CINXE.COM

<!DOCTYPE html> <html class="client-nojs vector-feature-language-in-header-enabled vector-feature-language-in-main-page-header-disabled vector-feature-sticky-header-disabled vector-feature-page-tools-pinned-disabled vector-feature-toc-pinned-clientpref-1 vector-feature-main-menu-pinned-disabled vector-feature-limited-width-clientpref-1 vector-feature-limited-width-content-enabled vector-feature-custom-font-size-clientpref-1 vector-feature-appearance-pinned-clientpref-1 vector-feature-night-mode-disabled skin-theme-clientpref-day vector-toc-available" lang="lv" dir="ltr"> <head> <meta charset="UTF-8"> <title>Latvijas vēsture — Vikipēdija</title> <script>(function(){var className="client-js vector-feature-language-in-header-enabled vector-feature-language-in-main-page-header-disabled vector-feature-sticky-header-disabled vector-feature-page-tools-pinned-disabled vector-feature-toc-pinned-clientpref-1 vector-feature-main-menu-pinned-disabled vector-feature-limited-width-clientpref-1 vector-feature-limited-width-content-enabled vector-feature-custom-font-size-clientpref-1 vector-feature-appearance-pinned-clientpref-1 vector-feature-night-mode-disabled skin-theme-clientpref-day vector-toc-available";var cookie=document.cookie.match(/(?:^|; )lvwikimwclientpreferences=([^;]+)/);if(cookie){cookie[1].split('%2C').forEach(function(pref){className=className.replace(new RegExp('(^| )'+pref.replace(/-clientpref-\w+$|[^\w-]+/g,'')+'-clientpref-\\w+( |$)'),'$1'+pref+'$2');});}document.documentElement.className=className;}());RLCONF={"wgBreakFrames":false,"wgSeparatorTransformTable":[",\t."," \t,"],"wgDigitTransformTable":["",""], "wgDefaultDateFormat":"ydm","wgMonthNames":["","janvāris","februāris","marts","aprīlis","maijs","jūnijs","jūlijs","augusts","septembris","oktobris","novembris","decembris"],"wgRequestId":"1d41c772-0c34-450a-bf94-5283c34d73e9","wgCanonicalNamespace":"","wgCanonicalSpecialPageName":false,"wgNamespaceNumber":0,"wgPageName":"Latvijas_vēsture","wgTitle":"Latvijas vēsture","wgCurRevisionId":4171985,"wgRevisionId":4171985,"wgArticleId":3635,"wgIsArticle":true,"wgIsRedirect":false,"wgAction":"view","wgUserName":null,"wgUserGroups":["*"],"wgCategories":["Visi Vikipēdijas uzlabojamie raksti","Raksti ar novecojušām saitēm","Lapas ar atsaucēm, kas izmanto nenosauktus parametrus","Raksti, kuru apgalvojumiem nepieciešamas atsauces","Visi Vikipēdijas raksti, kam nepieciešamas atsauces","Latvijas vēsture"],"wgPageViewLanguage":"lv","wgPageContentLanguage":"lv","wgPageContentModel":"wikitext","wgRelevantPageName":"Latvijas_vēsture","wgRelevantArticleId":3635,"wgIsProbablyEditable":true ,"wgRelevantPageIsProbablyEditable":true,"wgRestrictionEdit":[],"wgRestrictionMove":[],"wgNoticeProject":"wikipedia","wgCiteReferencePreviewsActive":true,"wgMediaViewerOnClick":true,"wgMediaViewerEnabledByDefault":true,"wgPopupsFlags":0,"wgVisualEditor":{"pageLanguageCode":"lv","pageLanguageDir":"ltr","pageVariantFallbacks":"lv"},"wgMFDisplayWikibaseDescriptions":{"search":true,"watchlist":true,"tagline":true,"nearby":true},"wgWMESchemaEditAttemptStepOversample":false,"wgWMEPageLength":100000,"wgRelatedArticlesCompat":[],"wgCentralAuthMobileDomain":false,"wgEditSubmitButtonLabelPublish":true,"wgULSPosition":"interlanguage","wgULSisCompactLinksEnabled":false,"wgVector2022LanguageInHeader":true,"wgULSisLanguageSelectorEmpty":false,"wgWikibaseItemId":"Q209655","wgCheckUserClientHintsHeadersJsApi":["brands","architecture","bitness","fullVersionList","mobile","model","platform","platformVersion"],"GEHomepageSuggestedEditsEnableTopics":true,"wgGETopicsMatchModeEnabled":false, "wgGEStructuredTaskRejectionReasonTextInputEnabled":false,"wgGELevelingUpEnabledForUser":false};RLSTATE={"ext.globalCssJs.user.styles":"ready","site.styles":"ready","user.styles":"ready","ext.globalCssJs.user":"ready","user":"ready","user.options":"loading","ext.cite.styles":"ready","mediawiki.page.gallery.styles":"ready","skins.vector.search.codex.styles":"ready","skins.vector.styles":"ready","skins.vector.icons":"ready","ext.wikimediamessages.styles":"ready","ext.visualEditor.desktopArticleTarget.noscript":"ready","ext.uls.interlanguage":"ready","wikibase.client.init":"ready","ext.wikimediaBadges":"ready"};RLPAGEMODULES=["ext.cite.ux-enhancements","mediawiki.page.media","site","mediawiki.page.ready","mediawiki.toc","skins.vector.js","ext.centralNotice.geoIP","ext.centralNotice.startUp","ext.gadget.opacity-edit","ext.gadget.refToolbar","ext.gadget.edittop","ext.gadget.Editpage","ext.gadget.switcher","ext.gadget.wikibugs","ext.urlShortener.toolbar","ext.centralauth.centralautologin", "mmv.bootstrap","ext.popups","ext.visualEditor.desktopArticleTarget.init","ext.visualEditor.targetLoader","ext.echo.centralauth","ext.eventLogging","ext.wikimediaEvents","ext.navigationTiming","ext.uls.interface","ext.cx.eventlogging.campaigns","ext.cx.uls.quick.actions","wikibase.client.vector-2022","ext.checkUser.clientHints","ext.growthExperiments.SuggestedEditSession","wikibase.sidebar.tracking"];</script> <script>(RLQ=window.RLQ||[]).push(function(){mw.loader.impl(function(){return["user.options@12s5i",function($,jQuery,require,module){mw.user.tokens.set({"patrolToken":"+\\","watchToken":"+\\","csrfToken":"+\\"}); }];});});</script> <link rel="stylesheet" href="/w/load.php?lang=lv&modules=ext.cite.styles%7Cext.uls.interlanguage%7Cext.visualEditor.desktopArticleTarget.noscript%7Cext.wikimediaBadges%7Cext.wikimediamessages.styles%7Cmediawiki.page.gallery.styles%7Cskins.vector.icons%2Cstyles%7Cskins.vector.search.codex.styles%7Cwikibase.client.init&only=styles&skin=vector-2022"> <script async="" src="/w/load.php?lang=lv&modules=startup&only=scripts&raw=1&skin=vector-2022"></script> <meta name="ResourceLoaderDynamicStyles" content=""> <link rel="stylesheet" href="/w/load.php?lang=lv&modules=site.styles&only=styles&skin=vector-2022"> <meta name="generator" content="MediaWiki 1.44.0-wmf.4"> <meta name="referrer" content="origin"> <meta name="referrer" content="origin-when-cross-origin"> <meta name="robots" content="max-image-preview:standard"> <meta name="format-detection" content="telephone=no"> <meta name="viewport" content="width=1120"> <meta property="og:title" content="Latvijas vēsture — Vikipēdija"> <meta property="og:type" content="website"> <link rel="preconnect" href="//upload.wikimedia.org"> <link rel="alternate" media="only screen and (max-width: 640px)" href="//lv.m.wikipedia.org/wiki/Latvijas_v%C4%93sture"> <link rel="alternate" type="application/x-wiki" title="Labot šo lapu" href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit"> <link rel="apple-touch-icon" href="/static/apple-touch/wikipedia.png"> <link rel="icon" href="/static/favicon/wikipedia.ico"> <link rel="search" type="application/opensearchdescription+xml" href="/w/rest.php/v1/search" title="Vikipēdija (lv)"> <link rel="EditURI" type="application/rsd+xml" href="//lv.wikipedia.org/w/api.php?action=rsd"> <link rel="canonical" href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_v%C4%93sture"> <link rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0/deed.lv"> <link rel="alternate" type="application/atom+xml" title="Vikipēdija Atom padeve" href="/w/index.php?title=Special:RecentChanges&feed=atom"> <link rel="dns-prefetch" href="//meta.wikimedia.org" /> <link rel="dns-prefetch" href="//login.wikimedia.org"> </head> <body class="skin--responsive skin-vector skin-vector-search-vue mediawiki ltr sitedir-ltr mw-hide-empty-elt ns-0 ns-subject mw-editable page-Latvijas_vēsture rootpage-Latvijas_vēsture skin-vector-2022 action-view"><a class="mw-jump-link" href="#bodyContent">Pāriet uz saturu</a> <div class="vector-header-container"> <header class="vector-header mw-header"> <div class="vector-header-start"> <nav class="vector-main-menu-landmark" aria-label="Vietne"> <div id="vector-main-menu-dropdown" class="vector-dropdown vector-main-menu-dropdown vector-button-flush-left vector-button-flush-right" > <input type="checkbox" id="vector-main-menu-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-main-menu-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Galvenā izvēlne" > <label id="vector-main-menu-dropdown-label" for="vector-main-menu-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-menu mw-ui-icon-wikimedia-menu"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Galvenā izvēlne</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-main-menu-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> <div id="vector-main-menu" class="vector-main-menu vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-main-menu-pinnable-header vector-pinnable-header-unpinned" data-feature-name="main-menu-pinned" data-pinnable-element-id="vector-main-menu" data-pinned-container-id="vector-main-menu-pinned-container" data-unpinned-container-id="vector-main-menu-unpinned-container" > <div class="vector-pinnable-header-label">Galvenā izvēlne</div> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-main-menu.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-main-menu.unpin">paslēpt</button> </div> <div id="p-navigation" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-navigation" > <div class="vector-menu-heading"> Navigācija </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="n-mainpage" class="mw-list-item"><a href="/wiki/S%C4%81kumlapa" title="Iet uz sākumlapu [z]" accesskey="z"><span>Sākumlapa</span></a></li><li id="n-portal" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls" title="Šeit Tu vari uzdot sev interesējošus jautājumus"><span>Kopienas portāls</span></a></li><li id="n-currentevents" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Aktualit%C4%81tes" title="Uzzini, kas nesen noticis Vikipēdijā"><span>Aktualitātes</span></a></li><li id="n-recentchanges" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:RecentChanges" title="Izmaiņas, kas nesen izdarītas Vikipēdijā [r]" accesskey="r"><span>Pēdējās izmaiņas</span></a></li><li id="n-randompage" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:Random" title="Iet uz nejauši izvēlētu lapu [x]" accesskey="x"><span>Nejauša lapa</span></a></li><li id="n-help" class="mw-list-item"><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs" title="Vieta, kur uzzināt par Vikipēdiju vairāk"><span>Palīdzība</span></a></li><li id="n-bug_in_article" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Pazi%C5%86ojumi_par_k%C4%BC%C5%ABd%C4%81m"><span>Paziņot par kļūdu</span></a></li><li id="n-contact" class="mw-list-item"><a href="//lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Kontakti"><span>Kontakti</span></a></li> </ul> </div> </div> </div> </div> </div> </div> </nav> <a href="/wiki/S%C4%81kumlapa" class="mw-logo"> <img class="mw-logo-icon" src="/static/images/icons/wikipedia.png" alt="" aria-hidden="true" height="50" width="50"> <span class="mw-logo-container skin-invert"> <img class="mw-logo-wordmark" alt="Vikipēdija" src="/static/images/mobile/copyright/wikipedia-wordmark-lv.svg" style="width: 7.5em; height: 1.375em;"> <img class="mw-logo-tagline" alt="Brīvā enciklopēdija" src="/static/images/mobile/copyright/wikipedia-tagline-lv.svg" width="120" height="15" style="width: 7.5em; height: 0.9375em;"> </span> </a> </div> <div class="vector-header-end"> <div id="p-search" role="search" class="vector-search-box-vue vector-search-box-collapses vector-search-box-show-thumbnail vector-search-box-auto-expand-width vector-search-box"> <a href="/wiki/Special:Search" class="cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only search-toggle" title="Meklēt Vikipēdijā [f]" accesskey="f"><span class="vector-icon mw-ui-icon-search mw-ui-icon-wikimedia-search"></span> <span>Meklēt</span> </a> <div class="vector-typeahead-search-container"> <div class="cdx-typeahead-search cdx-typeahead-search--show-thumbnail cdx-typeahead-search--auto-expand-width"> <form action="/w/index.php" id="searchform" class="cdx-search-input cdx-search-input--has-end-button"> <div id="simpleSearch" class="cdx-search-input__input-wrapper" data-search-loc="header-moved"> <div class="cdx-text-input cdx-text-input--has-start-icon"> <input class="cdx-text-input__input" type="search" name="search" placeholder="Meklēt Vikipēdijā" aria-label="Meklēt Vikipēdijā" autocapitalize="sentences" title="Meklēt Vikipēdijā [f]" accesskey="f" id="searchInput" > <span class="cdx-text-input__icon cdx-text-input__start-icon"></span> </div> <input type="hidden" name="title" value="Special:Search"> </div> <button class="cdx-button cdx-search-input__end-button">Meklēt</button> </form> </div> </div> </div> <nav class="vector-user-links vector-user-links-wide" aria-label="Dalībnieka rīki"> <div class="vector-user-links-main"> <div id="p-vector-user-menu-preferences" class="vector-menu mw-portlet emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> <div id="p-vector-user-menu-userpage" class="vector-menu mw-portlet emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> <nav class="vector-appearance-landmark" aria-label="Izskats"> <div id="vector-appearance-dropdown" class="vector-dropdown " title="Change the appearance of the page's font size, width, and color" > <input type="checkbox" id="vector-appearance-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-appearance-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Izskats" > <label id="vector-appearance-dropdown-label" for="vector-appearance-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-appearance mw-ui-icon-wikimedia-appearance"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Izskats</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-appearance-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> </div> </div> </div> </nav> <div id="p-vector-user-menu-notifications" class="vector-menu mw-portlet emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> <div id="p-vector-user-menu-overflow" class="vector-menu mw-portlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="pt-sitesupport-2" class="user-links-collapsible-item mw-list-item user-links-collapsible-item"><a data-mw="interface" href="//donate.wikimedia.org/wiki/Special:FundraiserRedirector?utm_source=donate&utm_medium=sidebar&utm_campaign=C13_lv.wikipedia.org&uselang=lv" class=""><span>Ziedojumi</span></a> </li> <li id="pt-createaccount-2" class="user-links-collapsible-item mw-list-item user-links-collapsible-item"><a data-mw="interface" href="/w/index.php?title=Special:CreateAccount&returnto=Latvijas+v%C4%93sture" title="Ieteicams izveidot kontu un pieslēgties; tomēr tas nav obligāti." class=""><span>Izveidot jaunu Vikipēdijas kontu</span></a> </li> <li id="pt-login-2" class="user-links-collapsible-item mw-list-item user-links-collapsible-item"><a data-mw="interface" href="/w/index.php?title=Special:UserLogin&returnto=Latvijas+v%C4%93sture" title="Aicinām tevi ieiet Vikipēdijā, tomēr tas nav obligāti. [o]" accesskey="o" class=""><span>Ieiet Vikipēdijā</span></a> </li> </ul> </div> </div> </div> <div id="vector-user-links-dropdown" class="vector-dropdown vector-user-menu vector-button-flush-right vector-user-menu-logged-out" title="Vairāk iespēju" > <input type="checkbox" id="vector-user-links-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-user-links-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Dalībnieka rīki" > <label id="vector-user-links-dropdown-label" for="vector-user-links-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-ellipsis mw-ui-icon-wikimedia-ellipsis"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Dalībnieka rīki</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="p-personal" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-personal user-links-collapsible-item" title="Dalībnieka izvēlne" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="pt-sitesupport" class="user-links-collapsible-item mw-list-item"><a href="//donate.wikimedia.org/wiki/Special:FundraiserRedirector?utm_source=donate&utm_medium=sidebar&utm_campaign=C13_lv.wikipedia.org&uselang=lv"><span>Ziedojumi</span></a></li><li id="pt-createaccount" class="user-links-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:CreateAccount&returnto=Latvijas+v%C4%93sture" title="Ieteicams izveidot kontu un pieslēgties; tomēr tas nav obligāti."><span class="vector-icon mw-ui-icon-userAdd mw-ui-icon-wikimedia-userAdd"></span> <span>Izveidot jaunu Vikipēdijas kontu</span></a></li><li id="pt-login" class="user-links-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:UserLogin&returnto=Latvijas+v%C4%93sture" title="Aicinām tevi ieiet Vikipēdijā, tomēr tas nav obligāti. [o]" accesskey="o"><span class="vector-icon mw-ui-icon-logIn mw-ui-icon-wikimedia-logIn"></span> <span>Ieiet Vikipēdijā</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-user-menu-anon-editor" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-user-menu-anon-editor" > <div class="vector-menu-heading"> Lapas redaktoriem, kuri nav pieslēgušies <a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Ievads" aria-label="Uzzini vairāk par rediģēšanu"><span>uzzināt vairāk</span></a> </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="pt-anoncontribs" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:MyContributions" title="Labojumi, kas veikti no šīs IP adreses [y]" accesskey="y"><span>Devums</span></a></li><li id="pt-anontalk" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:MyTalk" title="Diskusija par labojumiem, kas izdarīti no šīs IP adreses [n]" accesskey="n"><span>Diskusijas</span></a></li> </ul> </div> </div> </div> </div> </nav> </div> </header> </div> <div class="mw-page-container"> <div class="mw-page-container-inner"> <div class="vector-sitenotice-container"> <div id="siteNotice"></div> </div> <div class="vector-column-start"> <div class="vector-main-menu-container"> <div id="mw-navigation"> <nav id="mw-panel" class="vector-main-menu-landmark" aria-label="Vietne"> <div id="vector-main-menu-pinned-container" class="vector-pinned-container"> </div> </nav> </div> </div> <div class="vector-sticky-pinned-container"> <nav id="mw-panel-toc" aria-label="Saturs" data-event-name="ui.sidebar-toc" class="mw-table-of-contents-container vector-toc-landmark"> <div id="vector-toc-pinned-container" class="vector-pinned-container"> <div id="vector-toc" class="vector-toc vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-toc-pinnable-header vector-pinnable-header-pinned" data-feature-name="toc-pinned" data-pinnable-element-id="vector-toc" > <h2 class="vector-pinnable-header-label">Saturs</h2> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-toc.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-toc.unpin">paslēpt</button> </div> <ul class="vector-toc-contents" id="mw-panel-toc-list"> <li id="toc-mw-content-text" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a href="#" class="vector-toc-link"> <div class="vector-toc-text">Sākums</div> </a> </li> <li id="toc-Aizvēsturiskie_laiki" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Aizvēsturiskie_laiki"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">1</span> <span>Aizvēsturiskie laiki</span> </div> </a> <button aria-controls="toc-Aizvēsturiskie_laiki-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> <span class="vector-icon mw-ui-icon-wikimedia-expand"></span> <span>Pārslēgt Aizvēsturiskie laiki apakšsadaļu</span> </button> <ul id="toc-Aizvēsturiskie_laiki-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Dabas_apstākļi_un_faunas_veidošanās" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Dabas_apstākļi_un_faunas_veidošanās"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">1.1</span> <span>Dabas apstākļi un faunas veidošanās</span> </div> </a> <ul id="toc-Dabas_apstākļi_un_faunas_veidošanās-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Senie_iedzīvotāji" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Senie_iedzīvotāji"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">1.2</span> <span>Senie iedzīvotāji</span> </div> </a> <ul id="toc-Senie_iedzīvotāji-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Vikingu_laiki" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Vikingu_laiki"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">2</span> <span>Vikingu laiki</span> </div> </a> <ul id="toc-Vikingu_laiki-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Senlatvija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Senlatvija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">3</span> <span>Senlatvija</span> </div> </a> <ul id="toc-Senlatvija-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Senlatvijas_tautu_kristianizēšana" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Senlatvijas_tautu_kristianizēšana"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4</span> <span>Senlatvijas tautu kristianizēšana</span> </div> </a> <button aria-controls="toc-Senlatvijas_tautu_kristianizēšana-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> <span class="vector-icon mw-ui-icon-wikimedia-expand"></span> <span>Pārslēgt Senlatvijas tautu kristianizēšana apakšsadaļu</span> </button> <ul id="toc-Senlatvijas_tautu_kristianizēšana-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Agrīnās_kristiešu_iekarošanas_misijas" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Agrīnās_kristiešu_iekarošanas_misijas"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.1</span> <span>Agrīnās kristiešu iekarošanas misijas</span> </div> </a> <ul id="toc-Agrīnās_kristiešu_iekarošanas_misijas-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Livonijas_krusta_kari" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Livonijas_krusta_kari"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.2</span> <span>Livonijas krusta kari</span> </div> </a> <ul id="toc-Livonijas_krusta_kari-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Livonijas_periods" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Livonijas_periods"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">5</span> <span>Livonijas periods</span> </div> </a> <button aria-controls="toc-Livonijas_periods-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> <span class="vector-icon mw-ui-icon-wikimedia-expand"></span> <span>Pārslēgt Livonijas periods apakšsadaļu</span> </button> <ul id="toc-Livonijas_periods-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Livonijas_kartes" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Livonijas_kartes"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">5.1</span> <span>Livonijas kartes</span> </div> </a> <ul id="toc-Livonijas_kartes-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Cīņas_par_kundzību_Baltijā" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Cīņas_par_kundzību_Baltijā"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">6</span> <span>Cīņas par kundzību Baltijā</span> </div> </a> <ul id="toc-Cīņas_par_kundzību_Baltijā-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Latvija_Krievijas_Impērijas_sastāvā" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Latvija_Krievijas_Impērijas_sastāvā"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">7</span> <span>Latvija Krievijas Impērijas sastāvā</span> </div> </a> <button aria-controls="toc-Latvija_Krievijas_Impērijas_sastāvā-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> <span class="vector-icon mw-ui-icon-wikimedia-expand"></span> <span>Pārslēgt Latvija Krievijas Impērijas sastāvā apakšsadaļu</span> </button> <ul id="toc-Latvija_Krievijas_Impērijas_sastāvā-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Latviešu_tautas_atmoda" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Latviešu_tautas_atmoda"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">7.1</span> <span>Latviešu tautas atmoda</span> </div> </a> <ul id="toc-Latviešu_tautas_atmoda-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Ideoloģijas_un_politiskās_domas_attīstība" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Ideoloģijas_un_politiskās_domas_attīstība"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">7.2</span> <span>Ideoloģijas un politiskās domas attīstība</span> </div> </a> <ul id="toc-Ideoloģijas_un_politiskās_domas_attīstība-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-1905._gada_revolūcija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#1905._gada_revolūcija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">7.3</span> <span>1905. gada revolūcija</span> </div> </a> <ul id="toc-1905._gada_revolūcija-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Pirmais_pasaules_karš" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Pirmais_pasaules_karš"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">7.4</span> <span>Pirmais pasaules karš</span> </div> </a> <ul id="toc-Pirmais_pasaules_karš-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Neatkarīgā_Latvija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Neatkarīgā_Latvija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">8</span> <span>Neatkarīgā Latvija</span> </div> </a> <button aria-controls="toc-Neatkarīgā_Latvija-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> <span class="vector-icon mw-ui-icon-wikimedia-expand"></span> <span>Pārslēgt Neatkarīgā Latvija apakšsadaļu</span> </button> <ul id="toc-Neatkarīgā_Latvija-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Neatkarības_proklamēšana" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Neatkarības_proklamēšana"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">8.1</span> <span>Neatkarības proklamēšana</span> </div> </a> <ul id="toc-Neatkarības_proklamēšana-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Brīvības_cīņas" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Brīvības_cīņas"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">8.2</span> <span>Brīvības cīņas</span> </div> </a> <ul id="toc-Brīvības_cīņas-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Latvijas_republikas_institūciju_izveidošana" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Latvijas_republikas_institūciju_izveidošana"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">8.3</span> <span>Latvijas republikas institūciju izveidošana</span> </div> </a> <ul id="toc-Latvijas_republikas_institūciju_izveidošana-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Parlamentārā_demokrātija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Parlamentārā_demokrātija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">8.4</span> <span>Parlamentārā demokrātija</span> </div> </a> <ul id="toc-Parlamentārā_demokrātija-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Autoritārais_K._Ulmaņa_režīms" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Autoritārais_K._Ulmaņa_režīms"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">8.5</span> <span>Autoritārais K. Ulmaņa režīms</span> </div> </a> <ul id="toc-Autoritārais_K._Ulmaņa_režīms-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Otrais_pasaules_karš" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Otrais_pasaules_karš"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">9</span> <span>Otrais pasaules karš</span> </div> </a> <button aria-controls="toc-Otrais_pasaules_karš-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> <span class="vector-icon mw-ui-icon-wikimedia-expand"></span> <span>Pārslēgt Otrais pasaules karš apakšsadaļu</span> </button> <ul id="toc-Otrais_pasaules_karš-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Padomju_okupācija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Padomju_okupācija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">9.1</span> <span>Padomju okupācija</span> </div> </a> <ul id="toc-Padomju_okupācija-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Nacistiskā_okupācija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Nacistiskā_okupācija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">9.2</span> <span>Nacistiskā okupācija</span> </div> </a> <ul id="toc-Nacistiskā_okupācija-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Latvijas_PSR" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Latvijas_PSR"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">10</span> <span>Latvijas PSR</span> </div> </a> <ul id="toc-Latvijas_PSR-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Neatkarības_atjaunošanas_periods" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Neatkarības_atjaunošanas_periods"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">11</span> <span>Neatkarības atjaunošanas periods</span> </div> </a> <button aria-controls="toc-Neatkarības_atjaunošanas_periods-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> <span class="vector-icon mw-ui-icon-wikimedia-expand"></span> <span>Pārslēgt Neatkarības atjaunošanas periods apakšsadaļu</span> </button> <ul id="toc-Neatkarības_atjaunošanas_periods-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Sabiedrisko_kustību_veidošanās" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Sabiedrisko_kustību_veidošanās"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">11.1</span> <span>Sabiedrisko kustību veidošanās</span> </div> </a> <ul id="toc-Sabiedrisko_kustību_veidošanās-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Neatkarības_deklarācijas_pieņemšana" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Neatkarības_deklarācijas_pieņemšana"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">11.2</span> <span>Neatkarības deklarācijas pieņemšana</span> </div> </a> <ul id="toc-Neatkarības_deklarācijas_pieņemšana-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Reformu_sākums" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Reformu_sākums"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">11.3</span> <span>Reformu sākums</span> </div> </a> <ul id="toc-Reformu_sākums-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Barikāžu_laiks" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Barikāžu_laiks"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">11.4</span> <span>Barikāžu laiks</span> </div> </a> <ul id="toc-Barikāžu_laiks-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Augusta_pučs_un_diplomātiskā_atzīšana" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Augusta_pučs_un_diplomātiskā_atzīšana"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">11.5</span> <span>Augusta pučs un diplomātiskā atzīšana</span> </div> </a> <ul id="toc-Augusta_pučs_un_diplomātiskā_atzīšana-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Mūsdienu_Latvija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Mūsdienu_Latvija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">12</span> <span>Mūsdienu Latvija</span> </div> </a> <button aria-controls="toc-Mūsdienu_Latvija-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> <span class="vector-icon mw-ui-icon-wikimedia-expand"></span> <span>Pārslēgt Mūsdienu Latvija apakšsadaļu</span> </button> <ul id="toc-Mūsdienu_Latvija-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Saimnieciskās_krīzes_pārvarēšana_(1992—1997)" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Saimnieciskās_krīzes_pārvarēšana_(1992—1997)"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">12.1</span> <span>Saimnieciskās krīzes pārvarēšana (1992—1997)</span> </div> </a> <ul id="toc-Saimnieciskās_krīzes_pārvarēšana_(1992—1997)-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Ekonomiskās_izaugsmes_periods_(1998—2007)" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Ekonomiskās_izaugsmes_periods_(1998—2007)"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">12.2</span> <span>Ekonomiskās izaugsmes periods (1998—2007)</span> </div> </a> <ul id="toc-Ekonomiskās_izaugsmes_periods_(1998—2007)-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Finanšu_un_pārvaldes_krīze_(2008—2010)" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Finanšu_un_pārvaldes_krīze_(2008—2010)"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">12.3</span> <span>Finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)</span> </div> </a> <ul id="toc-Finanšu_un_pārvaldes_krīze_(2008—2010)-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Eiro_ieviešana_Latvijā" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Eiro_ieviešana_Latvijā"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">12.4</span> <span>Eiro ieviešana Latvijā</span> </div> </a> <ul id="toc-Eiro_ieviešana_Latvijā-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Skatīt_arī" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Skatīt_arī"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">13</span> <span>Skatīt arī</span> </div> </a> <ul id="toc-Skatīt_arī-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Atsauces" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Atsauces"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">14</span> <span>Atsauces</span> </div> </a> <ul id="toc-Atsauces-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Ārējās_saites" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Ārējās_saites"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">15</span> <span>Ārējās saites</span> </div> </a> <ul id="toc-Ārējās_saites-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </div> </div> </nav> </div> </div> <div class="mw-content-container"> <main id="content" class="mw-body"> <header class="mw-body-header vector-page-titlebar"> <nav aria-label="Saturs" class="vector-toc-landmark"> <div id="vector-page-titlebar-toc" class="vector-dropdown vector-page-titlebar-toc vector-button-flush-left" > <input type="checkbox" id="vector-page-titlebar-toc-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-page-titlebar-toc" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Pārslēgt satura rādītāju" > <label id="vector-page-titlebar-toc-label" for="vector-page-titlebar-toc-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-listBullet mw-ui-icon-wikimedia-listBullet"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Pārslēgt satura rādītāju</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-page-titlebar-toc-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> </div> </div> </div> </nav> <h1 id="firstHeading" class="firstHeading mw-first-heading"><span class="mw-page-title-main">Latvijas vēsture</span></h1> <div id="p-lang-btn" class="vector-dropdown mw-portlet mw-portlet-lang" > <input type="checkbox" id="p-lang-btn-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-p-lang-btn" class="vector-dropdown-checkbox mw-interlanguage-selector" aria-label="Pāriet uz rakstu citā valodā. Pieejams 45 valodās" > <label id="p-lang-btn-label" for="p-lang-btn-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--action-progressive mw-portlet-lang-heading-45" aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-language-progressive mw-ui-icon-wikimedia-language-progressive"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">45 valodas</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li class="interlanguage-link interwiki-ar mw-list-item"><a href="https://ar.wikipedia.org/wiki/%D8%AA%D8%A7%D8%B1%D9%8A%D8%AE_%D9%84%D8%A7%D8%AA%D9%81%D9%8A%D8%A7" title="تاريخ لاتفيا – arābu" lang="ar" hreflang="ar" data-title="تاريخ لاتفيا" data-language-autonym="العربية" data-language-local-name="arābu" class="interlanguage-link-target"><span>العربية</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ast mw-list-item"><a href="https://ast.wikipedia.org/wiki/Historia_de_Letonia" title="Historia de Letonia – astūriešu" lang="ast" hreflang="ast" data-title="Historia de Letonia" data-language-autonym="Asturianu" data-language-local-name="astūriešu" class="interlanguage-link-target"><span>Asturianu</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ba mw-list-item"><a href="https://ba.wikipedia.org/wiki/%D0%9B%D0%B0%D1%82%D0%B2%D0%B8%D1%8F_%D1%82%D0%B0%D1%80%D0%B8%D1%85%D1%8B" title="Латвия тарихы – baškīru" lang="ba" hreflang="ba" data-title="Латвия тарихы" data-language-autonym="Башҡортса" data-language-local-name="baškīru" class="interlanguage-link-target"><span>Башҡортса</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-be mw-list-item"><a href="https://be.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D1%96%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D1%8B%D1%8F_%D0%9B%D0%B0%D1%82%D0%B2%D1%96%D1%96" title="Гісторыя Латвіі – baltkrievu" lang="be" hreflang="be" data-title="Гісторыя Латвіі" data-language-autonym="Беларуская" data-language-local-name="baltkrievu" class="interlanguage-link-target"><span>Беларуская</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-be-x-old mw-list-item"><a href="https://be-tarask.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D1%96%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D1%8B%D1%8F_%D0%9B%D0%B0%D1%82%D0%B2%D1%96%D1%96" title="Гісторыя Латвіі – Belarusian (Taraškievica orthography)" lang="be-tarask" hreflang="be-tarask" data-title="Гісторыя Латвіі" data-language-autonym="Беларуская (тарашкевіца)" data-language-local-name="Belarusian (Taraškievica orthography)" class="interlanguage-link-target"><span>Беларуская (тарашкевіца)</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ca mw-list-item"><a href="https://ca.wikipedia.org/wiki/Hist%C3%B2ria_de_Let%C3%B2nia" title="Història de Letònia – katalāņu" lang="ca" hreflang="ca" data-title="Història de Letònia" data-language-autonym="Català" data-language-local-name="katalāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Català</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-cs mw-list-item"><a href="https://cs.wikipedia.org/wiki/D%C4%9Bjiny_Loty%C5%A1ska" title="Dějiny Lotyšska – čehu" lang="cs" hreflang="cs" data-title="Dějiny Lotyšska" data-language-autonym="Čeština" data-language-local-name="čehu" class="interlanguage-link-target"><span>Čeština</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-da mw-list-item"><a href="https://da.wikipedia.org/wiki/Letlands_historie" title="Letlands historie – dāņu" lang="da" hreflang="da" data-title="Letlands historie" data-language-autonym="Dansk" data-language-local-name="dāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Dansk</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-de mw-list-item"><a href="https://de.wikipedia.org/wiki/Geschichte_Lettlands" title="Geschichte Lettlands – vācu" lang="de" hreflang="de" data-title="Geschichte Lettlands" data-language-autonym="Deutsch" data-language-local-name="vācu" class="interlanguage-link-target"><span>Deutsch</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-el mw-list-item"><a href="https://el.wikipedia.org/wiki/%CE%99%CF%83%CF%84%CE%BF%CF%81%CE%AF%CE%B1_%CF%84%CE%B7%CF%82_%CE%9B%CE%B5%CF%84%CE%BF%CE%BD%CE%AF%CE%B1%CF%82" title="Ιστορία της Λετονίας – grieķu" lang="el" hreflang="el" data-title="Ιστορία της Λετονίας" data-language-autonym="Ελληνικά" data-language-local-name="grieķu" class="interlanguage-link-target"><span>Ελληνικά</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-en mw-list-item"><a href="https://en.wikipedia.org/wiki/History_of_Latvia" title="History of Latvia – angļu" lang="en" hreflang="en" data-title="History of Latvia" data-language-autonym="English" data-language-local-name="angļu" class="interlanguage-link-target"><span>English</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-es mw-list-item"><a href="https://es.wikipedia.org/wiki/Historia_de_Letonia" title="Historia de Letonia – spāņu" lang="es" hreflang="es" data-title="Historia de Letonia" data-language-autonym="Español" data-language-local-name="spāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Español</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-et mw-list-item"><a href="https://et.wikipedia.org/wiki/L%C3%A4ti_ajalugu" title="Läti ajalugu – igauņu" lang="et" hreflang="et" data-title="Läti ajalugu" data-language-autonym="Eesti" data-language-local-name="igauņu" class="interlanguage-link-target"><span>Eesti</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-eu mw-list-item"><a href="https://eu.wikipedia.org/wiki/Letoniako_historia" title="Letoniako historia – basku" lang="eu" hreflang="eu" data-title="Letoniako historia" data-language-autonym="Euskara" data-language-local-name="basku" class="interlanguage-link-target"><span>Euskara</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fi mw-list-item"><a href="https://fi.wikipedia.org/wiki/Latvian_historia" title="Latvian historia – somu" lang="fi" hreflang="fi" data-title="Latvian historia" data-language-autonym="Suomi" data-language-local-name="somu" class="interlanguage-link-target"><span>Suomi</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fr mw-list-item"><a href="https://fr.wikipedia.org/wiki/Histoire_de_la_Lettonie" title="Histoire de la Lettonie – franču" lang="fr" hreflang="fr" data-title="Histoire de la Lettonie" data-language-autonym="Français" data-language-local-name="franču" class="interlanguage-link-target"><span>Français</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-gl mw-list-item"><a href="https://gl.wikipedia.org/wiki/Historia_de_Letonia" title="Historia de Letonia – galisiešu" lang="gl" hreflang="gl" data-title="Historia de Letonia" data-language-autonym="Galego" data-language-local-name="galisiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Galego</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-he mw-list-item"><a href="https://he.wikipedia.org/wiki/%D7%94%D7%99%D7%A1%D7%98%D7%95%D7%A8%D7%99%D7%94_%D7%A9%D7%9C_%D7%9C%D7%98%D7%91%D7%99%D7%94" title="היסטוריה של לטביה – ivrits" lang="he" hreflang="he" data-title="היסטוריה של לטביה" data-language-autonym="עברית" data-language-local-name="ivrits" class="interlanguage-link-target"><span>עברית</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hr mw-list-item"><a href="https://hr.wikipedia.org/wiki/Povijest_Latvije" title="Povijest Latvije – horvātu" lang="hr" hreflang="hr" data-title="Povijest Latvije" data-language-autonym="Hrvatski" data-language-local-name="horvātu" class="interlanguage-link-target"><span>Hrvatski</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hu mw-list-item"><a href="https://hu.wikipedia.org/wiki/Lettorsz%C3%A1g_t%C3%B6rt%C3%A9nelme" title="Lettország történelme – ungāru" lang="hu" hreflang="hu" data-title="Lettország történelme" data-language-autonym="Magyar" data-language-local-name="ungāru" class="interlanguage-link-target"><span>Magyar</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hy mw-list-item"><a href="https://hy.wikipedia.org/wiki/%D4%BC%D5%A1%D5%BF%D5%BE%D5%AB%D5%A1%D5%B5%D5%AB_%D5%BA%D5%A1%D5%BF%D5%B4%D5%B8%D6%82%D5%A9%D5%B5%D5%B8%D6%82%D5%B6" title="Լատվիայի պատմություն – armēņu" lang="hy" hreflang="hy" data-title="Լատվիայի պատմություն" data-language-autonym="Հայերեն" data-language-local-name="armēņu" class="interlanguage-link-target"><span>Հայերեն</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-io mw-list-item"><a href="https://io.wikipedia.org/wiki/Historio_di_Latvia" title="Historio di Latvia – ido" lang="io" hreflang="io" data-title="Historio di Latvia" data-language-autonym="Ido" data-language-local-name="ido" class="interlanguage-link-target"><span>Ido</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-it mw-list-item"><a href="https://it.wikipedia.org/wiki/Storia_della_Lettonia" title="Storia della Lettonia – itāļu" lang="it" hreflang="it" data-title="Storia della Lettonia" data-language-autonym="Italiano" data-language-local-name="itāļu" class="interlanguage-link-target"><span>Italiano</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ja mw-list-item"><a href="https://ja.wikipedia.org/wiki/%E3%83%A9%E3%83%88%E3%83%93%E3%82%A2%E3%81%AE%E6%AD%B4%E5%8F%B2" title="ラトビアの歴史 – japāņu" lang="ja" hreflang="ja" data-title="ラトビアの歴史" data-language-autonym="日本語" data-language-local-name="japāņu" class="interlanguage-link-target"><span>日本語</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ko mw-list-item"><a href="https://ko.wikipedia.org/wiki/%EB%9D%BC%ED%8A%B8%EB%B9%84%EC%95%84%EC%9D%98_%EC%97%AD%EC%82%AC" title="라트비아의 역사 – korejiešu" lang="ko" hreflang="ko" data-title="라트비아의 역사" data-language-autonym="한국어" data-language-local-name="korejiešu" class="interlanguage-link-target"><span>한국어</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-la mw-list-item"><a href="https://la.wikipedia.org/wiki/Historia_Lettoniae" title="Historia Lettoniae – latīņu" lang="la" hreflang="la" data-title="Historia Lettoniae" data-language-autonym="Latina" data-language-local-name="latīņu" class="interlanguage-link-target"><span>Latina</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-lt mw-list-item"><a href="https://lt.wikipedia.org/wiki/Latvijos_istorija" title="Latvijos istorija – lietuviešu" lang="lt" hreflang="lt" data-title="Latvijos istorija" data-language-autonym="Lietuvių" data-language-local-name="lietuviešu" class="interlanguage-link-target"><span>Lietuvių</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mk mw-list-item"><a href="https://mk.