CINXE.COM

Izglītība — Vikipēdija

<!DOCTYPE html> <html class="client-nojs vector-feature-language-in-header-enabled vector-feature-language-in-main-page-header-disabled vector-feature-sticky-header-disabled vector-feature-page-tools-pinned-disabled vector-feature-toc-pinned-clientpref-1 vector-feature-main-menu-pinned-disabled vector-feature-limited-width-clientpref-1 vector-feature-limited-width-content-enabled vector-feature-custom-font-size-clientpref-1 vector-feature-appearance-pinned-clientpref-1 vector-feature-night-mode-disabled skin-theme-clientpref-day vector-toc-available" lang="lv" dir="ltr"> <head> <meta charset="UTF-8"> <title>Izglītība — Vikipēdija</title> <script>(function(){var className="client-js vector-feature-language-in-header-enabled vector-feature-language-in-main-page-header-disabled vector-feature-sticky-header-disabled vector-feature-page-tools-pinned-disabled vector-feature-toc-pinned-clientpref-1 vector-feature-main-menu-pinned-disabled vector-feature-limited-width-clientpref-1 vector-feature-limited-width-content-enabled vector-feature-custom-font-size-clientpref-1 vector-feature-appearance-pinned-clientpref-1 vector-feature-night-mode-disabled skin-theme-clientpref-day vector-toc-available";var cookie=document.cookie.match(/(?:^|; )lvwikimwclientpreferences=([^;]+)/);if(cookie){cookie[1].split('%2C').forEach(function(pref){className=className.replace(new RegExp('(^| )'+pref.replace(/-clientpref-\w+$|[^\w-]+/g,'')+'-clientpref-\\w+( |$)'),'$1'+pref+'$2');});}document.documentElement.className=className;}());RLCONF={"wgBreakFrames":false,"wgSeparatorTransformTable":[",\t."," \t,"],"wgDigitTransformTable":["",""], "wgDefaultDateFormat":"ydm","wgMonthNames":["","janvāris","februāris","marts","aprīlis","maijs","jūnijs","jūlijs","augusts","septembris","oktobris","novembris","decembris"],"wgRequestId":"3ccaa465-fcb3-4f64-a855-975c664b2d41","wgCanonicalNamespace":"","wgCanonicalSpecialPageName":false,"wgNamespaceNumber":0,"wgPageName":"Izglītība","wgTitle":"Izglītība","wgCurRevisionId":4092930,"wgRevisionId":4092930,"wgArticleId":58117,"wgIsArticle":true,"wgIsRedirect":false,"wgAction":"view","wgUserName":null,"wgUserGroups":["*"],"wgCategories":["Lapas ar ISBN kļūdām","Nepilnīgi raksti","Visi Vikipēdijas uzlabojamie raksti","Visi Vikipēdijas aizmetņi","Nepabeigti raksti par izglītību","Izglītība","Psiholoģija"],"wgPageViewLanguage":"lv","wgPageContentLanguage":"lv","wgPageContentModel":"wikitext","wgRelevantPageName":"Izglītība","wgRelevantArticleId":58117,"wgIsProbablyEditable":true,"wgRelevantPageIsProbablyEditable":true,"wgRestrictionEdit":[],"wgRestrictionMove":[], "wgNoticeProject":"wikipedia","wgCiteReferencePreviewsActive":true,"wgMediaViewerOnClick":true,"wgMediaViewerEnabledByDefault":true,"wgPopupsFlags":0,"wgVisualEditor":{"pageLanguageCode":"lv","pageLanguageDir":"ltr","pageVariantFallbacks":"lv"},"wgMFDisplayWikibaseDescriptions":{"search":true,"watchlist":true,"tagline":true,"nearby":true},"wgWMESchemaEditAttemptStepOversample":false,"wgWMEPageLength":50000,"wgRelatedArticlesCompat":[],"wgCentralAuthMobileDomain":false,"wgEditSubmitButtonLabelPublish":true,"wgULSPosition":"interlanguage","wgULSisCompactLinksEnabled":false,"wgVector2022LanguageInHeader":true,"wgULSisLanguageSelectorEmpty":false,"wgWikibaseItemId":"Q8434","wgCheckUserClientHintsHeadersJsApi":["brands","architecture","bitness","fullVersionList","mobile","model","platform","platformVersion"],"GEHomepageSuggestedEditsEnableTopics":true,"wgGETopicsMatchModeEnabled":false,"wgGEStructuredTaskRejectionReasonTextInputEnabled":false,"wgGELevelingUpEnabledForUser":false};RLSTATE={ "ext.globalCssJs.user.styles":"ready","site.styles":"ready","user.styles":"ready","ext.globalCssJs.user":"ready","user":"ready","user.options":"loading","ext.cite.styles":"ready","skins.vector.search.codex.styles":"ready","skins.vector.styles":"ready","skins.vector.icons":"ready","ext.wikimediamessages.styles":"ready","ext.visualEditor.desktopArticleTarget.noscript":"ready","ext.uls.interlanguage":"ready","wikibase.client.init":"ready","ext.wikimediaBadges":"ready"};RLPAGEMODULES=["ext.cite.ux-enhancements","mediawiki.page.media","site","mediawiki.page.ready","mediawiki.toc","skins.vector.js","ext.centralNotice.geoIP","ext.centralNotice.startUp","ext.gadget.opacity-edit","ext.gadget.refToolbar","ext.gadget.edittop","ext.gadget.Editpage","ext.gadget.switcher","ext.gadget.wikibugs","ext.urlShortener.toolbar","ext.centralauth.centralautologin","mmv.bootstrap","ext.popups","ext.visualEditor.desktopArticleTarget.init","ext.visualEditor.targetLoader","ext.echo.centralauth","ext.eventLogging" ,"ext.wikimediaEvents","ext.navigationTiming","ext.uls.interface","ext.cx.eventlogging.campaigns","ext.cx.uls.quick.actions","wikibase.client.vector-2022","ext.checkUser.clientHints","ext.growthExperiments.SuggestedEditSession","wikibase.sidebar.tracking"];</script> <script>(RLQ=window.RLQ||[]).push(function(){mw.loader.impl(function(){return["user.options@12s5i",function($,jQuery,require,module){mw.user.tokens.set({"patrolToken":"+\\","watchToken":"+\\","csrfToken":"+\\"}); }];});});</script> <link rel="stylesheet" href="/w/load.php?lang=lv&amp;modules=ext.cite.styles%7Cext.uls.interlanguage%7Cext.visualEditor.desktopArticleTarget.noscript%7Cext.wikimediaBadges%7Cext.wikimediamessages.styles%7Cskins.vector.icons%2Cstyles%7Cskins.vector.search.codex.styles%7Cwikibase.client.init&amp;only=styles&amp;skin=vector-2022"> <script async="" src="/w/load.php?lang=lv&amp;modules=startup&amp;only=scripts&amp;raw=1&amp;skin=vector-2022"></script> <meta name="ResourceLoaderDynamicStyles" content=""> <link rel="stylesheet" href="/w/load.php?lang=lv&amp;modules=site.styles&amp;only=styles&amp;skin=vector-2022"> <meta name="generator" content="MediaWiki 1.44.0-wmf.4"> <meta name="referrer" content="origin"> <meta name="referrer" content="origin-when-cross-origin"> <meta name="robots" content="max-image-preview:standard"> <meta name="format-detection" content="telephone=no"> <meta name="viewport" content="width=1120"> <meta property="og:title" content="Izglītība — Vikipēdija"> <meta property="og:type" content="website"> <link rel="preconnect" href="//upload.wikimedia.org"> <link rel="alternate" media="only screen and (max-width: 640px)" href="//lv.m.wikipedia.org/wiki/Izgl%C4%ABt%C4%ABba"> <link rel="alternate" type="application/x-wiki" title="Labot šo lapu" href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit"> <link rel="apple-touch-icon" href="/static/apple-touch/wikipedia.png"> <link rel="icon" href="/static/favicon/wikipedia.ico"> <link rel="search" type="application/opensearchdescription+xml" href="/w/rest.php/v1/search" title="Vikipēdija (lv)"> <link rel="EditURI" type="application/rsd+xml" href="//lv.wikipedia.org/w/api.php?action=rsd"> <link rel="canonical" href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Izgl%C4%ABt%C4%ABba"> <link rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0/deed.lv"> <link rel="alternate" type="application/atom+xml" title="Vikipēdija Atom padeve" href="/w/index.php?title=Special:RecentChanges&amp;feed=atom"> <link rel="dns-prefetch" href="//meta.wikimedia.org" /> <link rel="dns-prefetch" href="//login.wikimedia.org"> </head> <body class="skin--responsive skin-vector skin-vector-search-vue mediawiki ltr sitedir-ltr mw-hide-empty-elt ns-0 ns-subject mw-editable page-Izglītība rootpage-Izglītība skin-vector-2022 action-view"><a class="mw-jump-link" href="#bodyContent">Pāriet uz saturu</a> <div class="vector-header-container"> <header class="vector-header mw-header"> <div class="vector-header-start"> <nav class="vector-main-menu-landmark" aria-label="Vietne"> <div id="vector-main-menu-dropdown" class="vector-dropdown vector-main-menu-dropdown vector-button-flush-left