CINXE.COM

<!DOCTYPE html> <html class="client-nojs vector-feature-language-in-header-enabled vector-feature-language-in-main-page-header-disabled vector-feature-sticky-header-disabled vector-feature-page-tools-pinned-disabled vector-feature-toc-pinned-clientpref-1 vector-feature-main-menu-pinned-disabled vector-feature-limited-width-clientpref-1 vector-feature-limited-width-content-disabled vector-feature-custom-font-size-clientpref-1 vector-feature-appearance-pinned-clientpref-1 vector-feature-night-mode-disabled skin-theme-clientpref-day vector-toc-not-available" lang="lv" dir="ltr"> <head> <meta charset="UTF-8"> <title>Apskatīt Vācija izejas kodu — Vikipēdija</title> <script>(function(){var className="client-js vector-feature-language-in-header-enabled vector-feature-language-in-main-page-header-disabled vector-feature-sticky-header-disabled vector-feature-page-tools-pinned-disabled vector-feature-toc-pinned-clientpref-1 vector-feature-main-menu-pinned-disabled vector-feature-limited-width-clientpref-1 vector-feature-limited-width-content-disabled vector-feature-custom-font-size-clientpref-1 vector-feature-appearance-pinned-clientpref-1 vector-feature-night-mode-disabled skin-theme-clientpref-day vector-toc-not-available";var cookie=document.cookie.match(/(?:^|; )lvwikimwclientpreferences=([^;]+)/);if(cookie){cookie[1].split('%2C').forEach(function(pref){className=className.replace(new RegExp('(^| )'+pref.replace(/-clientpref-\w+$|[^\w-]+/g,'')+'-clientpref-\\w+( |$)'),'$1'+pref+'$2');});}document.documentElement.className=className;}());RLCONF={"wgBreakFrames":true,"wgSeparatorTransformTable":[",\t."," \t,"],"wgDigitTransformTable":["",""], "wgDefaultDateFormat":"ydm","wgMonthNames":["","janvāris","februāris","marts","aprīlis","maijs","jūnijs","jūlijs","augusts","septembris","oktobris","novembris","decembris"],"wgRequestId":"26726167-0dbc-4af0-99c0-b1da32cd5d46","wgCanonicalNamespace":"","wgCanonicalSpecialPageName":false,"wgNamespaceNumber":0,"wgPageName":"Vācija","wgTitle":"Vācija","wgCurRevisionId":4163925,"wgRevisionId":0,"wgArticleId":1279,"wgIsArticle":false,"wgIsRedirect":false,"wgAction":"edit","wgUserName":null,"wgUserGroups":["*"],"wgCategories":[],"wgPageViewLanguage":"lv","wgPageContentLanguage":"lv","wgPageContentModel":"wikitext","wgRelevantPageName":"Vācija","wgRelevantArticleId":1279,"wgIsProbablyEditable":true,"wgRelevantPageIsProbablyEditable":true,"wgRestrictionEdit":[],"wgRestrictionMove":[],"wgNoticeProject":"wikipedia","wgCiteReferencePreviewsActive":true,"wgMediaViewerOnClick":true,"wgMediaViewerEnabledByDefault":true,"wgPopupsFlags":0,"wgVisualEditor":{"pageLanguageCode":"lv", "pageLanguageDir":"ltr","pageVariantFallbacks":"lv"},"wgMFDisplayWikibaseDescriptions":{"search":true,"watchlist":true,"tagline":true,"nearby":true},"wgWMESchemaEditAttemptStepOversample":false,"wgWMEPageLength":100000,"wgRelatedArticlesCompat":[],"wgCentralAuthMobileDomain":false,"wgEditSubmitButtonLabelPublish":true,"wgULSPosition":"interlanguage","wgULSisCompactLinksEnabled":false,"wgVector2022LanguageInHeader":true,"wgULSisLanguageSelectorEmpty":false,"wgCheckUserClientHintsHeadersJsApi":["brands","architecture","bitness","fullVersionList","mobile","model","platform","platformVersion"],"GEHomepageSuggestedEditsEnableTopics":true,"wgGETopicsMatchModeEnabled":false,"wgGEStructuredTaskRejectionReasonTextInputEnabled":false,"wgGELevelingUpEnabledForUser":false};RLSTATE={"ext.globalCssJs.user.styles":"ready","site.styles":"ready","user.styles":"ready","ext.globalCssJs.user":"ready","user":"ready","user.options":"loading","skins.vector.search.codex.styles":"ready","skins.vector.styles": "ready","skins.vector.icons":"ready","jquery.tablesorter.styles":"ready","ext.charinsert.styles":"ready","ext.wikimediamessages.styles":"ready","ext.visualEditor.desktopArticleTarget.noscript":"ready","ext.uls.interlanguage":"ready","ext.wikimediaBadges":"ready"};RLPAGEMODULES=["mediawiki.action.edit.collapsibleFooter","site","mediawiki.page.ready","jquery.tablesorter","skins.vector.js","ext.centralNotice.geoIP","ext.charinsert","ext.gadget.opacity-edit","ext.gadget.refToolbar","ext.gadget.edittop","ext.gadget.Editpage","ext.gadget.switcher","ext.gadget.wikibugs","ext.urlShortener.toolbar","ext.centralauth.centralautologin","ext.popups","ext.visualEditor.desktopArticleTarget.init","ext.visualEditor.targetLoader","ext.echo.centralauth","ext.eventLogging","ext.wikimediaEvents","ext.navigationTiming","ext.uls.interface","ext.cx.eventlogging.campaigns","ext.checkUser.clientHints","ext.growthExperiments.SuggestedEditSession","wikibase.sidebar.tracking"];</script> <script>(RLQ=window.RLQ||[]).push(function(){mw.loader.impl(function(){return["user.options@12s5i",function($,jQuery,require,module){mw.user.tokens.set({"patrolToken":"+\\","watchToken":"+\\","csrfToken":"+\\"}); }];});});</script> <link rel="stylesheet" href="/w/load.php?lang=lv&modules=ext.charinsert.styles%7Cext.uls.interlanguage%7Cext.visualEditor.desktopArticleTarget.noscript%7Cext.wikimediaBadges%7Cext.wikimediamessages.styles%7Cjquery.tablesorter.styles%7Cskins.vector.icons%2Cstyles%7Cskins.vector.search.codex.styles&only=styles&skin=vector-2022"> <script async="" src="/w/load.php?lang=lv&modules=startup&only=scripts&raw=1&skin=vector-2022"></script> <meta name="ResourceLoaderDynamicStyles" content=""> <link rel="stylesheet" href="/w/load.php?lang=lv&modules=site.styles&only=styles&skin=vector-2022"> <meta name="generator" content="MediaWiki 1.44.0-wmf.4"> <meta name="referrer" content="origin"> <meta name="referrer" content="origin-when-cross-origin"> <meta name="robots" content="noindex,nofollow,max-image-preview:standard"> <meta name="format-detection" content="telephone=no"> <meta property="og:image" content="https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/ba/Flag_of_Germany.svg/1200px-Flag_of_Germany.svg.png"> <meta property="og:image:width" content="1200"> <meta property="og:image:height" content="720"> <meta property="og:image" content="https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/ba/Flag_of_Germany.svg/800px-Flag_of_Germany.svg.png"> <meta property="og:image:width" content="800"> <meta property="og:image:height" content="480"> <meta property="og:image" content="https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/ba/Flag_of_Germany.svg/640px-Flag_of_Germany.svg.png"> <meta property="og:image:width" content="640"> <meta property="og:image:height" content="384"> <meta name="viewport" content="width=1120"> <meta property="og:title" content="Apskatīt Vācija izejas kodu — Vikipēdija"> <meta property="og:type" content="website"> <link rel="alternate" media="only screen and (max-width: 640px)" href="//lv.m.wikipedia.org/wiki/V%C4%81cija"> <link rel="alternate" type="application/x-wiki" title="Labot šo lapu" href="/w/index.php?title=V%C4%81cija&action=edit"> <link rel="apple-touch-icon" href="/static/apple-touch/wikipedia.png"> <link rel="icon" href="/static/favicon/wikipedia.ico"> <link rel="search" type="application/opensearchdescription+xml" href="/w/rest.php/v1/search" title="Vikipēdija (lv)"> <link rel="EditURI" type="application/rsd+xml" href="//lv.wikipedia.org/w/api.php?action=rsd"> <link rel="canonical" href="https://lv.wikipedia.org/wiki/V%C4%81cija"> <link rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0/deed.lv"> <link rel="alternate" type="application/atom+xml" title="Vikipēdija Atom padeve" href="/w/index.php?title=Special:RecentChanges&feed=atom"> <link rel="dns-prefetch" href="//login.wikimedia.org"> </head> <body class="skin--responsive skin-vector skin-vector-search-vue mediawiki ltr sitedir-ltr mw-hide-empty-elt ns-0 ns-subject mw-editable page-Vācija rootpage-Vācija skin-vector-2022 action-edit"><a class="mw-jump-link" href="#bodyContent">Pāriet uz saturu</a> <div class="vector-header-container"> <header class="vector-header mw-header"> <div class="vector-header-start"> <nav class="vector-main-menu-landmark" aria-label="Vietne"> <div id="vector-main-menu-dropdown" class="vector-dropdown vector-main-menu-dropdown vector-button-flush-left vector-button-flush-right" > <input type="checkbox" id="vector-main-menu-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-main-menu-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Galvenā izvēlne" > <label id="vector-main-menu-dropdown-label" for="vector-main-menu-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-menu mw-ui-icon-wikimedia-menu"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Galvenā izvēlne</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-main-menu-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> <div id="vector-main-menu" class="vector-main-menu vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-main-menu-pinnable-header vector-pinnable-header-unpinned" data-feature-name="main-menu-pinned" data-pinnable-element-id="vector-main-menu" data-pinned-container-id="vector-main-menu-pinned-container" data-unpinned-container-id="vector-main-menu-unpinned-container" > <div class="vector-pinnable-header-label">Galvenā izvēlne</div> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-main-menu.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-main-menu.unpin">paslēpt</button> </div> <div id="p-navigation" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-navigation" > <div class="vector-menu-heading"> Navigācija </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="n-mainpage" class="mw-list-item"><a href="/wiki/S%C4%81kumlapa" title="Iet uz sākumlapu [z]" accesskey="z"><span>Sākumlapa</span></a></li><li id="n-portal" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls" title="Šeit Tu vari uzdot sev interesējošus jautājumus"><span>Kopienas portāls</span></a></li><li id="n-currentevents" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Aktualit%C4%81tes" title="Uzzini, kas nesen noticis Vikipēdijā"><span>Aktualitātes</span></a></li><li id="n-recentchanges" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:RecentChanges" title="Izmaiņas, kas nesen izdarītas Vikipēdijā [r]" accesskey="r"><span>Pēdējās izmaiņas</span></a></li><li id="n-randompage" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:Random" title="Iet uz nejauši izvēlētu lapu [x]" accesskey="x"><span>Nejauša lapa</span></a></li><li id="n-help" class="mw-list-item"><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs" title="Vieta, kur uzzināt par Vikipēdiju vairāk"><span>Palīdzība</span></a></li><li id="n-bug_in_article" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Pazi%C5%86ojumi_par_k%C4%BC%C5%ABd%C4%81m"><span>Paziņot par kļūdu</span></a></li><li id="n-contact" class="mw-list-item"><a href="//lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Kontakti"><span>Kontakti</span></a></li> </ul> </div> </div> </div> </div> </div> </div> </nav> <a href="/wiki/S%C4%81kumlapa" class="mw-logo"> <img class="mw-logo-icon" src="/static/images/icons/wikipedia.png" alt="" aria-hidden="true" height="50" width="50"> <span class="mw-logo-container skin-invert"> <img class="mw-logo-wordmark" alt="Vikipēdija" src="/static/images/mobile/copyright/wikipedia-wordmark-lv.svg" style="width: 7.5em; height: 1.375em;"> <img class="mw-logo-tagline" alt="Brīvā enciklopēdija" src="/static/images/mobile/copyright/wikipedia-tagline-lv.svg" width="120" height="15" style="width: 7.5em; height: 0.9375em;"> </span> </a> </div> <div class="vector-header-end"> <div id="p-search" role="search" class="vector-search-box-vue vector-search-box-collapses vector-search-box-show-thumbnail vector-search-box-auto-expand-width vector-search-box"> <a href="/wiki/Special:Search" class="cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only search-toggle" title="Meklēt Vikipēdijā [f]" accesskey="f"><span class="vector-icon mw-ui-icon-search mw-ui-icon-wikimedia-search"></span> <span>Meklēt</span> </a> <div class="vector-typeahead-search-container"> <div class="cdx-typeahead-search cdx-typeahead-search--show-thumbnail cdx-typeahead-search--auto-expand-width"> <form action="/w/index.php" id="searchform" class="cdx-search-input cdx-search-input--has-end-button"> <div id="simpleSearch" class="cdx-search-input__input-wrapper" data-search-loc="header-moved"> <div class="cdx-text-input cdx-text-input--has-start-icon"> <input class="cdx-text-input__input" type="search" name="search" placeholder="Meklēt Vikipēdijā" aria-label="Meklēt Vikipēdijā" autocapitalize="sentences" title="Meklēt Vikipēdijā [f]" accesskey="f" id="searchInput" > <span class="cdx-text-input__icon cdx-text-input__start-icon"></span> </div> <input type="hidden" name="title" value="Special:Search"> </div> <button class="cdx-button cdx-search-input__end-button">Meklēt</button> </form> </div> </div> </div> <nav class="vector-user-links vector-user-links-wide" aria-label="Dalībnieka rīki"> <div class="vector-user-links-main"> <div id="p-vector-user-menu-preferences" class="vector-menu mw-portlet emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> <div id="p-vector-user-menu-userpage" class="vector-menu mw-portlet emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> <nav class="vector-appearance-landmark" aria-label="Izskats"> <div id="vector-appearance-dropdown" class="vector-dropdown " title="Change the appearance of the page's font size, width, and color" > <input type="checkbox" id="vector-appearance-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-appearance-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Izskats" > <label id="vector-appearance-dropdown-label" for="vector-appearance-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-appearance mw-ui-icon-wikimedia-appearance"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Izskats</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-appearance-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> </div> </div> </div> </nav> <div id="p-vector-user-menu-notifications" class="vector-menu mw-portlet emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> <div id="p-vector-user-menu-overflow" class="vector-menu mw-portlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="pt-sitesupport-2" class="user-links-collapsible-item mw-list-item user-links-collapsible-item"><a data-mw="interface" href="//donate.wikimedia.org/wiki/Special:FundraiserRedirector?utm_source=donate&utm_medium=sidebar&utm_campaign=C13_lv.wikipedia.org&uselang=lv" class=""><span>Ziedojumi</span></a> </li> <li id="pt-createaccount-2" class="user-links-collapsible-item mw-list-item user-links-collapsible-item"><a data-mw="interface" href="/w/index.php?title=Special:CreateAccount&returnto=V%C4%81cija&returntoquery=action%3Dedit" title="Ieteicams izveidot kontu un pieslēgties; tomēr tas nav obligāti." class=""><span>Izveidot jaunu Vikipēdijas kontu</span></a> </li> <li id="pt-login-2" class="user-links-collapsible-item mw-list-item user-links-collapsible-item"><a data-mw="interface" href="/w/index.php?title=Special:UserLogin&returnto=V%C4%81cija&returntoquery=action%3Dedit" title="Aicinām tevi ieiet Vikipēdijā, tomēr tas nav obligāti. [o]" accesskey="o" class=""><span>Ieiet Vikipēdijā</span></a> </li> </ul> </div> </div> </div> <div id="vector-user-links-dropdown" class="vector-dropdown vector-user-menu vector-button-flush-right vector-user-menu-logged-out" title="Vairāk iespēju" > <input type="checkbox" id="vector-user-links-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-user-links-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Dalībnieka rīki" > <label id="vector-user-links-dropdown-label" for="vector-user-links-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-ellipsis mw-ui-icon-wikimedia-ellipsis"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Dalībnieka rīki</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="p-personal" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-personal user-links-collapsible-item" title="Dalībnieka izvēlne" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="pt-sitesupport" class="user-links-collapsible-item mw-list-item"><a href="//donate.wikimedia.org/wiki/Special:FundraiserRedirector?utm_source=donate&utm_medium=sidebar&utm_campaign=C13_lv.wikipedia.org&uselang=lv"><span>Ziedojumi</span></a></li><li id="pt-createaccount" class="user-links-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:CreateAccount&returnto=V%C4%81cija&returntoquery=action%3Dedit" title="Ieteicams izveidot kontu un pieslēgties; tomēr tas nav obligāti."><span class="vector-icon mw-ui-icon-userAdd mw-ui-icon-wikimedia-userAdd"></span> <span>Izveidot jaunu Vikipēdijas kontu</span></a></li><li id="pt-login" class="user-links-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:UserLogin&returnto=V%C4%81cija&returntoquery=action%3Dedit" title="Aicinām tevi ieiet Vikipēdijā, tomēr tas nav obligāti. [o]" accesskey="o"><span class="vector-icon mw-ui-icon-logIn mw-ui-icon-wikimedia-logIn"></span> <span>Ieiet Vikipēdijā</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-user-menu-anon-editor" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-user-menu-anon-editor" > <div class="vector-menu-heading"> Lapas redaktoriem, kuri nav pieslēgušies <a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Ievads" aria-label="Uzzini vairāk par rediģēšanu"><span>uzzināt vairāk</span></a> </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="pt-anoncontribs" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:MyContributions" title="Labojumi, kas veikti no šīs IP adreses [y]" accesskey="y"><span>Devums</span></a></li><li id="pt-anontalk" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:MyTalk" title="Diskusija par labojumiem, kas izdarīti no šīs IP adreses [n]" accesskey="n"><span>Diskusijas</span></a></li> </ul> </div> </div> </div> </div> </nav> </div> </header> </div> <div class="mw-page-container"> <div class="mw-page-container-inner"> <div class="vector-sitenotice-container"> <div id="siteNotice"></div> </div> <div class="vector-column-start"> <div class="vector-main-menu-container"> <div id="mw-navigation"> <nav id="mw-panel" class="vector-main-menu-landmark" aria-label="Vietne"> <div id="vector-main-menu-pinned-container" class="vector-pinned-container"> </div> </nav> </div> </div> </div> <div class="mw-content-container"> <main id="content" class="mw-body"> <header class="mw-body-header vector-page-titlebar"> <h1 id="firstHeading" class="firstHeading mw-first-heading">Apskatīt Vācija izejas kodu</h1> <div id="p-lang-btn" class="vector-dropdown mw-portlet mw-portlet-lang" > <input type="checkbox" id="p-lang-btn-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-p-lang-btn" class="vector-dropdown-checkbox mw-interlanguage-selector" aria-label="Šis raksts pastāv tikai šajā valodā. Pievienot rakstu citā valodā" > <label id="p-lang-btn-label" for="p-lang-btn-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--action-progressive mw-portlet-lang-heading-0" aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-language-progressive mw-ui-icon-wikimedia-language-progressive"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Pievienot valodas</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> <div class="after-portlet after-portlet-lang"><span class="uls-after-portlet-link"></span></div> </div> </div> </div> </header> <div class="vector-page-toolbar"> <div class="vector-page-toolbar-container"> <div id="left-navigation"> <nav aria-label="Vārdtelpas"> <div id="p-associated-pages" class="vector-menu vector-menu-tabs mw-portlet mw-portlet-associated-pages" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="ca-nstab-main" class="selected vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/wiki/V%C4%81cija" title="Apskatīt rakstu [c]" accesskey="c"><span>Raksts</span></a></li><li id="ca-talk" class="vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/wiki/Diskusija:V%C4%81cija" rel="discussion" title="Diskusija par šī raksta lapu [t]" accesskey="t"><span>Diskusija</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="vector-variants-dropdown" class="vector-dropdown emptyPortlet" > <input type="checkbox" id="vector-variants-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-variants-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Mainīt valodas variantu" > <label id="vector-variants-dropdown-label" for="vector-variants-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet" aria-hidden="true" ><span class="vector-dropdown-label-text">latviešu</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="p-variants" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-variants emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> </div> </div> </nav> </div> <div id="right-navigation" class="vector-collapsible"> <nav aria-label="Apskates"> <div id="p-views" class="vector-menu vector-menu-tabs mw-portlet mw-portlet-views" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="ca-view" class="vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/wiki/V%C4%81cija"><span>Skatīt</span></a></li><li id="ca-ve-edit" class="vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=V%C4%81cija&veaction=edit" title="Labot šo lapu [v]" accesskey="v"><span>Labot šo lapu</span></a></li><li id="ca-edit" class="selected collapsible vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=V%C4%81cija&action=edit" title="Labot šīs lapas pirmkodu"><span>Labot pirmkodu</span></a></li><li id="ca-history" class="vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=V%C4%81cija&action=history" title="Šīs lapas iepriekšējās versijas. [h]" accesskey="h"><span>Hronoloģija</span></a></li> </ul> </div> </div> </nav> <nav class="vector-page-tools-landmark" aria-label="Lapas rīki"> <div id="vector-page-tools-dropdown" class="vector-dropdown vector-page-tools-dropdown" > <input type="checkbox" id="vector-page-tools-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-page-tools-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Rīki" > <label id="vector-page-tools-dropdown-label" for="vector-page-tools-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet" aria-hidden="true" ><span class="vector-dropdown-label-text">Rīki</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-page-tools-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> <div id="vector-page-tools" class="vector-page-tools vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-page-tools-pinnable-header vector-pinnable-header-unpinned" data-feature-name="page-tools-pinned" data-pinnable-element-id="vector-page-tools" data-pinned-container-id="vector-page-tools-pinned-container" data-unpinned-container-id="vector-page-tools-unpinned-container" > <div class="vector-pinnable-header-label">Rīki</div> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-page-tools.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-page-tools.unpin">paslēpt</button> </div> <div id="p-cactions" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-cactions emptyPortlet vector-has-collapsible-items" title="Vairāk iespēju" > <div class="vector-menu-heading"> Darbības </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="ca-more-view" class="vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/wiki/V%C4%81cija"><span>Skatīt</span></a></li><li id="ca-more-ve-edit" class="vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=V%C4%81cija&veaction=edit" title="Labot šo lapu [v]" accesskey="v"><span>Labot šo lapu</span></a></li><li id="ca-more-edit" class="selected collapsible vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=V%C4%81cija&action=edit" title="Labot šīs lapas pirmkodu [e]" accesskey="e"><span>Labot pirmkodu</span></a></li><li id="ca-more-history" class="vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=V%C4%81cija&action=history"><span>Hronoloģija</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-tb" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-tb" > <div class="vector-menu-heading"> Vispārīgi </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="t-whatlinkshere" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:WhatLinksHere/V%C4%81cija" title="Visas Vikipēdijas lapas, kurās ir saites uz šejieni [j]" accesskey="j"><span>Norādes uz šo rakstu</span></a></li><li id="t-recentchangeslinked" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:RecentChangesLinked/V%C4%81cija" rel="nofollow" title="Izmaiņas, kas nesen izdarītas lapās, kurās ir saites uz šo lapu [k]" accesskey="k"><span>Saistītās izmaiņas</span></a></li><li id="t-specialpages" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:SpecialPages" title="Visu īpašo lapu uzskaitījums [q]" accesskey="q"><span>Īpašās lapas</span></a></li><li id="t-info" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=V%C4%81cija&action=info" title="Vairāk informācijas par šo lapu"><span>Lapas informācija</span></a></li><li id="t-urlshortener" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:UrlShortener&url=https%3A%2F%2Flv.wikipedia.org%2Fw%2Findex.php%3Ftitle%3DV%25C4%2581cija%26action%3Dedit"><span>Iegūt saīsinātu URL</span></a></li><li id="t-urlshortener-qrcode" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:QrCode&url=https%3A%2F%2Flv.wikipedia.org%2Fw%2Findex.php%3Ftitle%3DV%25C4%2581cija%26action%3Dedit"><span>Lejupielādēt QR kodu</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-wikibase-otherprojects" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-wikibase-otherprojects" > <div class="vector-menu-heading"> Citos projektos </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="t-wikibase" class="wb-otherproject-link wb-otherproject-wikibase-dataitem mw-list-item"><a href="https://www.wikidata.org/wiki/Special:EntityPage/Q183" title="Saistītais Vikidatu ieraksts [g]" accesskey="g"><span>Ieraksts Vikidatos</span></a></li> </ul> </div> </div> </div> </div> </div> </div> </nav> </div> </div> </div> <div class="vector-column-end"> <div class="vector-sticky-pinned-container"> <nav class="vector-page-tools-landmark" aria-label="Lapas rīki"> <div id="vector-page-tools-pinned-container" class="vector-pinned-container"> </div> </nav> <nav class="vector-appearance-landmark" aria-label="Izskats"> <div id="vector-appearance-pinned-container" class="vector-pinned-container"> <div id="vector-appearance" class="vector-appearance vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-appearance-pinnable-header vector-pinnable-header-pinned" data-feature-name="appearance-pinned" data-pinnable-element-id="vector-appearance" data-pinned-container-id="vector-appearance-pinned-container" data-unpinned-container-id="vector-appearance-unpinned-container" > <div class="vector-pinnable-header-label">Izskats</div> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-appearance.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-appearance.unpin">paslēpt</button> </div> </div> </div> </nav> </div> </div> <div id="bodyContent" class="vector-body" aria-labelledby="firstHeading" data-mw-ve-target-container> <div class="vector-body-before-content"> <div class="mw-indicators"> </div> </div> <div id="contentSub"><div id="mw-content-subtitle">← <a href="/wiki/V%C4%81cija" title="Vācija">Vācija</a></div></div> <div id="mw-content-text" class="mw-body-content"><p>Tev nav atļauts labot šo lapu šāda iemesla dēļ: </p> <div class="permissions-errors"><div class="mw-permissionerror-globalblocking-blockedtext-range"><b>Your IP address is in a range that has been <a href="https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Global_blocks" class="extiw" title="m:Special:MyLanguage/Global blocks">blocked on all Wikimedia Foundation wikis</a>.</b> <p>The block was made by <a href="/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Jon_Kolbert" title="Dalībnieks:Jon Kolbert">‪Jon Kolbert‬</a>. The reason given is <i><a href="https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/NOP" class="extiw" title="m:Special:MyLanguage/NOP">Open proxy/Webhost</a>: See the <a href="https://meta.wikimedia.org/wiki/WM:OP/H" class="extiw" title="m:WM:OP/H">help page</a> if you are affected </i>. </p> <ul><li>Start of block: 2023. gada 27. augusts, plkst. 17.12</li> <li>Expiry of block: 2028. gada 27. augusts, plkst. 17.12</li></ul> <p>Your current IP address is 8.222.208.146. The blocked range is 8.222.128.0/17. </p><p>Lūdzu, iekļauj šo informāciju visos turpmākajos pieprasījumos. If you believe you were blocked by mistake, you can find additional information and instructions in the <a href="https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/No_open_proxies" class="extiw" title="m:Special:MyLanguage/No open proxies">No open proxies</a> global policy. </p> Otherwise, to discuss the block please <a href="https://meta.wikimedia.org/wiki/Steward_requests/Global" class="extiw" title="m:Steward requests/Global">post a request for review on Meta-Wiki</a>. You could also send an email to the <a href="https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Stewards" class="extiw" title="m:Special:MyLanguage/Stewards">stewards</a> <a href="https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/VRT" class="extiw" title="m:Special:MyLanguage/VRT">VRT</a> queue at <kbd>stewards@wikimedia.org</kbd> including all above details.</div></div><hr /> <p>Tu vari apskatīt un nokopēt šīs lapas vikitekstu. </p><textarea readonly="" accesskey="," id="wpTextbox1" cols="80" rows="25" style="" class="mw-editfont-monospace" lang="lv" dir="ltr" name="wpTextbox1">{{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|valsti|Vācija (nozīmju atdalīšana)|Vācija}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Bundesrepublik Deutschland'' | pilnais_valsts_nosaukums = Vācijas Federatīvā Republika | valsts_nosaukums = Germany | karoga_attēls = Flag of Germany.svg | karoga_nosaukums = Vācijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Germany.svg | ģerboņa_nosaukums = Vācijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Vācijas himna|Das Lied der Deutschen]]'' | kartes_attēls = EU-Germany.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Berlīne]] | latd = 52 | latm = 31 | latNS = N | longd = 13 | longm = 24 | longEW = E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | etniskās_grupas = 86,3% [[vācieši]]<br />1,8% [[turki]]<br />11,9% citi<ref>[https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/germany/ CIA Factbook]</ref> | etniskās_grupas_gads = 2020 | valsts_valodas = [[vācu valoda]] | demonym = [[vācieši]] | valsts_iekārta = [[Federācija (valsts)|Federāla]] [[parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Vācijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Franks Valters Šteinmeiers]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Vācijas kanclers|Kanclers]] | valsts_galva2 = [[Olafs Šolcs]] | neatkarības_iegūšana = [[Vācijas vēsture|Valsts izveidošana]] | neatkarības_notikums = [[Svētā Romas impērija]] | neatkarības_datums = [[962. gads|962]]. gadā | neatkarības_notikums2 = [[Vācijas Impērija]] | neatkarības_datums2 = {{dat|1871|1|18}} | neatkarības_notikums3 = [[Rietumvācija|Federatīva Republika]] | neatkarības_datums3 = {{dat|1949|5|23}} | neatkarības_notikums4 = [[Vācijas atkalapvienošana|Apvienošana]] | neatkarības_datums4 = {{dat|1990|10|3}} | iestāšanāsESdatums = {{dat|1957|3|25}} | platība_km2 = 357,021 | platība_rangs = 63. | procenti_ūdens = 2,416 | iedzīvotāju_skaits = 84.669.326 <ref name="Bevölkerungsstand">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.destatis.de/DE/Themen/Gesellschaft-Umwelt/Bevoelkerung/Bevoelkerungsstand/Tabellen/liste-zensus-geschlecht-staatsangehoerigkeit.html#651186 |title=Bevölkerungsstand am 31.12.2023 |publisher=[[Statistisches Bundesamt]] (Destatis) |accessdate=2024-07-18|language=de}}</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = 2023 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 14. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 237 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 55. | IKP_PPP = $2,932 triljoni<ref name=IMF/> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $35 930<ref name=IMF/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{samazinājās}} 0,942 | HDI_gads = 2021 | HDI_kategorija = <font color="#009900">ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 9. | Gini = 27 | Gini_gads = 2006 | Gini_kategorija = <font color="#ffcc00">zems</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] (€) | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.de]] | tālsarunu_kods = 49 | iso_kods_num = 276 | iso_kods_alfa2 = DE | iso_kods_alfa3 = DEU }} '''Vācija''' ({{val|de|Deutschland}}), oficiāli '''Vācijas Federatīvā Republika''' (''Bundesrepublik Deutschland'', {{Unicode|[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|[ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]]]}}),<ref name="Duden6">{{Grāmatas atsauce | editor = Max Mangold (ed.) | title = Duden, Aussprachewörterbuch (Duden Pronunciation Dictionary) | edition = 6th| year = 1995 | publisher = Dudenverlag (Bibliographisches Institut & F.A. Brockhaus AG | location = Mannheim | language = German | isbn = 3-411-04066-1 | pages = 271, 53f}}</ref> ir federāla [[valsts]] [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Ziemeļos to apskalo [[Ziemeļjūra]] un [[Baltijas jūra]] un tā robežojas ar [[Dānija|Dāniju]]; savukārt austrumos tā robežojas ar [[Polija|Poliju]] un [[Čehija|Čehiju]]; dienvidos ar [[Austrija|Austriju]] un [[Šveice|Šveici]]; rietumos ar [[Francija|Franciju]], [[Beļģija|Beļģiju]], [[Nīderlande|Nīderlandi]] un [[Luksemburga|Luksemburgu]]. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē [[mērenā josla|mērenās joslas]] klimats. Ziemeļos plešas plaši [[līdzenums|līdzenumi]], bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst [[kalns|kalnaināks]], līdz dienvidos tiek sasniegti [[Alpi]]. Vācija ar 84,7 miljoniem<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.destatis.de/DE/Themen/Gesellschaft-Umwelt/Bevoelkerung/Bevoelkerungsstand/Tabellen/liste-zensus-geschlecht-staatsangehoerigkeit.html#651186|title=destatis.de|access-date=2024-08-05|language=de}}</ref> iedzīvotāju ir lielākā [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsts. Pirms [[100. gads|100]]. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un [[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām|dokumentēta]] kā [[Ģermānija]]. To apdzīvoja vairākas [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis. [[10. gadsimts|10. gadsimta]] sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu [[Svētā Romas impērija|Svētajai Romas impērijai]], kas pastāvēja līdz 1806. gadam. [[16. gadsimts|16. gadsimta]] laikā Vācijas ziemeļi kļuva par [[Protestantu reformācija]]s centru. Kā mūsdienu [[nacionāla valsts]] Vācija pirmoreiz tika [[Vācijas apvienošana|apvienota]] [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas kara]] laikā 1871. gadā, kad tika izveidota [[Vācijas Impērija]]. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku ([[Veimāras Republika]]), kas pastāvēja līdz [[Hitlers|Hitlera]] nākšanai pie varas un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] izveidošanai. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]] un [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] (līdztekus pastāvēja arī [[Rietumberlīne]] ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika [[Vācijas atkalapvienošana|apvienotas]]. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par [[Eiropas kopiena]]s (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]. Vācija ir daļa no [[Šengenas līgums|Šengenas zonas]], un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta [[eiro]]. Vācija ir [[federācija (valsts)|federāla]] [[parlamentāra republika]], kas sastāv no [[Vācijas federālās zemes|16 federālajām zemēm]] (''Länder''). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Berlīne]]. Vācija ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]], [[NATO]], [[Lielais septītnieks|G7]] un [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|ceturtā lielākā ekonomika pasaulē]] pēc [[iekšzemes kopprodukts|IKP]] (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc [[pirktspējas paritāte]]s. Tai ir lielākais preču [[eksports]], kā arī otrs lielākais preču [[imports]] pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai,<ref>[http://www.topnews.in/germany-worlds-second-biggest-aid-donor-after-us-229970 Germany world's second biggest aid donor after US] TopNews, India, Apskatīts 2008, 04-10.</ref> tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download | title = The fifteen major spenders in 2006 | accessdate = 2007-08-23 | year = 2007 | format = PDF | work = Recent trends in military expenditure | publisher = Stockholm International Peace Research Institute | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070814224502/http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download | archivedate = 2007-08-14 }}</ref> Valstī ir attīstījies augsts [[dzīves līmenis]] un izveidojusies vispārēja [[Sociālā nodrošināšana|sociālās drošības]] sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī.<ref>[https://web.archive.org/web/20080404235732/http://www.iht.com/articles/2008/04/04/europe/poll.php The leader of Europe? Answers an ocean apart] International Herald Tribune. aprīlī 4, 2008. Apskatīts 2008, 04-04.</ref> Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.<ref>[http://www.innovations-report.de/html/berichte/informationstechnologie/bericht-109339.html Confidently into the Future with Reliable Technology] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131105055439/http://www.innovations-report.de/html/berichte/informationstechnologie/bericht-109339.html |date={{dat|2013|11|05||bez}} }} www.innovations-report.de. maijā 7, 2008. Apskatīts 2008, 04-04.</ref> == Etimoloģija == {{Pamatraksts|Vācijas nosaukumi}} Vācijas nosaukumi daudzām tautām ir ļoti atšķirīgi, jo liela nozīme ir bijusi Vācijas ģeogrāfiskajam stāvoklim [[Eiropa]]s centrā un [[Vācijas vēsture|tās ilgstošajai vēsturei]], kuras laikā tās teritoriju ir apdzīvojušas vairākas [[cilts|ciltis]], kā arī vēlāk, kad veidojās pirmās valstiņas, tā nebija vienota, bet gan sadrumstalota. Iespējams, ka nevienai citai Eiropas valstij nav tik izteikti daudz atšķirīgu nosaukumu. Piemēram, [[vācu valoda|vācu valodā]] šo valsti sauc par ''Deutschland'', savukārt [[franču valoda|franču valodā]] dēvē par ''Allemagne'', [[angļu valoda|angļu valodā]] — par ''Germany'', [[poļu valoda|poļu valodā]] — par ''Niemcy'', bet [[igauņu valoda|igauņu valodā]] — par ''Saksamaa''. Atšķirībā no citiem, [[balti|baltu]] tautas ([[latvieši]] un [[lietuvieši]]) šo valsti dēvē par ''Vāciju'' un ''Vokietiju''. Šāda vārda izcelsme nav pilnībā skaidra, bet, visticamāk, senākais vārds ''vāca'' jeb ''vākiā'' bija rietumbaltu tautu dots apzīmējums [[vikingi|vikingu]] sirotājiem. Leišu valodnieks [[Kazimirs Būga]] šo vārdu saista ar [[6. gadsimts|6. gadsimta]] hronista [[Jordāns|Jordāna]] pieminēto zviedru cilti ''vagoth''. Savukārt, pēc cita valodnieka Konstantīna Karuļa domām, vārda pamatā var būt indoeiropiešu vārds ''uek'' ("runāt"), no kā [[Senprūšu valoda|senprūšu valodā]] radies vārds ''wackis'' ("kliedziens, kara sauciens"), arī latviešu vārds "vēkšķis". Tamlīdzīgi vārdi sākotnēji varēja būt lietoti nesaprotamā valodā runājošo rietumu kaimiņtautu piederīgo apzīmēšanai. == Vēsture == {{Pamatraksts|Vācijas vēsture}} === Ģermāņu ciltis === {{Pamatraksts|Ģermāņi|Ģermānija}} [[Attēls:Germanic tribes (750BC-1AD).png|thumbnail|200px|Ģermāņu cilšu izplatība no 750. gada p.m.