krievija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/22px-Flag_of_Russia.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/33px-Flag_of_Russia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/44px-Flag_of_Russia.svg.png 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/Sergejs_Surovikins" title="Sergejs Surovikins">Sergejs Surovikins</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Russia.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Krievija"><img alt="Valsts karogs: Krievija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/22px-Flag_of_Russia.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/33px-Flag_of_Russia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Flag_of_Russia.svg/44px-Flag_of_Russia.svg.png 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a> <a href="/wiki/Jevge%C5%86ijs_Prigo%C5%BEins" title="Jevgeņijs Prigožins">Jevgeņijs Prigožins</a> †</td><td style="width:50%;padding-left:0.25em"> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Ukraine.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Ukraina"><img alt="Valsts karogs: Ukraina" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/22px-Flag_of_Ukraine.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/33px-Flag_of_Ukraine.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/44px-Flag_of_Ukraine.svg.png 2x" data-file-width="1200" data-file-height="800" /></a> <a href="/wiki/Volodimirs_Zelenskis" title="Volodimirs Zelenskis">Volodimirs Zelenskis</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Ukraine.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Ukraina"><img alt="Valsts karogs: Ukraina" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/22px-Flag_of_Ukraine.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/33px-Flag_of_Ukraine.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/44px-Flag_of_Ukraine.svg.png 2x" data-file-width="1200" data-file-height="800" /></a> <a href="/wiki/Deniss_%C5%A0miha%C4%BCs" title="Deniss Šmihaļs">Deniss Šmihaļs</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Ukraine.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Ukraina"><img alt="Valsts karogs: Ukraina" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/22px-Flag_of_Ukraine.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/33px-Flag_of_Ukraine.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/44px-Flag_of_Ukraine.svg.png 2x" data-file-width="1200" data-file-height="800" /></a> <a href="/wiki/Rustems_Umerovs" title="Rustems Umerovs">Rustems Umerovs</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Ukraine.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Ukraina"><img alt="Valsts karogs: Ukraina" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/22px-Flag_of_Ukraine.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/33px-Flag_of_Ukraine.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/44px-Flag_of_Ukraine.svg.png 2x" data-file-width="1200" data-file-height="800" /></a> <a href="/wiki/Oleksandrs_Sirskis" title="Oleksandrs Sirskis">Oleksandrs Sirskis</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Ukraine.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Ukraina"><img alt="Valsts karogs: Ukraina" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/22px-Flag_of_Ukraine.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/33px-Flag_of_Ukraine.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/44px-Flag_of_Ukraine.svg.png 2x" data-file-width="1200" data-file-height="800" /></a> <a href="/wiki/Dmitro_Kuleba" title="Dmitro Kuleba">Dmitro Kuleba</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Ukraine.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Ukraina"><img alt="Valsts karogs: Ukraina" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/22px-Flag_of_Ukraine.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/33px-Flag_of_Ukraine.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/44px-Flag_of_Ukraine.svg.png 2x" data-file-width="1200" data-file-height="800" /></a> <a href="/wiki/Valerijs_Zalu%C5%BEnijs" title="Valerijs Zalužnijs">Valerijs Zalužnijs</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Ukraine.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Ukraina"><img alt="Valsts karogs: Ukraina" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/22px-Flag_of_Ukraine.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/33px-Flag_of_Ukraine.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/44px-Flag_of_Ukraine.svg.png 2x" data-file-width="1200" data-file-height="800" /></a> <a href="/wiki/Oleksijs_Rez%C5%86ikovs" title="Oleksijs Rezņikovs">Oleksijs Rezņikovs</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Ukraine.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Ukraina"><img alt="Valsts karogs: Ukraina" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/22px-Flag_of_Ukraine.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/33px-Flag_of_Ukraine.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/44px-Flag_of_Ukraine.svg.png 2x" data-file-width="1200" data-file-height="800" /></a> <a href="/wiki/Oleksijs_Neji%C5%BEpapa" title="Oleksijs Nejižpapa">Oleksijs Nejižpapa</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Ukraine.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Ukraina"><img alt="Valsts karogs: Ukraina" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/22px-Flag_of_Ukraine.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/33px-Flag_of_Ukraine.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/44px-Flag_of_Ukraine.svg.png 2x" data-file-width="1200" data-file-height="800" /></a> <a href="/wiki/Deniss_Monastirskis" title="Deniss Monastirskis">Deniss Monastirskis</a> † <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Ukraine.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Ukraina"><img alt="Valsts karogs: Ukraina" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/22px-Flag_of_Ukraine.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/33px-Flag_of_Ukraine.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/44px-Flag_of_Ukraine.svg.png 2x" data-file-width="1200" data-file-height="800" /></a> <a href="/wiki/Ihors_Klimenko" title="Ihors Klimenko">Ihors Klimenko</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Ukraine.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Ukraina"><img alt="Valsts karogs: Ukraina" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/22px-Flag_of_Ukraine.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/33px-Flag_of_Ukraine.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/44px-Flag_of_Ukraine.svg.png 2x" data-file-width="1200" data-file-height="800" /></a> <a href="/wiki/Oleksijs_Da%C5%86ilovs" title="Oleksijs Daņilovs">Oleksijs Daņilovs</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Ukraine.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Ukraina"><img alt="Valsts karogs: Ukraina" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/22px-Flag_of_Ukraine.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/33px-Flag_of_Ukraine.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/44px-Flag_of_Ukraine.svg.png 2x" data-file-width="1200" data-file-height="800" /></a> <a href="/wiki/Serhijs_%C5%A0aptala" title="Serhijs Šaptala">Serhijs Šaptala</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Ukraine.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Ukraina"><img alt="Valsts karogs: Ukraina" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/22px-Flag_of_Ukraine.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/33px-Flag_of_Ukraine.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/44px-Flag_of_Ukraine.svg.png 2x" data-file-width="1200" data-file-height="800" /></a> <a href="/wiki/Ruslans_Hom%C4%8Daks" title="Ruslans Homčaks">Ruslans Homčaks</a> <a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Ukraine.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Ukraina"><img alt="Valsts karogs: Ukraina" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/22px-Flag_of_Ukraine.svg.png" decoding="async" width="22" height="15" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/33px-Flag_of_Ukraine.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Flag_of_Ukraine.svg/44px-Flag_of_Ukraine.svg.png 2x" data-file-width="1200" data-file-height="800" /></a> <a href="/wiki/Vit%C4%81lijs_Kli%C4%8Dko" title="Vitālijs Kličko">Vitālijs Kličko</a></td></tr></tbody></table> Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada ir daļa no <a href="/wiki/Krievijas%E2%80%94Ukrainas_kar%C5%A1" title="Krievijas—Ukrainas karš">Krievijas—Ukrainas kara</a>. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc <a href="/wiki/Krievijas_prezidents" class="mw-redirect" title="Krievijas prezidents">Krievijas prezidenta</a> <a href="/wiki/Vladimirs_Putins" title="Vladimirs Putins">Vladimira Putina</a> pavēles uzsāka <a href="/wiki/Krievijas_Feder%C4%81cijas_Bru%C5%86otie_sp%C4%93ki" title="Krievijas Federācijas Bruņotie spēki">Krievijas Bruņotie spēki</a>, kas kopš 2021. gada marta <a href="/wiki/Krievijas%E2%80%94Ukrainas%E2%80%94NATO_kr%C4%ABze_(kop%C5%A1_2021)" title="Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)">lielā skaitā bija izvietoti</a> netālu no <a href="/wiki/Krievijas%E2%80%94Ukrainas_robe%C5%BEa" title="Krievijas—Ukrainas robeža">Ukrainas robežas ar Krieviju</a>, <a href="/wiki/Baltkrievijas%E2%80%94Ukrainas_robe%C5%BEa" title="Baltkrievijas—Ukrainas robeža">Baltkrieviju</a> un <a href="/wiki/Krimas_okup%C4%81cija" title="Krimas okupācija">Krievijas 2014. gadā okupēto</a> <a href="/wiki/Krima" title="Krima">Krimu</a>. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto <a href="/wiki/Doneckas_tautas_republika" title="Doneckas tautas republika">Doneckas</a> (DTR) un <a href="/wiki/Luhanskas_tautas_republika" title="Luhanskas tautas republika">Luhanskas tautas republiku</a> (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<a href="#cite_note-10">[10]</a> un to neatkarības atzīšana visa <a href="/wiki/Doneckas_apgabals" title="Doneckas apgabals">Doneckas</a> un <a href="/wiki/Luhanskas_apgabals" title="Luhanskas apgabals">Luhanskas apgabala</a> robežās dienu vēlāk.<a href="#cite_note-11">[11]</a> 24. februārī 5:50 pēc <a href="/wiki/Maskava" title="Maskava">Maskavas</a> laika (<a href="/wiki/UTC%2B3" title="UTC+3">UTC+3</a>) Putins izsludināja vispārēju <a href="/wiki/Iebrukums" title="Iebrukums">iebrukumu</a> Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem <a href="/wiki/Kijiva" title="Kijiva">Kijivā</a>, <a href="/wiki/Harkiva" title="Harkiva">Harkivā</a> un <a href="/wiki/D%C5%86ipro" title="Dņipro">Dņipro</a> un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<a href="#cite_note-12">[12]</a> Vienlaikus <a href="/wiki/Doneckas_tautas_republika" title="Doneckas tautas republika">DTR</a> un <a href="/wiki/Luhanskas_tautas_republika" title="Luhanskas tautas republika">LTR</a> bruņotie formējumi visā <a href="/wiki/Donbasa_kar%C5%A1" title="Donbasa karš">Donbasa frontes līnijā</a> atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<a href="#cite_note-13">[13]</a> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja <a href="/wiki/Kauja_par_Kijivu_(2022)" title="Kauja par Kijivu (2022)">Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā</a>, un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas <a href="/wiki/Bu%C4%8Das_slakti%C5%86%C5%A1" title="Bučas slaktiņš">Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās</a>. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz <a href="/wiki/Mariupoles_kaujas_(2022)" class="mw-redirect" title="Mariupoles kaujas (2022)">trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli</a>, 25. jūnijā <a href="/wiki/Siverskodonecka" title="Siverskodonecka">Siverskodonecku</a> un 3. jūlijā <a href="/wiki/Lisi%C4%8Danska" title="Lisičanska">Lisičansku</a>. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no <a href="/wiki/Harkiva" title="Harkiva">Harkivas</a>, 11. septembrī atbrīvojot <a href="/wiki/Izjuma" title="Izjuma">Izjumu</a>, bet 2. oktobrī <a href="/wiki/Limana_(Ukraina)" title="Limana (Ukraina)">Limanu</a>. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<a href="#cite_note-14">[14]</a> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<a href="#cite_note-15">[15]</a> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no <a href="/wiki/Hersona" title="Hersona">Hersonas</a>.<a href="#cite_note-ReferenceD-16">[16]</a> 2023. un 2024. gadā <a href="/wiki/Ukrainas_bru%C5%86otie_sp%C4%93ki" title="Ukrainas bruņotie spēki">Ukrainas bruņotie spēki</a> izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie <a href="/wiki/Bahmuta" title="Bahmuta">Bahmutas</a> un <a href="/wiki/Avdijivka" title="Avdijivka">Avdijivkas</a>, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<a href="#cite_note-LSM2APR-17">[17]</a> 2024. gada 6. augustā Ukrainas karavīri no <a href="/wiki/Sumu_apgabals" title="Sumu apgabals">Sumu apgabala</a> negaidīti iebruka <a href="/wiki/Kurskas_apgabals" title="Kurskas apgabals">Kurskas apgabala</a> <a href="/wiki/Sud%C5%BEa" title="Sudža">Sudžas</a> rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. 2024. gada 28. oktobrī NATO oficiāli apstiprināja, ka Kurskas apgabalā ieradušās Ziemeļkorejas militārās vienības.<a href="#cite_note-18">[18]</a> <meta property="mw:PageProp/toc" /> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Priekšvēsture">Priekšvēsture</h2>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=1" title="Labot sadaļu: Priekšvēsture" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=1" title="Labot sadaļas vikikodu: Priekšvēsture">labot pirmkodu</a>]</div> <dl><dd><div class="noprint">Pamatraksts un citi raksti: <a href="/wiki/Krievijas%E2%80%94Ukrainas_kar%C5%A1" title="Krievijas—Ukrainas karš">Krievijas—Ukrainas karš</a> un <a href="/wiki/Krievijas%E2%80%94Ukrainas%E2%80%94NATO_kr%C4%ABze_(kop%C5%A1_2021)" title="Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)">Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)</a> </div></dd></dl> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Putin_-_DNR,_LNR_(2022-02-21)_01.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/6f/Putin_-_DNR%2C_LNR_%282022-02-21%29_01.jpg/220px-Putin_-_DNR%2C_LNR_%282022-02-21%29_01.jpg" decoding="async" width="220" height="136" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/6f/Putin_-_DNR%2C_LNR_%282022-02-21%29_01.jpg/330px-Putin_-_DNR%2C_LNR_%282022-02-21%29_01.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/6f/Putin_-_DNR%2C_LNR_%282022-02-21%29_01.jpg/440px-Putin_-_DNR%2C_LNR_%282022-02-21%29_01.jpg 2x" data-file-width="1880" data-file-height="1160" /></a><figcaption>Putina tikšanās ar pašpasludināto <a href="/wiki/Doneckas_tautas_republika" title="Doneckas tautas republika">Doneckas</a> un <a href="/wiki/Luhanskas_tautas_republika" title="Luhanskas tautas republika">Luhanskas</a> tautas republiku vadītājiem 21. februārī</figcaption></figure> 2022. gada 21. februārī <a href="/wiki/Vladimirs_Putins" title="Vladimirs Putins">Vladimirs Putins</a> tikās ar <a href="/wiki/DTR" class="mw-redirect" title="DTR">DTR</a> vadītāju <a href="/wiki/Deniss_Pu%C5%A1i%C4%BCins" title="Deniss Pušiļins">Denisu Pušiļinu</a> un <a href="/wiki/LHR" class="mw-redirect" title="LHR">LHR</a> vadītāju <a href="/wiki/Leon%C4%ABds_Pase%C4%8D%C5%86iks" title="Leonīds Pasečņiks">Leonīdu Pasečņiku</a>, kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<a href="#cite_note-19">[19]</a> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne <a href="/wiki/Bellingcat" title="Bellingcat">Bellingcat</a>, ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<a href="#cite_note-20">[20]</a><a href="#cite_note-21">[21]</a><a href="#cite_note-22">[22]</a> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<a href="#cite_note-23">[23]</a> 22. februārī <a href="/wiki/Amerikas_Savienot%C4%81s_Valstis" title="Amerikas Savienotās Valstis">ASV</a> prezidents <a href="/wiki/D%C5%BEo_Baidens" title="Džo Baidens">Džo Baidens</a> paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<a href="#cite_note-24">[24]</a> <a href="/wiki/NATO" title="NATO">NATO</a> ģenerālsekretārs <a href="/wiki/Jenss_Stoltenbergs" title="Jenss Stoltenbergs">Jenss Stoltenbergs</a> un <a href="/wiki/Kan%C4%81da" title="Kanāda">Kanādas</a> premjerministrs <a href="/wiki/%C5%BDist%C4%93ns_Trido" title="Žistēns Trido">Žistēns Trido</a> sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<a href="#cite_note-25">[25]</a> Savukārt Ukrainas prezidents <a href="/wiki/Volodimirs_Zelenskis" title="Volodimirs Zelenskis">Volodimirs Zelenskis</a> lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<a href="#cite_note-26">[26]</a> 23. februārī <a href="/wiki/Augst%C4%81k%C4%81_Rada" title="Augstākā Rada">Augstākā Rada</a> sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja <a href="/w/index.php?title=%C4%80rk%C4%81rtas_st%C4%81voklis&action=edit&redlink=1" class="new" title="Ārkārtas stāvoklis (vēl nav uzrakstīts)">ārkārtas stāvokli</a>.<a href="#cite_note-27">[27]</a> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību <a href="/wiki/Kijiva" title="Kijiva">Kijivā</a> un nolaida no ēkas jumta <a href="/wiki/Krievijas_karogs" title="Krievijas karogs">Krievijas karogu</a>.<a href="#cite_note-28">[28]</a> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, <a href="/wiki/Augst%C4%81k%C4%81_Rada" title="Augstākā Rada">Augstākās Radas</a> un valsts divu lielāku banku (Privatbank un Oschadbank) tīmekļa vietnes tika pakļautas <a href="/wiki/Pakalpojumatteices_uzbrukums" title="Pakalpojumatteices uzbrukums">pakalpojumatteices uzbrukumiem</a>.<a href="#cite_note-29">[29]</a> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Starptautiskās_sankcijas_pret_Krieviju">Starptautiskās sankcijas pret Krieviju</h3>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=2" title="Labot sadaļu: Starptautiskās sankcijas pret Krieviju" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=2" title="Labot sadaļas vikikodu: Starptautiskās sankcijas pret Krieviju">labot pirmkodu</a>]</div> Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, <a href="/wiki/Rietumvalstis" class="mw-redirect" title="Rietumvalstis">Rietumvalstis</a> sāka ieviest sankcijas pret <a href="/wiki/Krievija" title="Krievija">Krieviju</a>. 22. februārī <a href="/wiki/Lielbrit%C4%81nija" class="mw-redirect" title="Lielbritānija">Lielbritānijas</a> premjerministrs <a href="/wiki/Boriss_D%C5%BEonsons" title="Boriss Džonsons">Boriss Džonsons</a> paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — «Россия», «Индустриальный сберегательный банк», «Генеральный банк», «Промсвязьбанк» un «Черноморский банк», kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — <a href="/w/index.php?title=Gen%C4%81dijs_Tim%C4%8Denko&action=edit&redlink=1" class="new" title="Genādijs Timčenko (vēl nav uzrakstīts)">Genādiju Timčenko</a>, <a href="/w/index.php?title=Boriss_Rotenbergs&action=edit&redlink=1" class="new" title="Boriss Rotenbergs (vēl nav uzrakstīts)">Borisu Rotenbergu</a> un <a href="/wiki/Igors_Rotenbergs" title="Igors Rotenbergs">Igoru Rotenbergu</a>.<a href="#cite_note-30">[30]</a><a href="#cite_note-31">[31]</a> <a href="/wiki/V%C4%81cija" title="Vācija">Vācijas</a> kanclers <a href="/wiki/Olafs_%C5%A0olcs" title="Olafs Šolcs">Olafs Šolcs</a> paziņoja par gāzesvada <a href="/wiki/Nord_Stream_2" title="Nord Stream 2">Nord Stream 2</a> sertificēšanas apturēšanu;<a href="#cite_note-32">[32]</a> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<a href="#cite_note-33">[33]</a> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām VEB.RF un Promsvjazbank un pret Krievijas valsts parādu.<a href="#cite_note-34">[34]</a> 23. februārī <a href="/wiki/Austr%C4%81lija" title="Austrālija">Austrālijas</a> premjerministrs <a href="/wiki/Skots_Morisons" title="Skots Morisons">Skots Morisons</a> paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<a href="#cite_note-35">[35]</a> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Putina_uzruna">Putina uzruna</h3>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=3" title="Labot sadaļu: Putina uzruna" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=3" title="Labot sadaļas vikikodu: Putina uzruna">labot pirmkodu</a>]</div> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Vladimir_Putin_(2022-02-24).jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/23/Vladimir_Putin_%282022-02-24%29.jpg/220px-Vladimir_Putin_%282022-02-24%29.jpg" decoding="async" width="220" height="136" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/23/Vladimir_Putin_%282022-02-24%29.jpg/330px-Vladimir_Putin_%282022-02-24%29.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/23/Vladimir_Putin_%282022-02-24%29.jpg/440px-Vladimir_Putin_%282022-02-24%29.jpg 2x" data-file-width="4246" data-file-height="2620" /></a><figcaption>Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā</figcaption></figure> 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<a href="#cite_note-Prez-36">[36]</a> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar <a href="/wiki/ANO" class="mw-redirect" title="ANO">ANO</a> Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<a href="#cite_note-РБК2402-37">[37]</a> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<a href="#cite_note-Prez-36">[36]</a> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: <blockquote class="templatequote">"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<a href="#cite_note-Prez-36">[36]</a></blockquote> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Norise">Norise</h2>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=4" title="Labot sadaļu: Norise" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=4" title="Labot sadaļas vikikodu: Norise">labot pirmkodu</a>]</div> <dl><dd><div class="noprint">Pamatraksts un citi raksti: <a href="/wiki/Krievijas_2022._gada_iebrukuma_Ukrain%C4%81_s%C4%81kuma_f%C4%81zes" title="Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes">Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes</a>, <a href="/wiki/Krievijas%E2%80%94Ukrainas_kara_zieme%C4%BCu_fronte" title="Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte">Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte</a> , <a href="/wiki/Krievijas%E2%80%94Ukrainas_kara_austrumu_fronte" title="Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte">Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte</a> un <a href="/wiki/Krievijas%E2%80%94Ukrainas_kara_dienvidu_fronte" title="Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte">Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte</a> </div></dd></dl> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:2022_Russian_Invasion_of_Ukraine_animated.gif" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/72/2022_Russian_Invasion_of_Ukraine_animated.gif/440px-2022_Russian_Invasion_of_Ukraine_animated.gif" decoding="async" width="440" height="296" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/72/2022_Russian_Invasion_of_Ukraine_animated.gif/660px-2022_Russian_Invasion_of_Ukraine_animated.gif 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/72/2022_Russian_Invasion_of_Ukraine_animated.gif/880px-2022_Russian_Invasion_of_Ukraine_animated.gif 2x" data-file-width="1200" data-file-height="806" /></a><figcaption>Karadarbības norise</figcaption></figure> Ukrainas aizsardzības ministrs <a href="/wiki/Oleksijs_Rez%C5%86ikovs" title="Oleksijs Rezņikovs">Oleksijs Rezņikovs</a> par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<a href="#cite_note-38">[38]</a> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Pirmā_fāze:_Krievijas_pirmā_uzbrukuma_apturēšana_(24._februāris_—_1._aprīlis)">Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis)</h3>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=5" title="Labot sadaļu: Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis)" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=5" title="Labot sadaļas vikikodu: Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis)">labot pirmkodu</a>]</div> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><video id="mwe_player_1" poster="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a9/VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm/220px--VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm.jpg" controls="" preload="none" data-mw-tmh="" class="mw-file-element" width="220" height="220" data-durationhint="26" data-mwtitle="VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm" data-mwprovider="wikimediacommons" resource="/wiki/Att%C4%93ls:VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm"><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/transcoded/a/a9/VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm/VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm.480p.vp9.webm" type="video/webm; codecs="vp9, opus"" data-transcodekey="480p.vp9.webm" data-width="480" data-height="480" /><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/transcoded/a/a9/VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm/VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm.720p.vp9.webm" type="video/webm; codecs="vp9, opus"" data-transcodekey="720p.vp9.webm" data-width="720" data-height="720" /><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/a/a9/VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm" type="video/webm; codecs="vp9, opus"" data-width="720" data-height="720" /><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/transcoded/a/a9/VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm/VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm.240p.vp9.webm" type="video/webm; codecs="vp9, opus"" data-transcodekey="240p.vp9.webm" data-width="240" data-height="240" /><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/transcoded/a/a9/VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm/VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm.360p.vp9.webm" type="video/webm; codecs="vp9, opus"" data-transcodekey="360p.vp9.webm" data-width="360" data-height="360" /><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/transcoded/a/a9/VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm/VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm.360p.webm" type="video/webm; codecs="vp8, vorbis"" data-transcodekey="360p.webm" data-width="360" data-height="360" /></video><figcaption>Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī</figcaption></figure> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Russian_ship,_go_f_yourself._Bright._2.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/6f/Russian_ship%2C_go_f_yourself._Bright._2.jpg/220px-Russian_ship%2C_go_f_yourself._Bright._2.jpg" decoding="async" width="220" height="214" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/6f/Russian_ship%2C_go_f_yourself._Bright._2.jpg/330px-Russian_ship%2C_go_f_yourself._Bright._2.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/6f/Russian_ship%2C_go_f_yourself._Bright._2.jpg/440px-Russian_ship%2C_go_f_yourself._Bright._2.jpg 2x" data-file-width="1042" data-file-height="1014" /></a><figcaption>Plakāts ar <a href="/wiki/Zmijinija" title="Zmijinija">Zmijinijas</a> aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" (<a href="/wiki/D%C5%86ipro" title="Dņipro">Dņipro</a>, 27. februārī)</figcaption></figure> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:%D0%A5%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B4%D0%BD%D0%BE%D1%8F%D1%80%D1%96%D0%B2%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%B0_%D0%BF%D1%96%D1%85%D0%BE%D1%82%D0%B0_%D0%B7%D0%BD%D0%B8%D1%89%D0%B8%D0%BB%D0%B0_%D1%80%D0%BE%D1%81%D1%96%D0%B9%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D1%82%D0%B0%D0%BD%D0%BA_%D0%A2-80_01.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/bc/%D0%A5%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B4%D0%BD%D0%BE%D1%8F%D1%80%D1%96%D0%B2%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%B0_%D0%BF%D1%96%D1%85%D0%BE%D1%82%D0%B0_%D0%B7%D0%BD%D0%B8%D1%89%D0%B8%D0%BB%D0%B0_%D1%80%D0%BE%D1%81%D1%96%D0%B9%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D1%82%D0%B0%D0%BD%D0%BA_%D0%A2-80_01.jpg/220px-%D0%A5%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B4%D0%BD%D0%BE%D1%8F%D1%80%D1%96%D0%B2%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%B0_%D0%BF%D1%96%D1%85%D0%BE%D1%82%D0%B0_%D0%B7%D0%BD%D0%B8%D1%89%D0%B8%D0%BB%D0%B0_%D1%80%D0%BE%D1%81%D1%96%D0%B9%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D1%82%D0%B0%D0%BD%D0%BA_%D0%A2-80_01.jpg" decoding="async" width="220" height="124" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/bc/%D0%A5%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B4%D0%BD%D0%BE%D1%8F%D1%80%D1%96%D0%B2%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%B0_%D0%BF%D1%96%D1%85%D0%BE%D1%82%D0%B0_%D0%B7%D0%BD%D0%B8%D1%89%D0%B8%D0%BB%D0%B0_%D1%80%D0%BE%D1%81%D1%96%D0%B9%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D1%82%D0%B0%D0%BD%D0%BA_%D0%A2-80_01.jpg/330px-%D0%A5%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B4%D0%BD%D0%BE%D1%8F%D1%80%D1%96%D0%B2%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%B0_%D0%BF%D1%96%D1%85%D0%BE%D1%82%D0%B0_%D0%B7%D0%BD%D0%B8%D1%89%D0%B8%D0%BB%D0%B0_%D1%80%D0%BE%D1%81%D1%96%D0%B9%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D1%82%D0%B0%D0%BD%D0%BA_%D0%A2-80_01.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/bc/%D0%A5%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B4%D0%BD%D0%BE%D1%8F%D1%80%D1%96%D0%B2%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%B0_%D0%BF%D1%96%D1%85%D0%BE%D1%82%D0%B0_%D0%B7%D0%BD%D0%B8%D1%89%D0%B8%D0%BB%D0%B0_%D1%80%D0%BE%D1%81%D1%96%D0%B9%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D1%82%D0%B0%D0%BD%D0%BA_%D0%A2-80_01.jpg/440px-%D0%A5%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B4%D0%BD%D0%BE%D1%8F%D1%80%D1%96%D0%B2%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%B0_%D0%BF%D1%96%D1%85%D0%BE%D1%82%D0%B0_%D0%B7%D0%BD%D0%B8%D1%89%D0%B8%D0%BB%D0%B0_%D1%80%D0%BE%D1%81%D1%96%D0%B9%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D1%82%D0%B0%D0%BD%D0%BA_%D0%A2-80_01.jpg 2x" data-file-width="960" data-file-height="540" /></a><figcaption>Iznīcinātais Krievijas tanks <a href="/w/index.php?title=T-80&action=edit&redlink=1" class="new" title="T-80 (vēl nav uzrakstīts)">T-80</a> 25. martā</figcaption></figure> Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no <a href="/wiki/Baltkrievijas%E2%80%94Ukrainas_robe%C5%BEa" title="Baltkrievijas—Ukrainas robeža">Baltkrievijas—Ukrainas robežas</a>, no <a href="/wiki/Krievijas%E2%80%94Ukrainas_robe%C5%BEa" title="Krievijas—Ukrainas robeža">Krievijas—Ukrainas robežas</a> līdz Luhanskai, kā arī no <a href="/wiki/Krimas_okup%C4%81cija" title="Krimas okupācija">2014. gadā okupētās Krimas</a>.<a href="#cite_note-РБК2402-37">[37]</a><a href="#cite_note-39">[39]</a> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu <a href="/wiki/Kijivas_apgabals" title="Kijivas apgabals">Kijivas</a>, <a href="/wiki/Hme%C4%BCnickas_apgabals" title="Hmeļnickas apgabals">Hmeļnickas</a>, <a href="/wiki/D%C5%86ipropetrovskas_apgabals" title="Dņipropetrovskas apgabals">Dņipropetrovskas</a> un <a href="/wiki/Vinnicas_apgabals" title="Vinnicas apgabals">Vinnicas</a> apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: <a href="/wiki/Borispi%C4%BCa" title="Borispiļa">Borispiļā</a>, <a href="/wiki/Ozerne" title="Ozerne">Ozernē</a>, Kuļbakinē, <a href="/wiki/%C4%8Cuhujiva" title="Čuhujiva">Čuhujivā</a>, <a href="/wiki/Kramatorska" title="Kramatorska">Kramatorskā</a> un <a href="/wiki/%C4%8Cornobajivka" title="Čornobajivka">Čornobajivkā</a>.