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%98%D0%B0_%D0%BD%D0%B0_%D0%9B%D0%B0%D1%82%D0%B2%D0%B8%D1%98%D0%B0" title="Историја на Латвија – maķedoniešu" lang="mk" hreflang="mk" data-title="Историја на Латвија" data-language-autonym="Македонски" data-language-local-name="maķedoniešu" class="interlanguage-link-target"><span>Македонски</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-nl mw-list-item"><a href="https://nl.wikipedia.org/wiki/Geschiedenis_van_Letland" title="Geschiedenis van Letland – holandiešu" lang="nl" hreflang="nl" data-title="Geschiedenis van Letland" data-language-autonym="Nederlands" data-language-local-name="holandiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Nederlands</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-no mw-list-item"><a href="https://no.wikipedia.org/wiki/Latvias_historie" title="Latvias historie – norvēģu bukmols" lang="nb" hreflang="nb" data-title="Latvias historie" data-language-autonym="Norsk bokmål" data-language-local-name="norvēģu bukmols" class="interlanguage-link-target"><span>Norsk bokmål</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-oc mw-list-item"><a href="https://oc.wikipedia.org/wiki/Ist%C3%B2ria_de_Let%C3%B2nia" title="Istòria de Letònia – oksitāņu" lang="oc" hreflang="oc" data-title="Istòria de Letònia" data-language-autonym="Occitan" data-language-local-name="oksitāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Occitan</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pl mw-list-item"><a href="https://pl.wikipedia.org/wiki/Historia_%C5%81otwy" title="Historia Łotwy – poļu" lang="pl" hreflang="pl" data-title="Historia Łotwy" data-language-autonym="Polski" data-language-local-name="poļu" class="interlanguage-link-target"><span>Polski</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ps mw-list-item"><a href="https://ps.wikipedia.org/wiki/%D8%AF_%D9%84%DB%8C%D8%AA%D9%88%DB%8C%D8%A7_%D8%AA%D8%A7%D8%B1%DB%8C%D8%AE" title="د لیتویا تاریخ – puštu" lang="ps" hreflang="ps" data-title="د لیتویا تاریخ" data-language-autonym="پښتو" data-language-local-name="puštu" class="interlanguage-link-target"><span>پښتو</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pt mw-list-item"><a href="https://pt.wikipedia.org/wiki/Hist%C3%B3ria_da_Let%C3%B3nia" title="História da Letónia – portugāļu" lang="pt" hreflang="pt" data-title="História da Letónia" data-language-autonym="Português" data-language-local-name="portugāļu" class="interlanguage-link-target"><span>Português</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ro mw-list-item"><a href="https://ro.wikipedia.org/wiki/Istoria_Letoniei" title="Istoria Letoniei – rumāņu" lang="ro" hreflang="ro" data-title="Istoria Letoniei" data-language-autonym="Română" data-language-local-name="rumāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Română</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ru mw-list-item"><a href="https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%8F_%D0%9B%D0%B0%D1%82%D0%B2%D0%B8%D0%B8" title="История Латвии – krievu" lang="ru" hreflang="ru" data-title="История Латвии" data-language-autonym="Русский" data-language-local-name="krievu" class="interlanguage-link-target"><span>Русский</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sk mw-list-item"><a href="https://sk.wikipedia.org/wiki/Dejiny_Loty%C5%A1ska" title="Dejiny Lotyšska – slovāku" lang="sk" hreflang="sk" data-title="Dejiny Lotyšska" data-language-autonym="Slovenčina" data-language-local-name="slovāku" class="interlanguage-link-target"><span>Slovenčina</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sr mw-list-item"><a href="https://sr.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%98%D0%B0_%D0%9B%D0%B5%D1%82%D0%BE%D0%BD%D0%B8%D1%98%D0%B5" title="Историја Летоније – serbu" lang="sr" hreflang="sr" data-title="Историја Летоније" data-language-autonym="Српски / srpski" data-language-local-name="serbu" class="interlanguage-link-target"><span>Српски / srpski</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sv mw-list-item"><a href="https://sv.wikipedia.org/wiki/Lettlands_historia" title="Lettlands historia – zviedru" lang="sv" hreflang="sv" data-title="Lettlands historia" data-language-autonym="Svenska" data-language-local-name="zviedru" class="interlanguage-link-target"><span>Svenska</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sw mw-list-item"><a href="https://sw.wikipedia.org/wiki/Historia_ya_Latvia" title="Historia ya Latvia – svahili" lang="sw" hreflang="sw" data-title="Historia ya Latvia" data-language-autonym="Kiswahili" data-language-local-name="svahili" class="interlanguage-link-target"><span>Kiswahili</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-tr mw-list-item"><a href="https://tr.wikipedia.org/wiki/Letonya_tarihi" title="Letonya tarihi – turku" lang="tr" hreflang="tr" data-title="Letonya tarihi" data-language-autonym="Türkçe" data-language-local-name="turku" class="interlanguage-link-target"><span>Türkçe</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-uk mw-list-item"><a href="https://uk.wikipedia.org/wiki/%D0%86%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D1%96%D1%8F_%D0%9B%D0%B0%D1%82%D0%B2%D1%96%D1%97" title="Історія Латвії – ukraiņu" lang="uk" hreflang="uk" data-title="Історія Латвії" data-language-autonym="Українська" data-language-local-name="ukraiņu" class="interlanguage-link-target"><span>Українська</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-vi mw-list-item"><a href="https://vi.wikipedia.org/wiki/L%E1%BB%8Bch_s%E1%BB%AD_Latvia" title="Lịch sử Latvia – vjetnamiešu" lang="vi" hreflang="vi" data-title="Lịch sử Latvia" data-language-autonym="Tiếng Việt" data-language-local-name="vjetnamiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Tiếng Việt</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-wuu mw-list-item"><a href="https://wuu.wikipedia.org/wiki/%E6%8B%89%E8%84%B1%E7%BB%B4%E4%BA%9A%E5%8E%86%E5%8F%B2" title="拉脱维亚历史 – vu ķīniešu" lang="wuu" hreflang="wuu" data-title="拉脱维亚历史" data-language-autonym="吴语" data-language-local-name="vu ķīniešu" class="interlanguage-link-target"><span>吴语</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-zh mw-list-item"><a href="https://zh.wikipedia.org/wiki/%E6%8B%89%E8%84%B1%E7%BB%B4%E4%BA%9A%E5%8E%86%E5%8F%B2" title="拉脱维亚历史 – ķīniešu" lang="zh" hreflang="zh" data-title="拉脱维亚历史" data-language-autonym="中文" data-language-local-name="ķīniešu" class="interlanguage-link-target"><span>中文</span></a></li> </ul> <div class="after-portlet after-portlet-lang"><span class="wb-langlinks-edit wb-langlinks-link"><a href="https://www.wikidata.org/wiki/Special:EntityPage/Q209655#sitelinks-wikipedia" title="Labot starpvalodu saites" class="wbc-editpage">Labot saites</a></span></div> </div> </div> </div> </header> <div class="vector-page-toolbar"> <div class="vector-page-toolbar-container"> <div id="left-navigation"> <nav aria-label="Vārdtelpas"> <div id="p-associated-pages" class="vector-menu vector-menu-tabs mw-portlet mw-portlet-associated-pages" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="ca-nstab-main" class="selected vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/wiki/Latvijas_v%C4%93sture" title="Apskatīt rakstu [c]" accesskey="c"><span>Raksts</span></a></li><li id="ca-talk" class="vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/wiki/Diskusija:Latvijas_v%C4%93sture" rel="discussion" title="Diskusija par šī raksta lapu [t]" accesskey="t"><span>Diskusija</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="vector-variants-dropdown" class="vector-dropdown emptyPortlet" > <input type="checkbox" id="vector-variants-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-variants-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Mainīt valodas variantu" > <label id="vector-variants-dropdown-label" for="vector-variants-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet" aria-hidden="true" ><span class="vector-dropdown-label-text">latviešu</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="p-variants" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-variants emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> </div> </div> </nav> </div> <div id="right-navigation" class="vector-collapsible"> <nav aria-label="Apskates"> <div id="p-views" class="vector-menu vector-menu-tabs mw-portlet mw-portlet-views" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="ca-view" class="selected vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/wiki/Latvijas_v%C4%93sture"><span>Skatīt</span></a></li><li id="ca-ve-edit" class="vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit" title="Labot šo lapu [v]" accesskey="v"><span>Labot šo lapu</span></a></li><li id="ca-edit" class="collapsible vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit" title="Labot šīs lapas pirmkodu [e]" accesskey="e"><span>Labot pirmkodu</span></a></li><li id="ca-history" class="vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=history" title="Šīs lapas iepriekšējās versijas. [h]" accesskey="h"><span>Hronoloģija</span></a></li> </ul> </div> </div> </nav> <nav class="vector-page-tools-landmark" aria-label="Lapas rīki"> <div id="vector-page-tools-dropdown" class="vector-dropdown vector-page-tools-dropdown" > <input type="checkbox" id="vector-page-tools-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-page-tools-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Rīki" > <label id="vector-page-tools-dropdown-label" for="vector-page-tools-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet" aria-hidden="true" ><span class="vector-dropdown-label-text">Rīki</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-page-tools-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> <div id="vector-page-tools" class="vector-page-tools vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-page-tools-pinnable-header vector-pinnable-header-unpinned" data-feature-name="page-tools-pinned" data-pinnable-element-id="vector-page-tools" data-pinned-container-id="vector-page-tools-pinned-container" data-unpinned-container-id="vector-page-tools-unpinned-container" > <div class="vector-pinnable-header-label">Rīki</div> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-page-tools.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-page-tools.unpin">paslēpt</button> </div> <div id="p-cactions" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-cactions emptyPortlet vector-has-collapsible-items" title="Vairāk iespēju" > <div class="vector-menu-heading"> Darbības </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="ca-more-view" class="selected vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/wiki/Latvijas_v%C4%93sture"><span>Skatīt</span></a></li><li id="ca-more-ve-edit" class="vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit" title="Labot šo lapu [v]" accesskey="v"><span>Labot šo lapu</span></a></li><li id="ca-more-edit" class="collapsible vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit" title="Labot šīs lapas pirmkodu [e]" accesskey="e"><span>Labot pirmkodu</span></a></li><li id="ca-more-history" class="vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=history"><span>Hronoloģija</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-tb" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-tb" > <div class="vector-menu-heading"> Vispārīgi </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="t-whatlinkshere" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:WhatLinksHere/Latvijas_v%C4%93sture" title="Visas Vikipēdijas lapas, kurās ir saites uz šejieni [j]" accesskey="j"><span>Norādes uz šo rakstu</span></a></li><li id="t-recentchangeslinked" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:RecentChangesLinked/Latvijas_v%C4%93sture" rel="nofollow" title="Izmaiņas, kas nesen izdarītas lapās, kurās ir saites uz šo lapu [k]" accesskey="k"><span>Saistītās izmaiņas</span></a></li><li id="t-specialpages" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:SpecialPages" title="Visu īpašo lapu uzskaitījums [q]" accesskey="q"><span>Īpašās lapas</span></a></li><li id="t-permalink" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&oldid=4171985" title="Paliekoša saite uz šo lapas versiju"><span>Pastāvīgā saite</span></a></li><li id="t-info" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=info" title="Vairāk informācijas par šo lapu"><span>Lapas informācija</span></a></li><li id="t-cite" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:CiteThisPage&page=Latvijas_v%C4%93sture&id=4171985&wpFormIdentifier=titleform" title="Kā pareizi atsaukties uz šo rakstu"><span>Atsauce uz šo lapu</span></a></li><li id="t-urlshortener" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:UrlShortener&url=https%3A%2F%2Flv.wikipedia.org%2Fwiki%2FLatvijas_v%25C4%2593sture"><span>Iegūt saīsinātu URL</span></a></li><li id="t-urlshortener-qrcode" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:QrCode&url=https%3A%2F%2Flv.wikipedia.org%2Fwiki%2FLatvijas_v%25C4%2593sture"><span>Lejupielādēt QR kodu</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-coll-print_export" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-coll-print_export" > <div class="vector-menu-heading"> Drukāt/eksportēt </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="coll-create_a_book" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:Book&bookcmd=book_creator&referer=Latvijas+v%C4%93sture"><span>Izveidot grāmatu</span></a></li><li id="coll-download-as-rl" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:DownloadAsPdf&page=Latvijas_v%C4%93sture&action=show-download-screen"><span>Lejupielādēt kā PDF</span></a></li><li id="t-print" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&printable=yes" title="Drukājama lapas versija [p]" accesskey="p"><span>Drukājama versija</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-wikibase-otherprojects" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-wikibase-otherprojects" > <div class="vector-menu-heading"> Citos projektos </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li class="wb-otherproject-link wb-otherproject-commons mw-list-item"><a href="https://commons.wikimedia.org/wiki/Category:History_of_Latvia" hreflang="en"><span>Vikikrātuve</span></a></li><li id="t-wikibase" class="wb-otherproject-link wb-otherproject-wikibase-dataitem mw-list-item"><a href="https://www.wikidata.org/wiki/Special:EntityPage/Q209655" title="Saistītais Vikidatu ieraksts [g]" accesskey="g"><span>Ieraksts Vikidatos</span></a></li> </ul> </div> </div> </div> </div> </div> </div> </nav> </div> </div> </div> <div class="vector-column-end"> <div class="vector-sticky-pinned-container"> <nav class="vector-page-tools-landmark" aria-label="Lapas rīki"> <div id="vector-page-tools-pinned-container" class="vector-pinned-container"> </div> </nav> <nav class="vector-appearance-landmark" aria-label="Izskats"> <div id="vector-appearance-pinned-container" class="vector-pinned-container"> <div id="vector-appearance" class="vector-appearance vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-appearance-pinnable-header vector-pinnable-header-pinned" data-feature-name="appearance-pinned" data-pinnable-element-id="vector-appearance" data-pinned-container-id="vector-appearance-pinned-container" data-unpinned-container-id="vector-appearance-unpinned-container" > <div class="vector-pinnable-header-label">Izskats</div> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-appearance.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-appearance.unpin">paslēpt</button> </div> </div> </div> </nav> </div> </div> <div id="bodyContent" class="vector-body" aria-labelledby="firstHeading" data-mw-ve-target-container> <div class="vector-body-before-content"> <div class="mw-indicators"> </div> <div id="siteSub" class="noprint">Vikipēdijas lapa</div> </div> <div id="contentSub"><div id="mw-content-subtitle"></div></div> <div id="mw-content-text" class="mw-body-content"><div class="mw-content-ltr mw-parser-output" lang="lv" dir="ltr"><table class="infobox" style="width:22em;width:18em; padding: 0px;"><tbody><tr><th colspan="2" class="vcard navbox-title" style="text-align:center;font-size:125%;font-weight:bold;padding:0.25em 0; font-size:135%;"><a class="mw-selflink selflink"><span class="fn org label">Latvijas</span> vēsture</a></th></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center"> <span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Coat_of_arms_of_Latvia.svg" class="mw-file-description" title="Coat of Arms of Latvia"><img alt="Coat of Arms of Latvia" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/45/Coat_of_arms_of_Latvia.svg/80px-Coat_of_arms_of_Latvia.svg.png" decoding="async" width="80" height="64" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/45/Coat_of_arms_of_Latvia.svg/120px-Coat_of_arms_of_Latvia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/45/Coat_of_arms_of_Latvia.svg/160px-Coat_of_arms_of_Latvia.svg.png 2x" data-file-width="780" data-file-height="620" /></a></span></td></tr><tr><th colspan="2" style="text-align:center;padding:0.5em 0 0.1em 0; font-size:120%; line-height:1.0em; style="text-align:center; background: #EEEEEE;">Senākās kultūras</th></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/Akmens_laikmeta_apmetnes_Latvij%C4%81" title="Akmens laikmeta apmetnes Latvijā">Akmens laikmets</a>, <a href="/wiki/Balti" title="Balti">Senie balti</a>, <a href="/wiki/Bronzas_laikmeta_apmetnes_Latvij%C4%81" title="Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā">Bronzas laikmets</a>, <a href="/wiki/Dzelzs_laikmets_Latvijas_teritorij%C4%81" class="mw-redirect" title="Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā">Dzelzs laikmets</a></td></tr><tr><th colspan="2" style="text-align:center;padding:0.5em 0 0.1em 0; font-size:120%; line-height:1.0em; style="text-align:center; background: #EEEEEE;">Senlatvijas valstis un zemes</th></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/Kursa_(valsts)" title="Kursa (valsts)">Kursa</a>, <a href="/wiki/Zemgale_(valsts)" title="Zemgale (valsts)">Zemgale</a>, <a href="/wiki/Jersika_(valsts)" title="Jersika (valsts)">Jersika</a>, <a href="/wiki/Koknese_(valsts)" title="Koknese (valsts)">Koknese</a></td></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/L%C4%ABvu_zemes" title="Līvu zemes">Līvu zemes</a>, <a href="/wiki/Idumeja" title="Idumeja">Idumeja</a>, <a href="/wiki/T%C4%81lava" title="Tālava">Tālava</a>, <a href="/wiki/Atzele" title="Atzele">Atzele</a></td></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/Lotigola" title="Lotigola">Lotigola</a>, <a href="/wiki/S%C4%93lija_(zeme)" title="Sēlija (zeme)">Sēlija</a></td></tr><tr><th colspan="2" style="text-align:center;padding:0.5em 0 0.1em 0; font-size:120%; line-height:1.0em; style="text-align:center; background: #EEEEEE;">Kristietības ienākšana</th></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/Senlatvijas_tautu_kristianiz%C4%93%C5%A1ana" title="Senlatvijas tautu kristianizēšana">Senlatvijas tautu kristianizēšana</a></td></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/Livonijas_krusta_kari" title="Livonijas krusta kari">Livonijas krusta kari</a>, <a href="/wiki/Zobenbr%C4%81%C4%BCu_ordenis" title="Zobenbrāļu ordenis">Zobenbrāļu ordenis</a></td></tr><tr><th colspan="2" style="text-align:center;padding:0.5em 0 0.1em 0; font-size:120%; line-height:1.0em; style="text-align:center; background: #EEEEEE;">Livonija</th></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/R%C4%ABgas_arhib%C4%ABskapija" title="Rīgas arhibīskapija">Rīgas arhibīskapija</a>, <a href="/wiki/Livonijas_ordenis" title="Livonijas ordenis">Livonijas ordenis</a>, <a href="/wiki/Livonijas_Konfeder%C4%81cija" title="Livonijas Konfederācija">Livonijas Konfederācija</a></td></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/Kurzemes_b%C4%ABskapija" title="Kurzemes bīskapija">Kurzemes bīskapija</a>, <a href="/wiki/S%C4%93lijas_b%C4%ABskapija" title="Sēlijas bīskapija">Sēlijas bīskapija</a>, <a href="/wiki/Zemgales_b%C4%ABskapija" title="Zemgales bīskapija">Zemgales bīskapija</a></td></tr><tr><th colspan="2" style="text-align:center;padding:0.5em 0 0.1em 0; font-size:120%; line-height:1.0em; style="text-align:center; background: #EEEEEE;">Jaunie laiki</th></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/Livonijas_kar%C5%A1" title="Livonijas karš">Livonijas karš</a>, <a href="/wiki/Livonijas_un_Lietuvas_re%C4%81l%C5%ABnija" title="Livonijas un Lietuvas reālūnija">Livonijas un Lietuvas reālūnija</a>, <a href="/wiki/P%C4%81rdaugavas_Livonijas_hercogiste" title="Pārdaugavas Livonijas hercogiste">Pārdaugavas Livonijas hercogiste</a></td></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/Kurzemes_un_Zemgales_hercogiste" title="Kurzemes un Zemgales hercogiste">Kurzemes un Zemgales hercogiste</a>, <a href="/wiki/Kurzemes_hercogistes_kolonijas" title="Kurzemes hercogistes kolonijas">Kurzemes hercogistes kolonijas</a></td></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/R%C4%ABgas_br%C4%ABvpils%C4%93ta" title="Rīgas brīvpilsēta">Rīgas brīvpilsēta</a>, <a href="/wiki/Piltenes_apgabals" title="Piltenes apgabals">Piltenes apgabals</a>, <a href="/wiki/Inflantijas_vaivadija" title="Inflantijas vaivadija">Inflantijas vaivadija</a></td></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/Po%C4%BCu%E2%80%94zviedru_kar%C5%A1_(1600%E2%80%941629)" title="Poļu—zviedru karš (1600—1629)">Poļu-zviedru karš</a>, <a href="/wiki/Zviedru_Vidzeme" title="Zviedru Vidzeme">Zviedru Livonija</a>, <a href="/wiki/Lielais_Zieme%C4%BCu_kar%C5%A1" title="Lielais Ziemeļu karš">Lielais Ziemeļu karš</a></td></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/R%C4%ABgas_guber%C5%86a" title="Rīgas guberņa">Rīgas guberņa</a>, <a href="/wiki/R%C4%ABgas_vietniec%C4%ABba" title="Rīgas vietniecība">Rīgas vietniecība</a>, <a href="/wiki/Polockas_vietniec%C4%ABba" class="mw-redirect" title="Polockas vietniecība">Polockas vietniecība</a></td></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/Kurzemes_guber%C5%86a" title="Kurzemes guberņa">Kurzemes guberņa</a>, <a href="/wiki/Vidzemes_guber%C5%86a" title="Vidzemes guberņa">Livonijas guberņa</a>, <a href="/wiki/Vitebskas_guber%C5%86a" title="Vitebskas guberņa">Vitebskas guberņa</a></td></tr><tr><th colspan="2" style="text-align:center;padding:0.5em 0 0.1em 0; font-size:120%; line-height:1.0em; style="text-align:center; background: #EEEEEE;">Jaunākie laiki</th></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/Br%C4%81%C4%BCu_draudze" title="Brāļu draudze">Brāļu draudze</a>, <a href="/wiki/Pirm%C4%81_atmoda" title="Pirmā atmoda">Pirmā atmoda</a>, <a href="/wiki/Jaunlatvie%C5%A1i" title="Jaunlatvieši">Jaunlatviešu kustība</a></td></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/Jaun%C4%81_str%C4%81va" title="Jaunā strāva">Jaunā strāva</a>, <a href="/wiki/1905._gada_revol%C5%ABcija_Latvij%C4%81" title="1905. gada revolūcija Latvijā">1905. gada revolūcija</a></td></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/Pirmais_pasaules_kar%C5%A1_Latvij%C4%81" title="Pirmais pasaules karš Latvijā">Pirmais pasaules karš</a>, <a href="/wiki/Pirm%C4%81_pasaules_kara_latvie%C5%A1u_b%C4%93g%C4%BCi" title="Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi">Bēgļi</a>, <a href="/wiki/Latvie%C5%A1u_str%C4%93lnieki" title="Latviešu strēlnieki">Latviešu strēlnieki</a>, <a href="/wiki/Oberosts" title="Oberosts">Oberosts</a>, <a href="/wiki/1917._gada_Krievijas_revol%C5%ABcija_Latvij%C4%81" title="1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā">1917. gada revolūcija</a></td></tr><tr><th colspan="2" style="text-align:center;padding:0.5em 0 0.1em 0; font-size:120%; line-height:1.0em; style="text-align:center; background: #EEEEEE;">Latvijas valsts izveide un okupācija</th></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/Latvie%C5%A1u_pagaidu_nacion%C4%81l%C4%81_padome" title="Latviešu pagaidu nacionālā padome">Latviešu pagaidu nacionālā padome</a>, <a href="/wiki/Pirmais_Latgales_latvie%C5%A1u_kongress" title="Pirmais Latgales latviešu kongress">Pirmais Latgales latviešu kongress</a>, <a href="/wiki/Apvienot%C4%81_Baltijas_hercogiste" title="Apvienotā Baltijas hercogiste">Apvienotā Baltijas hercogiste</a></td></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/Latvijas_br%C4%ABv%C4%ABbas_c%C4%AB%C5%86as" title="Latvijas brīvības cīņas">Latvijas brīvības cīņas</a>, <a href="/wiki/Latvijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Padomju_Republika" title="Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika">Padomju Latvija</a></td></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/Latvijas_Satversmes_sapulce" title="Latvijas Satversmes sapulce">Satversmes sapulce</a>, <a href="/wiki/Parlament%C4%81r%C4%81_demokr%C4%81tija_Latvij%C4%81_(1920%E2%80%941934)" title="Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)">Parlamentārās republikas laiks</a>, <a href="/wiki/Autorit%C4%81rais_K%C4%81r%C4%BCa_Ulma%C5%86a_re%C5%BE%C4%ABms" title="Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms">Ulmaņa diktatūra</a></td></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/V%C4%81cbaltie%C5%A1u_izce%C4%BCo%C5%A1ana_no_Baltijas_valst%C4%ABm" title="Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm">Vācbaltiešu izceļošana</a>, <a href="/wiki/Savstarp%C4%93j%C4%81s_pal%C4%ABdz%C4%ABbas_pakts_starp_Latviju_un_PSRS" title="Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS">Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS</a>, <a href="/wiki/Latvijas_okup%C4%81cija_(1940)" title="Latvijas okupācija (1940)">PSRS okupācija</a>, <a href="/wiki/Latvijas_v%C4%81cu_okup%C4%81cija_(1941%E2%80%941945)" title="Latvijas vācu okupācija (1941—1945)">Vācu okupācija</a>, <a href="/wiki/Latvijas_%C4%A3ener%C4%81lapgabals" title="Latvijas ģenerālapgabals">Latvijas ģenerālapgabals</a>, <a href="/wiki/Latvijas_PSR" title="Latvijas PSR">Latvijas PSR</a></td></tr><tr><th colspan="2" style="text-align:center;padding:0.5em 0 0.1em 0; font-size:120%; line-height:1.0em; style="text-align:center; background: #EEEEEE;">Mūsdienu Latvija</th></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/Dziesmot%C4%81_revol%C5%ABcija" title="Dziesmotā revolūcija">Dziesmotā revolūcija</a>, <a href="/wiki/Latvijas_Tautas_fronte" title="Latvijas Tautas fronte">Latvijas Tautas fronte</a>, <a href="/wiki/Par_Latvijas_Republikas_neatkar%C4%ABbas_atjauno%C5%A1anu" title="Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu">Neatkarības atjaunošanas deklarācija</a>, <a href="/wiki/Barik%C4%81%C5%BEu_laiks" title="Barikāžu laiks">Barikāžu laiks</a></td></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;line-height:1em;; font-weight:normal;"> <a href="/wiki/2003._gada_Eiropas_Savien%C4%ABbas_papla%C5%A1in%C4%81%C5%A1an%C4%81s_l%C4%ABgums" title="2003. gada Eiropas Savienības paplašināšanās līgums">Iestāšanās Eiropas Savienībā</a>, <a href="/wiki/Latvijas_finan%C5%A1u_un_p%C4%81rvaldes_kr%C4%ABze_(2008%E2%80%942010)" title="Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)">2008. gada finanšu krīze</a></td></tr><tr><th colspan="2" style="text-align:center;padding:0.5em 0 0.1em 0; font-size:120%; line-height:1.0em; style="text-align:center; background: #EEEEEE;"><a href="/wiki/Latvijas_v%C4%93stures_hronolo%C4%A3ija" title="Latvijas vēstures hronoloģija">Hronoloģija</a></th></tr><tr><th colspan="2" style="text-align:center;padding:0.5em 0 0.1em 0; font-size:120%; line-height:1.0em; style="text-align:center; background: #EEEEEE;"><a href="/wiki/Veidne:Noz%C4%ABm%C4%ABg%C4%81kie_ties%C4%ABbu_akti_Latvijas_v%C4%93stur%C4%93" title="Veidne:Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē">Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē</a></th></tr><tr><td colspan="2" style="text-align:center;text-align:right;"> <hr /><b><a href="/wiki/Port%C4%81ls:Latvija" title="Portāls:Latvija">Latvijas portāls</a></b><br /><div class="plainlinks hlist navbar mini"><ul><li class="nv-skatīt"><a href="/wiki/Veidne:Latvijas_v%C4%93sture" title="Veidne:Latvijas vēsture"><abbr title="Skatīt šo veidni" style=";">s</abbr></a></li><li class="nv-diskusija"><a href="/wiki/Veidnes_diskusija:Latvijas_v%C4%93sture" title="Veidnes diskusija:Latvijas vēsture"><abbr title="Diskusija par šo veidni" style="color:#002bb8;;">d</abbr></a></li><li class="nv-labot"><a class="external text" href="https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Veidne:Latvijas_v%C4%93sture&action=edit"><abbr title="Labot šo veidni" style=";">l</abbr></a></li></ul></div></td></tr></tbody></table> <p><b>Latvijas vēsture</b> ir cieši saistīta ar citu <a href="/wiki/Baltijas_j%C5%ABra" title="Baltijas jūra">Baltijas jūras</a> baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi <a href="/wiki/Zieme%C4%BCeiropa" title="Ziemeļeiropa">Ziemeļeiropas</a> <a href="/wiki/%C4%A2erm%C4%81%C5%86i" title="Ģermāņi">ģermāņu</a> (dāņu, vācu, zviedru) un <a href="/wiki/Austrumeiropa" title="Austrumeiropa">Austrumeiropas</a> <a href="/wiki/Sl%C4%81vi" title="Slāvi">slāvu</a> (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli. </p><p><a href="/wiki/Zieme%C4%BCu_krusta_kari" title="Ziemeļu krusta kari">Ziemeļu krusta karos</a> un <a href="/wiki/Senlatvijas_tautu_kristianiz%C4%93%C5%A1ana" title="Senlatvijas tautu kristianizēšana">Senlatvijas tautu kristianizēšanas</a> gaitā vēlīnajos <a href="/wiki/Viduslaiki" title="Viduslaiki">viduslaikos</a> izveidojās <a href="/wiki/Livonijas_ordenis" title="Livonijas ordenis">Livonijas ordeņa</a> un bīskapu valstu veidota <a href="/wiki/Livonijas_Konfeder%C4%81cija" title="Livonijas Konfederācija">Livonijas Konfederācija</a>, kurā līdz 16. gadsimtam konsolidējās <a href="/wiki/Latvie%C5%A1i" title="Latvieši">latviešu</a> un <a href="/wiki/Igau%C5%86i" title="Igauņi">igauņu</a> tautas, pār kurām valdīja <a href="/wiki/V%C4%81cbaltie%C5%A1i" title="Vācbaltieši">vācbaltiešu</a> elite. <a href="/wiki/Livonijas_kar%C5%A1" title="Livonijas karš">Livonijas karā</a> sabrukušās Livonijas Konfederācijas zemes nonāca <a href="/wiki/Polijas-Lietuvas_%C5%ABnija" class="mw-redirect" title="Polijas-Lietuvas ūnija">Polijas-Lietuvas ūnijas</a> pakļautībā. 16. gadsimtā Latvijas teritorijā radās divas autonomas hercogistes — <a href="/wiki/P%C4%81rdaugavas_Livonijas_hercogiste" title="Pārdaugavas Livonijas hercogiste">Pārdaugavas Livonijas hercogiste</a> un <a href="/wiki/Kurzemes_un_Zemgales_hercogiste" title="Kurzemes un Zemgales hercogiste">Kurzemes un Zemgales hercogiste</a>, kas iekļāvās globālajā tirdzniecības tīklā, izveidojot <a href="/wiki/Kurzemes_kolonijas" class="mw-redirect" title="Kurzemes kolonijas">Kurzemes kolonijas</a> Āfrikas piekrastē un Karību jūrā. <a href="/wiki/R%C4%ABga" title="Rīga">Rīga</a>, kas līdz 15. gadsimtam bija lielākā <a href="/wiki/Hanzas_savien%C4%ABba" title="Hanzas savienība">Hanzas savienības</a> tirdzniecības pilsēta <a href="/wiki/Baltijas_j%C5%ABra" title="Baltijas jūra">Baltijas jūras</a> austrumu krastā, arī vēlākajos gadsimtos saglabāja nozīmīga reģionālā ekonomiskā centra statusu. </p><p>20. gadsimta sākumā latviešu apdzīvotajās zemēs izveidojās <a href="/wiki/Latvijas_Republika" class="mw-redirect" title="Latvijas Republika">Latvijas Republika</a>, kas, neskatoties uz ilgstošu <a href="/wiki/Latvijas_okup%C4%81cija_(1940)" title="Latvijas okupācija (1940)">PSRS okupāciju</a>, spēja <a href="/wiki/Par_Latvijas_Republikas_neatkar%C4%ABbas_atjauno%C5%A1anu" title="Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu">atjaunot neatkarību</a> un 2004. gadā <a href="/wiki/Latvijas_pievieno%C5%A1an%C4%81s_Eiropas_Savien%C4%ABbai" title="Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai">iestājās Eiropas Savienībā</a>. </p> <meta property="mw:PageProp/toc" /> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Aizvēsturiskie_laiki"><span id="Aizv.C4.93sturiskie_laiki"></span>Aizvēsturiskie laiki</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=1" title="Labot sadaļu: Aizvēsturiskie laiki" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=1" title="Labot sadaļas vikikodu: Aizvēsturiskie laiki"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts un citi raksti: <a href="/wiki/Akmens_laikmeta_apmetnes_Latvij%C4%81" title="Akmens laikmeta apmetnes Latvijā">Akmens laikmeta apmetnes Latvijā</a>, <a href="/wiki/Bronzas_laikmeta_apmetnes_Latvij%C4%81" title="Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā">Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā</a> un <a href="/wiki/Dzelzs_laikmeta_apmetnes_Latvij%C4%81" title="Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā">Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā</a> </i></div></dd></dl> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:1578_Europae_Octava_Tabula_Mercator.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/73/1578_Europae_Octava_Tabula_Mercator.jpg/200px-1578_Europae_Octava_Tabula_Mercator.jpg" decoding="async" width="200" height="129" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/73/1578_Europae_Octava_Tabula_Mercator.jpg/300px-1578_Europae_Octava_Tabula_Mercator.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/73/1578_Europae_Octava_Tabula_Mercator.jpg/400px-1578_Europae_Octava_Tabula_Mercator.jpg 2x" data-file-width="3755" data-file-height="2418" /></a><figcaption>Viena no senākajām kartēm, kurā attēlota Latvijas teritorija — <a href="/wiki/Aleksandrija" title="Aleksandrija">Aleksandrijas</a> zinātnieka <a href="/wiki/Ptolemajs" title="Ptolemajs">Klaudija Ptolemaja</a> (ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidotā karte, kuras augšā attēlota <a href="/wiki/Baltijas_j%C5%ABra" title="Baltijas jūra">Baltijas jūra</a> (<i>MARE SARMATICVM</i>) ar <a href="/wiki/Gotlande" title="Gotlande">Gotlandes</a> salu (<i>Gothia</i>), kuršiem un sēļiem. Apakšā <a href="/wiki/Azovas_j%C5%ABra" title="Azovas jūra">Azovas jūra</a> (<i>PALVDES MEOTIDES</i>) un <a href="/wiki/Meln%C4%81_j%C5%ABra" title="Melnā jūra">Melnās jūras daļa</a> (<i>PONTI EVXINI PARS</i>) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās <a href="/wiki/Baltkrievija" title="Baltkrievija">Baltkrievijas</a> teritorija apzīmēta kā Eiropas <a href="/wiki/Sarmati" title="Sarmati">Sarmatija</a></figcaption></figure> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Araisi.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b3/Araisi.jpg/200px-Araisi.jpg" decoding="async" width="200" height="133" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b3/Araisi.jpg/300px-Araisi.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b3/Araisi.jpg/400px-Araisi.jpg 2x" data-file-width="3264" data-file-height="2176" /></a><figcaption><a href="/wiki/%C4%80rai%C5%A1u_ezerpils" title="Āraišu ezerpils">Āraišu ezerpils</a> uz ezera salas (9.—10. gadsimts)</figcaption></figure> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Dabas_apstākļi_un_faunas_veidošanās"><span id="Dabas_apst.C4.81k.C4.BCi_un_faunas_veido.C5.A1an.C4.81s"></span>Dabas apstākļi un faunas veidošanās</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=2" title="Labot sadaļu: Dabas apstākļi un faunas veidošanās" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=2" title="Labot sadaļas vikikodu: Dabas apstākļi un faunas veidošanās"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Latvijas teritorija no ledājiem atbrīvojās vēlā ledus laikmeta (<a href="/wiki/Pleistoc%C4%93ns" title="Pleistocēns">pleistocēna</a>) beigās, pirms 13 000—14 000 gadu. Ledum kūstot, izveidojās <a href="/wiki/Baltijas_ledus_ezers" title="Baltijas ledus ezers">Baltijas ledus ezers</a>, reģionā valdīja arktiskais klimats. Parādījās pirmie augi: <a href="/w/index.php?title=Pol%C4%81rais_k%C4%81rkls&action=edit&redlink=1" class="new" title="Polārais kārkls (vēl nav uzrakstīts)">polārais kārkls</a>, driādes, <a href="/wiki/Efedra" title="Efedra">efedra</a>, <a href="/wiki/Pundurb%C4%93rzs" title="Pundurbērzs">pundurbērzs</a>. Sekojot <a href="/wiki/Zieme%C4%BCbrie%C5%BEi" class="mw-redirect" title="Ziemeļbrieži">ziemeļbriežiem</a> un citiem dzīvniekiem šeit ienāca pirmie iedzīvotāji.<sup id="cite_ref-latvijas-psr-arheologija_1-0" class="reference"><a href="#cite_note-latvijas-psr-arheologija-1"><span class="cite-bracket">[</span>1<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>Ledājiem turpinot atkāpties, Baltijas ledus ezers pārvērtās par <a href="/wiki/Joldijas_j%C5%ABra" title="Joldijas jūra">Joldijas jūru</a>. Klimatam kļūstot siltākam, parādījās plaši bērzu meži. Sākās preboreālais klimatiskais periods (8200.—7000. gadā p.m.ē.). Joldijas jūra zaudēja savienojumu ar Ziemeļjūru un pārvērtās par saldūdens <a href="/wiki/Ancilus_ezers" title="Ancilus ezers">Ancilus ezeru</a>. Klimats kļuva siltāks un sausāks. Sākās boreālais posms (7000.—5400. gadā p.m.ē.). Savu maksimumu sasniedza priežu meži. Posma beigās klimats kļuva mitrāks, sākās alkšņu, lazdu un platlapju audžu veidošanās. Ienāca jauni dzīvnieki: <a href="/wiki/Taurs" title="Taurs">taurs</a>, stirna, mežacūka, staltbriedis. Izrakumi Lubānas, Ludzas un Dvietes ezeru krastos liecina, ka šajā laikā pieaudzis arī Latvijas iedzīvotāju skaits. </p><p>Ap 6000. gadu p.m.ē. Ancilus ezers pārrāva zemes aizsprostu starp Zviedriju un Dāniju un caur <a href="/wiki/%C4%92resunds" title="Ēresunds">Ēresundu</a> savienojās ar Ziemeļjūru, izveidojās <a href="/wiki/Litor%C4%ABnas_j%C5%ABra" title="Litorīnas jūra">Litorīnas jūra</a>. Klimats kļuva siltāks un mitrāks nekā mūsdienās, jo siltie <a href="/wiki/Golfa_straume" title="Golfa straume">Golfa straumes</a> ūdeņi ieplūda Ziemeļjūrā, ietekmējot Latvijas klimatu. Siltais un mitrais klimats veicināja platlapju izplatīšanos. Izveidojās gan alkšņu un lazdu tīraudzes, gan jaukti lapu koku meži. Ieviesās <a href="/wiki/Eiropas_sk%C4%81bardis" title="Eiropas skābardis">skābardis</a>, <a href="/wiki/%C4%AAves" title="Īves">īve</a>, <a href="/w/index.php?title=Purvu_mirte&action=edit&redlink=1" class="new" title="Purvu mirte (vēl nav uzrakstīts)">purvu mirte</a>, efeja, <a href="/w/index.php?title=Ezerrieksts&action=edit&redlink=1" class="new" title="Ezerrieksts (vēl nav uzrakstīts)">ezerrieksts</a>. Perioda beigās izplatījās egle un pakāpeniski samazinājās platlapju daudzums. Bagātie nokrišņi veicināja purvu attīstību. Dzīvnieku valsts papildinājās ar savvaļas zirgu. Labvēlīgie klimatiskie apstākļi un bagātākā augu un dzīvnieku valsts sekmēja Latvijas iedzīvotāju skaita pieaugumu. 5400. — 3300. gadā p.m.ē. Latviju apdzīvoja vēlā mezolīta un agrā neolīta mednieku un zvejnieku ciltis, kuru apmetnes atrastas Osas un Zvejnieku apmetnēs, Zvejnieku kapulaukā. </p><p>Līdz ar subboreālā posma sākšanos no 3300. līdz 700. gadam p.m.ē. atkal mainījās klimats. Ap 2000. gadu p.m.ē. Litorīnas jūra aizņēma tagadējās Baltijas jūras teritoriju. Klimats kļuva sausāks un nedaudz vēsāks. Samazinājās platlapju audzes, ievērojami pieauga egļu mežu platības. Klimatam kļūstot vēsākam, pamazām izzuda skābardis, īve, efeja. Daļu mežu, kas aizņēma viegli apstrādājamas augsnes, sāka iznīcināt cilvēki, attīstot līdumu zemkopību. No savvaļas dzīvniekiem plaši sastopami alnis, mežacūka, bebrs, taurs un lācis. Perioda beigās parādījās pirmie mājlopi: cūka, aita, kaza, kā arī liellopi.