ē. līdz 1. gadsimtam]] Ir pieņemts ģermāņu [[etnoģenēze|etnoģenēzi]] saistīt ar skandināvu [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetu]] vai arī vēlāk ar pirmsromiešu [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmetu]]. [[1. gadsimts p.m.ē.|1. gadsimtā p.m.ē.]] no [[Skandināvija]]s dienvidiem un Vācijas ziemeļiem ciltis izpletās uz dienvidiem, austrumiem un rietumiem, nonākot saskarē ar [[ķelti|ķeltu]] ciltīm [[Gallija|Gallijā]] un [[irāņu tautas|irāņu]], [[balti|baltu]], [[slāvi|slāvu]] ciltīm [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]. Maz ir zināms par ģermāņu agrīno vēsturi, izņemot rakstiskās liecības par viņu kontaktiem ar [[Romas impērija|Romas impēriju]], etimoloģiskos pētījumus un arheoloģiskos atradumus.<ref name="Claster">Jill N. Claster: ''Medieval Experience: 300–1400''. NYU Press 1982, p. 35. {{ISBN|0-8147-1381-5}}.</ref> [[Oktaviāns|Augusta Oktaviāna]] valdīšanas laikā Romas karavadonis [[Publijs Kvintīlijs Vārs]] uzsāka iebrukumu Ģermānijā, un šajā laikā ģermāņu ciltis apguva romiešu kara taktiku, saglabājot cilšu identitāti. [[9. gads|9]]. gadā [[heruski|herusku]] cilts sakāva trīs Publija Vāra vadītos [[Romas leģions|Romas leģionus]]. Līdz ar to ģermāņi palika Romas impērijas neskarti no Reinas upes uz austrumiem un no [[Donava]]s uz ziemeļiem. [[3. gadsimts|3. gadsimtā]] saliedējas vairākas lielas ģermāņu ciltis: [[alemaņi]], [[franki]], [[hati (cilts)|hati]], [[sakši]], [[frīzi]], [[sigambri]] un [[tīringi]]. Ap [[260]]. gadu ģermāņi pārrāva robežu starp Ģermāniju un Romas impēriju un iebruka romiešu kontrolētajās teritorijās.<ref name="Cambridge ancient history">The Cambridge Ancient History, vol. 12, p. 442. {{ISBN|0-521-30199-8}}.</ref> === Svētā Romas impērija (962—1806) === {{Pamatraksts|Svētā Romas impērija}} [[Attēls:Weltliche Schatzkammer Wien (169)pano.jpg|thumbnail|150px|Svētās Romas impērijas kronis (izveidots ap 1000. gadu)]] 800. gadā franku karalis [[Kārlis Lielais]] izveidoja [[Karolingu impērija|Karolingu impēriju]], kuru 843. gadā Kārļa trīs mazdēli sadalīja trīs daļās. Šīs impērijas austrumu daļa ar nosaukumu [[Svētā Romas impērija]] eksistēja dažādās formās no 962. līdz pat 1806. gadam. Tās teritorija bija izstiepta no [[Eidera]]s upes ziemeļos līdz [[Vidusjūra]]s krastam dienvidos. [[Attēls:Lucas Cranach (I) workshop - Martin Luther (Uffizi).jpg|thumbnail|150px|left|[[Mārtiņš Luters]] (1483 – 1546), [[Protestantu reformācija]]s aizsācējs]] [[Otonu dinastija]]s valdīšanas laikā (919—1024) tika apvienotas sešas ģermāņu hercogistes un vācu (austrumfranku) karalis 962. gadā tika kronēts par [[Svētās Romas impērijas imperators|Svētās Romas imperatoru]]. [[Sālieši|Sāliešu]] imperatoru valdīšanas laikā (1024—1125) Svētās Romas impērijai tika pievienoti [[Itālija]]s ziemeļi un [[Burgundija]]. [[Hoenštaufeni|Hoenštaufenu]] imperatoru valdīšanas laikā (1138—1254) Vācijas prinči palielināja ietekmi [[slāvi|slāvu]] apdzīvotajās teritorijās, kuras atradās dienvidos un austrumos, dibinot vācu apmetnes šajās zemēs (''[[Ostsiedlung]]''). Vācijas ziemeļu pilsētas kļuva turīgas, jo bija iestājušās [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]]. 1356. gadā tika izdota [[Zelta bulla (1356)|Zelta bulla]], kas aizliedza veidot pilsētu savienības, un tā tika pievienota impērijas konstitūcijai, kura bija spēkā līdz tās norietam. Tajā tika arī noteikts, ka imperators izvēlas septiņus [[kūrfirsts|kūrfirstus]], kuri valdīja dažās no spēcīgākajām firstistēm un arhibīskapijām. Sākot no [[15. gadsimts|15. gadsimta]] imperatori viņus izvēlējās tikai no [[Hābsburgi|Hābsburgu]] dinastijas [[Austrijas erchercogiste|Austrijas erchercogistē]]. Sākot ar 16. gadsimtu, kad lielākā daļa nevācu zemju impērija bija zaudējusi, un sāka asociēties ar vācu zemēm, dokumentos pa laikam parādījās norāde par "vācu nāciju". 1512. gadā imperators [[Maksimiliāns I Hābsburgs]], pirmo reizi lietoja apzīmējumu Vācu nācijas svētā Romas impērija (''Sacrum Romanum Imperium Nationis Germanicæ''). 1517. gadā mūks [[Mārtiņš Luters]], izdodot [[95 tēzes]] ar aicinājumu uz disputu par grēku atlaižu tirdzniecību, aizsāka [[reformācija|reformāciju]]. Pēc 1530. gada atsevišķā [[Luterisms|Luterāņu baznīca]] kļuva par oficiālo reliģiju daudzās Vācijas zemēs. {{dat|1531|02|27||bez}} [[Hesene]]s vadonis [[Filips I]] un [[Saksija]]s vadonis [[Johans Frederiks I]], tā laika divi ietekmīgākie protestantu vadītāji, izveidoja [[Šmakaldes savienība|Šmakaldes savienību]],<ref>Kagan. ''The Western Heritage'', p. 360''</ref> kas drīz kļuva par politisku kustību, jo atdalīšanās no katoļu baznīcas deva ievērojamas ekonomiskas priekšrocības. 1535. gada decembrī savienībā ietilpa visas vācu valstis, kas atzina [[Augsburgas ticības apliecība|Augsburgas ticības apliecību]]. Sākotnēji savienību atbalstīja [[Francija]]s karalis [[Fransuā I]], lai pretotos imperatoram, tomēr 1544. gadā noslēdza mieru ar imperatoru un pārtrauca atbalstīt savienību. 1538. gadā par savienības sabiedroto kļuva [[Dānija]], taču 1544. gadā Dānija un Sv. Romas impērija noslēdza Špeieres vienošanos, kura noteica, ka [[Kristiāns III|Kristiāna III]] valdīšanas laikā Dānijai ir jāuztur draudzīgas attiecības ar impēriju. 1546. gadā [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis V]] uzsāka [[Šmakaldes karš|Šmakaldes karu]], lai apspiestu protestantismu impērijā. {{dat|1547|04|24||bez}} Kārļa V un pāvesta [[Pāvils III|Pāvila III]] apvienotais karaspēks uzsāka Mīlbergas kauju, kuras rezultātā tika sagūstīti vairāki Šmakaldes savienības vadoņi, tostarp, dibinātāji Filips I un Johans Frederiks I. Trīsdesmit uzvarēto pilsētu iedzīvotājiem vajadzēja atgriezties katoļticībā, taču realitātē tas nenotika.<ref>Merriman, John. ''A History of Modern Europe, Volume One'', p. 110.</ref> Pēc šīs kaujas tikai divas pilsētas turpināja pretoties. Reliģisko konfliktu dēļ sākās [[Trīsdesmitgadu karš]] (1618—1648), kura rezultātā visvairāk tika izpostītas vācu zemes.<ref>[http://mars.wnec.edu/~grempel/courses/wc2/lectures/30yearswar.html The Thirty-Years-War] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19991009072232/http://mars.wnec.edu/~grempel/courses/wc2/lectures/30yearswar.html |date={{dat|1999|10|09||bez}} }}, Gerhard Rempel, Western New England College.</ref> [[Vestfālenes miera līgums]] (1648) pārtrauca reliģijas karu starp vācu zemēm, bet impērija ''[[de facto]]'' bija sadalījusies vairākās neatkarīgās daļās. No 1740. gada Vācijas vēsturē dominēja [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Prūsijas Karaliste]]s duālisms. 1806. gadā, [[Napoleona kari|Napoleona karu]] rezultātā, impērija beidza eksistēt.<ref name="concise h">Fulbrook, Mary: ''A Concise History of Germany'', Cambridge University Press 1991, p. 97. {{ISBN|0-521-54071-2}}</ref> === Vācu Savienība un revolūcija (1814—1871) === [[Attēls:Nationalversammlung in der Paulskirche.jpg|thumbnail|200px|Frankfurtes parlaments 1848. gadā.]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]], kurš tika sasaukts pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] sakāves 1814. gadā, tika dibināta [[Vācu Savienība]] (''Deutscher Bund''), brīva savienība no 39 suverēnām valstīm. Domstarpības par atjaunošanas politiku daļēji noveda pie [[liberālisms|liberālu]] kustību izvirzīšanās, vienotības un brīvību pieprasīšanas. Tomēr tam sekoja brīvību apspiešana no austriešu valstvīra [[Klēmenss fon Meternihs|Klēmensa Meterniha]]. Šī perioda laikā daudzi vācieši iespaidojās no [[Franču revolūcija]]s ideāliem, kā rezultātā par vērā ņemamu spēku kļuva [[nacionālisms]]. Pirmo reizi melnā, sarkanā un zelta krāsa, kuras vēlāk kļuva par [[Vācijas karogs|nacionālo simbolu]] krāsām, tika izvēlētas, lai simbolizētu kustību.<ref>Martin, Norman. [https://www.fotw.info/flags/de1848.html German Confederation 1815–1866 (Germany)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071013022659/https://www.fotw.info/flags/de1848.html |date={{dat|2007|10|13||bez}} }} Flags of the World. Oct. 5, 2000. Apskatīts 2006, 12-07.</ref> 1848. gadā Eiropā norisinājās [[1848. gada revolūcijas|vairākas nopietnas revolūcijas]]. Inteliģence un vienkāršās tautas pārstāvji uzsāka [[revolūcijas 1848. gadā vācu zemēs|revolūciju arī vācu zemēs]]. Monarhi sākotnēji piekāpās revolucionāru liberālajām prasībām. Prūsijas karalim [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdriham Vilhelmam IV]] tika piedāvāts [[imperators|imperatora]] tituls, ar ierobežotām pilnvarām, taču viņš noraidīja troni un piedāvāto konstitūciju. Prūsijā samilza konflikts starp karali [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelmu I]] un arvien liberālāko parlamentu, kā rezultātā 1862. gadā karalis Prūsijas premjerministra amatā iecēla [[Oto fon Bismarks|Oto fon Bismarku]]. 1864. gadā Bismarks veiksmīgi vadīja [[Otrais Šlēsvigas karš|karu pret Dāniju]], pēc kura Dānija bija spiesta atdot Prūsijai Šlēsvigu un Holšteinu. Prūsijas uzvara 1866. gadā notikušajā [[Austrijas-Prūsijas karš|Austrijas-Prūsijas karā]] ļāva viņam izveidot [[Ziemeļvācijas savienība|Ziemeļvācijas savienību]] (''Norddeutscher Bund''), kurā netika iekļauta [[Austrijas Impērija]], agrāk vadošā vācu zeme, lai pasargātu pārējās vācu firstistes no tās ietekmes. === Vācijas Impērija (1871—1918) === {{Pamatraksts|Vācijas Impērija|Pirmais pasaules karš}} [[Attēls:Wernerprokla.jpg|thumbnail|200px|Vācijas dibināšana [[Versaļas pils|Versaļas pilī]], [[Francija|Francijā]] ([[Oto fon Bismarks|Bismarks]] ir redzams attēla centrā, baltā uzvalkā)]] 1870. gadā Bismarks izprovocēja Franciju uz karu par Spānijas mantojumu. 1871. gadā [[Francijas—Prūsijas karš|Francija tika sakauta]] un 18. janvārī [[Versaļas pils|Versaļas pilī]] tika pasludināta Vācijas Impērija. [[Vācijas apvienošana]] notika balstoties uz [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]]- par imperatoru kļuva Prūsijas karalis Vilhelms I no [[Hoencollernu dinastija]]s, savukārt par galvaspilsētu tika pasludināta [[Berlīne]]. Vācijas Impērijā tika iekļautas visas vācu zemes, izņemot Austriju (''Kleindeutschland'' — "Mazā Vācija"). Sākot ar 1884. gadu Vācija nodibināja [[Vācijas kolonijas|dažas kolonijas]] arī ārpus Eiropas. [[Attēls:Map-DR-Prussia.svg|thumbnail|200px|left|Imperiālā Vācija (1871–1918), dominējošā [[Prūsijas Karaliste]] iekrāsota zilā krāsā]] Imperatora [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelma I]] ārpolitka, federālo zemju saliedēšana, Francijas izolācija diplomātiskā nozīmē, kā arī izvairīšanās no kariem nodrošināja Vācijai vērā ņemamas nācijas stāvokli. [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] valdīšanas laikā Vācija tāpat kā citas Eiropas lielvaras uzsāka [[imperiālisms|imperiālistisku]] vadības kursu, kā rezultātā tai radās domstarpības ar kaimiņvalstīm. Īpaši par to, ka Francija izveidoja jaunas attiecības un noslēdza vienošanos ar [[Lielbritānijas impērija|Apvienoto Karalisti]] un vēlāk arī ar [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Vācija, izņemot kontaktus ar [[Austroungārija|Austroungāriju]], pati kļuva par izolētu valsti. Vācija imperiālisma laikā pievienojās daudzām Eiropas valstīm un arī izteica pretenzijas uz savu daļu no [[Āfrika]]s. 1884. gadā [[Berlīnes konference|Berlīnes konferencē]] Āfrika tika sadalīta starp Eiropas lielvarām. Vācija arīdzan ieguva dažas teritorijas, tai skaitā, [[Tanzānija|Vācu Austrumāfriku]], [[Namībija|Vācu Dienvidrietumāfriku]], [[Togo]]lendu un [[Kamerūna|Kamerūnu]]. Cīņa par Āfrikas zemēm izraisīja saspīlētas attiecības starp Eiropas lielvarām un tas kļuva par vienu no [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] cēloņiem. {{dat|1914|6|28}} veiktais [[atentāts]] pret [[erchercogs Francis Ferdinands|Austrijas kroņprinci]] izraisīja [[Pirmais pasaules karš|Pirmo pasaules karu]]. Vācija kā daļa no nesekmīgās [[Centrālās lielvalstis|Centrālo lielvalstu]] grupas cieta sakāvi no [[Antante]]s spēkiem vienā no visu laiku asiņainākajiem konfliktiem. 1918. gada novembrī notika [[Novembra revolūcija]], kuras rezultātā imperators Vilhelms II atteicās no troņa. Pamiers tika parakstīts [[11. novembris|11. novembrī]], kas iezīmēja arī kara beigas. 1919. gada jūnijā Vācija bija spiesta parakstīt arī [[Versaļas līgums|Versaļas miera līgumu]]. Līgums Vācijā tika uztverts kā aizskarošs kara turpinājums, kas tika panākts ar citiem līdzekļiem, un tas tiek bieži pieminēts kā viens no [[Nacionālsociālisms|nacisma]] uzplaukuma iemesliem.<ref name="lee h">Stephen J. Lee: ''Europe, 1890–1945''. Routledge 2003, p. 131. {{ISBN|0-415-25455-8}}.</ref> === Veimāras Republika (1919—1933) === {{Pamatraksts|Veimāras Republika}} 1918. gada novembrī revolucionāri pasludināja Vāciju par [[republika|republiku]], ķeizars atteicās no troņa un tam sekoja cīņa par varu. Vardarbība beidzās ar republikas saglabāšanu, un {{dat|1919|8|11}} ar [[Vācijas prezidents|prezidenta]] [[Frīdrihs Eberts|Frīdriha Eberta]] parakstu stājās spēkā [[Veimāras Konstitūcija]]. Vācijas tautai ar tās politisko sistēmu un partiju izveidošanu [[parlamentārisms|parlamentārajā demokrātijā]] trūka pieredzes. Tā cieta no [[Lielā depresija|Lielās depresijas]], no skarbajiem miera noteikumiem, kurus noteica [[Versaļas līgums]], kā arī no biežajām valdību maiņām. Tās plašais [[Labēja politika|labējais]] spārns ([[monarhisms|monarhisti]], [[nacionālisms|nacionālisti]] un vēlāk nacisti) meklēja vaininiekus Vācijas zaudējumam Pirmajā pasaules karā ("dunča dūriens mugurā"). 1920. gada martā konservatīvie spēki veica nesekmīgu [[Kapa pučs|valsts apvērsumu]] pret Veimāras Republikas valdību. Revolūcijas laikā zaudējot cīņā par varas iegūšanu, radikāli kreisie tomēr turpināja savu cīņu arī zem jaunās sistēmas. [[Vācijas Komunistu partija]], kura tika dibināta 1918. gadā, nemitīgi turpināja augt arvien lielāka un lielāka. Populāra kļuva arī Vācijas Strādnieku partija (vēlāk zināma kā Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku Partija jeb [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacistu partija]]). 1923. gada novembrī NSDAP neveiksmīgi [[Alus pučs|mēģināja sagrābt varu]] [[Minhene|Minhenē]]. No 1932. gada NSDAP kļuva par lielāko partiju parlamentā (1932. gada jūlija vēlēšanās: 230 vietas no 608). Pēc vairākām neveiksmīgām valdībām prezidents [[Pauls fon Hindenburgs]] veica izšķirīgu lēmumu. Pēc labējo spēku spiediena un neredzot alternatīvu, viņš {{dat|1933|1|30}} Vācijas kanclera amatā iecēla NSDAP līderi [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]]. === Trešais reihs (1933—1945) === {{Pamatraksts|Trešais reihs|Otrais pasaules karš}} [[Attēls:Adolf Hitler cph 3a48970.jpg|thumbnail|150px|[[Ādolfs Hitlers]] — Trešā reiha kanclers]] {{dat|1933|2|27}} notika [[Reihstāga dedzināšana|Reihstāga ugunsgrēks]]. Pēc šī notikuma tika izdots ārkārtas dekrēts un ātri atceltas galvenās demokrātiskās tiesības. Nacisti uzsāka cīņu pret opozicionāriem, kurus pārstāvēja sociāldemokrāti un komunisti. [[Veicināšanas akts]] deva Hitlera vadītajai valdībai pilnu likumdošanas varu. Vienīgi [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]] pēc ugunsgrēka balsoja pret šiem lēmumiem un komunistiem, bet saskaņā ar pieņemto [[Reihstāga ugunsgrēka dekrēts|Reihstāga ugunsgrēka dekrētu]] viņi nevarēja iesniegt iebildumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.dhm.de/lemo/html/nazi/innenpolitik/ermaechtigungsgesetz/index.html | title = Das Ermächtigungsgesetz 1933 | accessdate = 2008-09-12 | author = Deutsches Historisches Museum | publisher = Deutsches Historisches Museum | language = German | quote = An der Abstimmung nicht teilnehmen konnten die 81 Abgeordneten der Kommunistischen Partei Deutschlands (KPD). Ihre Mandate waren auf Basis der Reichstagsbrandverordnung bereits am 8. März 1933 annulliert worden. }}<br />Roderick Stackelberg, ''Hitler's Germany: origins, interpretations, legacies''. Routledge 1999, p. 103. {{ISBN|0-415-20114-4}}. <br />Scheck, Raffael. [http://www.colby.edu/personal/r/rmscheck/GermanyE1.html Establishing a Dictatorship: The Stabilization of Nazi Power] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130114153606/http://www.colby.edu/personal/r/rmscheck/GermanyE1.html |date={{dat|2013|01|14||bez}} }} Colby College. Apskatīts 2006, 07-12.</ref> Vācija tika izveidota kā centralizēta [[totalitārisms|totalitāra]] valsts, kuru vadīja tikai [[vienpartijas sistēma|viena partija]]. Tas tika panākts ar vairākām izmaiņām likumdošanā, kā arī ar jaunu dekrētu pieņemšanu. Rūpniecība tika regulēta ar [[kvota|kvotu]] palīdzību un tā tika novirzīta uz [[kara ekonomika|kara preču ražošanu]], kā rezultātā sākās [[militāra bruņošana|militāra bruņošanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.dhm.de/lemo/html/nazi/wirtschaft/index.html | title = Industrie und Wirtschaft | accessdate = 2008-09-12 | author = Deutsches Historisches Museum | publisher = Deutsches Historisches Museum| language = German| quote = Der Vierjahresplan sollte ab 1936 die wirtschaftliche Kriegsfähigkeit Deutschlands herbeiführen....Bereits im Februar 1933 erklärte Hitler, dass alle öffentlichen Maßnahmen zur Arbeitsbeschaffung zugleich der "Wehrhaftmachung" zu dienen hätten und den Interessen des Staates untergeordnet seien....}}</ref> 1936. gadā Vācija atguva kontroli pār [[Reinzeme|Reinzemi]], un tā bija viena no vairākām [[ekspansionisms|ekspansionistu]] ideju realizācijām, lai izveidotu [[Trešais reihs|Lielvāciju]] (''Großdeutschland''). [[Attēls:Potsdamer Platz 1945.jpg|thumbnail|left|200px|Berlīnes drupas pēc Otrā pasaules kara; ''Potsdamer Platz'' 1945. gadā]] 1939. gadā [[Otrā pasaules kara cēloņi|nacionālisma, militārisma un teritoriālo jautājumu spriedzes pieaugums]], kā arī [[Molotova—Ribentropa pakts]] ar [[Padomju Savienība]]s atbalstu, ļāva Vācijai [[Polijas kampaņa|veikt]] [[zibenskarš|zibenskaru]] pret [[Polija|Poliju]]. Pēc tam uzreiz sekoja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s kara pieteikums Vācijia, kas iezīmēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumu Eiropā. Vācija un tās sabiedrotie ātri vien ieguva tiešu vai netiešu kontroli pār tuvākajām kaimiņvalstīm. {{dat|1941|6|22}} Hitlers lauza noslēgto paktu ar PSRS un uzsāka iebrukumu [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. Tajā pašā gadā [[Japānas Impērija|Japāna]] [[Pērlhārboras bombardēšana|uzbruka Pērlhārborai]], un līdz ar to Vācija pieteica karu arī [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]]. Lai gan vācu armijai sākotnēji izdevās strauji iebrukt Padomju Savienībā, [[Staļingradas kauja]] iezīmēja pagrieziena punktu karā. Pēc tās vācieši [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]] uzsāka atkāpšanos. Savukārt [[Rietumu fronte|Rietumu frontē]] pagrieziena punkts bija [[Izcelšanās Normandijā|D-diena]], sabiedroto spēki izsēdās [[Normandija]]s piekrastē un ātri virzījās uz priekšu Vācijas okupētajā teritorijā. Drīz sekoja Vācijas sakāve. {{dat|1945|5|8}}, [[Sarkanā armija]] okupēja [[Berlīne|Berlīni]]. Trešā reiha represīvais režīms apspieda dažādas minoritātes, šķirojot cilvēkus pēc tautības, politiskās pārliecības, seksuālās orientācijas un citiem principiem. Nacistu represijās laikā tika nogalināti aptuveni 11 miljoni cilvēku, no kuriem 6 miljoni bija ebreji (puse no tiem bija no Polijas).<ref name=Kacowicz101>Arie Marcelo Kacowicz, Pawel Lutomski, Population resettlement in international conflicts: a comparative study, Lexington Books, 2007, p.100, ISBN 073911607: "... resulted in the deaths of about three million Poles and three million Polish Jews,..."