vector-button-flush-right" > <input type="checkbox" id="vector-main-menu-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-main-menu-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Galvenā izvēlne" > <label id="vector-main-menu-dropdown-label" for="vector-main-menu-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-menu mw-ui-icon-wikimedia-menu"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Galvenā izvēlne</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-main-menu-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> <div id="vector-main-menu" class="vector-main-menu vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-main-menu-pinnable-header vector-pinnable-header-unpinned" data-feature-name="main-menu-pinned" data-pinnable-element-id="vector-main-menu" data-pinned-container-id="vector-main-menu-pinned-container" data-unpinned-container-id="vector-main-menu-unpinned-container" > <div class="vector-pinnable-header-label">Galvenā izvēlne</div> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-main-menu.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-main-menu.unpin">paslēpt</button> </div> <div id="p-navigation" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-navigation" > <div class="vector-menu-heading"> Navigācija </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="n-mainpage" class="mw-list-item"><a href="/wiki/S%C4%81kumlapa" title="Iet uz sākumlapu [z]" accesskey="z"><span>Sākumlapa</span></a></li><li id="n-portal" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls" title="Šeit Tu vari uzdot sev interesējošus jautājumus"><span>Kopienas portāls</span></a></li><li id="n-currentevents" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Aktualit%C4%81tes" title="Uzzini, kas nesen noticis Vikipēdijā"><span>Aktualitātes</span></a></li><li id="n-recentchanges" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:RecentChanges" title="Izmaiņas, kas nesen izdarītas Vikipēdijā [r]" accesskey="r"><span>Pēdējās izmaiņas</span></a></li><li id="n-randompage" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:Random" title="Iet uz nejauši izvēlētu lapu [x]" accesskey="x"><span>Nejauša lapa</span></a></li><li id="n-help" class="mw-list-item"><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs" title="Vieta, kur uzzināt par Vikipēdiju vairāk"><span>Palīdzība</span></a></li><li id="n-bug_in_article" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Pazi%C5%86ojumi_par_k%C4%BC%C5%ABd%C4%81m"><span>Paziņot par kļūdu</span></a></li><li id="n-contact" class="mw-list-item"><a href="//lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Kontakti"><span>Kontakti</span></a></li> </ul> </div> </div> </div> </div> </div> </div> </nav> <a href="/wiki/S%C4%81kumlapa" class="mw-logo"> <img class="mw-logo-icon" src="/static/images/icons/wikipedia.png" alt="" aria-hidden="true" height="50" width="50"> <span class="mw-logo-container skin-invert"> <img class="mw-logo-wordmark" alt="Vikipēdija" src="/static/images/mobile/copyright/wikipedia-wordmark-lv.svg" style="width: 7.5em; height: 1.375em;"> <img class="mw-logo-tagline" alt="Brīvā enciklopēdija" src="/static/images/mobile/copyright/wikipedia-tagline-lv.svg" width="120" height="15" style="width: 7.5em; height: 0.9375em;"> </span> </a> </div> <div class="vector-header-end"> <div id="p-search" role="search" class="vector-search-box-vue vector-search-box-collapses vector-search-box-show-thumbnail vector-search-box-auto-expand-width vector-search-box"> <a href="/wiki/Special:Search" class="cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only search-toggle" title="Meklēt Vikipēdijā [f]" accesskey="f"><span class="vector-icon mw-ui-icon-search mw-ui-icon-wikimedia-search"></span> <span>Meklēt</span> </a> <div class="vector-typeahead-search-container"> <div class="cdx-typeahead-search cdx-typeahead-search--show-thumbnail cdx-typeahead-search--auto-expand-width"> <form