<sup id="cite_ref-latvijas-psr-arheologija_1-1" class="reference"><a href="#cite_note-latvijas-psr-arheologija-1"><span class="cite-bracket">[</span>1<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>Pēdējā <a href="/wiki/Holoc%C4%93ns" title="Holocēns">holocēna</a> posmā, kas ilgst no 700. gada p.m.ē. līdz mūsdienām, klimats kļuva ievērojami vēsāks un mitrāks. Tā kā augsni lielā mērā bija izskalojuši nokrišņi, platlapju un egļu audzes Latvijas mežos samazinājās, bet bērza un priežu pieauga. Paplašinājās purvu platības. Augu un dzīvnieku valsti arvien vairāk sāka ietekmēt cilvēku darbība. Attīstoties lopkopībai, pamazām tika iznīcināti plēsīgie zvēri, paplašinoties zemkopībai, nolīsti meži. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Senie_iedzīvotāji"><span id="Senie_iedz.C4.ABvot.C4.81ji"></span>Senie iedzīvotāji</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=3" title="Labot sadaļu: Senie iedzīvotāji" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=3" title="Labot sadaļas vikikodu: Senie iedzīvotāji"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p><a href="/wiki/Baltijas_j%C5%ABra" title="Baltijas jūra">Baltijas jūras</a> austrumu piekrastē pirmās cilvēku apmetnes parādījās pēc <a href="/wiki/Ledus_laikmets" title="Ledus laikmets">Ledus laikmeta</a> beigām, vēlīnajā <a href="/wiki/Paleol%C4%ABts" title="Paleolīts">paleolītā</a> (senākajā <a href="/wiki/Akmens_laikmets" title="Akmens laikmets">akmens laikmetā</a>), kas <a href="/wiki/Baltijas_valstis" title="Baltijas valstis">Baltijas</a> reģionā aptver laika posmu no apmēram 10 500.—8500. gadu p.m.ē. Uz šo periodu attiecināmi daudzi atrastie darba priekšmeti un rīki, piemēram, no dzīvnieku kauliem izgatavoti bultu uzgaļi, <a href="/wiki/Harp%C5%ABna" title="Harpūna">harpūnas</a>, naži u.c., kas atrasti pie <a href="/wiki/Venta" title="Venta">Ventas</a> pietekas <a href="/wiki/Za%C5%86a" title="Zaņa">Zaņas</a> upes un <a href="/wiki/Laukskolas_apmetne" title="Laukskolas apmetne">Laukskolas apmetnes</a> arheoloģiskajos izrakumos. Senākais atradums <a href="/wiki/Austrumbaltija" title="Austrumbaltija">Austrumbaltijā</a> ir Lingbi cirvis, kas atrasts Zaņas pietekā Meļļupītē, kas ar radioaktīvā oglekļa (<sup>14</sup>C) metodi datēts kā 12 500—12 047 gadus vecs. Vidējā akmens laikmeta (<a href="/wiki/Mezol%C4%ABts" title="Mezolīts">mezolīta</a>) periodā Baltijas pirmiedzīvotāji <a href="/wiki/Skandin%C4%81vijas_mednieki-v%C4%81c%C4%93ji" title="Skandināvijas mednieki-vācēji">Skandināvijas mednieki-vācēji</a> izveidoja <a href="/wiki/Kundas_kult%C5%ABra" title="Kundas kultūra">Kundas kultūru</a> (8.—5. gadu tk. p.m.ē.), pie kuras pieder arī <a href="/wiki/Zvejnieku_apmetne" class="mw-redirect" title="Zvejnieku apmetne">Zvejnieku apmetne</a> un <a href="/wiki/Zvidzes_apmetne" title="Zvidzes apmetne">Zvidzes apmetne</a>. Arheoloģiskajos izrakumos atrasto mezolīta Latvijas iedzīvotāju kaulos atrastās genoma paliekas liecina par viņu radniecību ar <a href="/wiki/Rietumu_mednieki-v%C4%81c%C4%93ji" title="Rietumu mednieki-vācēji">Rietumu medniekiem-vācējiem</a> (<a href="/wiki/Ang%C4%BCu_valoda" title="Angļu valoda">angļu</a>: <span lang="en"><i>Western Hunter-Gatherers, WHG</i></span>), kas jau vairākus gadu tūkstošus bija apdzīvojuši lielu Eiropas daļu.<sup id="cite_ref-2" class="reference"><a href="#cite_note-2"><span class="cite-bracket">[</span>2<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Agrīnā <a href="/wiki/Neol%C4%ABts" title="Neolīts">neolīta</a> laikmetā (4.—3. gadu tk. p.m.ē.) no tās attīstījās <a href="/wiki/Narvas_kult%C5%ABra" title="Narvas kultūra">Narvas kultūra</a>, pie kuras piederēja <a href="/wiki/Osas_apmetne" title="Osas apmetne">Osas</a> un <a href="/wiki/I%C4%8Das_apmetne" title="Ičas apmetne">Ičas apmetnes</a> iedzīvotāji <a href="/wiki/Lub%C4%81na_l%C4%ABdzenums" title="Lubāna līdzenums">Lubāna līdzenumā</a>. Jaunākie pētījumi atklājuši, ka tagadējiem Baltijas valstu pamatiedzīvotājiem konstatējama lielāka ģenētiskā līdzība ar Rietumu medniekiem-vācējiem (WHG) nekā jebkurai citai mūsdienu Eiropas populācijai, kas liecina ka Baltijas austrumu krasta purvainajā apvidū patvērušies senākie Eiropas iedzīvotāji un vēlāko laikmetu ieceļotāju ģenētiskā ietekme ir bijusi mazāka nekā citās Eiropas daļās.<sup id="cite_ref-3" class="reference"><a href="#cite_note-3"><span class="cite-bracket">[</span>3<span class="cite-bracket">]</span></a></sup><sup id="cite_ref-4" class="reference"><a href="#cite_note-4"><span class="cite-bracket">[</span>4<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Aptuveni 3900 gadus p.m.ē. Latvijā ienāca <a href="/wiki/%C4%B6emmes-bedr%C4%AB%C5%A1u_keramikas_kult%C5%ABra" title="Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra">Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūrai</a> piederīgas ciltis, kas ģenētiski bija radniecīgas gan Rietumu, gan <a href="/wiki/Austrumu_mednieki-v%C4%81c%C4%93ji" title="Austrumu mednieki-vācēji">Austrumu medniekiem-vācējiem</a>.<sup id="cite_ref-5" class="reference"><a href="#cite_note-5"><span class="cite-bracket">[</span>5<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>Lielākā daļa <a href="/wiki/Akmens_laikmeta_apmetnes_Latvij%C4%81" title="Akmens laikmeta apmetnes Latvijā">Akmens laikmeta apmetņu Latvijā</a> attiecas uz neolīta laikmetu, kas Baltijā aptver 3000.—1500. gadu p.m.ē. 3. gadu tūkstoša beigās p.m.ē. šajā teritorijā sāka dominēt <a href="/wiki/Lopkop%C4%ABba" title="Lopkopība">lopkopju</a> cilšu grupa, kurai raksturīga ir <a href="/wiki/Auklas_keramikas_kult%C5%ABra" title="Auklas keramikas kultūra">Auklas keramikas kultūra</a> un kaujas cirvji. Vēsturnieki tās uzskata par <a href="/wiki/Indoeiropie%C5%A1u_pirmvaloda" title="Indoeiropiešu pirmvaloda">indoeiropiešu pirmvalodā</a> runājošām ciltīm, no kurām līdz 2. gadu tūkstoša p.m.ē. beigām atdalījās <a href="/wiki/Baltu_pirmvaloda" title="Baltu pirmvaloda">baltu pirmvalodā</a> runājošas ciltis. Tās apdzīvoja ļoti plašu teritoriju, sākot no <a href="/wiki/Gda%C5%86ska" title="Gdaņska">Gdaņskas</a> līča piekrastes līdz <a href="/wiki/Kurzeme" title="Kurzeme">Kurzemei</a>, tālāk līdz <a href="/wiki/Pleskavas_ezers" title="Pleskavas ezers">Pleskavas ezeram</a>, <a href="/wiki/Ilmenis" title="Ilmenis">Ilmenim</a> un Maskavai. Arī seno iedzīvotāju kaulos atrastā genoma analīze liecina par Vēlā neolīta laikmeta iedzīvotāju līdzību ar <a href="/wiki/Bedru_kult%C5%ABra" title="Bedru kultūra">Bedru kultūras</a> pārstāvjiem, ko uzskata par liecību indoeiropiešu valodās runājošo stepes tautu masīvai migrācijai uz Eiropu pirms apmēram 4500 gadiem.<sup id="cite_ref-6" class="reference"><a href="#cite_note-6"><span class="cite-bracket">[</span>6<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>No senajām baltu ciltīm gadsimtu laikā izveidojās <a href="/wiki/Kur%C5%A1i" title="Kurši">kuršu</a>, <a href="/wiki/Latga%C4%BCi" title="Latgaļi">latgaļu</a>, <a href="/wiki/S%C4%93%C4%BCi" title="Sēļi">sēļu</a> un <a href="/wiki/Zemga%C4%BCi" title="Zemgaļi">zemgaļu</a> sentautas, kuru apdzīvotās teritorijas dienvidos pārsniedza mūsdienu Latvijas robežas. Baltu izplatības areāla ziemeļos <a href="/wiki/Bronzas_laikmets" title="Bronzas laikmets">Bronzas laikmetā</a> (apmēram 6. gadsimtā p.m.ē.) no <a href="/wiki/Eir%C4%81zija" title="Eirāzija">Eirāzijas</a> ienāca somugru valodās runājošās ciltis,<sup id="cite_ref-7" class="reference"><a href="#cite_note-7"><span class="cite-bracket">[</span>7<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> kas sajaucās ar agrākajiem iedzīvotājiem un izveidoja <a href="/wiki/Somi" title="Somi">somu</a>, <a href="/wiki/Igau%C5%86i" title="Igauņi">igauņu</a> un <a href="/wiki/L%C4%ABvi" class="mw-redirect" title="Līvi">līvu</a> tautas. Seno cilšu savstarpējās attiecības nebija tikai miermīlīgas. Tās regulāri devās sirojumos uz kaimiņu zemēm, sagrābjot vergus un laupot sievas. Gadsimtu laikā starp baltu un somugru kaimiņiem notika kultūras un gēnu apmaiņa.<sup id="cite_ref-8" class="reference"><a href="#cite_note-8"><span class="cite-bracket">[</span>8<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>Kristīgās ēras sākumā austrumos dzīvojošos <a href="/wiki/Latga%C4%BCi" title="Latgaļi">latgaļus</a> slāvi palēnām izspieda no tālāk austrumos apdzīvotajiem apgabaliem, un viņi iespiedās līvu un <a href="/wiki/Seti_(etnoss)" title="Seti (etnoss)">setu</a> teritorijās Vidzemē.<sup id="cite_ref-9" class="reference"><a href="#cite_note-9"><span class="cite-bracket">[</span>9<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <table class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;"> <caption><b>Aizvēsture Latvijas teritorijā</b> </caption> <tbody><tr> <th>Laiks </th> <th>Periods </th> <th>Saimniekošanas veidi </th> <th>Kultūra </th> <th>Apmetnes </th> <th>Valodas </th> <th>Reliģija </th></tr> <tr> <td>11. — 8. gt. <a href="/wiki/P.m.%C4%93." class="mw-redirect" title="P.m.ē.">p.m.ē.</a> </td> <td><a href="/wiki/Paleol%C4%ABts" title="Paleolīts">Paleolīts</a> </td> <td rowspan="2"><a href="/w/index.php?title=Sav%C4%81c%C4%93jsamniec%C4%ABba&action=edit&redlink=1" class="new" title="Savācējsamniecība (vēl nav uzrakstīts)">Savācējsamniecība</a> </td> <td>Ārensburgas — <a href="/wiki/Svidras_kult%C5%ABra" title="Svidras kultūra">Svidras kultūra</a> (ziemeļbriežu mednieki) </td> <td><a href="/wiki/Laukskolas_apmetne" title="Laukskolas apmetne">Laukskolas apmetne</a> pie <a href="/wiki/Salaspils" title="Salaspils">Salaspils</a> un citas <a href="/wiki/Akmens_laikmeta_apmetnes_Latvij%C4%81" title="Akmens laikmeta apmetnes Latvijā">paleolīta apmetnes</a> </td> <td rowspan="2"><a href="/wiki/Priek%C5%A1indoeiropie%C5%A1u_valodas" title="Priekšindoeiropiešu valodas">Priekšindoeiropiešu valodas</a> </td> <td rowspan="2">Ticība <a href="/w/index.php?title=Gari&action=edit&redlink=1" class="new" title="Gari (vēl nav uzrakstīts)">gariem</a>, <a href="/wiki/Liel%C4%81_pirmm%C4%81te" title="Lielā pirmmāte">Mātes kults</a><sup id="cite_ref-10" class="reference"><a href="#cite_note-10"><span class="cite-bracket">[</span>10<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </td></tr> <tr> <td>8. — 5. gt. p.m.ē. </td> <td><a href="/wiki/Mezol%C4%ABts" title="Mezolīts">Mezolīts</a> </td> <td><a href="/wiki/Kundas_kult%C5%ABra" title="Kundas kultūra">Kundas kultūra</a> </td> <td><a href="/wiki/Osas_apmetne" title="Osas apmetne">Osas apmetne</a>, <a href="/wiki/Zvejnieku_apmetne" class="mw-redirect" title="Zvejnieku apmetne">Zvejnieku apmetne</a>, <a href="/wiki/Zvidzes_apmetne" title="Zvidzes apmetne">Zvidzes apmetne</a> un citas <a href="/wiki/Akmens_laikmeta_apmetnes_Latvij%C4%81" title="Akmens laikmeta apmetnes Latvijā">mezolīta apmetnes</a> </td></tr> <tr> <td>5. — 2. gt. p.m.ē. </td> <td><a href="/wiki/Neol%C4%ABts" title="Neolīts">Neolīts</a> </td> <td><a href="/wiki/Neol%C4%ABta_revol%C5%ABcija" title="Neolīta revolūcija">Neolīta revolūcija</a> — pāreja uz <a href="/w/index.php?title=Ra%C5%BEot%C4%81jsaimniec%C4%ABba&action=edit&redlink=1" class="new" title="Ražotājsaimniecība (vēl nav uzrakstīts)">ražotājsaimniecību</a>. Vākšana, <a href="/wiki/Medniec%C4%ABba" class="mw-redirect" title="Medniecība">medības</a>, <a href="/wiki/Zveja" class="mw-redirect" title="Zveja">zveja</a> un <a href="/wiki/Domestik%C4%81cija" title="Domestikācija">domestikācija</a> </td> <td><a href="/wiki/Narvas_kult%C5%ABra" title="Narvas kultūra">Narvas kultūra</a>; <a href="/wiki/%C4%B6emmes%E2%80%94bedr%C4%AB%C5%A1u_kult%C5%ABra" class="mw-redirect" title="Ķemmes—bedrīšu kultūra">Ķemmes—bedrīšu kultūra</a>; <a href="/wiki/Auklas_keramikas_un_laivas_cirvju_kult%C5%ABra" class="mw-redirect" title="Auklas keramikas un laivas cirvju kultūra">Auklas keramikas un laivas cirvju kultūra</a> </td> <td><a href="/wiki/Osas_apmetne" title="Osas apmetne">Osas apmetne</a>, <a href="/wiki/I%C4%8Das_apmetne" title="Ičas apmetne">Ičas apmetne</a>, <a href="/wiki/Zvejnieku_apmetne" class="mw-redirect" title="Zvejnieku apmetne">Zvejnieku apmetne</a>, <a href="/wiki/S%C4%81rnates_apmetne" title="Sārnates apmetne">Sārnates apmetne</a> un citas <a href="/wiki/Akmens_laikmeta_apmetnes_Latvij%C4%81" title="Akmens laikmeta apmetnes Latvijā">neolīta apmetnes</a> </td> <td>Priekšindoeiropiešu valodas, <a href="/wiki/Indoeiropie%C5%A1u_pirmvaloda" title="Indoeiropiešu pirmvaloda">indoeiropiešu pirmvaloda</a>, vēlāk <a href="/wiki/Baltu_pirmvaloda" title="Baltu pirmvaloda">baltu pirmvaloda</a> </td> <td rowspan="3"><a href="/wiki/Baltu_reli%C4%A3ija" title="Baltu reliģija">Baltu reliģija</a>, <a href="/wiki/Ve%C4%BCi" title="Veļi">veļu</a> pielūgšana </td></tr> <tr> <td>1500 p.m.ē — Kr. dz. </td> <td><a href="/wiki/Bronzas_laikmets" title="Bronzas laikmets">Bronzas laikmets</a> </td> <td rowspan="2">Ražotājsaimniecība — <a href="/wiki/Lopkop%C4%ABba" title="Lopkopība">lopkopība</a>, <a href="/wiki/Zemkop%C4%ABba" title="Zemkopība">zemkopība</a>, <a href="/wiki/Amatniec%C4%ABba" title="Amatniecība">amatniecība</a>, <a href="/wiki/Tirdzniec%C4%ABba" title="Tirdzniecība">tirdzniecība</a> </td> <td rowspan="2"><a href="/wiki/Kur%C5%A1i" title="Kurši">Kuršu</a>, <a href="/wiki/Latga%C4%BCi" title="Latgaļi">latgaļu (latvju)</a>, <a href="/wiki/L%C4%ABvi" class="mw-redirect" title="Līvi">līvu</a>, <a href="/wiki/S%C4%93%C4%BCi" title="Sēļi">sēļu</a>, <a href="/wiki/Zemga%C4%BCi" title="Zemgaļi">zemgaļu</a> kultūras </td> <td><a href="/wiki/Asotes_pilskalns" title="Asotes pilskalns">Asotes pilskalns</a>, <a href="/wiki/%C4%B6ivutkalns" class="mw-redirect" title="Ķivutkalns">Ķivutkalns</a>, <a href="/wiki/V%C4%ABnakalns" class="mw-redirect" title="Vīnakalns">Vīnakalns</a> un citas <a href="/wiki/Bronzas_laikmeta_apmetnes_Latvij%C4%81" title="Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā">bronzas laikmeta apmetnes</a> </td> <td rowspan="2"><a href="/wiki/Baltu_valodas" title="Baltu valodas">Baltu</a> (dienvidu daļā) un <a href="/wiki/Somugru_valodas" title="Somugru valodas">somugru valodas</a> (ziemeļu daļā) </td></tr> <tr> <td>Kr. dz. — 13. gadsimts </td> <td><a href="/wiki/Dzelzs_laikmets_Latvij%C4%81" title="Dzelzs laikmets Latvijā">Dzelzs laikmets</a> </td> <td><a href="/wiki/%C4%80rai%C5%A1u_ezerpils" title="Āraišu ezerpils">Āraišu ezerpils</a>, <a href="/wiki/Spieti%C5%86u_apmetne" title="Spietiņu apmetne">Spietiņu apmetne</a> un citas <a href="/wiki/Dzelzs_laikmeta_apmetnes_Latvij%C4%81" title="Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā">dzelzs laikmeta apmetnes</a> </td></tr></tbody></table> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Vikingu_laiki">Vikingu laiki</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=4" title="Labot sadaļu: Vikingu laiki" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=4" title="Labot sadaļas vikikodu: Vikingu laiki"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Vikingu_laiki" title="Vikingu laiki">Vikingu laiki</a> </i></div></dd></dl> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Ivar.png" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b8/Ivar.png/200px-Ivar.png" decoding="async" width="200" height="101" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b8/Ivar.png/300px-Ivar.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b8/Ivar.png/400px-Ivar.png 2x" data-file-width="944" data-file-height="477" /></a><figcaption><a href="/wiki/Pusle%C4%A3end%C4%81rie_Zviedrijas_kara%C4%BCi" title="Pusleģendārie Zviedrijas karaļi">Zviedru ķēniņa</a> <a href="/wiki/Ivars_Vidfamne" title="Ivars Vidfamne">Ivara Vidfamnes</a> un viņa pēcnācēju (7. — 10. gadsimts) ietekmes sfēra</figcaption></figure> <p>5. gadsimta beigās Skandināvijas <a href="/wiki/Goti" title="Goti">goti</a> sāka kolonizēt <a href="/wiki/Baltijas_j%C5%ABra" title="Baltijas jūra">Baltijas jūras</a> austrumu piekrastes zemes. 7. gadsimta beigās liela daļa no kuršu un līvu zemēm kļuva par meslu maksātājiem <a href="/wiki/Pusle%C4%A3end%C4%81rie_Zviedrijas_kara%C4%BCi" title="Pusleģendārie Zviedrijas karaļi">zviedru ķēniņam</a> <a href="/wiki/Ivars_Vidfamne" title="Ivars Vidfamne">Ivaram</a>. Arheoloģiskie izrakumi <a href="/wiki/Grobi%C5%86a" title="Grobiņa">Grobiņā</a> liecina, ka no 650. līdz 800. gadam šeit pastāvēja <a href="/wiki/Rimberts" title="Rimberts">Rimberta</a> hronikā pieminētā Ezerpils (<i>Seeburg</i>). Cita vikingu apmetne <a href="/wiki/Daugava" title="Daugava">Daugavas</a> lejtecē tika saukta par <i>Dynasaiforgarðr</i>, kas visticamāk atbilst tagadējā <a href="/wiki/Daugmales_pilskalns" title="Daugmales pilskalns">Daugmales pilskalna</a> atrašanās vietai, kur atrastas daudzas vikingu senlietas. Daudzi <a href="/wiki/R%C5%ABnu_raksts" title="Rūnu raksts">rūnu akmeņi</a> Zviedrijā liecina par vikingu sirojumiem <a href="/wiki/L%C4%ABvu_zemes" title="Līvu zemes">Līvu zemēs</a>, <a href="/wiki/Igaunija" title="Igaunija">Igaunijas</a> ziemeļos, <a href="/wiki/Somija" title="Somija">Somijas</a> dienvidos un visā <a href="/wiki/Gardar%C4%ABke" title="Gardarīke">Gardarīkes</a> teritorijā. Bez galvenā <a href="/wiki/Ce%C4%BC%C5%A1_no_varjagiem_uz_grie%C4%B7iem" title="Ceļš no varjagiem uz grieķiem">ceļa no varjagiem uz grieķiem</a>, kurš veda caur Ņevu—Ladogu—Volhovu—Valdaju—Dņepru, vikingu tirgotāji un karavīri reizēm izmantoja arī Daugavas ūdensceļu. Vikingu sāgās (ap 830. gadu) minēts, ka kuršiem ir sešas pilsētas, par ko netieši liecina arī viens no kuršu zemes nosaukumiem — Pilsāts. </p><p>Kad 9. gadsimtā <a href="/wiki/Kur%C5%A1i" title="Kurši">kurši</a> padzina vikingus no Ezerpils, dāņu un zviedru vikingi uz īsu laiku no jauna pakļāva <a href="/wiki/Kursa_(valsts)" title="Kursa (valsts)">Kursu</a>,<sup id="cite_ref-11" class="reference"><a href="#cite_note-11"><span class="cite-bracket">[</span>11<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> kas aprakstīts hronikā <a href="/wiki/Sv%C4%93t%C4%81_Anskara_dz%C4%ABve" title="Svētā Anskara dzīve">Svētā Anskara dzīve</a>. Vikingu sāgā par <a href="/wiki/Ingvars_T%C4%81lbrauc%C4%93js" title="Ingvars Tālbraucējs">Ingvaru Tālbraucēju</a> (<i>Yngvars saga víðförla</i>) par aptuveni 1020. gada notikumiem minēts, ka tajā laikā zemgaļu ķēniņš (<i>kong</i>) maksājis meslus <a href="/wiki/Zviedrijas_monarhu_uzskait%C4%ABjums" class="mw-redirect" title="Zviedrijas monarhu uzskaitījums">zviedru karalim</a> <a href="/wiki/%C5%AAlofs_Kl%C4%93pja_karalis" title="Ūlofs Klēpja karalis">Ūlofam</a> (<i>Olof Skötkonung</i>, ap 980 — 1022).<sup id="cite_ref-12" class="reference"><a href="#cite_note-12"><span class="cite-bracket">[</span>12<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>1075. gadā vācu garīdznieks <a href="/wiki/%C4%80dams_no_Br%C4%93menes" class="mw-redirect" title="Ādams no Brēmenes">Ādams no Brēmenes</a> rakstīja, ka <a href="/wiki/Kursa_(valsts)" title="Kursa (valsts)">Kursa</a> un citas Baltijas jūras austrumu krasta zemes ir pakļautas <a href="/wiki/Zviedrijas_kara%C4%BCi" class="mw-redirect" title="Zviedrijas karaļi">zviedru ķēniņa</a> virskundzībai.<sup id="cite_ref-13" class="reference"><a href="#cite_note-13"><span class="cite-bracket">[</span>13<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> No <a href="/wiki/S%C4%81gas" title="Sāgas">sāgu</a> mutvārdu tradīcijām ir saglabājušās ziņas par <a href="/wiki/Kur%C5%A1u_%C4%B7%C4%93ni%C5%86%C5%A1" class="mw-redirect" title="Kuršu ķēniņš">kuršu ķēniņu</a> <a href="/wiki/Lokers" title="Lokers">Lokera</a> un <a href="/wiki/Dorno" title="Dorno">Dorno</a> cīņām ar vikingiem. Līdz ar kuršu ietekmes pastiprināšanos Baltijas jūrā un upju krastu aizsardzības būvju izveides, vikingiem sirošana šeit kļuva bīstama un ar laiku apsīka. Pēc vikingiem zināmās pasaules daļas aprakstiem veidotajā Muhameda Idrīsi 1154. gada kartē «<a href="/wiki/Tabula_Rogeriana" title="Tabula Rogeriana">Tabula Rogeriana</a>» Kursa ir atēlota kā viena no Baltijas jūras salām. Iespējams, ka minētas arī apdzīvotās vietas <a href="/wiki/M%C4%ABtava" class="mw-redirect" title="Mītava">Mītava</a>, <a href="/wiki/Me%C5%BEotne" title="Mežotne">Mežotne</a> un <a href="/wiki/Alsunga" title="Alsunga">Alsunga</a>.<sup title="Nepieciešama atsauce">[<a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Atsauces" title="Vikipēdija:Atsauces"><i>nepieciešama atsauce</i></a>]</sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Senlatvija">Senlatvija</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=5" title="Labot sadaļu: Senlatvija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=5" title="Labot sadaļas vikikodu: Senlatvija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts un citi raksti: <a href="/wiki/Jersika_(valsts)" title="Jersika (valsts)">Jersika (valsts)</a>, <a href="/wiki/Koknese_(valsts)" title="Koknese (valsts)">Koknese (valsts)</a> , <a href="/wiki/Kursa_(valsts)" title="Kursa (valsts)">Kursa (valsts)</a> , <a href="/wiki/T%C4%81lava_(valsts)" class="mw-redirect" title="Tālava (valsts)">Tālava (valsts)</a> , <a href="/wiki/Zemgale_(valsts)" title="Zemgale (valsts)">Zemgale (valsts)</a> , <a href="/wiki/L%C4%ABvu_zemes" title="Līvu zemes">Līvu zemes</a> un <a href="/wiki/S%C4%93%C4%BCu_zemes" class="mw-redirect" title="Sēļu zemes">Sēļu zemes</a> </i></div></dd></dl> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Baltu_robe%C5%BEas_v%C4%93laj%C4%81_Dzelzs_laikmet%C4%81.JPG" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/8/84/Baltu_robe%C5%BEas_v%C4%93laj%C4%81_Dzelzs_laikmet%C4%81.JPG/200px-Baltu_robe%C5%BEas_v%C4%93laj%C4%81_Dzelzs_laikmet%C4%81.JPG" decoding="async" width="200" height="148" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/8/84/Baltu_robe%C5%BEas_v%C4%93laj%C4%81_Dzelzs_laikmet%C4%81.JPG/300px-Baltu_robe%C5%BEas_v%C4%93laj%C4%81_Dzelzs_laikmet%C4%81.JPG 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/8/84/Baltu_robe%C5%BEas_v%C4%93laj%C4%81_Dzelzs_laikmet%C4%81.JPG/400px-Baltu_robe%C5%BEas_v%C4%93laj%C4%81_Dzelzs_laikmet%C4%81.JPG 2x" data-file-width="864" data-file-height="640" /></a><figcaption>Baltu un lībiešu zemju aptuvenās robežas Latvijā, dzelzs laikmeta beigās</figcaption></figure> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Jersika.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fb/Jersika.jpg/200px-Jersika.jpg" decoding="async" width="200" height="102" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fb/Jersika.jpg/300px-Jersika.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fb/Jersika.jpg/400px-Jersika.jpg 2x" data-file-width="655" data-file-height="335" /></a><figcaption><a href="/wiki/Letija" class="mw-redirect" title="Letija">Letijas</a> <a href="/wiki/Karalis" title="Karalis">ķēniņvalsts</a> (<i>Lettia</i>) teritorija 13. gadsimta sākumā</figcaption></figure> <p>Latvijā ir uzskaitīti ap 500 pilskalnu, pileņu un ezerpiļu, kas liecina par nopietnu teritorijas kontroli un sazarotu ceļu tīklu. Pēc vācu pētnieka <a href="/wiki/Fr%C4%ABdrihs_Benninghofens" title="Frīdrihs Benninghofens">Frīdriha Beninghofena</a> domām, Austrumbaltiju 12. un 13. gadsimtu mijā apdzīvoja apmēram pusmiljons iedzīvotāju — ap 170 000 lietuvju, 150 000 igauņu, 135 000 senlatviešu (latgaļu, zemgaļu, kuršu un sēļu) un ap 20 000 lībiešu. Latvijas teritorijā dzīvoja vidēji 2,5 cilvēki uz 1 km<sup>2</sup>. Ja var ticēt slāvu garo un jaukto uzkalniņu izplatībai, tad 5—9 gs. tie nelielā skaitā dzīvojuši Abrenes un Krāslavas pierobežā. </p><p>Līdz 13. gadsimtam Latvijas teritorija bija sadalīta vairākās baltu un līvu zemēs. Rakstos un hronikās minēta <a href="/wiki/Kursa_(valsts)" title="Kursa (valsts)">Kursa</a>, <a href="/wiki/Zemgale_(valsts)" title="Zemgale (valsts)">Zemgale</a>, <a href="/wiki/Upmale_(zeme)" title="Upmale (zeme)">Upmale</a>, <a href="/wiki/S%C4%93lija_(zeme)" title="Sēlija (zeme)">Sēlija</a>, <a href="/wiki/Koknese_(valsts)" title="Koknese (valsts)">Koknese</a>, <a href="/wiki/Jersika_(valsts)" title="Jersika (valsts)">Jersika</a>, <a href="/wiki/T%C4%81lava_(valsts)" class="mw-redirect" title="Tālava (valsts)">Tālava</a> un <a href="/wiki/Atzele" title="Atzele">Atzele</a>,<sup id="cite_ref-14" class="reference"><a href="#cite_note-14"><span class="cite-bracket">[</span>14<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> kā arī līvu <a href="/wiki/Idumeja" title="Idumeja">Idumeja</a>, <a href="/wiki/Metsepole" title="Metsepole">Metsepole</a>, <a href="/wiki/Turaida_(zeme)" title="Turaida (zeme)">Turaida</a> un <a href="/wiki/Daugavas_L%C4%ABvzeme" class="mw-redirect" title="Daugavas Līvzeme">Daugavas Līvzeme</a>. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Senlatvijas_tautu_kristianizēšana"><span id="Senlatvijas_tautu_kristianiz.C4.93.C5.A1ana"></span>Senlatvijas tautu kristianizēšana</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=6" title="Labot sadaļu: Senlatvijas tautu kristianizēšana" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=6" title="Labot sadaļas vikikodu: Senlatvijas tautu kristianizēšana"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Balti_ap_13.gs.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/8f/Balti_ap_13.gs.svg/200px-Balti_ap_13.gs.svg.png" decoding="async" width="200" height="219" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/8f/Balti_ap_13.gs.svg/300px-Balti_ap_13.gs.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/8f/Balti_ap_13.gs.svg/400px-Balti_ap_13.gs.svg.png 2x" data-file-width="1003" data-file-height="1096" /></a><figcaption>Baltu zemes 13. gadsimta sākumā</figcaption></figure> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Senlatvijas_tautu_kristianiz%C4%93%C5%A1ana" title="Senlatvijas tautu kristianizēšana">Senlatvijas tautu kristianizēšana</a> </i></div></dd></dl> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Agrīnās_kristiešu_iekarošanas_misijas"><span id="Agr.C4.ABn.C4.81s_kristie.C5.A1u_iekaro.C5.A1anas_misijas"></span>Agrīnās kristiešu iekarošanas misijas</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=7" title="Labot sadaļu: Agrīnās kristiešu iekarošanas misijas" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=7" title="Labot sadaļas vikikodu: Agrīnās kristiešu iekarošanas misijas"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Pēc Senās <a href="/wiki/Romas_imp%C4%93rija" title="Romas impērija">Romas impērijas</a> sabrukšanas vairāku gadsimtu laikā notika <a href="/wiki/Romas_Kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca" title="Romas Katoļu baznīca">Romas katoļu</a> (Rietumu) un <a href="/wiki/Austrumromas_imp%C4%93rija" title="Austrumromas impērija">Bizantijas</a> <a href="/wiki/Pareiztic%C4%ABba" title="Pareizticība">ortodoksās (Austrumu) baznīcas</a> atsvešināšanās. Latvijas kristianizēšanu no Rietumiem veicināja Senlatvijas saiknes ar <a href="/wiki/Zviedrija" title="Zviedrija">Zviedriju</a> un <a href="/wiki/D%C4%81nija" title="Dānija">Dāniju</a>, kur kristīgā ticība kļuva pazīstama 9. gadsimtā. Zināms, ka ap 850. gadu Apūlē un Jūrpilī pie <a href="/wiki/Grobi%C5%86a" title="Grobiņa">Grobiņas</a> zviedriem bija pastāvīgas apmetnes. Pirmais zināmais kristiešu misionārs <a href="/wiki/Daugava" title="Daugava">Daugavas</a> baseina zemēs bija <a href="/wiki/Torvalds_Kodransons" title="Torvalds Kodransons">Torvalds Kodransons</a>, kam 985. gadā <a href="/wiki/Bizantijas_imperators" class="mw-redirect" title="Bizantijas imperators">Bizantijas imperators</a> Bazilejs II izsniedza «grāmatu», saskaņā ar kuru Torvalds tika iecelts par <a href="/wiki/Konstantinopole" title="Konstantinopole">Konstantinopoles</a> pilnvaroto sūtni pie <a href="/wiki/R%C5%ABsi" class="mw-redirect" title="Rūsi">rūsu</a> ķēniņiem Austrumbaltijā. Pēc 986. — 990. gada <a href="/wiki/Polockas_k%C5%86azi" title="Polockas kņazi">Polockas ķēniņa</a> <a href="/wiki/Ragnvalds" title="Ragnvalds">Ragnvalda</a> meita Ragnhilda, saukta par Gorislavu, Torvaldam atļāva nodibināt pirmo klosteri.<sup id="cite_ref-15" class="reference"><a href="#cite_note-15"><span class="cite-bracket">[</span>15<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> <a href="/wiki/Br%C4%93menes_arhib%C4%ABskapi" title="Brēmenes arhibīskapi">Brēmenes un Hamburgas arhibīskapi</a> kopš 11. gadsimta bija garīgie un laicīgie valdnieki plašā teritorijā, kas aptvēra <a href="/wiki/Baltijas_j%C5%ABra" title="Baltijas jūra">Baltijas jūras</a> piekrastes zemes. No Hamburgas arhibīskapijas hronikas zināms, ka <a href="/wiki/D%C4%81nijas_kara%C4%BCi" class="mw-redirect" title="Dānijas karaļi">dāņu karaļa</a> Svenda II Estridsena valdīšanas laikā (1047—1074) <a href="/wiki/Kursa_(valsts)" title="Kursa (valsts)">Kursā</a> par tirgotāju vajadzībām tika uzcelta baznīca. Skandināvu ietekmē notikusi arī līvu apbedīšanas tradīciju maiņa, pārejot no mirušo sadedzināšanas uz skeletkapiem. Izplatījušies arī Skandināvijā ražoti vai to pirmparaugu ietekmē veidoti krustiņi. </p><p>Kņaza <a href="/wiki/Vseslavs_Bra%C4%8Dislavi%C4%8Ds" title="Vseslavs Bračislavičs">Vseslava Bračislaviča</a> valdīšanas laikā (1044—1101) pieauga <a href="/wiki/Polockas_k%C5%86azi" title="Polockas kņazi">Polockas valsts</a> ietekme Austrumlatvijā. 12. gadsimta sākumā kristīgā ticība no austrumiem Latvijā ieplūda galvenokārt gar Daugavas un Gaujas ūdensceļiem latgaļu, sēļu un zemgaļu centros. Spriežot pēc krustiņu atradumiem bagātu sieviešu, retāk bagātu vīriešu, kapos un pilskalnos, tā skārusi vispirms turīgāko sabiedrības daļu. Arī <a href="/wiki/Daugavas_l%C4%ABvi" title="Daugavas līvi">Daugavas līvi</a> jau kopš <a href="/wiki/Vikingi" title="Vikingi">vikingu laiku</a> beigām bija <a href="/wiki/Polockas_Rurikovi%C4%8Du_dinastija" title="Polockas Rurikoviču dinastija">Polockas Rurikoviču dinastijas</a> kņazu meslu atkarībā, kuri sniedza tiem militāru atbalstu karos ar <a href="/wiki/Zemga%C4%BCi" title="Zemgaļi">zemgaļiem</a>. </p><p>12. gadsimta vidū kopīgi ar <a href="/wiki/Gotlande" title="Gotlande">Gotlandes</a> tirgotājiem vācu tirgotāji apguva kādreizējo <a href="/wiki/Vikingi" title="Vikingi">vikingu</a> „<a href="/wiki/Ce%C4%BC%C5%A1_no_varjagiem_uz_grie%C4%B7iem" title="Ceļš no varjagiem uz grieķiem">ceļu no varjagiem uz grieķiem</a>” pa <a href="/wiki/Daugava" title="Daugava">Daugavu</a>, kas veda no „<a href="/wiki/R%C4%ABga" title="Rīga">Rīgas vietas</a>” (latīņu: <i>locus Rige</i>) caur <a href="/wiki/Salaspils" title="Salaspils">Holmi</a>, <a href="/wiki/Koknese" title="Koknese">Koknesi</a>, <a href="/wiki/Jersika_(valsts)" title="Jersika (valsts)">Jersiku</a> un <a href="/wiki/Kr%C4%81slava" title="Krāslava">Krāslavu</a> uz vēl varjagu laikos dibināto <a href="/wiki/Polocka" title="Polocka">Polocku</a> un <a href="/wiki/Smo%C4%BCenska" title="Smoļenska">Smoļensku</a>. Vēlāk tika apgūts arī <a href="/wiki/Gauja" title="Gauja">Gaujas</a> ūdensceļš caur <a href="/wiki/Turaidas_pils" title="Turaidas pils">Turaidu</a>, <a href="/wiki/C%C4%93sis" title="Cēsis">Cēsīm</a>, <a href="/wiki/Valmiera" title="Valmiera">Valmieru</a>, Gaujienu uz <a href="/wiki/Pleskava" title="Pleskava">Pleskavu</a> un <a href="/wiki/Novgoroda" class="mw-redirect" title="Novgoroda">Novgorodu</a>. </p><p>Par vācu tirgotāju punktu Daugavas lejastecē 12. gadsimtā otrajā pusē kļuva <a href="/wiki/Ik%C5%A1%C4%B7ile" title="Ikšķile">Ikšķile</a>. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Livonijas_krusta_kari">Livonijas krusta kari</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=8" title="Labot sadaļu: Livonijas krusta kari" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=8" title="Labot sadaļas vikikodu: Livonijas krusta kari"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:R%C4%ABgas_miera_l%C4%ABgums_ar_kur%C5%A1iem_(1230).JPG" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/0/00/R%C4%ABgas_miera_l%C4%ABgums_ar_kur%C5%A1iem_%281230%29.JPG/200px-R%C4%ABgas_miera_l%C4%ABgums_ar_kur%C5%A1iem_%281230%29.JPG" decoding="async" width="200" height="271" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/0/00/R%C4%ABgas_miera_l%C4%ABgums_ar_kur%C5%A1iem_%281230%29.JPG/300px-R%C4%ABgas_miera_l%C4%ABgums_ar_kur%C5%A1iem_%281230%29.JPG 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/0/00/R%C4%ABgas_miera_l%C4%ABgums_ar_kur%C5%A1iem_%281230%29.JPG/400px-R%C4%ABgas_miera_l%C4%ABgums_ar_kur%C5%A1iem_%281230%29.JPG 2x" data-file-width="1892" data-file-height="2560" /></a><figcaption>1230. gadā <a href="/wiki/R%C4%ABgas_miera_l%C4%ABgums_ar_kur%C5%A1iem" title="Rīgas miera līgums ar kuršiem">Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem</a> oriģināls</figcaption></figure> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Livonijas_krusta_kari" title="Livonijas krusta kari">Livonijas krusta kari</a> </i></div></dd></dl> <p>1147. gadā Romas pāvests <a href="/wiki/Eugenijs_III" title="Eugenijs III">Eugenijs III</a> un 1171. gadā pāvests <a href="/wiki/Aleksandrs_III_(p%C4%81vests)" title="Aleksandrs III (pāvests)">Aleksandrs III</a> izdeva bullas, aicinot <a href="/wiki/Sak%C5%A1i" title="Sakši">sakšu</a> bruņiniekus piedalīties krusta karā pret <a href="/wiki/Vendi_(Livonija)" title="Vendi (Livonija)">vendiem</a>, ko uzskata par <a href="/wiki/Zieme%C4%BCu_krusta_kari" title="Ziemeļu krusta kari">Ziemeļu krusta karu</a> sākumu. Pirmais zināmais <a href="/wiki/Romas_Kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca" title="Romas Katoļu baznīca">katoļu</a> misionārs mūsdienu Latvijas teritorijā bija <a href="/wiki/Meinards_no_Z%C4%93gebergas" class="mw-redirect" title="Meinards no Zēgebergas">Meinards no Zēgebergas</a>, kura vadībā <a href="/wiki/Ik%C5%A1%C4%B7ile" title="Ikšķile">Ikšķilē</a> un <a href="/wiki/Salaspils" title="Salaspils">Salaspilī</a> tika uzceltas pirmās mūra pilis un baznīcas. 1186. gadā viņš kļuva par pirmo <a href="/wiki/Ik%C5%A1%C4%B7iles_b%C4%ABskapija" class="mw-redirect" title="Ikšķiles bīskapija">Ikšķiles bīskapu</a>. </p><p>Par krusta karu sākumu mūsdienu Latvijas teritorijā var uzskatīt 1193. gadu, kad Romas pāvests <a href="/wiki/Celest%C4%ABns_III" title="Celestīns III">Celestīns III</a> noteica vervēt krustnešus ticīgo aizsardzībai Līvzemē. 1198. gadā pie Rīgas "Senā kalna" notika pirmā krustnešu kauja ar līviem, kuras laikā nogalināja otro Ikšķiles bīskapu <a href="/wiki/Bertolds_(Livonijas_b%C4%ABskaps)" title="Bertolds (Livonijas bīskaps)">Bertoldu</a>. </p> <figure class="mw-halign-left" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Durbes_kauja.JPG" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/4/48/Durbes_kauja.JPG/200px-Durbes_kauja.JPG" decoding="async" width="200" height="267" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/4/48/Durbes_kauja.JPG/301px-Durbes_kauja.JPG 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/4/48/Durbes_kauja.JPG/400px-Durbes_kauja.JPG 2x" data-file-width="2448" data-file-height="3264" /></a><figcaption>Piemiņas zīmes <a href="/wiki/Durbes_kauja" title="Durbes kauja">Durbes kaujas</a> vietā</figcaption></figure> <p>Nākamais bīskaps <a href="/wiki/Alberts_fon_Buksh%C4%93vdens" title="Alberts fon Bukshēvdens">Alberts</a> <a href="/wiki/1201" class="mw-redirect" title="1201">1201</a>. gadā starp vairākiem līvu un kuršu ciemiem nodibināja <a href="/wiki/R%C4%ABga" title="Rīga">Rīgas</a> pilsētu vietā, kur jau senāk bija pastāvējusi <a href="/wiki/Indri%C4%B7a_hronika" title="Indriķa hronika">Indriķa hronikas</a> aprakstītā Rīgas tirdzniecības vieta (<i>locus Rige</i>). No 1207. līdz 1209. gadam tika pakļautas <a href="/wiki/Koknese_(valsts)" title="Koknese (valsts)">Kokneses</a>, <a href="/wiki/T%C4%81lava" title="Tālava">Tālavas</a> un <a href="/wiki/Jersika_(valsts)" title="Jersika (valsts)">Jersikas</a> valstis un to valdnieki bija spiesti kļūt par bīskapa Alberta vasaļiem. </p><p>1230. gadā Romas pāvesta vicelegāts <a href="/wiki/Alnas_Baldu%C4%ABns" class="mw-redirect" title="Alnas Balduīns">Alnas Balduīns</a> noslēdza līgumu ar <a href="/wiki/Kurzemes_valdnieku_uzskait%C4%ABjums" title="Kurzemes valdnieku uzskaitījums">kuršu ķēniņu</a> <a href="/wiki/Lamekins" title="Lamekins">Lamekinu</a> par viņam pakļautās Kursas daļas kristīšanos un atteikšanos no meslu maksāšanas dāņiem vai zviedriem. Tomēr iecerētā tieši Romas pāvestam pakļautās Kurzemes izveide nerealizējās un tā 1253. gadā tika sadalīta starp Livonijas ordeni un Kurzemes bīskapu. Livonijas ordeņa teritorijā nokļuva arī kuršu <a href="/wiki/Pils%C4%81ts" title="Pilsāts">Pilsāts</a>, kurā ordenis 1253. gadā uzbūvēja atbalsta bāzi Dienvidkursas iekarošanai — Mēmelburgas pili tagadējā <a href="/wiki/Klaip%C4%93da" title="Klaipēda">Klaipēdā</a>, kas Livonijas ordeņa pakļautībā atradās līdz pat 1328. gadam. </p><p>Ar krustnešu palīdzību 13. gadsimta divdesmitajos gados Livonijas valstī tika iekļautas mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijas (izņemot Zemgali un Kursu), lai gan vēl vairākus gadu desmitus starp Baltijas tautām un bruņiniekiem noritēja sīvas kaujas, kurās ne vienmēr uzvarētāji bija bruņinieki. 1236. gadā <a href="/wiki/Saules_kauja" title="Saules kauja">Saules kaujā</a> (iespējams, pie mūsdienu Šauļiem Lietuvā) zemgaļu un žemaišu karaspēks praktiski iznīcināja <a href="/wiki/Zobenbr%C4%81%C4%BCu_ordenis" title="Zobenbrāļu ordenis">Zobenbrāļu ordeni</a>. Tā atliekas pievienojās <a href="/wiki/V%C4%81cu_ordenis" title="Vācu ordenis">Vācu ordenim</a>, no kura vēlāk izveidojās tā atzars — Livonijas ordenis. </p><p>Arī 1260. gadā <a href="/wiki/%C5%BDemai%C5%A1i" title="Žemaiši">žemaiši</a> ar <a href="/wiki/Kur%C5%A1i" title="Kurši">kuršu</a> palīdzību pie <a href="/wiki/Durbes_kauja" title="Durbes kauja">Durbes</a> smagi sakāva ordeņa karaspēku. Kaujā krita arī toreizējais <a href="/wiki/Livonijas_orde%C5%86a_mestrs" class="mw-redirect" title="Livonijas ordeņa mestrs">Livonijas ordeņa mestrs</a> <a href="/wiki/Buhards_fon_Hornhauzens" class="mw-redirect" title="Buhards fon Hornhauzens">Buhards fon Hornhauzens</a>, kā arī, pēc <a href="/wiki/P%C4%93teris_no_Duisburgas" title="Pēteris no Duisburgas">Duisburgas Pētera hronikas</a> ziņām, ap 150 bruņinieku un vairāki tūkstoši ierindas karotāju. Kaujas iznākums izjauca Vācu ordeņa stratēģiskos plānus apvienot <a href="/wiki/Pr%C5%ABsija" title="Prūsija">Prūsijas</a> un <a href="/wiki/Livonija" title="Livonija">Livonijas</a> zemes. Ja tas būtu izdevies, visai ticams, ka tad arī <a href="/wiki/Lietuva" title="Lietuva">Lietuva</a> nebūtu varējusi sekmīgi pretoties Vācu ordenim. Pārējo Baltijas zemju pakļaušanu lielā mērā veicināja šo zemju pastāvīgie savstarpējie ķīviņi un to valdnieku kļūšana par krustnešu vasaļiem. </p><p>Latvijas iekarošanu krustneši pabeidza 1290. gadā, kad nepakļautie <a href="/wiki/Zemga%C4%BCi" title="Zemgaļi">zemgaļu</a> karavadoņi pieņēma lēmumu pamest savas zemes un 100 000 iedzīvotāju devās uz <a href="/wiki/Lietuvas_di%C5%BEkunigai%C5%A1i" class="mw-redirect" title="Lietuvas dižkunigaiši">Lietuvas dižkunigaišiem</a> piederošajām zemēm. Nākamajos gadsimtos vācieši ieguva arvien lielākas privilēģijas, bet pamatiedzīvotāji zaudēja gandrīz visas savas politiskās tiesības. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Livonijas_periods">Livonijas periods</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=9" title="Labot sadaļu: Livonijas periods" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=9" title="Labot sadaļas vikikodu: Livonijas periods"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Livonijas_Konfeder%C4%81cija" title="Livonijas Konfederācija">Livonijas Konfederācija</a> </i></div></dd></dl> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:R%C4%ABga,_Zemgale_un_Kurzeme_Erbstorfas_kart%C4%93_13._gadsimta_s%C4%81kum%C4%81.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/0/04/R%C4%ABga%2C_Zemgale_un_Kurzeme_Erbstorfas_kart%C4%93_13._gadsimta_s%C4%81kum%C4%81.jpg/250px-R%C4%ABga%2C_Zemgale_un_Kurzeme_Erbstorfas_kart%C4%93_13._gadsimta_s%C4%81kum%C4%81.jpg" decoding="async" width="250" height="137" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/0/04/R%C4%ABga%2C_Zemgale_un_Kurzeme_Erbstorfas_kart%C4%93_13._gadsimta_s%C4%81kum%C4%81.jpg/375px-R%C4%ABga%2C_Zemgale_un_Kurzeme_Erbstorfas_kart%C4%93_13._gadsimta_s%C4%81kum%C4%81.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/0/04/R%C4%ABga%2C_Zemgale_un_Kurzeme_Erbstorfas_kart%C4%93_13._gadsimta_s%C4%81kum%C4%81.jpg/500px-R%C4%ABga%2C_Zemgale_un_Kurzeme_Erbstorfas_kart%C4%93_13._gadsimta_s%C4%81kum%C4%81.jpg 2x" data-file-width="1468" data-file-height="804" /></a><figcaption>Viens no pirmajiem Rīgas, Zemgales un Kurzemes attēlojumiem <a href="/wiki/Ebstorfas_karte" title="Ebstorfas karte">Ebstorfas kartē</a> (13. gadsimta sākums). Ar dzeltenu iezīmēta aptuvenā Latvijas teritorija tolaik zināmās pasaules ziemeļaustrumu malā, kura atrodas Daugavas krastos. Uz augšu (austrumiem) parādīta <i>Municia</i> ("nocietinājumu zeme", <a href="/wiki/Garder%C4%ABke" class="mw-redirect" title="Garderīke">Garderīke</a>), pa kreisi (ziemeļiem) divas salas <i>Miopar</i> un <i>Gadarontha</i>, pa labi (dienvidiem) <a href="/wiki/Polocka" title="Polocka">Polockas</a> un <a href="/wiki/Smo%C4%BCenska" title="Smoļenska">Smoļenskas</a> pilsētas pie Daugavas. Uz leju (rietumiem) pie <a href="/wiki/Nemuna" title="Nemuna">Nemunas</a> un pie <a href="/wiki/Visla" title="Visla">Vislas</a> atrodas <a href="/wiki/Pr%C5%ABsija" title="Prūsija">Prūsija</a>, aiz tās agrākās svēbu (<i>Sueoni</i>), vēlāko <a href="/wiki/Alema%C5%86i" title="Alemaņi">alemaņu</a>, zemes un attēlotas <a href="/wiki/Polija" title="Polija">Polijas</a> pilsētas</figcaption></figure> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Livonia_in_1534_(English).png" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/43/Livonia_in_1534_%28English%29.png/250px-Livonia_in_1534_%28English%29.png" decoding="async" width="250" height="256" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/43/Livonia_in_1534_%28English%29.png/375px-Livonia_in_1534_%28English%29.