</ref> Otrā pasaules kara un [[holokausts|holokausta]] dēļ Eiropā gāja bojā kopā 35 miljoni iedzīvotāju. === Dalīšana un atkalapvienošana (1945—1990) === [[Attēls:Deutschland Bundeslaender 1957.png|thumbnail|150px|Vācija tika sadalīta divās valstīs. Rietumvāciju kontrolēja amerikāņi, briti un franči, bet Austrumvācija nonāca Padomju Savienības kontrolē]] Kara rezultātā tika nogalināti gandrīz 10 miljoni vācu karavīru un civiliedzīvotāji, tika zaudētas lielas teritorijas un aptuveni 15 miljoni vāciešu tika izraidīti no bijušām austrumu teritorijām un citām valstīm, kā arī tika izpostītas vairākas lielas pilsētas. Atlikusī valsts teritorija un [[Berlīne]] tika sadalīta četrās [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] okupētajās zonās. Rietumu sektori, kurus kontrolēja [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotās Valstis]], tika apvienoti {{dat|1949|5|23}}, lai izveidotu [[Rietumvācija|Vācijas Federatīvo Republiku]] (''Bundesrepublik Deutschland''); {{dat|1949|10|7}} Padomju kontrolētā zona kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātisko Republiku]] (''Deutsche Demokratische Republik''). Arī Berlīne tika sadalīta: [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]] un [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]]. Austrumberlīne kļuva par Austrumvācijas galvaspilsētu, savukārt par Rietumvācijas galvaspilsētu tika izvēlēta [[Bonna]]. Tomēr Rietumvācija deklarēja Bonnu kā galvaspilsētu tikai uz pagaidu laiku,<ref name="provisional">Britannica http://www.britannica.com/eb/article-9080620/Bonn</ref> lai uzsvērtu savu viedokli, ka divu valstu izveidošana ir mākslīgs ''[[status quo]]''. Rietumvācija, kura tika izveidota kā federāla parlamentāra republika ar "sociālu tirgus ekonomiku", izveidoja ciešas attiecības ar Savienotajām Valstīm, Apvienoto Karalisti un Franciju. No [[1950. gadi|1950. gadu]] sākuma valstī sākās ilgstoša ekonomiskā izaugsme (''Wirtschaftswunder''). 1955. gadā Rietumvācija iestājās [[NATO]], kā arī 1958. gadā bija [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s dibinātājvalsts. [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|200px|thumbnail|left|[[Berlīnes mūris]] pie [[Brandenburgas vārti]]em neilgi pirms nojaukšanas 1989. gadā]] Austrumvācija bija [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valsts zem [[Padomju Savienība|PSRS]] politiskās un militārās kontroles, ko nodrošināja okupācijas spēki un [[Varšavas pakts]]. Lai gan tika apgalvots, ka tā ir demokrātiska valsts, politiskā vara piederēja komunistu kontrolētās [[Vācijas Sociālistiskā Vienotības partija|Vācijas Sociālistiskās Vienotības partijas]] elitei (politbirojam). Viņu varu nodrošināja slepenpolicija [[Stasi]] un dažādas partijas apakšorganizācijas katrā no sabiedrības sfērām. Lai gan Austrumvācijas [[propaganda]] tika pamatota ar labumiem, ko sniedz valsts sociālās programmas, kā arī Rietumvācijas iebrukuma draudiem, daudzi tās pilsoņi skatījās rietumu virzienā tās politiskās brīvības un ekonomiskās labklājības dēļ.<ref>Colchester, Nico. [http://www.ft.com/cms/s/504285c4-68b6-11da-bd30-0000779e2340,dwp_uuid=6f876a3c-e19f-11da-bf4c-0000779e2340.html D-mark day dawns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070319102656/http://www.ft.com/cms/s/504285c4-68b6-11da-bd30-0000779e2340,dwp_uuid=6f876a3c-e19f-11da-bf4c-0000779e2340.html |date={{dat|2007|03|19||bez}} }} Financial Times. janvārī 1, 2001. Apskatīts 2006, 12-07</ref> [[Berlīnes mūris]], kas tika uzbūvēts 1961. gadā, lai apstādinātu austrumvāciešu bēgšanu uz Rietumvāciju, kļuva par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] simbolu. Saspīlējums starp Austrumu un Rietumu Vāciju samazinājās [[1970. gadi|1970. gadu]] sākumā pēc kanclera [[Villijs Brants|Villija Branta]] ''[[Ostpolitik]]'', kurā ''de facto'' tika pieņemti Vācijas teritoriālie zaudējumi Otrā pasaules kara laikā. 1989. gada 2. maijā [[Ungārija]] sāka demontēt žogu uz robežas ar Austriju un 11. septembrī atvēra robežu, kas izraisīja tūkstošiem austrumvāciešu izceļošanu uz Rietumvāciju caur Ungāriju un Austriju. Šiem notikumiem bija postoša ietekme uz Austrumvāciju, kur sākās masu demonstrācijas. Novembrī Austrumvācijas iestādes atviegloja ierobežojumus uz robežām, kas ļāva Austrumvācijas iedzīvotājiem pa taisno doties uz Rietumvāciju. Robežu atvēršana paātrināja Austrumvācijas reformu procesu. 1990. gada 18. martā sarīkotajās pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās uzvarēja "Alianse Vācijai", kura iestājās par Vācijas apvienošanos. Rezultātā gadu vēlāk, {{dat|1990|9|12}}, tika noslēgts [[Divi plus četri līgums]], kurā tika paredzēts, ka četras okupācijas varas atsakās no savām tiesībām, un Vācija pilnībā ieguva [[suverenitāte|suverenitāti]]. [[Vācijas atkalapvienošana]] pilnībā tika pabeigta {{dat|1990|10|3}}, kad Rietumvācijai tika pievienotas visas piecas Austrumvācijas federālās zemes. === Berlīnes republika un integrācija ES (1990—) === Balstoties uz Bonnas-Berlīnes paktu, {{dat|1994|3|10}} parlaments apstiprināja [[Berlīne|Berlīni]] par vienotās valsts galvaspilsētu, bet [[Bonna]] ieguva unikālu statusu — tā kļuva par federālo pilsētu (''Bundesstadt''), saglabājot dažas no federālajām ministrijām.<ref name="BBG">WDR http://www.wdr.de/themen/kultur/stichtag/2004/03/10.jhtml Eine "faire Arbeitsteilung" Vor 10 Jahren: Bundestag beschließt Bonn-Berlin-Gesetz. 10 martā 04.</ref> Valdības pārvietošana uz Berlīni tika pabeigta 1999. gadā. Kopš atkalapvienošanas Vācijai ir bijusi nozīmīga loma gan [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES), gan [[NATO]]. Vācija sūtīja gan miera uzturēšanas spēkus uz [[Balkānu pussala|Balkāniem]], kur 1999. gadā norisinājās NATO uzbrukums [[Dienvidslāvija]]i, gan arī [[Bundesvērs|savus bruņotos spēkus]] kā daļu no NATO uz [[Afganistāna|Afganistānu]], kur viņu uzdevums bija nodrošināt stabilitāti valstī, kad tika gāzts [[Taliban]] režīms.<ref name="ARM">Dempsey, Judy. [https://web.archive.org/web/20081007082348/http://www.iht.com/articles/2006/10/31/news/germany.php Germany is planning a Bosnia withdrawal] International Herald Tribune. Oct. 31, 2006. Apskatīts 2006, 11-30</ref> Šī armijas izvietošana Afganistānā bija strīdīga, jo kopš kara Vācijai tika noteikts izvietot karaspēku kāda teritorijā tikai, lai aizstāvētos, nevis uzbruktu. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Deutschland topo.jpg|thumbnail|150px|Vācijas topogrāfiskā karte]] Vācijas teritorija aizņem 357 021 [[kvadrātkilometrs|km²]], kura sastāv no 349 223 km² sauszemes un 7798 km² ar ūdeni klātas virsmas. Tā pēc platības ir septītā lielākā valsts [[Eiropa|Eiropā]] un 63. lielākā valsts pasaulē. Augstākais punkts ir [[Cūgšpice]] (2962 m [[Augstums virs jūras līmeņa|v. j. l.]]), kas atrodas [[Alpi|Alpu kalnos]] Vācijas dienvidos. Virzoties uz ziemeļiem, augstums virs jūras līmeņa pakāpeniski samazinās līdz pat [[Ziemeļjūra]]s krastiem ziemeļrietumos un [[Baltijas jūra]]s krastiem ziemeļaustrumos. Vācijas centrālajā daļā atrodas ar mežiem klātas [[augstiene]]s, bet ziemeļos — [[zemiene]]s. Zemākais punkts atrodas [[Vilštermārša|Vilštermāršā]], [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] federālajā zemē (3,54 m zem jūras līmeņa). Pa Vācijas teritoriju plūst arī dažas no Eiropas lielākajām upēm, piemēram, [[Reina]], [[Donava]] un [[Elba]].<ref name="CIA" /> Neviena cita Eiropas valsts nerobežojas ar tik daudz valstīm kā Vācija. Vācija tās galējos ziemeļos robežojas ar [[Dānija|Dāniju]], konkrēti, ar [[Jitlande]]s pussalu. Uz austrumiem un rietumiem no pussalas attiecīgi atrodas [[Baltijas jūra]] un [[Ziemeļjūra]], kas arī apskalo Vācijas krastus. Austrumos Vācija robežojas ar [[Polija|Poliju]] un [[Čehija|Čehiju]], dienvidos ar [[Austrija|Austriju]] un [[Šveice|Šveici]], dienvidrietumos ar [[Francija|Franciju]] un [[Luksemburga|Luksemburgu]], bet ziemeļrietumos ar [[Beļģija|Beļģiju]] un [[Nīderlande|Nīderlandi]]. === Administratīvais iedalījums === {{Pamatraksts|Vācijas federālās zemes}} Vācija tiek iedalīta [[Vācijas federālās zemes|16 federālās zemēs]] (''Länder'', vienskaitlī ''Land''; tiek dēvētas arī par ''Bundesländer'', vienskaitlī ''Bundesland''). Vēl sīkāk Vācija iedalās 439 rajonos (daudzskaitlī ''Kreise'') un pilsētās (''kreisfreie Städte''). <div style="position: relative; float:left; font-size:90%; border:3px; max-width:480px; width:50%;;"> [[Attēls:Karte Bundesrepublik Deutschland.svg|300px]] {{Image label|x=-54.0|y=-118.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Lower Saxony.svg|15px]] '''[[Lejassaksija]]'''}} {{Image label|x=-79.0|y=-92.0|scale=-1|text=[[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|15px]] '''[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]'''}} {{Image label|x=-114.0|y=-70.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|15px]] ''' [[Hamburga]]'''}} {{Image label|x=-197.0|y=-52.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Mecklenburg-Western Pomerania (great).svg|15px]] '''[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]'''}} {{Image label|x=-162.0|y=-160.0|scale=-1|text=[[Attēls:Wappen Sachsen-Anhalt.svg|15px]] '''[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]'''}} {{Image label|x=-233.0|y=-197.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Saxony.svg|15px]] '''[[Saksija]]'''}} {{Image label|x=-201.0|y=-102.0|scale=-1|text=[[Attēls:Brandenburg Wappen.svg|15px]] '''[[Brandenburga (zeme)|Brandenburga]]'''}} {{Image label|x=-223.0|y=-128.0|scale=-1|text=[[Attēls:DEU Berlin COA.svg|15px]] '''[[Berlīne]]'''}} {{Image label|x=-144.0|y=-212.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Thuringia.svg|15px]] '''[[Tīringene]]'''}} {{Image label|x=-83.0|y=-230.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Hesse.svg|15px]] '''[[Hesene]]'''}} {{Image label|x=-20.0|y=-170.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of North Rhine-Westfalia.svg|15px]] '''[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]'''}} {{Image label|x=-14.0|y=-249.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Rhineland-Palatinate.svg|15px]] '''[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]'''}} {{Image label|x=-172.0|y=-314.0|scale=-1|text=[[Attēls:Bayern Wappen.svg|15px]] '''[[Bavārija]]'''}} {{Image label|x=-65.0|y=-335.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Baden-Württemberg (lesser).svg|15px]] '''[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]'''}} {{Image label|x=-25.0|y=-295.0|scale=-1|text=[[Attēls:Wappen des Saarlands.svg|15px]] '''[[Zāra (zeme)|Zāra]]'''}} {{Image label|x=-104.0|y=-17.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Schleswig-Holstein.svg|15px]] '''[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]'''}} </div> {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="140px" | [[Vācijas federālās zemes|Federālā zeme]] !!width="85px"| Admin. centrs !!width="85px"| [[Platība]] (km²)!!width="85px"| [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] </tr> |- | [[Bavārija]] || [[Minhene]] || style="text-align:right"|70549|| style="text-align:right"|12444000 |- | [[Bādene-Virtemberga]] || [[Štutgarte]] || style="text-align:right"|35752|| style="text-align:right"|10717000 |- | [[Berlīne]] || [[Berlīne]] ||style="text-align:right"|892|| style="text-align:right"|3400000 |- | [[Brandenburga (zeme)|Brandenburga]] || [[Potsdama]] || style="text-align:right"|29477|| style="text-align:right"|2568000 |- | [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || [[Brēmene]] || style="text-align:right"|404|| style="text-align:right"|663000 |- | [[Hamburga]] || [[Hamburga]] ||style="text-align:right"|755|| style="text-align:right"|1735000 |- | [[Hesene]] || [[Vīsbādene]] || style="text-align:right"|21115|| style="text-align:right"|6098000 |- | [[Lejassaksija]] || [[Hannovere]] || style="text-align:right"|47618|| style="text-align:right"|8001000 |- | [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || [[Šverīne]] || style="text-align:right"|23174|| style="text-align:right"|1720000 |- | [[Reinzeme-Pfalca]] || [[Mainca]] || style="text-align:right"|19847|| style="text-align:right"|4061000 |- | [[Saksija]] || [[Drēzdene]] || style="text-align:right"|18416|| style="text-align:right"|4296000 |- | [[Saksija-Anhalte]] || [[Magdeburga]] || style="text-align:right"|20445|| style="text-align:right"|2494000 |- | [[Šlēsviga-Holšteina]] || [[Ķīle]] || style="text-align:right"|15763|| style="text-align:right"|2829000 |- | [[Tīringene]] || [[Erfurte]] || style="text-align:right"|16172|| style="text-align:right"|2355000 |- | [[Zāra (zeme)|Zāra]] || [[Zārbrikene]] || style="text-align:right"|2569|| style="text-align:right"|1056000 |- | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || [[Diseldorfa]] || style="text-align:right"|34043|| style="text-align:right"|18075000 |} |} === Klimats === [[Attēls:Hintersee.jpg|thumbnail|200px|[[Alpi|Alpu]] ainava [[Bavārija|Bavārijā]]]] Vācija atrodas [[mērenā josla|mērenajā klimata joslā]] starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[Austrumeiropa]]s [[kontinetālais klimats|kontinentālā klimata]] apgabaliem. Klimatu spēcīgi ietekmē [[Golfa straume]], kura daļēji ieplūst arī [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]] arī pie [[Jitlande]]s pussalas krastiem. Vācijā ir raksturīgi [[vējš|vēji]], kuri pūš no rietumiem. [[Nokrišņi|Nokrišņu]] sadalījums ir vienmērīgs visu gadu, kā arī ir salīdzinoši daudz [[mākoņi|mākoņainu]] dienu. Gada vidējais nokrišņu daudzums pārsniedz 700&nbsp;mm. Gada vidējā [[temperatūra]] ir 9 °C, un krasas temperatūras maiņas ir retas. Protams, dažādos [[gadalaiks|gadalaikos]] temperatūra ir atšķirīga. [[Ziema|Ziemā]] vidējā gaisa temperatūra zemienēs ir 1,5 °C, savukārt kalnu rajonos tā nokrītas līdz –6 °C. Vācijas austrumu daļai raksturīgs vairāk kontinentālais klimats, kad ziemas ir diezgan aukstas, bet vasaras — karstas, nereti, ar ilgstošiem [[sausums|sausuma]] periodiem. Siltākajā gada mēnesī [[jūlijs|jūlijā]] temperatūra zemienēs ir 18 °C, bet no vējiem pasargātajās ielejās valsts dienvidos tā vidēji ir pat 20 °C. Nereti gadās arī karstuma periodi, kad temperatūra vairākas dienas pārsniedz 30 °C. Vācijas dienvidu apgabalā [[Bavārija|Bavārijā]] pa Alpu ziemeļu nogāzēm lejup plūst silts gaiss — pūš kalnu vējš [[fēns]], kurš var izraisīt strauju [[sniegs|sniega]] kušanu. Vācijā ir garš [[veģetācija]]s periods bez [[sals|sala]], un galējā gaisa temperatūra ir novērojama reti. === Bioloģiskā daudzveidība === [[Attēls:Cervus elaphus 11.jpg|thumbnail|200px|Vācijā [[brieži]] ir plaši izplatīti dzīvnieki]] Vācijas teritoriju var iedalīt četros [[ekorajons|ekorajonos]]: Atlantijas jauktie meži, Baltijas jauktie meži, Centrāleiropas jauktie meži un Rietumeiropas platlapju meži.<ref>[http://www.panda.org/about_wwf/where_we_work/ecoregions/maps/index.cfm The Ecoregions] WWF, Apskatīts 2008, 12-28.</ref> Lielākā daļa no Vācijas teritorijas ir [[aramzeme]] (33%) vai [[mežs|meži]] (31%). Tikai 15% no teritorijas ir pastāvīgas [[ganības]]. [[Attēls:Thüringerwald.JPG|thumbnail|left|200px|Aptuveni vienu trešdaļu no valsts klāj meži (attēlā redzami Tīringenes meži)]] [[Augi]] un [[dzīvnieki]] ir tādi paši, kādi ir raksturīgi visā Centrāleiropā. [[Dižskābarži]], [[parastais ozols|ozoli]] un citi [[lapu koks|lapu koki]] veido vienu trešdaļu no visiem mežiem; mežu atjaunošanas procesā palielinās arī [[Skujkoku klase|skujkoku]] daudzums. Kalnos vairāk aug [[Parastā egle|egles]], savukārt smilšainākā augsnē vairāk aug [[Parastā priede|priedes]] un [[lapegles]]. Vācijā aug arī daudz dažādu [[Paparžaugi|paparžu]], [[Zieds|puķu]], [[sēnes|sēņu]] un [[sūnas|sūnu]] sugas. Upēs un Ziemeļjūrā ir liels skaits [[zivis|zivju]]. Mežos dzīvo [[brieži]], [[meža cūka]]s, [[lapsas]], [[āpsis|āpši]], [[zaķi]] un arī nelielā skaitā [[bebri]]. Pavasaros un rudeņos Vācijas teritoriju šķērso liels skaits dažādu [[gājputni|gājputnu]]. Vācijā ir vairāki [[nacionālais parks|nacionālie parki]]: [[Vatu jūra]]s nacionālie parki, [[Priekšpomerānijas lagūnu ainavas nacionālais parks]], [[Mīrica nacionālais parks]], [[Lejasoderas ielejas nacionālais parks]], [[Harca nacionālais parks]], [[Saksijas Šveices nacionālais parks]], [[Bavārijas Meža nacionālais parks]] un citi. Vācija ir zināma arī kā daudzu [[zooloģiskais dārzs|zooloģisko dārzu]], savvaļas dabas parku, akvāriju un putnu parku zeme.<ref>[http://www.eupedia.com/europe/zoological_gardens_europe.shtml List of famous Zoological gardens in European countries] www.eupedia.com, Apskatīts 2008, 10-17.</ref> Vācijā darbojas vairāk nekā 400 zooloģiskie dārzi un dzīvnieku parki, kas, visticamāk, ir vislielākais skaits vienas valsts teritorijā.<ref>[http://www.americanzoos.info/Zoofacts.html Some interesting zoo facts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20031007010357/http://www.americanzoos.info/Zoofacts.html |date={{dat|2003|10|07||bez}} }} www.americanzoos.info/, Apskatīts 2008, 10-17.</ref> [[Berlīnes zooloģiskais dārzs]] ir vecākais zooloģiskais dārzs Vācijā, un tajā ir vislielākā dzīvnieku sugu daudzveidība pasaulē.<ref>[http://www.zoo-berlin.de/en/understand/zahlen-fakten.html Tierstatistik 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100609204353/http://www.zoo-berlin.de/en/understand/zahlen-fakten.html |date={{dat|2010|06|09||bez}} }}(German), Zoo Berlin, Apskatīts augustā 5, 2008</ref> === Vide === [[Attēls:Windgermany.JPG|200px|thumbnail|Lielākā enerģijas ražošana no vēja notiek tieši Vācijā<ref>[http://www.economist.com/business/displaystory.cfm?story_id=10961890 German lessons], The Economist, Apskatīts 2008, 11-29.</ref>]] Vācija ir labi zināma ar savu apzinīgumu attiecībā pret vidi.<ref>[https://web.archive.org/web/20111013190022/http://www.dzforum.de/downloads/020101311.pdf Starting points and focus of environmental communication] German Federal Environmental Foundation, Apskatīts 2007, 12-28.</ref> Daudzi vācieši atzīst, ka nozīmīgs iemesls [[globālā sasilšana|globālajai sasilšanai]] ir tieši cilvēciskais faktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.worldpublicopinion.org/pipa/pdf/sep07/BBCClimate_Sep07_rpt.pdf| title = All Countries Need to Take Major Steps on Climate Change: Global Poll| accessdate = 2008-02-11| author = PIPA| date = 2007-09-24| format = PDF| work = BBC World service Poll, carried out by Globescan| publisher = Program on International Policy Attitudes at the University of Maryland, College Park| quote = Eighty-seven percent of German respondents agree that human activity is a significant cause of climate change and 95 percent think it is necessary to take measures to deal with the problem.| archiveurl = https://web.archive.org/web/20080216014941/http://www.worldpublicopinion.org/pipa/pdf/sep07/BBCClimate_Sep07_rpt.pdf| archivedate = 2008-02-16}}</ref> Valsts ir pievienojusies [[Kioto protokols|Kioto protokolam]] un citiem līgumiem, kas atbalsta bioloģisko daudzveidību, zema piesārņojuma standartus, atkritumu pārstrādi, atjaunojamās enerģijas izmantošanu un ilgspējīgu attīstību pasaules mērogā.<ref>[http://www.umweltbundesamt.de/uba-info-presse-e/2004/pe04-056.htm Reinforcing Germany's environmental protection industry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070620072640/http://www.umweltbundesamt.de/uba-info-presse-e/2004/pe04-056.htm |date={{dat|2007|06|20||bez}} }} Umweltbundesamt, Apskatīts 2007, 11-25.</ref> Pēc Vācijas valdības ierosinātajām plaša mēroga aktivitātēm ar mērķi samazināt piesārņojumu valsts kopējais piesārņojums samazinājās.