action="/w/index.php" id="searchform" class="cdx-search-input cdx-search-input--has-end-button"> <div id="simpleSearch" class="cdx-search-input__input-wrapper" data-search-loc="header-moved"> <div class="cdx-text-input cdx-text-input--has-start-icon"> <input class="cdx-text-input__input" type="search" name="search" placeholder="Meklēt Vikipēdijā" aria-label="Meklēt Vikipēdijā" autocapitalize="sentences" title="Meklēt Vikipēdijā [f]" accesskey="f" id="searchInput" > <span class="cdx-text-input__icon cdx-text-input__start-icon"></span> </div> <input type="hidden" name="title" value="Special:Search"> </div> <button class="cdx-button cdx-search-input__end-button">Meklēt</button> </form> </div> </div> </div> <nav class="vector-user-links vector-user-links-wide" aria-label="Dalībnieka rīki"> <div class="vector-user-links-main"> <div id="p-vector-user-menu-preferences" class="vector-menu mw-portlet emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> <div id="p-vector-user-menu-userpage" class="vector-menu mw-portlet emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> <nav class="vector-appearance-landmark" aria-label="Izskats"> <div id="vector-appearance-dropdown" class="vector-dropdown " title="Change the appearance of the page&#039;s font size, width, and color" > <input type="checkbox" id="vector-appearance-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-appearance-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Izskats" > <label id="vector-appearance-dropdown-label" for="vector-appearance-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-appearance mw-ui-icon-wikimedia-appearance"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Izskats</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-appearance-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> </div> </div> </div> </nav> <div id="p-vector-user-menu-notifications" class="vector-menu mw-portlet emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> <div id="p-vector-user-menu-overflow" class="vector-menu mw-portlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="pt-sitesupport-2" class="user-links-collapsible-item mw-list-item user-links-collapsible-item"><a data-mw="interface" href="//donate.wikimedia.org/wiki/Special:FundraiserRedirector?utm_source=donate&amp;utm_medium=sidebar&amp;utm_campaign=C13_lv.wikipedia.org&amp;uselang=lv" class=""><span>Ziedojumi</span></a> </li> <li id="pt-createaccount-2" class="user-links-collapsible-item mw-list-item user-links-collapsible-item"><a data-mw="interface" href="/w/index.php?title=Special:CreateAccount&amp;returnto=Izgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Ieteicams izveidot kontu un pieslēgties; tomēr tas nav obligāti." class=""><span>Izveidot jaunu Vikipēdijas kontu</span></a> </li> <li id="pt-login-2" class="user-links-collapsible-item mw-list-item user-links-collapsible-item"><a data-mw="interface" href="/w/index.php?title=Special:UserLogin&amp;returnto=Izgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Aicinām tevi ieiet Vikipēdijā, tomēr tas nav obligāti. [o]" accesskey="o" class=""><span>Ieiet Vikipēdijā</span></a> </li> </ul> </div> </div> </div> <div id="vector-user-links-dropdown" class="vector-dropdown vector-user-menu vector-button-flush-right vector-user-menu-logged-out" title="Vairāk iespēju" > <input type="checkbox" id="vector-user-links-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-user-links-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Dalībnieka rīki" > <label id="vector-user-links-dropdown-label" for="vector-user-links-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-ellipsis mw-ui-icon-wikimedia-ellipsis"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Dalībnieka rīki</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="p-personal" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-personal user-links-collapsible-item" title="Dalībnieka izvēlne" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="pt-sitesupport" class="user-links-collapsible-item mw-list-item"><a href="//donate.wikimedia.org/wiki/Special:FundraiserRedirector?utm_source=donate&amp;utm_medium=sidebar&amp;utm_campaign=C13_lv.wikipedia.org&amp;uselang=lv"><span>Ziedojumi</span></a></li><li id="pt-createaccount" class="user-links-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:CreateAccount&amp;returnto=Izgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Ieteicams izveidot kontu un pieslēgties; tomēr tas nav obligāti."