<a href="#cite_note-40">[40]</a> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem <a href="/wiki/Kijivas_apgabals" title="Kijivas apgabals">Kijivas</a>, <a href="/wiki/Harkivas_apgabals" title="Harkivas apgabals">Harkivas</a> un <a href="/wiki/Odesas_apgabals" title="Odesas apgabals">Odesas</a> apgabalos.<a href="#cite_note-РБК2402-37">[37]</a> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<a href="#cite_note-РБК2402-37">[37]</a><a href="#cite_note-voyna-41">[41]</a> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika <a href="/wiki/Harkiva" title="Harkiva">Harkivā</a>, <a href="/wiki/Hersona" title="Hersona">Hersonā</a>, <a href="/wiki/Odesa" title="Odesa">Odesā</a>, <a href="/wiki/Mikolajiva" title="Mikolajiva">Mikolajivā</a>, <a href="/wiki/Sumi" title="Sumi">Sumos</a>, <a href="/wiki/%C4%8Cer%C5%86ihiva" title="Čerņihiva">Čerņihivā</a>, <a href="/wiki/%C5%BDitomira" title="Žitomira">Žitomirā</a>, kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta <a href="/wiki/Komandantstunda" title="Komandantstunda">komandantstunda</a>. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<a href="#cite_note-LSM-42">[42]</a> 28. februārī sīvākās kaujas notika <a href="/wiki/Mariupoles_kaujas_(2022)" class="mw-redirect" title="Mariupoles kaujas (2022)">Mariupoles</a>, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie <a href="/wiki/Bu%C4%8Da_(pils%C4%93ta)" title="Buča (pilsēta)">Bučas</a> un <a href="/wiki/Irpi%C5%86a" title="Irpiņa">Irpiņas</a>, uz šosejas starp Irpiņu un <a href="/wiki/%C5%BDitomira" title="Žitomira">Žitomiru</a> iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par <a href="/wiki/Zapori%C5%BEjas_atomelektrostacija" title="Zaporižjas atomelektrostacija">Zaporižjas atomelektrostacijas</a> ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās <a href="/wiki/Mariupole" title="Mariupole">Mariupoles</a> bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<a href="#cite_note-LSM3.martā-43">[43]</a> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "<a href="/wiki/MiG-29" title="MiG-29">MiG-29</a>" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<a href="#cite_note-LSM8.martā-44">[44]</a> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut <a href="/wiki/%C4%8Cer%C5%86ihiva" title="Čerņihiva">Čerņihivas</a> aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un <a href="/wiki/Siverskodonecka" title="Siverskodonecka">Siverskodonecku</a>. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija <a href="/wiki/Mariupole" title="Mariupole">Mariupole</a> un <a href="/wiki/Mikolajiva" title="Mikolajiva">Mikolajiva</a>. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai <a href="/wiki/Mariupole" title="Mariupole">Mariupolei</a>, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt <a href="/wiki/Trostjaneca" title="Trostjaneca">Trostjanecas</a> pilsētu <a href="/wiki/Sumu_apgabals" title="Sumu apgabals">Sumu apgabalā</a>. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās <a href="/wiki/Berdjanska" title="Berdjanska">Berdjanskas</a> ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka <a href="/wiki/Hersona" title="Hersona">Hersonas</a> atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<a href="#cite_note-LSM25.martā-45">[45]</a> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra <a href="/wiki/Reuters" title="Reuters">Reuters</a> ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja <a href="/wiki/Trostjaneca" title="Trostjaneca">Trostjanecas</a> pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas <a href="/w/index.php?title=Mala_Roha%C5%86a&action=edit&redlink=1" class="new" title="Mala Rohaņa (vēl nav uzrakstīts)">Mala Rohaņas</a> virzienā, kaujas turpinājās pie <a href="/wiki/Izjuma" title="Izjuma">Izjumas</a> pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<a href="#cite_note-46">[46]</a> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas <a href="/wiki/MiG-29" title="MiG-29">MiG-29</a>.<a href="#cite_note-LSM27.martā-47">[47]</a> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja <a href="/wiki/Dubno" title="Dubno">Dubno</a> un <a href="/wiki/Lucka" title="Lucka">Luckas</a> naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<a href="#cite_note-LSM27.martā-1-48">[48]</a> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<a href="#cite_note-LSM28.martā-49">[49]</a> 28. martā Kijivas priekšpilsētas <a href="/wiki/Irpi%C5%86a" title="Irpiņa">Irpiņas</a> mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<a href="#cite_note-LSM28.martā-49">[49]</a> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja <a href="/wiki/Ni%C5%BEina" class="mw-redirect" title="Nižina">Nižinas</a> un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās <a href="/wiki/%C4%8Cornobi%C4%BCas_atomelektrostacija" title="Čornobiļas atomelektrostacija">Čornobiļas atomelektrostacijas</a> teritoriju. <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Otrā_fāze:_frontes_stabilizācija_(1._aprīlis_—_29._augusts)">Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts)</h3>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=6" title="Labot sadaļu: Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts)" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=6" title="Labot sadaļas vikikodu: Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts)">labot pirmkodu</a>]</div> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%97%D0%BD%D1%81%D1%8C%D0%BA%D1%96_%D0%B7%D0%B0%D1%85%D0%B8%D1%81%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B8_%D1%80%D0%BE%D0%B7%D0%B3%D1%80%D0%BE%D0%BC%D0%B8%D0%BB%D0%B8_%D0%B2%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D1%83_%D0%91%D0%A2%D0%93_%D0%BD%D0%B0_%D0%94%D0%BE%D0%BD%D0%B5%D1%87%D1%87%D0%B8%D0%BD%D1%96_%D0%B7%D0%B0_%D0%BA%D1%96%D0%BB%D1%8C%D0%BA%D0%B0_%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B8%D0%BD_03.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/03/%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%97%D0%BD%D1%81%D1%8C%D0%BA%D1%96_%D0%B7%D0%B0%D1%85%D0%B8%D1%81%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B8_%D1%80%D0%BE%D0%B7%D0%B3%D1%80%D0%BE%D0%BC%D0%B8%D0%BB%D0%B8_%D0%B2%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D1%83_%D0%91%D0%A2%D0%93_%D0%BD%D0%B0_%D0%94%D0%BE%D0%BD%D0%B5%D1%87%D1%87%D0%B8%D0%BD%D1%96_%D0%B7%D0%B0_%D0%BA%D1%96%D0%BB%D1%8C%D0%BA%D0%B0_%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B8%D0%BD_03.jpg/220px-%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%97%D0%BD%D1%81%D1%8C%D0%BA%D1%96_%D0%B7%D0%B0%D1%85%D0%B8%D1%81%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B8_%D1%80%D0%BE%D0%B7%D0%B3%D1%80%D0%BE%D0%BC%D0%B8%D0%BB%D0%B8_%D0%B2%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D1%83_%D0%91%D0%A2%D0%93_%D0%BD%D0%B0_%D0%94%D0%BE%D0%BD%D0%B5%D1%87%D1%87%D0%B8%D0%BD%D1%96_%D0%B7%D0%B0_%D0%BA%D1%96%D0%BB%D1%8C%D0%BA%D0%B0_%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B8%D0%BD_03.jpg" decoding="async" width="220" height="99" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/03/%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%97%D0%BD%D1%81%D1%8C%D0%BA%D1%96_%D0%B7%D0%B0%D1%85%D0%B8%D1%81%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B8_%D1%80%D0%BE%D0%B7%D0%B3%D1%80%D0%BE%D0%BC%D0%B8%D0%BB%D0%B8_%D0%B2%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D1%83_%D0%91%D0%A2%D0%93_%D0%BD%D0%B0_%D0%94%D0%BE%D0%BD%D0%B5%D1%87%D1%87%D0%B8%D0%BD%D1%96_%D0%B7%D0%B0_%D0%BA%D1%96%D0%BB%D1%8C%D0%BA%D0%B0_%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B8%D0%BD_03.jpg/330px-%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%97%D0%BD%D1%81%D1%8C%D0%BA%D1%96_%D0%B7%D0%B0%D1%85%D0%B8%D1%81%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B8_%D1%80%D0%BE%D0%B7%D0%B3%D1%80%D0%BE%D0%BC%D0%B8%D0%BB%D0%B8_%D0%B2%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D1%83_%D0%91%D0%A2%D0%93_%D0%BD%D0%B0_%D0%94%D0%BE%D0%BD%D0%B5%D1%87%D1%87%D0%B8%D0%BD%D1%96_%D0%B7%D0%B0_%D0%BA%D1%96%D0%BB%D1%8C%D0%BA%D0%B0_%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B8%D0%BD_03.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/03/%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%97%D0%BD%D1%81%D1%8C%D0%BA%D1%96_%D0%B7%D0%B0%D1%85%D0%B8%D1%81%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B8_%D1%80%D0%BE%D0%B7%D0%B3%D1%80%D0%BE%D0%BC%D0%B8%D0%BB%D0%B8_%D0%B2%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D1%83_%D0%91%D0%A2%D0%93_%D0%BD%D0%B0_%D0%94%D0%BE%D0%BD%D0%B5%D1%87%D1%87%D0%B8%D0%BD%D1%96_%D0%B7%D0%B0_%D0%BA%D1%96%D0%BB%D1%8C%D0%BA%D0%B0_%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B8%D0%BD_03.jpg/440px-%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%97%D0%BD%D1%81%D1%8C%D0%BA%D1%96_%D0%B7%D0%B0%D1%85%D0%B8%D1%81%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B8_%D1%80%D0%BE%D0%B7%D0%B3%D1%80%D0%BE%D0%BC%D0%B8%D0%BB%D0%B8_%D0%B2%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B6%D1%83_%D0%91%D0%A2%D0%93_%D0%BD%D0%B0_%D0%94%D0%BE%D0%BD%D0%B5%D1%87%D1%87%D0%B8%D0%BD%D1%96_%D0%B7%D0%B0_%D0%BA%D1%96%D0%BB%D1%8C%D0%BA%D0%B0_%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B8%D0%BD_03.jpg 2x" data-file-width="900" data-file-height="405" /></a><figcaption>Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī</figcaption></figure> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Working_trip_of_the_President_of_Ukraine_to_the_Kyiv_region_103.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/8e/Working_trip_of_the_President_of_Ukraine_to_the_Kyiv_region_103.jpg/220px-Working_trip_of_the_President_of_Ukraine_to_the_Kyiv_region_103.jpg" decoding="async" width="220" height="147" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/8e/Working_trip_of_the_President_of_Ukraine_to_the_Kyiv_region_103.jpg/330px-Working_trip_of_the_President_of_Ukraine_to_the_Kyiv_region_103.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/8e/Working_trip_of_the_President_of_Ukraine_to_the_Kyiv_region_103.jpg/440px-Working_trip_of_the_President_of_Ukraine_to_the_Kyiv_region_103.jpg 2x" data-file-width="3000" data-file-height="2001" /></a><figcaption>Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī</figcaption></figure> 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi <a href="/wiki/Belgoroda" title="Belgoroda">Belgorodas</a> naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm <a href="/wiki/BM-21_Grad" title="BM-21 Grad">Grad</a> un <a href="/wiki/BM-30_Smer%C4%8D" title="BM-30 Smerč">Smerč</a> un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<a href="#cite_note-LSM1.aprīlī-50">[50]</a> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<a href="#cite_note-LSM3.aprīlī-51">[51]</a> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves <a href="/wiki/Kauja_par_Kijivu_(2022)" title="Kauja par Kijivu (2022)">kaujā par Kijivu</a> mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt <a href="/wiki/D%C5%86ipro" title="Dņipro">Dņipro</a>, <a href="/wiki/Krivijriha" title="Krivijriha">Krivijrihas</a>, <a href="/wiki/Kremen%C4%8Duka" title="Kremenčuka">Kremenčukas</a> un <a href="/wiki/Poltava" title="Poltava">Poltavas</a> pilsētas.<a href="#cite_note-LSM2.aprīlī-52">[52]</a> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<a href="#cite_note-53">[53]</a> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli <a href="/wiki/Aleksandrs_Dvor%C5%86ikovs" title="Aleksandrs Dvorņikovs">Dvorņikovu</a>.<a href="#cite_note-ĻETA7AUG-54">[54]</a> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.<a href="/wiki/Ukrainas_bru%C5%86oto_sp%C4%93ku_%C4%A3ener%C4%81l%C5%A1t%C4%81bs" title="Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs">Ukrainas ģenerālštābs</a> informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<a href="#cite_note-55">[55]</a> 8. maijā Čečenijas vadonis <a href="/wiki/Ramzans_Kadirovs" title="Ramzans Kadirovs">Ramzans Kadirovs</a> paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši <a href="/wiki/Popasna" title="Popasna">Popasnas</a> pilsētu.<a href="#cite_note-56">[56]</a> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<a href="#cite_note-57">[57]</a> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām <a href="/wiki/Hersonas_apgabals" title="Hersonas apgabals">Hersonas apgabalā</a>.<a href="#cite_note-58">[58]</a> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<a href="#cite_note-LSM15.jūnijā-59">[59]</a> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<a href="#cite_note-60">[60]</a> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<a href="#cite_note-61">[61]</a> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs <a href="/wiki/Oleksijs_Rez%C5%86ikovs" title="Oleksijs Rezņikovs">Oleksijs Rezņikovs</a> paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<a href="#cite_note-62">[62]</a> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi <a href="/wiki/Gen%C4%81dijs_%C5%BDidko" title="Genādijs Židko">Židko</a>.<a href="#cite_note-ĻETA7AUG-54">[54]</a> 18. augustā <a href="/w/index.php?title=Belbeka&action=edit&redlink=1" class="new" title="Belbeka (vēl nav uzrakstīts)">Belbekas</a> lidlaukā pie <a href="/wiki/Sevastopole" title="Sevastopole">Sevastopoles</a> nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī <a href="/wiki/Ker%C4%8Da" title="Kerča">Kerčas</a> pilsētā pie <a href="/wiki/Krimas_tilts" title="Krimas tilts">Krimas tilta</a>, kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<a href="#cite_note-63">[63]</a> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Trešā_fāze:_Ukrainas_pretuzbrukumi">Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi</h3>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=7" title="Labot sadaļu: Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=7" title="Labot sadaļas vikikodu: Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi">labot pirmkodu</a>]</div> 2022. gada 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot <a href="/wiki/DTR" class="mw-redirect" title="DTR">DTR</a> 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<a href="#cite_note-64">[64]</a> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri <a href="/wiki/D%C5%86epra" title="Dņepra">Dņeprai</a> Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<a href="#cite_note-65">[65]</a> 6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja <a href="/wiki/Balak%C4%BCija" title="Balakļija">Balakļijas</a> un <a href="/wiki/Kupjanska" title="Kupjanska">Kupjanskas</a> pilsētas, tad <a href="/wiki/Izjuma" title="Izjuma">Izjumas</a> pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<a href="#cite_note-lsm.lv-66">[66]</a> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<a href="#cite_note-67">[67]</a> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot <a href="/wiki/Rietumu_valstis" class="mw-redirect" title="Rietumu valstis">Rietumu valstis</a> Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: <blockquote class="templatequote">..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."</blockquote> Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<a href="#cite_note-68">[68]</a> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<a href="#cite_note-69">[69]</a> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja <a href="/wiki/Balak%C4%BCija" title="Balakļija">Balakļijas</a> un <a href="/wiki/Kupjanska" title="Kupjanska">Kupjanskas</a> pilsētas, tad <a href="/wiki/Izjuma" title="Izjuma">Izjumas</a> pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<a href="#cite_note-lsm.lv-66">[66]</a> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<a href="#cite_note-70">[70]</a> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<a href="#cite_note-71">[71]</a> Līdz 7. oktobrim Ukrainas bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt <a href="/wiki/Berislava" title="Berislava">Berislavas</a> rajona ziemeļu daļā.<a href="#cite_note-LSM7.oktobrī-72">[72]</a> <div class="mw-heading mw-heading5"><h5 id="Hersonas_atbrīvošana">Hersonas atbrīvošana</h5>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=8" title="Labot sadaļu: Hersonas atbrīvošana" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=8" title="Labot sadaļas vikikodu: Hersonas atbrīvošana">labot pirmkodu</a>]</div> 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks <a href="/wiki/Sergejs_Surovikins" title="Sergejs Surovikins">Sergejs Surovikins</a> formāli lūdza Aizsardzības ministram <a href="/wiki/Sergejs_%C5%A0oigu" title="Sergejs Šoigu">Sergejam Šoigu</a> pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<a href="#cite_note-73">[73]</a> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot Antonivkas tiltu pār <a href="/wiki/D%C5%86epra" title="Dņepra">Dņepras</a> upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<a href="#cite_note-ReferenceD-16">[16]</a> 12. novembrī Ukrainas bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja <a href="/wiki/He%C5%86i%C4%8Deska" title="Heņičeska">Heņičeskas</a> pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie <a href="/wiki/Azovas_j%C5%ABra" title="Azovas jūra">Azovas jūras</a>.<a href="#cite_note-74">[74]</a> 12. decembrī Ukrainas bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno <a href="/wiki/Melitopole" title="Melitopole">Melitopoli</a> un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<a href="#cite_note-LSM13DEC-75">[75]</a> <div class="mw-heading mw-heading4"><h4 id="2023._gada_karadarbība">2023. gada karadarbība</h4>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=9" title="Labot sadaļu: 2023. gada karadarbība" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=9" title="Labot sadaļas vikikodu: 2023. gada karadarbība">labot pirmkodu</a>]</div> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Map_of_the_war_in_Donbass.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/91/Map_of_the_war_in_Donbass.svg/220px-Map_of_the_war_in_Donbass.svg.png" decoding="async" width="220" height="262" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/91/Map_of_the_war_in_Donbass.svg/330px-Map_of_the_war_in_Donbass.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/91/Map_of_the_war_in_Donbass.svg/440px-Map_of_the_war_in_Donbass.svg.png 2x" data-file-width="2270" data-file-height="2702" /></a><figcaption>Stāvoklis Austrumukrainas frontē (2024. gada septembrī)</figcaption></figure> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Situation_in_Southern_Ukraine.png" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4c/Situation_in_Southern_Ukraine.png/220px-Situation_in_Southern_Ukraine.png" decoding="async" width="220" height="115" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4c/Situation_in_Southern_Ukraine.png/330px-Situation_in_Southern_Ukraine.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4c/Situation_in_Southern_Ukraine.png/440px-Situation_in_Southern_Ukraine.png 2x" data-file-width="9136" data-file-height="4760" /></a><figcaption>Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī)</figcaption></figure> 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma <a href="/wiki/Soledara" title="Soledara">Soledaras</a> pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu <a href="/wiki/Limana_(Ukraina)" title="Limana (Ukraina)">Limanas</a>, <a href="/wiki/Bahmuta" title="Bahmuta">Bahmutas</a>, <a href="/wiki/Avdijivka" title="Avdijivka">Avdijivkas</a> un <a href="/w/index.php?title=Novopav%C4%BCivske&action=edit&redlink=1" class="new" title="Novopavļivske (vēl nav uzrakstīts)">Novopavļivskes</a> virzienos.<a href="#cite_note-76">[76]</a> Savukārt Ukrainas bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<a href="#cite_note-77">[77]</a> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka <a href="/wiki/D%C5%86epra" title="Dņepra">Dņepras</a> forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto <a href="/wiki/Kahovkas_HES" title="Kahovkas HES">Kahovkas HES</a> aizsprostu.<a href="#cite_note-78">[78]</a> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala <a href="/wiki/Orihiva" title="Orihiva">Orihivas</a>. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<a href="#cite_note-79">[79]</a> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<a href="#cite_note-80">[80]</a> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, <a href="/wiki/Berdjanska" title="Berdjanska">Berdjanskas</a> virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<a href="#cite_note-81">[81]</a> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<a href="#cite_note-82">[82]</a> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet <a href="/wiki/Kupjanska" title="Kupjanska">Kupjanskas</a> virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<a href="#cite_note-83">[83]</a> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<a href="#cite_note-84">[84]</a> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<a href="#cite_note-85">[85]</a> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju <a href="/wiki/Zapori%C5%BEjas_AES" class="mw-redirect" title="Zaporižjas AES">Zaporižjas AES</a>, mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<a href="#cite_note-86">[86]</a> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<a href="#cite_note-87">[87]</a> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<a href="#cite_note-88">[88]</a> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<a href="#cite_note-89">[89]</a> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie <a href="/wiki/M%C4%ABnas" class="mw-redirect" title="Mīnas">mīnu</a> lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas <a href="/wiki/Bradley" class="mw-redirect" title="Bradley">Bradley</a> un tanki <a href="/wiki/Leopard_1" title="Leopard 1">Leopard</a>.<a href="#cite_note-90">[90]</a> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija <a href="/wiki/Limana_(Ukraina)" title="Limana (Ukraina)">Limanas</a>-<a href="/wiki/Kupjanska" title="Kupjanska">Kupjanskas</a> virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<a href="#cite_note-91">[91]</a> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz <a href="/wiki/Tokmaka" title="Tokmaka">Tokmakai</a>, tālāk līdz <a href="/wiki/Melitopole" title="Melitopole">Melitopolei</a>.<a href="#cite_note-92">[92]</a> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<a href="#cite_note-93">[93]</a> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<a href="#cite_note-94">[94]</a> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "<a href="/wiki/Surovikins" class="mw-redirect" title="Surovikins">Surovikina</a> līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<a href="#cite_note-95">[95]</a> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<a href="#cite_note-96">[96]</a> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<a href="#cite_note-97">[97]</a> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<a href="#cite_note-98">[98]</a> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Ceturtā_fāze:_Krievijas_otrais_uzbrukums">Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums</h3>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=10" title="Labot sadaļu: Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=10" title="Labot sadaļas vikikodu: Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums">labot pirmkodu</a>]</div> 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<a href="#cite_note-99">[99]</a> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<a href="#cite_note-100">[100]</a> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie <a href="/wiki/Avdijivka" title="Avdijivka">Avdijivkas</a> pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu <a href="/wiki/Marjinka" title="Marjinka">Marjinkas</a>.<a href="#cite_note-101">[101]</a> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks <a href="/wiki/Oleksandrs_Sirskis" title="Oleksandrs Sirskis">Oleksandrs Sirskis</a> paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<a href="#cite_note-102">[102]</a> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<a href="#cite_note-103">[103]</a> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, <a href="/w/index.php?title=Orlivka&action=edit&redlink=1" class="new" title="Orlivka (vēl nav uzrakstīts)">Orlivkas</a>, <a href="/wiki/Seme%C5%86ivka" title="Semeņivka">Semeņivkas</a>, <a href="/w/index.php?title=Berdi%C4%8Da&action=edit&redlink=1" class="new" title="Berdiča (vēl nav uzrakstīts)">Berdičas</a> un <a href="/wiki/Krasnohorivka" title="Krasnohorivka">Krasnohorivkas</a> apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās <a href="/w/index.php?title=Verbove&action=edit&redlink=1" class="new" title="Verbove (vēl nav uzrakstīts)">Verboves</a> un <a href="/w/index.php?title=Robotine&action=edit&redlink=1" class="new" title="Robotine (vēl nav uzrakstīts)">Robotines</a> apkaimē. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji <a href="/wiki/Su-34" title="Su-34">Su-34</a>. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<a href="#cite_note-104">[104]</a> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<a href="#cite_note-105">[105]</a> 17. martā <a href="/wiki/Pied%C5%86estra" title="Piedņestra">Piedņestras</a> varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu <a href="/wiki/Tiraspole" title="Tiraspole">Tiraspoles</a> militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. <a href="/wiki/Moldova" title="Moldova">Moldovas</a> Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<a href="#cite_note-106">[106]</a> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs <a href="/wiki/Dmitrijs_Peskovs" title="Dmitrijs Peskovs">Dmitrijs Peskovs</a> norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<a href="#cite_note-107">[107]</a> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><video id="mwe_player_2" poster="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/23/Vovchansk_%282024-06-02%29.webm/220px--Vovchansk_%282024-06-02%29.webm.jpg" controls="" preload="none" data-mw-tmh="" class="mw-file-element" width="220" height="124" data-durationhint="97" data-mwtitle="Vovchansk_(2024-06-02).webm" data-mwprovider="wikimediacommons" resource="/wiki/Att%C4%93ls:Vovchansk_(2024-06-02).webm"><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/transcoded/2/23/Vovchansk_%282024-06-02%29.webm/Vovchansk_%282024-06-02%29.webm.480p.vp9.webm" type="video/webm; codecs="vp9, opus"" data-transcodekey="480p.vp9.webm" data-width="854" data-height="480" /><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/transcoded/2/23/Vovchansk_%282024-06-02%29.webm/Vovchansk_%282024-06-02%29.webm.720p.vp9.webm" type="video/webm; codecs="vp9, opus"" data-transcodekey="720p.vp9.webm" data-width="1280" data-height="720" /><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/2/23/Vovchansk_%282024-06-02%29.webm" type="video/webm; codecs="vp8, vorbis"" data-width="1280" data-height="720" /><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/transcoded/2/23/Vovchansk_%282024-06-02%29.webm/Vovchansk_%282024-06-02%29.webm.240p.vp9.webm" type="video/webm; codecs="vp9, opus"" data-transcodekey="240p.vp9.webm" data-width="426" data-height="240" /><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/transcoded/2/23/Vovchansk_%282024-06-02%29.webm/Vovchansk_%282024-06-02%29.webm.360p.vp9.webm" type="video/webm; codecs="vp9, opus"" data-transcodekey="360p.vp9.webm" data-width="640" data-height="360" /><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/transcoded/2/23/Vovchansk_%282024-06-02%29.webm/Vovchansk_%282024-06-02%29.webm.360p.webm" type="video/webm; codecs="vp8, vorbis"" data-transcodekey="360p.webm" data-width="640" data-height="360" /></video><figcaption>Nopostītā <a href="/wiki/Vov%C4%8Danska" title="Vovčanska">Vovčanska</a> (2024)</figcaption></figure> No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<a href="#cite_note-108">[108]</a> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk <a href="/wiki/Krasnohorivka" title="Krasnohorivka">Krasnohorivkas</a> un <a href="/wiki/%C4%8Casivjara" title="Časivjara">Časivjaras</a> pilsētām.<a href="#cite_note-109">[109]</a> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu <a href="/w/index.php?title=O%C4%8Deretina&action=edit&redlink=1" class="new" title="Očeretina (vēl nav uzrakstīts)">Očeretinas</a> pilsētā, kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<a href="#cite_note-110">[110]</a> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Russian_Occupation_of_Kharkiv_Oblast.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/cd/Russian_Occupation_of_Kharkiv_Oblast.svg/220px-Russian_Occupation_of_Kharkiv_Oblast.svg.png" decoding="async" width="220" height="202" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/cd/Russian_Occupation_of_Kharkiv_Oblast.svg/330px-Russian_Occupation_of_Kharkiv_Oblast.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/cd/Russian_Occupation_of_Kharkiv_Oblast.svg/440px-Russian_Occupation_of_Kharkiv_Oblast.svg.png 2x" data-file-width="1319" data-file-height="1210" /></a><figcaption>Krievijas ofensīva Harkivas apgabalā (okupētās zonas sārtā krāsā)</figcaption></figure> 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju <a href="/wiki/Harkivas_apgabals" title="Harkivas apgabals">Harkivas apgabalā</a>.<a href="#cite_note-111">[111]</a> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, <a href="/wiki/Vov%C4%8Danska" title="Vovčanska">Vovčanskas</a> pilsētā norisinājās ielu kaujas<a href="#cite_note-lsm17Mai2024-112">[112]</a> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<a href="#cite_note-LSM1JUN-113">[113]</a> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<a href="#cite_note-114">[114]</a> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no <a href="/wiki/Pokrovska_(Ukraina)" title="Pokrovska (Ukraina)">Pokrovskas</a>, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<a href="#cite_note-115">[115]</a> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<a href="#cite_note-116">[116]</a> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma <a href="/wiki/Vuhledara" title="Vuhledara">Vuhledaras</a> pilsētu.<a href="#cite_note-117">[117]</a> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma <a href="/wiki/Selidove" title="Selidove">Selidoves</a> pilsētas padomes ēku.<a href="#cite_note-118">[118]</a> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<a href="#cite_note-119">[119]</a> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<a href="#cite_note-120">[120]</a> <div class="mw-heading mw-heading4"><h4 id="Ukrainas_pretuzbrukums_Kurskas_apgabalā">Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā</h4>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=11" title="Labot sadaļu: Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=11" title="Labot sadaļas vikikodu: Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā">labot pirmkodu</a>]</div> <dl><dd><div class="noprint">Pamatraksts un citi raksti: <a href="/wiki/Ukrainas_iebrukums_Kurskas_apgabal%C4%81_(2024)" title="Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)">Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)</a> un <a href="/wiki/Kurskas_apgabala_okup%C4%81cija_(2024)" title="Kurskas apgabala okupācija (2024)">Kurskas apgabala okupācija (2024)</a> </div></dd></dl> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:August_2024_Kursk_Oblast_incursion.