<ref>[http://timesofindia.indiatimes.com/Earth/Germany_greenest_country_in_the_world/articleshow/3151766.cms Germany greenest country in the world] Times of India, Apskatīts 2008, 11-25</ref> Tomēr [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] piesārņojums Vācijā uz vienu cilvēku ir viens no augstākajiem ES, lai gan tas ir krietni zemāks nekā [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] vai [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajās Valstīs]]. Gaisa piesārņojumu veicina [[akmeņogles|akmeņogļu]] degšanas un [[rūpnieciskais piesārņojums]]. [[Skābais lietus|Skābie lieti]], kas rodas [[sēra dioksīds|sēra dioksīda]] piesārņojuma dēļ, rada bojājumus [[mežs|mežos]]. Ir ticis samazināts [[Baltijas jūra]]s piesārņojums ar [[notekūdeņi]]em un rūpnieciskajām notekām no upēm bijušajā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]]. Kanclera [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] vadītā valdība paziņoja par nolūkiem izbeigt ražot elektrību ar [[Kodolenerģija|kodolenerģiju]]. Vācija strādā, lai atbilstu ES saistībām, nosakot [[dabas aizsardzība]]s apgabalus saskaņā ar ES Floras, Faunas un Dabiskās vides direktīvām. Vācijas pēdējie [[Ledājs|šļūdoņi]] [[Alpi|Alpu]] reģionā piedzīvo kušanu. Dabiskie apdraudējumi ir upju pārplūšana pavasaros un stiprie vēji, kas gadās visos Vācijas apgabalos. == Valdība == [[Attēls:Berlin reichstag CP.jpg|thumbnail|200px|[[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]]]] Vācija ir pārstāvnieciski [[demokrātija|demokrātiska]] [[Federācija (valsts)|federāla]], [[parlamentārisms|parlamentāra]] [[republika]]. Vācijas politiskā sistēma darbojas 1949. gadā izdotā konstitucionālā dokumenta, kas pazīstams kā ''[[Grundgesetz]]'' (Pamatlikums), ietvaros. Nosaucot dokumentu par ''Grundgesetz'', nevis par ''Verfassung'' ([[konstitūcija|konstitūciju]]), tā autori pauda vēlmi, tā nomaiņai ar piemērotu konstitūciju tad, kad Vācija tiks apvienota vienā valstī. Lai izdarītu labojumus ''Grundgesetz'', parasti ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums abās [[parlaments|parlamenta]] palātās; bez ierobežojumiem spēkā esošas ir sadaļas, kas garantē pamattiesības, varas sadali, federālo struktūru un tiesības novērst konstitūcijas gāšanu, un tās nevar tikt labotas.<ref>{{de ikona}} [www.gesetze-im-internet.de/gg/art_79.html Article 79 of the ''Grundgesetz''] Bundesministerium der Justiz. Apskatīts 2008, 12-07.</ref> Pretēji sākotnējam nolūkam ''Grundgesetz'' palika spēkā arī pēc [[Vācijas atkalapvienošana|Vācijas atkalapvienošanās]] 1991. gadā. Tika izdarīti tikai nelieli labojumi. [[Attēls:Olaf Scholz 2021 (cropped).JPG|left|thumb|196x196px|Vācijas kanclers — Olafs Šolcs]] [[Vācijas kanclers|Bundeskanclers]] (Federālais kanclers) — šobrīd [[Olafs Šolcs]] — ir [[Premjerministrs|valdības galva]] un realizē [[izpildvara|izpildvaru]], tāpat kā [[premjerministrs]] citās [[Parlamentārisms|parlamentārajās demokrātijās]]. Federālās [[likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Vācijas parlaments|Vācijas parlamentam]], kas sastāv no [[Bundestāgs|Bundestāga]] (Federālā parlamenta) un [[Bundesrāts|Bundesrāta]] (Federālās padomes), kas kopīgi veido unikālu likumdošanas struktūras veidu. Bundestāgs tiek ievēlēts [[tiešās vēlēšanas|tiešās vēlēšanās]], ievērojot mažoritāro principu.<ref>http://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/politiska_sistema_vacija.pdf{{Novecojusi saite}}</ref> Bundesrāta dalībnieki pārstāv [[Vācijas federālās zemes|sešpadsmit federālo zemju]] valdības un ir federālo zemju kabinetu locekļi. Attiecīgo zemju valdības ir tiesīgas nozīmēt un atsaukt savus sūtņus jebkurā laikā. [[Vācijas prezidents|Bundesprezidents]] (Federālais prezidents) — šobrīd [[Franks Valters Šteinmeiers]] — ir [[Valsts vadītājs|valsts galva]], kura pienākumi un tiesības galvenokārt ir reprezentatīvas. Viņu ievēlē [[Bundessapulce]] (Federālā sanāksme) — institūcija, kurā ietilpst Bundestāga locekļi un tāds pats skaits zemju delegātu. Otrā augstākā Vācijas amatpersona ir [[Bundestāga prezidents]], ko ievēl Bundestāgs un kas ir atbildīgs par institūcijas ikdienas sēdēm. Trešā augstākā amatpersona un valdības galva ir kanclers, ko nominē Bundesprezidents pēc tam, kad to ir ievēlējis Bundestāgs. Kancleru var atsaukt ar Bundestāga neuzticības balsojumu, paredzot, ka Bundestāgs vienlaicīgi ievēl pēcteci. Kopš 1949. gada partiju sistēmā vadošās ir bijušas [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgo demokrātu savienība]] un [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]]; visi kancleri līdz šim ir bijuši biedri kādai no šīm partijām. Tomēr mazākās [[Vācijas Brīvā Demokrātiskā partija|Brīvā Demokrātiskā partija]] (kurai kopš 1949. gada ir pārstāvji Bundestāgā) un [[Apvienība 90./Zaļie]] (''Bündnis 90/Die Grünen'', kam ir sēdvietas parlamentā kopš 1983. gada), arī spēlē nozīmīgu lomu, jo tās regulāri ir koalīcijas valdības mazākais partneris. 21. gadsimtā svarīga kļuvusi arī galēji labējā [[Alternatīva Vācijai]], kura 2023. gadā kļuva par otro populārāko valstī, apsteidzot sociāldemokrātus un "zaļos", pateicoties jaunam imigrantu pieplūdumam un "zaļās enerģētikas" neveiksmēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.06.2023-galeji-labeja-afd-klust-par-otru-popularako-partiju-vacija.a514506/|title=Galēji labējā «AfD» kļūst par otru populārāko partiju Vācijā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-27|language=lv}}</ref> Bez vienotās sistēmas katrai federālajai zemei ir arī sava konstitūcija, parlaments un valdība. Šeit likumdošanas varu veic ievēlēti [[landtāgs|landtāgi]]. == Tieslietas == [[Attēls:Karlsruhe bundesverfassungsgericht.jpg|thumbnail|200px|Federālā augstākā tiesa Karslrūē.]] [[Vācijas tiesu iekārta]] ir neatkarīga no izpildvaras un likumdevēju varas. Vācijā ir civilo vai parlamentāro likumu sistēma, kas ir balstīta uz [[romiešu tiesības|romiešu tiesībām]] ar dažām atsaucēm uz Vācijas likumiem. [[Vācijas Konstitucionālā tiesa]] (''Bundesverfassungsgericht''), kas atrodas [[Karlsrūe|Karlsrūē]], ir [[Vācijas Augstākā tiesa]], kas izskata konstitucionālus jautājumus ar tiesībām uz juridisku izskatīšanu. Tā darbojas kā augstākais likumdošanas varas orgāns un nodrošina, ka likumdošanas un juridiskā prakse atbilst Vācijas Federatīvās republikas Pamatlikumam. Tā darbojas neatkarīgi no citām valsts institūcijām, bet nevar darboties pati savās interesēs. Vācijas augstākā tiesu sistēma, kas tiek saukta par ''Oberste Gerichtshöfe des Bundes'' (Valsts Augstākā tiesa), ir specifiska. Civilajām un kriminālajām lietām augstākā apelācijas instance ir Federālā Tiesa, kas atrodas Karlsrūē un [[Leipciga|Leipcigā]]. Tiesāšanas veids ir inkvizitoriāls. Citas federālās tiesas ir Federālā Darba tiesa [[Erfurte|Erfurtē]], Federālā Sabiedriskā tiesa [[Kasele|Kaselē]], Federālā Finanšu tiesa [[Minhene|Minhenē]] un Federālā Administratīvā tiesa Leipcigā. Kriminālie un privātie likumi valsts mērogā ir sistematizēti attiecīgi ''[[Strafgesetzbuch]]'' (Kriminālkodeksā) un ''[[Bürgerliches Gesetzbuch]]'' (Pilsoniskajā kodeksā). Vācijas sodu sistēma ir vērsta uz noziedznieku rehabilitāciju; pārējās sabiedrības aizsardzība ir tās sekundārais mērķis.<ref>[http://www.gesetze-im-internet.de/stvollzg/__2.html § 2, StVllzg], gesetze-im-internet.de, Apskatīts aprīlī 13, 2007</ref> Pēdējā sasniegšanai notiesātais noziedznieks var tikt ievietots preventīvajā aizturēšanā (''Sicherungsverwahrung'') papildus esošajam spriedumam, ja viņš ir atzīts par bīstamu visai sabiedrībai. Tautas kriminālkodekss (''[[Völkerstrafgesetzbuch]]'') regulē atbildību par [[noziegums pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]], [[genocīds|genocīdu]] un [[kara noziegumi]]em. Tas rada Vācijas tiesām vispasaules jurisdikciju, ja lietas ierosināšana tās valsts tiesā, kur noziegums ticis pastrādāts, vai starptautiskajā tiesā, nav iespējama. === Likumdošana === [[Attēls:HH Polizeihauptmeister MZ.jpg|thumbnail|150px|Vācu policists [[Hamburga|Hamburgā]]]] Likumdevēja tiesības ir sadalītas federatīvajā un valsts līmenī. Pamatlikumā pieņemts, ka visas likumdevēja tiesības paliek valsts līmenī, ja vien pašā Pamatlikumā nav noteikts citādi. Slavens piemērs ir [[Hesene]]s noteikumi [[nāvessods|nāvessodam]], kas ir pretrunā ar maksimālo sodu saskaņā ar Pamatlikumu, padarot Hesenes noteikumus par spēkā neesošiem. [[Bundesrāts]] ir federālā iestāde, ar kuras palīdzību zemes piedalās nacionālajā likumdošanā. Zemju piedalīšanās federālajā likumdošanā ir nepieciešama, ja likums vienlaicīgi skar konkurējošas likumdošanas tiesību sfēras, tam nepieciešams formulēt federālos nolikumus izpildei vai tā ir noteikts Pamatlikumā. Katrai zemei ir sava konstitucionālā tiesa. Resoru tiesas (''Amtsgerichte''), Zemes tiesas (''Landgerichte'') un Augstākās zemes tiesas (''Oberlandesgerichte'') ir zemju tiesas ar vispārējo jurisdikciju. Tās ir kompetentas, ja tiesas process atbilst federālajiem vai zemes likumiem. Daudzi no fundamentālajiem administratīvās likumdošanas jautājumiem paliek zemju jurisdikcijā, lai gan vairums zemju savus likumus šajā jomā balsta uz 1976. gada Administratīvās tiesvedības likumu (''Verwaltungsverfahrensgesetz''), kas ietver svarīgus administratīvās likumdošanas jautājumus. Augstākās zemes tiesas ir administratīvās jurisdikcijas augstākais līmenis attiecībā uz zemju pārvaldi, ja vien likuma jautājums attiecas uz federālo likumu vai zemes likumu, kas identisks ar federālo likumu. Šādos gadījumos ir iespējama galējā apelācija Federālajā Administratīvajā tiesā. == Ārpolitika == [[Attēls:33rdG8Leaders.jpg|thumbnail|200px|Kanclere [[Angela Merkele]] uzņem viesus [[Lielais astotnieks|G8]] samita laikā Hailigendammā]] Kopš [[Eiropas Savienība]]s pirmsākumiem Vācija tajā spēlē vadošu lomu, kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām uzturot stingru aliansi ar [[Francija|Franciju]]. Šī alianse bija sevišķi cieša 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, kad valdīja kristīgie demokrāti ar [[Helmūts Kols|Helmūtu Kolu]] un sociālists [[Fransuā Miterāns]]. Vācija ir Eiropas valstu priekšplānā, tiecoties uz daudz apvienotāka un spējīgāka Eiropas politiskā, aizsardzības un drošības aparāta radīšanu.<ref>[http://www.elysee.fr/elysee/anglais/speeches_and_documents/2004/declaration_by_the_franco-german_defence_and_security_council.1096.html Declaration by the Franco-German Defence and Security Council] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051025215249/http://www.elysee.fr/elysee/anglais/speeches_and_documents/2004/declaration_by_the_franco-german_defence_and_security_council.1096.html |date={{dat|2005|10|25||bez}} }} Elysee.fr maijā 13, 3004. Apskatīts 2006, 12-03.</ref> Kopš savas dibināšanas {{dat|1949|5|23}}, Vācijas Federatīvā republika nav bijusi sevišķi aktīva savās starptautiskajās attiecībās nesenās vēstures un svešzemju okupācijas dēļ.<ref>Glaab, Manuela. [https://web.archive.org/web/20071121072523/http://en.internationalepolitik.de/archiv/2003/spring2003/german-foreign-policy.html German Foreign Policy: Book Review] Internationale Politik. Spring 2003. Apskatīts 2007, 01-03.</ref> [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā Vācijas sadalīšana ar [[Dzelzs priekškars|Dzelzs priekškaru]] padarīja to par Austrumu — Rietumu saspīlējuma simbolu un par Eiropas kaujas lauku. Tomēr 70. gados [[Villijs Brands|Villija Branda]] Austrumu politika bija pamatfaktors saspīlējuma samazināšanai.<ref>Harrison, Hope. {{PDFlink|[http://web.archive.org/web/20070605010113/http://www.ghi-dc.org/bulletinS04_supp/34s.5.pdf ''The Berlin Wall, Ostpolitik and Détente]|91.1 KB}} German historical institute, Washington, DC, Bulletin supplement 1, 2004, ''American détente and German ostpolitik, 1969–1972".</ref> 1999. gadā kanclera [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] valdība definēja jaunus Vācijas ārpolitikas pamatus, pilnvērtīgi piedaloties lēmumu pieņemšanā par [[NATO]] karu pret Dienvidslāviju un nosūtot Vācijas karaspēku karot pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara.<ref>[http://www.dw-world.de/dw/article/0,2144,1741310,00.html Germany's New Face Abroad] Deutsche Welle. oktobrī 14, 2005. Apskatīts 2006, 12-03.</ref> Vācija ir tuvs sabiedrotais [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]].<ref>[http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/3997.htm Background Note: Germany] U.S. Department of State. jūlijā 6, 2006. Apskatīts 2006, 12-03.</ref> Spēcīgo saiti starp abām valstīm nostiprināja ASV atbalsta 1948. gada [[Māršala plāns]] (JCS 1067) atjaunošanas procesā pēc Otrā pasaules kara, kā arī kara bērnu brālība un ciešās kulturālās saiknes, lai gan Šrēdera ļoti daiļrunīgie iebildumi pret [[Karš Irākā|karu Irākā]] liecināja par atlanticisma beigām un relatīvi atvēsināja Vācijas — Amerikas attiecības.<ref>[http://www.economist.com/world/europe/displaystory.cfm?story_id=7141311 ''Ready for a Bush hug?''], The Economist, jūlijā 6 2006. Apskatīts 2006, 12-31.</ref> Šīs divas valstis ir arī savstarpēji atkarīgas ekonomiskā ziņā — 8,8% no Vācijas [[eksports|eksporta]] ir saistīti ar Savienotajām Valstīm un 6,6% importēto preču Vācijā ir ASV izcelsme.<ref name="econ_factsheet_may2006">{{PDFlink|[http://germany.usembassy.gov/germany/img/assets/9336/econ_factsheet_may2006.pdf U.S.-German Economic Relations Factsheet]|32.8 KB}} U.S. Embassy in Berlin. maijā 2006. Apskatīts 2006, 12-03.</ref> Savukārt 8,8% ASV eksporta nokļūst Vācijā, un 9,8% no ASV importa tiek ievests no Vācijas.<ref name="econ_factsheet_may2006"/> Ciešo saistību iezīmē arī vācu izcelsmes amerikāņu kā lielākās ASV etniskās grupas statuss<ref>[http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/census_2000/001870.html German Still Most Frequently Reported Ancestry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100505162835/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/census_2000/001870.html |date={{dat|2010|05|05||bez}} }} U.S. Census Bureau jūnijā 30, 2004. Apskatīts 2006, 12-03</ref> un [[Ramšteinas Gaisa bāze]] ([[Kaizerslauterne]]s tuvumā) kā lielākā ASV militārā bāze ārpus ASV.<ref>[http://benefits.military.com/misc/installations/Base_Content.jsp?id=1675 Kaiserslautern, Germany Overview] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111218225851/http://benefits.military.com/misc/installations/Base_Content.jsp?id=1675 |date={{dat|2011|12|18||bez}} }} U.S. Military. Apskatīts 2006, 12-03.</ref> === Palīdzība attīstībai === Vācijas Federatīvās republikas attīstības politika ir neatkarīga joma Vācijas ārpolitikā. To ir formulējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības federālā ministrija (BMZ), un to realizē īstenošanas organizācijas. Vācijas valdība uzskata attīstības politiku par starptautiskās sabiedrības kopējo pienākumu.<ref>[http://www.bmz.de/en/index.html Aims of German development policy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110310120541/http://www.bmz.de/en/index.html |date={{dat|2011|03|10||bez}} }} Federal Ministry for Economic Cooperation and Development aprīlī 10, 2008. Apskatīts 2008, 12-07.</ref> 2007. gadā Vācijas oficiālā palīdzība attīstībai un [[humānā palīdzība]] bija 8,96 miljardi eiro (12,26 miljardi dolāru), palielinoties par 5,9 procentiem salīdzinājumā ar 2006. gadu. Tā kļuva par pasaulē otru lielāko palīdzības ziedotāju pēc Savienotajām Valstīm.<ref>[http://www.young-germany.de/657.html?&no_cache=1&tx_ttnews%5Btt_news%5D=1499&cHash=7fbf309b04 Germany is a leader in development funding] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080617025535/http://www.young-germany.de/657.html |date={{dat|2008|06|17||bez}} }} www.young-germany.de aprīlī 17, 2008. Apskatīts 2008, 12-07.</ref> Vācija attīstībai tērē 0,37 procentus no sava [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] (IKP), kas ir zem valdības nospraustajiem 0,51 procenta no IKP 2010. gadam. Arī starptautiskais plāns par 0,7% no IKP varētu netikt izpildīts. == Bruņotie spēki == {{Pamatraksts|Bundesvērs}} [[Attēls:Fregatte Mecklenburg-Vorpommern F218.jpg|thumbnail|200px|Fregate ''Mecklenburg-Vorpommern'' patruļā pie [[Libāna]]s krastiem]] Bundesvērs ir aizsardzības spēki, kas sastāv no armijas, flotes, gaisa spēkiem un kiber un informācijas telpas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmvg.de/de/aktuelles/bundeswehr-der-zeitenwende-kriegstuechtig-sein-um-abzuschrecken-5765386|title=Bundeswehr der Zeitenwende: Kriegstüchtig sein, um abschrecken zu können|website=www.bmvg.de|access-date=2024-07-21|date=2024-07-17|language=de}}</ref> Iesaukšana tika apturēta 2011. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundestag.de/webarchiv/textarchiv/2011/33831649_kw12_de_wehrdienst-204958|title=Deutscher Bundestag - Aussetzung der allgemeinen Wehrpflicht beschlossen|last=Weinlein|first=Alexander|website=Deutscher Bundestag|access-date=2024-07-18|language=de}}</ref> 2024. gadā militārie izdevumi veidoja 2,12 no valsts IKP.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tagesschau.de/ausland/europa/nato-verteidigungsausgaben-106.html|title=Deutschland erreicht Zwei-Prozent-Ziel bei Verteidigungsausgaben|website=tagesschau.de|access-date=2024-07-18|language=de}}</ref> Miera laikā Bundesvēru komandē aizsardzības ministrs – šobrīd Boris Pistorius.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesregierung.de/breg-de/bundesregierung/bundeskabinett/boris-pistorius-1974308|title=Boris Pistorius: Verteidigungsminister {{!}} Bundesregierung|website=Die Bundesregierung informiert {{!}} Startseite|access-date=2024-07-18|language=de}}</ref> Ja Vācija sāks karu, ko konstitūcija pieļauj tikai aizsardzības nolūkos, kanclere kļūs par Bundesvēra vadītāju. [[Attēls:Eurofighter 9803.ogg|thumbnail|thumbtime=32|left|200px|Vācu lidmašīnu demonstrējumi]] Bundesvērā ietilpst 200 500 profesionāli karavīri, 55 000 18—25 gadus veci iesaucamie, kam pēc esošajiem noteikumiem jādien vismaz deviņus mēnešus, un 2500 aktīvi rezervisti jebkurā laikā. Bruņotajiem spēkiem ir pieejami aptuveni 300 000 rezervistu, kas piedalās aizsardzības apmācībās, kā arī militāro spēku izvietojumi ārzemēs. Sievietes visos dienestos bez ierobežojumiem var dienēt kopš 2001. gada, bet viņas netiek pakļautas iesaukumam. Aktīvajā dienestā ir apmēram 14 500 sieviešu un zināms skaits rezervistu, kas piedalās visos dienestos, ieskaitot miera uzturēšanas misijas un citas operācijas. Līdz šim divas sievietes - medicīnas virsnieces — tikušas paaugstinātas līdz ģenerāļa pakāpei. No 2006. gada oktobra Vācijas armijā ir gandrīz 9000 karavīru, kas izvietoti citās valstīs kā daļa no starptautiskajiem miera uzturēšanas spēkiem, tajos ietilpst 1180 karavīri [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā–Hercegovinā]], 2844 Bundesvēra karavīri [[Kosova|Kosovā]], 750 kareivji, kas izvietoti kā [[EUFOR]] daļa [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]] un 2800 Vācijas karavīri NATO vadītajos [[ISAF]] bruņotajos spēkos Afganistānā. No 2007. gada februāra Vācijai ir apmēram 3000 ISAF karavīru [[Afganistāna|Afganistānā]] un tas ir trešais lielākais kontingents pēc ASV (14000) un Lielbritānijas (5200).