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/4/43/Livonia_in_1534_%28English%29.png 2x" data-file-width="475" data-file-height="486" /></a><figcaption>Livonijas Konfederācija 1534. gadā</figcaption></figure> <p><a href="/wiki/Livonijas_Konfeder%C4%81cija" title="Livonijas Konfederācija">Livonijas Konfederācija</a> aptvēra Latvijas un Igaunijas teritorijas. Būtībā tā bija piecu nelielu valstu (Livonijas ordenis, <a href="/wiki/R%C4%ABgas_arhib%C4%ABskapija" title="Rīgas arhibīskapija">Rīgas arhibīskapija</a> un <a href="/wiki/Kurzemes_b%C4%ABskapija" title="Kurzemes bīskapija">Kurzemes bīskapija</a> mūsdienu Latvijas teritorijā, kā arī <a href="/wiki/T%C4%93rbatas_b%C4%ABskapija" title="Tērbatas bīskapija">Tērbatas bīskapija</a> un <a href="/wiki/S%C4%81msalas%E2%80%94V%C4%ABkas_b%C4%ABskapija" class="mw-redirect" title="Sāmsalas—Vīkas bīskapija">Sāmsalas — Vīkas bīskapija</a> mūsdienu Igaunijas teritorijā) visai amorfa konfederācija, kura pastāvēja no 1228. līdz 1560. gadam. </p><p>Saskaņā ar tā laika Eiropas <a href="/wiki/Feod%C4%81lisms" title="Feodālisms">feodālās</a> sistēmas noteikumiem, Livonija skaitījās <a href="/wiki/Sv%C4%93t%C4%81_Romas_imp%C4%93rija" title="Svētā Romas impērija">Svētās Romas impērijas</a> <a href="/wiki/Vasalis" title="Vasalis">vasaļvalsts</a>, bet tā vienlaicīgi bija tieši pakļauta arī Romas <a href="/wiki/Romas_p%C4%81vests" title="Romas pāvests">pāvestam</a>. Ne viens, ne otrs no šiem abiem <a href="/w/index.php?title=Suver%C4%93ns&action=edit&redlink=1" class="new" title="Suverēns (vēl nav uzrakstīts)">suverēniem</a> Livonijas iekšējās lietās parasti nejaucās. Lielāko lomu gan spēlēja Livonijas ordenis, taču par savu ietekmi cīnījās arī Rīgas arhibīskapija un bīskapijas, kā arī lielāko pilsētu <a href="/w/index.php?title=R%C4%81te&action=edit&redlink=1" class="new" title="Rāte (vēl nav uzrakstīts)">rātes</a>. Tādēļ Livonijas iekšpolitika bija nebeidzamu ķildu virkne starp krustnešiem, rātskungiem un baznīctēviem, kas pārauga <a href="/wiki/Livonijas_pilso%C5%86u_kar%C5%A1" title="Livonijas pilsoņu karš">Livonijas pilsoņu karā</a> (1297—1330). </p><p>Livonijas periodā starp priviliģēto vācu bruņinieku, amatnieku un latviešu zemnieku šķirām pastāvēja dziļa šķirtne ekonomiskā, politiskā un kultūras ziņā, kura nekad tā arī nemazinājās. Latviešu zemniekiem aizliedza nēsāt ieročus, tika aizliegtas pat <a href="/wiki/D%C5%ABdas" title="Dūdas">dūdas</a>. </p><p>Tomēr tiesiskuma ziņā mūsu senču maztautas Livonijas baznīcas valstī bija stingri nodrošinātas. Līvu, letgaļu un zemgaļu tiesību kodeksi ir bijuši spēkā visus viduslaikus, tātad visu Livonijas baznīcas valsts pastāvēšanas periodu. 1525. gadā izdota pirmā grāmata latviešu valodā. </p><p>Arī tie mūsu maztautu iedzīvotāji, kuri nokļuva pilsētās, bija brīvi. Piemēram, Rīgā viņi varēja nokļūt un kļūt par namniekiem, iemaksājot pilsētas kasē pusi markas. Viņi varēja izmantot visas brīva cilvēka tiesības, un, noteikti, starp mūsu senčiem bija tādi, kuri tās arī izmantoja. Ap16. gadsimta vidu parādās pirmās latviešu skolas. Agrāk latviešu bērni varēja mācīties tikai vāciski vai latīniski. </p><p>Neskatoties uz šīm šķiru atšķirībām, Livonija saimnieciskā ziņā piedzīvoja uzplaukumu — paplašinājās tirdzniecība, attīstījās pilsētas, tās lielā mērā līdzinājās Ziemeļvācijas pilsētām. </p><p>Bruņniecības loma 15. — 16. gadsimta Eiropā sāka strauji samazināties. Arī Livonijā bruņinieki agrāk iekarotajās zemēs arvien vairāk pievērsās saimniecībai — tie veidoja <a href="/wiki/Mui%C5%BEa" title="Muiža">muižas</a>, bet paši kļuva par muižniekiem. Muižu zemes bija nepieciešams apstrādāt. Tādēļ vietējie zemnieki, kuri līdz tam pārsvarā bija samērā brīvi ļaudis, tika piesaistīti zemēm. Ja 13. un 14. gadsimtā muižas apsaimniekoja gandrīz vienīgi senlatviešu vasaļi, tad 15. gadsimtā sāka strauji pieaugt vācu muižu skaits. Vācu muižnieki bez kalpu un dreļļu (vergu, karagūstekņu) darba savās muižu saimniecībās 15. un 16. gadsimtā sāka izmantot savās lēņa zemēs dzīvojošo brīvo zemnieku klaušas.<sup id="cite_ref-16" class="reference"><a href="#cite_note-16"><span class="cite-bracket">[</span>16<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>Ar <a href="/wiki/Ragana" title="Ragana">raganas</a> sadedzināšanu Grobiņā 1559. gadā Kurzemē sākās raganu prāvas, <a href="/wiki/Grobi%C5%86as_pils" title="Grobiņas pils">Grobiņas pils</a> novadu 1560. gadā ieķīlāja <a href="/wiki/Pr%C5%ABsijas_hercogiste" title="Prūsijas hercogiste">Prūsijas hercogistei</a>. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Livonijas_kartes">Livonijas kartes</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=10" title="Labot sadaļu: Livonijas kartes" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=10" title="Labot sadaļas vikikodu: Livonijas kartes"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <ul class="gallery mw-gallery-traditional"> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:LIVONIAE_NOVA_DESCRIPTIO_1573-1578.jpg" class="mw-file-description" title="Livonija (J. Portancija karte, patapināta no Ortēlija Theatrum Orbis Terrarum, pēc 1570)"><img alt="Livonija (J. Portancija karte, patapināta no Ortēlija Theatrum Orbis Terrarum, pēc 1570)" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/29/LIVONIAE_NOVA_DESCRIPTIO_1573-1578.jpg/120px-LIVONIAE_NOVA_DESCRIPTIO_1573-1578.jpg" decoding="async" width="120" height="108" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/29/LIVONIAE_NOVA_DESCRIPTIO_1573-1578.jpg/180px-LIVONIAE_NOVA_DESCRIPTIO_1573-1578.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/29/LIVONIAE_NOVA_DESCRIPTIO_1573-1578.jpg/240px-LIVONIAE_NOVA_DESCRIPTIO_1573-1578.jpg 2x" data-file-width="1998" data-file-height="1791" /></a></span></div> <div class="gallerytext">Livonija (J. Portancija karte, patapināta no <a href="/wiki/Abrahams_Ort%C4%93lijs" title="Abrahams Ortēlijs">Ortēlija</a> <i>Theatrum Orbis Terrarum</i>, pēc 1570)</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:1595_G_Mercator_Livonia.jpg" class="mw-file-description" title="Livonijas karte (Merkatora Atlas, 1595), kurā Vidzemes latviešu apdzīvotā daļa iezīmēta kā Letten"><img alt="Livonijas karte (Merkatora Atlas, 1595), kurā Vidzemes latviešu apdzīvotā daļa iezīmēta kā Letten" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/6/61/1595_G_Mercator_Livonia.jpg/120px-1595_G_Mercator_Livonia.jpg" decoding="async" width="120" height="94" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/6/61/1595_G_Mercator_Livonia.jpg/180px-1595_G_Mercator_Livonia.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/6/61/1595_G_Mercator_Livonia.jpg/240px-1595_G_Mercator_Livonia.jpg 2x" data-file-width="1280" data-file-height="998" /></a></span></div> <div class="gallerytext">Livonijas karte (<a href="/wiki/Merkators" class="mw-redirect" title="Merkators">Merkatora</a> <i>Atlas</i>, 1595), kurā Vidzemes latviešu apdzīvotā daļa iezīmēta kā <i>Letten</i> </div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:LIVONIA_vulgo_Lyefland-Joan_Blaeu,_1662.jpg" class="mw-file-description" title="Livonijas karte (Joan Blaeu, 1662)"><img alt="Livonijas karte (Joan Blaeu, 1662)" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/77/LIVONIA_vulgo_Lyefland-Joan_Blaeu%2C_1662.jpg/120px-LIVONIA_vulgo_Lyefland-Joan_Blaeu%2C_1662.jpg" decoding="async" width="120" height="94" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/77/LIVONIA_vulgo_Lyefland-Joan_Blaeu%2C_1662.jpg/180px-LIVONIA_vulgo_Lyefland-Joan_Blaeu%2C_1662.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/77/LIVONIA_vulgo_Lyefland-Joan_Blaeu%2C_1662.jpg/240px-LIVONIA_vulgo_Lyefland-Joan_Blaeu%2C_1662.jpg 2x" data-file-width="3968" data-file-height="3094" /></a></span></div> <div class="gallerytext">Livonijas karte (<i>Joan Blaeu</i>, 1662)</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Ducatuum_Livoniae_et_Curlandiae_Nova_Tabula,_1705.jpg" class="mw-file-description" title="Livonijas un Kurzemes hercogistu kartes (1670), kurā Vidzemes latviešu apdzīvotā daļa (sārtā krāsā) izdalīta kā atsevišķa zeme un latīniski nosaukta par LITLANDIA."><img alt="Livonijas un Kurzemes hercogistu kartes (1670), kurā Vidzemes latviešu apdzīvotā daļa (sārtā krāsā) izdalīta kā atsevišķa zeme un latīniski nosaukta par LITLANDIA." src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/97/Ducatuum_Livoniae_et_Curlandiae_Nova_Tabula%2C_1705.jpg/120px-Ducatuum_Livoniae_et_Curlandiae_Nova_Tabula%2C_1705.jpg" decoding="async" width="120" height="100" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/97/Ducatuum_Livoniae_et_Curlandiae_Nova_Tabula%2C_1705.jpg/180px-Ducatuum_Livoniae_et_Curlandiae_Nova_Tabula%2C_1705.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/97/Ducatuum_Livoniae_et_Curlandiae_Nova_Tabula%2C_1705.jpg/240px-Ducatuum_Livoniae_et_Curlandiae_Nova_Tabula%2C_1705.jpg 2x" data-file-width="4089" data-file-height="3400" /></a></span></div> <div class="gallerytext">Livonijas un Kurzemes hercogistu kartes (1670), kurā Vidzemes latviešu apdzīvotā daļa (sārtā krāsā) izdalīta kā atsevišķa zeme un latīniski nosaukta par LITLANDIA.</div> </li> </ul> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Cīņas_par_kundzību_Baltijā"><span id="C.C4.AB.C5.86as_par_kundz.C4.ABbu_Baltij.C4.81"></span>Cīņas par kundzību Baltijā</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=11" title="Labot sadaļu: Cīņas par kundzību Baltijā" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=11" title="Labot sadaļas vikikodu: Cīņas par kundzību Baltijā"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Sadal%C4%ABt%C4%81_Latvija_(Livonija,_Kurzeme,_Zemgale)_16._gadsimt%C4%81.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/c/cf/Sadal%C4%ABt%C4%81_Latvija_%28Livonija%2C_Kurzeme%2C_Zemgale%29_16._gadsimt%C4%81.jpg/220px-Sadal%C4%ABt%C4%81_Latvija_%28Livonija%2C_Kurzeme%2C_Zemgale%29_16._gadsimt%C4%81.jpg" decoding="async" width="220" height="117" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/c/cf/Sadal%C4%ABt%C4%81_Latvija_%28Livonija%2C_Kurzeme%2C_Zemgale%29_16._gadsimt%C4%81.jpg/330px-Sadal%C4%ABt%C4%81_Latvija_%28Livonija%2C_Kurzeme%2C_Zemgale%29_16._gadsimt%C4%81.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/c/cf/Sadal%C4%ABt%C4%81_Latvija_%28Livonija%2C_Kurzeme%2C_Zemgale%29_16._gadsimt%C4%81.jpg/440px-Sadal%C4%ABt%C4%81_Latvija_%28Livonija%2C_Kurzeme%2C_Zemgale%29_16._gadsimt%C4%81.jpg 2x" data-file-width="1524" data-file-height="810" /></a><figcaption>Sadalītā Latvija Livonijas kara laikā. <a href="/wiki/Vidzeme" title="Vidzeme">Vidzeme</a> (<small>LIVONIA AUSTRALIS</small>), <a href="/wiki/Kurzeme" title="Kurzeme">Kurzeme</a> (<small>CVRETES</small>), <a href="/wiki/Zemgale" title="Zemgale">Zemgale</a> (<small>SEMBIA</small>)</figcaption></figure> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_ofDuchy_FrKazimir_Kettler_Courland.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/d/df/Flag_ofDuchy_FrKazimir_Kettler_Courland.jpg/220px-Flag_ofDuchy_FrKazimir_Kettler_Courland.jpg" decoding="async" width="220" height="248" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/d/df/Flag_ofDuchy_FrKazimir_Kettler_Courland.jpg/330px-Flag_ofDuchy_FrKazimir_Kettler_Courland.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/d/df/Flag_ofDuchy_FrKazimir_Kettler_Courland.jpg/440px-Flag_ofDuchy_FrKazimir_Kettler_Courland.jpg 2x" data-file-width="800" data-file-height="901" /></a><figcaption><a href="/wiki/Kurzemes_un_Zemgales_hercogi" title="Kurzemes un Zemgales hercogi">Kurzemes un Zemgales hercoga</a> <a href="/wiki/Fr%C4%ABdrihs_Kazimirs_Ketlers" title="Frīdrihs Kazimirs Ketlers">Frīdriha Kazimira</a> karogs</figcaption></figure> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Hercog_Jacob_Kettler._Woodprint_1648.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b9/Hercog_Jacob_Kettler._Woodprint_1648.jpg/220px-Hercog_Jacob_Kettler._Woodprint_1648.jpg" decoding="async" width="220" height="267" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b9/Hercog_Jacob_Kettler._Woodprint_1648.jpg/330px-Hercog_Jacob_Kettler._Woodprint_1648.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b9/Hercog_Jacob_Kettler._Woodprint_1648.jpg/440px-Hercog_Jacob_Kettler._Woodprint_1648.jpg 2x" data-file-width="707" data-file-height="857" /></a><figcaption>Hercogs Jēkabs Ketlers</figcaption></figure> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts un citi raksti: <a href="/wiki/Livonijas_kar%C5%A1" title="Livonijas karš">Livonijas karš</a>, <a href="/wiki/Livonijas_un_Lietuvas_re%C4%81l%C5%ABnija" title="Livonijas un Lietuvas reālūnija">Livonijas un Lietuvas reālūnija</a> , <a href="/wiki/Polijas%E2%80%94Zviedrijas_kar%C5%A1_(1600%E2%80%941629)" class="mw-redirect" title="Polijas—Zviedrijas karš (1600—1629)">Polijas—Zviedrijas karš (1600—1629)</a> un <a href="/wiki/Otrais_Zieme%C4%BCu_kar%C5%A1" title="Otrais Ziemeļu karš">Otrais Ziemeļu karš</a> </i></div></dd></dl> <p>Laikā no 1557. līdz 1566. gadam Livonijas Konfederācijas laicīgie un garīgie valdnieki noslēdza vairākus līgumus, ar kuriem viņu zemes pārgāja Dānijas, Zviedrijas un Lietuvas pakļautībā. Uz šī dalījuma pamata izveidojas igauņu un latviešu zemju iedalījums, ko vēlāk pārņem arī <a href="/wiki/Krievijas_Imp%C4%93rija" title="Krievijas Impērija">Krievijas Impērija</a> (izveidojot <a href="/wiki/Igaunijas_guber%C5%86a" title="Igaunijas guberņa">Igaunijas</a>, <a href="/wiki/Livonijas_guber%C5%86a" class="mw-redirect" title="Livonijas guberņa">Livonijas</a> un <a href="/wiki/Kurzemes_guber%C5%86a" title="Kurzemes guberņa">Kurzemes guberņas</a>, ar Latgali, kā atsevišķu teritoriju). Izveidojoties <a href="/wiki/Kurzemes_un_Zemgales_hercogiste" title="Kurzemes un Zemgales hercogiste">Kurzemes un Zemgales hercogistei</a>, Livonijas nosaukumu turpmāk attiecina uz tagadējās Latgales, Vidzemes un Igaunijas zemēm. </p><p>Sabrukušās Livonijas teritoriju sadalīja kaimiņvalstis. Šeit izveidojās: </p> <ul><li><a href="/wiki/Zviedru_Igaunija" title="Zviedru Igaunija">Zviedru Igaunija</a>.</li> <li><a href="/wiki/S%C4%81msalas-V%C4%ABkas_b%C4%ABskapija" title="Sāmsalas-Vīkas bīskapija">Sāmsalas-Vīkas bīskapija</a> un <a href="/wiki/Piltenes_b%C4%ABskapija" class="mw-redirect" title="Piltenes bīskapija">Piltenes bīskapija</a> Dānijas kontrolē.</li> <li><a href="/wiki/T%C4%93rbatas_b%C4%ABskapija" title="Tērbatas bīskapija">Tērbatas bīskapija</a> un <a href="/wiki/Narva" title="Narva">Narva</a> Krievijas okupācijā līdz 1582. gadam.</li> <li><a href="/wiki/P%C4%81rdaugavas_Livonijas_hercogiste" title="Pārdaugavas Livonijas hercogiste">Pārdaugavas Livonijas hercogiste</a>.</li> <li><a href="/wiki/Kurzemes_un_Zemgales_hercogiste" title="Kurzemes un Zemgales hercogiste">Kurzemes un Zemgales hercogiste</a>.</li> <li><a href="/wiki/R%C4%ABgas_br%C4%ABvpils%C4%93ta" title="Rīgas brīvpilsēta">Rīgas brīvpilsēta</a> līdz 1582. gadam.</li> <li><a href="/wiki/Grobi%C5%86as_draudzes_novads" title="Grobiņas draudzes novads">Grobiņas novads</a> ieķīlāts <a href="/wiki/Pr%C5%ABsijas_hercogiste" title="Prūsijas hercogiste">Prūsijas hercogistei</a>.</li></ul> <p><a href="/wiki/Ivans_IV" title="Ivans IV">Ivana IV</a> sūtītais krievu un tatāru karaspēks izkāva un verdzībā uz Krieviju aizdzina desmitiem tūkstošu iedzīvotāju. Ivana IV atbalsts Dānijas karaļa brāļa, bīskapa <a href="/wiki/Magnuss_(Livonijas_karalis)" title="Magnuss (Livonijas karalis)">Magnusa</a> kronēšanai par <a href="/wiki/Livonijas_Karaliste" title="Livonijas Karaliste">Livonijas karali</a> (1570—1578) beidzās ar pilnīgu izgāšanos. <a href="/wiki/Polijas%E2%80%94Lietuvas_%C5%ABnija" title="Polijas—Lietuvas ūnija">Polijas—Lietuvas ūnijas</a> karaļa <a href="/wiki/Stefans_Batorijs" title="Stefans Batorijs">Stefana Batorija</a> sekmes <a href="/wiki/Livonijas_kar%C5%A1" title="Livonijas karš">Livonijas karā</a> (<a href="/wiki/1558" class="mw-redirect" title="1558">1558</a> — <a href="/wiki/1583" class="mw-redirect" title="1583">1583</a>) nostiprināja ūnijas varu Livonijas teritorijas lielākajā daļā. Tās kontrolē atradās Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste. Piltenes bīskapiju un Sāmsalas-Vīkas bīskapiju nopirkusī Dānija pakāpeniski zaudēja šīs zemes Zviedrijai. </p><p>Pēc <a href="/wiki/Polijas%E2%80%94Zviedrijas_kar%C5%A1_(1600%E2%80%941629)" class="mw-redirect" title="Polijas—Zviedrijas karš (1600—1629)">Polijas — Zviedrijas kara (1600—1629)</a> lielāko daļu Pārdaugavas Livonijas hercogistes, ieskaitot Rīgu, ieguva <a href="/wiki/Zviedrija" title="Zviedrija">Zviedrija</a>. Poļu-Lietuviešu kontrolē palika <a href="/wiki/Inflantijas_vaivadija" title="Inflantijas vaivadija">Inflantijas vaivadija</a>, Kurzemes un Zemgales hercgiste, kā arī <a href="/wiki/Piltenes_apgabals" title="Piltenes apgabals">Piltenes apgabals</a>. No 1642. līdz 1682. gadam Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs <a href="/wiki/J%C4%93kabs_Ketlers" title="Jēkabs Ketlers">Jēkabs Ketlers</a>, kurš panāca savas valsts saimniecisko uzplaukumu. Šajā laikā izveidojas <a href="/wiki/Kurzemes_kolonijas" class="mw-redirect" title="Kurzemes kolonijas">Kurzemes kolonijas</a> — <a href="/wiki/Sv%C4%93t%C4%81_Andreja_sala" class="mw-redirect" title="Svētā Andreja sala">Svētā Andreja sala</a> <a href="/wiki/Gambija_(upe)" title="Gambija (upe)">Gambijas upē</a> un <a href="/wiki/Tobago" class="mw-redirect" title="Tobago">Tobago</a> sala. <a href="/wiki/Otrais_Zieme%C4%BCu_kar%C5%A1" title="Otrais Ziemeļu karš">Otrā Ziemeļu kara</a> laikā no <a href="/wiki/1656" class="mw-redirect" title="1656">1656</a>. līdz <a href="/wiki/1661" class="mw-redirect" title="1661">1661</a>. gadam Zviedrijas karaspēks smagi izpostīja Kurzemes hercogisti. Bēgot no vajāšanām Krievijā, pēc 1666. gada uz <a href="/wiki/Inflantijas_vaivadija" title="Inflantijas vaivadija">Inflantijas vaivadiju</a> (Latgali) pārcēlās vairāki tūkstoši <a href="/wiki/Vectic%C4%ABbnieki" class="mw-redirect" title="Vecticībnieki">vecticībnieku</a>. </p><p><a href="/wiki/Lielais_Zieme%C4%BCu_kar%C5%A1" title="Lielais Ziemeļu karš">Lielajā Ziemeļu kara</a> gaitā <a href="/wiki/Zviedru_Vidzeme" title="Zviedru Vidzeme">Zviedru Livoniju</a> un Rīgu iekaroja <a href="/wiki/Krievijas_Imp%C4%93rija" title="Krievijas Impērija">Krievijas Impērija</a>, kuras ietekmē ātri nonāca arī Kurzemes un Zemgales hercogiste. </p> <ul class="gallery mw-gallery-traditional"> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Livland1560-85.gif" class="mw-file-description" title="Livonijas sadalīšanās, 1560-1585"><img alt="Livonijas sadalīšanās, 1560-1585" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/22/Livland1560-85.gif/120px-Livland1560-85.gif" decoding="async" width="120" height="87" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/22/Livland1560-85.gif/180px-Livland1560-85.gif 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/22/Livland1560-85.gif/240px-Livland1560-85.gif 2x" data-file-width="1890" data-file-height="1370" /></a></span></div> <div class="gallerytext">Livonijas sadalīšanās, 1560-1585</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Livland1585-1710.gif" class="mw-file-description" title="Zviedrijas iekarojumi, 1585-1710"><img alt="Zviedrijas iekarojumi, 1585-1710" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4d/Livland1585-1710.gif/120px-Livland1585-1710.gif" decoding="async" width="120" height="87" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4d/Livland1585-1710.gif/180px-Livland1585-1710.gif 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4d/Livland1585-1710.gif/240px-Livland1585-1710.gif 2x" data-file-width="1890" data-file-height="1370" /></a></span></div> <div class="gallerytext">Zviedrijas iekarojumi, 1585-1710</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Kirholm_1605_I.JPG" class="mw-file-description" title="Salaspils kauja, 1605"><img alt="Salaspils kauja, 1605" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a7/Kirholm_1605_I.JPG/120px-Kirholm_1605_I.JPG" decoding="async" width="120" height="73" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a7/Kirholm_1605_I.JPG/180px-Kirholm_1605_I.JPG 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a7/Kirholm_1605_I.JPG/240px-Kirholm_1605_I.JPG 2x" data-file-width="1986" data-file-height="1200" /></a></span></div> <div class="gallerytext"><a href="/wiki/Salaspils_kauja" title="Salaspils kauja">Salaspils kauja</a>, 1605</div> </li> <li class="gallerybox" style="width: 155px"> <div class="thumb" style="width: 150px; height: 150px;"><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Prin%C4%8Da_Fr%C4%ABdriha_Kazimira_Kurzemes_pulka_kareivis_ar_KZH_karogu_1672-1675.jpg" class="mw-file-description" title="Prinča Frīdriha Kazimira Kurzemes pulka kareivis ar karogu"><img alt="Prinča Frīdriha Kazimira Kurzemes pulka kareivis ar karogu" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/1/19/Prin%C4%8Da_Fr%C4%ABdriha_Kazimira_Kurzemes_pulka_kareivis_ar_KZH_karogu_1672-1675.jpg/82px-Prin%C4%8Da_Fr%C4%ABdriha_Kazimira_Kurzemes_pulka_kareivis_ar_KZH_karogu_1672-1675.jpg" decoding="async" width="82" height="120" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/1/19/Prin%C4%8Da_Fr%C4%ABdriha_Kazimira_Kurzemes_pulka_kareivis_ar_KZH_karogu_1672-1675.jpg/123px-Prin%C4%8Da_Fr%C4%ABdriha_Kazimira_Kurzemes_pulka_kareivis_ar_KZH_karogu_1672-1675.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/1/19/Prin%C4%8Da_Fr%C4%ABdriha_Kazimira_Kurzemes_pulka_kareivis_ar_KZH_karogu_1672-1675.jpg/165px-Prin%C4%8Da_Fr%C4%ABdriha_Kazimira_Kurzemes_pulka_kareivis_ar_KZH_karogu_1672-1675.jpg 2x" data-file-width="400" data-file-height="583" /></a></span></div> <div class="gallerytext">Prinča Frīdriha Kazimira Kurzemes pulka kareivis ar karogu</div> </li> </ul> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Latvija_Krievijas_Impērijas_sastāvā"><span id="Latvija_Krievijas_Imp.C4.93rijas_sast.C4.81v.C4.81"></span>Latvija Krievijas Impērijas sastāvā</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=12" title="Labot sadaļu: Latvija Krievijas Impērijas sastāvā" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=12" title="Labot sadaļas vikikodu: Latvija Krievijas Impērijas sastāvā"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts un citi raksti: <a href="/wiki/Kurzemes_guber%C5%86a" title="Kurzemes guberņa">Kurzemes guberņa</a>, <a href="/wiki/Vidzemes_guber%C5%86a" title="Vidzemes guberņa">Vidzemes guberņa</a> un <a href="/wiki/Vitebskas_guber%C5%86a" title="Vitebskas guberņa">Vitebskas guberņa</a> </i></div></dd></dl> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/7/7e/Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg/200px-Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg" decoding="async" width="200" height="111" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/7/7e/Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg/300px-Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/7/7e/Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg/400px-Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg 2x" data-file-width="5409" data-file-height="3001" /></a><figcaption>Kurzemes un Livonijas hercogistu karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1745). Sadalītā Latvija parādīta kā <a href="/wiki/Kurzemes_un_Zemgales_hercogiste" title="Kurzemes un Zemgales hercogiste">Kurzemes un Zemgales hercogiste</a>, <a href="/wiki/Livonijas_hercogiste" class="mw-redirect" title="Livonijas hercogiste">Livonijas hercogiste</a> (<a href="/wiki/R%C4%ABgas_guber%C5%86a" title="Rīgas guberņa">Rīgas guberņa</a>) un <a href="/wiki/Inflantijas_vaivadija" title="Inflantijas vaivadija">Inflantija</a> (ap punktētu robežlīniju iezīmēta <a href="/wiki/Polockas_vaivadija" title="Polockas vaivadija">Polockas vaivadijas</a> sastāvā)</figcaption></figure> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c7/Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg/200px-Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg" decoding="async" width="200" height="127" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c7/Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg/300px-Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c7/Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg/400px-Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg 2x" data-file-width="5797" data-file-height="3669" /></a><figcaption>1859. gada "<a href="/wiki/Latvie%C5%A1i" title="Latvieši">Latviešu zemes</a> karte" (<a href="/wiki/Kurzemes_guber%C5%86a" title="Kurzemes guberņa">Kurzemes</a> un <a href="/wiki/Vidzemes_guber%C5%86a" title="Vidzemes guberņa">Vidzemes</a>, bet ne <a href="/wiki/Vitebskas_guber%C5%86a" title="Vitebskas guberņa">Vitebskas guberņas</a> latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību</figcaption></figure> <p>Mūsdienu Latvijas teritorijas nonākšanu <a href="/wiki/Krievijas_Imp%C4%93rija" title="Krievijas Impērija">Krievijas Impērijas</a> sastāvā iesāka <a href="/wiki/Lielais_Zieme%C4%BCu_kar%C5%A1" title="Lielais Ziemeļu karš">Lielais Ziemeļu karš</a> (1700—1721). Kara laikā 1710. gadā sākās <a href="/wiki/Lielais_m%C4%93ris_Latvij%C4%81" title="Lielais mēris Latvijā">Lielā mēra epidēmija</a>. 1710. gadā Krievijai <a href="/wiki/Vidzemes_un_Igaunijas_kapitul%C4%81cija_(1710)" title="Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)">padevās Rīga un Livonijas</a> augstmaņi. 1721. gada <a href="/wiki/N%C4%AB%C5%A1tates_miera_l%C4%ABgums" title="Nīštates miera līgums">Nīštates miera līgums</a> apstiprināja Rīgas un <a href="/wiki/Zviedru_Vidzeme" title="Zviedru Vidzeme">Zviedru Vidzemes</a> nonākšanu Krievijas pakļautībā. <a href="/wiki/Inflantijas_vaivadija" title="Inflantijas vaivadija">Inflantijas vaivadija</a> (<a href="/wiki/Latgale" title="Latgale">Latgale</a>) Krievijas pakļautībā nonāca 1772. gadā, līdz ar otro <a href="/wiki/Polijas_dal%C4%AB%C5%A1anas" class="mw-redirect" title="Polijas dalīšanas">Polijas dalīšanu</a>. Līdz ar trešo Polijas dalīšanu 1795. gadā pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs atteicās no troņa, par to saņemot bagātīgu kompensāciju no Krievijas, bet Kurzemes Bruņniecības pārstāvji parakstīja līgumu ar Krievijas Impēriju, kas ieguva arī <a href="/wiki/Piltenes_apgabals" title="Piltenes apgabals">Piltenes apgabalu</a>. Hercogiste tika inkorporēta Krievijas Impērijas sastāvā un tās teritorijā tika izveidota <a href="/wiki/Kurzemes_guber%C5%86a" title="Kurzemes guberņa">Kurzemes guberņa</a>. <a href="/wiki/Baltijas_provinces" title="Baltijas provinces">Baltijas provincēs</a> valdošajai vācbaltu aristokrātijai Krievija nodrošināja visplašāko politisko autonomiju, kas daļēji tika izbeigta tikai 1889. gadā, līdz ar impērijas pārvaldes sistēmas ieviešanu un <a href="/wiki/P%C4%81rkrievo%C5%A1ana" title="Pārkrievošana">pārkrievošanu</a>. Līdz pat <a href="/wiki/Pirmais_pasaules_kar%C5%A1" title="Pirmais pasaules karš">Pirmajam pasaules karam</a>, latviešu likteņus noteica Krievijas Impērijas pārvaldes institūcijas un vācbaltu muižniecības pašpārvaldes orgāni — <a href="/wiki/Vidzemes_landt%C4%81gs" title="Vidzemes landtāgs">Vidzemes</a> un <a href="/wiki/Kurzemes_landt%C4%81gs" title="Kurzemes landtāgs">Kurzemes landtāgi</a>. </p><p>1802. gadā pēc Krievijas Impērijas nodokļu pievienošanas jau esošajiem nodokļiem, zemnieku stāvoklis kļuva nepanesams un notika <a href="/wiki/Kauguru_nemieri" title="Kauguru nemieri">Kauguru nemieri</a>. Latviešus izsūta uz <a href="/wiki/Sib%C4%ABrija" title="Sibīrija">Sibīriju</a>. Sākot ar 1804. gadu, vairāki dekrēti vājināja vācu muižnieku varu pār latviešu zemniekiem. 1818. gadā Kurzemes guberņā, bet 1819. gadā Vidzemes guberņā <a href="/wiki/Dzimtb%C5%AB%C5%A1anas_atcel%C5%A1ana_Latvij%C4%81" title="Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā">atcēla dzimtbūšanu</a>. 1849. gada likums ļāva zemniekiem veidot sev piederošas saimniecības. 1861. gadā dzimtbūšanu atcēla arī Vitebskas guberņā iekļautajā Latgalē. 1862. gadā atvēra Rīgas Politehnisko augstskolu, kur mācības notika vāciski. <a href="/wiki/Baltijas_p%C4%81rkrievo%C5%A1ana" title="Baltijas pārkrievošana">Baltijas pārkrievošanas</a> laikā daudzviet cēla pareizticīgo baznīcas, latviešiem piedāvāja dažādus atvieglojumus par pāriešanu pareizticībā. Tālaika <a href="/wiki/Valodu_politika_Latvij%C4%81" title="Valodu politika Latvijā">valodu politikas</a> pamatā bija <a href="/wiki/Krievu_valoda" title="Krievu valoda">krievu valodas</a> ieviešana vācu dominētajā lietvedībā un izglītībā. Latgalē 1864. gada noteikts pilnīgs <a href="/wiki/Lat%C4%AB%C5%86u_druka" class="mw-redirect" title="Latīņu druka">latīņu drukas</a> lietošanas aizliegums, ko atcēla 1904. gadā.<sup id="cite_ref-17" class="reference"><a href="#cite_note-17"><span class="cite-bracket">[</span>17<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Sākas <a href="/wiki/Latgalie%C5%A1u_nacion%C4%81l%C4%81_atmoda" title="Latgaliešu nacionālā atmoda">Latgaliešu nacionālā atmoda</a>. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Latviešu_tautas_atmoda"><span id="Latvie.C5.A1u_tautas_atmoda"></span>Latviešu tautas atmoda</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=13" title="Labot sadaļu: Latviešu tautas atmoda" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=13" title="Labot sadaļas vikikodu: Latviešu tautas atmoda"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Pirm%C4%81_atmoda" title="Pirmā atmoda">Pirmā atmoda</a> </i></div></dd></dl> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Kri%C5%A1j%C4%81nis_Valdem%C4%81rs.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d5/Kri%C5%A1j%C4%81nis_Valdem%C4%81rs.jpg/200px-Kri%C5%A1j%C4%81nis_Valdem%C4%81rs.jpg" decoding="async" width="200" height="265" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d5/Kri%C5%A1j%C4%81nis_Valdem%C4%81rs.jpg/300px-Kri%C5%A1j%C4%81nis_Valdem%C4%81rs.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d5/Kri%C5%A1j%C4%81nis_Valdem%C4%81rs.jpg/400px-Kri%C5%A1j%C4%81nis_Valdem%C4%81rs.jpg 2x" data-file-width="607" data-file-height="804" /></a><figcaption><a href="/wiki/Kri%C5%A1j%C4%81nis_Valdem%C4%81rs" title="Krišjānis Valdemārs">Krišjānis Valdemārs</a> (1825—1891)</figcaption></figure> <p>Pakāpeniski latviešu sabiedrībā brieda būtiskas pārmaiņas, kas sagatavoja augsni nacionālas valsts izveidei. Jau 1822. gadā Jelgavā sāka izdot „Latviešu Avīzes”. Tomēr līdz pat 1860. gadiem <a href="/wiki/Latvie%C5%A1i" title="Latvieši">latviešiem</a> bija visai vāja nacionālās identitātes izpratne, jo <a href="/wiki/Dzimtb%C5%AB%C5%A1ana" title="Dzimtbūšana">dzimtbūšana</a> ierobežoja zemnieku intelektuālās un sociālās ģeogrāfijas robežas. Lielie muižnieku īpašumi noveda pie zemes nepietiekamības pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, radot ievērojamu bezzemnieku slāni, kas 19. gadsimta otrās puses sākumā sasniedza ap 60% no visiem iedzīvotājiem.<sup title="Nepieciešama atsauce">[<a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Atsauces" title="Vikipēdija:Atsauces"><i>nepieciešama atsauce</i></a>]</sup> Reaģējot uz stingro <a href="/wiki/P%C4%81rkrievo%C5%A1ana" title="Pārkrievošana">pārkrievošanas</a> politiku, vācu garīdzniekiem un rakstniekiem radās pastiprināta interese par vietējo latviešu zemnieku <a href="/wiki/Latvie%C5%A1u_valoda" title="Latviešu valoda">valodu</a> un kultūru. Palielinājās izglītoto latviešu skaits. Virkne izglītotu latviešu (<a href="/wiki/Juris_Alun%C4%81ns" title="Juris Alunāns">Juris Alunāns</a>, <a href="/wiki/Kri%C5%A1j%C4%81nis_Barons" title="Krišjānis Barons">Krišjānis Barons</a>, <a href="/wiki/Atis_Kronvalds" title="Atis Kronvalds">Atis Kronvalds</a>, <a href="/wiki/Rihards_Tomsons" title="Rihards Tomsons">Rihards Tomsons</a> un <a href="/wiki/Kri%C5%A1j%C4%81nis_Valdem%C4%81rs" title="Krišjānis Valdemārs">Krišjānis Valdemārs</a>) un citi radīja <a href="/wiki/Jaunlatvie%C5%A1i" title="Jaunlatvieši">jaunlatviešu</a> kustību ar mērķi veicināt latviešu lasīt un rakstītprasmi. Viņi ar publikācijām vērsās pret latviešu sociāli ekonomisko apspiestību. Par vienu no pirmajiem šīs kustības centriem kļuva <a href="/wiki/Tartu_Universit%C4%81te" title="Tartu Universitāte">Tērbatas Universitāte</a> (tagad <a href="/wiki/Tartu" title="Tartu">Tartu</a>, <a href="/wiki/Igaunija" title="Igaunija">Igaunijā</a>), kur studēja daudzi latvieši. Jaunlatviešu kustība bija Eiropas <a href="/wiki/Apgaism%C4%ABbas_laikmets" title="Apgaismības laikmets">Apgaismības laikmeta</a> atspulgs, to uzskata par latviešu tautas atmodas sākumu. </p><p>Tai pat laikā par svarīgu rūpniecības centru veidojās Rīga. 19. gadsimta beigās Rīga bija Krievijas trešā lielākā rūpniecības pilsēta pēc strādnieku skaita (aiz <a href="/wiki/Maskava" title="Maskava">Maskavas</a> un <a href="/wiki/Sanktp%C4%93terburga" title="Sanktpēterburga">Sanktpēterburgas</a>), kā arī ceturtā lielākā pēc saražotās produkcijas apjoma (aiz Maskavas, Sanktpēterburgas un <a href="/wiki/Ivanova" title="Ivanova">Ivanovas</a>).<sup id="cite_ref-18" class="reference"><a href="#cite_note-18"><span class="cite-bracket">[</span>18<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Rūpniecības attīstība veicināja arī būtiskas pārmaiņas sabiedrības struktūrā. Pēc dzimtbūšanas likvidēšanas un citām agrārām un pilsētu reformām 19. gadsimta 70. — 80. gados pieauga lauku iedzīvotāju migrācija uz pilsētām. Līdz ar to arī palielinājās inteliģences un strādnieku īpatsvars un loma sabiedrībā. Šajā situācijā sabiedriskais pieprasījums sāka pāraugt jaunlatviešu idejisko piedāvājumu, kas pamatā aprobežojās tikai ar izglītību un kultūras aktivitātēm. Tās vietu 80. gadu beigās, 90. gados ieņēma jauna kustība — <a href="/wiki/Jaun%C4%81_str%C4%81va" title="Jaunā strāva">Jaunā strāva</a>. </p> <figure class="mw-halign-left" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Kreslins_Teiku_ilustracija.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/4/47/Kreslins_Teiku_ilustracija.jpg/200px-Kreslins_Teiku_ilustracija.jpg" decoding="async" width="200" height="290" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/4/47/Kreslins_Teiku_ilustracija.jpg/300px-Kreslins_Teiku_ilustracija.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/4/47/Kreslins_Teiku_ilustracija.jpg/400px-Kreslins_Teiku_ilustracija.jpg 2x" data-file-width="414" data-file-height="600" /></a><figcaption>„Latviešu teikas iz Malienas” (1891) Jāņa Krēsliņa ilustrācija</figcaption></figure> <p>Atšķirībā no jaunlatviešiem, Jaunās strāvas pārstāvji — Jānis Pliekšāns (<a href="/wiki/Rainis" title="Rainis">Rainis</a>), <a href="/wiki/Janis_Jansons-Brauns" class="mw-redirect" title="Janis Jansons-Brauns">Janis Jansons-Brauns</a>, <a href="/wiki/P%C4%93teris_Stu%C4%8Dka" title="Pēteris Stučka">Pēteris Stučka</a>, <a href="/wiki/Mi%C4%B7elis_Valters" title="Miķelis Valters">Miķelis Valters</a> un citi — sāka paust nacionālpolitiskas un sociālpolitiskas idejas, kas pakāpeniski noformējās <a href="/wiki/Demokr%C4%81tija" title="Demokrātija">demokrātiskā</a> ideoloģijā. Jaunās strāvas aktīvisti pulcējās ap avīzi „<a href="/wiki/Dienas_Lapa" title="Dienas Lapa">Dienas Lapa</a>”, kas sāka iznākt 1886. gadā un <a href="/wiki/R%C4%ABgas_Latvie%C5%A1u_biedr%C4%ABba" title="Rīgas Latviešu biedrība">Rīgas Latviešu biedrību</a>.<sup title="Nepieciešama atsauce">[<a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Atsauces" title="Vikipēdija:Atsauces"><i>nepieciešama atsauce</i></a>]</sup> Taču arī Jaunās strāvas ideoloģiskā platforma bija samērā ierobežota — tās dienas kārtībā, ja neskaita atsevišķas, vispārīgas tēzes, nebija ne nacionālā jautājuma, nedz arī kādas Latvijas politiskās patstāvības, piemēram, autonomijas idejas. Jaunā strāva praktiski pārstāja funkcionēt pēc tam, kad varas iestādes apturēja „Dienas Lapas” darbību, apcietināja lielāko jaunstrāvnieku aktīvistu daļu un izsūtīja trimdā.<sup title="Nepieciešama atsauce">[<a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Atsauces" title="Vikipēdija:Atsauces"><i>nepieciešama atsauce</i></a>]</sup> </p><p>Taču jaunlatviešu un jaunstrāvnieku idejas un darbība nepalika bez rezultāta. Deviņpadsmitā gadsimta deviņdesmitajos gados strauji sāka veidoties Latvijas sabiedrības politiskā struktūra, kas divdesmitā gadsimta sākumā pieņēma jau vairāk vai mazāk skaidras aprises. Latvieši kā tauta no agrāras, patriarhālas sabiedrības sāka veidoties par moderno laiku nāciju ar izteikti nacionālu kultūru un augošu pašapziņu, tās jēgu un statusu sākot formulēt filozofiskos, ideoloģiskos un politiskos jēdzienos un kritērijos. Tieši šajā laikā dzima idejas un tika formulēti politiskie mērķi, kas pēc <a href="/wiki/Pirmais_pasaules_kar%C5%A1" title="Pirmais pasaules karš">Pirmā pasaules kara</a> noveda pie neatkarīgas, nacionālas Latvijas valsts nodibināšanas.<sup id="cite_ref-19" class="reference"><a href="#cite_note-19"><span class="cite-bracket">[</span>19<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Ideoloģijas_un_politiskās_domas_attīstība"><span id="Ideolo.C4.A3ijas_un_politisk.C4.81s_domas_att.C4.ABst.C4.ABba"></span>Ideoloģijas un politiskās domas attīstība</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=14" title="Labot sadaļu: Ideoloģijas un politiskās domas attīstība" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=14" title="Labot sadaļas vikikodu: Ideoloģijas un politiskās domas attīstība"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Vilis_Olavs.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/3/39/Vilis_Olavs.jpg" decoding="async" width="200" height="285" class="mw-file-element" data-file-width="200" data-file-height="285" /></a><figcaption><a href="/wiki/Vilis_Olavs" title="Vilis Olavs">Vilis Olavs</a> (1867—1917)</figcaption></figure> <p><a href="/wiki/V%C4%81cbaltie%C5%A1i" title="Vācbaltieši">Vācbaltieši</a> savas politiskās intereses īstenoja galvenokārt ar <a href="/wiki/Landt%C4%81gs" title="Landtāgs">landtāgu</a> un Vidzemes un Kurzemes gubernatoru, ar kuriem tiem parasti bija laba saprašanās, palīdzību. Bet redzamāko latviešu sabiedrisko darbinieku vidū drīzāk bija vērojama šķelšanās un konfrontācija, nekā apvienošanās. Politisko uzskatu ziņā pakāpeniski veidojās konservatīvais un liberālais strāvojums. Asākās pretrunas starp tiem izvērsās par nacionālajiem jautājumiem. Tā sauktie jaunnacionālisti (<a href="/wiki/Vilis_Olavs" title="Vilis Olavs">Vilis Olavs</a>, <a href="/wiki/Andrievs_Niedra" title="Andrievs Niedra">Andrievs Niedra</a> u.c.), kuri pārsvarā pārstāvēja liberālo novirzienu, aicināja latviešus uz aktīvu latviskās kultūras attīstību, taču nespēja skaidri noformulēt savu attieksmi pret vācbaltiešiem. Brīžiem tie aicināja uz vācbaltiešu noliegšanu, brīžiem uz tuvināšanos un sadarbību. Noteiktāka bija viņu nostāja attiecībā uz Krieviju. Tā bija orientēta uz pakļaušanos Krievijas Impērijas ķeizaram un vietējiem Baltijas gubernatoriem. Tādēļ jaunnacionālisti, lai arī rosināja latviešu nacionālās pašapziņas veidošanos, plašu popularitāti latviešu vidū neguva. </p><p>Industrializācija, pilsētu izaugsme un strādnieku šķiras lomas palielināšanās Latvijā 19. gadsimta pēdējā trešdaļā un gadsimtu mijā bija priekšnosacījumi, kas veicināja sociāldemokrātisko ideju izplatīšanos un to organizāciju veidošanos. Kā viena no pirmajām 1901. gadā izveidojās <a href="/wiki/Latvijas_Soci%C4%81ldemokr%C4%81tisk%C4%81_partija" title="Latvijas Sociāldemokrātiskā partija">Latvijas Sociāldemokrātiskā partija</a> (LSDP). Sekojot Austrijas <a href="/wiki/Marksisms" title="Marksisms">marksistu</a> piemēram, LSDP iestājās par Krievijas Impērijas pārveidošanu par federālu valsti (kurā Latvija būtu viena no federācijas pavalstīm) un teritorijās dzīvojošo vietējo tautu kulturālo autonomiju. 1904. gadā LSDP sadalījās radikāli internacionālajā <a href="/wiki/Latvijas_Soci%C4%81ldemokr%C4%81tisk%C4%81_Str%C4%81dnieku_Partija" class="mw-redirect" title="Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku Partija">Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku Partijā</a> (LSDSP) un ietekmīgākajā <a href="/wiki/Soci%C4%81ldemokr%C4%81tu_Savien%C4%ABb%C4%81" class="mw-redirect" title="Sociāldemokrātu Savienībā">Sociāldemokrātu Savienībā</a> (SDS), kura turpināja izvirzīt latviešu nacionālo interešu aizstāvības programmu un iestājās par Latvijas pašnoteikšanos, īpaši <a href="/wiki/1905._gada_revol%C5%ABcija_Latvij%C4%81" title="1905. gada revolūcija Latvijā">1905. gada revolūcijas</a> laikā. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="1905._gada_revolūcija"><span id="1905._gada_revol.C5.ABcija"></span>1905. gada revolūcija</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=15" title="Labot sadaļu: 1905. gada revolūcija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=15" title="Labot sadaļas vikikodu: 1905. gada revolūcija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/1905._gada_revol%C5%ABcija_Latvij%C4%81" title="1905. gada revolūcija Latvijā">1905. gada revolūcija Latvijā</a> </i></div></dd></dl> <p>Relatīvi lielākā ideoloģiskā un politiskā loma nacionālas Latvijas valsts veidošanā bija <a href="/wiki/Latvie%C5%A1u_soci%C4%81ldemokr%C4%81tu_savien%C4%ABba" title="Latviešu sociāldemokrātu savienība">Latviešu sociāldemokrātu savienībai</a> (LSS), kura tika nodibināta Šveicē 1903. gadā, bet 1904. gadā tai pievienojās daļa SDS. Pagāja ilgs laiks, kamēr LSS idejas guva plašu atbalstu latviešu vidū. LSS dibinātāji — <a href="/wiki/Ernests_Rolavs" title="Ernests Rolavs">Ernests Rolavs</a>, <a href="/wiki/Mi%C4%B7elis_Valters" title="Miķelis Valters">Miķelis Valters</a> un <a href="/wiki/Em%C4%ABls_Skubi%C4%B7is" title="Emīls Skubiķis">Emīls Skubiķis</a> — jau toreiz iezīmēja galvenos politiskos mērķus un darbības virzienus, kas vestu pie savas valsts dibināšanas. To pamatā bija prasība pēc <a href="/wiki/Latvijas_autonomijas_idejas" title="Latvijas autonomijas idejas">Latvijas autonomijas</a> demokrātiskas Krievijas federācijas sastāvā.<sup id="cite_ref-20" class="reference"><a href="#cite_note-20"><span class="cite-bracket">[</span>20<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Revolūcija sākās 1905. gada 13. janvārī ar manifestācijas apšaušanu Rīgā un paplašinājās visā Latvijas teritorijā. Tika organizētas tautas milicijas vienības. 