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d2/August_2024_Kursk_Oblast_incursion.svg/220px-August_2024_Kursk_Oblast_incursion.svg.png" decoding="async" width="220" height="155" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d2/August_2024_Kursk_Oblast_incursion.svg/330px-August_2024_Kursk_Oblast_incursion.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d2/August_2024_Kursk_Oblast_incursion.svg/440px-August_2024_Kursk_Oblast_incursion.svg.png 2x" data-file-width="1318" data-file-height="930" /></a><figcaption>Ukrainas ofensīva Kurskas apgabalā (aktuālais stāvoklis)</figcaption></figure> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:President_Vladimir_Putin_talks_with_the_governor_of_Kursk_in_August_2024.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/3e/President_Vladimir_Putin_talks_with_the_governor_of_Kursk_in_August_2024.jpg/220px-President_Vladimir_Putin_talks_with_the_governor_of_Kursk_in_August_2024.jpg" decoding="async" width="220" height="136" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/3e/President_Vladimir_Putin_talks_with_the_governor_of_Kursk_in_August_2024.jpg/330px-President_Vladimir_Putin_talks_with_the_governor_of_Kursk_in_August_2024.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/3e/President_Vladimir_Putin_talks_with_the_governor_of_Kursk_in_August_2024.jpg/440px-President_Vladimir_Putin_talks_with_the_governor_of_Kursk_in_August_2024.jpg 2x" data-file-width="940" data-file-height="580" /></a><figcaption>Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā</figcaption></figure> 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no <a href="/wiki/Sumu_apgabals" title="Sumu apgabals">Sumu apgabala</a> iebruka <a href="/wiki/Kurskas_apgabals" title="Kurskas apgabals">Kurskas apgabalā</a>, Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<a href="#cite_note-121">[121]</a> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap <a href="/wiki/Sud%C5%BEa" title="Sudža">Sudžas</a> pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<a href="#cite_note-122">[122]</a> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<a href="#cite_note-123">[123]</a> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<a href="#cite_note-124">[124]</a> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<a href="#cite_note-125">[125]</a> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<a href="#cite_note-126">[126]</a> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār <a href="/wiki/Seima" title="Seima">Seimas upi</a>. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<a href="#cite_note-127">[127]</a> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<a href="#cite_note-128">[128]</a> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<a href="#cite_note-129">[129]</a> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<a href="#cite_note-130">[130]</a> <div class="mw-heading mw-heading5"><h5 id="Ziemeļkorejas_iesaistīšanās_karā">Ziemeļkorejas iesaistīšanās karā</h5>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=12" title="Labot sadaļu: Ziemeļkorejas iesaistīšanās karā" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=12" title="Labot sadaļas vikikodu: Ziemeļkorejas iesaistīšanās karā">labot pirmkodu</a>]</div> 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<a href="#cite_note-131">[131]</a> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<a href="#cite_note-132">[132]</a> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu <a href="/wiki/KN-23" title="KN-23">KN-23</a>, kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<a href="#cite_note-133">[133]</a> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Ukrainas_infrastruktūras_graušana">Ukrainas infrastruktūras graušana</h2>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=13" title="Labot sadaļu: Ukrainas infrastruktūras graušana" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=13" title="Labot sadaļas vikikodu: Ukrainas infrastruktūras graušana">labot pirmkodu</a>]</div> <dl><dd><div class="noprint">Pamatraksts: <a href="/wiki/Ukrainas_civil%C4%81s_infrastrukt%C5%ABras_grau%C5%A1ana_ar_ra%C4%B7et%C4%93m_un_droniem_Krievijas-Ukrainas_kara_laik%C4%81" class="mw-redirect" title="Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas-Ukrainas kara laikā">Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas-Ukrainas kara laikā</a> </div></dd></dl> <div class="mw-heading mw-heading5"><h5 id="2022._gada_gaisa_uzbrukumi">2022. gada gaisa uzbrukumi</h5>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=14" title="Labot sadaļu: 2022. gada gaisa uzbrukumi" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=14" title="Labot sadaļas vikikodu: 2022. gada gaisa uzbrukumi">labot pirmkodu</a>]</div> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku <a href="/wiki/Sergejs_Surovikins" title="Sergejs Surovikins">Sergeju Surovikinu</a>, kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<a href="#cite_note-ReferenceC-134">[134]</a> Irānā ražotie droni <a href="/wiki/Shahed" title="Shahed">Shahed</a>-136 tika palaisti no Baltkrievijas.<a href="#cite_note-135">[135]</a> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos <a href="/wiki/Droni" class="mw-redirect" title="Droni">dronus pašnāvniekus</a>. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<a href="#cite_note-136">[136]</a> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<a href="#cite_note-137">[137]</a> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<a href="#cite_note-138">[138]</a> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<a href="#cite_note-LSM13DEC-75">[75]</a> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete <a href="/wiki/H-55" title="H-55">H-55</a> nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<a href="#cite_note-139">[139]</a> <ul class="gallery mw-gallery-traditional"> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:10_October_2022_missile_strikes_on_Ukraine.svg" class="mw-file-description" title="Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī"><img alt="Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/06/10_October_2022_missile_strikes_on_Ukraine.svg/120px-10_October_2022_missile_strikes_on_Ukraine.svg.png" decoding="async" width="120" height="81" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/06/10_October_2022_missile_strikes_on_Ukraine.svg/180px-10_October_2022_missile_strikes_on_Ukraine.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/06/10_October_2022_missile_strikes_on_Ukraine.svg/240px-10_October_2022_missile_strikes_on_Ukraine.svg.png 2x" data-file-width="3776" data-file-height="2537" /></a></div> <div class="gallerytext">Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Remains_of_a_downed_Geran-2_drone_in_Kyiv,_2022-12-14.jpg" class="mw-file-description" title="14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ГЕPAНЬ-2 (Shahed) fragments"><img alt="14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ГЕPAНЬ-2 (Shahed) fragments" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e7/Remains_of_a_downed_Geran-2_drone_in_Kyiv%2C_2022-12-14.jpg/120px-Remains_of_a_downed_Geran-2_drone_in_Kyiv%2C_2022-12-14.jpg" decoding="async" width="120" height="68" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e7/Remains_of_a_downed_Geran-2_drone_in_Kyiv%2C_2022-12-14.jpg/180px-Remains_of_a_downed_Geran-2_drone_in_Kyiv%2C_2022-12-14.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e7/Remains_of_a_downed_Geran-2_drone_in_Kyiv%2C_2022-12-14.jpg/240px-Remains_of_a_downed_Geran-2_drone_in_Kyiv%2C_2022-12-14.jpg 2x" data-file-width="1280" data-file-height="720" /></a></div> <div class="gallerytext">14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ГЕPAНЬ-2 (Shahed) fragments</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Kyiv_after_Russian_shelling,_2022-10-10_(073).webp" class="mw-file-description" title="Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī"><img alt="Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d8/Kyiv_after_Russian_shelling%2C_2022-10-10_%28073%29.webp/120px-Kyiv_after_Russian_shelling%2C_2022-10-10_%28073%29.webp.png" decoding="async" width="120" height="80" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d8/Kyiv_after_Russian_shelling%2C_2022-10-10_%28073%29.webp/180px-Kyiv_after_Russian_shelling%2C_2022-10-10_%28073%29.webp.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d8/Kyiv_after_Russian_shelling%2C_2022-10-10_%28073%29.webp/240px-Kyiv_after_Russian_shelling%2C_2022-10-10_%28073%29.webp.png 2x" data-file-width="2048" data-file-height="1365" /></a></div> <div class="gallerytext">Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><video id="mwe_player_0" poster="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/47/Rocket_strike_on_a_shopping_center_in_Kremenchuk.webm/120px--Rocket_strike_on_a_shopping_center_in_Kremenchuk.webm.jpg" controls="" preload="none" data-mw-tmh="" class="mw-file-element" width="120" height="68" data-durationhint="18" data-mwtitle="Rocket_strike_on_a_shopping_center_in_Kremenchuk.webm" data-mwprovider="wikimediacommons"><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/transcoded/4/47/Rocket_strike_on_a_shopping_center_in_Kremenchuk.webm/Rocket_strike_on_a_shopping_center_in_Kremenchuk.webm.480p.vp9.webm" type="video/webm; codecs="vp9, opus"" data-transcodekey="480p.vp9.webm" data-width="854" data-height="480" /><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/transcoded/4/47/Rocket_strike_on_a_shopping_center_in_Kremenchuk.webm/Rocket_strike_on_a_shopping_center_in_Kremenchuk.webm.720p.vp9.webm" type="video/webm; codecs="vp9, opus"" data-transcodekey="720p.vp9.webm" data-width="1280" data-height="720" /><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/4/47/Rocket_strike_on_a_shopping_center_in_Kremenchuk.webm" type="video/webm; codecs="vp9, opus"" data-width="1920" data-height="1080" /><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/transcoded/4/47/Rocket_strike_on_a_shopping_center_in_Kremenchuk.webm/Rocket_strike_on_a_shopping_center_in_Kremenchuk.webm.1080p.vp9.webm" type="video/webm; codecs="vp9, opus"" data-transcodekey="1080p.vp9.webm" data-width="1920" data-height="1080" /><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/transcoded/4/47/Rocket_strike_on_a_shopping_center_in_Kremenchuk.webm/Rocket_strike_on_a_shopping_center_in_Kremenchuk.webm.144p.mjpeg.mov" type="video/quicktime" data-transcodekey="144p.mjpeg.mov" data-width="256" data-height="144" /><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/transcoded/4/47/Rocket_strike_on_a_shopping_center_in_Kremenchuk.webm/Rocket_strike_on_a_shopping_center_in_Kremenchuk.webm.240p.vp9.webm" type="video/webm; codecs="vp9, opus"" data-transcodekey="240p.vp9.webm" data-width="426" data-height="240" /><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/transcoded/4/47/Rocket_strike_on_a_shopping_center_in_Kremenchuk.webm/Rocket_strike_on_a_shopping_center_in_Kremenchuk.webm.360p.webm" type="video/webm; codecs="vp8, vorbis"" data-transcodekey="360p.webm" data-width="640" data-height="360" /><source src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/transcoded/4/47/Rocket_strike_on_a_shopping_center_in_Kremenchuk.webm/Rocket_strike_on_a_shopping_center_in_Kremenchuk.webm.360p.vp9.webm" type="video/webm; codecs="vp9, opus"" data-transcodekey="360p.vp9.webm" data-width="640" data-height="360" /></video></div> <div class="gallerytext">Raķetes H-22 trāpījums <a href="/wiki/Kremen%C4%8Duka" title="Kremenčuka">Kremenčukas</a> tirdzniecības centram Amstor</div> </li> </ul> <div class="mw-heading mw-heading5"><h5 id="2023._gada_gaisa_uzbrukumi">2023. gada gaisa uzbrukumi</h5>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=15" title="Labot sadaļu: 2023. gada gaisa uzbrukumi" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=15" title="Labot sadaļas vikikodu: 2023. gada gaisa uzbrukumi">labot pirmkodu</a>]</div> 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus <a href="/wiki/Shahed" title="Shahed">Shahed</a>-136.<a href="#cite_note-140">[140]</a> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu <a href="/wiki/Shahed" title="Shahed">Shahed</a> grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<a href="#cite_note-LSM2JAN-141">[141]</a> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<a href="#cite_note-142">[142]</a> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<a href="#cite_note-143">[143]</a> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts <a href="/wiki/Val%C4%93rijs_Gerasimovs" title="Valērijs Gerasimovs">Valērijs Gerasimovs</a>.<a href="#cite_note-144">[144]</a> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu <a href="/wiki/Patriot" class="mw-redirect" title="Patriot">Patriot</a> debesīs virs Kijivas notrieca <a href="/wiki/Virsska%C5%86as_%C4%81trums" class="mw-redirect" title="Virsskaņas ātrums">virskaņas</a> raķeti <a href="/wiki/Kin%C5%BEal" title="Kinžal">Kinžal</a>.<a href="#cite_note-145">[145]</a> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus Shahed, vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<a href="#cite_note-146">[146]</a> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas Kinžal virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<a href="#cite_note-147">[147]</a> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu Shahed, Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar Shahed, gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm Iskander un Kinžal. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<a href="#cite_note-148">[148]</a> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu Shahed.<a href="#cite_note-149">[149]</a> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "<a href="/wiki/Tu-95MS" class="mw-redirect" title="Tu-95MS">Tu-95MS</a>" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<a href="#cite_note-150">[150]</a> Naktī uz 25. novembri Krievija ar Shahed trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<a href="#cite_note-151">[151]</a> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<a href="#cite_note-152">[152]</a> <ul class="gallery mw-gallery-traditional"> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Shahed_drone_in_Dnipropetrovsk_Oblast_(2024-02-09)_02.jpg" class="mw-file-description" title="Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais Shahed drons 2024. gada 9. februārī"><img alt="Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais Shahed drons 2024. gada 9. februārī" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/33/Shahed_drone_in_Dnipropetrovsk_Oblast_%282024-02-09%29_02.jpg/120px-Shahed_drone_in_Dnipropetrovsk_Oblast_%282024-02-09%29_02.jpg" decoding="async" width="120" height="90" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/33/Shahed_drone_in_Dnipropetrovsk_Oblast_%282024-02-09%29_02.jpg/180px-Shahed_drone_in_Dnipropetrovsk_Oblast_%282024-02-09%29_02.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/33/Shahed_drone_in_Dnipropetrovsk_Oblast_%282024-02-09%29_02.jpg/240px-Shahed_drone_in_Dnipropetrovsk_Oblast_%282024-02-09%29_02.jpg 2x" data-file-width="1280" data-file-height="962" /></a></div> <div class="gallerytext">Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais <a href="/wiki/Shahed" title="Shahed">Shahed</a> drons 2024. gada 9. februārī</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Kyiv_after_Russian_attack,_2023-05-16_(01).webp" class="mw-file-description" title="Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai"><img alt="Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/94/Kyiv_after_Russian_attack%2C_2023-05-16_%2801%29.webp/120px-Kyiv_after_Russian_attack%2C_2023-05-16_%2801%29.webp.png" decoding="async" width="120" height="80" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/94/Kyiv_after_Russian_attack%2C_2023-05-16_%2801%29.webp/180px-Kyiv_after_Russian_attack%2C_2023-05-16_%2801%29.webp.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/94/Kyiv_after_Russian_attack%2C_2023-05-16_%2801%29.webp/240px-Kyiv_after_Russian_attack%2C_2023-05-16_%2801%29.webp.png 2x" data-file-width="1820" data-file-height="1213" /></a></div> <div class="gallerytext">Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Kyiv_after_Russian_drone_attack,_2023-05-30_(01).jpg" class="mw-file-description" title="2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai"><img alt="2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c5/Kyiv_after_Russian_drone_attack%2C_2023-05-30_%2801%29.jpg/90px-Kyiv_after_Russian_drone_attack%2C_2023-05-30_%2801%29.jpg" decoding="async" width="90" height="120" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c5/Kyiv_after_Russian_drone_attack%2C_2023-05-30_%2801%29.jpg/135px-Kyiv_after_Russian_drone_attack%2C_2023-05-30_%2801%29.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c5/Kyiv_after_Russian_drone_attack%2C_2023-05-30_%2801%29.jpg/180px-Kyiv_after_Russian_drone_attack%2C_2023-05-30_%2801%29.jpg 2x" data-file-width="768" data-file-height="1024" /></a></div> <div class="gallerytext">2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai</div> </li> </ul> <div class="mw-heading mw-heading5"><h5 id="2024._gada_gaisa_uzbrukumi">2024. gada gaisa uzbrukumi</h5>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=16" title="Labot sadaļu: 2024. gada gaisa uzbrukumi" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=16" title="Labot sadaļas vikikodu: 2024. gada gaisa uzbrukumi">labot pirmkodu</a>]</div> 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem Shahed-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 Kinžal no iznīcinātājiem MiG-31K, trīs spārnotās raķetes Kaļibr, 12 raķetes Iskander-M/S-300/S-400, četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas Kinžal un Kaļibr raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<a href="#cite_note-153">[153]</a> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī <a href="/wiki/Zieme%C4%BCkoreja" title="Ziemeļkoreja">Ziemeļkorejas</a> ballistiskās raķetes <a href="/wiki/KN-23" title="KN-23">KN-23</a>.<a href="#cite_note-154">[154]</a> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "Shahed", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "<a href="/wiki/H-22" title="H-22">H-22</a>", ballistiskās raķetes "<a href="/wiki/Iskander-M" class="mw-redirect" title="Iskander-M">Iskander-M</a>" vai raķešu sistēmu "<a href="/wiki/S-300" title="S-300">S-300</a>" raidītos šāviņus.<a href="#cite_note-155">[155]</a> 19. februārī Ukrainas bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju <a href="/wiki/Su-34" title="Su-34">Su-34</a> un iznīcinātāju <a href="/wiki/Su-35" title="Su-35">Su-35s</a>.<a href="#cite_note-156">[156]</a> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus Shahed, pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<a href="#cite_note-157">[157]</a> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "<a href="/wiki/Iskander" title="Iskander">Iskander</a>" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<a href="#cite_note-158">[158]</a> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm H-101, kuras izšāva 11 kara lidmašīnas <a href="/wiki/Tu-95" title="Tu-95">Tu-95</a>, kas pacēlās no aviobāzes <a href="/wiki/Murmanska" title="Murmanska">Murmanskas</a> tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<a href="#cite_note-159">[159]</a> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "Shahed". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja <a href="/wiki/D%C5%86ipro_HES" title="Dņipro HES">Dņepras hidroelektrostacijas</a> aizsprostam pie <a href="/wiki/Zapori%C5%BEja" title="Zaporižja">Zaporižjas</a>, taču tas netika pārrauts.<a href="#cite_note-160">[160]</a> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<a href="#cite_note-161">[161]</a> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<a href="#cite_note-162">[162]</a> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm <a href="/w/index.php?title=H-69&action=edit&redlink=1" class="new" title="H-69 (vēl nav uzrakstīts)">H-69</a> netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<a href="#cite_note-163">[163]</a> 17. aprīļa rītā Krievija uz <a href="/wiki/%C4%8Cernihiva" class="mw-redirect" title="Černihiva">Černihivas</a> pilsētu raidīja trīs raķetes "<a href="/wiki/Iskander" title="Iskander">Iskander</a>", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<a href="#cite_note-164">[164]</a> 29. aprīlī Krievija izmantoja <a href="/wiki/Kase%C5%A1u_mun%C4%ABcija" class="mw-redirect" title="Kasešu munīcija">kasešu munīciju</a>, lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<a href="#cite_note-165">[165]</a> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<a href="#cite_note-166">[166]</a> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<a href="#cite_note-167">[167]</a> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<a href="#cite_note-168">[168]</a> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām <a href="/wiki/Avi%C4%81cijas_bumba" title="Aviācijas bumba">aviācijas bumbām</a> sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<a href="#cite_note-169">[169]</a> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<a href="#cite_note-LSM1JUN-113">[113]</a> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 24 droniem "Šahed". Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<a href="#cite_note-170">[170]</a> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "<a href="/wiki/Iskander-M" class="mw-redirect" title="Iskander-M">Iskander-M</a>" raķetēm no Krimas teritorijas <a href="/wiki/Krivijriha" title="Krivijriha">Krivijrihas</a> pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<a href="#cite_note-171">[171]</a> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<a href="#cite_note-172">[172]</a> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā <a href="/wiki/Vi%C4%BC%C5%86anska" title="Viļņanska">Viļņanskas</a> pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<a href="#cite_note-173">[173]</a> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem "Šahed". Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un "Šahed" dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<a href="#cite_note-174">[174]</a> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai Ohmatdit. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<a href="#cite_note-175">[175]</a> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti H-59 Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<a href="#cite_note-lsm31JUL-176">[176]</a> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu <a href="/wiki/Kostjanti%C5%86ivka" title="Kostjantiņivka">Kostjantiņivkā</a>, nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<a href="#cite_note-177">[177]</a> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Saphir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<a href="#cite_note-178">[178]</a> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja <a href="/wiki/Kijivas_%C5%ABdenskr%C4%81tuve" title="Kijivas ūdenskrātuve">Kijivas HES ūdenskrātuves</a> dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<a href="#cite_note-179">[179]</a> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<a href="#cite_note-180">[180]</a> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 "Šahed" kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<a href="#cite_note-181">[181]</a> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<a href="#cite_note-182">[182]</a> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<a href="#cite_note-183">[183]</a> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā <a href="/wiki/Pavlohrada" title="Pavlohrada">Pavlohradai</a> nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<a href="#cite_note-184">[184]</a> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<a href="#cite_note-185">[185]</a> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<a href="#cite_note-186">[186]</a> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar <a href="/wiki/F-16" class="mw-redirect" title="F-16">F-16</a> iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<a href="#cite_note-187">[187]</a> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<a href="#cite_note-188">[188]</a> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<a href="#cite_note-189">[189]</a> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "<a href="/wiki/Rube%C5%BE" title="Rubež">Rubež</a>". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "<a href="/wiki/Kin%C5%BEal" title="Kinžal">Kinžal</a>", kā arī septiņas spārnotās raķetes "<a href="/wiki/H-101" title="H-101">H-101</a>". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<a href="#cite_note-190">[190]</a> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "<a href="/wiki/Ore%C5%A1%C5%86ik" title="Orešņik">Orešņik</a>".<a href="#cite_note-191">[191]</a> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji <a href="/wiki/Tu-95MS" class="mw-redirect" title="Tu-95MS">Tu-95MS</a>, no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "<a href="/wiki/Ka%C4%BCibr" title="Kaļibr">Kaļibr</a>". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<a href="#cite_note-192">[192]</a> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<a href="#cite_note-193">[193]</a> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "<a href="/wiki/F-16" class="mw-redirect" title="F-16">F-16</a>" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<a href="#cite_note-194">[194]</a> <ul class="gallery mw-gallery-traditional"> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack,_2024-03-15_(21).jpg" class="mw-file-description" title="2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs"><img alt="2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/3c/Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack%2C_2024-03-15_%2821%29.jpg/120px-Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack%2C_2024-03-15_%2821%29.jpg" decoding="async" width="120" height="87" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/3c/Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack%2C_2024-03-15_%2821%29.jpg/180px-Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack%2C_2024-03-15_%2821%29.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/3c/Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack%2C_2024-03-15_%2821%29.jpg/240px-Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack%2C_2024-03-15_%2821%29.jpg 2x" data-file-width="1280" data-file-height="928" /></a></div> <div class="gallerytext">2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack,_2024-04-29_(07).jpg" class="mw-file-description" title="2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks"><img alt="2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/82/Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack%2C_2024-04-29_%2807%29.jpg/120px-Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack%2C_2024-04-29_%2807%29.jpg" decoding="async" width="120" height="80" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/82/Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack%2C_2024-04-29_%2807%29.jpg/180px-Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack%2C_2024-04-29_%2807%29.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/82/Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack%2C_2024-04-29_%2807%29.jpg/240px-Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack%2C_2024-04-29_%2807%29.jpg 2x" data-file-width="1920" data-file-height="1282" /></a></div> <div class="gallerytext">2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:President_Visited_the_Printing_Facility_Destroyed_by_Russian_Strike_in_Kharkiv_-_53743409973.jpg" class="mw-file-description" title="23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki"><img alt="23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/cb/President_Visited_the_Printing_Facility_Destroyed_by_Russian_Strike_in_Kharkiv_-_53743409973.jpg/120px-President_Visited_the_Printing_Facility_Destroyed_by_Russian_Strike_in_Kharkiv_-_53743409973.jpg" decoding="async" width="120" height="80" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/cb/President_Visited_the_Printing_Facility_Destroyed_by_Russian_Strike_in_Kharkiv_-_53743409973.jpg/180px-President_Visited_the_Printing_Facility_Destroyed_by_Russian_Strike_in_Kharkiv_-_53743409973.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/cb/President_Visited_the_Printing_Facility_Destroyed_by_Russian_Strike_in_Kharkiv_-_53743409973.jpg/240px-President_Visited_the_Printing_Facility_Destroyed_by_Russian_Strike_in_Kharkiv_-_53743409973.jpg 2x" data-file-width="3000" data-file-height="2001" /></a></div> <div class="gallerytext">23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Okhmatdyt_01.jpg" class="mw-file-description" title="8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca Ohmatdit"><img alt="8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca Ohmatdit" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c6/Okhmatdyt_01.jpg/120px-Okhmatdyt_01.jpg" decoding="async" width="120" height="90" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c6/Okhmatdyt_01.jpg/180px-Okhmatdyt_01.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c6/Okhmatdyt_01.jpg/240px-Okhmatdyt_01.jpg 2x" data-file-width="1500" data-file-height="1125" /></a></div> <div class="gallerytext">8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca Ohmatdit</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Destructions_in_Lviv_after_Russian_attack,_2024-09-04_(03).webp" class="mw-file-description" title="Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai"><img alt="Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/18/Destructions_in_Lviv_after_Russian_attack%2C_2024-09-04_%2803%29.webp/120px-Destructions_in_Lviv_after_Russian_attack%2C_2024-09-04_%2803%29.webp.png" decoding="async" width="120" height="90" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/18/Destructions_in_Lviv_after_Russian_attack%2C_2024-09-04_%2803%29.webp/180px-Destructions_in_Lviv_after_Russian_attack%2C_2024-09-04_%2803%29.webp.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/18/Destructions_in_Lviv_after_Russian_attack%2C_2024-09-04_%2803%29.webp/240px-Destructions_in_Lviv_after_Russian_attack%2C_2024-09-04_%2803%29.webp.png 2x" data-file-width="1280" data-file-height="960" /></a></div> <div class="gallerytext">Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Destructions_in_Sumy_after_Russian_attack,_2024-09-28_(23).webp" class="mw-file-description" title="Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai"><img alt="Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4c/Destructions_in_Sumy_after_Russian_attack%2C_2024-09-28_%2823%29.webp/120px-Destructions_in_Sumy_after_Russian_attack%2C_2024-09-28_%2823%29.webp.png" decoding="async" width="120" height="90" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4c/Destructions_in_Sumy_after_Russian_attack%2C_2024-09-28_%2823%29.webp/180px-Destructions_in_Sumy_after_Russian_attack%2C_2024-09-28_%2823%29.webp.