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.hq.nato.int/ISAF/media/pdf/placemat_isaf.pdf |title=NATO International Security Assistance Force Placemat |accessdate=2007-02-12 |date=Current as of 2007-02-07 |format=PDF |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070224153539/http://www2.hq.nato.int/ISAF/media/pdf/placemat_isaf.pdf |archivedate=2007-02-24 }}</ref> Vācijai ir kopēji [[kodolieroči]] ar NATO, tos veido ASV atomieroči, kas izvietoti [[Bīhela]]s (''Büchel'') gaisa spēku bāzē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.fas.org/blog/ssp/2007/07/united_states_removes_nuclear.php |title= United States Removes Nuclear Weapons From German Base, Documents Indicate |accessdate= 2008-07-26 |author= Hans Kristensen |date= 2007-07-09 |publisher= Federation of American Scientists |archive-date= 2008-12-22 |archive-url= https://web.archive.org/web/20081222022344/http://www.fas.org/blog/ssp/2007/07/united_states_removes_nuclear.php }}</ref> == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Vācieši}} [[Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|thumbnail|200px|[[Berlīne]] ir lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita (3,4 miljoni iedzīvotāju)]] Vācijā dzīvo 84,7 miljoni iedzīvotāju.<ref name=":0" /> Līdz ar to tā ir lielākā [[Eiropas Savienība]]s valsts pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]. Tomēr bērnu skaits uz vienu sievieti ir viens no mazākajiem pasaulē, tādēļ pēc aplēsēm līdz [[2050]]. gadam iedzīvotāju skaits Vācijā samazināsies līdz 69-74 miljoniem.<ref>{{de ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url= http://www.destatis.de/jetspeed/portal/cms/Sites/destatis/Internet/DE/Presse/pm/2006/11/PD06__464__12421,templateId=renderPrint.psml|title=Im Jahr 2050 doppelt so viele 60-Jährige wie Neugeborene| author =Destatis |accessdate=2007-06-20}}</ref> Vācijā ir vairākas lielas [[pilsēta]]s: [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Minhene]], [[Ķelne]], [[Frankfurte pie Mainas]], [[Štutgarte]], kā arī [[Reina-Rūra]]s reģions, kurā ir apvienotas vairākas [[lielpilsēta]]s. Lielākā [[etniskā grupa]] ir [[vācieši]], bet Vācijā dzīvo arī gandrīz 14 miljoni citu valstu pilsoņu. Pēc [[Imigrācija|imigrantu]] skaita Vācija ir trešā lielākā valsts pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldpopulationreview.com/country-rankings/immigration-by-country|title=Immigration by Country 2024|website=worldpopulationreview.com|access-date=2024-08-07}}</ref> Lielākā daļa no tiem nāk no [[Turcija]]s (1,5 miljoni) un [[Ukraina]]s (1,2 miljoni), kā arī no [[Sīrija]]s (1 miljons), [[Rumānija]]s un [[Polija]]s (katra 0,9 miljoni), [[Itālija]]s (0,6 miljoni), [[Bulgārija]]s, [[Horvātija]]s un [[Afganistāna]]s (katrai 0,4 miljoni).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.destatis.de/DE/Themen/Gesellschaft-Umwelt/Bevoelkerung/Migration-Integration/Tabellen/auslaendische-bevoelkerung-geschlecht.html|title=Ausländische Bevölkerung nach Geschlecht und ausgewählten Staatsangehörigkeiten|access-date=2024-08-06}}</ref> Valsts ziemeļos dzīvo arī [[Dānija|dāņi]], frīzi un holandieši. === Reliģija === [[Attēls:Colognecathedralatnight.JPG|thumbnail|150px|Ķelnes katedrāle Reinas upes krastā]] [[Kristietība]] ir izplatītākā [[reliģija]] Vācijā pēc tās sekotāju skaita. Kopumā tai ir pievērsušies aptuveni 45,8 miljoni Vācijas iedzīvotāju (55,1%).<ref>[https://www.ekd.de/ekd_de/ds_doc/Gezaehlt_zahlen_und_fakten_2020.pdf Zahlen und Fakten zum kirchlichen Leben] (German), EKD, Apskatīts 2020, august 24.</ref> Otra izplatītākā reliģija ir [[islāms]], kurai ir 4,3 miljoni sekotāju (5,2%).<ref name="fowid">[https://fowid.de/meldung/religionszugehoerigkeiten-2019 Religionszugehörigkeiten 2019] (German), fowid.de, Apskatīts 2020, august 24.</ref> Tām seko [[budisms]] un [[jūdaisms]] (katrai pa 200 000 sekotāju). [[Hinduisms|Hinduismam]] ir pievērsušies 90 000 cilvēku, bet pārējām reliģijām ir tikai 50 000 sekotāju. Aptuveni 32,3 miljoniem Vācijas iedzīvotāju (38,8%) nav noteiktas reliģiskās piederības.<ref name="fowid"/> Valsts ziemeļos un austrumos ir izplatīts [[protestantisms]], savukārt valsts dienvidos un rietumos vairāk izplatīta ir [[katoļticība]]. Pašreizējais [[Romas pāvests]] [[Benedikts XVI]] ir dzimis [[Bavārija|Bavārijā]]. Cilvēki, kuriem nav noteiktas reliģiskās piederības, dzīvo galvenokārt bijušās [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijas]] teritorijā un lielajās pilsētās.<ref>{{de ikona}} [http://www.remid.de/remid_info_zahlen.htm Religionen in Deutschland: Mitgliederzahlen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181225174559/https://www.remid.de/info_zahlen/ |date={{dat|2018|12|25||bez}} }} Religionswissenschaftlicher Medien- und Informationsdienst. novembrī 4, 2006. Apskatīts 2006, 11-30.</ref> No 4,3 miljoniem [[musulmaņi|musulmaņu]] lielākā daļa ir [[sunnīti]] un [[alevi]] no [[Turcija]]s. Ir arī nelielas [[šiīti|šiītu]] kopienas.<ref>[https://web.archive.org/web/20080124090425/http://www.euro-islam.info/pages/germany.html Germany] Euro-Islam.info. Apskatīts 2006, 11-30.</ref> 1,7% no visas valsts iedzīvotājiem ir [[Pareizticība|pareizticīgie]], no kuriem lielākā daļa ir Vācijā dzīvojošie [[serbi]] un [[grieķi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ekd.de/statistik/mitglieder.html |title=EKD: Evangelische Kirche in Deutschland - Christen in Deutschland 2006 |publisher=Ekd.de |date= |accessdate=2008-11-04 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110430195847/http://www.ekd.de/statistik/mitglieder.html |archivedate=2011-04-30 }}</ref> Vācijā ir Rietumeiropā trešā lielākā [[ebreji|ebreju]] populācija, kuri ir [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotāji.<ref>Blake, Mariah. [http://www.csmonitor.com/2006/1110/p25s02-woeu.html In Nazi cradle, Germany marks Jewish renaissance] Christian Science Monitor. novembrī 10,2006. Apskatīts 2006, 11-30.</ref> [[2004. gads|2004]]. gadā ebreju skaits valstī bija vairāk nekā 200 000. Salīdzinoši pirms [[Vācijas atkalapvienošana]]s šeit dzīvoja tikai 30 000 ebreju. Tie šeit ieradās no bijušajām [[Padomju Savienība]]s republikām. Nozīmīgas ebreju kopienas ir [[Berlīne|Berlīnē]], [[Minhene|Minhenē]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]].<ref>[http://www.eurojewcong.org/ejc/news.php?id_article=81 The Jewish Community of Germany] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060831192908/http://www.eurojewcong.org/ejc/news.php?id_article=81 |date={{dat|2006|08|31||bez}} }} European Jewish Congress. Apskatīts 2006, 11-30.</ref> Vairāk nekā 200 000 ir [[budisms|budisma]] sekotāji, no kuriem aptuveni puse ir imigranti no [[Āzija]]s.<ref>[[Die Zeit]] 12/07, page 13</ref> === Valodas === Dominējošā un [[Valsts valoda|oficiālā valoda]] valstī ir [[vācu valoda]]. Līdz ar to tā ir viena no 23 [[Eiropas Savienības valodas|Eiropas Savienības oficiālajām valodām]] un viena no trim [[Eiropas Komisija]]s [[darba valoda|darba valodām]] (atlikušās ir [[angļu valoda|angļu]] un [[franču valoda]]). Vācijā ir ievērojamas kopienas, kurās runā [[dāņu valoda|dāņu]], [[sorbu valodas|sorbu]], [[čigānu valoda|čigānu]] un [[frīzu valoda|frīzu valodās]]. Tās oficiāli pēc [[Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu harta]]s ir aizsargātas. Imigranti galvenokārt runā [[turku valoda|turku]], [[poļu valoda|poļu]], [[krievu valoda|krievu]] un daudzās [[Balkānu pussala|Balkānu]] valodās. Klasiskā vācu valoda ir [[rietumģermāņu valodas|rietumģermāņu valoda]]. Tā ir radniecīga [[angļu valoda|angļu]], [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] un frīzu valodām. {{Vācijas lielākās pilsētas}} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:Frankfurtnight.JPG|thumbnail|200px|[[Frankfurte pie Mainas]] ir nozīmīgākais finanšu centrs un globālais aviācijas mezgls]] Vācijai ir lielākā valsts saimniecība [[Eiropa|Eiropā]] ar ceturto lielāko nominālo [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] pasaulē, un tā ierindojas piektajā vietā pēc 2008. gada [[pirktspējas paritāte]]s.<ref>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html Rank Order - GDP (purchasing power parity)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604195034/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html |date={{dat|2011|06|04||bez}} }} CIA Factbook 2005. Apskatīts 31 decembrī 2006.</ref> Kopš [[industrializācija]]s laikiem valsts ir vadījusi, jauninājusi un guvusi labumu no arvien vairāk globalizētās ekonomikas. Vācija ir pasaulē lielākais eksportētājs ar 1,133 triljoniem eksporta 2006. gadā (ieskaitot Eiropas valstis) un rada tirdzniecības atlikumu 165 miljardus eiro apmērā.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/4692638.stm German trade surplus hits record], BBC, 8 februārī 2006, Apskatīts 3 janvārī 2007.</ref> [[Pakalpojums|Pakalpojumu]] sektors dod ieguldījumu apmēram 70% apmērā no kopējā IKP, [[rūpniecība]] — 29,1% un [[lauksaimniecība]] — 0,9%. Vairums no valsts ražojumiem ir [[inženierija|inženierijā]], sevišķi [[automašīna|automobiļi]], iekārtas, metāli un ķīmiskās preces.<ref name="CIA"/> Vācija ir vadošais [[vēja turbīna|vēja turbīnu]] un [[saules enerģija]]s tehnoloģiju ražotājs pasaulē. Lielākās ikgadējās tirdzniecības izstādes un kongresi notiek vairākās Vācijas pilsētās, tādās kā [[Hannovere|Hannoverē]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]] un [[Berlīne|Berlīnē]].<ref>[http://www.german-renewable-energy.com/Renewables/Navigation/Englisch/wind-power.html Wind Power] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061210163253/http://www.german-renewable-energy.com/Renewables/Navigation/Englisch/wind-power.html |date={{dat|2006|12|10||bez}} }} Federal Ministry of Economics and Technology (Germany) Apskatīts 30 novembrī 2006.</ref> [[Attēls:S-Klasse W221.jpg|thumbnail|200px|left|Vācija ir vadošā valsts pasaulē eksportpreču jomā]] No 500 lielākajiem pasaules [[birža]]s uzņēmumiem pēc ienākumu lieluma ''[[Fortune Global 500]]'' sarakstā 37 uzņēmumu galvenās mītnes atrodas Vācijā. 2007. gadā desmit lielākie bija [[Daimler (uzņēmums)|Daimler]], [[Volkswagen]], [[Allianz]] (vispelnošākais uzņēmums), [[Siemens]], [[Deutsche Bank]] (otrs pelnošākais uzņēmums), [[E.ON]], [[Deutsche Post]], [[Deutsche Telekom]], [[Metro AG]] un [[BASF]].<ref>[http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2007/countries/Germany.html Global 500 Germany], CNN Money, Apskatīts 26 novembrī 2007.</ref> Starp lielākajiem darba devējiem bija arī [[Deutsche Post]], [[Robert Bosch GmbH]] un [[Edeka]].<ref>[http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2007/performers/companies/biggest_employers/index.html Global 500 Biggest Employers], CNN Money, Apskatīts 26 novembrī 2007.</ref> Labi zināmas pasaulē ir [[Mercedes-Benz]], [[SAP (uzņēmums)|SAP]], [[BMW]], [[Adidas]], [[Audi (auto)|Audi]], [[Porsche]], [[Volkswagen]] un [[Nivea]] preču zīmes.<ref>[https://web.archive.org/web/20080106165521/http://bwnt.businessweek.com/brand/2006/ The 100 Top Brands 2006], Businessweek, Apskatīts 26 novembrī 2007.</ref> Vācija ir stingra Eiropas ciešākas saimnieciskās un politiskās integrācijas aizstāve, un tās tirdzniecības politiku aizvien vairāk nosaka vienošanās starp [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstīm un ES [[vienotais tirgus|vienotā tirgus]] likumdošana. Vācija izmanto kopējo Eiropas valūtu [[eiro]], un tās monetāro politiku nosaka Eiropas Centrālā banka Frankfurtē. Pat pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā bijušajās Rietumvācijas zemēs dzīves līmenis un ikgadējie ienākumi palika ievērojami augstāki.<ref name="FR">Berg, S., Winter, S., Wassermann, A. [http://www.spiegel.de/international/spiegel/0,1518,373639,00.html The Price of a Failed Reunification] Spiegel Online International. 5 septembrī 2005. Apskatīts 28 novembrī 2006.</ref> Austrumvācijas saimniecības modernizācija un integrācija turpinās kā ilgtermiņa process, kas plānots līdz 2019. gadam ar ikgadējo rietumu pārskaitījumu austrumiem apmēram 80 miljardu dolāru apmērā. Kopējais bezdarba līmenis kopš 2005. gada konsekventi krītas, un viszemākais 15 gadu laikā bija 2008. gada jūnijā — 7,5%.<ref>[https://web.archive.org/web/20081220113203/http://www.tagesschau.de/wirtschaft/arbeitslosenzahlen10.html Arbeitslosenzahl unter 3,2 Millionen gesunken] (German) Tagesschau, Apskatīts 1 jūlijā 2008.</ref> Procentuāli no 6,2% bijušajā Rietumvācijā līdz 12,7% bijušajā Austrumvācijā. Kanclera Gerharda Šrēdera bijusī valdība uzsāka visaptverošu darba tirgus un ar labklājību saistīto institūciju reformu kompleksu, turpretim esošā valdība ietur ierobežojošu [[fiskālā politika|fiskālo politiku]] un samazina darbavietas [[publiskais sektors|publiskajā sektorā]]. Vācijā ir viena no pasaules desmit lielākajām labības audzētājvalstīm, jo īpaši daudz tajā tiek audzēti [[mieži]]. Tomēr mazāk nekā 3% valsts iedzīvotāji ir nodarbināti [[zemkopība|zemkopībā]]. Vācija ir arī liela [[kartupelis|kartupeļu]] un sakņaugu audzētāja. === Infrastruktūra === [[Attēls:Two Ships-Hamburg.jpg|thumbnail|200px|[[Hamburga]]s osta ir otra lielākā Eiropā]] Ar savu atrašanās vietu Eiropas centrā Vācija ir svarīgs transporta mezgls. Tas atspoguļojas tās blīvajā un mūsdienīgajā transportēšanas tīklā. Iespējams, visslavenākais ir plašais autostrāžu (''[[Autobahn]]'') tīkls, kas ierindojas trešajā vietā pasaulē kopējā garuma ziņā, un vairumam no tā ceļiem ir raksturīgi posmi bez ātruma ierobežojuma.<ref name=adac>{{Tīmekļa atsauce | authorlink = www.adac.de/verkehrs-experten | title = Autobahn-Temporegelung | publisher = ADAC | url = http://www.adac.de/images/SP_Tempolimit_V%201%2E0_tcm8-199598.pdf | date = oktobrī 2007 | format = PDF | language = German | accessdate = 2008-11-15 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081116015023/http://www.adac.de/images/SP_Tempolimit_V%201%2E0_tcm8-199598.pdf | archivedate = 2008-11-16 }}</ref> Vācija ir izveidojusi policentrisku [[ātrvilciens|ātrvilcienu]] tīklu. ''[[InterCityExpress]]'' jeb ICE ir visprogresīvākā ''[[Deutsche Bahn]]'' pakalpojumu kategorija un apkalpo nozīmīgākās Vācijas pilsētas, kā arī ceļa mērķus kaimiņvalstīs. Vilciena maksimālais ātrums ir starp 160 km/h un 300 km/h. Saskaņojumi tiek piedāvāti ar 30 minūšu, stundas vai divu stundu intervāliem.<ref>[https://web.archive.org/web/20070809140315/http://www.db.de/site/bahn/de/unternehmen/investor__relations/finanzberichte/geschaeftsbericht/geschaeftsbericht__2006.html Geschäftsbericht 2006 der Deutschen Bahn AG], Deutsche Bahn, Apskatīts 19 oktobrī 2007.</ref> [[Attēls:ICE 3M KRM.jpg|thumbnail|200px|left|Vilciens [[ICE3]]]] Vācija ir pasaulē piektā lielākā enerģijas patērētāja, un divas trešdaļas no tās svarīgākās enerģijas 2002. gadā tika importētas. Tajā pašā gadā Vācija bija Eiropas lielākā elektrības patērētāja ar 512,9 [[kilovatstunda|teravatstundu]] kopējo apjomu. Valdības politika sekmē enerģijas uzglabāšanu un atjaunojamo enerģijas avotu, tādu kā saules, vēja, biomasas, hidroelektriskie un ģeotermālie, izstrādi un attīstību. Pateicoties enerģijas taupīšanas pasākumiem, kopš 1970. gadu sākuma ir uzlabojies enerģijas lietderības koeficients. Valdība ir uzstādījusi mērķi 2050. gadā ar atjaunojamajiem avotiem nodrošināt pusi no valstij nepieciešamās enerģijas. 2000. gadā valdība un Vācijas atomenerģijas nozare vienojās līdz 2021. gadam pakāpeniski izbeigt visu [[atomelektrostacija|atomelektrostaciju]] darbību.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/4295389.stm Germany split over green energy], BBC, Apskatīts 13 aprīlī 2007</ref> Tomēr atjaunojamā enerģija joprojām ieņem pārāk pieticīgu vietu enerģijas patēriņā. 2006. gadā enerģijas patēriņu apmierināja šādi avoti: [[nafta]] (35,7%), [[akmeņogles]], ieskaitot [[brūnogles]] (23,9%), [[dabasgāze]] (22,8%), [[kodolenerģija]] (12,6%), [[hidroenerģija|hidro]] un [[vēja enerģija]] (1,3%) un citi (3,7%). == Zinātne == [[Attēls:Cleanroom1.jpg|thumbnail|200px|Plašs [[tīrā telpa|tīrās telpas]] komplekss mikroelektronikas ražošanai [[Štutgarte|Štutgartē]]]] Vācija ir bijusi dzimtā vieta dažiem no visizcilākajiem pētniekiem dažādās [[zinātne]]s jomās.<ref>[http://www.campus-germany.de/english/2.60.260.html Back to the Future: Germany - A Country of Research] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070424141353/http://www.campus-germany.de/english/2.60.260.html |date={{dat|2007|04|24||bez}} }} German Academic Exchange Service (2005, 02-23). Apskatīts 2006, 12-08.</ref> [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] ir saņēmuši 102 Vācijas laureāti.<ref>[http://nobelprize.org/ Nobel Prize], nobelprize.org, Apskatīts 2009, februārī 23.</ref> [[Alberts Einšteins|Alberta Einšteina]] un [[Makss Planks|Maksa Planka]] darbs bija izšķirošs [[kvantu fizika]]s pamatu likšanā, ko tālāk attīstīja [[Verners Heizenbergs]] un [[Makss Borns]].<ref>Roberts, J. M. ''The New Penguin History of the World'', Penguin History, 2002. Pg. 1014. {{ISBN|0-14-100723-0}}.</ref> Viņu priekšgājēji bija fiziķi [[Hermanis fon Helmholcs]], [[Jozefs fon Fraunhofers]] un [[Gabriels Daniels Fārenheits]]. [[Vilhelms Konrāds Rentgens]] atklāja [[rentgenstari|rentgenstarus]], ko daudzās valstīs, ieskaitot Vāciju, tā arī sauc viņa vārdā. Šis sasniegums viņam atnesa pirmo [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] 1901. gadā.<ref>[http://www.history.com/encyclopedia.do?articleId=226611 The Alfred B. Nobel Prize Winners, 1901–2003] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100210025438/http://www.history.com/encyclopedia.do?articleId=226611 |date={{dat|2010|02|10||bez}} }} History Channel from ''The World Almanac and Book of Facts'' 2006. Apskatīts 2007, 01-02.</ref> Kosmosa inženieris [[Verners fon Brauns]] izstrādāja pirmo kosmosa raķeti un vēlāk bija pazīstams [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] dalībnieks un izstrādāja mēness raķeti [[Saturn V]], kas bruģēja ASV [[Apollo programma|Apollo]] ceļu uz panākumiem. [[Heinrihs Rudolfs Hercs|Heinriha Rudolfa Herca]] darbs [[Elektromagnētiskie viļņi|elektromagnētiskā starojuma]] jomā bija galvenais moderno [[Telesakari|telesakaru]] izstrādē.<ref>[http://www.itu.int/aboutitu/HistoricalFigures.html Historical figures in telecommunications.] International Telecommunication Union. janvārī 14, 2004. Apskatīts 2007, 01-02.</ref> [[Vilhelms Vunds|Vilhelmam Vundam]] ar viņa pirmās laboratorijas nodibināšanu [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]] 1879. gadā tiek piedēvēta [[psiholoģija]]s kā neatkarīgas empīriskās zinātnes izveidošana.<ref>Kim, Alan. [http://plato.stanford.edu/entries/wilhelm-wundt/ Wilhelm Maximilian Wundt] Stanford Encyclopedia of Philosophy. jūnijā 16, 2006. Apskatīts 2007, 01-02.</ref> [[Aleksandrs fon Humbolts|Aleksandra fon Humbolta]] dabas zinātnieka un pētnieka darbs bija [[bioģeogrāfija]]s pamatā.<ref>[https://web.archive.org/web/20070807011540/http://www.eaglehill.us/ahumb.html The Natural History Legacy of Alexander von Humboldt (1769 to 1859)], Humboldt Field Research Institute and Eagle Hill Foundation. Apskatīts 2007, 01-02.</ref> Vācijā ir dzimuši daudzi nozīmīgi [[matemātiķis|matemātiķi]]: [[Kārlis Frīdrihs Gauss]], [[Dāvids Hilberts]], [[Bernhards Rīmanis]], [[Gotfrīds Leibnics]], [[Kārlis Veierštrāss]] un [[Hermans Veils]]. Vācija ir bijusi dzimtā vieta daudziem slaveniem izgudrotājiem un inženieriem: [[Johans Gūtenbergs|Johanam Gūtenbergam]], kam tiek piedēvēta pārvietojamās [[drukātava]]s izgudrošana Eiropā, [[Hanss Geigers]], [[Geigera skaitītājs|Geigera skaitītāja]] radītājs un [[Konrāds Cūze]], kas uzbūvēja pirmo pilnībā automatizēto digitālo [[Dators|elektronisko skaitļošanas mašīnu]].<ref>Horst, Zuse. [http://www.epemag.com/zuse/ The Life and Work of Konrad Zuse] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090629003415/http://www.epemag.com/zuse/ |date={{dat|2009|06|29||bez}} }} Everyday Practical Electronics (EPE) Online. Apskatīts 2007, 01-02.</ref> Vācu izgudrotāji, inženieri un rūpnieki, tādi kā grāfs [[Ferdinands fon Cepelīns]], [[Oto Līlentāls]], [[Gotlībs Daimlers]], [[Rūdolfs Dīzels]], [[Hugo Junkerss]] un [[Kārlis Bencs]], palīdzēja veidot modernas automobiļu un gaisa transportēšanas tehnoloģijas.