94% Vidzemes un Kurzemes guberņu pagastu tika ievēlētas jaunas pagastu pašpārvaldes — rīcības komitejas. Pirmo reizi pasaules vesturē sievietes ieguva pilnas vēlēšanu tiesības. Vairākus mēnešus faktiskā vara atradās latviešu tautas rokās. Rezultātā Kurzemes un Vidzemes guberņās tika ieviests karastāvoklis. Pēc ķeizara Nikolaja II pavēles Latvijā ieradās regulārās armijas vienības ar 12 000 kājniekiem, gandrīz 4000 jātniekiem un 42 lielgabaliem. Lai gan dažās kaujās ģenerāļa Alekseja Orlova komandētās soda ekspedīcijas vienības tika sakautas, tomēr ieroču trūkuma dēļ ilgi pretoties nebija iespējams. Pēc revolūcijas apspiešanas daļa tās atbalstītāju kļuva par <a href="/wiki/Me%C5%BEabr%C4%81%C4%BCi" title="Mežabrāļi">mežabrāļiem</a>, daļa emigrēja uz <a href="/wiki/Amerikas_Savienot%C4%81s_Valstis" title="Amerikas Savienotās Valstis">ASV</a>, Apvienoto Karalisti, Šveici un citām valstīm. Revolūcijas ietekmē uz laiku tika ierobežota pārkrievošanas politika — līdz 1913. gadam tautskolās atļāva mācības latviešu valodā. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Pirmais_pasaules_karš"><span id="Pirmais_pasaules_kar.C5.A1"></span>Pirmais pasaules karš</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=16" title="Labot sadaļu: Pirmais pasaules karš" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=16" title="Labot sadaļas vikikodu: Pirmais pasaules karš"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Pirmais_pasaules_kar%C5%A1_Latvij%C4%81" title="Pirmais pasaules karš Latvijā">Pirmais pasaules karš Latvijā</a> </i></div></dd></dl> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:V%C4%81cijas_okup%C4%93t%C4%81_Latvija_1918.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/0/07/V%C4%81cijas_okup%C4%93t%C4%81_Latvija_1918.jpg/200px-V%C4%81cijas_okup%C4%93t%C4%81_Latvija_1918.jpg" decoding="async" width="200" height="108" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/0/07/V%C4%81cijas_okup%C4%93t%C4%81_Latvija_1918.jpg/300px-V%C4%81cijas_okup%C4%93t%C4%81_Latvija_1918.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/0/07/V%C4%81cijas_okup%C4%93t%C4%81_Latvija_1918.jpg/400px-V%C4%81cijas_okup%C4%93t%C4%81_Latvija_1918.jpg 2x" data-file-width="1315" data-file-height="709" /></a><figcaption><a href="/wiki/V%C4%81cijas_Imp%C4%93rija" title="Vācijas Impērija">Vācijas Impērijas</a> <a href="/wiki/8._armija_(V%C4%81cijas_Imp%C4%93rija)" title="8. armija (Vācijas Impērija)">8. armijas</a> okupētā Latvija (1918. gada oktobrī). Parādītas <a href="/wiki/Kurzemes_Hercogiste" class="mw-redirect" title="Kurzemes Hercogiste">Kurzemes</a> (<i>Gouv. Libau</i>), <a href="/wiki/R%C4%ABgas_patrimoni%C4%81lais_apgabals" title="Rīgas patrimoniālais apgabals">Rīgas</a> (<i>Gouv. Riga</i>), kā arī <a href="/wiki/Vidzeme" title="Vidzeme">Vidzemes</a> dienviddaļas (<i>LIVLAND</i>) un <a href="/wiki/Latgale" title="Latgale">Latgales</a> (<i>LETTGALLEN</i>) provinču robežas un karaspēka vienību numuri</figcaption></figure> <p><a href="/wiki/Pirmais_pasaules_kar%C5%A1_Latvij%C4%81" title="Pirmais pasaules karš Latvijā">Pirmais pasaules karš Latviju</a> nopietni skāra 1915. gada <a href="/wiki/Liel%C4%81_atk%C4%81p%C5%A1an%C4%81s_(1915)" title="Lielā atkāpšanās (1915)">Lielās atkāpšanās</a> laikā, kad <a href="/wiki/Kurzemes_ofens%C4%ABva" title="Kurzemes ofensīva">Kurzemes ofensīvas</a> laikā Kurzemi un Zemgali okupēja <a href="/wiki/V%C4%81cijas_Imp%C4%93rija" title="Vācijas Impērija">Vācijas Impērijas</a> karaspēks. Krievijas armija simtiem tūkstošiem vietējo iedzīvotāju lika pamest mājas un doties bēgļu gaitās. No Latvijas teritorijas, galvenokārt Rīgas, uz Krieviju izveda vairāk nekā 500 fabrikas ar visu tehnisko aprīkojumu.<sup id="cite_ref-21" class="reference"><a href="#cite_note-21"><span class="cite-bracket">[</span>21<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Patriotisma uzplūdos latvieši brīvprātīgi pieteicās jaunveidotajos <a href="/wiki/Latvie%C5%A1u_str%C4%93lnieki" title="Latviešu strēlnieki">latviešu strēlnieku bataljonos</a>. Fronte cauri <a href="/wiki/Pier%C4%ABga" title="Pierīga">Pierīgas</a> purviem un gar <a href="/wiki/Daugava" title="Daugava">Daugavas</a> kreiso krastu saglabājās nemainīga vairāk nekā gadu līdz pat <a href="/wiki/%C4%B6ekavas_kaujas_(1916)" class="mw-redirect" title="Ķekavas kaujas (1916)">Ķekavas</a> un <a href="/wiki/Ziemassv%C4%93tku_kaujas" title="Ziemassvētku kaujas">Ziemassvētku kaujām</a>, kad krievu 12. armija un <a href="/wiki/Latvie%C5%A1u_str%C4%93lnieki" title="Latviešu strēlnieki">latviešu strēlnieku</a> vienības veica frontes pārrāvumu <a href="/wiki/Bab%C4%ABtes_ezers" title="Babītes ezers">Babītes ezera</a> un <a href="/wiki/Lielais_%C4%B6emeru_t%C4%ABrelis" title="Lielais Ķemeru tīrelis">Tīreļpurva</a> rajonā. </p><p>Pēc 1917. gada <a href="/wiki/Febru%C4%81ra_revol%C5%ABcija" title="Februāra revolūcija">Februāra revolūcijas</a> uzvaras <a href="/wiki/Krievijas_Pagaidu_vald%C4%ABba" title="Krievijas Pagaidu valdība">Krievijas Pagaidu valdība</a> 1917. gada 5. jūlijā piešķīra autonomijas tiesības Vidzemes un Kurzemes guberņām, kuru pašpārvaldi veica jau agrāk ievēlētās <a href="/wiki/Vidzemes_Zemes_padome" class="mw-redirect" title="Vidzemes Zemes padome">Vidzemes Zemes padome</a> un <a href="/wiki/Kurzemes_Pagaidu_zemes_padome" title="Kurzemes Pagaidu zemes padome">Kurzemes Pagaidu zemes padome</a>.<sup id="cite_ref-22" class="reference"><a href="#cite_note-22"><span class="cite-bracket">[</span>22<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Neveiksmīgās <a href="/wiki/Ziemassv%C4%93tku_kaujas" title="Ziemassvētku kaujas">Ziemassvētku kaujas</a> un <a href="/wiki/J%C5%ABnija_ofens%C4%ABva" title="Jūnija ofensīva">Jūnija ofensīva</a> noveda pie strēlnieku radikalizēšanās, un pēc <a href="/wiki/Oktobra_revol%C5%ABcija" title="Oktobra revolūcija">Oktobra revolūcijas</a>, tie kļuva par Ļeņina režīma uzticamākajiem kareivjiem. Cerot uz „brīvu Latviju brīvā Krievijā”, kareivju padomes izveidoja autonomu padomju <a href="/wiki/Iskolats" title="Iskolats">Iskolata republiku</a> Krievijas kontrolētajā Vidzemē un Latgalē. <a href="/wiki/R%C4%ABgas_oper%C4%81cija" title="Rīgas operācija">Rīgas operācijā</a> <a href="/wiki/1917" class="mw-redirect" title="1917">1917</a>. gada <a href="/wiki/3._septembris" title="3. septembris">3. septembrī</a> Vācijas karaspēks ieņēma <a href="/wiki/R%C4%ABga" title="Rīga">Rīgu</a>. <a href="/wiki/1917" class="mw-redirect" title="1917">1917</a>. gada <a href="/wiki/16._novembris" title="16. novembris">16. novembrī</a> mēreno un nacionālo politiķu izveidotā <a href="/wiki/Latvie%C5%A1u_nacion%C4%81l%C4%81_padome" class="mw-redirect" title="Latviešu nacionālā padome">Latviešu nacionālā padome</a> <a href="/wiki/30._novembris" title="30. novembris">30. novembrī</a> pasludināja <a href="/wiki/Latvijas_autonomijas_idejas" title="Latvijas autonomijas idejas">Latvijas autonomiju</a>. Iskolata republika panāk, ka 1917. gada decembrī <a href="/wiki/Krievijas_PSFR" class="mw-redirect" title="Krievijas PSFR">Krievijas PSFR</a> Tautas komisāru padome izdod rīkojumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu pievienošanu <a href="/wiki/Vidzemes_guber%C5%86a" title="Vidzemes guberņa">Vidzemes guberņai</a>, atdalot tos no <a href="/wiki/Vitebskas_guber%C5%86a" title="Vitebskas guberņa">Vitebskas guberņas</a>. <a href="/wiki/1918._gads" title="1918. gads">1918</a>. gada <a href="/wiki/5._janv%C4%81ris" title="5. janvāris">5. janvārī</a> <a href="/wiki/Krievijas_Satversmes_sapulce" class="mw-redirect" title="Krievijas Satversmes sapulce">Krievijas Satversmes sapulcē</a>, kas sanāca Taurijas pilī Petrogradā, deputāts <a href="/wiki/J%C4%81nis_Goldmanis" title="Jānis Goldmanis">Jānis Goldmanis</a> nolasīja <a href="/wiki/1917._gada_2._decembra_deklar%C4%81cija_par_Latvijas_autonomiju" title="1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju">2. decembra deklarāciju par Latvijas autonomiju</a>. <a href="/wiki/1918" class="mw-redirect" title="1918">1918</a>. gada <a href="/wiki/30._janv%C4%81ris" title="30. janvāris">30. janvārī</a>, kad varu vācu neokupētajā Latvijas daļā bija pārņēmis Iskolats, bet vācbaltiešu <a href="/wiki/Kurzemes_Zemes_padome" title="Kurzemes Zemes padome">Kurzemes Zemes padome</a> Berlīnē lūdza pievienošanu Vācijas Impērijai, Latviešu nacionālā padome deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Padomju Krievija saskaņā ar 1918. gada 3. martā noslēgto <a href="/wiki/Brest%C4%BCitovskas_miera_l%C4%ABgums" title="Brestļitovskas miera līgums">Brestļitovskas miera līgumu</a> atteicās no Kurzemes un Vidzemes teritorijas, 8. martā tika pasludināta <a href="/wiki/Kurzemes_un_Zemgales_hercogiste_(1918)" title="Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)">Kurzemes un Zemgales hercogistes</a> atjaunošana. 27. augustā parakstītā un 6. septembrī ratificētā <a href="/wiki/Berl%C4%ABnes_papildvieno%C5%A1an%C4%81s" class="mw-redirect" title="Berlīnes papildvienošanās">Berlīnes papildvienošanās</a> paredzēja krievu-vācu robežu demarkācijas komisijas izveidi <a href="/wiki/Livonija" title="Livonija">Livonijas</a><sup id="cite_ref-23" class="reference"><a href="#cite_note-23"><span class="cite-bracket">[</span>23<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> austrumu robežas noteikšanai. Tikai pēc šīs robežas fiksēšanas Vācija apņēmās nekavējoties atbrīvot uz austrumiem no šīs robežas esošo teritoriju. 22. septembrī Vācija atzina <a href="/wiki/Apvienot%C4%81_Baltijas_hercogiste" title="Apvienotā Baltijas hercogiste">Apvienotās Baltijas hercogistes</a> suverenitāti, 5. novembrī Rīgā tika proklamēta <a href="/wiki/Baltijas_valsts" class="mw-redirect" title="Baltijas valsts">Baltijas valsts</a> izveide. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Neatkarīgā_Latvija"><span id="Neatkar.C4.ABg.C4.81_Latvija"></span>Neatkarīgā Latvija</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=17" title="Labot sadaļu: Neatkarīgā Latvija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=17" title="Labot sadaļas vikikodu: Neatkarīgā Latvija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Latvijas Republikas neatkarības pirmais posms aptver laiku no <a href="/wiki/Latvijas_valsts_pasludin%C4%81%C5%A1ana" title="Latvijas valsts pasludināšana">Latvijas valsts pasludināšanas</a> 1918. gada 18. novembrī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kad <a href="/wiki/Padomju_Savien%C4%ABba" title="Padomju Savienība">PSRS</a> karaspēks <a href="/wiki/Latvijas_okup%C4%81cija_(1940)" title="Latvijas okupācija (1940)">okupēja valsti</a>, iebrūkot no austrumiem un dienvidiem. </p><p>Jau dažas dienas pēc neatkarības pasludināšanas sākās <a href="/wiki/Latvijas_br%C4%ABv%C4%ABbas_c%C4%AB%C5%86as" title="Latvijas brīvības cīņas">Latvijas brīvības cīņas</a>, kas vainagojās ar <a href="/wiki/Latvijas_Satversmes_sapulce" title="Latvijas Satversmes sapulce">Satversmes sapulces</a> sanākšanu 1920. gada 1. maijā. <a href="/wiki/Parlament%C4%81r%C4%81_demokr%C4%81tija_Latvij%C4%81_(1920%E2%80%941934)" title="Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)">Parlamentārās demokrātijas</a> posms turpinājās līdz 1934. gada 15. maija <a href="/wiki/Ulma%C5%86a_apv%C4%93rsums" title="Ulmaņa apvērsums">Ulmaņa apvērsumam</a>, pēc kura tika izveidots <a href="/wiki/Autorit%C4%81rais_K%C4%81r%C4%BCa_Ulma%C5%86a_re%C5%BE%C4%ABms" title="Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms">autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms</a>. Pēc 17. jūnija okupācijas nelikumīgi izveidoto <a href="/wiki/Latvijas_PSR" title="Latvijas PSR">Latvijas PSR</a> 1940. gada 6. augustā iekļāva PSRS sastāvā. </p><p>1941. gada jūnijā-jūlijā <a href="/wiki/Latvijas_v%C4%81cu_okup%C4%81cijas_hronolo%C4%A3ija_1941._gad%C4%81" title="Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā">Latviju okupēja</a> nacistiskā Vācija, izveidojot <a href="/wiki/Latvijas_v%C4%81cu_okup%C4%81cija_(1941%E2%80%941945)" title="Latvijas vācu okupācija (1941—1945)">okupācijas režīmu</a>, un iekļaujot <a href="/wiki/Ostlande" title="Ostlande">Ostlandes</a> sastāvā kā <a href="/wiki/Latvijas_%C4%A3ener%C4%81lapgabals" title="Latvijas ģenerālapgabals">Latvijas ģenerālapgabalu</a>. Pēc kaujām <a href="/wiki/Latvijas_okup%C4%81cijas_hronolo%C4%A3ija_(1944%E2%80%941945)" title="Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)">1944. — 1945. gadā</a>, valsts teritorijā atjaunojās padomju okupācijas vara. Latvijas PSR turpināja pastāvēt līdz 1990. gada 4. maijam, kad <a href="/wiki/Latvijas_PSR_Augst%C4%81k%C4%81_Padome" title="Latvijas PSR Augstākā Padome">Latvijas PSR Augstākā Padome</a> <a href="/wiki/Par_Latvijas_Republikas_neatkar%C4%ABbas_atjauno%C5%A1anu" title="Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu">atjaunoja Latvijas neatkarību</a>, nosakot pārejas periodu, kas beidzās 1991. gada 21. augustā. Izgāžoties <a href="/wiki/Augusta_pu%C4%8Ds" title="Augusta pučs">Augusta pučam</a>, Augstākā padome pasludināja <a href="/wiki/Par_Latvijas_Republikas_valstisko_statusu" title="Par Latvijas Republikas valstisko statusu">pilnīgu neatkarības atjaunošanu</a>, kuru drīz atzina arī pārējās pasaules valstis. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Neatkarības_proklamēšana"><span id="Neatkar.C4.ABbas_proklam.C4.93.C5.A1ana"></span>Neatkarības proklamēšana</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=18" title="Labot sadaļu: Neatkarības proklamēšana" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=18" title="Labot sadaļas vikikodu: Neatkarības proklamēšana"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts un citi raksti: <a href="/wiki/1918._gada_30._janv%C4%81ra_deklar%C4%81cija_par_Latvijas_Republikas_izveidi" title="1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi">1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi</a> un <a href="/wiki/Latvijas_valsts_pasludin%C4%81%C5%A1ana" title="Latvijas valsts pasludināšana">Latvijas valsts pasludināšana</a> </i></div></dd></dl> <figure class="mw-halign-left" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Latvijas_Republikas_pasludin%C4%81%C5%A1ana_1918._gada_18._novembr%C4%AB.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/2/29/Latvijas_Republikas_pasludin%C4%81%C5%A1ana_1918._gada_18._novembr%C4%AB.jpg/200px-Latvijas_Republikas_pasludin%C4%81%C5%A1ana_1918._gada_18._novembr%C4%AB.jpg" decoding="async" width="200" height="149" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/2/29/Latvijas_Republikas_pasludin%C4%81%C5%A1ana_1918._gada_18._novembr%C4%AB.jpg/300px-Latvijas_Republikas_pasludin%C4%81%C5%A1ana_1918._gada_18._novembr%C4%AB.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/2/29/Latvijas_Republikas_pasludin%C4%81%C5%A1ana_1918._gada_18._novembr%C4%AB.jpg 2x" data-file-width="400" data-file-height="298" /></a><figcaption><a href="/wiki/Latvijas_Republikas_pasludin%C4%81%C5%A1ana_1918._gada_18._novembr%C4%AB" class="mw-redirect" title="Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī">Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī</a> (<a href="/wiki/Vilis_R%C4%ABdzenieks" title="Vilis Rīdzenieks">Viļa Rīdzenieka</a> foto)</figcaption></figure> <p><a href="/wiki/Pirmais_pasaules_kar%C5%A1" title="Pirmais pasaules karš">Pirmā pasaules kara</a> laikā valstis, kas vairāku gadsimtu laikā bija noteikušas <a href="/wiki/Eiropa" title="Eiropa">Eiropas</a> likteņus — <a href="/wiki/V%C4%81cijas_Imp%C4%93rija" title="Vācijas Impērija">Vācija</a>, <a href="/wiki/Francija" title="Francija">Francija</a>, <a href="/wiki/Krievijas_Imp%C4%93rija" title="Krievijas Impērija">Krievija</a> — bija stipri novājinātas, bet <a href="/wiki/Austroung%C4%81rija" title="Austroungārija">Austroungārijas</a> impērija sabruka pilnībā. Tādējādi Centrālajā un Austrumeiropā bija izveidojies politiskās varas vakuums. Ieilgušais karš liecināja par Eiropas <a href="/wiki/Monarhija" title="Monarhija">monarhistiskās</a> sistēmas nespēju atrisināt samilzušās starptautiskās un nacionālās sociālās un politiskās problēmas un nodrošināt tālāko attīstības progresu.<sup id="cite_ref-24" class="reference"><a href="#cite_note-24"><span class="cite-bracket">[</span>24<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Bija nepieciešams meklēt un ieviest jaunu pasaules kārtību, kas balstītos uz kādiem citiem principiem. Par tādiem kļuva demokrātijas un nacionālas valsts idejas, kuras sakņojās vēl Eiropas <a href="/wiki/Apgaism%C4%ABbas_laikmets" title="Apgaismības laikmets">Apgaismībā</a> un nu sāka arvien aktīvāk tikt sludinātas, un ar lielāku vai mazāku tautas masu atbalstu tās īstenoja praksē gan mērenas, gan radikālas politiskās partijas. Tā kara laikā tika izveidotas jaunas nacionālas valstis, kā <a href="/wiki/Somija" title="Somija">Somija</a>, <a href="/wiki/%C4%8Cehoslov%C4%81kija" title="Čehoslovākija">Čehoslovākija</a>, <a href="/wiki/Dienvidsl%C4%81vijas_Karaliste" title="Dienvidslāvijas Karaliste">Dienvidslāvijas Karaliste</a>, <a href="/wiki/Igaunija" title="Igaunija">Igaunija</a>, <a href="/wiki/Latvija" title="Latvija">Latvija</a>, <a href="/wiki/Lietuva" title="Lietuva">Lietuva</a> un <a href="/wiki/Polijas_Otr%C4%81_republika" title="Polijas Otrā republika">Polijas Otrā republika</a>, bet Krievijā un Vācijā revolūcijas sagrāva valdošās monarhijas. </p><p>Līdz ar boļševiku veikto <a href="/wiki/Oktobra_revol%C5%ABcija" title="Oktobra revolūcija">Oktobra revolūciju</a> nacionāli noskaņotie latviešu politiķi atteicās no autonomijas idejām, un pievērsās <a href="/wiki/Latvijas_neatkar%C4%ABbas_idejas" title="Latvijas neatkarības idejas">Latvijas neatkarības idejām</a>. Latvijas valsts izveidei nozīmīga bija <a href="/wiki/Latvie%C5%A1u_pagaidu_nacion%C4%81l%C4%81_padome" title="Latviešu pagaidu nacionālā padome">Latviešu pagaidu nacionālās padomes</a> <a href="/wiki/1918._gada_30._janv%C4%81ra_deklar%C4%81cija_par_Latvijas_Republikas_izveidi" title="1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi">1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi</a> un <a href="/wiki/Brest%C4%BCitovskas_miera_l%C4%ABgums" title="Brestļitovskas miera līgums">Brestļitovskas miera līgums</a> 1918. gada 3. martā, kurā Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes un Kurzemes teritorijām. 1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars <a href="/wiki/Vilhelms_II" class="mw-redirect" title="Vilhelms II">Vilhelms II</a> pasludināja Baltiju par brīvu un patstāvīgu apgabalu. 1918. gada 5. novembrī Rīgā tika pasludināta <a href="/wiki/Apvienot%C4%81_Baltijas_hercogiste" title="Apvienotā Baltijas hercogiste">Apvienotā Baltijas hercogiste</a> ar <a href="/wiki/M%C4%93klenburgas_hercogi" class="mw-redirect" title="Mēklenburgas hercogi">Mēklenburgas hercogu</a> <a href="/wiki/%C4%80dolfs_Fr%C4%ABdrihs" class="mw-redirect" title="Ādolfs Frīdrihs">Ādolfu Frīdrihu</a> priekšgalā, taču tās mūžs bija ļoti īss, jo jau 1918. gada 9. novembrī Vācijas Impērija beidza pastāvēt un <a href="/wiki/11._novembris" title="11. novembris">11. novembrī</a> tika noslēgts pamiers starp Vāciju un Antanti. Tajā pašā datumā pēckara ietekmīgākā valsts <a href="/wiki/Apvienot%C4%81_Karaliste" title="Apvienotā Karaliste">Lielbritānija</a> atzina <a href="/wiki/Latvie%C5%A1u_pagaidu_nacion%C4%81l%C4%81_padome" title="Latviešu pagaidu nacionālā padome">Latvijas Nacionālo padomi</a> kā <i>de facto</i> neatkarīgu struktūru un <a href="/wiki/Zigfr%C4%ABds_Anna_Meierovics" title="Zigfrīds Anna Meierovics">Z. A. Meierovicu</a> kā neoficiālu Latvijas Pagaidu valdības diplomātisko pārstāvi (<a href="/wiki/Balf%C5%ABra_nota" title="Balfūra nota">Balfūra nota</a>). </p> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Latvijas_neatkar%C4%ABbas_proklamesana_1918.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/c/c1/Latvijas_neatkar%C4%ABbas_proklamesana_1918.jpg/200px-Latvijas_neatkar%C4%ABbas_proklamesana_1918.jpg" decoding="async" width="200" height="126" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/c/c1/Latvijas_neatkar%C4%ABbas_proklamesana_1918.jpg/300px-Latvijas_neatkar%C4%ABbas_proklamesana_1918.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/c/c1/Latvijas_neatkar%C4%ABbas_proklamesana_1918.jpg/400px-Latvijas_neatkar%C4%ABbas_proklamesana_1918.jpg 2x" data-file-width="650" data-file-height="409" /></a><figcaption>Latvijas neatkarības proklamēšanas protokols (no Tautas padomes sēžu protokolu krājuma, 1920)</figcaption></figure> <p>Svinīgā <a href="/wiki/Latvijas_valsts_pasludin%C4%81%C5%A1ana" title="Latvijas valsts pasludināšana">Latvijas valsts pasludināšana</a> notika 1918. gada <a href="/wiki/18._novembris" title="18. novembris">18. novembrī</a>, kad iepriekšējā dienā izveidotās <a href="/wiki/Tautas_padome" title="Tautas padome">Latvijas Tautas padomes</a> priekšsēdētāja biedrs <a href="/wiki/Gustavs_Zemgals" title="Gustavs Zemgals">Gustavs Zemgals</a> paziņoja par suverēnās varas pārņemšanu Latvijā.<sup id="cite_ref-25" class="reference"><a href="#cite_note-25"><span class="cite-bracket">[</span>25<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> 1918. gada 26. novembrī Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs <a href="/wiki/Augusts_Vinnigs" title="Augusts Vinnigs">Augusts Vinnigs</a> Vācijas valdības uzdevumā parakstīja <a href="/wiki/Vinniga_nota" title="Vinniga nota">Vinniga notu</a> ar kuru atzina <a href="/wiki/Latvijas_Pagaidu_vald%C4%ABba" title="Latvijas Pagaidu valdība">Latvijas Pagaidu valdību</a>. No starptautisko tiesību viedokļa tas nozīmēja Vācijas oficiālu atteikšanos no pretenzijām uz Latvijas teritoriju un centieniem veidot Baltijas hercogvalsti savā pakļautībā.<sup title="Nepieciešama atsauce">[<a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Atsauces" title="Vikipēdija:Atsauces"><i>nepieciešama atsauce</i></a>]</sup> Tās Reģentu padome <a href="/wiki/1918" class="mw-redirect" title="1918">1918</a>. gada <a href="/wiki/28._novembris" title="28. novembris">28. novembrī</a> nolika savas pilnvaras. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Brīvības_cīņas"><span id="Br.C4.ABv.C4.ABbas_c.C4.AB.C5.86as"></span>Brīvības cīņas</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=19" title="Labot sadaļu: Brīvības cīņas" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=19" title="Labot sadaļas vikikodu: Brīvības cīņas"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Latvijas_br%C4%ABv%C4%ABbas_c%C4%AB%C5%86as" title="Latvijas brīvības cīņas">Latvijas brīvības cīņas</a> </i></div></dd></dl> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:R%C4%ABgas_pils_Sv%C4%93t%C4%81_Gara_tornis_p%C4%93c_bermonti%C4%81des.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/c/c7/R%C4%ABgas_pils_Sv%C4%93t%C4%81_Gara_tornis_p%C4%93c_bermonti%C4%81des.jpg/200px-R%C4%ABgas_pils_Sv%C4%93t%C4%81_Gara_tornis_p%C4%93c_bermonti%C4%81des.jpg" decoding="async" width="200" height="273" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/c/c7/R%C4%ABgas_pils_Sv%C4%93t%C4%81_Gara_tornis_p%C4%93c_bermonti%C4%81des.jpg/300px-R%C4%ABgas_pils_Sv%C4%93t%C4%81_Gara_tornis_p%C4%93c_bermonti%C4%81des.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/c/c7/R%C4%ABgas_pils_Sv%C4%93t%C4%81_Gara_tornis_p%C4%93c_bermonti%C4%81des.jpg/400px-R%C4%ABgas_pils_Sv%C4%93t%C4%81_Gara_tornis_p%C4%93c_bermonti%C4%81des.jpg 2x" data-file-width="586" data-file-height="800" /></a><figcaption><a href="/wiki/Bermonti%C4%81de" title="Bermontiāde">Bermontiādes</a> laikā sašautais Rīgas pils Svētā Gara tornis ar <a href="/wiki/Latvijas_karogs" title="Latvijas karogs">Latvijas karogu</a> (1919)</figcaption></figure> <p>Līdz ar Latvijas neatkarības pasludināšanu 1918. gada 18. novembrī izveidoja pirmo <a href="/wiki/Latvijas_Pagaidu_vald%C4%ABba" title="Latvijas Pagaidu valdība">Pagaidu valdību</a> <a href="/wiki/K%C4%81rlis_Ulmanis" title="Kārlis Ulmanis">Kārļa Ulmaņa</a> vadībā, taču reālā vara vēl aizvien piederēja vācu okupācijas iestādēm, kas turpināja uzskatīt, ka no starptautisko tiesību viedokļa ir spēkā <a href="/wiki/Brest%C4%BCitovskas_miera_l%C4%ABgums" title="Brestļitovskas miera līgums">Brestļitovskas miera līgums</a>, pēc kura parakstīšanas Padomju Krievija bija atteikusies no Baltijas zemēm par labu Vācijai. </p><p>Drīz pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā un <a href="/wiki/Kompje%C5%86as_pamiers_(1918)" title="Kompjeņas pamiers (1918)">Kompjeņas pamiera</a> parakstīšanas Padomju Krievijas <a href="/wiki/Sarkan%C4%81_armija" title="Sarkanā armija">Sarkanā armija</a> sāka iebrukumu Baltijas zemēs. Līdz ar to 1. decembrī sākās <a href="/wiki/Latvijas_br%C4%ABv%C4%ABbas_c%C4%AB%C5%86as" title="Latvijas brīvības cīņas">Latvijas brīvības cīņas</a>. Tā kā Pagaidu valdības un Vācijas kopīgi veidotas <a href="/wiki/Baltijas_landesv%C4%93rs" title="Baltijas landesvērs">Baltijas landesvērs</a> vēl nebija kaujasspējīgs, <a href="/wiki/Lielinieki" class="mw-redirect" title="Lielinieki">lielinieki</a> ātri ieņēma gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot <a href="/wiki/Liep%C4%81ja" title="Liepāja">Liepājas</a>, <a href="/wiki/Grobi%C5%86a" title="Grobiņa">Grobiņas</a> un <a href="/wiki/Aizpute" title="Aizpute">Aizputes</a> apriņķus. Ar Padomju Krievijas atbalstu Latvijā 1918. gada 17. decembrī izveidoja <a href="/wiki/Latvijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Padomju_Republika" title="Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika">Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku</a>, kuru vadīja Maskavā jau 4. decembrī izveidota <a href="/wiki/P%C4%93teris_Stu%C4%8Dka" title="Pēteris Stučka">Pētera Stučkas</a> vadība. </p><p>Vācu militārais gubernators Liepājā, ģenerālis <a href="/wiki/R%C4%ABdigers_fon_der_Golcs" title="Rīdigers fon der Golcs">Rīdigers fon der Golcs</a> plānoja izveidot Latvijā valsti ar provācisku valdību un neproporcionāli lielu <a href="/wiki/V%C4%81cbaltie%C5%A1i" title="Vācbaltieši">vācbaltiešu</a> pārstāvniecību. 1919. gada 16. aprīlī vācu un vācbaltu vienības veica <a href="/wiki/Apr%C4%AB%C4%BCa_pu%C4%8Ds" title="Aprīļa pučs">Aprīļa puču</a>, kura rezultātā 10. maijā izveidojās <a href="/wiki/Niedras_vald%C4%ABba" title="Niedras valdība">Niedras valdība</a>. Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība apmēram divus mēnešus pavadīja uz Antantes valstu karakuģu apsargātā kuģa „<a href="/wiki/Saratov" title="Saratov">Saratov</a>” Liepājas ostā. </p><p>Latviešu <a href="/wiki/Dienvidlatvijas_brig%C4%81de" title="Dienvidlatvijas brigāde">Dienvidlatvijas brigāde</a>, <a href="/wiki/Baltijas_landesv%C4%93rs" title="Baltijas landesvērs">Baltijas landesvērs</a>, vācu un krievu algotņu karaspēks (<a href="/wiki/Dzelzsdiv%C4%ABzija" title="Dzelzsdivīzija">Dzelzsdivīzija</a> u.c. vienības) 1919. gada 3. martā sāka pretuzbrukumu <a href="/wiki/LSPR" class="mw-redirect" title="LSPR">LSPR</a> armijai un 22. maijā <a href="/wiki/Uzbrukums_R%C4%ABgai_(1919)" title="Uzbrukums Rīgai (1919)">ieņēma Rīgu</a>. Tālākā vācu spēku virzība Vidzemē notika pret Ulmaņa valdībai lojālo <a href="/wiki/Zieme%C4%BClatvijas_brig%C4%81de" title="Ziemeļlatvijas brigāde">Ziemeļlatvijas brigādi</a> un <a href="/wiki/Igaunija" title="Igaunija">Igaunijas</a> karaspēku, kas bija atkarojis lieliniekiem Vidzemi un tikko ieņēmis <a href="/wiki/C%C4%93sis" title="Cēsis">Cēsis</a>. Pēc sīvām <a href="/wiki/C%C4%93su_kaujas" title="Cēsu kaujas">Cēsu kaujām</a> 19. — 23. jūnijā igauņiem un latviešiem izdevās uzvarēt vāciešus un piespiest atkāpties Rīgas virzienā, tos sakaujot arī <a href="/wiki/Juglas_kaujas" title="Juglas kaujas">Juglas kaujās</a>. <a href="/wiki/Antante" title="Antante">Antantes</a> pārstāvju kontrolē vācieši un igauņi parakstīja <a href="/wiki/Strazdumui%C5%BEas_pamiers" title="Strazdumuižas pamiers">Strazdumuižas pamieru</a>, saskaņā ar kuru Vācijas karaspēkam bija jāpamet Latvija, reformētās landesvēra vācu vienības britu virsnieka pakļautībā nosūtīja un Austrumu fronti cīņai ar lieliniekiem, Niedras valdība beidza pastāvēt un Ulmaņa demisionējusī Pagaidu valdība 8. jūlijā atgriezās Rīgā, kur izveidoja otro Pagaidu valdību ar dažiem mazākumtautību ministriem. </p><p>Rīdigers fon der Golcs nebija atteicies no saviem mērķiem un 1919. gada 21. septembrī vācu algotņu karaspēku iekļāva pulkveža <a href="/wiki/P%C4%81vels_Bermonts-Avalovs" class="mw-redirect" title="Pāvels Bermonts-Avalovs">Bermonta</a> <a href="/wiki/Rietumkrievijas_Br%C4%ABvpr%C4%81t%C4%ABgo_armija" title="Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija">Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijā</a>, kurā vācieši veidoja absolūto vairākumu. 8. oktobrī sākās <a href="/wiki/Bermonti%C4%81de" title="Bermontiāde">Bermontiāde</a>, Bermonta armija no <a href="/wiki/Jelgava" title="Jelgava">Jelgavas</a> devās uzbrukumā Rīgai, tomēr spēja ieņemt tikai Pārdaugavu. Novembra sākumā ar sabiedroto karakuģu atbalstu latviešiem izdevās atkarot <a href="/wiki/Bolder%C4%81ja" title="Bolderāja">Bolderāju</a>, vēlāk visu Pārdaugavu un padzīt Bermonta komandēto Rietumkrievijas armiju no Latvijas. </p><p>1920. gada janvārī Latvijas armija ar Polijas armijas palīdzību beidza <a href="/wiki/Latgales_atbr%C4%ABvo%C5%A1ana" title="Latgales atbrīvošana">Latgales atbrīvošanu</a> no lieliniekiem un pēc slepena pamiera noslēgšanas apturēja tālākus uzbrukumus. Līdz ar to brīvības cīņas noslēdzās. 1920. gada 11. augustā tika parakstīts <a href="/wiki/Latvijas%E2%80%94Krievijas_miera_l%C4%ABgums" title="Latvijas—Krievijas miera līgums">miera līgums</a> ar Padomju Krieviju, saskaņā ar kura 2. pantu: </p> <pre>„Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi...”. </pre> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Latvijas_republikas_institūciju_izveidošana"><span id="Latvijas_republikas_instit.C5.ABciju_izveido.C5.A1ana"></span>Latvijas republikas institūciju izveidošana</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=20" title="Labot sadaļu: Latvijas republikas institūciju izveidošana" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=20" title="Labot sadaļas vikikodu: Latvijas republikas institūciju izveidošana"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Latvijas_Satversmes_sapulce" title="Latvijas Satversmes sapulce">Latvijas Satversmes sapulce</a> </i></div></dd></dl> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Satversmes_sapulce.png" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/3/37/Satversmes_sapulce.png/220px-Satversmes_sapulce.png" decoding="async" width="220" height="88" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/3/37/Satversmes_sapulce.png/330px-Satversmes_sapulce.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/3/37/Satversmes_sapulce.png/440px-Satversmes_sapulce.png 2x" data-file-width="600" data-file-height="241" /></a><figcaption>Satversmes Sapulces pirmā sēde</figcaption></figure> <p>Dienu pirms Latvijas neatkarības proklamēšanas — 1918. gada 17. novembrī — tika izveidota <a href="/wiki/Tautas_padome" title="Tautas padome">Tautas padome</a>, kuras uzdevums bija veikt politiskās konsultācijas un organizēt <a href="/wiki/Latvijas_Satversmes_sapulce" title="Latvijas Satversmes sapulce">Satversmes sapulces</a> vēlēšanas. Tautas padome darbojās līdz 1920. gada 1. maijam, kad uz savu pirmo sēdi sanāca Satversmes sapulce. </p><p>1920. gada 7. februārī „<a href="/wiki/Vald%C4%ABbas_V%C4%93stnesis" title="Valdības Vēstnesis">Valdības Vēstnesī</a>” publicēti Centrālās vēlēšanu komisijas un apgabalu vēlēšanu komisiju sastāvi Satversmes Sapulces vēlēšanām. Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā tolaik ir 17 locekļi, no kuriem 16 ievēlēja Tautas padome, bet vienu — Senāts.<sup id="cite_ref-26" class="reference"><a href="#cite_note-26"><span class="cite-bracket">[</span>26<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> 17. februārī „Valdības Vēstnesī” publicēta Centrālās vēlēšanu komisijas pirmā instrukcija „Par Latvijas Satversmes Sapulces vēlēšanām”. 1. martā apgabala vēlēšanu komisijas sāk pieņemt deputātu kandidātu sarakstus. Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Vēlēšanās bija ļoti augsta vēlētāju aktivitāte — tajās piedalījās 85% balsstiesīgo valsts iedzīvotāju.<sup id="cite_ref-27" class="reference"><a href="#cite_note-27"><span class="cite-bracket">[</span>27<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>Satversmes sapulce sanāca uz savu pirmo sēdi 1920. gada 1. maijā, kura par sapulces prezidenta un Valsts prezidenta funkciju izpildītāju ievēlēja juristu <a href="/wiki/J%C4%81nis_%C4%8Cakste" title="Jānis Čakste">Jāni Čaksti</a>. 1920. gada 5. maijā Satversmes sapulce izveidoja 26 deputātu komisiju Latvijas konstitūcijas — <a href="/wiki/Latvijas_Republikas_Satversme" title="Latvijas Republikas Satversme">Satversmes</a> izstrādāšanai. Satversmi pieņēma Satversmes sapulces sēdē 1922. gada 15. februārī. Tā noteica, ka Latvija ir brīva, neatkarīga, demokrātiska republika, kurā vara pieder Latvijas tautai un kuras valsts iekārtas un starptautiskā statusa maiņu — tas ir, pievienošanos kādai citai valstij, atteikšanos no <a href="/wiki/Suverenit%C4%81te" title="Suverenitāte">suverenitātes</a> u.t.t. — var izlemt tikai pati Latvijas tauta <a href="/wiki/Referendums" title="Referendums">referendumā</a>. </p><p>Vēlēšanu likumu pieņēma 1922. gada 9. jūnijā. Tas paredzēja Saeimas vēlēšanas ik pēc trim gadiem.<sup id="cite_ref-28" class="reference"><a href="#cite_note-28"><span class="cite-bracket">[</span>28<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Latvijas pilsoņi par Saeimu balsoja tiešās, proporcionālās un aizklātās vēlēšanās. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Parlamentārā_demokrātija"><span id="Parlament.C4.81r.C4.81_demokr.C4.81tija"></span>Parlamentārā demokrātija</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=21" title="Labot sadaļu: Parlamentārā demokrātija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=21" title="Labot sadaļas vikikodu: Parlamentārā demokrātija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Parlament%C4%81r%C4%81_demokr%C4%81tija_Latvij%C4%81_(1920%E2%80%941934)" title="Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)">Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)</a> </i></div></dd></dl> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Relander_and_%C4%8Cakste.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/86/Relander_and_%C4%8Cakste.jpg/220px-Relander_and_%C4%8Cakste.jpg" decoding="async" width="220" height="133" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/86/Relander_and_%C4%8Cakste.jpg/330px-Relander_and_%C4%8Cakste.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/86/Relander_and_%C4%8Cakste.jpg/440px-Relander_and_%C4%8Cakste.jpg 2x" data-file-width="2928" data-file-height="1776" /></a><figcaption>Čakste un Somijas prezidents Relanders, 1929</figcaption></figure> <p>Viens no pirmajiem jaunās valsts uzdevumiem bija lielo muižu sadalīšana un zemes piešķiršana bezzemniekiem, tāpēc jau 1920. gadā Satversmes sapulce izveidoja komisiju <a href="/wiki/Agr%C4%81r%C4%81_reforma_Latvij%C4%81" title="Agrārā reforma Latvijā">Latvijas agrārās reformas</a> izstrādei. Muižniekiem atstāja tikai 50 hektārus zemes, pārējais tika atsavināts un izdalīts bezzemniekiem bez maksas. Kā pirmie zemi saņēma brīvības cīņu veterāni, izveidojās <a href="/w/index.php?title=Jaunsaimnieki_(%C5%A1%C4%B7ira)&action=edit&redlink=1" class="new" title="Jaunsaimnieki (šķira) (vēl nav uzrakstīts)">jaunsaimnieku</a> šķira, kas raksturojami kā sīkzemnieki, kam bieži trūka darbaspēka un finanšu attīstībai. Iedalāmie zemes gabali nevarēja būt mazāki par 10 hektāriem un lielāki par 22 hektāriem, lai gan reformas noslēgumā tika iedalīti arī mazāki. Reforma turpinājās līdz 1937. gadam. Lauksaimniecība strauji atkopās. Jau 1923. gadā sējumu platība pārsniedza pirmskara līmeni. Ņemot vērā saimniecību nelielos izmērus attīstījās govju, cūku un aitu audzēšana. 84% mežu nonāca valsts īpašumā, ļaujot valstij kontrolēt mežrūpniecības nozari. 1920. gadā bezzemnieku bija 61,2 %, 1935. — 1937. gadā vairs tikai 18%.<sup id="cite_ref-29" class="reference"><a href="#cite_note-29"><span class="cite-bracket">[</span>29<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>Latvijas politiskā dzīve bija līdzīga pārējai <a href="/wiki/Starpkaru_periods" title="Starpkaru periods">starpkaru perioda</a> Eiropai, kur parlamentos bieži bija vairāk nekā desmit vai pat divdesmit partijas, kas katra vēlējās panākt savas prasības, nevis iziet uz kompromisiem, lai izveidotu darboties spējīgu valdību. Vācijā un Austrijā starpkaru periodā valdības pastāvēja vidēji astoņus mēnešus, Itālijā piecus, Spānijā pēc 1931. gada — četrus. <a href="/wiki/Francijas_Tre%C5%A1%C4%81_republika" title="Francijas Trešā republika">Francijas Trešajā republikā</a> no 1914. līdz 1932. gadam valdība pastāvēji vidēji astoņus mēnešus, bet no 1932. līdz 1940. jau tikai četrus. Daudzās jaunajās valstīs izveidojās autoritāras diktatūras. </p><p>Latvijas likumdošana paredzēja tikai 2,5% robežu, kuru partijām vajadzēja pārsniegt, lai iekļūtu Saeimā, tāpēc sākās politisko partiju dibināšanas drudzis. Tās regulāri apvienojās un šķēlās, notika deputātu un politiķu staigāšanas pa partijām. Vienas deputāta vietas iegūšanai nevajadzēja vairāk par 9672 balsīm. Visās Saeimas vēlēšanās visvairāk balsis ieguva sociāldemokrāti, kurus vadīja <a href="/wiki/Pauls_Kalni%C5%86%C5%A1_(politi%C4%B7is)" title="Pauls Kalniņš (politiķis)">Pauls Kalniņš</a>. Taču partijas iegūtās balsis pakāpeniski samazinājās. Otrā lielākā partija bija <a href="/wiki/Latvie%C5%A1u_zemnieku_savien%C4%ABba" title="Latviešu zemnieku savienība">Latviešu zemnieku savienība</a> ar savu vadītāju Kārli Ulmani. Arī šīs partijas, un īpaši Ulmaņa iegūto balsu skaits, pakāpeniski samazinājās. Saeimas vēlēšanās LZS iegūto vietu skaits kritās no 17 vietām 1922. gadā uz 14 vietām 1931. gadā, kad partiju atbalstīja 12% vēlētāju. </p><p>Informatīvā telpa bija pilna ar partiju un politiķu strīdiem. Dažu politiķu uzskatā tas palielināja valsts politisko nestabilitāti un tuvināja iekšpolitisko krīzi. Latvijā <a href="/w/index.php?title=Vidus%C5%A1%C4%B7ira&action=edit&redlink=1" class="new" title="Vidusšķira (vēl nav uzrakstīts)">vidusšķiras</a> — vidēji pārtikušu pilsētnieku un lauksaimnieku slāņa, kas nozīmīgs demokrātijas attīstībai — veidošanās 20. — 30. gados bija vēl pašā sākumā. Ap 60% valsts iedzīvotāju dzīvoja laukos un turīgu saimnieku slānis agrārās reformas rezultātā vēl tikai veidojās. Kara rezultātā pilsētu strādnieku šķira bija krietni samazinājusies. Sabiedrībā kopumā nebija izveidojušās ilgstošas, vairāk vai mazāk stabilas ideoloģiskas un politiskas tradīcijas, paaudzēs veidota audzināšanas un uzskatu sistēma. Lielākā iedzīvotāju daļa 1917.-1919. gadā bija atbalstījusi lielinieku radikālos solījumus. Sabiedrība pēc neatkarības izcīnīšanas bija ideoloģiski un politiski sadrumstalota. Liela daļa iedzīvotāju vispār bija bez jebkādiem noteiktiem ideoloģiskiem uzskatiem un sliecās atbalstīt tos, kuri prata vairāk solīt dažādus labumus, īpaši nerūpējoties par savu solījumu pamatotību.<sup title="Nepieciešama atsauce">[<a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Atsauces" title="Vikipēdija:Atsauces"><i>nepieciešama atsauce</i></a>]</sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Autoritārais_K._Ulmaņa_režīms"><span id="Autorit.C4.81rais_K._Ulma.C5.86a_re.C5.BE.C4.ABms"></span>Autoritārais K. Ulmaņa režīms</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=22" title="Labot sadaļu: Autoritārais K. Ulmaņa režīms" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=22" title="Labot sadaļas vikikodu: Autoritārais K. Ulmaņa režīms"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Autorit%C4%81rais_K%C4%81r%C4%BCa_Ulma%C5%86a_re%C5%BE%C4%ABms" title="Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms">Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms</a> </i></div></dd></dl> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Karlis_Ulmanis.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/2b/Karlis_Ulmanis.jpg/200px-Karlis_Ulmanis.jpg" decoding="async" width="200" height="251" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/2b/Karlis_Ulmanis.jpg/300px-Karlis_Ulmanis.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/2b/Karlis_Ulmanis.jpg/400px-Karlis_Ulmanis.jpg 2x" data-file-width="657" data-file-height="824" /></a><figcaption>Kārlis Ulmanis</figcaption></figure> <p>1934. gada 15. maijā Ministru prezidents Ulmanis ar armijas un <a href="/wiki/Aizsargi_(organiz%C4%81cija)" title="Aizsargi (organizācija)">aizsargu</a> palīdzību veica <a href="/wiki/Ulma%C5%86a_apv%C4%93rsums" title="Ulmaņa apvērsums">15. maija apvērsumu</a>, izbeidzot <a href="/wiki/Saeima" title="Saeima">Saeimas</a> un politisko partiju darbību, ieviešot karastāvokli, veicot arestus un ierobežojot demokrātiskās brīvības. Gatavojoties apvērsumam Ulmanim armijas amatos vajadzēja iecelt savus atbalstītājus, tāpēc 1934. gada pavasarī viņš panāca <a href="/wiki/B%C4%BCodnieka_Ministru_kabinets" title="Bļodnieka Ministru kabinets">Bļodnieka valdības</a> gāšanu, kurā viņa paša <a href="/wiki/Latvie%C5%A1u_zemnieku_savien%C4%ABba" title="Latviešu zemnieku savienība">Latviešu zemnieku savienība</a> piedalījās ar trim ministriem. Iespējams, Ulmanim tas nebūtu izdevies, ja valdības gāšanu nebūtu atbalstījusi <a href="/wiki/LSDSP" class="mw-redirect" title="LSDSP">LSDSP</a>. Tai bija lielākā frakcija Saeimā un tā uzskatīja <a href="/wiki/%C4%80dolfs_B%C4%BCodnieks" title="Ādolfs Bļodnieks">Bļodnieku</a> par galēji labēju reakcionāru, kāds viņš nemaz nebija. 1934. gada 17. martā darbu sāka <a href="/wiki/Ulma%C5%86a_4._Ministru_kabinets" title="Ulmaņa 4. Ministru kabinets">Ulmaņa 4. Ministru kabinets</a>.<sup id="cite_ref-30" class="reference"><a href="#cite_note-30"><span class="cite-bracket">[</span>30<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Ulmaņa personīgā diktatūra nostiprinājās vēl vairāk, kad pēc Valsts prezidenta <a href="/wiki/Alberts_Kviesis" title="Alberts Kviesis">Alberta Kvieša</a> pilnvaru termiņa beigām 1936. gada 11. aprīlī Ulmanis nekonstitucionāli sev piešķīra arī Valsts prezidenta amatu. </p><p>1938. gada septembrī Latvija atteicās no <a href="/wiki/Tautu_Savien%C4%ABba" title="Tautu Savienība">Tautu Savienības</a> izvirzītajiem valstu kolektīvās drošības principiem un pieņēma likumu par neitralitāti. Jau 1939. gada 28. martā Latvija saņēma PSRS vēstījumu par militāra spēka pielietošanas iespēju, ja Latvija tuvināsies Vācijai. Ulmanis neveica nekādas aktīvas darbības, lai aizstāvētu Latvijas neatkarību kaut vai <a href="/wiki/Baltijas_Antante" title="Baltijas Antante">Baltijas Antantes</a> ietvaros. 