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4c/Destructions_in_Sumy_after_Russian_attack%2C_2024-09-28_%2823%29.webp/240px-Destructions_in_Sumy_after_Russian_attack%2C_2024-09-28_%2823%29.webp.png 2x" data-file-width="1280" data-file-height="960" /></a></div> <div class="gallerytext">Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack,_2024-11-18_(13).jpg" class="mw-file-description" title="18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete"><img alt="18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a1/Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack%2C_2024-11-18_%2813%29.jpg/120px-Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack%2C_2024-11-18_%2813%29.jpg" decoding="async" width="120" height="78" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a1/Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack%2C_2024-11-18_%2813%29.jpg/180px-Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack%2C_2024-11-18_%2813%29.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a1/Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack%2C_2024-11-18_%2813%29.jpg/240px-Destructions_in_Odesa_after_Russian_attack%2C_2024-11-18_%2813%29.jpg 2x" data-file-width="1280" data-file-height="833" /></a></div> <div class="gallerytext">18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete </div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Destructions_in_Zaporizhzhia_after_Russian_attack,_2024-12-10_(12).jpg" class="mw-file-description" title="10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka"><img alt="10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a8/Destructions_in_Zaporizhzhia_after_Russian_attack%2C_2024-12-10_%2812%29.jpg/120px-Destructions_in_Zaporizhzhia_after_Russian_attack%2C_2024-12-10_%2812%29.jpg" decoding="async" width="120" height="80" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a8/Destructions_in_Zaporizhzhia_after_Russian_attack%2C_2024-12-10_%2812%29.jpg/180px-Destructions_in_Zaporizhzhia_after_Russian_attack%2C_2024-12-10_%2812%29.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a8/Destructions_in_Zaporizhzhia_after_Russian_attack%2C_2024-12-10_%2812%29.jpg/240px-Destructions_in_Zaporizhzhia_after_Russian_attack%2C_2024-12-10_%2812%29.jpg 2x" data-file-width="1800" data-file-height="1200" /></a></div> <div class="gallerytext">10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka</div> </li> </ul> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Postījumi_Krievijas_un_okupēto_apgabalu_teritorijā">Postījumi Krievijas un okupēto apgabalu teritorijā</h2>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=17" title="Labot sadaļu: Postījumi Krievijas un okupēto apgabalu teritorijā" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=17" title="Labot sadaļas vikikodu: Postījumi Krievijas un okupēto apgabalu teritorijā">labot pirmkodu</a>]</div> <dl><dd><div class="noprint">Pamatraksts: <a href="/wiki/Kreisera_%22Moskva%22_nogremd%C4%93%C5%A1ana" title="Kreisera "Moskva" nogremdēšana">Kreisera "Moskva" nogremdēšana</a> </div></dd></dl> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Stamp_of_Ukraine_s1985.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/3f/Stamp_of_Ukraine_s1985.jpg/220px-Stamp_of_Ukraine_s1985.jpg" decoding="async" width="220" height="162" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/3f/Stamp_of_Ukraine_s1985.jpg/330px-Stamp_of_Ukraine_s1985.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/3f/Stamp_of_Ukraine_s1985.jpg/440px-Stamp_of_Ukraine_s1985.jpg 2x" data-file-width="1643" data-file-height="1212" /></a><figcaption>Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā</figcaption></figure> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:%D0%9A%D1%80%D1%8B%D0%BC%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%BC%D0%BE%D1%81%D1%82_21_%D0%B4%D0%B5%D0%BA%D0%B0%D0%B1%D1%80%D1%8F_2019_%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B0.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e3/%D0%9A%D1%80%D1%8B%D0%BC%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%BC%D0%BE%D1%81%D1%82_21_%D0%B4%D0%B5%D0%BA%D0%B0%D0%B1%D1%80%D1%8F_2019_%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B0.jpg/220px-%D0%9A%D1%80%D1%8B%D0%BC%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%BC%D0%BE%D1%81%D1%82_21_%D0%B4%D0%B5%D0%BA%D0%B0%D0%B1%D1%80%D1%8F_2019_%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B0.jpg" decoding="async" width="220" height="147" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e3/%D0%9A%D1%80%D1%8B%D0%BC%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%BC%D0%BE%D1%81%D1%82_21_%D0%B4%D0%B5%D0%BA%D0%B0%D0%B1%D1%80%D1%8F_2019_%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B0.jpg/330px-%D0%9A%D1%80%D1%8B%D0%BC%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%BC%D0%BE%D1%81%D1%82_21_%D0%B4%D0%B5%D0%BA%D0%B0%D0%B1%D1%80%D1%8F_2019_%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B0.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e3/%D0%9A%D1%80%D1%8B%D0%BC%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%BC%D0%BE%D1%81%D1%82_21_%D0%B4%D0%B5%D0%BA%D0%B0%D0%B1%D1%80%D1%8F_2019_%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B0.jpg/440px-%D0%9A%D1%80%D1%8B%D0%BC%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%BC%D0%BE%D1%81%D1%82_21_%D0%B4%D0%B5%D0%BA%D0%B0%D0%B1%D1%80%D1%8F_2019_%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B0.jpg 2x" data-file-width="4000" data-file-height="2665" /></a><figcaption><a href="/wiki/Krimas_tilts" title="Krimas tilts">Krimas tilta</a> daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī</figcaption></figure> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="2022._gada_uzbrukumi">2022. gada uzbrukumi</h3>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=18" title="Labot sadaļu: 2022. gada uzbrukumi" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=18" title="Labot sadaļas vikikodu: 2022. gada uzbrukumi">labot pirmkodu</a>]</div> 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un <a href="/wiki/Pied%C5%86estra" title="Piedņestra">Piedņestras Moldāvu Republikas</a> militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr <a href="/wiki/Ukrainas_vald%C4%ABba" title="Ukrainas valdība">Ukrainas valdība</a> un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks <a href="/wiki/Belgoroda" title="Belgoroda">Belgorodas</a> naftas bāzē netālu no <a href="/wiki/Krievijas%E2%80%94Ukrainas_robe%C5%BEa" title="Krievijas—Ukrainas robeža">Krievijas—Ukrainas robežas</a>. 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri Moskva ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<a href="#cite_note-195">[195]</a> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu Vizar Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<a href="#cite_note-196">[196]</a> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera Moskva nogremdēšanu.<a href="#cite_note-197">[197]</a> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā <a href="/wiki/Tvera" title="Tvera">Tverā</a> un nodega <a href="/wiki/Dmitrijeva" title="Dmitrijeva">Dmitrijevas</a> ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā <a href="/wiki/Maskava" title="Maskava">Maskavas</a> priekšpilsētā <a href="/wiki/Koro%C4%BCova" title="Koroļova">Koroļovā</a>. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi <a href="/wiki/Tiraspole" title="Tiraspole">Tiraspolē</a> un notika ugunsgrēks <a href="/wiki/Brjanska" title="Brjanska">Brjanskas</a> naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni <a href="/wiki/Belgoroda" title="Belgoroda">Belgorodas</a> munīcijas noliktavā, <a href="/wiki/Voro%C5%86e%C5%BEa" title="Voroņeža">Voroņežas</a> gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie <a href="/wiki/Kurska" title="Kurska">Kurskas</a>, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās <a href="/wiki/Perma" title="Perma">Permas</a> kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<a href="#cite_note-198">[198]</a> 9. augustā notika sprādzieni <a href="/wiki/Saki" title="Saki">Saki</a> kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<a href="#cite_note-199">[199]</a> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā <a href="/wiki/D%C5%BEankoja" title="Džankoja">Džankojas</a> rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.<a href="#cite_note-200">[200]</a> 8. oktobra rītā uz <a href="/wiki/Krimas_tilts" title="Krimas tilts">Krimas tilta</a> Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<a href="#cite_note-201">[201]</a> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<a href="#cite_note-ReferenceC-134">[134]</a> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem <a href="/wiki/Sevastopole" title="Sevastopole">Sevastopoles</a> līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<a href="#cite_note-202">[202]</a> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka <a href="/wiki/Engelsa" title="Engelsa">Engelsas</a> gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "<a href="/wiki/Tu-95" title="Tu-95">Tu-95</a>". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie <a href="/wiki/Rjaza%C5%86a" title="Rjazaņa">Rjazaņas</a>, kur bojāta viena lidmašīna.<a href="#cite_note-203">[203]</a> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<a href="#cite_note-204">[204]</a> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="2023._gada_uzbrukumi">2023. gada uzbrukumi</h3>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=19" title="Labot sadaļu: 2023. gada uzbrukumi" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=19" title="Labot sadaļas vikikodu: 2023. gada uzbrukumi">labot pirmkodu</a>]</div> Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni <a href="/wiki/Voro%C5%86e%C5%BEa" title="Voroņeža">Voroņežas</a> kara lidlaukā.<a href="#cite_note-LSM2JAN-141">[141]</a> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<a href="#cite_note-205">[205]</a> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma <a href="/wiki/Tuapse" title="Tuapse">Tuapses</a> <a href="/wiki/Rosneft" title="Rosneft">Rosneft</a> naftas pārstrādes rūpnīcā <a href="/wiki/Krasnodaras_novads" title="Krasnodaras novads">Krasnodaras novadā</a> izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no <a href="/wiki/Gazprom" title="Gazprom">Gazprom</a> kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<a href="#cite_note-206">[206]</a> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<a href="#cite_note-207">[207]</a> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei <a href="/wiki/Maskavas_kremlis" title="Maskavas kremlis">Maskavas kremlī</a>. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<a href="#cite_note-208">[208]</a> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju <a href="/wiki/Belgorodas_apgabals" title="Belgorodas apgabals">Belgorodas apgabalā</a>. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<a href="#cite_note-209">[209]</a> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<a href="#cite_note-210">[210]</a> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā <a href="/wiki/D%C5%BEankoja" title="Džankoja">Džankojas</a> rajonā.<a href="#cite_note-211">[211]</a> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<a href="#cite_note-212">[212]</a> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:%D0%9F%D0%BE%D0%B2%D1%80%D0%B5%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D1%8F_%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D0%B7%D0%B4%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F_%D1%88%D1%82%D0%B0%D0%B1%D0%B0_%D0%A7%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D1%80%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D1%84%D0%BB%D0%BE%D1%82%D0%B0_%D0%B2_%D0%A1%D0%B5%D0%B2%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D0%B5_22.09.2023_v.2.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b4/%D0%9F%D0%BE%D0%B2%D1%80%D0%B5%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D1%8F_%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D0%B7%D0%B4%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F_%D1%88%D1%82%D0%B0%D0%B1%D0%B0_%D0%A7%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D1%80%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D1%84%D0%BB%D0%BE%D1%82%D0%B0_%D0%B2_%D0%A1%D0%B5%D0%B2%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D0%B5_22.09.2023_v.2.jpg/220px-%D0%9F%D0%BE%D0%B2%D1%80%D0%B5%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D1%8F_%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D0%B7%D0%B4%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F_%D1%88%D1%82%D0%B0%D0%B1%D0%B0_%D0%A7%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D1%80%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D1%84%D0%BB%D0%BE%D1%82%D0%B0_%D0%B2_%D0%A1%D0%B5%D0%B2%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D0%B5_22.09.2023_v.2.jpg" decoding="async" width="220" height="166" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b4/%D0%9F%D0%BE%D0%B2%D1%80%D0%B5%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D1%8F_%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D0%B7%D0%B4%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F_%D1%88%D1%82%D0%B0%D0%B1%D0%B0_%D0%A7%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D1%80%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D1%84%D0%BB%D0%BE%D1%82%D0%B0_%D0%B2_%D0%A1%D0%B5%D0%B2%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D0%B5_22.09.2023_v.2.jpg/330px-%D0%9F%D0%BE%D0%B2%D1%80%D0%B5%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D1%8F_%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D0%B7%D0%B4%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F_%D1%88%D1%82%D0%B0%D0%B1%D0%B0_%D0%A7%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D1%80%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D1%84%D0%BB%D0%BE%D1%82%D0%B0_%D0%B2_%D0%A1%D0%B5%D0%B2%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D0%B5_22.09.2023_v.2.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b4/%D0%9F%D0%BE%D0%B2%D1%80%D0%B5%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D1%8F_%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D0%B7%D0%B4%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F_%D1%88%D1%82%D0%B0%D0%B1%D0%B0_%D0%A7%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D1%80%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D1%84%D0%BB%D0%BE%D1%82%D0%B0_%D0%B2_%D0%A1%D0%B5%D0%B2%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D0%B5_22.09.2023_v.2.jpg/440px-%D0%9F%D0%BE%D0%B2%D1%80%D0%B5%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D1%8F_%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D0%B7%D0%B4%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F_%D1%88%D1%82%D0%B0%D0%B1%D0%B0_%D0%A7%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D1%80%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D1%84%D0%BB%D0%BE%D1%82%D0%B0_%D0%B2_%D0%A1%D0%B5%D0%B2%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D0%B5_22.09.2023_v.2.jpg 2x" data-file-width="4096" data-file-height="3084" /></a><figcaption>Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī</figcaption></figure> 4. augustā <a href="/wiki/Novorosijska" title="Novorosijska">Novorosijskas</a> līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<a href="#cite_note-213">[213]</a> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<a href="#cite_note-214">[214]</a> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<a href="#cite_note-215">[215]</a> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. <a href="/wiki/Pleskava" title="Pleskava">Pleskavas</a> lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "<a href="/wiki/Il-76" title="Il-76">Il-76</a>".<a href="#cite_note-216">[216]</a> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete <a href="/wiki/Storm_Shadow" title="Storm Shadow">Storm Shadow</a> Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<a href="#cite_note-217">[217]</a> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu <a href="/wiki/Ker%C4%8Da" title="Kerča">Kerčas</a> kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "<a href="/wiki/Ka%C4%BCibr" title="Kaļibr">Kaļibr</a>", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<a href="#cite_note-218">[218]</a> 30. novembrī notika sprādziens <a href="/wiki/Baik%C4%81la%E2%80%93Am%C5%ABras_ma%C4%A3istr%C4%81le" class="mw-redirect" title="Baikāla–Amūras maģistrāle">Baikāla–Amūras maģistrāles</a> <a href="/wiki/Severomuiskas_tunelis" title="Severomuiskas tunelis">Severomuiskas tunelī</a>.<a href="#cite_note-219">[219]</a> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<a href="#cite_note-220">[220]</a> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="2024._gada_uzbrukumi">2024. gada uzbrukumi</h3>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=20" title="Labot sadaļu: 2024. gada uzbrukumi" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=20" title="Labot sadaļas vikikodu: 2024. gada uzbrukumi">labot pirmkodu</a>]</div> 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu <a href="/wiki/A-50" title="A-50">A-50</a> un izlūklidmašīnu <a href="/wiki/Il-22" title="Il-22">Il-22</a>.<a href="#cite_note-221">[221]</a> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei <a href="/wiki/Brjanskas_apgabals" title="Brjanskas apgabals">Brjanskas apgabalā</a> pie <a href="/wiki/K%C4%BCinci" title="Kļinci">Kļinciem</a>.<a href="#cite_note-222">[222]</a> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<a href="#cite_note-223">[223]</a> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie <a href="/wiki/Alupka" title="Alupka">Alupkas</a> nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (Цезарь Куников).<a href="#cite_note-224">[224]</a> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<a href="#cite_note-225">[225]</a> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<a href="#cite_note-226">[226]</a> Krievijai nācās slēgt trīs lielas naftas pārstrādes rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<a href="#cite_note-227">[227]</a> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<a href="#cite_note-228">[228]</a> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<a href="#cite_note-229">[229]</a> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka <a href="/wiki/%C5%85i%C5%BE%C5%86ekamska" title="Ņižņekamska">Ņižņekamskai</a> un <a href="/wiki/Jelabuga" title="Jelabuga">Jelabugai</a>, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<a href="#cite_note-230">[230]</a> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<a href="#cite_note-231">[231]</a> 7. aprīlī <a href="/wiki/Baltijska" title="Baltijska">Baltijskas</a> ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī <a href="/wiki/Vladivostoka" title="Vladivostoka">Vladivostokas</a> kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<a href="#cite_note-232">[232]</a> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un <a href="/wiki/Novorosijska" title="Novorosijska">Novorosijskai</a>. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<a href="#cite_note-lsm17Mai2024-112">[112]</a> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie <a href="/wiki/Orska" title="Orska">Orskas</a> netālu no <a href="/wiki/Kazahst%C4%81na" title="Kazahstāna">Kazahstānas</a> robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<a href="#cite_note-233">[233]</a> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus <a href="/wiki/Novo%C5%A1ahtinska" title="Novošahtinska">Novošahtinskas</a> naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un <a href="/wiki/Starijoskola" title="Starijoskola">Starijoskolas</a> naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<a href="#cite_note-234">[234]</a> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "<a href="/wiki/Su-57" title="Su-57">Su-57</a>" dronu uzbrukumā <a href="/wiki/Ahtubinska" title="Ahtubinska">Ahtubinskas</a> lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<a href="#cite_note-235">[235]</a> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<a href="#cite_note-236">[236]</a> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "Shahed".<a href="#cite_note-237">[237]</a> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<a href="#cite_note-238">[238]</a> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:%C2%AB%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%B2-%D0%BD%D0%B0-%D0%94%D0%BE%D0%BD%D1%83%C2%BB.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/ea/%C2%AB%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%B2-%D0%BD%D0%B0-%D0%94%D0%BE%D0%BD%D1%83%C2%BB.jpg/220px-%C2%AB%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%B2-%D0%BD%D0%B0-%D0%94%D0%BE%D0%BD%D1%83%C2%BB.jpg" decoding="async" width="220" height="157" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/ea/%C2%AB%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%B2-%D0%BD%D0%B0-%D0%94%D0%BE%D0%BD%D1%83%C2%BB.jpg/330px-%C2%AB%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%B2-%D0%BD%D0%B0-%D0%94%D0%BE%D0%BD%D1%83%C2%BB.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/ea/%C2%AB%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%B2-%D0%BD%D0%B0-%D0%94%D0%BE%D0%BD%D1%83%C2%BB.jpg/440px-%C2%AB%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%B2-%D0%BD%D0%B0-%D0%94%D0%BE%D0%BD%D1%83%C2%BB.jpg 2x" data-file-width="1200" data-file-height="859" /></a><figcaption>2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"</figcaption></figure> Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām <a href="/wiki/ATACMS" title="ATACMS">ATACMS</a> raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<a href="#cite_note-239">[239]</a> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<a href="#cite_note-lsm31JUL-176">[176]</a> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "<a href="/wiki/S-400_Triumf" class="mw-redirect" title="S-400 Triumf">S-400 Triumf</a>" palaišanas iekārtas.<a href="#cite_note-240">[240]</a> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<a href="#cite_note-241">[241]</a> 26. augustā <a href="/wiki/Omska" title="Omska">Omskas</a> naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<a href="#cite_note-242">[242]</a> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas <a href="/wiki/Ramenska" title="Ramenska">Ramenskas</a> pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<a href="#cite_note-243">[243]</a> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie <a href="/wiki/Toropeca" title="Toropeca">Toropecas</a> <a href="/wiki/Tveras_apgabals" title="Tveras apgabals">Tveras apgabalā</a> iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<a href="#cite_note-244">[244]</a> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie <a href="/wiki/Tihorecka" title="Tihorecka">Tihoreckas</a> Krasnodaras novadā.<a href="#cite_note-245">[245]</a> 6. novembrī dronu triecienā <a href="/wiki/Kaspijska" title="Kaspijska">Kaspijskas</a> kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<a href="#cite_note-246">[246]</a> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja <a href="/wiki/ATACMS" title="ATACMS">ATACMS</a> raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie <a href="/wiki/Kara%C4%8Deva" title="Karačeva">Karačevas</a> Brjanskas apgabalā.<a href="#cite_note-247">[247]</a> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Iznīcinātie_un_bojātie_Krievijas_Melnās_un_Kaspijas_jūras_kara_flotes_kuģi">Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi</h3>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=21" title="Labot sadaļu: Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=21" title="Labot sadaļas vikikodu: Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi">labot pirmkodu</a>]</div> <ul class="gallery mw-gallery-traditional"> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:%D0%91%D0%94%D0%9A_%D0%A1%D0%B0%D1%80%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%B2.png" class="mw-file-description" title="Lielais desantkuģis "Saratova""><img alt="Lielais desantkuģis "Saratova"" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a3/%D0%91%D0%94%D0%9A_%D0%A1%D0%B0%D1%80%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%B2.png/120px-%D0%91%D0%94%D0%9A_%D0%A1%D0%B0%D1%80%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%B2.png" decoding="async" width="120" height="65" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a3/%D0%91%D0%94%D0%9A_%D0%A1%D0%B0%D1%80%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%B2.png/180px-%D0%91%D0%94%D0%9A_%D0%A1%D0%B0%D1%80%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%B2.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a3/%D0%91%D0%94%D0%9A_%D0%A1%D0%B0%D1%80%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%B2.png/240px-%D0%91%D0%94%D0%9A_%D0%A1%D0%B0%D1%80%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%B2.png 2x" data-file-width="854" data-file-height="465" /></a></div> <div class="gallerytext">Lielais desantkuģis "Saratova"</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:%D0%9A%D1%80%D0%B5%D0%B9%D1%81%D0%B5%D1%80_%22%D0%9C%D0%BE%D1%81%D0%BA%D0%B2%D0%B0%22_%D0%B2_%D0%B1%D0%B0%D0%B7%D0%B5._2017_%D0%B3%D0%BE%D0%B4.jpg" class="mw-file-description" title="Raķešu kreiseris "Maskava""><img alt="Raķešu kreiseris "Maskava"" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/5d/%D0%9A%D1%80%D0%B5%D0%B9%D1%81%D0%B5%D1%80_%22%D0%9C%D0%BE%D1%81%D0%BA%D0%B2%D0%B0%22_%D0%B2_%D0%B1%D0%B0%D0%B7%D0%B5._2017_%D0%B3%D0%BE%D0%B4.jpg/120px-%D0%9A%D1%80%D0%B5%D0%B9%D1%81%D0%B5%D1%80_%22%D0%9C%D0%BE%D1%81%D0%BA%D0%B2%D0%B0%22_%D0%B2_%D0%B1%D0%B0%D0%B7%D0%B5._2017_%D0%B3%D0%BE%D0%B4.jpg" decoding="async" width="120" height="67" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/5d/%D0%9A%D1%80%D0%B5%D0%B9%D1%81%D0%B5%D1%80_%22%D0%9C%D0%BE%D1%81%D0%BA%D0%B2%D0%B0%22_%D0%B2_%D0%B1%D0%B0%D0%B7%D0%B5._2017_%D0%B3%D0%BE%D0%B4.jpg/180px-%D0%9A%D1%80%D0%B5%D0%B9%D1%81%D0%B5%D1%80_%22%D0%9C%D0%BE%D1%81%D0%BA%D0%B2%D0%B0%22_%D0%B2_%D0%B1%D0%B0%D0%B7%D0%B5._2017_%D0%B3%D0%BE%D0%B4.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/5d/%D0%9A%D1%80%D0%B5%D0%B9%D1%81%D0%B5%D1%80_%22%D0%9C%D0%BE%D1%81%D0%BA%D0%B2%D0%B0%22_%D0%B2_%D0%B1%D0%B0%D0%B7%D0%B5._2017_%D0%B3%D0%BE%D0%B4.jpg/240px-%D0%9A%D1%80%D0%B5%D0%B9%D1%81%D0%B5%D1%80_%22%D0%9C%D0%BE%D1%81%D0%BA%D0%B2%D0%B0%22_%D0%B2_%D0%B1%D0%B0%D0%B7%D0%B5._2017_%D0%B3%D0%BE%D0%B4.jpg 2x" data-file-width="4912" data-file-height="2760" /></a></div> <div class="gallerytext">Raķešu kreiseris "Maskava"</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:%D0%90%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D0%B4_%D0%B8_%D0%A6%D0%B8%D0%BA%D0%BB%D0%BE%D0%BD.jpg" class="mw-file-description" title="Mazais raķešu kuģis "Askolds""><img alt="Mazais raķešu kuģis "Askolds"" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/85/%D0%90%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D0%B4_%D0%B8_%D0%A6%D0%B8%D0%BA%D0%BB%D0%BE%D0%BD.jpg/120px-%D0%90%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D0%B4_%D0%B8_%D0%A6%D0%B8%D0%BA%D0%BB%D0%BE%D0%BD.jpg" decoding="async" width="120" height="74" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/85/%D0%90%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D0%B4_%D0%B8_%D0%A6%D0%B8%D0%BA%D0%BB%D0%BE%D0%BD.jpg/180px-%D0%90%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D0%B4_%D0%B8_%D0%A6%D0%B8%D0%BA%D0%BB%D0%BE%D0%BD.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/85/%D0%90%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D0%B4_%D0%B8_%D0%A6%D0%B8%D0%BA%D0%BB%D0%BE%D0%BD.jpg/240px-%D0%90%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D0%B4_%D0%B8_%D0%A6%D0%B8%D0%BA%D0%BB%D0%BE%D0%BD.jpg 2x" data-file-width="1880" data-file-height="1160" /></a></div> <div class="gallerytext">Mazais raķešu kuģis "Askolds"</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Olenegorskiy_Gornyak_in_St_Petersburg_(03).jpg" class="mw-file-description" title="Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis""><img alt="Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis"" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/18/Olenegorskiy_Gornyak_in_St_Petersburg_%2803%29.jpg/120px-Olenegorskiy_Gornyak_in_St_Petersburg_%2803%29.jpg" decoding="async" width="120" height="60" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/18/Olenegorskiy_Gornyak_in_St_Petersburg_%2803%29.jpg/180px-Olenegorskiy_Gornyak_in_St_Petersburg_%2803%29.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/18/Olenegorskiy_Gornyak_in_St_Petersburg_%2803%29.jpg/240px-Olenegorskiy_Gornyak_in_St_Petersburg_%2803%29.jpg 2x" data-file-width="2048" data-file-height="1024" /></a></div> <div class="gallerytext">Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis"</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:%D0%A1%D0%B8%D1%80%D0%B8%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D1%8D%D0%BA%D1%81%D0%BF%D1%80%D0%B5%D1%81%D1%81_142._%D0%91%D0%94%D0%9A-46_%C2%AB%D0%9D%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%87%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%BA%C2%BB._%D0%A1%D0%B5%D0%B2%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D1%8C._%D0%9A%D1%80%D1%8B%D0%BC._%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%8F._%D0%9C%D0%B0%D0%B9_2015_-_panoramio.jpg" class="mw-file-description" title="Lielais desantkuģis "Novočerkaska""><img alt="Lielais desantkuģis "Novočerkaska"" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/1d/%D0%A1%D0%B8%D1%80%D0%B8%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D1%8D%D0%BA%D1%81%D0%BF%D1%80%D0%B5%D1%81%D1%81_142._%D0%91%D0%94%D0%9A-46_%C2%AB%D0%9D%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%87%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%BA%C2%BB._%D0%A1%D0%B5%D0%B2%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D1%8C._%D0%9A%D1%80%D1%8B%D0%BC._%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%8F._%D0%9C%D0%B0%D0%B9_2015_-_panoramio.jpg/120px-%D0%A1%D0%B8%D1%80%D0%B8%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D1%8D%D0%BA%D1%81%D0%BF%D1%80%D0%B5%D1%81%D1%81_142._%D0%91%D0%94%D0%9A-46_%C2%AB%D0%9D%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%87%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%BA%C2%BB._%D0%A1%D0%B5%D0%B2%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D1%8C._%D0%9A%D1%80%D1%8B%D0%BC._%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%8F._%D0%9C%D0%B0%D0%B9_2015_-_panoramio.jpg" decoding="async" width="120" height="80" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/1d/%D0%A1%D0%B8%D1%80%D0%B8%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D1%8D%D0%BA%D1%81%D0%BF%D1%80%D0%B5%D1%81%D1%81_142._%D0%91%D0%94%D0%9A-46_%C2%AB%D0%9D%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%87%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%BA%C2%BB._%D0%A1%D0%B5%D0%B2%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D1%8C._%D0%9A%D1%80%D1%8B%D0%BC._%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%8F._%D0%9C%D0%B0%D0%B9_2015_-_panoramio.jpg/180px-%D0%A1%D0%B8%D1%80%D0%B8%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D1%8D%D0%BA%D1%81%D0%BF%D1%80%D0%B5%D1%81%D1%81_142._%D0%91%D0%94%D0%9A-46_%C2%AB%D0%9D%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%87%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%BA%C2%BB._%D0%A1%D0%B5%D0%B2%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D1%8C._%D0%9A%D1%80%D1%8B%D0%BC._%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%8F._%D0%9C%D0%B0%D0%B9_2015_-_panoramio.