<ref>[http://encarta.msn.com/encyclopedia_761576902_5/Automobile.html Automobile.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091029081248/http://encarta.msn.com/encyclopedia_761576902_5/Automobile.html |date={{dat|2009|10|29||bez}} }} Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2006. Apskatīts 2007, 01-02.</ref><ref>[http://www.centennialofflight.gov/essay/Lighter_than_air/zeppelin/LTA8.htm The Zeppelin] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110501132157/http://www.centennialofflight.gov/essay/Lighter_than_air/zeppelin/LTA8.htm |date={{dat|2011|05|01||bez}} }} U.S. Centennial of Flight Commission. Apskatīts 2007, 01-02.</ref> Svarīgas pētniecības organizācijas Vācijā ir [[Maksa Planka biedrība]], [[Helmholza apvienība]] (''Helmholtz-Gemeinschaft'') un [[Fraunhofera biedrība]]. Tās ir neatkarīgas vai ārēji saistītas ar universitāšu sistēmu un veicina ievērojamu apjomu zinātniskās izstrādes. Prestižo [[Gotfrīda Vilhelma Leibnica balva|Gotfrīda Vilhelma Leibnica]] balvu katru gadu pasniedz desmit zinātniekiem un akadēmiķiem. Ar saviem 2,5 miljoniem eiro tā ir viena no lielākajām par izpēti piešķiramajām balvām pasaulē.<ref>[http://www.dfg.de/en/research_funding/scientific_prizes/gw_leibniz_prize.html Gottfried Wilhelm Leibniz Prize] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080621091621/http://www.dfg.de/en/research_funding/scientific_prizes/gw_leibniz_prize.html |date={{dat|2008|06|21||bez}} }}, DFG, Apskatīts martā 12, 2007</ref> == Kultūra == [[Attēls:Goethecut.png|thumbnail|150px|Viens no nozīmīgākajiem vācu dzejniekiem [[Johans Volfgangs fon Gēte]]]] Vācija bieži vien tiek saukta par ''das Land der Dichter und Denker'' (dzejnieku un domātāju zeme).<ref>{{de ikona}} [http://www.spiegel.de/international/0,1518,410135,00.html Spätzle Westerns] Spiegel Online International. Apr. 6, 2006. Apskatīts 2006, 12-06</ref> Vācijas [[kultūra]]s pirmsākumi ir meklējami ilgi pirms tās kā vienotas valsts izveidošanās. Vācu kultūra ir saistīta ne tikai ar pašu Vācijas [[nacionāla valsts|nacionālo valsti]], bet arī ar [[vācu valoda|vāciski]] runājošo pasauli. Vācu [[literatūra]]s pirmsākumi ir meklējami [[viduslaiki|viduslaikos]]. Šī perioda sākumā nozīmīgi vācu rakstnieki bija [[Valters fon der Fogelveide]] un [[Volframs fon Ešenbahs]]. Nozīmīgs vācu [[eposs]] ir "[[Nībelungu dziesma]]", kura autori nav zināmi. Vāciešiem ir arī ievērojama [[sāga]] ''[[Thidrekssaga]]''. Visā pasaulē pazīstami ir arī vācu [[pasaka|pasaku]] vācēji [[brāļi Grimmi]]. [[Bībele|Bībeli]] vācu valodā iztulkoja teologs [[Mārtiņš Luters]]. Viņš tādā veidā lika pamatu mūsdienu "augšvācu" valodai. Vēl starp visvairāk apbrīnotākajiem vācu dzejniekiem un rakstniekiem ir [[Gotholds Efraims Lesings]], [[Johans Volfgangs fon Gēte]], [[Frīdrihs Šillers]], [[Heinrihs fon Kleists]], [[E. T. A. Hofmanis]], [[Bertolts Brehts]] un [[Arno Šmits]]. 20. gadsimtā [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] saņēma tādi vācu rakstnieki kā [[Tomass Manns]], [[Hermanis Hese]], [[Heinrihs Bells]] un [[Ginters Grass]]. Vācijas filozofiem vēsturiski ir bijusi liela ietekme [[filozofija]]s attīstībā, piemēram, vairāki nozīmīgi vācu filozofi jau viduslaiku sākumā ir devuši savu artavu [[rietumu filozofija]]s attīstībā. 17. gadsimtā [[Gotfrīds Leibnics]] un [[Imanuels Kants]] bija centrālās personas filozofijas vēsturē. [[Kantianisms]] spēcīgi iespaidoja arī [[Artūrs Šopenhauers|Artūra Šopenhauera]] darbus, kā arī vācu ideālisma aizstāvjus [[Johans Gotlībs Fihte|Johanu Fihti]] un [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Georgu Hēgeli]]. 19. gadsimta otrajā pusē [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] attīstīja [[komunisms|komunistu]] teoriju, bet 20. gadsimtā vācu filozofijas tradīcijas īstenoja [[Frīdrihs Nīče]], [[Martins Heidegers]] un [[Hanss Georgs Gadamers]]. == Sports == [[Attēls:Michael Schumacher-I'm the man (cropped).jpg|thumbnail|150px|[[Mihaels Šūmahers]] - septiņkārtējais ''F1'' pasaules čempions]] Sportiskā forma ir neatņemama vāciešu dzīves daļa. 27 miljoni vācieši ir sporta klubu biedri un vēl papildus 12 miljoni ar sportu nodarbojas individuāli.<ref name="sports">[http://www.germany.info/relaunch/culture/life/sports.html Germany Info: Culture & Life: Sports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110430172943/http://www.germany.info/relaunch/culture/life/sports.html |date={{dat|2011|04|30||bez}} }} Germany Embassy in Washington, D.C. Apskatīts 2006, 12-28.</ref> [[Futbols]] ir vispopulārākais sporta veids. Ar 6,3 miljoniem oficiāliem biedriem [[Vācijas Futbola asociācija]] (''Deutscher Fußball-Bund'') ir lielākā šī sporta veida organizācija pasaulē.<ref name="sports" /> [[Vācijas futbola Bundeslīga]] (''Fußball-Bundesliga'') piesaista otro lielāko vidējo apmeklētību no visu sporta veidu līgām pasaulē.<ref>Vairāk skatītāju iet tikai uz [[Nacionālā Futbola Līga|NFL]]</ref> [[Vācijas futbola izlase]] ir uzvarējusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] četras reizes (1954, 1974, 1990 un 2014). Arī [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] tā ir uzvarējusi trīs reizes (1972, 1980 un 1996). 1974. un 2006. gadā Vācijā notika Pasaules kauss, savukārt Eiropas čempionāts ir rīkots tikai 1988. gadā. Vieni no veiksmīgākajiem un slavenākajiem futbolistiem ir [[Francs Bekenbauers]], [[Gerds Millers]], [[Jirgens Klinsmans]], [[Lotārs Mateuss]] un [[Olivers Kāns]]. Citi populāri sporta veidi ir [[rokasbumba]], [[volejbols]], [[basketbols]], [[hokejs]] un [[teniss]].<ref name="sports" /> [[Attēls:AllianzArenaSunset.jpg|thumbnail|200px|left|''[[Allianz Arena]]'' - [[Minhenes "Bayern"]] un 2006. gada [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] stadions]] Vācija ir viena no vadošajām valstīm [[motoru sports|motoru sportā]]. Daudzu sacīkšu uzvarētāju mašīnas, komandas un braucēji nāk no Vācijas. Viens no veikmīgākajiem ''[[Formula 1]]'' braucējiem [[Mihaels Šūmahers]] savas karjeras laikā ir uzstādījis vairākus nozīmīgus rekordus. Nozīmīgākie no tiem ir visvairāk čempionu tituli, kā arī visvairāk uzvarēto sacīkšu. Viņš ir arī viens no apmaksātākajiem sportistiem vēsturē un ir kļuvis par miljardieri.<ref>[http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,1929091,00.html What we will miss about Michael Schumacher], Guardian Unlimited, Apskatīts 2007, oktobrī 19</ref> Tādi konstruktori kā ''[[BMW]]'' un ''[[Mercedes AMG Petronas|Mercedes]]'' ir starp vadošajām komandām motosporta sponsorēšanā. [[Porsche]] ir 16 reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]], prestižās sacīkstēs, kas katru gadu norisinās Francijā. ''[[Deutsche Tourenwagen Masters]]'' ir populāra [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacīkšu]] mašīna. Vācijas sportisti ir arī vieni no veiksmīgākajiem [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībniekiem. Viņi ir trešie labākie pasaulē pēc iegūto olimpisko medaļu skaita (ieskaitot arī gan Rietumvācijas, gan Austrumvācijas sportistu medaļas). [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskājās spēlēs]] Vācija bija piektā labākā pēc iegūto medaļu skaita,<ref>[http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20080906080904/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/GL/95A/GL0000000.shtml Beijing 2008 Medal Table] The Official Website of the Beijing 2008 Olympic Games. Apskatīts 2008, 9-8.</ref> toties [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] viņiem bija visvairāk medaļu.<ref>[http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=2&OLGY=2006 Turin 2006 Medal Table] International Olympic Committee. Apskatīts 2006, 12-28.</ref> [[Vasaras olimpiskās spēles]] Vācijā ir notikušas divreiz: 1936. gadā [[Berlīne|Berlīnē]] un 1972. gadā [[Minhene|Minhenē]]. [[Ziemas olimpiskās spēles]] ir notikušas tikai vienu reizi — 1936. gadā tās norisinājās Bavārijas pilsētiņā [[Garmiša-Partenkirhene|Garmišā-Partenkirhenē]]. == Svētki == {| class="wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" valign="top" ! Svētki ! Vācu nosaukums ! Datums ! [[Bādene-Virtemberga|BW]] ! [[Bavārija|BY]] ! [[Berlīne|BE]] ! [[Brandenburga (zeme)|BB]] ! [[Brēmene|HB]] ! [[Hamburga|HH]] ! [[Hesene|HE]] ! [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|MV]] ! [[Lejassaksija|NI]] ! [[Ziemeļreina-Vestfālene|NW]] ! [[Reinzeme-Pfalca|RP]] ! [[Zāra (zeme)|SL]] ! [[Saksija|SN]] ! [[Saksija-Anhalte|ST]] ! [[Šlēsviga-Holšteina|SH]] ! [[Tīringene|TH]] |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Jaunais gads]] || Neujahr || [[1. janvāris]] | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" |Kristības (Trīs kungu svētki)|| Heilige Drei Könige | [[6. janvāris]] || X || X || || | || || | || || || | || || X || || |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" |[[Lielā piektdiena]] || Karfreitag || mainīgs | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Lieldienas]] || Ostern || mainīgs | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Darba svētki|1. maijs]] || Tag der Arbeit || [[1. maijs]] || X || X || X | X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Debesbraukšanas diena]] || Christi Himmelfahrt || mainīgs | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | Svētā gara diena || Pfingstmontag || mainīgs | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Kristus gara svētki]]||Fronleichnam || mainīgs | X || X || || || || || X | || || X || X || X || 1) || || || 2) |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | || Augsburger Friedensfest | [[8. augusts]] || || 3) || || | || || | || || || | || || || || |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Marijas Debesbraukšanas svētki]]||Mariä Himmelfahrt || [[15. augusts]] | || 5) || || || || || | || || || || X | || || || |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | Vienības diena ||Tag der Deutschen Einheit || [[3. oktobris]] | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Reformācijas diena]]||Reformationstag || [[31. oktobris]] | || || || X || || || | X || || || || | X || X || || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Visu svēto diena]] ||Allerheiligen || [[1. novembris]] | X || X || || || || || | || || X || X || X | || || || |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | Lūgšanu un grēku atlaišanas diena||Buß- und Bettag ||mainīgs || || || | || || | || || || | || || 4) || || || |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Ziemassvētki]] pirmā diena|| 1. Weihnachtstag || [[25. decembris]] | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Ziemassvētki]] otrā diena|| 2. Weihnachtstag || [[26. decembris]] | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |} == Skatīt arī == * [[Vācijas federālās zemes]] * [[Vācijas Grand Prix|Vācijas ''Grand Prix'']] * [[Vācijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Vācijas piļu uzskaitījums]] * [[Vācijas upju uzskaitījums]] * [[Vācu mūzika]] == Atsauces un piezīmes == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces|2|refs= <ref name=IMF>{{en ikona}} {{enciklopēdijas atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2010/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=61&pr.y=14&sy=2008&ey=2015&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=134&s=NGDP_R%2CNGDP_RPCH%2CNGDP%2CNGDPD%2CNGDP_D%2CNGDPRPC%2CNGDPPC%2CNGDPDPC%2CNGAP_NPGDP%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CPPPSH%2CPPPEX%2CNID_NGDP%2CNGSD_NGDP&grp=0&a= | title= Germany | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2011-03-18}}</ref> <ref name="CIA">{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= https://www.odci.gov/cia/publications/factbook/geos/gm.html | title= Germany | publisher= CIA Factbook | accessdate= 2006-11-29 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20060930072310/https://www.odci.gov/cia/publications/factbook/geos/gm.html | archivedate= 2006-09-30 }}</ref> }} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.deutschland.de/en www.deutschland.de] - Aktuāls daudzvalodu portāls par Vāciju * [http://www.bundesregierung.de/Webs/Breg/DE/Homepage/home.html Vācijas valdība] * [http://www.germany-tourism.de/ Vācijas Nacionālā Tūrisma padome] * [http://home.lanet.lv/~rbalodis/Salidzinoshas%20KT/Handouti/VFR_handouti.pdf Asoc. prof. Ringolds Balodis. Vācijas parlamentārās sistēmas veidošanās. / Ārvalstu konstitucionālās tiesības (uzskates papildmateriāli lekcijām).]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20080414155658/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1887&Itemid=7 Buks A., Vācijas ārpolitika pēc Otrā pasaules kara un bundeskanclera K.Adenauera loma tajā] * [https://web.archive.org/web/20150330064818/http://www.latviesi.com/organizacijas/vacija/ Latviešu kopienas un organizācijas Vācijā] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{G8}} {{coord|display=title|51|00|00|N|10|00|00|E|region:IQ_scale:8000000}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācija| ]] </textarea><div class="templatesUsed"><div class="mw-templatesUsedExplanation"><p><br />Šajā lapā izmantotās veidnes: </p></div><ul> <li><a href="/wiki/Veidne:Atsauces" title="Veidne:Atsauces">Veidne:Atsauces</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Atsauces&action=edit" title="Veidne:Atsauces">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Autoritat%C4%ABv%C4%81_vad%C4%ABba" title="Veidne:Autoritatīvā vadība">Veidne:Autoritatīvā vadība</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Autoritat%C4%ABv%C4%81_vad%C4%ABba&action=edit" title="Veidne:Autoritatīvā vadība">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Bez0" title="Veidne:Bez0">Veidne:Bez0</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Bez0&action=edit" title="Veidne:Bez0">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Br_separated_entries" title="Veidne:Br separated entries">Veidne:Br separated entries</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Br_separated_entries&action=edit" title="Veidne:Br separated entries">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:CAN" title="Veidne:CAN">Veidne:CAN</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:CAN&action=edit" title="Veidne:CAN">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Category_handler" title="Veidne:Category handler">Veidne:Category handler</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Category_handler&action=edit" title="Veidne:Category handler">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Citas_noz%C4%ABmes" title="Veidne:Citas nozīmes">Veidne:Citas nozīmes</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Citas_noz%C4%ABmes&action=edit" title="Veidne:Citas nozīmes">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Clear" title="Veidne:Clear">Veidne:Clear</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Clear&action=edit" title="Veidne:Clear">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Column-count" title="Veidne:Column-count">Veidne:Column-count</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Column-count&action=edit" title="Veidne:Column-count">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Coord" title="Veidne:Coord">Veidne:Coord</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Coord&action=edit" title="Veidne:Coord">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:DEU" title="Veidne:DEU">Veidne:DEU</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:DEU&action=edit" title="Veidne:DEU">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Dat" title="Veidne:Dat">Veidne:Dat</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Dat&action=edit" title="Veidne:Dat">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:De_ikona" title="Veidne:De ikona">Veidne:De ikona</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:De_ikona&action=edit" title="Veidne:De ikona">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Diena.m%C4%93nesis" title="Veidne:Diena.mēnesis">Veidne:Diena.mēnesis</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Diena.m%C4%93nesis&action=edit" title="Veidne:Diena.mēnesis">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Diena.m%C4%93nesis-saite" title="Veidne:Diena.mēnesis-saite">Veidne:Diena.mēnesis-saite</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Diena.m%C4%93nesis-saite&action=edit" title="Veidne:Diena.mēnesis-saite">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Diena.m%C4%93nesis_nbsp" title="Veidne:Diena.mēnesis nbsp">Veidne:Diena.mēnesis nbsp</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Diena.m%C4%93nesis_nbsp&action=edit" title="Veidne:Diena.mēnesis nbsp">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:ES_valstis" title="Veidne:ES valstis">Veidne:ES valstis</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:ES_valstis&action=edit" title="Veidne:ES valstis">labot</a>) </li><li><a href="/wiki/Veidne:Eiropa" title="Veidne:Eiropa">Veidne:Eiropa</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Eiropa&action=edit" title="Veidne:Eiropa">labot</a>) </li><li><a href="/wiki/Veidne:En_ikona" title="Veidne:En ikona">Veidne:En ikona</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:En_ikona&action=edit" title="Veidne:En ikona">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Enciklop%C4%93dijas_atsauce" title="Veidne:Enciklopēdijas atsauce">Veidne:Enciklopēdijas atsauce</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Enciklop%C4%93dijas_atsauce&action=edit" title="Veidne:Enciklopēdijas atsauce">labot</a>) </li><li><a href="/wiki/Veidne:Enciklop%C4%93diju_%C4%81r%C4%93j%C4%81s_saites" title="Veidne:Enciklopēdiju ārējās saites">Veidne:Enciklopēdiju ārējās saites</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Enciklop%C4%93diju_%C4%81r%C4%93j%C4%81s_saites&action=edit" title="Veidne:Enciklopēdiju ārējās saites">labot</a>) </li><li><a href="/wiki/Veidne:FRA" title="Veidne:FRA">Veidne:FRA</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:FRA&action=edit" title="Veidne:FRA">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Flaga" title="Veidne:Flaga">Veidne:Flaga</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Flaga&action=edit" title="Veidne:Flaga">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:G7" title="Veidne:G7">Veidne:G7</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:G7&action=edit" title="Veidne:G7">labot</a>) </li><li><a href="/wiki/Veidne:G8" class="mw-redirect" title="Veidne:G8">Veidne:G8</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:G8&action=edit" class="mw-redirect" title="Veidne:G8">labot</a>) </li><li><a href="/wiki/Veidne:GBR" title="Veidne:GBR">Veidne:GBR</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:GBR&action=edit" title="Veidne:GBR">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Gr%C4%81matas_atsauce" title="Veidne:Grāmatas atsauce">Veidne:Grāmatas atsauce</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Gr%C4%81matas_atsauce&action=edit" title="Veidne:Grāmatas atsauce">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:ISBN" title="Veidne:ISBN">Veidne:ISBN</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:ISBN&action=edit" title="Veidne:ISBN">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:ITA" title="Veidne:ITA">Veidne:ITA</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:ITA&action=edit" title="Veidne:ITA">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Image_label" title="Veidne:Image label">Veidne:Image label</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Image_label&action=edit" title="Veidne:Image label">labot</a>) </li><li><a