1939. gada oktobrī PSRS spiediena dēļ noslēgts <a href="/wiki/Savstarp%C4%93j%C4%81s_pal%C4%ABdz%C4%ABbas_pakts_starp_Latviju_un_PSRS" title="Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS">Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS</a>, kas ļāva padomju karaspēkam izvietot militārās bāzes Latvijas teritorijā. Tās izvietoja pārsvarā gar Kurzemes rietumu daļu, lai bloķētu palīdzības piegādi Latvijai.<sup id="cite_ref-31" class="reference"><a href="#cite_note-31"><span class="cite-bracket">[</span>31<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Pretošanās šādā izolētā situācijā būtu neiespējama bez palīdzības no ārzemēm. Pēc PSRS valdības iesniegtā ultimāta saņemšanas 1940. gada 16. jūnijā, Ulmanis izvēlējās kapitulēt. Savā radiorunā 17. jūnija vakarā Ulmanis uzsvēra, ka PSRS karaspēks Latvijā ienāk ar valdības piekrišanu. Viņš atkārtoja daudzkārt lietotās standarta frāzes par draudzīgajām attiecībām ar PSRS, kas latviešu tautu līdz pat pēdējam brīdim tā arī atstāja pilnīgā neziņā, kas īstenībā notiek.<sup id="cite_ref-32" class="reference"><a href="#cite_note-32"><span class="cite-bracket">[</span>32<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Pastāv uzskats, ka Ulmanim šķita, ka viņš spēs saglabāt savu amatu arī padomju militārās okupācijas apstākļos. Taču, kā apliecina notikumu gaita, viņš nepārzināja komunistus un komunistu politisko domāšanu. Dažu nedēļu laikā Latvijas neatkarība tika pilnībā iznīcināta, notika neleģitīmas <a href="/wiki/Tautas_Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas" title="Tautas Saeimas vēlēšanas">Tautas Saeimas vēlēšanas</a>, 21. jūlijā pasludināta <a href="/wiki/Latvijas_PSR" title="Latvijas PSR">Latvijas PSR</a> ko 5. augustā oficiāli anektēja PSRS. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Otrais_pasaules_karš"><span id="Otrais_pasaules_kar.C5.A1"></span>Otrais pasaules karš</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=23" title="Labot sadaļu: Otrais pasaules karš" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=23" title="Labot sadaļas vikikodu: Otrais pasaules karš"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Padomju_okupācija"><span id="Padomju_okup.C4.81cija"></span>Padomju okupācija</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=24" title="Labot sadaļu: Padomju okupācija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=24" title="Labot sadaļas vikikodu: Padomju okupācija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Latvijas_okup%C4%81cija_(1940)" title="Latvijas okupācija (1940)">Latvijas okupācija (1940)</a> </i></div></dd></dl> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:MolotovRibbentropStalin.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4c/MolotovRibbentropStalin.jpg/200px-MolotovRibbentropStalin.jpg" decoding="async" width="200" height="246" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4c/MolotovRibbentropStalin.jpg/300px-MolotovRibbentropStalin.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4c/MolotovRibbentropStalin.jpg/400px-MolotovRibbentropStalin.jpg 2x" data-file-width="2386" data-file-height="2932" /></a><figcaption>Molotovs paraksta draudzības un robežu demarkācijas līgumu starp Vāciju un Padomju Savienību. Aiz viņa stāv Ribentrops un Staļins</figcaption></figure> <p>1940. gada 17. jūnijā <a href="/wiki/Padomju_Savien%C4%ABba" title="Padomju Savienība">PSRS</a> karaspēks, izmantojot <a href="/wiki/Molotova%E2%80%94Ribentropa_pakts" title="Molotova—Ribentropa pakts">Molotova—Ribentropa pakta</a> slepenajos protokolos paredzētos nosacījumus, iegāja Latvijas teritorijā. Līdz ar to PSRS bija pārkāpusi ar Latviju parakstītos starpvalstu līgumus, tostarp <a href="/wiki/Latvijas%E2%80%94Krievijas_miera_l%C4%ABgums" title="Latvijas—Krievijas miera līgums">Latvijas—Krievijas 1920. gada miera līgumu</a> un <a href="/wiki/Latvijas%E2%80%94Krievijas_neuzbruk%C5%A1anas_l%C4%ABgums" class="mw-redirect" title="Latvijas—Krievijas neuzbrukšanas līgums">Latvijas—Krievijas 1932. gada neuzbrukšanas līgumu</a>. Mūsdienās notiek politiskas diskusijas starp Latviju (kopā ar citām <a href="/wiki/Baltijas_valstis" title="Baltijas valstis">Baltijas valstīm</a>) un <a href="/wiki/Krievija" title="Krievija">Krieviju</a> par šo faktu juridisko traktējumu. </p><p>Pēc dažām dienām, 20. jūnijā, pēc PSRS prasībām tika izveidota propadomju režīma <a href="/wiki/Marione%C5%A1u_vald%C4%ABba" class="mw-redirect" title="Marionešu valdība">marionešu valdība</a> profesora <a href="/wiki/Augusts_Kirhen%C5%A1teins" title="Augusts Kirhenšteins">Augusta Kirhenšteina</a> vadībā. Viens no pirmajiem šīs valdības darbiem bija pastāvējušo sabiedrisko un politisko organizāciju aizliegšana un likvidēšana. Netika skartas tikai dažas komunistu organizācijas.<sup title="Nepieciešama atsauce">[<a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Atsauces" title="Vikipēdija:Atsauces"><i>nepieciešama atsauce</i></a>]</sup> </p><p>Saskaņā ar Maskavā 4. jūlijā pieņemto lēmumu, 14. un 15. jūlijā notika t.s. <a href="/wiki/Tautas_Saeima" title="Tautas Saeima">Tautas Saeimas</a> vēlēšanas. Pie vēlēšanām tika pielaists tikai varas iestāžu izveidotais un vienīgi atļautais <a href="/w/index.php?title=Darba_tautas_bloks&action=edit&redlink=1" class="new" title="Darba tautas bloks (vēl nav uzrakstīts)">Darba tautas bloks</a>. Vēlēšanu norisi kontrolēja Maskavas sūtnis <a href="/wiki/Andrejs_Vi%C5%A1inskis" title="Andrejs Višinskis">Andrejs Višinskis</a>. <a href="/wiki/Atis_%C4%B6eni%C5%86%C5%A1" title="Atis Ķeniņš">Atis Ķeniņš</a> mēģināja <a href="/wiki/Tautas_Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas" title="Tautas Saeimas vēlēšanas">„Tautas saeimas” vēlēšanām</a> pieteikt alternatīvu Demokrātiskā bloka sarakstu, par ko viņu apcietināja un tiesāja pēc <a href="/wiki/KPFSR" class="mw-redirect" title="KPFSR">KPFSR</a> Kriminālkodeksa 58-14,10. panta par labējo partiju organizēšanu Saeimas vēlēšanās, aģitēšanu un pilsoņu parakstu vākšanu. 5. augustā — PSRS Augstākās padomes sēde Maskavā formāli apmierināja Latvijas Tautas Saeimas delegācijas „lūgumu” uzņemt Latviju „brālīgajā PSRS tautu saimē”. Savienības Līgums tomēr noslēgts netika. </p><p>Vēl pirms Latvijas pievienošanas PSRS, padomju varas iestādes izvērsa plašu terora kampaņu. Tika arestēti, pratināti un izvesti uz <a href="/wiki/Krievija" title="Krievija">Krieviju</a> daudzi Latvijas sabiedrības elites pārstāvji, ieskaitot Kārli Ulmani. Daudzi bijušie Latvijas valdības ministri tika sodīti ar nāvi — <a href="/wiki/Ludvigs_Adamovi%C4%8Ds" title="Ludvigs Adamovičs">Ludvigs Adamovičs</a>, <a href="/wiki/J%C5%ABlijs_Au%C5%A1k%C4%81ps" title="Jūlijs Auškāps">Jūlijs Auškāps</a>, <a href="/wiki/Hugo_Celmi%C5%86%C5%A1" title="Hugo Celmiņš">Hugo Celmiņš</a>, <a href="/wiki/Vilis_Gulbis" title="Vilis Gulbis">Vilis Gulbis</a>, <a href="/wiki/J%C4%81nis_Kauli%C5%86%C5%A1" title="Jānis Kauliņš">Jānis Kauliņš</a>, <a href="/wiki/Gotfr%C4%ABds_M%C4%ABlbergs" title="Gotfrīds Mīlbergs">Gotfrīds Mīlbergs</a>, <a href="/wiki/Mar%C4%A3ers_Skujenieks" title="Marģers Skujenieks">Marģers Skujenieks</a> un citi. Plaša <a href="/wiki/1941._gada_j%C5%ABnija_deport%C4%81cijas_Latvij%C4%81" title="1941. gada jūnija deportācijas Latvijā">deportācija</a> tika veikta <a href="/wiki/1941" class="mw-redirect" title="1941">1941</a>. gada 14. jūnijā, kad, lielākoties uz Krievijas austrumu apgabaliem, tika izvesti vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu.<sup id="cite_ref-33" class="reference"><a href="#cite_note-33"><span class="cite-bracket">[</span>33<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>Dažu mēnešu laikā tautas saimniecībā pastiprinājās krīze. Tā jau 23. jūlijā tika ieviesta preču normēšana, bet 25. novembrī lata vietā apgrozībā tika ieviests padomju rublis attiecībā 1:1, lai gan vēl īsi pirms PSRS iebrukuma šī attiecība bija 1 lats = 10 rubļu.<sup id="cite_ref-34" class="reference"><a href="#cite_note-34"><span class="cite-bracket">[</span>34<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Arī rūpniecības uzņēmumi tika pārveidoti atbilstoši PSRS modelim — konkurences un peļņas vietā par galveno darba motivējošo līdzekli tagad kļuva sociālistiskā sacensība. Tika uzsākta arī agrārā reforma — zemes pārdale par labu bezzemniekiem un sīkgruntniekiem. Zemnieku saimniecību likvidēšana un piespiedu <a href="/w/index.php?title=Kolektiviz%C4%81cija&action=edit&redlink=1" class="new" title="Kolektivizācija (vēl nav uzrakstīts)">kolektivizācija</a>, t.i., pāreja uz <a href="/wiki/Kolhozs" title="Kolhozs">kolhozu</a> sistēmu sākās tikai pēc kara.<sup id="cite_ref-35" class="reference"><a href="#cite_note-35"><span class="cite-bracket">[</span>35<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Nacistiskā_okupācija"><span id="Nacistisk.C4.81_okup.C4.81cija"></span>Nacistiskā okupācija</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=25" title="Labot sadaļu: Nacistiskā okupācija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=25" title="Labot sadaļas vikikodu: Nacistiskā okupācija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Latvijas_v%C4%81cu_okup%C4%81cija_(1941%E2%80%941945)" title="Latvijas vācu okupācija (1941—1945)">Latvijas vācu okupācija (1941—1945)</a> </i></div></dd></dl> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Latvijas_%C4%A3ener%C4%81lapgabals_1942._gad%C4%81.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/d/d7/Latvijas_%C4%A3ener%C4%81lapgabals_1942._gad%C4%81.jpg/200px-Latvijas_%C4%A3ener%C4%81lapgabals_1942._gad%C4%81.jpg" decoding="async" width="200" height="119" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/d/d7/Latvijas_%C4%A3ener%C4%81lapgabals_1942._gad%C4%81.jpg/300px-Latvijas_%C4%A3ener%C4%81lapgabals_1942._gad%C4%81.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/d/d7/Latvijas_%C4%A3ener%C4%81lapgabals_1942._gad%C4%81.jpg/400px-Latvijas_%C4%A3ener%C4%81lapgabals_1942._gad%C4%81.jpg 2x" data-file-width="1149" data-file-height="681" /></a><figcaption>Latvijas (<i>Lettland</i>) ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942)</figcaption></figure> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Bundesarchiv_Bild_146-1970-043-42,_Lettland-Riga,_Ankunft_von_Hinrich_Lohse_mit_Offizieren_am_Bahnhof.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a1/Bundesarchiv_Bild_146-1970-043-42%2C_Lettland-Riga%2C_Ankunft_von_Hinrich_Lohse_mit_Offizieren_am_Bahnhof.jpg/200px-Bundesarchiv_Bild_146-1970-043-42%2C_Lettland-Riga%2C_Ankunft_von_Hinrich_Lohse_mit_Offizieren_am_Bahnhof.jpg" decoding="async" width="200" height="139" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a1/Bundesarchiv_Bild_146-1970-043-42%2C_Lettland-Riga%2C_Ankunft_von_Hinrich_Lohse_mit_Offizieren_am_Bahnhof.jpg/300px-Bundesarchiv_Bild_146-1970-043-42%2C_Lettland-Riga%2C_Ankunft_von_Hinrich_Lohse_mit_Offizieren_am_Bahnhof.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a1/Bundesarchiv_Bild_146-1970-043-42%2C_Lettland-Riga%2C_Ankunft_von_Hinrich_Lohse_mit_Offizieren_am_Bahnhof.jpg/400px-Bundesarchiv_Bild_146-1970-043-42%2C_Lettland-Riga%2C_Ankunft_von_Hinrich_Lohse_mit_Offizieren_am_Bahnhof.jpg 2x" data-file-width="792" data-file-height="551" /></a><figcaption><a href="/wiki/Hinrihs_Loze" title="Hinrihs Loze">Hinrihs Loze</a> <a href="/wiki/R%C4%ABga" title="Rīga">Rīgā</a> Centrālajā dzelzceļa stacijā</figcaption></figure> <p><a href="/wiki/Otrais_pasaules_kar%C5%A1" title="Otrais pasaules karš">Otrā pasaules kara</a> darbība Latvijā sākās 1941. gada 22. jūnijā ar <a href="/wiki/Luftwaffe" title="Luftwaffe">Vācijas kara aviācijas</a> uzlidojumiem Liepājas, Jelgavas un Ventspils kara lidlaukiem un ostām, bet pilnīgu <a href="/wiki/Latvijas_okup%C4%81cijas_hronolo%C4%A3ija_1941._gad%C4%81" class="mw-redirect" title="Latvijas okupācijas hronoloģija 1941. gadā">Latvijas okupāciju</a> Vācijas armija pabeidza 8. jūlijā. Iekaroto teritoriju pārvaldei <a href="/wiki/Tre%C5%A1ais_reihs" title="Trešais reihs">Trešais reihs</a> izveidoja sazarotu pārvaldes struktūru. Tās galvgalī bija Okupēto austrumu apgabalu ministrija (<i><a href="/wiki/V%C4%81cu_valoda" title="Vācu valoda">vāciski</a>: Reichministerium für die besetzten Ostgebiete</i>) <a href="/w/index.php?title=Reihsleiters&action=edit&redlink=1" class="new" title="Reihsleiters (vēl nav uzrakstīts)">reihsleitera</a> <a href="/wiki/Alfr%C4%93ds_Rozenbergs" title="Alfrēds Rozenbergs">Alfrēda Rozenberga</a> vadībā. Latvija, līdz ar pārējām Baltijas valstīm, <a href="/wiki/Baltkrievija" title="Baltkrievija">Baltkrieviju</a> un <a href="/wiki/Polija" title="Polija">Polijas</a> austrumu daļu tika iekļautas vienā no šīs ministrijas struktūrvienībām — reihskomisariatā <a href="/wiki/Ostlande" title="Ostlande">Ostlande</a> (<i><a href="/wiki/V%C4%81cu_valoda" title="Vācu valoda">vāciski</a>: Reichskommissariat Ostland</i>), kuru pārvaldīja reihskomisārs <a href="/wiki/Hinrihs_Loze" title="Hinrihs Loze">Hinrihs Loze</a> (<i>Hinrich Lohse</i>). Okupētajām valstīm tika piešķirts ģenerālapgabalu (<i><a href="/wiki/V%C4%81cu_valoda" title="Vācu valoda">vāciski</a>: Generalbezirk</i>) statuss. Saskaņā ar šo shēmu <a href="/wiki/Latvijas_%C4%A3ener%C4%81lapgabals" title="Latvijas ģenerālapgabals">Latvijas ģenerālapgabalu</a> pārvaldīja ģenerālkomisārs <a href="/wiki/Oto_Heinrihs_Drekslers" class="mw-redirect" title="Oto Heinrihs Drekslers">Oto Heinrihs Drekslers</a>. Tas dalījās vēl sīkākās struktūrvienībās — novadu komisariātos, kuri tālāk sadalījās apriņķos un pagastos. Vācu pārvaldes un represīvās iestādes noteica praktiski visus Latvijas dzīves būtiskos jautājumus, lai gan civilās pārvaldes struktūras zemākajos līmeņos tika pieļauta arī Latvijas vietējo iedzīvotāju iesaistīšana. </p><p>1943. gada sākumā, saasinoties stāvoklim frontē, tika dibināts <a href="/wiki/Latvie%C5%A1u_le%C4%A3ions" title="Latviešu leģions">Latviešu SS brīvprātīgo leģions</a>, kurā, pretēji nosaukumam, karotājus mobilizēja. Mobilizāciju atviegloja pirms kara veiktās PSRS represijas pret iedzīvotājiem. Par leģiona ģenerālinspektoru tika iecelts ģenerālis <a href="/wiki/R%C5%ABdolfs_Bangerskis" title="Rūdolfs Bangerskis">Rūdolfs Bangerskis</a>, viņam nebija tiesību leģionam dot tiešas pavēles — tā bija vācu komandieru prerogatīva. </p><p>Latvijā vācu okupācijas laikā tika izveidota plaša represīvā sistēma, kas tika izvērsta jau no pirmajām okupācijas dienām. Galveno lomu šajā jomā spēlēja vācu Drošības policija un Drošības dienests. Tika iesākta <a href="/wiki/Geto" title="Geto">geto</a>, <a href="/wiki/Koncentr%C4%81cijas_nometne" title="Koncentrācijas nometne">koncentrācijas nometņu</a> un <a href="/wiki/Cietums" title="Cietums">cietumu</a> sistēmas izveidošana. <a href="/wiki/Latvijas_ebreji" title="Latvijas ebreji">Latvijas ebreji</a>, kuri šeit dzīvoja daudzus gadsimtus, tika gandrīz pilnīgi iznīcināti. Šajos noziegumos piedalījās arī <a href="/wiki/Ar%C4%81ja_komanda" title="Arāja komanda">Arāja komanda</a>. </p><p>Saimnieciskās politikas jomā Vācija bija ieinteresēta maksimālā okupēto zemju ekspluatācijā, it īpaši to valstu, kas atradās frontes tuvumā, ar mērķi pēc iespējas operatīvāk un lētāk nodrošināt karojošo armiju vajadzības. Ekspluatēta tika arī Latvija. Tādēļ okupācijas sākumā vācieši nedomāja novērst PSRS ekspropriācijas un nacionalizācijas sekas. Tieši otrādi, Latvijā sagrābtie īpašumi tika uzskatīti par reiha kara laupījumu un tika izmantoti tā militāro mērķu interesēs. Tādēļ par Latvijas tautsaimniecības attīstību vācu okupācijas laikā grūti runāt. Tikai vēlāk, redzot, ka valsts īpašumi tiek apsaimniekoti neefektīvi, okupācijas pārvaldes iestādes 1943. gada sākumā izšķīrās par daļas nelielo uzņēmumu privatizāciju. </p><p>1944. gada 17. martā 200 prominenti Latvijas pilsoņi parakstīja <a href="/wiki/Latvijas_Centr%C4%81l%C4%81_padome" title="Latvijas Centrālā padome">Latvijas Centrālās padomes</a> (LCP) <a href="/wiki/Latvijas_Centr%C4%81l%C4%81s_padomes_memorands" title="Latvijas Centrālās padomes memorands">memorandu</a>, prasot atjaunot Latvijas Republikas suverenitāti.<sup id="cite_ref-36" class="reference"><a href="#cite_note-36"><span class="cite-bracket">[</span>36<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> 1944. gada 8. septembrī LCP Rīgā pieņēma «<a href="/wiki/Deklar%C4%81cija_par_Latvijas_valsts_atjauno%C5%A1anu" title="Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu">Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu</a>» kura deva pamatu <a href="/wiki/Latvijas_nacion%C4%81lie_partiz%C4%81ni" title="Latvijas nacionālie partizāni">nacionālo partizānu</a> kustībai. Vācu okupācijas noslēgumā, kad no 1944. gada jūlija līdz 1945. gada maijam Latvijas teritorijā atkal norisinājās smagas <a href="/wiki/Latvijas_okup%C4%81cijas_hronolo%C4%A3ija_(1944%E2%80%941945)" title="Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)">kaujas starp divu lielvalstu armijām</a>, par Latvijas neatkarību pastāvēja ģenerāļa <a href="/wiki/J%C4%81nis_Kurelis" title="Jānis Kurelis">Jāņa Kureļa</a> grupa. Trešā reiha vadība sāka solīt zināmu autonomiju Latvijai piešķirt tikai pēc kara. Pēdējais solis šajā virzienā bija Latvijas Nacionālās padomes sasaukšana <a href="/wiki/Potsdama" title="Potsdama">Potsdamā</a> 1945. gada 20. februārī, kura ievēlēja <a href="/wiki/Latvijas_Nacion%C4%81l%C4%81_komiteja" title="Latvijas Nacionālā komiteja">Latvijas Nacionālo komiteju</a> (LNK), par kuras vadītāju iecēla leģiona ģenerālinspektoru Rūdolfu Bangerski. LNK praktiskā loma aprobežojās galvenokārt ar palīdzības sniegšanu bēgļiem. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Latvijas_PSR">Latvijas PSR</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=26" title="Labot sadaļu: Latvijas PSR" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=26" title="Labot sadaļas vikikodu: Latvijas PSR"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Latvijas_PSR" title="Latvijas PSR">Latvijas PSR</a> </i></div></dd></dl> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953%E2%80%931990).svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fa/Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_%281953%E2%80%931990%29.svg/200px-Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_%281953%E2%80%931990%29.svg.png" decoding="async" width="200" height="100" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fa/Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_%281953%E2%80%931990%29.svg/300px-Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_%281953%E2%80%931990%29.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fa/Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_%281953%E2%80%931990%29.svg/400px-Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_%281953%E2%80%931990%29.svg.png 2x" data-file-width="1200" data-file-height="600" /></a><figcaption><a href="/wiki/Latvijas_PSR_karogs" title="Latvijas PSR karogs">Latvijas PSR karogs</a></figcaption></figure> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Berklavs_un_Pel%C5%A1e.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/2/22/Berklavs_un_Pel%C5%A1e.jpg/200px-Berklavs_un_Pel%C5%A1e.jpg" decoding="async" width="200" height="140" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/2/22/Berklavs_un_Pel%C5%A1e.jpg 1.5x" data-file-width="284" data-file-height="199" /></a><figcaption><a href="/wiki/Eduards_Berklavs" title="Eduards Berklavs">Eduards Berklavs</a> (pa kreisi) un <a href="/wiki/Arv%C4%ABds_Pel%C5%A1e" title="Arvīds Pelše">Arvīds Pelše</a> (pa labi)</figcaption></figure> <p>Drīz pēc Vācijas kapitulēšanas 1945. gada 9. maijā visa Latvijas teritorija nokļuva PSRS kontrolē, kas ilga līdz valsts neatkarības atjaunošanai 1990. gada 4. maijā. Mūsdienās Latvijas historiogrāfijā šo periodu sauc par atkārtoto padomju okupāciju. Tas tā ir atzīts arī ASV un Rietumeiropā, lai gan <a href="/wiki/Krievija" title="Krievija">Krievija</a> pret šādu traktējumu iebilst. </p><p>Pēc <a href="/wiki/Latvijas_okup%C4%81cijas_hronolo%C4%A3ija_(1944%E2%80%941945)" title="Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)">Sarkanās armijas atkārtotā iebrukuma</a> vairāki tūkstoši latviešu uzsāka bruņotu pretošanos okupācijas varai. <a href="/wiki/Latvijas_nacion%C4%81lie_partiz%C4%81ni" title="Latvijas nacionālie partizāni">Nacionālo partizānu</a> cīņas ilga līdz 1959. gadam, bet pēdējais mežabrālis <a href="/wiki/J%C4%81nis_P%C4%ABnups" title="Jānis Pīnups">Jānis Pīnups</a> legalizējās tikai 1995. gadā. </p><p>Tūlīt pēc kara sākās Latvijas administratīvi teritoriālā pārveide, to pielāgojot PSRS pastāvošajai sistēmai un izveidojot ciemu padomes pagastu vietā un rajonus apriņķu vietā. Zemniekus piespieda stāties <a href="/wiki/Kolhozs" title="Kolhozs">kolhozos</a>. Padomju varai nepatīkamas informācijas izplatīšanās ierobežošanai 1947. gadā tika ieslēgti <a href="/w/index.php?title=Radiotrauc%C4%93t%C4%81js&action=edit&redlink=1" class="new" title="Radiotraucētājs (vēl nav uzrakstīts)">radiotraucētāji</a>, kuri neļāva klausīties ārzemju radiostacijas.<sup id="cite_ref-37" class="reference"><a href="#cite_note-37"><span class="cite-bracket">[</span>37<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Tomēr, lai parādītu sociālisma rūpes par latviešu kultūru, dāsni tika atbalstīti <a href="/wiki/Dziesmusv%C4%93tki" class="mw-redirect" title="Dziesmusvētki">Dziesmusvētki</a>. 1948. gadā pirmoreiz svētkos piedalījās arī deju kolektīvi. Visās dzīves jomās galvenā loma bija <a href="/wiki/Latvijas_Komunistisk%C4%81_partija" title="Latvijas Komunistiskā partija">Latvijas Komunistiskajai partijai</a> un tajā pēc „demokrātiskā centrālisma” principa vara bija koncentrēta augstākajā institūcijā — Centrālajā komitejā (LKP CK). Taču arī tās patstāvība bija ierobežota, svarīgākos lēmumus pieņēma PSKP CK funkcionāri Maskavā, faktiski <a href="/wiki/PSKP_CK_politbirojs" class="mw-redirect" title="PSKP CK politbirojs">PSKP CK politbirojs</a>. </p><p>Netiekot galā ar pretošanās kustību, padomju režīms tūlīt pēc kara un arī tālākajos gados izvērsa masveida represijas. <a href="/wiki/1949._gada_marta_deport%C4%81cijas" title="1949. gada marta deportācijas">1949. gada marta deportācijās</a> uz Sibīriju izsūtīja 42 133 Latvijas iedzīvotāju. Pēc dažādu ekspertu vērtējuma kopējais padomju režīma politiski represēto Latvijas iedzīvotāju skaits no 1940. līdz 1953. gadam lēšams 140 000 — 190 000 cilvēku robežās, vai pat vairāk, līdz 240 000.<sup id="cite_ref-38" class="reference"><a href="#cite_note-38"><span class="cite-bracket">[</span>38<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>Tautsaimniecībā tika ieviesta <a href="/w/index.php?title=Centraliz%C4%93t%C4%81_pl%C4%81no%C5%A1ana&action=edit&redlink=1" class="new" title="Centralizētā plānošana (vēl nav uzrakstīts)">centralizētās plānošanas ekonomika</a>, kuras pamatā bija centralizēti piecgadu plāni, sadalīti gada plānos, kuru izpilde bija obligāta. Plānos tika izmantotas daudzas Latvijas priekšrocības — attīstīta infrastruktūra, vēl kopš 19. gadsimta plaša rūpnieciskā bāze, ērtas ostas, kvalificēts darbaspēks. Tādēļ padomju plāni Latvijā paredzēja paātrinātu rūpniecības attīstību. Tiesa, vēl pirmā padomju okupācijas gada politisko represiju laikā, kara gados un represiju turpinājumā pēc kara, liela daļa speciālistu dažādās jomās bija zaudēti. Daļa no viņiem, lai izvairītos no represijām, devās emigrācijā uz Rietumvalstīm. Tādēļ, kā arī Latvijas nelielā iedzīvotāju dabiskā pieauguma dēļ, vietējā darbaspēka un speciālistu skaits bija neatbilstošs ambiciozajiem rūpniecības attīstības plāniem. Lai tos mēģinātu aizvietot un turpmāk attīstītu ekonomiku, PSRS un arī vietējā vadība veicināja masveida darbaspēka ieplūšanu no citām republikām, it īpaši no Krievijas un <a href="/wiki/Baltkrievija" title="Baltkrievija">Baltkrievijas</a>. Iebraucējiem bija priekšroka dzīvokļu iegūšanā. Pie Latvijas iedzīvotājiem tika pieskaitīti visi padomju armijā un flotē šeit dienošie karavīri un tie, tāpat kā pamatiedzīvotāji, pat piedalījās vienpartejiskajās vēlēšanās. Maskavai paklausīgā LPSR valdība, it īpaši pēc <a href="/wiki/Nacion%C4%81lkomunisti" title="Nacionālkomunisti">nacionālkomunistu</a> (<a href="/wiki/Eduards_Berklavs" title="Eduards Berklavs">Eduards Berklavs</a>, <a href="/wiki/Pauls_Dz%C4%93rve" title="Pauls Dzērve">Pauls Dzērve</a>, <a href="/wiki/Voldem%C4%81rs_Kalpi%C5%86%C5%A1" title="Voldemārs Kalpiņš">Voldemārs Kalpiņš</a>, <a href="/wiki/Indri%C4%B7is_Pinksis" title="Indriķis Pinksis">Indriķis Pinksis</a>, <a href="/wiki/Vilis_Kr%C5%ABmi%C5%86%C5%A1" title="Vilis Krūmiņš">Vilis Krūmiņš</a> u.c.) pretdarbības sagraušanas piecdesmito gadu beigās, patstāvīgi aicināja un pat mērķtiecīgi vervēja darbaspēku, kas tika atspoguļots <a href="/wiki/17_latvie%C5%A1u_komunistu_v%C4%93stule" title="17 latviešu komunistu vēstule">17 latviešu komunistu vēstulē</a> uc.<sup id="cite_ref-39" class="reference"><a href="#cite_note-39"><span class="cite-bracket">[</span>39<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> <a href="/wiki/Hru%C5%A1%C4%8Dova_atkusnis" class="mw-redirect" title="Hruščova atkusnis">Hruščova atkušņa</a> laikā aizliedza svinēt Līgo svētkus. Bija aizliegts svinēt Ziemassvētkus utt. Attiecīgi notika mācību grāmatu pārrakstīšana un izglītības sistēmas veidošana. </p><p>Maskavas funkcionāri neuzticējās vietējiem iedzīvotājiem, stingri kontrolējot un ierobežojot to iespējas izvirzīties augstākos valsts vai tautsaimniecības amatos. Valdošajos amatos tika iecelti krievi vai Krievijas latvieši, kuri bija daļēji pārkrievojušies, tāpēc lietvedība tika veikta krieviski vai labākā gadījumā dublēta. Pat Maskavai uzticīgais LPSR LKP CK pirmais sekretārs <a href="/wiki/J%C4%81nis_Kalnb%C4%93rzi%C5%86%C5%A1" title="Jānis Kalnbērziņš">Jānis Kalnbērziņš</a> 1953. gadā atzina, ka LPSR vadošos amatos vairākums cilvēku neprot latviešu valodu un slikti pazīst vietējos apstākļus.<sup id="cite_ref-40" class="reference"><a href="#cite_note-40"><span class="cite-bracket">[</span>40<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Darbojās masu informācijas līdzekļu cenzūra. Tika arī aizliegta periodika un grāmatas, kas bija izdotas pirms 1940. gada. </p><p>Ārēji starpnacionālās nesaskaņas vai konflikti visā PSRS laikā bija samērā reta parādība, taču tikai tādēļ ka tos slāpēja represīvā sistēma. Valsts Drošības Komiteja fiksēja visus ticīgos un citādi domājošos. Notika pat to cilvēku dzenāšana, kuri nolika svecītes pie Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru kapiem. </p><p>Latvijas tautsaimniecība, īstenojot PSRS pieņemto <a href="/wiki/Industrializ%C4%81cija" title="Industrializācija">industrializācijas</a> un lauksaimniecības <a href="/wiki/Kolektiviz%C4%81cija_PSRS" title="Kolektivizācija PSRS">kolektivizācijas</a> politiku, līdz sešdesmito gadu beigām, lai arī pretrunīgi, salīdzinot ar citām PSRS republikām, samērā veiksmīgi attīstījās, tomēr atpalicība no Rietumvalstīm pieauga, it īpaši, runājot par Latvijas attīstības kvalitāti (apkārtējās vides aizsardzība, dzīves kvalitāte u.c.).<sup id="cite_ref-41" class="reference"><a href="#cite_note-41"><span class="cite-bracket">[</span>41<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Lai cilvēki nevarētu novērtēt reālo stāvokli tika slāpētas rietumu radiostacijas. </p><p>Laika posmā no 1961. līdz 1979. gadam tika uzcelti <a href="/wiki/P%C4%BCavi%C5%86u_HES" title="Pļaviņu HES">Pļaviņu HES</a>, <a href="/wiki/R%C4%ABgas_HES" title="Rīgas HES">Rīgas HES</a> un <a href="/wiki/%C4%B6eguma_HES" title="Ķeguma HES">Ķeguma HES-2</a>, kas joprojām darbojas, ir videi draudzīgi, un nodrošina vairāk nekā pusi no Latvijas elektroenerģijas pieprasījuma.<sup id="cite_ref-42" class="reference"><a href="#cite_note-42"><span class="cite-bracket">[</span>42<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>Taču septiņdesmitajos un it īpaši astoņdesmitajos gados arvien skaidrāk sāka izpausties ekonomikas stagnācijas pazīmes, saimnieciskajā apritē palielinājās deficīts gan izejvielu, gan starpnozaru produkcijas, gan arī gala produktu, tai skaitā plaša patēriņa preču jomā, kritās iedzīvotāju dzīves līmenis.<sup id="cite_ref-43" class="reference"><a href="#cite_note-43"><span class="cite-bracket">[</span>43<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Bija aizliegts prasīt latviešu valodas zināšanas medicīnas, izglītības un apkalpojošās sfēras darbiniekiem. Tomēr neskatoties iedzīvotāju pieaugošo neapmierinātību ar ekonomiskajām un sociālajām problēmām, PSRS un līdz ar to arī <a href="/wiki/Latvijas_PSR" title="Latvijas PSR">Latvijas PSR</a> un citu padomju republiku vadības vilcinājās ar reformu uzsākšanu. Parādās preču iegādes taloni. </p><p>Nākot pie varas jaunai PSKP ideologu un politiķu paaudzei <a href="/wiki/Mihails_Gorba%C4%8Dovs" title="Mihails Gorbačovs">Mihaila Gorbačova</a> vadībā, daļējas reformas gan tika uzsāktas. To būtību atspoguļoja tādi jēdzieni, kā <a href="/wiki/Glasnostj" title="Glasnostj">Glasnostj</a> (Atklātība) un <a href="/wiki/Perestroika" title="Perestroika">Perestroika</a> (<a href="/wiki/P%C4%81rb%C5%ABve" class="mw-redirect" title="Pārbūve">Pārbūve</a>). Reformas bij domātas PSRS ekonomikas uzlabošanai palielinot uzņēmumu patstāvību un pieļaujot privātu uzņēmumu („kooperatīvu”) rašanos, kas bija pirmie kapitālisma iedīgļi PSRS ekonomikā. Tomēr tās nebija virzītas uz principiālo sociālistiskās plānsaimniecības sistēmas nomaiņu. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Neatkarības_atjaunošanas_periods"><span id="Neatkar.C4.ABbas_atjauno.C5.A1anas_periods"></span>Neatkarības atjaunošanas periods</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=27" title="Labot sadaļu: Neatkarības atjaunošanas periods" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=27" title="Labot sadaļas vikikodu: Neatkarības atjaunošanas periods"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Dziesmot%C4%81_revol%C5%ABcija" title="Dziesmotā revolūcija">Dziesmotā revolūcija</a> </i></div></dd></dl> <p>Latvijas neatkarības atgūšanu veicināja virkne apstākļu un notikumu PSRS un Latvijā astoņdesmito gadu otrajā pusē. To loģiskā ķēde aizsākās līdz ar <a href="/wiki/Mihails_Gorba%C4%8Dovs" title="Mihails Gorbačovs">M. Gorbačova</a> veiktajām reformām pēc viņa kļūšanas par PSKP ģenerālsekretāru 1985. gada aprīlī. Jau pašā šīs politikas īstenošanas sākumā, tā vērsās pret paša M. Gorbačova politisko nostāju citās jomās — PSRS un sociālisma sistēmas saglabāšanu, kaut arī liberalizētā veidā (sociālisms ar cilvēka seju). Tā 1986. gada septembrī PSRS un ASV sabiedrisko pārstāvju <a href="/wiki/%C4%8Catokvas_konference" class="mw-redirect" title="Čatokvas konference">Čatokvas konferencē</a> <a href="/wiki/J%C5%ABrmala" title="Jūrmala">Jūrmalā</a>, ASV pārstāvji atklāti paziņoja, ka tās nekad nav atzinušas un neatzīst 1940. gadā notikušo Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Sabiedrisko_kustību_veidošanās"><span id="Sabiedrisko_kust.C4.ABbu_veido.C5.A1an.C4.81s"></span>Sabiedrisko kustību veidošanās</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=28" title="Labot sadaļu: Sabiedrisko kustību veidošanās" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=28" title="Labot sadaļas vikikodu: Sabiedrisko kustību veidošanās"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Helsinki-86_14061987.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/4/4d/Helsinki-86_14061987.jpg/200px-Helsinki-86_14061987.jpg" decoding="async" width="200" height="146" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/4/4d/Helsinki-86_14061987.jpg/300px-Helsinki-86_14061987.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/4/4d/Helsinki-86_14061987.jpg 2x" data-file-width="320" data-file-height="233" /></a><figcaption>Cilvēktiesību aizstāvības grupas „<a href="/wiki/Helsinki-86" title="Helsinki-86">Helsinki-86</a>” gājiens ziedu nolikšanai pie Brīvības pieminekļa Rīgā 1987. gada 14. jūnijā</figcaption></figure> <p>Agrāk stingri aizliegti pasākumi Latvijā sāka noritēt viens pēc otra. Tā, 1986. gadā tika izveidota cilvēktiesību aizstāvības grupa „<a href="/wiki/Helsinki-86" title="Helsinki-86">Helsinki-86</a>”. Šī grupa 1987. gada 14. jūnijā — 1941. gada deportāciju gadadienā, noorganizēja ziedu nolikšanu pie <a href="/wiki/Br%C4%ABv%C4%ABbas_piemineklis" title="Brīvības piemineklis">Brīvības pieminekļa</a>. Tā paša gada 23. augustā arī pie Brīvības pieminekļa notika protesta mītiņš sakarā ar Molotova — Ribentropa pakta parakstīšanas gadadienu. Drīz tika atļauta publiska <a href="/wiki/J%C4%81%C5%86i" title="Jāņi">Jāņu</a> svinēšana.<sup id="cite_ref-44" class="reference"><a href="#cite_note-44"><span class="cite-bracket">[</span>44<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>Zīmīgs notikums bija arī <a href="/wiki/Latvijas_Rakstnieku_savien%C4%ABba" title="Latvijas Rakstnieku savienība">Latvijas Rakstnieku savienības</a> valdes paplašinātais plēnums 1988. gada 1. — 2. jūnijā, kur pirmo reizi tika atklāti izteikti apgalvojumi, ka sakarā ar nekontrolēto imigrāciju, <a href="/wiki/Latvie%C5%A1u_valoda" title="Latviešu valoda">latviešu valodas</a> ierobežošanu, apkārtējās vides piesārņošanu, deformēto rūpniecības attīstību un citiem iemesliem Latvijas demogrāfiskā situācija kļuvusi dramatiska. Lielu rezonansi izraisīja pazīstamā politiskā komentētāja <a href="/wiki/Mavriks_Vulfsons" title="Mavriks Vulfsons">Mavrika Vulfsona</a> paziņojums, ka Latvijā 1940. gadā notikusi nevis sociālistiskā revolūcija, kā to traktēja oficiālā vēsture, bet gan neatkarīgas valsts okupācija no PSRS puses. Dažus mēnešus vēlāk — 1988. gada 8. — 9. oktobrī tika nodibināta <a href="/wiki/Latvijas_Tautas_fronte" title="Latvijas Tautas fronte">Latvijas Tautas fronte</a> (LTF), kas kļuva par noteicošo politisko spēku Latvijā, kurš saliedēja lielāko sabiedrības daļu neatkarības atgūšanai. Par LTF pirmo priekšsēdētāju tika ievēlēts žurnālists <a href="/wiki/Dainis_%C4%AAv%C4%81ns" title="Dainis Īvāns">Dainis Īvāns</a>. Kā opozīcija LTF, 1989. gada 7. janvārī tika nodibināta <a href="/wiki/Internacion%C4%81l%C4%81_Darba%C4%BCau%C5%BEu_fronte" title="Internacionālā Darbaļaužu fronte">Internacionālā Darbaļaužu fronte</a> (Interfronte), kas iestājās par Latvijas attīstību PSRS sastāvā, kā arī par sociālisma saglabāšanu un nostiprināšanu. Par Interfrontes vadītājiem kļuva <a href="/w/index.php?title=Igors_Lopatins&action=edit&redlink=1" class="new" title="Igors Lopatins (vēl nav uzrakstīts)">Igors Lopatins</a> un <a href="/wiki/Anatolijs_Aleksejevs" title="Anatolijs Aleksejevs">Anatolijs Aleksejevs</a>. Politiskie spēki, kuri iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu, nebija monolīti — līdztekus LTF izveidojās arī <a href="/wiki/Latvijas_Nacion%C4%81l%C4%81s_neatkar%C4%ABbas_kust%C4%ABba" title="Latvijas Nacionālās neatkarības kustība">Latvijas Nacionālās neatkarības kustība</a> (LNNK), savu darbību turpināja arī „Helsinki-86”, 1989. gada decembrī sāka veidoties <a href="/wiki/Latvijas_Republikas_Pilso%C5%86u_Kongress" title="Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress">Pilsoņu kongress</a> u. c. </p><p>50 gadus pēc <a href="/wiki/Molotova%E2%80%94R%C4%ABbentropa_pakts" class="mw-redirect" title="Molotova—Rībentropa pakts">Molotova — Rībentropa pakta</a> parakstīšanas 1989. gada 23. augustā notika <a href="/wiki/Baltijas_ce%C4%BC%C5%A1" title="Baltijas ceļš">Baltijas ceļa</a> akcija, ko organizēja LTF kopā ar Igaunijas Tautas fronti un Lietuvas kustību „<a href="/wiki/Saj%C5%ABdis" title="Sajūdis">Sajūdis</a>”. Apmēram 2 miljoni cilvēku sadevušies rokās veidoja gandrīz 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Neatkarības_deklarācijas_pieņemšana"><span id="Neatkar.C4.ABbas_deklar.C4.81cijas_pie.C5.86em.C5.A1ana"></span>Neatkarības deklarācijas pieņemšana</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=29" title="Labot sadaļu: Neatkarības deklarācijas pieņemšana" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=29" title="Labot sadaļas vikikodu: Neatkarības deklarācijas pieņemšana"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Par_Latvijas_Republikas_neatkar%C4%ABbas_atjauno%C5%A1anu" title="Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu">Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu</a> </i></div></dd></dl> <p>Pēc politisko partiju, sabiedrisko organizāciju un kustību politiskās noslāņošanās dalīšanās notika arī LPSR Augstākajā padomē. Tās sēdē 1989. gada 27. jūlijā šī šķelšanās vēl neizpaudās un samērā vienprātīgi tika pieņemts likumprojekts <i>Par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību</i>. Taču <a href="/wiki/LPSR_Augst%C4%81k%C4%81s_Padomes_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas_1990._gad%C4%81" class="mw-redirect" title="LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā">1990. gada marta un aprīļa vēlēšanās</a>, kurās piedalījās 81,3% no balsstiesīgajiem, ievēlētajā Augstākajā padomē jau bija izveidojušās divas politisko partiju grupas. Viena iestājās par Latvijas neatkarību un tirgus reformām, apvienojoties ap LTF frakciju (134 deputāti no 201), bet otra grupa, kurā galveno lomu spēlēja „<a href="/w/index.php?title=L%C4%ABdzties%C4%ABba_(frakcija)&action=edit&redlink=1" class="new" title="Līdztiesība (frakcija) (vēl nav uzrakstīts)">Līdztiesība</a>” (57 deputāti), iestājās par <a href="/wiki/Soci%C4%81lisms" title="Sociālisms">sociālismu</a> un dalību PSRS. 1990. gada aprīlī šķelšanās notika arī Latvijas komunistiskajā partijā un tā sadalījās divās daļās. Lielākā daļa palika <a href="/wiki/Padomju_Savien%C4%ABbas_Komunistisk%C4%81_partija" title="Padomju Savienības Komunistiskā partija">PSKP</a> sastāvā, un par tās pirmo sekretāru ievēlēja <a href="/wiki/Alfr%C4%93ds_Rubiks" title="Alfrēds Rubiks">Alfrēdu Rubiku</a>, bet otra daļa pārtapa par <a href="/wiki/Latvijas_Neatkar%C4%ABg%C4%81_komunistisk%C4%81_partija" class="mw-redirect" title="Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija">Latvijas Neatkarīgo komunistisko partiju</a> (nacionālkomunisti), un par tās vadītāju kļuva <a href="/wiki/Ivars_%C4%B6ezbers" class="mw-redirect" title="Ivars Ķezbers">Ivars Ķezbers</a>. </p><p>Augstākās Padomes pirmajā sesijā 1990. gada 4. maijā notika LTF frakcijas ierosinātais balsojums par <a href="/wiki/Deklar%C4%81cijas_%22Par_Latvijas_Republikas_neatkar%C4%ABbas_atjauno%C5%A1anu%22_pie%C5%86em%C5%A1ana" class="mw-redirect" title="Deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" pieņemšana">deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu</a> pieņemšanu. Lai likumdevēji deklarāciju atbalstītu, bija nepieciešams 2/3 no deputātu skaita atbalsts jeb 132 balsis. Balsošanā „Līdztiesība” un tās sabiedrotie nepiedalījās, jo bija atstājusi sēžu zāli. Par Deklarāciju nobalsoja 138 deputāti, 1 atturējās un tā tika pieņemta. Kaut arī Neatkarības deklarācijas pieņemšana vēl nenozīmēja, ka Latvijas Republika tiešām ir neatkarīga, tomēr līdz ar to sākās valsts atjaunošanas periods. Jau 14. maijā M. Gorbačovs parakstīja dekrētu, kurā Latvijas, tāpat kā <a href="/wiki/Igaunija" title="Igaunija">Igaunijas</a> un <a href="/wiki/Lietuva" title="Lietuva">Lietuvas</a> deklarācijas tika pasludinātas par neatbilstošām <a href="/wiki/PSRS_Konstit%C5%ABcija" title="PSRS Konstitūcija">PSRS Konstitūcijai</a> un citiem PSRS likumiem. Līdz ar to arvien vairāk saasinājās politisko spēku <i>par</i> un <i>pret</i> Latvijas neatkarību konfrontācija. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Reformu_sākums"><span id="Reformu_s.C4.81kums"></span>Reformu sākums</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=30" title="Labot sadaļu: Reformu sākums" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=30" title="Labot sadaļas vikikodu: Reformu sākums"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Dažas dienas pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas — 1990. gada 7. maijā, — Augstākā padomes sēdē par Ministru prezidentu ievēlēja vienu no LTF līderiem — <a href="/wiki/Ivars_Godmanis" title="Ivars Godmanis">Ivaru Godmani</a> un uzdeva viņam sastādīt valdību. Šajā sēdē I.Godmanis izklāstīja arī savu redzējumu par galvenajiem jaunās valdības darbības mērķiem un virzieniem. Tie bija: attiecību noregulēšana ar <a href="/wiki/Krievijas_PFSR" title="Krievijas PFSR">Krievijas PFSR</a>, sadarbība ar <a href="/wiki/Baltijas_valstis" title="Baltijas valstis">Baltijas valstīm</a> un citām bijušās PSRS republikām, republikas īpašuma saglabāšana, tirgus ekonomikas attīstīšana u.c. Šīs I. Godmaņa tēzes kļuva par pamatu jaunizveidotās valdības politikai vairāku nākamo gadu laikā.<sup id="cite_ref-45" class="reference"><a href="#cite_note-45"><span class="cite-bracket">[</span>45<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>Jāatzīmē, ka ne visi I.Godmaņa valdības sākotnēji plāni īstenojās dzīvē. Tā Latvijas "<a href="/wiki/Finlandiz%C4%81cija" title="Finlandizācija">finlandizācijas</a>" modelis, ko I. Godmanis bija piedāvājis, praksē nerealizējās. Tā vietā arvien ciešāka politiskā un ekonomiskā sadarbība izvērsās starp Baltijas valstīm, kā arī ar Rietumvalstīm, it īpaši <a href="/wiki/Skandin%C4%81vija" title="Skandināvija">Skandināviju</a>.<sup id="cite_ref-46" class="reference"><a href="#cite_note-46"><span class="cite-bracket">[</span>46<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Tāpat neveiksmīgs izrādījās decentralizētais <a href="/wiki/Privatiz%C4%81cija" title="Privatizācija">privatizācijas</a> modelis, kad atbildība par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju tika uzticēta nozaru ministrijām un pašvaldībām. Uz vairākiem gadiem tika aizkavēta privatizācija, bet valsts mēģinājumi dažādiem līdzekļiem atbalstīt krīzē nonākušos uzņēmumus, nedeva cerētos rezultātus. Joprojām saglabājoties faktiskai ekonomiskai atkarībai no PSRS, Latvijas Republikā turpināja pasliktināties vispārējā ekonomiskā situācija, kritās arī iedzīvotāju dzīves līmenis. </p><p>1990. gada otrajā pusē Latvijā tika uzsāktas ekonomiskās reformas. Kā viens no pirmajiem stratēģisku reformu pasākumiem bija agrārā reforma, ko ievadīja LR Augstākās padomes lēmums „Par agrāro reformu Latvijas Republikā”.