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/1d/%D0%A1%D0%B8%D1%80%D0%B8%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D1%8D%D0%BA%D1%81%D0%BF%D1%80%D0%B5%D1%81%D1%81_142._%D0%91%D0%94%D0%9A-46_%C2%AB%D0%9D%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%87%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%BA%C2%BB._%D0%A1%D0%B5%D0%B2%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D1%8C._%D0%9A%D1%80%D1%8B%D0%BC._%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%8F._%D0%9C%D0%B0%D0%B9_2015_-_panoramio.jpg/240px-%D0%A1%D0%B8%D1%80%D0%B8%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D1%8D%D0%BA%D1%81%D0%BF%D1%80%D0%B5%D1%81%D1%81_142._%D0%91%D0%94%D0%9A-46_%C2%AB%D0%9D%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%87%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%B0%D1%81%D1%81%D0%BA%C2%BB._%D0%A1%D0%B5%D0%B2%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D1%8C._%D0%9A%D1%80%D1%8B%D0%BC._%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%8F._%D0%9C%D0%B0%D0%B9_2015_-_panoramio.jpg 2x" data-file-width="4869" data-file-height="3247" /></a></div> <div class="gallerytext">Lielais desantkuģis "Novočerkaska"</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:RFS_Minsk_127.jpg" class="mw-file-description" title="Lielais desantkuģis "Minska""><img alt="Lielais desantkuģis "Minska"" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a4/RFS_Minsk_127.jpg/120px-RFS_Minsk_127.jpg" decoding="async" width="120" height="80" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a4/RFS_Minsk_127.jpg/180px-RFS_Minsk_127.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a4/RFS_Minsk_127.jpg/240px-RFS_Minsk_127.jpg 2x" data-file-width="5616" data-file-height="3744" /></a></div> <div class="gallerytext">Lielais desantkuģis "Minska"</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Ivanovets_missile_boat_in_February_2014.jpg" class="mw-file-description" title="Raķešu kuģis "Ivanovietis""><img alt="Raķešu kuģis "Ivanovietis"" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/07/Ivanovets_missile_boat_in_February_2014.jpg/120px-Ivanovets_missile_boat_in_February_2014.jpg" decoding="async" width="120" height="80" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/07/Ivanovets_missile_boat_in_February_2014.jpg/180px-Ivanovets_missile_boat_in_February_2014.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/07/Ivanovets_missile_boat_in_February_2014.jpg/240px-Ivanovets_missile_boat_in_February_2014.jpg 2x" data-file-width="900" data-file-height="600" /></a></div> <div class="gallerytext">Raķešu kuģis "Ivanovietis"</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Tsezar_Kunikov_in_the_Red_Sea_(2003).jpg" class="mw-file-description" title="Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs""><img alt="Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs"" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/1e/Tsezar_Kunikov_in_the_Red_Sea_%282003%29.jpg/120px-Tsezar_Kunikov_in_the_Red_Sea_%282003%29.jpg" decoding="async" width="120" height="90" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/1e/Tsezar_Kunikov_in_the_Red_Sea_%282003%29.jpg/180px-Tsezar_Kunikov_in_the_Red_Sea_%282003%29.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/1e/Tsezar_Kunikov_in_the_Red_Sea_%282003%29.jpg/240px-Tsezar_Kunikov_in_the_Red_Sea_%282003%29.jpg 2x" data-file-width="2048" data-file-height="1536" /></a></div> <div class="gallerytext">Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs"</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Large_landing_ship_Yamal_2011.jpg" class="mw-file-description" title="Lielais desantkuģis "Jamala""><img alt="Lielais desantkuģis "Jamala"" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/12/Large_landing_ship_Yamal_2011.jpg/120px-Large_landing_ship_Yamal_2011.jpg" decoding="async" width="120" height="90" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/12/Large_landing_ship_Yamal_2011.jpg/180px-Large_landing_ship_Yamal_2011.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/12/Large_landing_ship_Yamal_2011.jpg/240px-Large_landing_ship_Yamal_2011.jpg 2x" data-file-width="3264" data-file-height="2448" /></a></div> <div class="gallerytext">Lielais desantkuģis "Jamala"</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Project_775M_AZOV_2008_G1.jpg" class="mw-file-description" title="Lielais desantkuģis "Azova""><img alt="Lielais desantkuģis "Azova"" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f1/Project_775M_AZOV_2008_G1.jpg/120px-Project_775M_AZOV_2008_G1.jpg" decoding="async" width="120" height="52" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f1/Project_775M_AZOV_2008_G1.jpg/180px-Project_775M_AZOV_2008_G1.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f1/Project_775M_AZOV_2008_G1.jpg/240px-Project_775M_AZOV_2008_G1.jpg 2x" data-file-width="2560" data-file-height="1100" /></a></div> <div class="gallerytext">Lielais desantkuģis "Azova"</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:U401Kirovohrad%26U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg" class="mw-file-description" title="Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā)"><img alt="Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā)" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/88/U401Kirovohrad%26U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg/120px-U401Kirovohrad%26U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg" decoding="async" width="120" height="62" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/88/U401Kirovohrad%26U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg/180px-U401Kirovohrad%26U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/88/U401Kirovohrad%26U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg/240px-U401Kirovohrad%26U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg 2x" data-file-width="1298" data-file-height="670" /></a></div> <div class="gallerytext">Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā)</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Caspian_Frigate_Tatarstan.jpg" class="mw-file-description" title="Kaspijas kara flotes fregate "Tatarstāna""><img alt="Kaspijas kara flotes fregate "Tatarstāna"" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/67/Caspian_Frigate_Tatarstan.jpg/120px-Caspian_Frigate_Tatarstan.jpg" decoding="async" width="120" height="43" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/67/Caspian_Frigate_Tatarstan.jpg/180px-Caspian_Frigate_Tatarstan.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/67/Caspian_Frigate_Tatarstan.jpg/240px-Caspian_Frigate_Tatarstan.jpg 2x" data-file-width="2200" data-file-height="796" /></a></div> <div class="gallerytext">Kaspijas kara flotes <a href="/wiki/Fregate" title="Fregate">fregate</a> "Tatarstāna"</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Caspian_Frigate_Dagestan.jpg" class="mw-file-description" title="Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna""><img alt="Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna"" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/55/Caspian_Frigate_Dagestan.jpg/120px-Caspian_Frigate_Dagestan.jpg" decoding="async" width="120" height="49" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/55/Caspian_Frigate_Dagestan.jpg/180px-Caspian_Frigate_Dagestan.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/55/Caspian_Frigate_Dagestan.jpg/240px-Caspian_Frigate_Dagestan.jpg 2x" data-file-width="2200" data-file-height="900" /></a></div> <div class="gallerytext">Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna"</div> </li> </ul> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Kara_noziegumi">Kara noziegumi</h2>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=22" title="Labot sadaļu: Kara noziegumi" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=22" title="Labot sadaļas vikikodu: Kara noziegumi">labot pirmkodu</a>]</div> 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 <a href="/wiki/Sp%C4%ABdzin%C4%81%C5%A1ana" title="Spīdzināšana">spīdzināšanas</a> vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, <a href="/wiki/Harkivas_apgabala_okup%C4%81cija" title="Harkivas apgabala okupācija">Harkivas apgabalā</a> 21 spīdzināšanas vieta, bet <a href="/wiki/Hersonas_apgabala_okup%C4%81cija" title="Hersonas apgabala okupācija">Hersonas apgabalā</a> 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<a href="#cite_note-248">[248]</a> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Civiliedzīvotāju_upuri">Civiliedzīvotāju upuri</h3>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=23" title="Labot sadaļu: Civiliedzīvotāju upuri" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=23" title="Labot sadaļas vikikodu: Civiliedzīvotāju upuri">labot pirmkodu</a>]</div> 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<a href="#cite_note-LSM-42">[42]</a> 2. martā <a href="/wiki/ANO_Augstais_komis%C4%81rs_b%C4%93g%C4%BCu_jaut%C4%81jumos" title="ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos">ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos</a> informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<a href="#cite_note-249">[249]</a> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<a href="#cite_note-4M-LSM-250">[250]</a> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<a href="#cite_note-LSM5.martā-251">[251]</a> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<a href="#cite_note-LSM6.martā-252">[252]</a> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no <a href="/wiki/Sumi" title="Sumi">Sumiem</a> pa <a href="/wiki/Starptautisk%C4%81_Sarkan%C4%81_Krusta_un_Sarkan%C4%81_Pusm%C4%93ness_kust%C4%ABba" title="Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība">Sarkanajam Krustam</a> apsolīto humānās palīdzības koridoru uz <a href="/wiki/Poltava" title="Poltava">Poltavu</a>. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<a href="#cite_note-LSM8.martā-44">[44]</a> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<a href="#cite_note-LSM9.martā-253">[253]</a> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<a href="#cite_note-LSM15.martā-254">[254]</a> 16. martā Krievijas karaspēks <a href="/wiki/Uzbrukums_%C4%8Cer%C5%86ihivas_civiliedz%C4%ABvot%C4%81jiem" title="Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem">apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā</a>, kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<a href="#cite_note-255">[255]</a> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<a href="#cite_note-LSM16.martā-256">[256]</a> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs <a href="/wiki/Dmitro_Kuleba" title="Dmitro Kuleba">Dmitro Kuleba</a> informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā <a href="/wiki/Kijivas_apgabals" title="Kijivas apgabals">Kijivas</a> (52) un <a href="/wiki/Harkivas_apgabals" title="Harkivas apgabals">Harkivas apgabalā</a> (34).<a href="#cite_note-LSM17.martā-257">[257]</a> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<a href="#cite_note-LSM20._martā-258">[258]</a> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<a href="#cite_note-LSM25.martā-45">[45]</a> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere <a href="/wiki/Irina_Vere%C5%A1%C4%8Duka" title="Irina Vereščuka">Irina Vereščuka</a> informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<a href="#cite_note-LSM27.martā-1-48">[48]</a> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan <a href="/wiki/Genoc%C4%ABds" title="Genocīds">genocīdu</a> pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<a href="#cite_note-LSM30.martā-259">[259]</a> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<a href="#cite_note-LSM2.aprīlī-52">[52]</a> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<a href="#cite_note-260">[260]</a> 8. aprīlī notika <a href="/wiki/Uzbrukums_Kramatorskas_dzelzce%C4%BCa_stacijai" title="Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai">Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai</a>. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<a href="#cite_note-261">[261]</a> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<a href="#cite_note-262">[262]</a> 8. aprīlī <a href="/wiki/Pasaules_Vesel%C4%ABbas_organiz%C4%81cija" title="Pasaules Veselības organizācija">Pasaules Veselības organizācija</a> pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<a href="#cite_note-LSM8.aprīlī-263">[263]</a> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no <a href="/wiki/Mariupole" title="Mariupole">Mariupoles</a> piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<a href="#cite_note-ReferenceB-264">[264]</a> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<a href="#cite_note-265">[265]</a> 7. maijā <a href="/wiki/Luhanskas_apgabals" title="Luhanskas apgabals">Luhanskas apgabala</a> Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<a href="#cite_note-266">[266]</a> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<a href="#cite_note-267">[267]</a> ASV telekanāls <a href="/wiki/CNN" title="CNN">CNN</a> publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas <a href="/wiki/Kijiva" title="Kijiva">Kijivas</a> apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<a href="#cite_note-268">[268]</a> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts <a href="/wiki/Kara_noziegumi" title="Kara noziegumi">kara noziegumos</a> par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<a href="#cite_note-269">[269]</a> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<a href="#cite_note-270">[270]</a> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā. 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva <a href="/wiki/Kremen%C4%8Duka" title="Kremenčuka">Kremenčukas</a> tirdzniecības centru.<a href="#cite_note-271">[271]</a> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<a href="#cite_note-272">[272]</a> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<a href="#cite_note-273">[273]</a> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums <a href="/wiki/%C4%8Casivjara" title="Časivjara">Časivjarai</a>, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<a href="#cite_note-274">[274]</a> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens <a href="/wiki/Vinnica" title="Vinnica">Vinnicai</a>, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<a href="#cite_note-275">[275]</a> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<a href="#cite_note-276">[276]</a> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<a href="#cite_note-277">[277]</a> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie <a href="/wiki/Bumbved%C4%93ji" class="mw-redirect" title="Bumbvedēji">bumbvedēji</a> Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm <a href="/wiki/H-101" title="H-101">H-101</a> un <a href="/wiki/H-555" class="mw-redirect" title="H-555">H-555</a> no <a href="/wiki/Kaspijas_j%C5%ABra" title="Kaspijas jūra">Kaspijas jūras</a> piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartàliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<a href="#cite_note-278">[278]</a> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<a href="#cite_note-279">[279]</a> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<a href="#cite_note-280">[280]</a> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<a href="#cite_note-281">[281]</a> 2022. gada 30. decembrī <a href="/wiki/Ukrainas_Nacion%C4%81l%C4%81_policija" title="Ukrainas Nacionālā policija">Ukrainas Nacionālā policija</a> paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas. Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<a href="#cite_note-282">[282]</a> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās <a href="/wiki/Mariupole" title="Mariupole">Mariupoles</a>, <a href="/wiki/Lisi%C4%8Danska" title="Lisičanska">Lisičanskas</a>, <a href="/wiki/Popasna" title="Popasna">Popasnas</a> un <a href="/wiki/Siverskodonecka" title="Siverskodonecka">Siverskodoneckas</a> pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<a href="#cite_note-283">[283]</a> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai <a href="/wiki/Kupjanska" title="Kupjanska">Kupjanskas</a> rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<a href="#cite_note-284">[284]</a><a href="#cite_note-285">[285]</a> <ul class="gallery mw-gallery-traditional"> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Infant_body_killed_by_russian_nazies.jpg" class="mw-file-description" title="Krievijas raķešu uzbrukumā Vinnicai 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas"><img alt="Krievijas raķešu uzbrukumā Vinnicai 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/34/Infant_body_killed_by_russian_nazies.jpg/90px-Infant_body_killed_by_russian_nazies.jpg" decoding="async" width="90" height="120" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/34/Infant_body_killed_by_russian_nazies.jpg/135px-Infant_body_killed_by_russian_nazies.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/34/Infant_body_killed_by_russian_nazies.jpg/179px-Infant_body_killed_by_russian_nazies.jpg 2x" data-file-width="958" data-file-height="1280" /></a></div> <div class="gallerytext">Krievijas raķešu uzbrukumā <a href="/wiki/Vinnica" title="Vinnica">Vinnicai</a> 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas </div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:%D0%A0%D0%BE%D0%B1%D0%BE%D1%87%D0%B0_%D0%BF%D0%BE%D1%97%D0%B7%D0%B4%D0%BA%D0%B0_%D0%B7%D0%B0%D1%81%D1%82%D1%83%D0%BF%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B0_%D0%BA%D0%B5%D1%80%D1%96%D0%B2%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B0_%D0%9E%D1%84%D1%96%D1%81%D1%83_%D0%9F%D1%80%D0%B5%D0%B7%D0%B8%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D1%82%D0%B0_%D0%B4%D0%BE_%D0%92%D1%96%D0%BD%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%96_01.jpg" class="mw-file-description" title="Krievijas raķešu triecienā sagrautās Vinnicas ēkas 15. jūlijā"><img alt="Krievijas raķešu triecienā sagrautās Vinnicas ēkas 15. jūlijā" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f4/%D0%A0%D0%BE%D0%B1%D0%BE%D1%87%D0%B0_%D0%BF%D0%BE%D1%97%D0%B7%D0%B4%D0%BA%D0%B0_%D0%B7%D0%B0%D1%81%D1%82%D1%83%D0%BF%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B0_%D0%BA%D0%B5%D1%80%D1%96%D0%B2%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B0_%D0%9E%D1%84%D1%96%D1%81%D1%83_%D0%9F%D1%80%D0%B5%D0%B7%D0%B8%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D1%82%D0%B0_%D0%B4%D0%BE_%D0%92%D1%96%D0%BD%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%96_01.jpg/120px-%D0%A0%D0%BE%D0%B1%D0%BE%D1%87%D0%B0_%D0%BF%D0%BE%D1%97%D0%B7%D0%B4%D0%BA%D0%B0_%D0%B7%D0%B0%D1%81%D1%82%D1%83%D0%BF%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B0_%D0%BA%D0%B5%D1%80%D1%96%D0%B2%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B0_%D0%9E%D1%84%D1%96%D1%81%D1%83_%D0%9F%D1%80%D0%B5%D0%B7%D0%B8%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D1%82%D0%B0_%D0%B4%D0%BE_%D0%92%D1%96%D0%BD%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%96_01.jpg" decoding="async" width="120" height="80" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f4/%D0%A0%D0%BE%D0%B1%D0%BE%D1%87%D0%B0_%D0%BF%D0%BE%D1%97%D0%B7%D0%B4%D0%BA%D0%B0_%D0%B7%D0%B0%D1%81%D1%82%D1%83%D0%BF%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B0_%D0%BA%D0%B5%D1%80%D1%96%D0%B2%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B0_%D0%9E%D1%84%D1%96%D1%81%D1%83_%D0%9F%D1%80%D0%B5%D0%B7%D0%B8%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D1%82%D0%B0_%D0%B4%D0%BE_%D0%92%D1%96%D0%BD%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%96_01.jpg/180px-%D0%A0%D0%BE%D0%B1%D0%BE%D1%87%D0%B0_%D0%BF%D0%BE%D1%97%D0%B7%D0%B4%D0%BA%D0%B0_%D0%B7%D0%B0%D1%81%D1%82%D1%83%D0%BF%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B0_%D0%BA%D0%B5%D1%80%D1%96%D0%B2%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B0_%D0%9E%D1%84%D1%96%D1%81%D1%83_%D0%9F%D1%80%D0%B5%D0%B7%D0%B8%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D1%82%D0%B0_%D0%B4%D0%BE_%D0%92%D1%96%D0%BD%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%96_01.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f4/%D0%A0%D0%BE%D0%B1%D0%BE%D1%87%D0%B0_%D0%BF%D0%BE%D1%97%D0%B7%D0%B4%D0%BA%D0%B0_%D0%B7%D0%B0%D1%81%D1%82%D1%83%D0%BF%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B0_%D0%BA%D0%B5%D1%80%D1%96%D0%B2%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B0_%D0%9E%D1%84%D1%96%D1%81%D1%83_%D0%9F%D1%80%D0%B5%D0%B7%D0%B8%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D1%82%D0%B0_%D0%B4%D0%BE_%D0%92%D1%96%D0%BD%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%96_01.jpg/240px-%D0%A0%D0%BE%D0%B1%D0%BE%D1%87%D0%B0_%D0%BF%D0%BE%D1%97%D0%B7%D0%B4%D0%BA%D0%B0_%D0%B7%D0%B0%D1%81%D1%82%D1%83%D0%BF%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B0_%D0%BA%D0%B5%D1%80%D1%96%D0%B2%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B0_%D0%9E%D1%84%D1%96%D1%81%D1%83_%D0%9F%D1%80%D0%B5%D0%B7%D0%B8%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D1%82%D0%B0_%D0%B4%D0%BE_%D0%92%D1%96%D0%BD%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%96_01.jpg 2x" data-file-width="3000" data-file-height="1999" /></a></div> <div class="gallerytext">Krievijas raķešu triecienā sagrautās <a href="/wiki/Vinnica" title="Vinnica">Vinnicas</a> ēkas 15. jūlijā</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Sloviansk_Chemical_and_Mechanical_Technical_College_after_Russian_shelling,_2022-08-26_(02).jpg" class="mw-file-description" title="Slovjanskas Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā"><img alt="Slovjanskas Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/97/Sloviansk_Chemical_and_Mechanical_Technical_College_after_Russian_shelling%2C_2022-08-26_%2802%29.jpg/120px-Sloviansk_Chemical_and_Mechanical_Technical_College_after_Russian_shelling%2C_2022-08-26_%2802%29.jpg" decoding="async" width="120" height="77" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/97/Sloviansk_Chemical_and_Mechanical_Technical_College_after_Russian_shelling%2C_2022-08-26_%2802%29.jpg/180px-Sloviansk_Chemical_and_Mechanical_Technical_College_after_Russian_shelling%2C_2022-08-26_%2802%29.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/97/Sloviansk_Chemical_and_Mechanical_Technical_College_after_Russian_shelling%2C_2022-08-26_%2802%29.jpg/240px-Sloviansk_Chemical_and_Mechanical_Technical_College_after_Russian_shelling%2C_2022-08-26_%2802%29.jpg 2x" data-file-width="1280" data-file-height="816" /></a></div> <div class="gallerytext"><a href="/wiki/Slovjanska" title="Slovjanska">Slovjanskas</a> Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Kyiv_after_Russian_shelling,_2022-10-10_(011).jpg" class="mw-file-description" title="Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī"><img alt="Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/7a/Kyiv_after_Russian_shelling%2C_2022-10-10_%28011%29.jpg/120px-Kyiv_after_Russian_shelling%2C_2022-10-10_%28011%29.jpg" decoding="async" width="120" height="80" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/7a/Kyiv_after_Russian_shelling%2C_2022-10-10_%28011%29.jpg/180px-Kyiv_after_Russian_shelling%2C_2022-10-10_%28011%29.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/7a/Kyiv_after_Russian_shelling%2C_2022-10-10_%28011%29.jpg/240px-Kyiv_after_Russian_shelling%2C_2022-10-10_%28011%29.jpg 2x" data-file-width="1280" data-file-height="855" /></a></div> <div class="gallerytext">Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Dnipro_after_Russian_missile_attack,_2023-01-14_(04-01).jpg" class="mw-file-description" title="Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki"><img alt="Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/cf/Dnipro_after_Russian_missile_attack%2C_2023-01-14_%2804-01%29.jpg/120px-Dnipro_after_Russian_missile_attack%2C_2023-01-14_%2804-01%29.jpg" decoding="async" width="120" height="80" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/cf/Dnipro_after_Russian_missile_attack%2C_2023-01-14_%2804-01%29.jpg/180px-Dnipro_after_Russian_missile_attack%2C_2023-01-14_%2804-01%29.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/cf/Dnipro_after_Russian_missile_attack%2C_2023-01-14_%2804-01%29.jpg/240px-Dnipro_after_Russian_missile_attack%2C_2023-01-14_%2804-01%29.jpg 2x" data-file-width="1280" data-file-height="853" /></a></div> <div class="gallerytext">Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Hroza_after_missile_strike,_2023-10-05_(61).jpg" class="mw-file-description" title="Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm"><img alt="Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c8/Hroza_after_missile_strike%2C_2023-10-05_%2861%29.jpg/120px-Hroza_after_missile_strike%2C_2023-10-05_%2861%29.jpg" decoding="async" width="120" height="80" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c8/Hroza_after_missile_strike%2C_2023-10-05_%2861%29.jpg/180px-Hroza_after_missile_strike%2C_2023-10-05_%2861%29.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c8/Hroza_after_missile_strike%2C_2023-10-05_%2861%29.jpg/240px-Hroza_after_missile_strike%2C_2023-10-05_%2861%29.jpg 2x" data-file-width="2048" data-file-height="1365" /></a></div> <div class="gallerytext">Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm</div> </li> </ul> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<a href="#cite_note-286">[286]</a> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Slaktiņi_okupētajās_teritorijās">Slaktiņi okupētajās teritorijās</h3>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=24" title="Labot sadaļu: Slaktiņi okupētajās teritorijās" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=24" title="Labot sadaļas vikikodu: Slaktiņi okupētajās teritorijās">labot pirmkodu</a>]</div> <dl><dd><div class="noprint">Pamatraksts: <a href="/wiki/Bu%C4%8Das_slakti%C5%86%C5%A1" title="Bučas slaktiņš">Bučas slaktiņš</a> </div></dd></dl> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Killed_woman_in_Bucha.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/9b/Killed_woman_in_Bucha.jpg/220px-Killed_woman_in_Bucha.jpg" decoding="async" width="220" height="124" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/9b/Killed_woman_in_Bucha.jpg/330px-Killed_woman_in_Bucha.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/9b/Killed_woman_in_Bucha.jpg/440px-Killed_woman_in_Bucha.jpg 2x" data-file-width="1920" data-file-height="1080" /></a><figcaption><a href="/wiki/Bu%C4%8Das_slakti%C5%86%C5%A1" title="Bučas slaktiņš">Bučas slaktiņā</a> nogalinātas sievietes līķis</figcaption></figure> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:The_city_of_Bucha_after_liberation_from_the_Russians_01.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/93/The_city_of_Bucha_after_liberation_from_the_Russians_01.jpg/220px-The_city_of_Bucha_after_liberation_from_the_Russians_01.jpg" decoding="async" width="220" height="78" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/93/The_city_of_Bucha_after_liberation_from_the_Russians_01.jpg/330px-The_city_of_Bucha_after_liberation_from_the_Russians_01.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/93/The_city_of_Bucha_after_liberation_from_the_Russians_01.jpg/440px-The_city_of_Bucha_after_liberation_from_the_Russians_01.jpg 2x" data-file-width="1920" data-file-height="677" /></a><figcaption>Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi</figcaption></figure> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Cemetery_in_Izium_made_during_Russian_occupation_(20).jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/80/Cemetery_in_Izium_made_during_Russian_occupation_%2820%29.jpg/220px-Cemetery_in_Izium_made_during_Russian_occupation_%2820%29.jpg" decoding="async" width="220" height="165" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/80/Cemetery_in_Izium_made_during_Russian_occupation_%2820%29.jpg/330px-Cemetery_in_Izium_made_during_Russian_occupation_%2820%29.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/80/Cemetery_in_Izium_made_during_Russian_occupation_%2820%29.jpg/440px-Cemetery_in_Izium_made_during_Russian_occupation_%2820%29.jpg 2x" data-file-width="1280" data-file-height="960" /></a><figcaption>Izjumā nogalināto ekshumācija</figcaption></figure> 3. aprīlī pēc <a href="/wiki/Bu%C4%8Da_(pils%C4%93ta)" title="Buča (pilsēta)">Bučas</a> atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<a href="#cite_note-287">[287]</a> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās <a href="/wiki/Hostome%C4%BCa" title="Hostomeļa">Hostomeļā</a> un <a href="/wiki/Irpi%C5%86a" title="Irpiņa">Irpiņā</a>. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<a href="#cite_note-LSM3.aprīlī-51">[51]</a> ANO ģenerālsekretārs <a href="/wiki/Antoniu_Guterre%C5%A1s" title="Antoniu Guterrešs">Antoniu Guterrešs</a> aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī <a href="/wiki/Galven%C4%81_izl%C5%ABko%C5%A1anas_p%C4%81rvalde_(Ukraina)" title="Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)">Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde</a> publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<a href="#cite_note-LSM4.aprīlī-288">[288]</a> 7. aprīlī Vācijas žurnāls <a href="/wiki/Spiegel" class="mw-redirect" title="Spiegel">Spiegel</a> ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no <a href="/wiki/V%C4%81gnera_grupa" title="Vāgnera grupa">Vāgnera grupas</a>.<a href="#cite_note-289">[289]</a> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<a href="#cite_note-LSM16.aprīlī-290">[290]</a> Pēc <a href="/wiki/Izjuma" title="Izjuma">Izjumas</a> atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<a href="#cite_note-291">[291]</a> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<a href="#cite_note-292">[292]</a> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<a href="#cite_note-293">[293]</a> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā <a href="/wiki/Limana_(Ukraina)" title="Limana (Ukraina)">Limanas</a> pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<a href="#cite_note-LSM7.oktobrī-72">[72]</a> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Marodierisms">Marodierisms</h3>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=25" title="Labot sadaļu: Marodierisms" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=25" title="Labot sadaļas vikikodu: Marodierisms">labot pirmkodu</a>]</div> <a href="/wiki/Galven%C4%81_izl%C5%ABko%C5%A1anas_p%C4%81rvalde_(Ukraina)" title="Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)">Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde</a> paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un <a href="/wiki/Marodierisms" title="Marodierisms">marodierismu</a>. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, <a href="/wiki/P%C4%81rtika" title="Pārtika">pārtiku</a>, <a href="/wiki/Tehnika" title="Tehnika">tehniku</a>, patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi <a href="/wiki/Kara_noziegumi" title="Kara noziegumi">kara noziegumi</a> pret vietējiem iedzīvotājiem.<a href="#cite_note-294">[294]</a> Fotogrāfijās un videomateriālos <a href="/wiki/Soci%C4%81lie_t%C4%ABkli" class="mw-redirect" title="Sociālie tīkli">sociālajos tīklos</a> redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<a href="#cite_note-295">[295]</a> Krievijas <a href="/wiki/Krasnojarskas_novads" title="Krasnojarskas novads">Krasnojarskas novada</a> varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas <a href="/wiki/Hersonas_apgabals" title="Hersonas apgabals">Hersonas apgabala</a> daļas, kuru okupējis <a href="/wiki/Krievijas_Feder%C4%81cijas_Bru%C5%86otie_sp%C4%93ki" title="Krievijas Federācijas Bruņotie spēki">Krievijas karaspēks</a>.