href="/wiki/Veidne:JPN" title="Veidne:JPN">Veidne:JPN</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:JPN&action=edit" title="Veidne:JPN">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Karogs" title="Veidne:Karogs">Veidne:Karogs</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Karogs&action=edit" title="Veidne:Karogs">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Lang" title="Veidne:Lang">Veidne:Lang</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Lang&action=edit" title="Veidne:Lang">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:LangWithName" title="Veidne:LangWithName">Veidne:LangWithName</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:LangWithName&action=edit" title="Veidne:LangWithName">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Language_link" title="Veidne:Language link">Veidne:Language link</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Language_link&action=edit" title="Veidne:Language link">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Main_other" title="Veidne:Main other">Veidne:Main other</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Main_other&action=edit" title="Veidne:Main other">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Menesis-lok" title="Veidne:Menesis-lok">Veidne:Menesis-lok</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Menesis-lok&action=edit" title="Veidne:Menesis-lok">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Menesis-nom" title="Veidne:Menesis-nom">Veidne:Menesis-nom</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Menesis-nom&action=edit" title="Veidne:Menesis-nom">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:M%C4%93nesis-loc%C4%ABjum%C4%81" title="Veidne:Mēnesis-locījumā">Veidne:Mēnesis-locījumā</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:M%C4%93nesis-loc%C4%ABjum%C4%81&action=edit" title="Veidne:Mēnesis-locījumā">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:NATO" title="Veidne:NATO">Veidne:NATO</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:NATO&action=edit" title="Veidne:NATO">labot</a>) </li><li><a href="/wiki/Veidne:Navbox" title="Veidne:Navbox">Veidne:Navbox</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Navbox&action=edit" title="Veidne:Navbox">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Novecojusi_saite" title="Veidne:Novecojusi saite">Veidne:Novecojusi saite</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Novecojusi_saite&action=edit" title="Veidne:Novecojusi saite">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Nowrap" title="Veidne:Nowrap">Veidne:Nowrap</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Nowrap&action=edit" title="Veidne:Nowrap">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:PDFlink" title="Veidne:PDFlink">Veidne:PDFlink</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:PDFlink&action=edit" title="Veidne:PDFlink">labot</a>) </li><li><a href="/wiki/Veidne:Pamatraksts" title="Veidne:Pamatraksts">Veidne:Pamatraksts</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Pamatraksts&action=edit" title="Veidne:Pamatraksts">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Ru_ikona" title="Veidne:Ru ikona">Veidne:Ru ikona</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Ru_ikona&action=edit" title="Veidne:Ru ikona">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Samazin%C4%81j%C4%81s" title="Veidne:Samazinājās">Veidne:Samazinājās</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Samazin%C4%81j%C4%81s&action=edit" title="Veidne:Samazinājās">labot</a>) </li><li><a href="/wiki/Veidne:Sisterlinks-inline" title="Veidne:Sisterlinks-inline">Veidne:Sisterlinks-inline</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Sisterlinks-inline&action=edit" title="Veidne:Sisterlinks-inline">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Talk_other" title="Veidne:Talk other">Veidne:Talk other</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Talk_other&action=edit" title="Veidne:Talk other">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Tnavbar" title="Veidne:Tnavbar">Veidne:Tnavbar</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Tnavbar&action=edit" title="Veidne:Tnavbar">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:T%C4%ABmek%C4%BCa_atsauce" title="Veidne:Tīmekļa atsauce">Veidne:Tīmekļa atsauce</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:T%C4%ABmek%C4%BCa_atsauce&action=edit" title="Veidne:Tīmekļa atsauce">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:USA" title="Veidne:USA">Veidne:USA</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:USA&action=edit" title="Veidne:USA">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Uk_ikona" title="Veidne:Uk ikona">Veidne:Uk ikona</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Uk_ikona&action=edit" title="Veidne:Uk ikona">labot</a>) </li><li><a href="/wiki/Veidne:Unicode" title="Veidne:Unicode">Veidne:Unicode</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Unicode&action=edit" title="Veidne:Unicode">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Val" title="Veidne:Val">Veidne:Val</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Val&action=edit" title="Veidne:Val">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Val-de" title="Veidne:Val-de">Veidne:Val-de</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Val-de&action=edit" title="Veidne:Val-de">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Valodas_ikona" title="Veidne:Valodas ikona">Veidne:Valodas ikona</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Valodas_ikona&action=edit" title="Veidne:Valodas ikona">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Valsts_dati_ASV" title="Veidne:Valsts dati ASV">Veidne:Valsts dati ASV</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Valsts_dati_ASV&action=edit" title="Veidne:Valsts dati ASV">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Valsts_dati_Apvienot%C4%81_Karaliste" title="Veidne:Valsts dati Apvienotā Karaliste">Veidne:Valsts dati Apvienotā Karaliste</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Valsts_dati_Apvienot%C4%81_Karaliste&action=edit" title="Veidne:Valsts dati Apvienotā Karaliste">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Valsts_dati_Eiropas_Savien%C4%ABba" title="Veidne:Valsts dati Eiropas Savienība">Veidne:Valsts dati Eiropas Savienība</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Valsts_dati_Eiropas_Savien%C4%ABba&action=edit" title="Veidne:Valsts dati Eiropas Savienība">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Valsts_dati_Francija" title="Veidne:Valsts dati Francija">Veidne:Valsts dati Francija</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Valsts_dati_Francija&action=edit" title="Veidne:Valsts dati Francija">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Valsts_dati_It%C4%81lija" title="Veidne:Valsts dati Itālija">Veidne:Valsts dati Itālija</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Valsts_dati_It%C4%81lija&action=edit" title="Veidne:Valsts dati Itālija">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Valsts_dati_Jap%C4%81na" title="Veidne:Valsts dati Japāna">Veidne:Valsts dati Japāna</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Valsts_dati_Jap%C4%81na&action=edit" title="Veidne:Valsts dati Japāna">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Valsts_dati_Kan%C4%81da" title="Veidne:Valsts dati Kanāda">Veidne:Valsts dati Kanāda</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Valsts_dati_Kan%C4%81da&action=edit" title="Veidne:Valsts dati Kanāda">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Valsts_dati_NATO" title="Veidne:Valsts dati NATO">Veidne:Valsts dati NATO</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Valsts_dati_NATO&action=edit" title="Veidne:Valsts dati NATO">labot</a>) </li><li><a href="/wiki/Veidne:Valsts_dati_V%C4%81cija" title="Veidne:Valsts dati Vācija">Veidne:Valsts dati Vācija</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Valsts_dati_V%C4%81cija&action=edit" title="Veidne:Valsts dati Vācija">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Valsts_flaga2" title="Veidne:Valsts flaga2">Veidne:Valsts flaga2</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Valsts_flaga2&action=edit" title="Veidne:Valsts flaga2">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:Valsts_infokaste" title="Veidne:Valsts infokaste">Veidne:Valsts infokaste</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Valsts_infokaste&action=edit" title="Veidne:Valsts infokaste">labot</a>) </li><li><a href="/wiki/Veidne:Valsts_karogs2" title="Veidne:Valsts karogs2">Veidne:Valsts karogs2</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Valsts_karogs2&action=edit" title="Veidne:Valsts karogs2">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Veidne:V%C4%81cijas_liel%C4%81k%C4%81s_pils%C4%93tas" title="Veidne:Vācijas lielākās pilsētas">Veidne:Vācijas lielākās pilsētas</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:V%C4%81cijas_liel%C4%81k%C4%81s_pils%C4%93tas&action=edit" title="Veidne:Vācijas lielākās pilsētas">labot</a>) </li><li><a href="/wiki/Veidne:V%C4%93rt%C4%ABgs_raksts" title="Veidne:Vērtīgs raksts">Veidne:Vērtīgs raksts</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:V%C4%93rt%C4%ABgs_raksts&action=edit" title="Veidne:Vērtīgs raksts">labot</a>) </li><li><a href="/wiki/Veidne:Webarchive" title="Veidne:Webarchive">Veidne:Webarchive</a> (<a href="/w/index.php?title=Veidne:Webarchive&action=edit" title="Veidne:Webarchive">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Arguments" title="Modulis:Arguments">Modulis:Arguments</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Arguments&action=edit" title="Modulis:Arguments">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Authority_control" title="Modulis:Authority control">Modulis:Authority control</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Authority_control&action=edit" title="Modulis:Authority control">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Category_handler" title="Modulis:Category handler">Modulis:Category handler</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Category_handler&action=edit" title="Modulis:Category handler">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Category_handler/blacklist" title="Modulis:Category handler/blacklist">Modulis:Category handler/blacklist</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Category_handler/blacklist&action=edit" title="Modulis:Category handler/blacklist">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Category_handler/config" title="Modulis:Category handler/config">Modulis:Category handler/config</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Category_handler/config&action=edit" title="Modulis:Category handler/config">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Category_handler/data" title="Modulis:Category handler/data">Modulis:Category handler/data</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Category_handler/data&action=edit" title="Modulis:Category handler/data">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Category_handler/shared" title="Modulis:Category handler/shared">Modulis:Category handler/shared</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Category_handler/shared&action=edit" title="Modulis:Category handler/shared">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Check_isxn" title="Modulis:Check isxn">Modulis:Check isxn</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Check_isxn&action=edit" title="Modulis:Check isxn">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Citation/CS1" title="Modulis:Citation/CS1">Modulis:Citation/CS1</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Citation/CS1&action=edit" title="Modulis:Citation/CS1">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Citation/CS1/Configuration" title="Modulis:Citation/CS1/Configuration">Modulis:Citation/CS1/Configuration</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Citation/CS1/Configuration&action=edit" title="Modulis:Citation/CS1/Configuration">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Citation/CS1/Date_validation" title="Modulis:Citation/CS1/Date validation">Modulis:Citation/CS1/Date validation</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Citation/CS1/Date_validation&action=edit" title="Modulis:Citation/CS1/Date validation">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Citation/CS1/Whitelist" title="Modulis:Citation/CS1/Whitelist">Modulis:Citation/CS1/Whitelist</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Citation/CS1/Whitelist&action=edit" title="Modulis:Citation/CS1/Whitelist">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Coordinates" title="Modulis:Coordinates">Modulis:Coordinates</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Coordinates&action=edit" title="Modulis:Coordinates">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:HtmlBuilder" title="Modulis:HtmlBuilder">Modulis:HtmlBuilder</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:HtmlBuilder&action=edit" title="Modulis:HtmlBuilder">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Math" title="Modulis:Math">Modulis:Math</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Math&action=edit" title="Modulis:Math">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Namespace_detect" title="Modulis:Namespace detect">Modulis:Namespace detect</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Namespace_detect&action=edit" title="Modulis:Namespace detect">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Namespace_detect/config" title="Modulis:Namespace detect/config">Modulis:Namespace detect/config</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Namespace_detect/config&action=edit" title="Modulis:Namespace detect/config">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Namespace_detect/data" title="Modulis:Namespace detect/data">Modulis:Namespace detect/data</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Namespace_detect/data&action=edit" title="Modulis:Namespace detect/data">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Navbar" title="Modulis:Navbar">Modulis:Navbar</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Navbar&action=edit" title="Modulis:Navbar">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Navbox" title="Modulis:Navbox">Modulis:Navbox</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Navbox&action=edit" title="Modulis:Navbox">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Separated_entries" title="Modulis:Separated entries">Modulis:Separated entries</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Separated_entries&action=edit" title="Modulis:Separated entries">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Sisterlinks" title="Modulis:Sisterlinks">Modulis:Sisterlinks</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Sisterlinks&action=edit" title="Modulis:Sisterlinks">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:TableTools" title="Modulis:TableTools">Modulis:TableTools</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:TableTools&action=edit" title="Modulis:TableTools">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Webarchive" title="Modulis:Webarchive">Modulis:Webarchive</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Webarchive&action=edit" title="Modulis:Webarchive">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:Yesno" title="Modulis:Yesno">Modulis:Yesno</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:Yesno&action=edit" title="Modulis:Yesno">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:%C4%80r%C4%93j%C4%81s_saites" title="Modulis:Ārējās saites">Modulis:Ārējās saites</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:%C4%80r%C4%93j%C4%81s_saites&action=edit" title="Modulis:Ārējās saites">aplūkot kodu</a>) (autopatroller protected)</li><li><a href="/wiki/Modulis:%C4%80r%C4%93j%C4%81s_saites/Enciklop%C4%93dijas" title="Modulis:Ārējās saites/Enciklopēdijas">Modulis:Ārējās saites/Enciklopēdijas</a> (<a href="/w/index.php?title=Modulis:%C4%80r%C4%93j%C4%81s_saites/Enciklop%C4%93dijas&action=edit" title="Modulis:Ārējās saites/Enciklopēdijas">labot</a>) </li></ul></div><p id="mw-returnto">Atgriezties: <a href="/wiki/V%C4%81cija" title="Vācija">Vācija</a>.</p> <noscript><img src="https://login.wikimedia.org/wiki/Special:CentralAutoLogin/start?type=1x1" alt="" width="1" height="1" style="border: none; position: absolute;"></noscript> <div class="printfooter" data-nosnippet="">Saturs iegūts no "<a dir="ltr" href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Vācija">https://lv.wikipedia.org/wiki/Vācija</a>"</div></div> <div id="catlinks" class="catlinks catlinks-allhidden" data-mw="interface"></div> </div> </main> </div> <div class="mw-footer-container"> <footer id="footer" class="mw-footer" > <ul id="footer-info"> </ul> <ul id="footer-places"> <li id="footer-places-privacy"><a href="https://foundation.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Policy:Privacy_policy">Privātuma politika</a></li> <li id="footer-places-about"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Par">Par Vikipēdiju</a></li> <li id="footer-places-disclaimers"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Saist%C4%ABbu_atrunas">Saistību atrunas</a></li> <li id="footer-places-wm-codeofconduct"><a href="https://foundation.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Policy:Universal_Code_of_Conduct">Code of Conduct</a></li> <li id="footer-places-developers"><a href="https://developer.wikimedia.org">Izstrādātāji</a></li> <li id="footer-places-statslink"><a href="https://stats.wikimedia.org/#/lv.wikipedia.org">Statistika</a></li> <li id="footer-places-cookiestatement"><a href="https://foundation.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Policy:Cookie_statement">Sīkdatņu deklarācija</a></li> <li id="footer-places-mobileview"><a href="//lv.m.wikipedia.org/w/index.php?title=V%C4%81cija&action=edit&mobileaction=toggle_view_mobile" class="noprint stopMobileRedirectToggle">Mobilais skats</a></li> </ul> <ul id="footer-icons" class="noprint"> <li id="footer-copyrightico"><a href="https://wikimediafoundation.org/" class="cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--size-large cdx-button--fake-button--enabled"><img src="/static/images/footer/wikimedia-button.svg" width="84" height="29" alt="Wikimedia Foundation" loading="lazy"></a></li> <li id="footer-poweredbyico"><a href="https://www.mediawiki.org/" class="cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--size-large cdx-button--fake-button--enabled"><img src="/w/resources/assets/poweredby_mediawiki.svg" alt="Powered by MediaWiki" width="88" height="31" loading="lazy"></a></li> </ul> </footer> </div> </div> </div> <div class="vector-settings" id="p-dock-bottom"> <ul></ul> </div><script>(RLQ=window.RLQ||[]).push(function(){mw.config.set({"wgHostname":"mw-web.codfw.main-f69cdc8f6-rnwnx","wgBackendResponseTime":260,"wgPageParseReport":{"limitreport":{"cputime":"0.003","walltime":"0.005","ppvisitednodes":{"value":18,"limit":1000000},"postexpandincludesize":{"value":710,"limit":2097152},"templateargumentsize":{"value":0,"limit":2097152},"expansiondepth":{"value":2,"limit":100},"expensivefunctioncount":{"value":0,"limit":500},"unstrip-depth":{"value":0,"limit":20},"unstrip-size":{"value":0,"limit":5000000},"entityaccesscount":{"value":0,"limit":400},"timingprofile":["100.00% 0.000 1 -total"]},"cachereport":{"origin":"mw-web.codfw.main-f69cdc8f6-rnwnx","timestamp":"20241124053622","ttl":2592000,"transientcontent":false}}});});</script> </body> </html>