<sup id="cite_ref-47" class="reference"><a href="#cite_note-47"><span class="cite-bracket">[</span>47<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Drīz pēc tam (1990. gada 31. jūlijā) tika pieņemts Augstākās padomes lēmums par neatkarīgas <a href="/wiki/Latvijas_Banka" title="Latvijas Banka">Latvijas Bankas</a> izveidošanu, bet 1990. gada 3. augustā tika pieņemts lēmums par valdības tautsaimniecības attīstības programmu. Tomēr līdz pat 1992. gada pavasarim, kad joprojām apgrozībā vēl bija PSRS naudas vienība <a href="/wiki/Rublis" title="Rublis">rublis</a>, valstī saglabājās ļoti augsta <a href="/wiki/Infl%C4%81cija" title="Inflācija">inflācija</a>. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Barikāžu_laiks"><span id="Barik.C4.81.C5.BEu_laiks"></span>Barikāžu laiks</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=31" title="Labot sadaļu: Barikāžu laiks" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=31" title="Labot sadaļas vikikodu: Barikāžu laiks"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts un citi raksti: <a href="/wiki/Barik%C4%81%C5%BEu_laiks" title="Barikāžu laiks">Barikāžu laiks</a> un <a href="/wiki/1991._gada_3._marta_aptauja" title="1991. gada 3. marta aptauja">1991. gada 3. marta aptauja</a> </i></div></dd></dl> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Riga_barricade_1991.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a9/Riga_barricade_1991.jpg/200px-Riga_barricade_1991.jpg" decoding="async" width="200" height="140" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a9/Riga_barricade_1991.jpg/300px-Riga_barricade_1991.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a9/Riga_barricade_1991.jpg/400px-Riga_barricade_1991.jpg 2x" data-file-width="2838" data-file-height="1991" /></a><figcaption><a href="/wiki/Barik%C4%81%C5%BEu_laiks" title="Barikāžu laiks">Barikādes Rīgā</a>, kas neļāva Padomju karaspēkam tikt līdz <a href="/wiki/Saeima" title="Saeima">Saeimai</a>, 1991. gada jūlijs</figcaption></figure> <p>1991. gada janvārī notika mēģinājums militāri atjaunot PSRS jurisdikciju neatkarību pasludinājušajās Baltijas valstīs. 1. janvārī <a href="/wiki/R%C4%ABgas_OMON" title="Rīgas OMON">OMON</a> specvienība ieņēma Preses namu un pārtrauca Latvijas neatkarību atbalstošo izdevumu drukāšanu, 7. janvārī PSRS Aizsardzības ministrs izdeva pavēli nosūtīt uz Baltiju desanta karaspēka vienības. <a href="/wiki/Interfronte" class="mw-redirect" title="Interfronte">Interfronte</a> pieprasīja Ivara Godmaņa valdības atkāpšanos, Tautas fronte izsludināja Vislatvijas manifestāciju valdības atbalstam 13. janvārī. Pēc PSRS karaspēka uzbrukuma <a href="/wiki/Vi%C4%BC%C5%86a" title="Viļņa">Viļņas</a> Televīzijas torņa aizstāvjiem 1991. gada 13. janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu „Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes aizsardzības štāba izveidošanu” un Latvijā sākās <a href="/wiki/Barik%C4%81%C5%BEu_laiks" title="Barikāžu laiks">Barikāžu laiks</a>. Vecrīgā un citviet tika uzceltas barikādes pārvaldes un telekomunikāciju iestāžu aizsardzībai. 14. janvārī OMON iebruka Vecmīlgrāvja milicijas nodaļā, 15. janvārī Minskas IeM augstākās skolas Rīgas filiālē, bet 20. janvārī ieņēma Iekšlietu ministrijas ēku. Aizstāvot to, divi milicijas darbinieki gāja bojā, vairāki ministrijas darbinieki tika ievainoti, gāja bojā arī divi kinooperatori un viens garāmgājējs. </p><p>Barikāžu laiks deva spēcīgu impulsu Latvijas iedzīvotāju apņēmībai panākt valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. <a href="/wiki/1991._gada_3._marta_aptauja" title="1991. gada 3. marta aptauja">1991. gada 3. marta aptaujā</a> piedalījās 87,6% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku nobalsoja 73,7% , bet pret 24,7% iedzīvotāju. Tādējādi 1991. gada 18. martā Dānijas valdība parakstīja protokolu par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku, kurā apstiprināja Latvijas atzīšanu par neatkarīgu valsti, pagaidām gan neatjaunojot oficiālas diplomātiskās attiecības<sup id="cite_ref-48" class="reference"><a href="#cite_note-48"><span class="cite-bracket">[</span>48<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Augusta_pučs_un_diplomātiskā_atzīšana"><span id="Augusta_pu.C4.8Ds_un_diplom.C4.81tisk.C4.81_atz.C4.AB.C5.A1ana"></span>Augusta pučs un diplomātiskā atzīšana</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=32" title="Labot sadaļu: Augusta pučs un diplomātiskā atzīšana" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=32" title="Labot sadaļas vikikodu: Augusta pučs un diplomātiskā atzīšana"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts un citi raksti: <a href="/wiki/Augusta_pu%C4%8Ds" title="Augusta pučs">Augusta pučs</a> un <a href="/wiki/PSRS_Valsts_domes_l%C4%93mums_par_Latvijas_Republikas_neatkar%C4%ABbas_atz%C4%AB%C5%A1anu" title="PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu">PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu</a> </i></div></dd></dl> <p>Pēdējais PSRS mēģinājums militāri pakļaut Latviju notika 1991. gada Maskavas <a href="/wiki/Augusta_pu%C4%8Ds" title="Augusta pučs">Augusta puča</a> laikā. Rīgas ielās patrulēja padomju bruņumašīnas, bet Latvijas Republikas Augstākā Padome 21. augustā pieņēma „<a href="/wiki/Konstitucion%C4%81lais_likums_par_Latvijas_Republikas_valstisko_statusu" class="mw-redirect" title="Konstitucionālais likums par Latvijas Republikas valstisko statusu">Latvijas Republikas Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu</a>”, kas atjaunoja Latvijas Republikas 1920. gada <a href="/wiki/Latvijas_Republikas_Satversme" title="Latvijas Republikas Satversme">Satversmes</a> pilnu darbību un atcēla 1990. gada 4. maija Deklarācijā noteikto pārejas periodu Latvijas valsts varas atjaunošanai <i>de facto</i>. 1991. gada 22. augustā <a href="/wiki/Islande" title="Islande">Islandes</a> valdība atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet 24. augustā <a href="/wiki/D%C4%81nija" title="Dānija">Dānija</a> oficiāli paziņoja, ka ir gatava atjaunot diplomātiskās attiecības ar Latviju. 27. augustā <a href="/wiki/Eiropas_Kopiena" title="Eiropas Kopiena">Eiropas Kopienas</a> dalībvalstis pieņēma Deklarāciju par Baltijas valstīm, uzsverot, ka EK dalībvalstis konsekventi uzskata demokrātiski ievēlēto Latvijas parlamentu un valdību par likumīgu Latvijas tautas pārstāvjiem. 24. augustā <a href="/wiki/Krievijas_PFSR" title="Krievijas PFSR">Krievijas PFSR</a> prezidents <a href="/wiki/Boriss_Je%C4%BCcins" title="Boriss Jeļcins">Boriss Jeļcins</a> parakstīja dekrētu „Par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu”, 2. septembrī <a href="/wiki/Amerikas_Savienot%C4%81s_Valstis" title="Amerikas Savienotās Valstis">ASV</a> paziņoja par gatavību atjaunot diplomātiskās attiecības ar Latviju. 6. septembrī beidzot arī <a href="/wiki/PSRS_Valsts_domes_l%C4%93mums_par_Latvijas_Republikas_neatkar%C4%ABbas_atz%C4%AB%C5%A1anu" title="PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu">PSRS Valsts padome pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu</a>. 17. septembrī Latvija kļuva par pilntiesīgu <a href="/wiki/Apvienoto_N%C4%81ciju_Organiz%C4%81cija" title="Apvienoto Nāciju Organizācija">Apvienoto Nāciju Organizācijas</a> locekli. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Mūsdienu_Latvija"><span id="M.C5.ABsdienu_Latvija"></span>Mūsdienu Latvija</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=33" title="Labot sadaļu: Mūsdienu Latvija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=33" title="Labot sadaļas vikikodu: Mūsdienu Latvija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Latvija" title="Latvija">Latvija</a> </i></div></dd></dl> <p>1992. gada 19. martā sākās Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas, kas tika pabeigta 1994. gadā. Krievijas kontrolē palika tikai Skrundas radiolokācijas stacija, kura tika likvidēta 1998. gadā. 1993. gada janvārī Latvijai piešķīra <a href="/wiki/Starptautisko_t%C4%81lsarunu_kodu_saraksts" title="Starptautisko tālsarunu kodu saraksts">starptautisko tālsarunu kodu</a> +371. </p><p>Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā tika veiktas radikālas saimnieciskas reformas ar brīvā tirgus principu ieviešanu un valsts uzņēmumu privatizāciju. Eksporta iespēju samazināšanās un orientēšanās uz tranzīta un banku pakalpojumiem deformēja Latvijas ekonomiku. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju palielinājās lēni, 1999. gadā sasniedzot tikai 25% no vidējā <a href="/wiki/Eiropas_Savien%C4%ABba" title="Eiropas Savienība">ES</a> līmeņa. Tomēr zemās darba algas un samērā labi izglītotais darbaspēks piesaistīja prāvas ārzemju investīcijas. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Saimnieciskās_krīzes_pārvarēšana_(1992—1997)"><span id="Saimniecisk.C4.81s_kr.C4.ABzes_p.C4.81rvar.C4.93.C5.A1ana_.281992.E2.80.941997.29"></span>Saimnieciskās krīzes pārvarēšana (1992—1997)</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=34" title="Labot sadaļu: Saimnieciskās krīzes pārvarēšana (1992—1997)" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=34" title="Labot sadaļas vikikodu: Saimnieciskās krīzes pārvarēšana (1992—1997)"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>1992. gada 7. maijā apgrozībā tika ieviests <a href="/wiki/Latvijas_rublis" title="Latvijas rublis">Latvijas rublis</a>, bet no 1992. gada 20. jūlija tas kļuva par vienīgo oficiālo maksāšanas līdzekli,<sup id="cite_ref-49" class="reference"><a href="#cite_note-49"><span class="cite-bracket">[</span>49<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> bet, sākot ar 1993. gada 5. martu, arī Latvijas rublis tika aizstāts ar pastāvīgu nacionālo valūtu — <a href="/wiki/Lats" title="Lats">latu</a>. Liela nozīme cīņā ar saimniecisko krīzi, bet vēlāk ekonomiskās attīstības veicināšanā bija starptautiskajām institūcijām. Tā Latvija 1992. gada 19. maijā oficiāli kļuva par <a href="/wiki/Starptautiskais_Val%C5%ABtas_fonds" title="Starptautiskais Valūtas fonds">Starptautiskā Valūtas fonda</a> (SVF) dalībnieci,<sup id="cite_ref-50" class="reference"><a href="#cite_note-50"><span class="cite-bracket">[</span>50<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> bet no tā paša gada 11. augusta <a href="/wiki/Starptautisk%C4%81_Rekonstrukcijas_un_Att%C4%ABst%C4%ABbas_banka_(Pasaules_Banka)" class="mw-redirect" title="Starptautiskā Rekonstrukcijas un Attīstības banka (Pasaules Banka)">Starptautiskās Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (Pasaules Bankas)</a> dalībvalsts. Vēlēšanos iestāties <a href="/wiki/Eiropas_Savien%C4%ABba" title="Eiropas Savienība">Eiropas Savienībā</a> (ES) Latvija oficiāli izteica 1995. gada 27. oktobrī, iesniedzot pieteikumu <a href="/wiki/Sp%C4%81nija" title="Spānija">Spānijai</a> — tajā laikā ES prezidējošajai valstij. </p><p>Pirmie pozitīvie ekonomisko reformu augļi bija augstā inflācijas samazināšanās — tā sāka sarukt jau pēc Latvijas rubļa ieviešanas. Taču, neskatoties uz daudzajiem reformu pasākumiem, ekonomiskā situācija valstī turpināja pasliktināties, it īpaši rūpniecībā. Gandrīz visi lielie PSRS pakļautie uzņēmumi 1992. gadā bija nonākuši bankrota priekšā. Galvenie rūpniecības krīzes iemesli bija tie paši, kas PSRS ekonomikai kopumā — monopolisms, vāja ieinteresētība ražošanas rezultātos, neracionāla resursu izmantošana un to deficīts, atpalikusi tehniskā bāze u.c. </p><p>Sākot ar 1993. gadu, ekonomiskā situācija Latvijā sāka stabilizēties, <a href="/wiki/Iek%C5%A1zemes_kopprodukts" title="Iekšzemes kopprodukts">iekšzemes kopprodukts</a> vairs nesamazinājās, inflācija bija būtiski kritusies, <a href="/wiki/Valsts_bud%C5%BEets" title="Valsts budžets">valsts budžets</a> tika noslēgts ar minimālu deficītu. Augstāko padomi pēc 1993. gada 5.—6. jūnijā notikušajām vēlēšanām nomainīja 5. Saeima, bet I.Godmaņa valdības vietā stājās <a href="/wiki/Valdis_Birkavs" title="Valdis Birkavs">Valda Birkava</a> vadītā centriski labējā valdība. Tās pamatu veidoja savienība „<a href="/wiki/Latvijas_ce%C4%BC%C5%A1" class="mw-redirect" title="Latvijas ceļš">Latvijas ceļš</a>”, kura vēlēšanās bija ieguvusi 36 deputātu vietas Saeimā. V.Birkava valdība aktīvi turpināja iepriekšējās valdības uzsākto reformu ceļu, galveno uzsvaru liekot uz privatizāciju, brīva tirgus un konkurences ieviešanu, kā arī likumdošanas sakārtošanu. </p><p>Deviņdesmito gadu vidū Latvija pārdzīvoja smagu finanšu un banku krīzi. Arī iekšpolitikā situācija bija saasinājusies sakarā ar 1994. gada 21. jūnijā pieņemto <a href="/wiki/Pilson%C4%ABba" title="Pilsonība">Pilsonības</a> likumu un tajā iekļautajām normām par <a href="/wiki/Naturaliz%C4%81cija" title="Naturalizācija">naturalizācijas</a> kārtību un kvotām. Tas gan tika vairākkārt labots, līdz galīgajā variantā šis likums tika pieņemts un izsludināts 1994. gada 11. augustā.<sup id="cite_ref-51" class="reference"><a href="#cite_note-51"><span class="cite-bracket">[</span>51<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Naturalizācijas process tika uzsākts 1995. gada 1. februārī. Taču arī turpmākajos gados pilsonības, naturalizācijas un <a href="/wiki/Valoda" title="Valoda">valodas</a> lietošanas un mācīšanas jautājumi joprojām palika vieni no aktuālākajiem diskusiju tematiem sabiedrībā. 1998. gada 22. jūnijā Saeimā tika pieņemti grozījumi Pilsonības likumā, kas atviegloja nepilsoņu naturalizāciju. 1998. gada 3. oktobrī notika <a href="/wiki/1998._gada_referendums_par_Pilson%C4%ABbas_likumu" title="1998. gada referendums par Pilsonības likumu">tautas nobalsošana par grozījumu atcelšanu Pilsonības likumā</a>, kurā ar 52,5% pret un 44,9% par balsīm grozījumi tomēr tika apstiprināti. </p><p>Deviņdesmito gadu otrajā pusē banku krīze tika pārvarēta un sākās Latvijas <a href="/wiki/Ekonomikas_izaugsme" title="Ekonomikas izaugsme">ekonomiskā izaugsme</a>. Tā, 1997. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts palielinājās par 6,5%, sāka palielināties reālā darba alga, pieauga tirdzniecības apgrozījums. Ekspertu vidū pat aizsākās diskusijas par iespējamo ekonomikas „pārkaršanu”. Taču nākamajā, 1998. gadā Latviju atkal piemeklēja finanšu krīze. Viens no tās galvenajiem cēloņiem bija finanšu krīze Krievijā, ar kuru Latviju joprojām saistīja ciešas ekonomiskās saites. Lai gan arī šī krīze sāpīgi skāra uzņēmumus, valsts un pašvaldību iestādes un iedzīvotājus, tā drīz vien tika pārvarēta un Latvijas ekonomiskā izaugsme atsākās. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Ekonomiskās_izaugsmes_periods_(1998—2007)"><span id="Ekonomisk.C4.81s_izaugsmes_periods_.281998.E2.80.942007.29"></span>Ekonomiskās izaugsmes periods (1998—2007)</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=35" title="Labot sadaļu: Ekonomiskās izaugsmes periods (1998—2007)" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=35" title="Labot sadaļas vikikodu: Ekonomiskās izaugsmes periods (1998—2007)"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:GW_Bush_in_Riga_2005.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4d/GW_Bush_in_Riga_2005.jpg/200px-GW_Bush_in_Riga_2005.jpg" decoding="async" width="200" height="133" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4d/GW_Bush_in_Riga_2005.jpg/300px-GW_Bush_in_Riga_2005.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4d/GW_Bush_in_Riga_2005.jpg/400px-GW_Bush_in_Riga_2005.jpg 2x" data-file-width="515" data-file-height="343" /></a><figcaption><a href="/wiki/D%C5%BEord%C5%BEs_V._Bu%C5%A1s" title="Džordžs V. Bušs">Džordžs V. Bušs</a>, <a href="/wiki/Vaira_V%C4%AB%C4%B7e-Freiberga" title="Vaira Vīķe-Freiberga">Vaira Vīķe-Freiberga</a>, <a href="/wiki/Arnolds_R%C4%ABtels" title="Arnolds Rītels">Arnolds Rītels</a>, un <a href="/wiki/Valds_Adamkus" title="Valds Adamkus">Valds Adamkus</a> <a href="/wiki/R%C4%ABga" title="Rīga">Rīgā</a>, 2005. gada 7. maijā</figcaption></figure> <p>Stabilu Latvijas ekonomisko attīstību kopš deviņdesmito gadu otrās puses veicināja ekonomisko un strukturālo reformu turpināšana, bet, sākot ar 2000. gadu, nozīmīgu lomu ieguva iestāšanās process ES. Pirmās iestāšanās sarunu sadaļas tika atvērtas 2000. gada 28. martā. Tās ietvēra ārējos sakarus, kopējo ārējo un drošības politiku, statistiku, enerģētiku, konkurences politiku u.c. </p><p>2003. gada 20. septembrī Latvijā notika <a href="/wiki/2003._gada_referendums_par_dal%C4%ABbu_ES" title="2003. gada referendums par dalību ES">referendums par dalību ES</a>, kurā piedalījās 71,5% vēlētāju, no tiem par balsoja 67,0%, pret 32,3%. 2004. gada 29. martā Latvija pievienojās <a href="/wiki/NATO" title="NATO">NATO</a> un 2004. gada 1. maijā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. </p><p>Septiņus gadus (2000—2007) Latvijā bija visaugstākie iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi Eiropā, sasniedzot rekordaugsto 12,2% IKP pieaugumu 2006. gadā.<sup id="cite_ref-52" class="reference"><a href="#cite_note-52"><span class="cite-bracket">[</span>52<span class="cite-bracket">]</span></a></sup><sup id="cite_ref-53" class="reference"><a href="#cite_note-53"><span class="cite-bracket">[</span>53<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>Latvijas IKP vidēji gadā pieauga par 8,8% gadā, salīdzinājumā Igaunijā šajā laika periodā vidējais pieaugums bija 8,0%, bet Lietuvā 7,5% gadā. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Finanšu_un_pārvaldes_krīze_(2008—2010)"><span id="Finan.C5.A1u_un_p.C4.81rvaldes_kr.C4.ABze_.282008.E2.80.942010.29"></span>Finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=36" title="Labot sadaļu: Finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=36" title="Labot sadaļas vikikodu: Finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Latvijas_finan%C5%A1u_un_p%C4%81rvaldes_kr%C4%ABze_(2008%E2%80%942010)" title="Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)">Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)</a> </i></div></dd></dl> <p>Sakarā ar valsts tekošā konta deficītu un nesabalansētu saimniecisko struktūru Latvijas ekonomika kļuva nestabila un globālās finanšu krīzes sākšanās 2007. gadā noveda pie IKP samazināšanās par 4,6% 2008. gadā, 17,8% 2009. gadā un 0,2% 2010. gadā, kas bija viena no straujākajām tautsaimniecības <a href="/wiki/Lejupsl%C4%ABde_(ekonomika)" title="Lejupslīde (ekonomika)">lejupslīdēm</a> pasaulē.<sup id="cite_ref-54" class="reference"><a href="#cite_note-54"><span class="cite-bracket">[</span>54<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Lai novērstu valsts maksātnespēju, 2008. gada decembrī Latvijas valdība pēc pozitīva Saeimas balsojuma parakstīja vienošanos ar <a href="/wiki/Eiropas_Komisija" title="Eiropas Komisija">EK</a>, <a href="/wiki/Starptautiskais_Val%C5%ABtas_fonds" title="Starptautiskais Valūtas fonds">SVF</a>, <a href="/wiki/Pasaules_Banka" title="Pasaules Banka">Pasaules Banku</a>, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par starptautisku aizņēmuma programmu. Saskaņā ar vienošanos Latvijai trīs gados (līdz 2011. gada beigām) pieejams 7,5 miljardu eiro liels aizdevums ekonomikas stabilizācijai un izaugsmes atjaunošanai, paredzot turpināt stingru fiskālo politiku un veikt strukturālās reformas. </p><p>Līdz 2011. gada vidum Latvija no plānotā kopējā aizdevuma saņēma 4,4 miljardus eiro, no kuriem ~49% tika izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% valsts parāda atmaksai, ~10% finanšu sektora stabilizācijai, bet 2,5% <a href="/wiki/Parex_banka" title="Parex banka">Parex bankas</a> maksātnespējas novēršanai.<sup id="cite_ref-55" class="reference"><a href="#cite_note-55"><span class="cite-bracket">[</span>55<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>Krīzes laikā atgūtā Latvijas ražotāju konkurētspēja un pieprasījuma pieaugums ārvalstu tirgos 2010. gadā izraisīja preču eksporta pieaugumu par 30% un eksporta kopapjoms pārsniedza pirmskrīzes līmeni.<sup id="cite_ref-56" class="reference"><a href="#cite_note-56"><span class="cite-bracket">[</span>56<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Tādējādi 2010. gada otrajā pusē Latvijā atjaunojās ekonomiskais pieaugums, tomēr tas līdz 2012. gadam bija lēnāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstību nopietni apdraud <a href="/wiki/Latvijas_demogr%C4%81fija" title="Latvijas demogrāfija">demogrāfiskās situācijas</a> pasliktināšanās un pieaugošā emigrācija. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Eiro_ieviešana_Latvijā"><span id="Eiro_ievie.C5.A1ana_Latvij.C4.81"></span>Eiro ieviešana Latvijā</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=37" title="Labot sadaļu: Eiro ieviešana Latvijā" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=37" title="Labot sadaļas vikikodu: Eiro ieviešana Latvijā"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Eiro_ievie%C5%A1ana_Latvij%C4%81" title="Eiro ieviešana Latvijā">Eiro ieviešana Latvijā</a> </i></div></dd></dl> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Latvijas_2_eiro_mon%C4%93tas_reversa_dizains.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/8/82/Latvijas_2_eiro_mon%C4%93tas_reversa_dizains.jpg/200px-Latvijas_2_eiro_mon%C4%93tas_reversa_dizains.jpg" decoding="async" width="200" height="200" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/8/82/Latvijas_2_eiro_mon%C4%93tas_reversa_dizains.jpg/300px-Latvijas_2_eiro_mon%C4%93tas_reversa_dizains.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/8/82/Latvijas_2_eiro_mon%C4%93tas_reversa_dizains.jpg/400px-Latvijas_2_eiro_mon%C4%93tas_reversa_dizains.jpg 2x" data-file-width="636" data-file-height="636" /></a><figcaption>Latvijas 2 eiro monētas reversa dizains</figcaption></figure> <p>Iestāšanās līgums ES Latvijai, tāpat kā citām jaunajām ES valstīm, paredzēja ES kopējās valūtas <a href="/wiki/Eiro" title="Eiro">eiro</a> ieviešanu, tiklīdz būtu izpildīti visi ekonomiskie nosacījumi (<a href="/wiki/M%C4%81strihtas_krit%C4%93riji" class="mw-redirect" title="Māstrihtas kritēriji">Māstrihtas kritēriji</a>). <a href="/wiki/2005._gads" title="2005. gads">2005</a>. gada <a href="/wiki/1._janv%C4%81ris" title="1. janvāris">1. janvārī</a> <a href="/wiki/Latvijas_Banka" title="Latvijas Banka">Latvijas Banka</a> piesaistīja <a href="/wiki/Lats" title="Lats">latu</a> <a href="/wiki/Eiro" title="Eiro">eiro</a> pēc kursa: 1 EUR = 0,702804 LVL.<sup id="cite_ref-57" class="reference"><a href="#cite_note-57"><span class="cite-bracket">[</span>57<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Kaut gan sākotnēji bija paredzēts līdz <a href="/wiki/2008._gads" title="2008. gads">2008</a>. gada <a href="/wiki/1._janv%C4%81ris" title="1. janvāris">1. janvārim</a> pāriet uz Eiropas vienoto valūtu eiro, taču sakarā ar neatbilstību Māstrihtas kritērijiem un sekojošo <a href="/wiki/Latvijas_finan%C5%A1u_un_p%C4%81rvaldes_kr%C4%ABze_(2008%E2%80%942010)" title="Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)">finanšu un pārvaldes krīzi (2008—2010)</a>, Latvijas pāreja uz eiro tika atlikta. </p><p>Galīgo lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) pieņēma 2013. gada 9. jūlijā.<sup id="cite_ref-58" class="reference"><a href="#cite_note-58"><span class="cite-bracket">[</span>58<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Eiro ieviešanas procedūra notika 2014. gada 1. janvārī pēc iepriekš pieņemta valdības plāna.<sup id="cite_ref-59" class="reference"><a href="#cite_note-59"><span class="cite-bracket">[</span>59<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Skatīt_arī"><span id="Skat.C4.ABt_ar.C4.AB"></span>Skatīt arī</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=38" title="Labot sadaļu: Skatīt arī" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=38" title="Labot sadaļas vikikodu: Skatīt arī"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <ul><li><a href="/wiki/Latvija" title="Latvija">Latvija</a></li> <li><a href="/wiki/Latvijas_nosaukums" title="Latvijas nosaukums">Latvijas nosaukums</a></li> <li><a href="/wiki/Latvijas_m%C4%81kslas_v%C4%93sture" title="Latvijas mākslas vēsture">Latvijas mākslas vēsture</a></li> <li><a href="/wiki/Latvijas_medic%C4%ABnas_v%C4%93sture" title="Latvijas medicīnas vēsture">Latvijas medicīnas vēsture</a></li> <li><a href="/wiki/Kari_Latvijas_v%C4%93stur%C4%93" title="Kari Latvijas vēsturē">Kari Latvijas vēsturē</a></li> <li><a href="/wiki/1991._gada_3._marta_aptauja" title="1991. gada 3. marta aptauja">1991. gada 3. marta aptauja</a></li></ul> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Atsauces">Atsauces</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=39" title="Labot sadaļu: Atsauces" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=39" title="Labot sadaļas vikikodu: Atsauces"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <div class="references-small columns references-column-count references-column-count-3" style="-moz-column-count: 3; -webkit-column-count: 3; column-count: 3; list-style-type: decimal;"> <ol class="references"> <li id="cite_note-latvijas-psr-arheologija-1"><span class="mw-cite-backlink">↑ <sup><a href="#cite_ref-latvijas-psr-arheologija_1-0">1,0</a></sup> <sup><a href="#cite_ref-latvijas-psr-arheologija_1-1">1,1</a></sup></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7Cissue:/g_001_0305029177%7Cpage:22%7CissueType:B">«Latvijas PSR arheoloģija»</a>. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7Cissue:/g_001_0305029177%7Cpage:22%7CissueType:B">oriģināla</a>, laiks: 2019. gada 21. aprīlī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2017. gada 25. novembrī</span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-2"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-2">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4170574/">Lazaridis, I. et al. Ancient human genomes suggest three ancestral populations for present-day Europeans.</a> <a href="/w/index.php?title=Nature&action=edit&redlink=1" class="new" title="Nature (vēl nav uzrakstīts)">Nature</a> 513, 409—413 (2014)</span> </li> <li id="cite_note-3"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-3">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.cell.com/current-biology/fulltext/S0960-9822(09)01694-7?_returnURL=https%3A%2F%2Flinkinghub.elsevier.com%2Fretrieve%2Fpii%2FS0960982209016947%3Fshowall%3Dtrue">Malmstrom, H. et al. Ancient DNA reveals lack of continuity between neolithic hunter-gatherers and contemporary Scandinavians.</a> Curr. Biol. 19, 1758—1762 (2009)</span> </li> <li id="cite_note-4"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-4">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.nature.com/articles/s41467-018-02825-9">Mittnik, A., Wang, CC., Pfrengle, S. et al. The genetic prehistory of the Baltic Sea region.</a> Nat Commun 9, 442 (2018)</span> </li> <li id="cite_note-5"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-5">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.academia.edu/94549621/The_Arrival_of_Siberian_Ancestry_Connecting_the_Eastern_Baltic_to_Uralic_Speakers_further_East">The Arrival of Siberian Ancestry Connecting the Eastern Baltic to Uralic Speakers further East</a> Saag et al., 2019, Current Biology 29, 1701–1711</span> </li> <li id="cite_note-6"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-6">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/25731166?dopt=Abstract">Haak, W. et al. Massive migration from the steppe was a source for Indo-European languages in Europe.</a> Nature 522, 207—211 (2015)</span> </li> <li id="cite_note-7"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-7">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.nature.com/articles/s41467-018-02825-9#ref-CR36">A. Mittnik et al. The genetic prehistory of the Baltic Sea region</a> Nature Communications 9: 442 (2018)</span> </li> <li id="cite_note-8"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-8">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.la.lv/igaunitis-mans-virins-es-igauna-ligavina/">Igaunītis mans vīriņš, es igauņa līgaviņa. Kaimiņu radošanās ne tikai mūslaikos!</a></span> </li> <li id="cite_note-9"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-9">↑</a></span> <span class="reference-text">Jānis Cakuls „Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII-XVI gs.” — Rīgas Metropolijas kūrija, Rīga 2007. <a href="/wiki/Special:BookSources/9984619516" title="Special:BookSources/9984619516">ISBN 9984619516</a> (kopsavilkums 169.-200. lpp.)</span> </li> <li id="cite_note-10"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-10">↑</a></span> <span class="reference-text"><a href="/wiki/Marija_Gimbutiene" title="Marija Gimbutiene">Marija Gimbutiene</a>. The Civilization of the Goddess: The World of Old Europe. San Francisco: Harper. — 1991.</span> </li> <li id="cite_note-11"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-11">↑</a></span> <span class="reference-text">Birger Nerman "Grobin-Seeburg : Ausgrabungen und Funde". — Almqvist & Wiksell, Stockholm 1958. (S. 110.)</span> </li> <li id="cite_note-12"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-12">↑</a></span> <span class="reference-text">«Zviedru karalis Olavs sūtījis savu dēlu <a href="/wiki/%C4%80nunds_J%C4%81kobs" title="Ānunds Jākobs">Ānundu</a> (<i>Anund Jakob</i>, karalis 1022—1050) un Ingvaru Tālbraucēju ar trim kuģiem pie zemgaļiem (<i>Seimgaler</i>) pēc mesliem. Nonākuši Zemgalē viņi sasauca sapulci, kurā pārliecināja virsaišus un zemgaļu ķēniņu maksāt meslus, taču trīs virsaiši tam nav piekrituši un pulcējuši karaspēku. Zemgaļu ķēniņš deva vikingiem savu karaspēku, kas uzvarēja zviedru pretiniekus un samaksāja meslus ar zeltu, sudrabu un citām mantām.» Citāts no: Tālavs Jundzis, Guntis Zemītis „Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts — izcīnītā un zaudētā (Agrīnā valstiskuma veidošanās problemātika Latvijas teritorijā)”. — Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga. <a href="/wiki/Special:BookSources/9934837331" title="Special:BookSources/9934837331">ISBN 9934837331</a> (Latvieši un Latvija, II sēj., 13.—51. lpp.)</span> </li> <li id="cite_note-13"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-13">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm">[1]</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20080317051249/http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm">Arhivēts</a> 2008. gada 17. martā, <i><a href="/wiki/Wayback_Machine" title="Wayback Machine">Wayback Machine</a></i> vietnē.<a href="/wiki/Edgars_Dunsdorfs" title="Edgars Dunsdorfs">Edgars Dunsdorfs</a> „Senie stāsti — Latvijas vēstures lasāmgrāmata”. — Austrālijas Latvietis, Melburna 1955. (21. lpp.)</span> </li> <li id="cite_note-14"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-14">↑</a></span> <span class="reference-text">Jānis Turlajs „Latvijas vēstures atlants”. — Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīga 2011. <a href="/wiki/Special:BookSources/9789984076140" title="Special:BookSources/9789984076140">ISBN 9789984076140</a> (12. lapa)</span> </li> <li id="cite_note-15"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-15">↑</a></span> <span class="reference-text">uz zviedru valodu tulkojis Åke Ohlmarks "Torvald vittfarnes saga" (<i>Torvalda Ceļotāja sāga</i>), — 1964. (243 lpp.)</span> </li> <li id="cite_note-16"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-16">↑</a></span> <span class="reference-text">Indriķis Šterns „Latvijas vēsture 1290-1500”. — Daugava, Rīga 1997. <a href="/wiki/Special:BookSources/9984531503" title="Special:BookSources/9984531503">ISBN 9984531503</a> (478 lpp.)</span> </li> <li id="cite_note-17"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-17">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/6.-septembris.-latinu-drukas-aizliegums-lietuva-un-latgale.a73493/">6. septembris. Latīņu drukas aizliegums Lietuvā un Latgalē</a></span> </li> <li id="cite_note-18"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-18">↑</a></span> <span class="reference-text">Igors Vārpa „Ceļš uz Latvijas valsti 1914 — 1922”. — Jumava, Rīga 2012. <a href="/wiki/Special:BookSources/9934110601" title="Special:BookSources/9934110601">ISBN 9934110601</a> (5 lpp.)</span> </li> <li id="cite_note-19"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-19">↑</a></span> <span class="reference-text">Miķelis Valters „Patvaldību nost! Krieviju nost!” — laikraksts «Proletārietis» 1903. gada novembris</span> </li> <li id="cite_note-20"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-20">↑</a></span> <span class="reference-text">M. Valters. Mūsu tautības jautājums. Domas par Latvijas tagadni un nākotni. Rīga: 1914. — 48.—49 lpp.</span> </li> <li id="cite_note-21"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-21">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20151002161859/http://www.laikmetazimes.lv/2014/05/26/vef-latvijas-lepnums-1dala-pirmas-brivvalsts-laiks/">«Laikmeta zīmes»</a>. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.laikmetazimes.lv/2014/05/26/vef-latvijas-lepnums-1dala-pirmas-brivvalsts-laiks/">oriģināla</a>, laiks: 2015. gada 2. oktobrī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 22. aprīlī</span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-22"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-22">↑</a></span> <span class="reference-text"><a href="/wiki/Edgars_Andersons" title="Edgars Andersons">Edgars Andersons</a> „Latvijas vēsture 1914-1920”. — Daugava, Stockholm 1967. (186 lpp.)</span> </li> <li id="cite_note-23"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-23">↑</a></span> <span class="reference-text">Livonijas jēdzienā šajā kontekstā ietverta gan Vidzeme, gan Latgale</span> </li> <li id="cite_note-24"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-24">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/latgaliesi-pec-1917.">gada-februara-revolucijas-saka-gatavoties-latgales-kongresam.a226730/ Latgalieši pēc 1917. gada februāra revolūcijas sāka gatavoties Latgales kongresam</a> — LSM</span> </li> <li id="cite_note-25"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-25">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.arhivi.lv/sitedata/VAS/Latvija%2090/LVVA-f1307-1apr-3427lieta-40lapa.pdf">Latvijas valsts pasludināšanas akta stenogramma</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20180909183832/http://www.arhivi.lv/sitedata/VAS/Latvija%2090/LVVA-f1307-1apr-3427lieta-40lapa.pdf">Arhivēts</a> 2018. gada 9. septembrī, <i><a href="/wiki/Wayback_Machine" title="Wayback Machine">Wayback Machine</a></i> vietnē. 1918. gada 18. novembris</span> </li> <li id="cite_note-26"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-26">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.cvk.lv/pub/public/28349.html?doc_print=1">Vēstures fakti</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20160506155958/https://www.cvk.lv/pub/public/28349.html?doc_print=1">Arhivēts</a> 2016. gada 6. maijā, <i><a href="/wiki/Wayback_Machine" title="Wayback Machine">Wayback Machine</a></i> vietnē. — CVK</span> </li> <li id="cite_note-27"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-27">↑</a></span> <span class="reference-text">Guntars Laganovskis <a rel="nofollow" class="external text" href="http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/270842-kas-bija-satversmes-sapulce-un-kads-bija-tas-veikums/">Kas bija Satversmes sapulce, un kāds bija tās veikums</a> — Par Likumu un Valsti 01.05.2015.</span> </li> <li id="cite_note-28"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-28">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture">Likumdevēju vēsture</a> — saeima.lv</span> </li> <li id="cite_note-29"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-29">↑</a></span> <span class="reference-text">Daina Bleiere, Ilgvars Butulis, Antonijs Zunda, Aivars Stranga, Inesis Feldmanis. Latvijas vēsture — 20. gadsimts. Rīga: Jumava, 2005. <a href="/wiki/Special:BookSources/9984059790" title="Special:BookSources/9984059790">ISBN 9984059790</a> (174.lpp.)</span> </li> <li id="cite_note-30"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-30">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7Cissue:/g_001_0305024292%7Carticle:DIVL3146%7Cpage:325%7CissueType:B">«Kārļa Ulmaņa dzīve. 1978»</a>. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7Cissue:/g_001_0305024292%7Carticle:DIVL3146%7Cpage:325%7CissueType:B">oriģināla</a>, laiks: 2019. gada 21. aprīlī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2017. gada 25. novembrī</span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-31"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-31">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg">«Padomju Savienības militārās bāzes Baltijā 1939 — 1940»</a>. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg">oriģināla</a>, laiks: 2016. gada 5. martā<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 3. janvārī</span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-32"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-32">↑</a></span> <span class="reference-text">Juris Paiders <a rel="nofollow" class="external text" href="http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/43094-vienpuseja-cenzuras-vesture-raksta-pilna-versija.htm">Vienpusēja cenzūras vēsture</a> — nra.lv 10.03.2011.</span> </li> <li id="cite_note-33"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-33">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.lvarhivs.gov.lv/dep1941/gram1.php?param=0">„Aizvestie — 1941. gada 14. jūnijs”</a> — Nordik, Rīga 2007. <a href="/wiki/Special:BookSources/9984675556" title="Special:BookSources/9984675556">ISBN 9984675556</a></span> </li> <li id="cite_note-34"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-34">↑</a></span> <span class="reference-text">Mūsu Tēvijas Sargs, Bada un utu paradīze, 12.lpp, 1933. maija numurs</span> </li> <li id="cite_note-35"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-35">↑</a></span> <span class="reference-text">Antonijs Zunda <a rel="nofollow" class="external text" href="http://lpra.vip.lv/lielvaru.htm">Zem politisko lielvaru riteņiem</a> — Latvijas vēstnesis (10.03., 17.03., 23.03.,30.03.2005.)</span> </li> <li id="cite_note-36"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-36">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-memorands-1731944-riga">Latvijas Centrālās Padomes memorands</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20160414113601/http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-memorands-1731944-riga">Arhivēts</a> 2016. gada 14. aprīlī, <i><a href="/wiki/Wayback_Machine" title="Wayback Machine">Wayback Machine</a></i> vietnē. 1944. gada 17. marts</span> </li> <li id="cite_note-37"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-37">↑</a></span> <span class="reference-text">Ilgonis Upmalis, Ēriks Tiglass, Edmundss Stankēvičs <a rel="nofollow" class="external text" href="https://latvianhistory.com/2013/03/18/shortwavejamming/">Shortwave radio jamming in Soviet Latvia</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20171008162504/https://latvianhistory.com/2013/03/18/shortwavejamming/">Arhivēts</a> 2017. gada 8. oktobrī, <i><a href="/wiki/Wayback_Machine" title="Wayback Machine">Wayback Machine</a></i> vietnē. „Latvija padomju militāristu varā 1939 — 1999”. — Latvijas okupācijas izpētes biedrība, Rīga 2011. <a href="/wiki/Special:BookSources/9984493024" title="Special:BookSources/9984493024">ISBN 9984493024</a></span> </li> <li id="cite_note-38"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-38">↑</a></span> <span class="reference-text">Daina Bleiere, Ilgvars Butulis, Antonijs Zunda, Aivars Stranga, Inesis Feldmanis „Latvijas vēsture — 20. gadsimts”. — Jumava, Rīga 2005. (304.lpp.) ISBN|9984058654</span> </li> <li id="cite_note-39"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-39">↑</a></span> <span class="reference-text">Viesturs Zembergs <a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.lituanus.org/1980_4/80_4_10.htm">DEMOGRAPHY AND RUSSIFICATION IN THE BALTIC STATES: THE CASE OF LATVIA</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20080720183815/http://www.lituanus.org/1980_4/80_4_10.htm">Arhivēts</a> 2008. gada 20. jūlijā, <i><a href="/wiki/Wayback_Machine" title="Wayback Machine">Wayback Machine</a></i> vietnē. — Lithuanian quartelerly journal of arts and sciences No. 4, 1980.</span> </li> <li id="cite_note-40"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-40">↑</a></span> <span class="reference-text">Eduards Berklavs <a rel="nofollow" class="external text" href="http://eraksti.lv/darbi/zinat_un_neaizmirst.html">„Zināt un neaizmirst”</a> — Preses Nams, Rīga 1998. <a href="/wiki/Special:BookSources/9984002705" title="Special:BookSources/9984002705">ISBN 9984002705</a> (74. lpp.)</span> </li> <li id="cite_note-41"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-41">↑</a></span> <span class="reference-text">Arvīds Ulme <a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.ir.lv:889/blogi/politika/meklejot-atmodas-laika-kino-un-videomaterialus">Meklējot Atmodas laika kino un videomateriālus</a><sup title="Novecojusi saite">[<a href="https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Link_rot" class="extiw" title="en:Wikipedia:Link rot">novecojusi saite</a>]</sup> — Ir 08.01.2014.</span> </li> <li id="cite_note-42"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-42">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20170813045947/http://www.latvenergo.lv/lat/par_mums/razosana/hes">«HES»</a>. <i>www.latvenergo.lv</i>. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.latvenergo.lv/lat/par_mums/razosana/hes/">oriģināla</a>, laiks: 2017-08-13<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2018-10-14</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-43"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-43">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20160421090746/http://hohma.focus.lv/show/2139/20-fotografijas-no-tirdzniecibas-padomju-savieniba">«20 fotogrāfijas no tirdzniecības Padomju Savienībā!»</a>. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="http://hohma.focus.lv/show/2139/20-fotografijas-no-tirdzniecibas-padomju-savieniba">oriģināla</a>, laiks: 2016. gada 21. aprīlī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 20. janvārī</span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-44"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-44">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://m.likumi.lv/doc.php?id=72608&version_date=03.10.1990">Latvijas republikas likums „Par svētku un atceres dienām”</a> — Likumi.lv</span> </li> <li id="cite_note-45"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-45">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900507.htm">1990. gada 7. maija Saeimas rīta sēdes stenogramma</a></span> </li> <li id="cite_note-46"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-46">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=59929&rel_doc=on">Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas Un Lietuvas Republikas Nolīgums Par Brīvo Tirdzniecību</a></span> </li> <li id="cite_note-47"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-47">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=76206">Par agrāro reformu Latvijas Republikā</a></span> </li> <li id="cite_note-48"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-48">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.rigasgalerija.com/inner.php?menu=arch2&cont=35">Dokumentu oriģinālu izstāde no Ārlietu ministrijas arhīva 2006. gadā</a></span> </li> <li id="cite_note-49"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-49">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20040904082940/http://www.bank.lv/lat/main/pubrun/lbgadaparsk/lb1992gadparsk/valstekon1992/">«Latvijas Banka»</a>. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.bank.lv/lat/main/pubrun/lbgadaparsk/lb1992gadparsk/valstekon1992/">oriģināla</a>, laiks: 2004. gada 4. septembrī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2006. gada 30. jūlijā</span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-50"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-50">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.fm.gov.lv/lv/latvijas-sadarbiba-ar-svf">«Latvijas sadarbība ar SVF | Finanšu ministrija»</a>. <i>www.fm.gov.lv</i> (latviešu)<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2023-09-23</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-51"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-51">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20090328101715/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57512">«Pilsonības likums»</a>. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=57512">oriģināla</a>, laiks: 2009. gada 28. martā<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2006. gada 30. jūlijā</span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-52"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-52">↑</a></span> <span class="reference-text">Daiga Grūbe <a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/pedejo-desmit-gadu-laika-latvijas-ikp-videji-audzis-par-4-1-proc-gada-767034">Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas IKP vidēji audzis par 4,1% gadā</a> — LETA 10.02.2011.</span> </li> <li id="cite_note-53"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-53">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikgad__ikp/?tablelist=true&rxid=073f5e9f-0c35-49b3-8288-f030e2e1580a">Centrālā statistikas pārvalde</a></span> </li> <li id="cite_note-54"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-54">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=newsarchive&sid=a8U0aGhDyw68">www.bloomberg.com</a></span> </li> <li id="cite_note-55"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-55">↑</a></span> <span class="reference-text">Baiba Melnace <a rel="nofollow" class="external text" href="http://lv.lv/index.php?menu=doc&sub=466&id=231444">„Publiskota Latvijas nodomu vēstule SVF un Saprašanās memorands ar ES”</a><sup title="Novecojusi saite">[<a href="https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Link_rot" class="extiw" title="en:Wikipedia:Link rot">novecojusi saite</a>]</sup> — Latvijas Vēstnesis 09.06.2011.</span> </li> <li id="cite_note-56"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-56">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20160320090339/https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/arhivs/">«Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par makroekonomisko situāciju valstī 2011. gada aprīlī»</a>. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/arhivs/">oriģināla</a>, laiks: 2016. gada 20. martā<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 8. februārī</span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-57"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-57">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20160208053028/https://www.bank.lv/statistika/valutu-kursi/lb-valutu-kursu-parskats">«Latvijas Bankas informācijas arhīvs»</a>. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.bank.lv/statistika/valutu-kursi/lb-valutu-kursu-parskats">oriģināla</a>, laiks: 2016. gada 8. februārī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 8. februārī</span>.</span> <span style="font-size:100%" class="error citation-comment">Teksts " Latvijas Banka " ignorēts</span></span> </li> <li id="cite_note-58"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-58">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.eiro.lv/lat/aktualitates/28490">ES oficiālajā vēstnesī publicēts lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā</a> apollo.lv 18.07.2013.</span> </li> <li id="cite_note-59"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-59">↑</a></span> <span class="reference-text">Sanita Bajāre <a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/fm-parstave-esam-iekritusi-tuksaja-gada-389248">„FM pārstāve: esam «iekrituši» tukšajā gadā”</a> — Db 05.03.2013.</span> </li> </ol></div> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Ārējās_saites"><span id=".C4.80r.C4.93j.C4.81s_saites"></span>Ārējās saites</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&veaction=edit&section=40" title="Labot sadaļu: Ārējās saites" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&action=edit&section=40" title="Labot sadaļas vikikodu: Ārējās saites"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <ul><li><a rel="nofollow" class="external text" href="http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi%7Cissue:/g_001_0305029177%7CissueType:B">Latvijas PSR arheoloģija</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi%7Cissue:/g_001_0305029177%7CissueType:B">Arhivēts</a> 2019. gada 21. aprīlī, <i><a href="/wiki/Wayback_Machine" title="Wayback Machine">Wayback Machine</a></i> vietnē.</li> <li><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20050820111856/http://vesture.serveris.lv/">Latvijas vēstures datu krātuve</a></li> <li><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm">Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands</a></li> <li><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20081225153907/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvija_jedziens/latvija.htm">Latvija — jēdziena ģenēze</a></li> <li><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20100417005703/http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/dok.htm">Izvilkumi no vēsturiskajiem dokumentiem, kas saistīti ar Latviju</a></li> <li><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.omf.lv/images/Kartes/Karte_1-48/">Vēstures atlants "Latvija Eiropā"</a><sup title="Novecojusi saite">[<a href="https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Link_rot" class="extiw" title="en:Wikipedia:Link rot">novecojusi saite</a>]</sup></li> <li><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.lvportals.lv/viedokli.php?id=257856">Vēsturiskie mīti: latviešu stereotipiskais pagātnes redzējums</a></li> <li><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20160826220940/http://jaunagaita.net/jg213/JG213_Kreslins.htm">MĪTI PAR LATVIEŠU UN LATVIJAS VĒSTURI UN PIEZĪMES PAR TĀ DĒVĒTO LATVIJAS TĒLA JAUTĀJUMU</a> <a href="/wiki/J%C4%81nis_Kr%C4%93sli%C5%86%C5%A1_(v%C4%93sturnieks)" title="Jānis Krēsliņš (vēsturnieks)">Jānis Krēsliņš</a>, <a href="/wiki/Jaun%C4%81_Gaita" title="Jaunā Gaita">Jaunā Gaita</a> nr. 213, jūnijs 1998.</li></ul> <p><br /> </p> <table class="toccolours" border="1" cellpadding="4" cellspacing="0" style="border-collapse: collapse; margin:0 auto;"> <tbody><tr> <th colspan="3" style="background-color:#82d8d8;">Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā <span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Latvijas_Republikas_mazais_%C4%A3erbonis.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/5a/Latvijas_Republikas_mazais_%C4%A3erbonis.svg/20px-Latvijas_Republikas_mazais_%C4%A3erbonis.svg.png" decoding="async" width="20" height="31" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/5a/Latvijas_Republikas_mazais_%C4%A3erbonis.svg/30px-Latvijas_Republikas_mazais_%C4%A3erbonis.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/5a/Latvijas_Republikas_mazais_%C4%A3erbonis.svg/40px-Latvijas_Republikas_mazais_%C4%A3erbonis.svg.png 2x" data-file-width="494" data-file-height="768" /></a></span> </th></tr> <tr style="text-align: center;"> <td width="30%">Pirms:<br /><b> <a href="/wiki/Kurzemes_un_Zemgales_hercogiste" title="Kurzemes un Zemgales hercogiste">Kurzemes un Zemgales hercogiste</a><br /><a href="/wiki/Piltenes_apgabals" title="Piltenes apgabals">Piltenes apgabals</a> </b> </td> <td width="40%" style="text-align: center;"><b> <a href="/wiki/Kurzemes_guber%C5%86a" title="Kurzemes guberņa">Kurzemes guberņa</a> </b><br /><a href="/wiki/1795" class="mw-redirect" title="1795">1795</a>—<a href="/wiki/1918" class="mw-redirect" title="1918">1918</a> </td> <td width="30%">Pēc:<br /><b> <a href="/wiki/Kurzemes_un_Zemgales_hercogiste" title="Kurzemes un Zemgales hercogiste">Kurzemes un Zemgales hercogiste</a> (1918)<br /><a href="/wiki/Latvijas_Republika" class="mw-redirect" title="Latvijas Republika">Latvijas Republika</a> </b> </td></tr> <tr style="text-align: center;"> <td width="30%">Pirms:<br /><b> <a href="/wiki/Zviedru_Vidzeme" title="Zviedru Vidzeme">Zviedru Vidzemes</a><br /><a href="/wiki/C%C4%93su_apri%C5%86%C4%B7is" title="Cēsu apriņķis">Cēsu</a> un <a href="/wiki/R%C4%ABgas_apri%C5%86%C4%B7is" title="Rīgas apriņķis">Rīgas</a> apriņķi </b> </td> <td width="40%" style="text-align: center;"><b> <a href="/wiki/Vidzemes_guber%C5%86a" title="Vidzemes guberņa">Vidzemes guberņas</a><br /><a href="/wiki/C%C4%93su_apri%C5%86%C4%B7is" title="Cēsu apriņķis">Cēsu</a>, <a href="/wiki/R%C4%ABgas_apri%C5%86%C4%B7is" title="Rīgas apriņķis">Rīgas</a>, <a href="/wiki/Valkas_apri%C5%86%C4%B7is" title="Valkas apriņķis">Valkas</a> un <a href="/wiki/Valmieras_apri%C5%86%C4%B7is" title="Valmieras apriņķis">Valmieras</a> apriņķi </b><br /><a href="/wiki/1721" class="mw-redirect" title="1721">1721</a>—<a href="/wiki/1918" class="mw-redirect" title="1918">1918</a> </td> <td width="30%">Pēc:<br /><b> <a href="/wiki/Latvijas_Republika" class="mw-redirect" title="Latvijas Republika">Latvijas Republika</a> </b> </td></tr> <tr style="text-align: center;"> <td width="30%">Pirms:<br /><b> <a href="/wiki/Inflantijas_vaivadija" title="Inflantijas vaivadija">Inflantijas vaivadija</a> </b> </td> <td width="40%" style="text-align: center;"><b> <a href="/wiki/Vitebskas_guber%C5%86a" title="Vitebskas guberņa">Vitebskas guberņas</a> <br /><a href="/wiki/Daugavpils_apri%C5%86%C4%B7is" title="Daugavpils apriņķis">Daugavpils</a>, <a href="/wiki/Ludzas_apri%C5%86%C4%B7is" title="Ludzas apriņķis">Ludzas</a> un <a href="/wiki/R%C4%93zeknes_apri%C5%86%C4%B7is" title="Rēzeknes apriņķis">Rēzeknes</a> apriņķi </b><br /><a href="/wiki/1772" class="mw-redirect" title="1772">1772</a>—<a href="/wiki/1917" class="mw-redirect" title="1917">1917</a> </td> <td width="30%">Pēc:<br /><b> <a href="/wiki/Latvijas_Republika" class="mw-redirect" title="Latvijas Republika">Latvijas Republika</a> </b> </td></tr></tbody></table> <table cellspacing="0" class="navbox" style="border-spacing:0;"><tbody><tr><td style="padding:2px;"><table cellspacing="0" class="nowraplinks hlist collapsible autocollapse navbox-inner" style="border-spacing:0;background:transparent;color:inherit;"><tbody><tr><th scope="col" class="navbox-title" colspan="2"><div class="plainlinks hlist navbar mini"><ul><li class="nv-skatīt"><a href="/wiki/Veidne:Eiropas_v%C4%93sture" title="Veidne:Eiropas vēsture"><abbr title="Skatīt šo veidni" style=";;;background:none transparent;border:none;">s</abbr></a></li><li class="nv-diskusija"><a href="/w/index.php?title=Veidnes_diskusija:Eiropas_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Veidnes diskusija:Eiropas vēsture (vēl nav uzrakstīts)"><abbr title="Diskusija par šo veidni" style="color:#002bb8;;;;background:none transparent;border:none;">d</abbr></a></li><li class="nv-labot"><a class="external text" href="https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Veidne:Eiropas_v%C4%93sture&action=edit"><abbr title="Labot šo veidni" style=";;;background:none transparent;border:none;">l</abbr></a></li></ul></div><div style="font-size:110%;"><a href="/wiki/Eiropas_v%C4%93sture" title="Eiropas vēsture">Eiropas valstu vēsture</a></div></th></tr><tr style="height:2px;"><td colspan="2"></td></tr><tr><th scope="row" class="navbox-group"><a href="/wiki/Zieme%C4%BCeiropas_v%C4%93sture" title="Ziemeļeiropas vēsture">Ziemeļeiropa</a></th><td class="navbox-list navbox-odd" style="text-align:left;border-left-width:2px;border-left-style:solid;width:100%;padding:0px;"><div style="padding:0em 0.25em;"> <ul><li><a href="/wiki/Apvienot%C4%81s_Karalistes_v%C4%93sture" title="Apvienotās Karalistes vēsture">Apvienotā Karaliste</a></li> <li><a href="/wiki/D%C4%81nijas_v%C4%93sture" title="Dānijas vēsture">Dānija</a></li> <li><a href="/wiki/Igaunijas_v%C4%93sture" title="Igaunijas vēsture">Igaunija</a></li> <li><a href="/wiki/%C4%AArijas_v%C4%93sture" title="Īrijas vēsture">Īrija</a></li> <li><a href="/wiki/Islandes_v%C4%93sture" title="Islandes vēsture">Islande</a></li> <li><a class="mw-selflink selflink">Latvija</a></li> <li><a href="/wiki/Lietuvas_v%C4%93sture" title="Lietuvas vēsture">Lietuva</a></li> <li><a href="/wiki/Norv%C4%93%C4%A3ijas_v%C4%93sture" title="Norvēģijas vēsture">Norvēģija</a></li> <li><a href="/wiki/Somijas_v%C4%93sture" title="Somijas vēsture">Somija</a></li> <li><a href="/wiki/Zviedrijas_v%C4%93sture" title="Zviedrijas vēsture">Zviedrija</a></li></ul> </div></td></tr><tr style="height:2px;"><td colspan="2"></td></tr><tr><th scope="row" class="navbox-group"><a href="/wiki/Rietumeiropas_v%C4%93sture" title="Rietumeiropas vēsture">Rietumeiropa</a></th><td class="navbox-list navbox-even" style="text-align:left;border-left-width:2px;border-left-style:solid;width:100%;padding:0px;"><div style="padding:0em 0.25em;"> <ul><li><a href="/wiki/Austrijas_v%C4%93sture" title="Austrijas vēsture">Austrija</a></li> <li><a href="/wiki/Be%C4%BC%C4%A3ijas_v%C4%93sture" title="Beļģijas vēsture">Beļģija</a></li> <li><a href="/wiki/Francijas_v%C4%93sture" title="Francijas vēsture">Francija</a></li> <li><a href="/wiki/Lihten%C5%A1teinas_v%C4%93sture" title="Lihtenšteinas vēsture">Lihtenšteina</a></li> <li><a href="/wiki/Luksemburgas_v%C4%93sture" title="Luksemburgas vēsture">Luksemburga</a></li> <li><a href="/wiki/N%C4%ABderlandes_v%C4%93sture" title="Nīderlandes vēsture">Nīderlande</a></li> <li><a href="/wiki/%C5%A0veices_v%C4%93sture" title="Šveices vēsture">Šveice</a></li> <li><a href="/wiki/V%C4%81cijas_v%C4%93sture" title="Vācijas vēsture">Vācija</a></li></ul> </div></td></tr><tr style="height:2px;"><td colspan="2"></td></tr><tr><th scope="row" class="navbox-group"><a href="/w/index.php?title=Austrumeiropas_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Austrumeiropas vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Austrumeiropa</a></th><td class="navbox-list navbox-odd" style="text-align:left;border-left-width:2px;border-left-style:solid;width:100%;padding:0px;"><div style="padding:0em 0.25em;"> <ul><li><a href="/wiki/Baltkrievijas_v%C4%93sture" title="Baltkrievijas vēsture">Baltkrievija</a></li> <li><a href="/wiki/%C4%8Cehijas_v%C4%93sture" title="Čehijas vēsture">Čehija</a></li> <li><a href="/wiki/Kazahst%C4%81nas_v%C4%93sture" title="Kazahstānas vēsture">Kazahstāna</a><sup>†</sup></li> <li><a href="/wiki/Krievijas_v%C4%93sture" title="Krievijas vēsture">Krievija</a><sup>†</sup></li> <li><a href="/wiki/Moldovas_v%C4%93sture" title="Moldovas vēsture">Moldova</a></li> <li><a href="/wiki/Polijas_v%C4%93sture" title="Polijas vēsture">Polija</a></li> <li><a href="/wiki/Rum%C4%81nijas_v%C4%93sture" title="Rumānijas vēsture">Rumānija</a></li> <li><a href="/wiki/Slov%C4%81kijas_v%C4%93sture" title="Slovākijas vēsture">Slovākija</a></li> <li><a href="/wiki/Ukrainas_v%C4%93sture" title="Ukrainas vēsture">Ukraina</a></li> <li><a href="/wiki/Ung%C4%81rijas_v%C4%93sture" title="Ungārijas vēsture">Ungārija</a></li></ul> </div></td></tr><tr style="height:2px;"><td colspan="2"></td></tr><tr><th scope="row" class="navbox-group"><a href="/w/index.php?title=Dienvideiropas_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Dienvideiropas vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Dienvideiropa</a></th><td class="navbox-list navbox-even" style="text-align:left;border-left-width:2px;border-left-style:solid;width:100%;padding:0px;"><div style="padding:0em 0.25em;"> <ul><li><a href="/wiki/Alb%C4%81nijas_v%C4%93sture" title="Albānijas vēsture">Albānija</a></li> <li><a href="/wiki/Andoras_v%C4%93sture" title="Andoras vēsture">Andora</a></li> <li><a href="/wiki/Bosnijas_un_Hercegovinas_v%C4%93sture" title="Bosnijas un Hercegovinas vēsture">Bosnija un Hercegovina</a></li> <li><a href="/wiki/Bulg%C4%81rijas_v%C4%93sture" title="Bulgārijas vēsture">Bulgārija</a></li> <li><a href="/wiki/Grie%C4%B7ijas_v%C4%93sture" title="Grieķijas vēsture">Grieķija</a></li> <li><a href="/wiki/Horv%C4%81tijas_v%C4%93sture" title="Horvātijas vēsture">Horvātija</a></li> <li><a href="/wiki/It%C4%81lijas_v%C4%93sture" title="Itālijas vēsture">Itālija</a></li> <li><a href="/wiki/Kipras_v%C4%93sture" title="Kipras vēsture">Kipra</a><sup>†</sup></li> <li><a href="/wiki/Kosovas_v%C4%93sture" title="Kosovas vēsture">Kosova</a></li> <li><a href="/wiki/Maltas_v%C4%93sture" title="Maltas vēsture">Malta</a></li> <li><a href="/wiki/Melnkalnes_v%C4%93sture" title="Melnkalnes vēsture">Melnkalne</a></li> <li><a href="/wiki/Monako_v%C4%93sture" title="Monako vēsture">Monako</a></li> <li><a href="/wiki/Portug%C4%81les_v%C4%93sture" title="Portugāles vēsture">Portugāle</a></li> <li><a href="/wiki/Sanmar%C4%ABno_v%C4%93sture" title="Sanmarīno vēsture">Sanmarīno</a></li> <li><a href="/wiki/Serbijas_v%C4%93sture" title="Serbijas vēsture">Serbija</a></li> <li><a href="/wiki/Slov%C4%93nijas_v%C4%93sture" title="Slovēnijas vēsture">Slovēnija</a></li> <li><a href="/wiki/Sp%C4%81nijas_v%C4%93sture" title="Spānijas vēsture">Spānija</a></li> <li><a href="/wiki/Turcijas_v%C4%93sture" title="Turcijas vēsture">Turcija</a><sup>†</sup></li> <li><a href="/wiki/Vatik%C4%81na_v%C4%93sture" title="Vatikāna vēsture">Vatikāns</a></li> <li><a href="/wiki/Ma%C4%B7edonijas_v%C4%93sture" title="Maķedonijas vēsture">Ziemeļmaķedonija</a></li></ul> </div></td></tr><tr style="height:2px;"><td colspan="2"></td></tr><tr><th scope="row" class="navbox-group"><a href="/w/index.php?title=Kauk%C4%81za_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Kaukāza vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Kaukāzs</a></th><td class="navbox-list navbox-odd" style="text-align:left;border-left-width:2px;border-left-style:solid;width:100%;padding:0px;"><div style="padding:0em 0.25em;"> <ul><li><a href="/wiki/Arm%C4%93nijas_v%C4%93sture" title="Armēnijas vēsture">Armēnija</a><sup>†</sup></li> <li><a href="/wiki/Azerbaid%C5%BE%C4%81nas_v%C4%93sture" title="Azerbaidžānas vēsture">Azerbaidžāna</a><sup>†</sup></li> <li><a href="/wiki/Gruzijas_v%C4%93sture" title="Gruzijas vēsture">Gruzija</a><sup>†</sup></li></ul> </div></td></tr><tr style="height:2px;"><td colspan="2"></td></tr><tr><td class="navbox-abovebelow" colspan="2"><div> <ul><li><sup>†</sup> Eirāzijas valstis, kas ģeopolitiski daļēji vai pilnīgi tiek pieskaitītas Eiropai</li></ul> </div></td></tr></tbody></table></td></tr></tbody></table> <table cellspacing="0" class="navbox" style="border-spacing:0;"><tbody><tr><td style="padding:2px;"><table cellspacing="0" class="nowraplinks hlist collapsible autocollapse navbox-inner" style="border-spacing:0;background:transparent;color:inherit;"><tbody><tr><th scope="col" class="navbox-title" colspan="2" style="background-color:#DEB887;;"><div class="plainlinks hlist navbar mini"><ul><li class="nv-skatīt"><a href="/wiki/Veidne:Latvijas_pils%C4%93tu_v%C4%93sture" title="Veidne:Latvijas pilsētu vēsture"><abbr title="Skatīt šo veidni" style=";;background-color:#DEB887;;background:none transparent;border:none;">s</abbr></a></li><li class="nv-diskusija"><a href="/w/index.php?title=Veidnes_diskusija:Latvijas_pils%C4%93tu_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Veidnes diskusija:Latvijas pilsētu vēsture (vēl nav uzrakstīts)"><abbr title="Diskusija par šo veidni" style="color:#002bb8;;;background-color:#DEB887;;background:none transparent;border:none;">d</abbr></a></li><li class="nv-labot"><a class="external text" href="https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Veidne:Latvijas_pils%C4%93tu_v%C4%93sture&action=edit"><abbr title="Labot šo veidni" style=";;background-color:#DEB887;;background:none transparent;border:none;">l</abbr></a></li></ul></div><div style="font-size:110%;"><a href="/wiki/Latvija" title="Latvija">Latvijas</a> <a href="/wiki/Latvijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums" title="Latvijas pilsētu uzskaitījums">pilsētu</a> vēstures raksti <span class="flagicon"><span class="mw-image-border" typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Flag_of_Latvia.svg" class="mw-file-description" title="Valsts karogs: Latvija"><img alt="Valsts karogs: Latvija" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/84/Flag_of_Latvia.svg/22px-Flag_of_Latvia.svg.png" decoding="async" width="22" height="11" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/84/Flag_of_Latvia.svg/33px-Flag_of_Latvia.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/84/Flag_of_Latvia.svg/44px-Flag_of_Latvia.svg.png 2x" data-file-width="1200" data-file-height="600" /></a></span></span></div></th></tr><tr style="height:2px;"><td colspan="2"></td></tr><tr><th scope="row" class="navbox-group" style="background-color:#DEB887;;">Valstspilsētas</th><td class="navbox-list navbox-odd" style="text-align:left;border-left-width:2px;border-left-style:solid;width:100%;padding:0px;background-color:#FFEBCD;;"><div style="padding:0em 0.25em;"> <ul><li><a href="/wiki/Daugavpils_v%C4%93sture" title="Daugavpils vēsture">Daugavpils</a></li> <li><a href="/wiki/J%C4%93kabpils_v%C4%93sture" title="Jēkabpils vēsture">Jēkabpils</a></li> <li><a href="/wiki/Jelgavas_v%C4%93sture" title="Jelgavas vēsture">Jelgava</a></li> <li><a href="/wiki/J%C5%ABrmalas_v%C4%93sture" title="Jūrmalas vēsture">Jūrmala</a></li> <li><a href="/wiki/Liep%C4%81jas_v%C4%93sture" title="Liepājas vēsture">Liepāja</a></li> <li><a href="/wiki/Ogres_v%C4%93sture" title="Ogres vēsture">Ogre</a></li> <li><a href="/wiki/R%C4%93zeknes_v%C4%93sture" title="Rēzeknes vēsture">Rēzekne</a></li> <li><a href="/wiki/R%C4%ABgas_v%C4%93sture" title="Rīgas vēsture">Rīga</a></li> <li><a href="/wiki/Valmieras_v%C4%93sture" title="Valmieras vēsture">Valmiera</a></li> <li><a href="/wiki/Ventspils_v%C4%93sture" title="Ventspils vēsture">Ventspils</a></li></ul> </div></td></tr><tr style="height:2px;"><td colspan="2"></td></tr><tr><th scope="row" class="navbox-group" style="background-color:#DEB887;;">Novadu pilsētas</th><td class="navbox-list navbox-even" style="text-align:left;border-left-width:2px;border-left-style:solid;width:100%;padding:0px;background-color:#FFEBCD;;"><div style="padding:0em 0.25em;"> <ul><li><a href="/w/index.php?title=%C4%80da%C5%BEu_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Ādažu vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Ādaži</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Aina%C5%BEu_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Ainažu vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Ainaži</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Aizkraukles_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Aizkraukles vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Aizkraukle</a></li> <li><a href="/wiki/Aizputes_v%C4%93sture" title="Aizputes vēsture">Aizpute</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Akn%C4%ABstes_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Aknīstes vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Aknīste</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Alojas_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Alojas vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Aloja</a></li> <li><a href="/wiki/Al%C5%ABksnes_v%C4%93sture" title="Alūksnes vēsture">Alūksne</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Apes_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Apes vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Ape</a></li> <li><a href="/wiki/Auces_v%C4%93sture" title="Auces vēsture">Auce</a></li> <li><a href="/wiki/Baldones_v%C4%93sture" title="Baldones vēsture">Baldone</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Balo%C5%BEu_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Baložu vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Baloži</a></li> <li><a href="/wiki/Balvu_v%C4%93sture" title="Balvu vēsture">Balvi</a></li> <li><a href="/wiki/Bauskas_v%C4%93sture" title="Bauskas vēsture">Bauska</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Broc%C4%93nu_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Brocēnu vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Brocēni</a></li> <li><a href="/wiki/C%C4%93su_v%C4%93sture" title="Cēsu vēsture">Cēsis</a></li> <li><a href="/wiki/Cesvaines_v%C4%93sture" title="Cesvaines vēsture">Cesvaine</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Dagdas_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Dagdas vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Dagda</a></li> <li><a href="/wiki/Dobeles_v%C4%93sture" title="Dobeles vēsture">Dobele</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Durbes_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Durbes vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Durbe</a></li> <li><a href="/wiki/Grobi%C5%86as_v%C4%93sture" title="Grobiņas vēsture">Grobiņa</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Gulbenes_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Gulbenes vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Gulbene</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Iecavas_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Iecavas vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Iecava</a></li> <li><a href="/wiki/Ik%C5%A1%C4%B7iles_v%C4%93sture" title="Ikšķiles vēsture">Ikšķile</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Il%C5%ABkstes_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Ilūkstes vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Ilūkste</a></li> <li><a href="/wiki/Jaunjelgavas_v%C4%93sture" title="Jaunjelgavas vēsture">Jaunjelgava</a></li> <li><a href="/wiki/Kandavas_v%C4%93sture" title="Kandavas vēsture">Kandava</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=K%C4%81rsavas_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Kārsavas vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Kārsava</a></li> <li><a href="/wiki/Kokneses_v%C4%93sture" title="Kokneses vēsture">Koknese</a></li> <li><a href="/wiki/Kr%C4%81slavas_v%C4%93sture" title="Krāslavas vēsture">Krāslava</a></li> <li><a href="/wiki/Kuld%C4%ABgas_v%C4%93sture" title="Kuldīgas vēsture">Kuldīga</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=%C4%B6eguma_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Ķeguma vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Ķegums</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=%C4%B6ekavas_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Ķekavas vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Ķekava</a></li> <li><a href="/wiki/Lielv%C4%81rdes_v%C4%93sture" title="Lielvārdes vēsture">Lielvārde</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=L%C4%ABgatnes_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Līgatnes vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Līgatne</a></li> <li><a href="/wiki/Limba%C5%BEu_v%C4%93sture" title="Limbažu vēsture">Limbaži</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=L%C4%ABv%C4%81nu_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Līvānu vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Līvāni</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Lub%C4%81nas_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Lubānas vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Lubāna</a></li> <li><a href="/wiki/Ludzas_v%C4%93sture" title="Ludzas vēsture">Ludza</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=M%C4%81rupes_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Mārupes vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Mārupe</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Madonas_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Madonas vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Madona</a></li> <li><a href="/wiki/Mazsalacas_v%C4%93sture" title="Mazsalacas vēsture">Mazsalaca</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Olaines_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Olaines vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Olaine</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=P%C4%81vilostas_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Pāvilostas vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Pāvilosta</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Piltenes_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Piltenes vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Piltene</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=P%C4%BCavi%C5%86u_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Pļaviņu vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Pļaviņas</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Prei%C4%BCu_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Preiļu vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Preiļi</a></li> <li><a href="/wiki/Priekules_v%C4%93sture" title="Priekules vēsture">Priekule</a></li> <li><a href="/wiki/R%C5%ABjienas_v%C4%93sture" title="Rūjienas vēsture">Rūjiena</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Sabiles_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Sabiles vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Sabile</a></li> <li><a href="/wiki/Salacgr%C4%ABvas_v%C4%93sture" title="Salacgrīvas vēsture">Salacgrīva</a></li> <li><a href="/wiki/Salaspils_v%C4%93sture" title="Salaspils vēsture">Salaspils</a></li> <li><a href="/wiki/Saldus_v%C4%93sture" title="Saldus vēsture">Saldus</a></li> <li><a href="/wiki/Saulkrastu_v%C4%93sture" title="Saulkrastu vēsture">Saulkrasti</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Sedas_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Sedas vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Seda</a></li> <li><a href="/wiki/Siguldas_v%C4%93sture" title="Siguldas vēsture">Sigulda</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Skrundas_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Skrundas vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Skrunda</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Smiltenes_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Smiltenes vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Smiltene</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Staiceles_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Staiceles vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Staicele</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Stendes_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Stendes vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Stende</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Stren%C4%8Du_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Strenču vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Strenči</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Subates_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Subates vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Subate</a></li> <li><a href="/wiki/Talsu_v%C4%93sture" title="Talsu vēsture">Talsi</a></li> <li><a href="/wiki/Tukuma_v%C4%93sture" title="Tukuma vēsture">Tukums</a></li> <li><a href="/wiki/Valdem%C4%81rpils_v%C4%93sture" title="Valdemārpils vēsture">Valdemārpils</a></li> <li><a href="/wiki/Valkas_v%C4%93sture" title="Valkas vēsture">Valka</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Vanga%C5%BEu_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Vangažu vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Vangaži</a></li> <li><a href="/wiki/Varak%C4%BC%C4%81nu_v%C4%93sture" title="Varakļānu vēsture">Varakļāni</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Vies%C4%ABtes_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Viesītes vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Viesīte</a></li> <li><a href="/wiki/Vi%C4%BCakas_v%C4%93sture" title="Viļakas vēsture">Viļaka</a></li> <li><a href="/wiki/Vi%C4%BC%C4%81nu_v%C4%93sture" title="Viļānu vēsture">Viļāni</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Zilupes_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Zilupes vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Zilupe</a></li></ul> </div></td></tr><tr style="height:2px;"><td colspan="2"></td></tr><tr><th scope="row" class="navbox-group" style="background-color:#DEB887;;">Bijušās pilsētas</th><td class="navbox-list navbox-odd" style="text-align:left;border-left-width:2px;border-left-style:solid;width:100%;padding:0px;background-color:#FFEBCD;;"><div style="padding:0em 0.25em;"> <ul><li><a href="/w/index.php?title=Pitalovas_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Pitalovas vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Abrene</a></li> <li>Gostiņi</li> <li>Grīva</li> <li><a href="/w/index.php?title=Kalnciema_v%C4%93sture&action=edit&redlink=1" class="new" title="Kalnciema vēsture (vēl nav uzrakstīts)">Kalnciems</a></li> <li>Krustpils</li> <li>Ķemeri</li> <li><a href="/wiki/Lejasciema_v%C4%93sture" title="Lejasciema vēsture">Lejasciems</a></li> <li>Rīgas Jūrmala</li> <li><a href="/wiki/S%C4%93lpils_v%C4%93sture" title="Sēlpils vēsture">Sēlpils</a></li> <li>Sloka</li></ul> </div></td></tr></tbody></table></td></tr></tbody></table>    </div><noscript><img src="https://login.wikimedia.org/wiki/Special:CentralAutoLogin/start?type=1x1" alt="" width="1" height="1" style="border: none; position: absolute;"></noscript> <div class="printfooter" data-nosnippet="">Saturs iegūts no "<a dir="ltr" href="https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_vēsture&oldid=4171985">https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_vēsture&oldid=4171985</a>"</div></div> <div id="catlinks" class="catlinks" data-mw="interface"><div id="mw-normal-catlinks" class="mw-normal-catlinks"><a href="/wiki/Special:Categories" title="Special:Categories">Kategorija</a>: <ul><li><a href="/wiki/Kategorija:Latvijas_v%C4%93sture" title="Kategorija:Latvijas vēsture">Latvijas vēsture</a></li></ul></div><div id="mw-hidden-catlinks" class="mw-hidden-catlinks mw-hidden-cats-hidden">Slēptas kategorijas: <ul><li><a href="/wiki/Kategorija:Visi_Vikip%C4%93dijas_uzlabojamie_raksti" title="Kategorija:Visi Vikipēdijas uzlabojamie raksti">Visi Vikipēdijas uzlabojamie raksti</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:Raksti_ar_novecoju%C5%A1%C4%81m_sait%C4%93m" title="Kategorija:Raksti ar novecojušām saitēm">Raksti ar novecojušām saitēm</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:Lapas_ar_atsauc%C4%93m,_kas_izmanto_nenosauktus_parametrus" title="Kategorija:Lapas ar atsaucēm, kas izmanto nenosauktus parametrus">Lapas ar atsaucēm, kas izmanto nenosauktus parametrus</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:Raksti,_kuru_apgalvojumiem_nepiecie%C5%A1amas_atsauces" title="Kategorija:Raksti, kuru apgalvojumiem nepieciešamas atsauces">Raksti, kuru apgalvojumiem nepieciešamas atsauces</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:Visi_Vikip%C4%93dijas_raksti,_kam_nepiecie%C5%A1amas_atsauces" title="Kategorija:Visi Vikipēdijas raksti, kam nepieciešamas atsauces">Visi Vikipēdijas raksti, kam nepieciešamas atsauces</a></li></ul></div></div> </div> </main> </div> <div class="mw-footer-container"> <footer id="footer" class="mw-footer" > <ul id="footer-info"> <li id="footer-info-lastmod"> Šī lapa pēdējoreiz labota: 2024. gada 9. novembris plkst. 08.18.</li> <li id="footer-info-copyright">Teksts ir pieejams saskaņā ar <a rel="nofollow" class="external text" href="//creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0/">Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci</a>; var pastāvēt papildu ierobežojumi. Plašākai informācijai skatīt <a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Lieto%C5%A1anas_noteikumi" title="Vikipēdija:Lietošanas noteikumi">lietošanas noteikumus</a>.</li> </ul> <ul id="footer-places"> <li id="footer-places-privacy"><a href="https://foundation.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Policy:Privacy_policy">Privātuma politika</a></li> <li id="footer-places-about"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Par">Par Vikipēdiju</a></li> <li id="footer-places-disclaimers"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Saist%C4%ABbu_atrunas">Saistību atrunas</a></li> <li id="footer-places-wm-codeofconduct"><a href="https://foundation.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Policy:Universal_Code_of_Conduct">Code of Conduct</a></li> <li id="footer-places-developers"><a href="https://developer.wikimedia.org">Izstrādātāji</a></li> <li id="footer-places-statslink"><a href="https://stats.wikimedia.org/#/lv.wikipedia.org">Statistika</a></li> <li id="footer-places-cookiestatement"><a href="https://foundation.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Policy:Cookie_statement">Sīkdatņu deklarācija</a></li> <li id="footer-places-mobileview"><a href="//lv.m.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93sture&mobileaction=toggle_view_mobile" class="noprint stopMobileRedirectToggle">Mobilais skats</a></li> </ul> <ul id="footer-icons" class="noprint"> <li id="footer-copyrightico"><a href="https://wikimediafoundation.org/" class="cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--size-large cdx-button--fake-button--enabled"><img src="/static/images/footer/wikimedia-button.svg" width="84" height="29" alt="Wikimedia Foundation" loading="lazy"></a></li> <li id="footer-poweredbyico"><a href="https://www.mediawiki.org/" class="cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--size-large cdx-button--fake-button--enabled"><img src="/w/resources/assets/poweredby_mediawiki.svg" alt="Powered by MediaWiki" width="88" height="31" loading="lazy"></a></li> </ul> </footer> </div> </div> </div> <div class="vector-settings" id="p-dock-bottom"> <ul></ul> </div><script>(RLQ=window.RLQ||[]).push(function(){mw.config.set({"wgHostname":"mw-web.codfw.main-f69cdc8f6-strzt","wgBackendResponseTime":193,"wgPageParseReport":{"limitreport":{"cputime":"0.467","walltime":"0.597","ppvisitednodes":{"value":5797,"limit":1000000},"postexpandincludesize":{"value":86208,"limit":2097152},"templateargumentsize":{"value":5494,"limit":2097152},"expansiondepth":{"value":23,"limit":100},"expensivefunctioncount":{"value":1,"limit":500},"unstrip-depth":{"value":0,"limit":20},"unstrip-size":{"value":44308,"limit":5000000},"entityaccesscount":{"value":0,"limit":400},"timingprofile":["100.00% 324.008 1 -total"," 42.68% 138.291 1 Veidne:Atsauces"," 21.24% 68.805 11 Veidne:Tīmekļa_atsauce"," 15.93% 51.613 1 Veidne:Latvijas_vēsture"," 15.07% 48.814 1 Veidne:Infobox"," 10.77% 34.908 25 Veidne:Dat"," 8.14% 26.362 25 Veidne:Diena.mēnesis-saite"," 7.34% 23.779 7 Veidne:Nepieciešama_atsauce"," 6.78% 21.969 3 Veidne:Category_handler"," 6.00% 19.454 9 Veidne:ISBN"]},"scribunto":{"limitreport-timeusage":{"value":"0.066","limit":"10.000"},"limitreport-memusage":{"value":2835256,"limit":52428800}},"cachereport":{"origin":"mw-web.eqiad.main-7f58d5dcf5-89g5z","timestamp":"20241109074223","ttl":2592000,"transientcontent":false}}});});</script> <script type="application/ld+json">{"@context":"https:\/\/schema.org","@type":"Article","name":"Latvijas v\u0113sture","url":"https:\/\/lv.wikipedia.org\/wiki\/Latvijas_v%C4%93sture","sameAs":"http:\/\/www.wikidata.org\/entity\/Q209655","mainEntity":"http:\/\/www.wikidata.org\/entity\/Q209655","author":{"@type":"Organization","name":"Contributors to Wikimedia projects"},"publisher":{"@type":"Organization","name":"Wikimedia Foundation, Inc.","logo":{"@type":"ImageObject","url":"https:\/\/www.wikimedia.org\/static\/images\/wmf-hor-googpub.png"}},"datePublished":"2005-02-28T19:39:36Z","dateModified":"2024-11-09T06:18:26Z"}</script> </body> </html>