<a href="#cite_note-296">[296]</a> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Ukrainas_karagūstekņu_nogalināšana">Ukrainas karagūstekņu nogalināšana</h3>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=26" title="Labot sadaļu: Ukrainas karagūstekņu nogalināšana" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=26" title="Labot sadaļas vikikodu: Ukrainas karagūstekņu nogalināšana">labot pirmkodu</a>]</div> 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar <a href="/wiki/M142_HIMARS" title="M142 HIMARS">HIMARS</a> raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<a href="#cite_note-297">[297]</a> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<a href="#cite_note-298">[298]</a> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Uzbrukumi_Zaporižjas_AES">Uzbrukumi Zaporižjas AES</h3>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=27" title="Labot sadaļu: Uzbrukumi Zaporižjas AES" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=27" title="Labot sadaļas vikikodu: Uzbrukumi Zaporižjas AES">labot pirmkodu</a>]</div> Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc <a href="/wiki/Enerhodaras_aplenkums" title="Enerhodaras aplenkums">četru dienu kaujām</a> 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba <a href="/wiki/Zapori%C5%BEjas_atomelektrostacija" title="Zaporižjas atomelektrostacija">Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)</a> <a href="/wiki/Enerhodara" title="Enerhodara">Enerhodaras</a> pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums Enerhoatom. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā <a href="/wiki/Starptautisk%C4%81_Atomener%C4%A3ijas_a%C4%A3ent%C5%ABra" title="Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra">Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras</a> (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums Enerhoatom vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<a href="#cite_note-299">[299]</a> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un <a href="/wiki/%C4%8Cornobi%C4%BCas_atomelektrostacija" title="Čornobiļas atomelektrostacija">Čornobiļas AES</a> objektos.<a href="#cite_note-300">[300]</a> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Bēgļi">Bēgļi</h3>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=28" title="Labot sadaļu: Bēgļi" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=28" title="Labot sadaļas vikikodu: Bēgļi">labot pirmkodu</a>]</div> 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<a href="#cite_note-301">[301]</a> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Ķīmisko_ieroču_uzbrukumi">Ķīmisko ieroču uzbrukumi</h3>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=29" title="Labot sadaļu: Ķīmisko ieroču uzbrukumi" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=29" title="Labot sadaļas vikikodu: Ķīmisko ieroču uzbrukumi">labot pirmkodu</a>]</div> 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu <a href="/wiki/Hlorpikr%C4%ABns" title="Hlorpikrīns">hlorpikrīnu</a>. <a href="/wiki/%C4%B6%C4%ABmisko_iero%C4%8Du_aizlieguma_organiz%C4%81cija" title="Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija">Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija</a> (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<a href="#cite_note-302">[302]</a> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Kijivas_bērnu_slimnīcas_sagraušana">Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana</h3>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=30" title="Labot sadaļu: Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=30" title="Labot sadaļas vikikodu: Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana">labot pirmkodu</a>]</div> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Okhmatdyt_after_Russian_attack,_2024-07-08_(12).jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/04/Okhmatdyt_after_Russian_attack%2C_2024-07-08_%2812%29.jpg/220px-Okhmatdyt_after_Russian_attack%2C_2024-07-08_%2812%29.jpg" decoding="async" width="220" height="147" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/04/Okhmatdyt_after_Russian_attack%2C_2024-07-08_%2812%29.jpg/330px-Okhmatdyt_after_Russian_attack%2C_2024-07-08_%2812%29.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/04/Okhmatdyt_after_Russian_attack%2C_2024-07-08_%2812%29.jpg/440px-Okhmatdyt_after_Russian_attack%2C_2024-07-08_%2812%29.jpg 2x" data-file-width="1280" data-file-height="853" /></a><figcaption>Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā</figcaption></figure> 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "<a href="/wiki/H-101" title="H-101">H-101</a>" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<a href="#cite_note-303">[303]</a> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<a href="#cite_note-304">[304]</a> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Kiberuzbrukumi_un_dezinformācijas_kampaņas">Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas</h2>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=31" title="Labot sadaļu: Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=31" title="Labot sadaļas vikikodu: Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas">labot pirmkodu</a>]</div> 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt <a href="/wiki/Pakalpojumatteices_uzbrukums" title="Pakalpojumatteices uzbrukums">pakalpojumatteices uzbrukumu</a> sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<a href="#cite_note-305">[305]</a> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu <a href="/wiki/Kremlis" title="Kremlis">Kremļa</a>, <a href="/wiki/Krievijas_Feder%C4%81cijas_vald%C4%ABba" title="Krievijas Federācijas valdība">Krievijas valdības</a>, <a href="/wiki/Krievijas_Valsts_Dome" title="Krievijas Valsts Dome">Krievijas Valsts Domes</a>, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta <a href="/wiki/Roskomnadzor" title="Roskomnadzor">Roskomnadzor</a> un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums <a href="/wiki/Anonymous" title="Anonymous">Anonymous</a>.<a href="#cite_note-306">[306]</a> 28. februārī hakeru grupējums <a href="/wiki/Anonymous" title="Anonymous">Anonymous</a> ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu Izvestija un Kommersant, RBK, Forbes krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<a href="#cite_note-307">[307]</a> <blockquote class="templatequote">"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam Ukrtelecom, kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<a href="#cite_note-308">[308]</a> 27. aprīlī kompānija <a href="/wiki/Microsoft" title="Microsoft">Microsoft</a> paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<a href="#cite_note-ReferenceB-264">[264]</a> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija Enerhoatom ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus <a href="/wiki/Robotprogrammat%C5%ABra" title="Robotprogrammatūra">botu</a>, kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<a href="#cite_note-309">[309]</a> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā Microsoft Digital Defense Report 2023 bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<a href="#cite_note-310">[310]</a> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<a href="#cite_note-311">[311]</a> 2024. gada augustā uzņēmuma <a href="/wiki/Meta_Platforms" title="Meta Platforms">Meta Platforms</a> ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<a href="#cite_note-312">[312]</a> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Krievijas_un_Ukrainas_bruņoto_spēku_zaudējumi">Krievijas un Ukrainas bruņoto spēku zaudējumi</h2>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=32" title="Labot sadaļu: Krievijas un Ukrainas bruņoto spēku zaudējumi" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=32" title="Labot sadaļas vikikodu: Krievijas un Ukrainas bruņoto spēku zaudējumi">labot pirmkodu</a>]</div> Pēc Ukrainas bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus <a href="/wiki/%C4%A2ener%C4%81lleitnants" title="Ģenerālleitnants">ģenerālleitnantus</a>, astoņus <a href="/wiki/%C4%A2ener%C4%81lmajors" title="Ģenerālmajors">ģenerālmajorus</a> un 44 <a href="/wiki/Pulkvedis" title="Pulkvedis">pulkvežus</a>.<a href="#cite_note-313">[313]</a> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<a href="#cite_note-314">[314]</a> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<a href="#cite_note-315">[315]</a> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet <a href="/wiki/V%C4%81gnera_grupa" title="Vāgnera grupa">Vāgnera grupa</a> ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<a href="#cite_note-316">[316]</a> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<a href="#cite_note-317">[317]</a> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<a href="#cite_note-318">[318]</a> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<a href="#cite_note-319">[319]</a> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<a href="#cite_note-320">[320]</a> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<a href="#cite_note-321">[321]</a> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<a href="#cite_note-322">[322]</a> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<a href="#cite_note-323">[323]</a> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<a href="#cite_note-324">[324]</a> 2024. gada novembrī žurnāls The Economist ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<a href="#cite_note-325">[325]</a> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Atsauces">Atsauces</h2>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=33" title="Labot sadaļu: Atsauces" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=33" title="Labot sadaļas vikikodu: Atsauces">labot pirmkodu</a>]</div> <div class="references-small columns references-column-width" style="-moz-column-width: 30em; -webkit-column-width: 30em; column-width: 30em; list-style-type: decimal;"> <ol class="references"> <li id="cite_note-1"><a href="#cite_ref-1">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/">Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra</a> lsm.lv 2024. gada 2. decembrī </li> <li id="cite_note-2"><a href="#cite_ref-2">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem">ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem</a> la.lv 2023. gada 21. janvārī </li> <li id="cite_note-3"><a href="#cite_ref-3">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi">Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu</a> lsm.lv 2024. gada 18. martā </li> <li id="cite_note-Izdevums_2022-4"><a href="#cite_ref-Izdevums_2022_4-0">↑</a> . lsm.lv. 2022. gada 16. oktobrī <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/">Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus</a>. Tukšs vai neesošs <code style="color:inherit; border:inherit; padding:inherit;">|title=</code> </li> <li id="cite_note-5"><a href="#cite_ref-5">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/">«Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus</a> lsm.lv 2023. gada 17. martā </li> <li id="cite_note-6"><a href="#cite_ref-6">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/">Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai</a> lsm.lv 2024. gada 16. novembrī </li> <li id="cite_note-7"><a href="#cite_ref-7">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/">Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai</a> lsm.lv 2023. gada 13. maijā </li> <li id="cite_note-8"><a href="#cite_ref-8">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/">«NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says»</a>. Reuters. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/">oriģināla</a>, laiks: 2022-02-26. Skatīts: 2022. gada 25. februāris. <q>NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences</q> </li> <li id="cite_note-9"><a href="#cite_ref-9">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/">Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru</a> lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā </li> <li id="cite_note-10"><a href="#cite_ref-10">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/">«Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai»</a>. <a href="/wiki/Latvijas_Sabiedriskais_medijs" title="Latvijas Sabiedriskais medijs">Latvijas Sabiedriskais medijs</a>. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī. </li> <li id="cite_note-11"><a href="#cite_ref-11">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/">«Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē»</a>. <a href="/wiki/LETA" title="LETA">LETA</a>. 2022. gada 22. februāris. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/">oriģināla</a>, laiks: 2022. gada 22. Februāris. Skatīts: 2022. gada 22. februārī. </li> <li id="cite_note-12"><a href="#cite_ref-12">↑</a> Andris Kārkluvalks, Ansis Īvāns, Toms Ģigulis. <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934">«Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide»</a>. <a href="/wiki/Delfi_(port%C4%81ls)" title="Delfi (portāls)">Delfi</a>, 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī. </li> <li id="cite_note-13"><a href="#cite_ref-13">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/">«Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu»</a>. <a href="/wiki/Latvijas_Sabiedriskais_medijs" title="Latvijas Sabiedriskais medijs">Latvijas Sabiedriskais medijs</a>. Skatīts: 2022. gada 24. februārī. </li> <li id="cite_note-14"><a href="#cite_ref-14">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/">Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā</a> lsm.lv 2022. gada 21. septembrī </li> <li id="cite_note-15"><a href="#cite_ref-15">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/">Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās</a> lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī </li> <li id="cite_note-ReferenceD-16">↑ <a href="#cite_ref-ReferenceD_16-0">16,0</a> <a href="#cite_ref-ReferenceD_16-1">16,1</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/">Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras</a> lsm.lv 2022. gada 11. novembrī </li> <li id="cite_note-LSM2APR-17"><a href="#cite_ref-LSM2APR_17-0">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/">ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi</a> lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī </li> <li id="cite_note-18"><a href="#cite_ref-18">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/">NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā</a> lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī </li> <li id="cite_note-19"><a href="#cite_ref-19">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/">«Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu»</a>. <a href="/wiki/Latvijas_Sabiedriskais_medijs" title="Latvijas Sabiedriskais medijs">Latvijas Sabiedriskais medijs</a>. <a href="/wiki/LETA" title="LETA">LETA</a>. 2022. gada 21. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī. </li> <li id="cite_note-20"><a href="#cite_ref-20">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory">«'Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'»</a>. The Guardian. 2022. gada 21. februāris. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory">oriģināla</a>, laiks: 2022. gada 21. februāris. Skatīts: 2022. gada 22. februāris. </li> <li id="cite_note-21"><a href="#cite_ref-21">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/">«Four Russian false flags that are comically easy to debunk»</a>. The Telegraph. 2022. gada 21. februāris. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/">oriģināla</a>, laiks: 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 22. februāris. </li> <li id="cite_note-22"><a href="#cite_ref-22">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine">«Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine»</a>. Vice Media. 2022. gada 21. februāris. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine">oriģināla</a>, laiks: 2022. gada 21. februāris. Skatīts: 2022. gada 22. februāris. </li> <li id="cite_note-23"><a href="#cite_ref-23">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248">«После обстрела Луганская ТЭС остановила работу»</a>. Вести.ру. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.vesti.ru/article/2680248">oriģināla</a>, laiks: 2022-02-21. Skatīts: 2022-02-24. </li> <li id="cite_note-24"><a href="#cite_ref-24">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/">«ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā»</a>. <a href="/wiki/TV3_Latvija" title="TV3 Latvija">TV3</a>. <a href="/wiki/LETA" title="LETA">LETA</a>. 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī. </li> <li id="cite_note-25"><a href="#cite_ref-25">↑</a> Rihards Plūme. <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/">«Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu»</a>. <a href="/wiki/Latvijas_Sabiedriskais_medijs" title="Latvijas Sabiedriskais medijs">Latvijas Sabiedriskais medijs</a>, 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī. </li> <li id="cite_note-26"><a href="#cite_ref-26">↑</a> Aigars Smiltnieks. <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/">«Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā»</a>. <a href="/wiki/Latvijas_Sabiedriskais_medijs" title="Latvijas Sabiedriskais medijs">Latvijas Sabiedriskais medijs</a>, 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī. </li> <li id="cite_note-27"><a href="#cite_ref-27">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/">«Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu»</a>. <a href="/wiki/Latvijas_Sabiedriskais_medijs" title="Latvijas Sabiedriskais medijs">Latvijas Sabiedriskais medijs</a>. <a href="/wiki/LETA" title="LETA">LETA</a>. 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī. </li> <li id="cite_note-28"><a href="#cite_ref-28">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm">«Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs»</a>. <a href="/wiki/Neatkar%C4%ABg%C4%81_R%C4%ABta_Av%C4%ABze" title="Neatkarīgā Rīta Avīze">Neatkarīgā Rīta Avīze</a>. 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī. </li> <li id="cite_note-29"><a href="#cite_ref-29">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma">«Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā»</a>. sargs.lv. <a href="/wiki/Latvijas_Republikas_Aizsardz%C4%ABbas_ministrija" title="Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija">Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija</a>. <a href="/wiki/LETA" title="LETA">LETA</a>. 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī. </li> <li id="cite_note-30"><a href="#cite_ref-30">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/">«Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem»</a>. <a href="/wiki/Latvijas_Sabiedriskais_medijs" title="Latvijas Sabiedriskais medijs">Latvijas Sabiedriskais medijs</a>. <a href="/wiki/LETA" title="LETA">LETA</a>. 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī. </li> <li id="cite_note-31"><a href="#cite_ref-31">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659">«Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?»</a>. <a href="/wiki/BBC" title="BBC">BBC</a>. 2022. gada 22. februāris. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659">oriģināla</a>, laiks: 2022-02-23. Skatīts: 2022-02-24. </li> <li id="cite_note-32"><a href="#cite_ref-32">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/">«Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju»</a>. <a href="/wiki/Latvijas_Sabiedriskais_medijs" title="Latvijas Sabiedriskais medijs">Latvijas Sabiedriskais medijs</a>. 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī. </li> <li id="cite_note-33"><a href="#cite_ref-33">↑</a> John Chalmers, Sabine Siebold, Robin Emmott. <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/">«EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis»</a>. Reuters (angļu), 2022. gada 22. februāris. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/">oriģināla</a>, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24. </li> <li id="cite_note-34"><a href="#cite_ref-34">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/">«Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai»</a>. <a href="/wiki/Latvijas_Sabiedriskais_medijs" title="Latvijas Sabiedriskais medijs">Latvijas Sabiedriskais medijs</a>. <a href="/wiki/LETA" title="LETA">LETA</a>. 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī. </li> <li id="cite_note-35"><a href="#cite_ref-35">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/">«Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai»</a>. <a href="/wiki/LETA" title="LETA">LETA</a>. 2022. gada 23. februāris. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/">oriģināla</a>, laiks: 2022. gada 23. Februāris. Skatīts: 2022. gada 22. februārī. </li> <li id="cite_note-Prez-36">↑ <a href="#cite_ref-Prez_36-0">36,0</a> <a href="#cite_ref-Prez_36-1">36,1</a> <a href="#cite_ref-Prez_36-2">36,2</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="http://kremlin.ru/events/president/news/67843">Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года</a> </li> <li id="cite_note-РБК2402-37">↑ <a href="#cite_ref-РБК2402_37-0">37,0</a> <a href="#cite_ref-РБК2402_37-1">37,1</a> <a href="#cite_ref-РБК2402_37-2">37,2</a> <a href="#cite_ref-РБК2402_37-3">37,3</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7">«Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022»</a>. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7">oriģināla</a>, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24. </li> <li id="cite_note-38"><a href="#cite_ref-38">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/">Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze</a> lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī </li> <li id="cite_note-39"><a href="#cite_ref-39">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262">«Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений»</a>. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262">oriģināla</a>, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24. </li> <li id="cite_note-40"><a href="#cite_ref-40">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7">«Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам»</a>. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7">oriģināla</a>, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24. </li> <li id="cite_note-voyna-41"><a href="#cite_ref-voyna_41-0">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna">«Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы»»</a>. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna">oriģināla</a>, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24. </li> <li id="cite_note-LSM-42">↑ <a href="#cite_ref-LSM_42-0">42,0</a> <a href="#cite_ref-LSM_42-1">42,1</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/">TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris</a> lsm.lv 2022. gada 27. februārī </li> <li id="cite_note-LSM3.martā-43"><a href="#cite_ref-LSM3.martā_43-0">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/">TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu</a> lsm.lv 2022. gada 3. martā </li> <li id="cite_note-LSM8.martā-44">↑ <a href="#cite_ref-LSM8.martā_44-0">44,0</a> <a href="#cite_ref-LSM8.martā_44-1">44,1</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/">TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus</a> lsm.lv 2022. gada 8. martā </li> <li id="cite_note-LSM25.martā-45">↑ <a href="#cite_ref-LSM25.martā_45-0">45,0</a> <a href="#cite_ref-LSM25.martā_45-1">45,1</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/">TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā</a> lsm.lv 2022. gada 25. martā </li> <li id="cite_note-46"><a href="#cite_ref-46">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/">Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā</a> lsm.lv 2022. gada 26. martā </li> <li id="cite_note-LSM27.martā-47"><a href="#cite_ref-LSM27.martā_47-0">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/">Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams</a> lsm.lv 2022. gada 27. martā </li> <li id="cite_note-LSM27.martā-1-48">↑ <a href="#cite_ref-LSM27.martā-1_48-0">48,0</a> <a href="#cite_ref-LSM27.martā-1_48-1">48,1</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/">Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā</a> lsm.lv 2022. gada 27. martā </li> <li id="cite_note-LSM28.martā-49">↑ <a href="#cite_ref-LSM28.martā_49-0">49,0</a> <a href="#cite_ref-LSM28.martā_49-1">49,1</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/">TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam</a> lsm.lv 2022. gada 28. martā </li> <li id="cite_note-LSM1.aprīlī-50"><a href="#cite_ref-LSM1.aprīlī_50-0">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem</a> lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī </li> <li id="cite_note-LSM3.aprīlī-51">↑ <a href="#cite_ref-LSM3.aprīlī_51-0">51,0</a> <a href="#cite_ref-LSM3.aprīlī_51-1">51,1</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme">Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī</a> lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī </li> <li id="cite_note-LSM2.aprīlī-52">↑ <a href="#cite_ref-LSM2.aprīlī_52-0">52,0</a> <a href="#cite_ref-LSM2.aprīlī_52-1">52,1</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī</a> lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </li> <li id="cite_note-53"><a href="#cite_ref-53">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/">Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē</a> <a href="/wiki/LETA" title="LETA">LETA</a> 06.04.2022 </li> <li id="cite_note-ĻETA7AUG-54">↑ <a href="#cite_ref-ĻETA7AUG_54-0">54,0</a> <a href="#cite_ref-ĻETA7AUG_54-1">54,1</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/">Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri</a> lsm.lv, <a href="/wiki/LETA" title="LETA">LETA</a> 2022. gada 7. augustā </li> <li id="cite_note-55"><a href="#cite_ref-55">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/">TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai</a> lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī </li> <li id="cite_note-56"><a href="#cite_ref-56">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/">Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā</a> lsm.lv 2022. gada 8. maijā </li> <li id="cite_note-57"><a href="#cite_ref-57">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni</a> lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </li> <li id="cite_note-58"><a href="#cite_ref-58">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/">Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā</a> lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā </li> <li id="cite_note-LSM15.jūnijā-59"><a href="#cite_ref-LSM15.jūnijā_59-0">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/">Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā</a> lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </li> <li id="cite_note-60"><a href="#cite_ref-60">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/">Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā</a> lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā </li> <li id="cite_note-61"><a href="#cite_ref-61">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/">Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku</a> lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā </li> <li id="cite_note-62"><a href="#cite_ref-62">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/">Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi</a> lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā </li> <li id="cite_note-63"><a href="#cite_ref-63">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/">Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni</a> lsm.lv 2022. gada 19. augustā </li> <li id="cite_note-64"><a href="#cite_ref-64">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/">Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos</a> lsm.lv 2022. gada 29. augustā </li> <li id="cite_note-65"><a href="#cite_ref-65">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/">Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus</a> lsm.lv 2022. gada 31. augustā </li> <li id="cite_note-lsm.lv-66">↑ <a href="#cite_ref-lsm.lv_66-0">66,0</a> <a href="#cite_ref-lsm.lv_66-1">66,1</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/">Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa</a> lsm.lv 2022. gada 11. septembrī </li> <li id="cite_note-67"><a href="#cite_ref-67">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/">Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu</a> lsm.lv 2022. gada 12. septembrī </li> <li id="cite_note-68"><a href="#cite_ref-68">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/">Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā</a> lsm.lv 2022. gada 21. septembrī </li> <li id="cite_note-69"><a href="#cite_ref-69">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/">Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto</a> lsm.lv 2022. gada 22. septembrī </li> <li id="cite_note-70"><a href="#cite_ref-70">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/">ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā</a> lsm.lv 2022. gada 26. septembrī </li> <li id="cite_note-71"><a href="#cite_ref-71">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/">Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu</a> lsm.lv 2022. gada 26. septembrī </li> <li id="cite_note-LSM7.oktobrī-72">↑ <a href="#cite_ref-LSM7.oktobrī_72-0">72,0</a> <a href="#cite_ref-LSM7.oktobrī_72-1">72,1</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/">Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps</a> lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī </li> <li id="cite_note-73"><a href="#cite_ref-73">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/">Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas</a> lsm.lv 2022. gada 9. novembrī </li> <li id="cite_note-74"><a href="#cite_ref-74">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/">Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu</a> lsm.lv 2022. gada 12. novembrī </li> <li id="cite_note-LSM13DEC-75">↑ <a href="#cite_ref-LSM13DEC_75-0">75,0</a> <a href="#cite_ref-LSM13DEC_75-1">75,1</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē</a> lsm.lv 2022. gada 13. decembrī </li> <li id="cite_note-76"><a href="#cite_ref-76">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/">Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas</a> lsm.lv 2023. gada 4. februārī </li> <li id="cite_note-77"><a href="#cite_ref-77">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C">apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā</a> lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā </li> <li id="cite_note-78"><a href="#cite_ref-78">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/">Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas</a> lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā </li> <li id="cite_note-79"><a href="#cite_ref-79">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/">Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni</a> lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā </li> <li id="cite_note-80"><a href="#cite_ref-80">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/">NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā</a> lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā </li> <li id="cite_note-81"><a href="#cite_ref-81">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/">Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu</a> lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā </li> <li id="cite_note-82"><a href="#cite_ref-82">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/">Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus</a> lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā </li> <li id="cite_note-83"><a href="#cite_ref-83">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/">Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika</a> lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā </li> <li id="cite_note-84"><a href="#cite_ref-84">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/">Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas</a> lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā </li> <li id="cite_note-85"><a href="#cite_ref-85">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/">Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā</a> lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā </li> <li id="cite_note-86"><a href="#cite_ref-86">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/">Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā</a> lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā </li> <li id="cite_note-87"><a href="#cite_ref-87">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/">Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES</a> lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā </li> <li id="cite_note-88"><a href="#cite_ref-88">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/">Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos</a> lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā </li> <li id="cite_note-89"><a href="#cite_ref-89">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/">Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai</a> lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā </li> <li id="cite_note-90"><a href="#cite_ref-90">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās</a> lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā </li> <li id="cite_note-91"><a href="#cite_ref-91">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/">Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru</a> lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā </li> <li id="cite_note-92"><a href="#cite_ref-92">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/">Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi</a> lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā </li> <li id="cite_note-93"><a href="#cite_ref-93">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/">Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni</a> lsm.lv 2023. gada 9. augustā </li> <li id="cite_note-94"><a href="#cite_ref-94">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/">ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos</a> lsm.lv 2023. gada 12. augustā </li> <li id="cite_note-95"><a href="#cite_ref-95">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/">Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē</a> lsm.lv 2023. gada 3. septembrī </li> <li id="cite_note-96"><a href="#cite_ref-96">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/">Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē</a> lsm.lv 2023. gada 5. septembrī </li> <li id="cite_note-97"><a href="#cite_ref-97">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi">Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema</a> lsm.lv 2023. gada 22. septembrī </li> <li id="cite_note-98"><a href="#cite_ref-98">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/">Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas</a> lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī </li> <li id="cite_note-99"><a href="#cite_ref-99">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/">Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām</a> lsm.lv 2023. gada 2. novembrī </li> <li id="cite_note-100"><a href="#cite_ref-100">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/">Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā</a> lsm.lv 2023. gada 14. novembrī </li> <li id="cite_note-101"><a href="#cite_ref-101">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/">Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus</a> lsm.lv 2023. gada 6. decembrī </li> <li id="cite_note-102"><a href="#cite_ref-102">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/">Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku</a> lsm.lv 2024. gada 17. februārī </li> <li id="cite_note-103"><a href="#cite_ref-103">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/">Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai</a> lsm.lv 2024. gada 26. februārī </li> <li id="cite_note-104"><a href="#cite_ref-104">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/">Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus</a> lsm.lv 2024. gada 29. februārī </li> <li id="cite_note-105"><a href="#cite_ref-105">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/">Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība</a> lsm.lv 2024. gada 12. martā </li> <li id="cite_note-106"><a href="#cite_ref-106">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/">Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu</a> lsm.lv 2024. gada 18. martā </li> <li id="cite_note-107"><a href="#cite_ref-107">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/">Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»</a> lsm.lv 2024. gada 22. martā </li> <li id="cite_note-108"><a href="#cite_ref-108">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/">Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu</a> lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī </li> <li id="cite_note-109"><a href="#cite_ref-109">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/">Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas</a> lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī </li> <li id="cite_note-110"><a href="#cite_ref-110">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā</a> lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī </li> <li id="cite_note-111"><a href="#cite_ref-111">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/">Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā</a> lsm.lv 2024. gada 10. maijā </li> <li id="cite_note-lsm17Mai2024-112">↑ <a href="#cite_ref-lsm17Mai2024_112-0">112,0</a> <a href="#cite_ref-lsm17Mai2024_112-1">112,1</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/">Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā</a> lsm.lv 2024. gada 17. maijā </li> <li id="cite_note-LSM1JUN-113">↑ <a href="#cite_ref-LSM1JUN_113-0">113,0</a> <a href="#cite_ref-LSM1JUN_113-1">113,1</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/">Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra</a> lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā </li> <li id="cite_note-114"><a href="#cite_ref-114">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/">Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē</a> lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā </li> <li id="cite_note-115"><a href="#cite_ref-115">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/">ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā</a> lsm.lv 2024. gada 23. augustā </li> <li id="cite_note-116"><a href="#cite_ref-116">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/">Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu</a> lsm.lv 2024. gada 25. septembrī </li> <li id="cite_note-117"><a href="#cite_ref-117">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/">Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu</a> lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī </li> <li id="cite_note-118"><a href="#cite_ref-118">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/">Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni</a> lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī </li> <li id="cite_note-119"><a href="#cite_ref-119">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/">Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā</a> lsm.lv 2024. gada 4. novembrī </li> <li id="cite_note-120"><a href="#cite_ref-120">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/">Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī</a> lsm.lv 2024. gada 10. decembrī </li> <li id="cite_note-121"><a href="#cite_ref-121">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/">Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā</a> lsm.lv 2024. gada 7. augustā </li> <li id="cite_note-122"><a href="#cite_ref-122">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/">ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā</a> lsm.lv 2024. gada 8. augustā </li> <li id="cite_note-123"><a href="#cite_ref-123">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/">Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus</a> lsm.lv 2024. gada 9. augustā </li> <li id="cite_note-124"><a href="#cite_ref-124">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/">Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm</a> lsm.lv 2024. gada 9. augustā </li> <li id="cite_note-125"><a href="#cite_ref-125">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/">ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā</a> lsm.lv 2024. gada 11. augustā </li> <li id="cite_note-126"><a href="#cite_ref-126">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/">Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā</a> lsm.lv 2024. gada 14. augustā </li> <li id="cite_note-127"><a href="#cite_ref-127">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular">Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu</a> lsm.lv 2024. gada 18. augustā </li> <li id="cite_note-128"><a href="#cite_ref-128">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/">Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ</a> lsm.lv 2024. gada 22. augustā </li> <li id="cite_note-129"><a href="#cite_ref-129">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/">Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu</a> lsm.lv 2024. gada 26. augustā </li> <li id="cite_note-130"><a href="#cite_ref-130">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/">Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā</a> lsm.lv 2024. gada 25. novembrī </li> <li id="cite_note-131"><a href="#cite_ref-131">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/">Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju</a> lsm.lv 2024. gada 20. novembrī </li> <li id="cite_note-132"><a href="#cite_ref-132">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/">Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā</a> lsm.lv 2024. gada 22. novembrī </li> <li id="cite_note-133"><a href="#cite_ref-133">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/">Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas</a> lsm.lv 2024. gada 24. novembrī </li> <li id="cite_note-ReferenceC-134">↑ <a href="#cite_ref-ReferenceC_134-0">134,0</a> <a href="#cite_ref-ReferenceC_134-1">134,1</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/">Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem</a> lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī </li> <li id="cite_note-135"><a href="#cite_ref-135">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi">Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu</a> lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī </li> <li id="cite_note-136"><a href="#cite_ref-136">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/">Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā</a> lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī </li> <li id="cite_note-137"><a href="#cite_ref-137">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/">Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību</a> lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī </li> <li id="cite_note-138"><a href="#cite_ref-138">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/">«Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai</a> lsm.lv 2022. gada 23. decembrī </li> <li id="cite_note-139"><a href="#cite_ref-139">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie">Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls</a> lsm.lv 2023. gada 12. maijā </li> <li id="cite_note-140"><a href="#cite_ref-140">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/">Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus</a> lsm.lv 2023. gada 1. janvārī </li> <li id="cite_note-LSM2JAN-141">↑ <a href="#cite_ref-LSM2JAN_141-0">141,0</a> <a href="#cite_ref-LSM2JAN_141-1">141,1</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi">Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām</a> lsm.lv 2023. gada 2. janvārī </li> <li id="cite_note-142"><a href="#cite_ref-142">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/">Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē</a> lsm.lv 2023. gada 5. janvārī </li> <li id="cite_note-143"><a href="#cite_ref-143">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/">Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas</a> lsm.lv 2023. gada 6. janvārī </li> <li id="cite_note-144"><a href="#cite_ref-144">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie">Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri</a> lsm.lv 2023. gada 11. janvārī </li> <li id="cite_note-145"><a href="#cite_ref-145">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi">Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti</a> lsm.lv 2023. gada 6. maijā </li> <li id="cite_note-146"><a href="#cite_ref-146">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/">Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu</a> lsm.lv 2023. gada 8. maijā </li> <li id="cite_note-147"><a href="#cite_ref-147">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/">Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai</a> lsm.lv 2023. gada 16. maijā </li> <li id="cite_note-148"><a href="#cite_ref-148">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/">Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu</a> lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā </li> <li id="cite_note-149"><a href="#cite_ref-149">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/">Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām</a> lsm.lv 2023. gada 3. augustā </li> <li id="cite_note-150"><a href="#cite_ref-150">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular">Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara</a> lsm.lv 2023. gada 30. augustā </li> <li id="cite_note-151"><a href="#cite_ref-151">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/">Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai</a> lsm.lv 2023. gada 25. novembrī </li> <li id="cite_note-152"><a href="#cite_ref-152">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/">Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem</a> lsm.lv 2023. gada 29. decembrī </li> <li id="cite_note-153"><a href="#cite_ref-153">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/">«Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru</a> lsm.lv 2024. gada 3. janvārī </li> <li id="cite_note-154"><a href="#cite_ref-154">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/">medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB</a> lsm.lv 2024. gada 4. janvārī </li> <li id="cite_note-155"><a href="#cite_ref-155">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību</a> lsm.lv 2024. gada 8. februārī </li> <li id="cite_note-156"><a href="#cite_ref-156">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/">Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas</a> lsm.lv 2024. gada 19. februārī </li> <li id="cite_note-157"><a href="#cite_ref-157">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/">Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12</a> lsm.lv 2024. gada 4. martā </li> <li id="cite_note-158"><a href="#cite_ref-158">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/">Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21</a> lsm.lv 2024. gada 16. martā </li> <li id="cite_note-159"><a href="#cite_ref-159">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/">Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki</a> lsm.lv 2024. gada 21. martā </li> <li id="cite_note-160"><a href="#cite_ref-160">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi">Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi</a> lsm.lv 2024. gada 22. martā </li> <li id="cite_note-161"><a href="#cite_ref-161">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/">Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze</a> lsm.lv 2024. gada 25. martā </li> <li id="cite_note-162"><a href="#cite_ref-162">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/">Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās</a> lsm.lv 2024. gada 29. martā </li> <li id="cite_note-163"><a href="#cite_ref-163">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/">Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas</a> lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī </li> <li id="cite_note-164"><a href="#cite_ref-164">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/">Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki</a> lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī </li> <li id="cite_note-165"><a href="#cite_ref-165">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu</a> lsm.lv 2024. gada 2. maijā </li> <li id="cite_note-166"><a href="#cite_ref-166">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular">Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra</a> lsm.lv 2024. gada 8. maijā </li> <li id="cite_note-167"><a href="#cite_ref-167">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/">Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie</a> lsm.lv 2024. gada 19. maijā </li> <li id="cite_note-168"><a href="#cite_ref-168">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/">Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu</a> lsm.lv 2024. gada 26. maijā </li> <li id="cite_note-169"><a href="#cite_ref-169">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/">Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43</a> lsm.lv 2024. gada 26. maijā </li> <li id="cite_note-170"><a href="#cite_ref-170">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/">Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks</a> lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā </li> <li id="cite_note-171"><a href="#cite_ref-171">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/">Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki</a> lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā </li> <li id="cite_note-172"><a href="#cite_ref-172">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/">Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti</a> lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā </li> <li id="cite_note-173"><a href="#cite_ref-173">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/">Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi</a> lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā </li> <li id="cite_note-174"><a href="#cite_ref-174">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/">Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene</a> lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā </li> <li id="cite_note-175"><a href="#cite_ref-175">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/">Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā</a> lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā </li> <li id="cite_note-lsm31JUL-176">↑ <a href="#cite_ref-lsm31JUL_176-0">176,0</a> <a href="#cite_ref-lsm31JUL_176-1">176,1</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/">Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad</a> lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā </li> <li id="cite_note-177"><a href="#cite_ref-177">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/">Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto</a> lsm.lv 2024. gada 9. augustā </li> <li id="cite_note-178"><a href="#cite_ref-178">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/">Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis</a> lsm.lv 2024. gada 25. augustā </li> <li id="cite_note-179"><a href="#cite_ref-179">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/">Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni</a> lsm.lv 2024. gada 26. augustā </li> <li id="cite_note-180"><a href="#cite_ref-180">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/">Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu</a> lsm.lv 2024. gada 27. augustā </li> <li id="cite_note-181"><a href="#cite_ref-181">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/">Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem</a> lsm.lv 2024. gada 27. augustā </li> <li id="cite_note-182"><a href="#cite_ref-182">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/">Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki</a> lsm.lv 2024. gada 3. septembrī </li> <li id="cite_note-183"><a href="#cite_ref-183">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi">Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti</a> lsm.lv 2024. gada 4. septembrī </li> <li id="cite_note-184"><a href="#cite_ref-184">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi">Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti</a> lsm.lv 2024. gada 6. septembrī </li> <li id="cite_note-185"><a href="#cite_ref-185">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/">Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki</a> lsm.lv 2024. gada 28. septembrī </li> <li id="cite_note-186"><a href="#cite_ref-186">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/">Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie</a> lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī </li> <li id="cite_note-187"><a href="#cite_ref-187">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/">Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai</a> lsm.lv 2024. gada 17. novembrī </li> <li id="cite_note-188"><a href="#cite_ref-188">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/">Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11</a> lsm.lv 2024. gada 18. novembrī </li> <li id="cite_note-189"><a href="#cite_ref-189">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie</a> lsm.lv 2024. gada 18. novembrī </li> <li id="cite_note-190"><a href="#cite_ref-190">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/">Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti</a> lsm.lv 2024. gada 21. novembrī </li> <li id="cite_note-191"><a href="#cite_ref-191">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/">Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti</a> lsm.lv 2024. gada 21. novembrī </li> <li id="cite_note-192"><a href="#cite_ref-192">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/">Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem</a> lsm.lv 2024. gada 28. novembrī </li> <li id="cite_note-193"><a href="#cite_ref-193">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/">Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie</a> lsm.lv 2024. gada 11. decembrī </li> <li id="cite_note-194"><a href="#cite_ref-194">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/">Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem</a> lsm.lv 2024. gada 13. decembrī </li> <li id="cite_note-195"><a href="#cite_ref-195">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/">TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā</a> lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī </li> <li id="cite_note-196"><a href="#cite_ref-196">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/">Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī</a> lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī </li> <li id="cite_note-197"><a href="#cite_ref-197">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu</a> lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī </li> <li id="cite_note-198"><a href="#cite_ref-198">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/">Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst</a> zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </li> <li id="cite_note-199"><a href="#cite_ref-199">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/">ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā</a> lsm.lv 2022. gada 11. augustā </li> <li id="cite_note-200"><a href="#cite_ref-200">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā</a> lsm.lv 2022. gada 16. augustā </li> <li id="cite_note-201"><a href="#cite_ref-201">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/">Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts</a> lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī </li> <li id="cite_note-202"><a href="#cite_ref-202">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē</a> lsm.lv 2022. gada 4. novembrī </li> <li id="cite_note-203"><a href="#cite_ref-203">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular">Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem</a> lsm.lv 2022. gada 5. decembrī </li> <li id="cite_note-204"><a href="#cite_ref-204">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular">Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā</a> lsm.lv 2022. gada 26. decembrī </li> <li id="cite_note-205"><a href="#cite_ref-205">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu</a> lsm.lv 2023. gada 4. februārī </li> <li id="cite_note-206"><a href="#cite_ref-206">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/">Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem</a> lsm.lv 2023. gada 28. februārī </li> <li id="cite_note-207"><a href="#cite_ref-207">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/">Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē</a> lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī </li> <li id="cite_note-208"><a href="#cite_ref-208">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/">Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu</a> lsm.lv 2023. gada 3. maijā </li> <li id="cite_note-209"><a href="#cite_ref-209">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/">Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika</a> lsm.lv 2023. gada 25. maijā </li> <li id="cite_note-210"><a href="#cite_ref-210">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular">Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums</a> lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā </li> <li id="cite_note-211"><a href="#cite_ref-211">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/">Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai</a> lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā </li> <li id="cite_note-212"><a href="#cite_ref-212">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/">Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne</a> lsm.lv 2023. gada 1. augustā </li> <li id="cite_note-213"><a href="#cite_ref-213">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/">Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu</a> lsm.lv 2023. gada 4. augustā </li> <li id="cite_note-214"><a href="#cite_ref-214">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/">Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā</a> lsm.lv 2023. gada 4. augustā </li> <li id="cite_note-215"><a href="#cite_ref-215">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/">Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus</a> lsm.lv 2023. gada 25. augustā </li> <li id="cite_note-216"><a href="#cite_ref-216">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/">Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas</a> lsm.lv 2023. gada 30. augustā </li> <li id="cite_note-217"><a href="#cite_ref-217">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/">Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki</a> lsm.lv 2023. gada 23. septembrī </li> <li id="cite_note-218"><a href="#cite_ref-218">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/">Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim</a> lsm.lv 2023. gada 5. novembrī </li> <li id="cite_note-219"><a href="#cite_ref-219">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/">Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu </a><a href="/wiki/Severomuiskas_tunelis" title="Severomuiskas tunelis">Severomuiskas dzelzceļa tunelī</a> Krievijā lsm.lv 2023. gada 30. novembri </li> <li id="cite_note-220"><a href="#cite_ref-220">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/">Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes</a> lsm.lv 2023. gada 27. decembrī </li> <li id="cite_note-221"><a href="#cite_ref-221">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/">Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas</a> lsm.lv 2024. gada 15. janvārī </li> <li id="cite_note-222"><a href="#cite_ref-222">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/">Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze</a> lsm.lv 2024. gada 19. janvārī </li> <li id="cite_note-223"><a href="#cite_ref-223">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular">Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi</a> lsm.lv 2024. gada 1. februārī </li> <li id="cite_note-224"><a href="#cite_ref-224">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular">Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi</a> lsm.lv 2024. gada 14. februārī </li> <li id="cite_note-225"><a href="#cite_ref-225">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular">Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis</a> lsm.lv 2024. gada 5. martā </li> <li id="cite_note-226"><a href="#cite_ref-226">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/">Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi</a> lsm.lv 2024. gada 12. martā </li> <li id="cite_note-227"><a href="#cite_ref-227">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/">Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas</a> lsm.lv 2024. gada 14. martā </li> <li id="cite_note-228"><a href="#cite_ref-228">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi">Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem</a> lsm.lv 2024. gada 24. martā </li> <li id="cite_note-229"><a href="#cite_ref-229">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/">Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis</a> lsm.lv 2024. gada 26. martā </li> <li id="cite_note-230"><a href="#cite_ref-230">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/">Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā</a> lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī </li> <li id="cite_note-231"><a href="#cite_ref-231">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/">Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā</a> lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī </li> <li id="cite_note-232"><a href="#cite_ref-232">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular">Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā</a> lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī </li> <li id="cite_note-233"><a href="#cite_ref-233">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/">Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas</a> lsm.lv 2024. gada 27. maijā </li> <li id="cite_note-234"><a href="#cite_ref-234">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/">Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā</a> lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā </li> <li id="cite_note-235"><a href="#cite_ref-235">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/">Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»</a> lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā </li> <li id="cite_note-236"><a href="#cite_ref-236">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/">Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»</a> lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā </li> <li id="cite_note-237"><a href="#cite_ref-237">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/">Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā</a> lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā </li> <li id="cite_note-238"><a href="#cite_ref-238">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/">ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas</a> lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā </li> <li id="cite_note-239"><a href="#cite_ref-239">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/">Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam</a> lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā </li> <li id="cite_note-240"><a href="#cite_ref-240">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular">Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu</a> lsm.lv 2024. gada 3. augustā </li> <li id="cite_note-241"><a href="#cite_ref-241">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/">Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu</a> </li> <li id="cite_note-242"><a href="#cite_ref-242">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks</a> lsm.lv 2024. gada 26. augustā </li> <li id="cite_note-243"><a href="#cite_ref-243">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/">Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā</a> lsm.lv 2024. gada 10. septembrī </li> <li id="cite_note-244"><a href="#cite_ref-244">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/">Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā</a> lsm.lv 2024. gada 18. septembrī </li> <li id="cite_note-245"><a href="#cite_ref-245">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/">Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas</a> lsm.lv 2024. gada 21. septembrī </li> <li id="cite_note-246"><a href="#cite_ref-246">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/">Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā</a> lsm.lv 2024. gada 6. novembrī </li> <li id="cite_note-247"><a href="#cite_ref-247">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi">Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai</a> lsm.lv 2024. gada 19. novembrī </li> <li id="cite_note-248"><a href="#cite_ref-248">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/">Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi</a> lsm.lv 2023. gada 3. maijā </li> <li id="cite_note-249"><a href="#cite_ref-249">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/">Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā</a> zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā </li> <li id="cite_note-4M-LSM-250"><a href="#cite_ref-4M-LSM_250-0">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/">«TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā»</a>. www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-04. </li> <li id="cite_note-LSM5.martā-251"><a href="#cite_ref-LSM5.martā_251-0">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/">Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts</a> lsm.lv 2002. gada 5. martā </li> <li id="cite_note-LSM6.martā-252"><a href="#cite_ref-LSM6.martā_252-0">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article">TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē</a> lsm.lv 2022. gada 6. martā </li> <li id="cite_note-LSM9.martā-253"><a href="#cite_ref-LSM9.martā_253-0">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article">TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija</a> lsm.lv 2022. gada 9. martā </li> <li id="cite_note-LSM15.martā-254"><a href="#cite_ref-LSM15.martā_254-0">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme">TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu</a> lsm.lv 2022. gada 15. martā </li> <li id="cite_note-255"><a href="#cite_ref-255">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/">«ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)»</a>. www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-03. </li> <li id="cite_note-LSM16.martā-256"><a href="#cite_ref-LSM16.martā_256-0">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme">TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš</a> </li> <li id="cite_note-LSM17.martā-257"><a href="#cite_ref-LSM17.martā_257-0">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme">TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa</a> lsm.lv 2022. gada 17. martā </li> <li id="cite_note-LSM20._martā-258"><a href="#cite_ref-LSM20._martā_258-0">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article">TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs</a> lsm.lv 2022. gada 20. martā </li> <li id="cite_note-LSM30.martā-259"><a href="#cite_ref-LSM30.martā_259-0">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme">TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos</a> lsm.lv 2022. gada 30. martā </li> <li id="cite_note-260"><a href="#cite_ref-260">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/">TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā</a> lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī </li> <li id="cite_note-261"><a href="#cite_ref-261">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/">«Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)»</a>. www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-03. </li> <li id="cite_note-262"><a href="#cite_ref-262">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/">«Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»»</a>. www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-03. </li> <li id="cite_note-LSM8.aprīlī-263"><a href="#cite_ref-LSM8.aprīlī_263-0">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai</a> lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī </li> <li id="cite_note-ReferenceB-264">↑ <a href="#cite_ref-ReferenceB_264-0">264,0</a> <a href="#cite_ref-ReferenceB_264-1">264,1</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/">Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī</a> lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī </li> <li id="cite_note-265"><a href="#cite_ref-265">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/">Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā</a> lsm.lv 2022. gada 3. maijā </li> <li id="cite_note-266"><a href="#cite_ref-266">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/">«Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā»</a>. www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-08. </li> <li id="cite_note-267"><a href="#cite_ref-267">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā</a> lsm.lv 2022. gada 12. maijā </li> <li id="cite_note-268"><a href="#cite_ref-268">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/">«CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus»</a>. www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-16. </li> <li id="cite_note-269"><a href="#cite_ref-269">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/">«Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā»</a>. www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-14. </li> <li id="cite_note-270"><a href="#cite_ref-270">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/">Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā</a> lsm.lv 2022. gada 19. maijā </li> <li id="cite_note-271"><a href="#cite_ref-271">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/">«Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri»</a>. www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-29. </li> <li id="cite_note-272"><a href="#cite_ref-272">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/">«Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā»</a>. www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-29. </li> <li id="cite_note-273"><a href="#cite_ref-273">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/">Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu</a> lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā </li> <li id="cite_note-274"><a href="#cite_ref-274">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/">Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā</a> lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā </li> <li id="cite_note-275"><a href="#cite_ref-275">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem</a> lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā </li> <li id="cite_note-276"><a href="#cite_ref-276">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/">Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie</a> lsm.lv 2022. gada 24. augustā </li> <li id="cite_note-277"><a href="#cite_ref-277">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/">Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē</a> lsm.lv 2022. gada 19. septembrī </li> <li id="cite_note-278"><a href="#cite_ref-278">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/">Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)</a> lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī </li> <li id="cite_note-279"><a href="#cite_ref-279">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/">Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām</a> lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī </li> <li id="cite_note-280"><a href="#cite_ref-280">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/">Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus</a> lsm.lv 2022. gada 15. decembrī </li> <li id="cite_note-281"><a href="#cite_ref-281">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/">ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji</a> lsm.lv 2022. gada 28. decembrī </li> <li id="cite_note-282"><a href="#cite_ref-282">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/">ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju</a> lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā </li> <li id="cite_note-283"><a href="#cite_ref-283">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/">ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju</a> lsm.lv 2023. gada 12. septembrī </li> <li id="cite_note-284"><a href="#cite_ref-284">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/">Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu</a> lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī </li> <li id="cite_note-285"><a href="#cite_ref-285">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/">LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert</a> lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī </li> <li id="cite_note-286"><a href="#cite_ref-286">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/">Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji</a> lsm.lv 2024. gada 9. septembrī </li> <li id="cite_note-287"><a href="#cite_ref-287">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju</a> lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī </li> <li id="cite_note-LSM4.aprīlī-288"><a href="#cite_ref-LSM4.aprīlī_288-0">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme">TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā</a> lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </li> <li id="cite_note-289"><a href="#cite_ref-289">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca">"Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši</a> tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī </li> <li id="cite_note-LSM16.aprīlī-290"><a href="#cite_ref-LSM16.aprīlī_290-0">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/">Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī</a> lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī </li> <li id="cite_note-291"><a href="#cite_ref-291">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/">No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu</a> lsm.lv 2022. gada 16. septembrī </li> <li id="cite_note-292"><a href="#cite_ref-292">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/">Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas</a> lsm.lv 2022. gada 16. septembrī </li> <li id="cite_note-293"><a href="#cite_ref-293">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/">Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā</a> lsm.lv 2022. gada 17. septembrī </li> <li id="cite_note-294"><a href="#cite_ref-294">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/">Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā</a> lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī </li> <li id="cite_note-295"><a href="#cite_ref-295">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/">Kas ir marodierisms?</a> lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī </li> <li id="cite_note-296"><a href="#cite_ref-296">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas">Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas</a> la.lv 2022. gada 28. aprīlī </li> <li id="cite_note-297"><a href="#cite_ref-297">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/">Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē</a> lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā </li> <li id="cite_note-298"><a href="#cite_ref-298">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/">CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta</a> lsm.lv 2022. gada 11. augustā </li> <li id="cite_note-299"><a href="#cite_ref-299">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/">Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES</a> lsm.lv 2022. gada 1. septembrī </li> <li id="cite_note-300"><a href="#cite_ref-300">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine">«Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine»</a>. IAEA. Skatīts: 15.07.2023. </li> <li id="cite_note-301"><a href="#cite_ref-301">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/">Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu</a> lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī </li> <li id="cite_note-302"><a href="#cite_ref-302">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu</a> lsm.lv 2024. gada 2. maijā </li> <li id="cite_note-303"><a href="#cite_ref-303">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/">Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā</a> lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā </li> <li id="cite_note-304"><a href="#cite_ref-304">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/">Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai</a> lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā </li> <li id="cite_note-305"><a href="#cite_ref-305">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion">«Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion»</a>. www.bloomberg.com. Skatīts: 2022-03-01. </li> <li id="cite_note-306"><a href="#cite_ref-306">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika">Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika</a>. <a href="/wiki/Latvijas_Av%C4%ABze" title="Latvijas Avīze">Latvijas Avīze</a>. 2022. gada 26. februārī </li> <li id="cite_note-307"><a href="#cite_ref-307">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/">«Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)»</a>. www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-01. </li> <li id="cite_note-308"><a href="#cite_ref-308">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme">TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas</a> lsm.lv 2022. gada 29. martā </li> <li id="cite_note-309"><a href="#cite_ref-309">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/">Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot</a> lsm.lv 2022. gada 17. augustā </li> <li id="cite_note-310"><a href="#cite_ref-310">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/">«Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā</a> lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī </li> <li id="cite_note-311"><a href="#cite_ref-311">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/">Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu</a> lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā </li> <li id="cite_note-312"><a href="#cite_ref-312">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/">«Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai</a> lsm.lv 2024. gada 16. augustā </li> <li id="cite_note-313"><a href="#cite_ref-313">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular">Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā</a> lsm.lv 2022. gada 3. novembrī </li> <li id="cite_note-314"><a href="#cite_ref-314">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/">Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā</a> lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī </li> <li id="cite_note-315"><a href="#cite_ref-315">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular">Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā</a> lsm.lv 2023. gada 20. septembrī </li> <li id="cite_note-316"><a href="#cite_ref-316">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/">Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto</a> lsm.lv 2023. gada 5. decembrī </li> <li id="cite_note-317"><a href="#cite_ref-317">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article">Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki</a> lsm.lv 2024. gada 24. februārī </li> <li id="cite_note-318"><a href="#cite_ref-318">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/">Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku</a> lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī </li> <li id="cite_note-319"><a href="#cite_ref-319">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/">Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli</a> lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā </li> <li id="cite_note-320"><a href="#cite_ref-320">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/">Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta</a> lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā </li> <li id="cite_note-321"><a href="#cite_ref-321">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/">Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus</a> lsm.lv 2024. gada 3. augustā </li> <li id="cite_note-322"><a href="#cite_ref-322">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/">Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi</a> lsm.lv 2024. gada 6. septembrī </li> <li id="cite_note-323"><a href="#cite_ref-323">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/">Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā</a> lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī </li> <li id="cite_note-324"><a href="#cite_ref-324">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/">Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem</a> lsm.lv 2024. gada 27. novembrī </li> <li id="cite_note-325"><a href="#cite_ref-325">↑</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/">«The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru</a> lsm.lv 2024. gada 28. novembrī </li> </ol></div> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Skatīt_arī">Skatīt arī</h2>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=34" title="Labot sadaļu: Skatīt arī" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=34" title="Labot sadaļas vikikodu: Skatīt arī">labot pirmkodu</a>]</div> <ul><li><a href="/wiki/Krievijas_milit%C4%81r%C4%81s_akcijas" title="Krievijas militārās akcijas">Krievijas militārās akcijas</a></li></ul> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Ārējās_saites">Ārējās saites</h2>[<a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&veaction=edit&section=35" title="Labot sadaļu: Ārējās saites" class="mw-editsection-visualeditor">labot šo sadaļu</a> | <a href="/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&action=edit&section=35" title="Labot sadaļas vikikodu: Ārējās saites">labot pirmkodu</a>]</div> <ul><li><img alt="" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4a/Commons-logo.svg/12px-Commons-logo.svg.png" decoding="async" width="12" height="16" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4a/Commons-logo.svg/18px-Commons-logo.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4a/Commons-logo.svg/24px-Commons-logo.svg.png 2x" data-file-width="1024" data-file-height="1376" /> <a href="/wiki/Vikikr%C4%81tuve" title="Vikikrātuve">Vikikrātuvē</a> par šo tēmu ir pieejami <a href="/wiki/Multivides" title="Multivides">multivides</a> faili. Skatīt: <a href="https://commons.wikimedia.org/wiki/Category:2022_Russian_invasion_of_Ukraine" class="extiw" title="commons:Category:2022 Russian invasion of Ukraine">Krievijas uzbrukums Ukrainai</a>.</li></ul> <ul><li><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.britannica.com/event/2022-Russian-invasion-of-Ukraine">Encyclopædia Britannica raksts</a> (angliski)</li></ul> <table cellspacing="0" class="navbox" style="border-spacing:0;"><tbody><tr><td style="padding:2px;"><table cellspacing="0" class="nowraplinks hlist navbox-inner" style="border-spacing:0;background:transparent;color:inherit;"><tbody><tr><th scope="row" class="navbox-group"><a href="/wiki/Autoritat%C4%ABv%C4%81_vad%C4%ABba" title="Autoritatīvā vadība">Autoritatīvā vadība</a></th><td class="navbox-list navbox-odd" style="text-align:left;border-left-width:2px;border-left-style:solid;width:100%;padding:0px;"><div style="padding:0em 0.25em;"> <ul><li><a rel="nofollow" class="external text" href="//www.worldcat.org/identities/lccn-sh2022-006260">WorldCat</a></li> <li><a href="/wiki/Latvijas_Nacion%C4%81l%C4%81_bibliot%C4%93ka" title="Latvijas Nacionālā bibliotēka">LNB</a>: <a rel="nofollow" class="external text" href="https://kopkatalogs.lv/F/?func=direct&local_base=lnc10&doc_number=000317551">000317551</a></li> <li><a href="/wiki/Kongresa_bibliot%C4%93ka" title="Kongresa bibliotēka">LCCN</a>: <a rel="nofollow" class="external text" href="http://id.loc.gov/authorities/names/sh2022006260">sh2022006260</a></li> <li>GND: <a rel="nofollow" class="external text" href="http://d-nb.info/gnd/106969780X">106969780X</a></li> <li>SUDOC: <a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.idref.fr/262125706">262125706</a></li> <li>BNF: <a rel="nofollow" class="external text" href="http://catalogue.bnf.fr/ark:/12148/cb180092558">cb180092558</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="http://data.bnf.fr/ark:/12148/cb180092558">(data)</a></li> <li>NKC: <a rel="nofollow" class="external text" href="http://aleph.nkp.cz/F/?func=find-c&local_base=aut&ccl_term=ica=ph1150394&CON_LNG=ENG">ph1150394</a></li></ul> </div></td></tr></tbody></table></td></tr></tbody></table>    </div><noscript><img src="https://login.wikimedia.org/wiki/Special:CentralAutoLogin/start?useformat=desktop&type=1x1&usesul3=0" alt="" width="1" height="1" style="border: none; position: absolute;"></noscript> <div class="printfooter" data-nosnippet="">Saturs iegūts no "<a dir="ltr" href="https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kopš_2022._gada)&oldid=4190594">https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kopš_2022._gada)&oldid=4190594</a>"</div></div> <div id="catlinks" class="catlinks" data-mw="interface"><div id="mw-normal-catlinks" class="mw-normal-catlinks"><a href="/wiki/Special:Categories" title="Special:Categories">Kategorijas</a>: <ul><li><a href="/wiki/Kategorija:Aktu%C4%81lie_notikumi" title="Kategorija:Aktuālie notikumi">Aktuālie notikumi</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:Krievijas_2022._gada_iebrukums_Ukrain%C4%81" title="Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā">Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:2022._gads" title="Kategorija:2022. gads">2022. gads</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:2023._gads" title="Kategorija:2023. gads">2023. gads</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:2024._gads" title="Kategorija:2024. gads">2024. gads</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:Ukrainas_v%C4%93sture" title="Kategorija:Ukrainas vēsture">Ukrainas vēsture</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:Krievijas_v%C4%93sture" title="Kategorija:Krievijas vēsture">Krievijas vēsture</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:Baltkrievijas_v%C4%93sture" title="Kategorija:Baltkrievijas vēsture">Baltkrievijas vēsture</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:NATO" title="Kategorija:NATO">NATO</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:Krievijas%E2%80%94Ukrainas_kar%C5%A1" title="Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš">Krievijas—Ukrainas karš</a></li></ul></div><div id="mw-hidden-catlinks" class="mw-hidden-catlinks mw-hidden-cats-hidden">Slēptas kategorijas: <ul><li><a href="/wiki/Kategorija:Lapas_ar_atsauc%C4%93m,_kam_tr%C5%ABkst_nosaukuma" title="Kategorija:Lapas ar atsaucēm, kam trūkst nosaukuma">Lapas ar atsaucēm, kam trūkst nosaukuma</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:Lapas_ar_atsauc%C4%93m,_kur_izmantota_URL_saite_bez_nosaukuma" title="Kategorija:Lapas ar atsaucēm, kur izmantota URL saite bez nosaukuma">Lapas ar atsaucēm, kur izmantota URL saite bez nosaukuma</a></li></ul></div></div> </div> </main> </div> <div class="mw-footer-container"> <footer id="footer" class="mw-footer" > <ul id="footer-info"> <li id="footer-info-lastmod"> Šī lapa pēdējoreiz labota: 2024. gada 13. decembris plkst. 16.45.</li> <li id="footer-info-copyright">Teksts ir pieejams saskaņā ar <a rel="nofollow" class="external text" href="//creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0/">Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci</a>; var pastāvēt papildu ierobežojumi. Plašākai informācijai skatīt <a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Lieto%C5%A1anas_noteikumi" title="Vikipēdija:Lietošanas noteikumi">lietošanas noteikumus</a>.</li> </ul> <ul id="footer-places"> <li id="footer-places-privacy"><a href="https://foundation.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Policy:Privacy_policy">Privātuma politika</a></li> <li id="footer-places-about"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Par">Par Vikipēdiju</a></li> <li id="footer-places-disclaimers"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Saist%C4%ABbu_atrunas">Saistību atrunas</a></li> <li id="footer-places-wm-codeofconduct"><a href="https://foundation.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Policy:Universal_Code_of_Conduct">Code of Conduct</a></li> <li id="footer-places-developers"><a href="https://developer.wikimedia.org">Izstrādātāji</a></li> <li id="footer-places-statslink"><a href="https://stats.wikimedia.org/#/lv.wikipedia.org">Statistika</a></li> <li id="footer-places-cookiestatement"><a href="https://foundation.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Policy:Cookie_statement">Sīkdatņu deklarācija</a></li> <li id="footer-places-mobileview"><a href="//lv.m.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)&mobileaction=toggle_view_mobile" class="noprint stopMobileRedirectToggle">Mobilais skats</a></li> </ul> <ul id="footer-icons" class="noprint"> <li id="footer-copyrightico"><a href="https://wikimediafoundation.org/" class="cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--size-large cdx-button--fake-button--enabled"><img src="/static/images/footer/wikimedia-button.svg" width="84" height="29" alt="Wikimedia Foundation" loading="lazy"></a></li> <li id="footer-poweredbyico"><a href="https://www.mediawiki.org/" class="cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--size-large cdx-button--fake-button--enabled"><img src="/w/resources/assets/poweredby_mediawiki.svg" alt="Powered by MediaWiki" width="88" height="31" loading="lazy"></a></li> </ul> </footer> </div> </div> </div> <div class="vector-settings" id="p-dock-bottom"> <ul></ul> </div><script>(RLQ=window.RLQ||[]).push(function(){mw.config.set({"wgHostname":"mw-web.codfw.main-55db797859-tdfzr","wgBackendResponseTime":234,"wgPageParseReport":{"limitreport":{"cputime":"0.696","walltime":"0.993","ppvisitednodes":{"value":7882,"limit":1000000},"postexpandincludesize":{"value":75220,"limit":2097152},"templateargumentsize":{"value":4655,"limit":2097152},"expansiondepth":{"value":21,"limit":100},"expensivefunctioncount":{"value":0,"limit":500},"unstrip-depth":{"value":0,"limit":20},"unstrip-size":{"value":257970,"limit":5000000},"entityaccesscount":{"value":1,"limit":400},"timingprofile":["100.00% 572.614 1 -total"," 25.49% 145.951 1 Veidne:Atsauces"," 18.67% 106.917 1 Veidne:Militāras_sadursmes_infokaste"," 11.34% 64.937 36 Veidne:Tīmekļa_atsauce"," 8.70% 49.815 1 Veidne:Notiek"," 7.38% 42.239 2 Veidne:Ubl"," 7.28% 41.659 1 Veidne:Sisterlinks-inline"," 7.20% 41.232 1 Veidne:Ambox"," 4.21% 24.130 8 Veidne:Karogs"," 3.46% 19.785 30 Veidne:Flaga"]},"scribunto":{"limitreport-timeusage":{"value":"0.124","limit":"10.000"},"limitreport-memusage":{"value":4786939,"limit":52428800}},"cachereport":{"origin":"mw-web.codfw.main-746fb5b8df-tfpwc","timestamp":"20241215174123","ttl":2592000,"transientcontent":false}}});});</script> <script type="application/ld+json">{"@context":"https:\/\/schema.org","@type":"Article","name":"Krievijas uzbrukums Ukrainai (kop\u0161 2022. gada)","url":"https:\/\/lv.wikipedia.org\/wiki\/Krievijas_uzbrukums_Ukrainai_(kop%C5%A1_2022._gada)","sameAs":"http:\/\/www.wikidata.org\/entity\/Q110999040","mainEntity":"http:\/\/www.wikidata.org\/entity\/Q110999040","author":{"@type":"Organization","name":"Contributors to Wikimedia projects"},"publisher":{"@type":"Organization","name":"Wikimedia Foundation, Inc.","logo":{"@type":"ImageObject","url":"https:\/\/www.wikimedia.org\/static\/images\/wmf-hor-googpub.png"}},"datePublished":"2022-02-24T06:19:49Z","dateModified":"2024-12-13T14:45:59Z","image":"https:\/\/upload.wikimedia.org\/wikipedia\/commons\/4\/4f\/2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg","headline":"bru\u0146ots konflikts, kas s\u0101k\u0101s 2022. gada 24. febru\u0101r\u012b, kad Krievijas bru\u0146otie sp\u0113ki ieg\u0101ja Ukrain\u0101"}</script> </body> </html>