><span class="vector-icon mw-ui-icon-userAdd mw-ui-icon-wikimedia-userAdd"></span> <span>Izveidot jaunu Vikipēdijas kontu</span></a></li><li id="pt-login" class="user-links-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:UserLogin&amp;returnto=Izgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Aicinām tevi ieiet Vikipēdijā, tomēr tas nav obligāti. [o]" accesskey="o"><span class="vector-icon mw-ui-icon-logIn mw-ui-icon-wikimedia-logIn"></span> <span>Ieiet Vikipēdijā</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-user-menu-anon-editor" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-user-menu-anon-editor" > <div class="vector-menu-heading"> Lapas redaktoriem, kuri nav pieslēgušies <a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Ievads" aria-label="Uzzini vairāk par rediģēšanu"><span>uzzināt vairāk</span></a> </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="pt-anoncontribs" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:MyContributions" title="Labojumi, kas veikti no šīs IP adreses [y]" accesskey="y"><span>Devums</span></a></li><li id="pt-anontalk" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:MyTalk" title="Diskusija par labojumiem, kas izdarīti no šīs IP adreses [n]" accesskey="n"><span>Diskusijas</span></a></li> </ul> </div> </div> </div> </div> </nav> </div> </header> </div> <div class="mw-page-container"> <div class="mw-page-container-inner"> <div class="vector-sitenotice-container"> <div id="siteNotice"><!-- CentralNotice --></div> </div> <div class="vector-column-start"> <div class="vector-main-menu-container"> <div id="mw-navigation"> <nav id="mw-panel" class="vector-main-menu-landmark" aria-label="Vietne"> <div id="vector-main-menu-pinned-container" class="vector-pinned-container"> </div> </nav> </div> </div> <div class="vector-sticky-pinned-container"> <nav id="mw-panel-toc" aria-label="Saturs" data-event-name="ui.sidebar-toc" class="mw-table-of-contents-container vector-toc-landmark"> <div id="vector-toc-pinned-container" class="vector-pinned-container"> <div id="vector-toc" class="vector-toc vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-toc-pinnable-header vector-pinnable-header-pinned" data-feature-name="toc-pinned" data-pinnable-element-id="vector-toc" > <h2 class="vector-pinnable-header-label">Saturs</h2> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-toc.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-toc.unpin">paslēpt</button> </div> <ul class="vector-toc-contents" id="mw-panel-toc-list"> <li id="toc-mw-content-text" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a href="#" class="vector-toc-link"> <div class="vector-toc-text">Sākums</div> </a> </li> <li id="toc-Etimoloģija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Etimoloģija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">1</span> <span>Etimoloģija</span> </div> </a> <ul id="toc-Etimoloģija-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Vēsture" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Vēsture"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">2</span> <span>Vēsture</span> </div> </a> <ul id="toc-Vēsture-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Formālā_izglītība" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Formālā_izglītība"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">3</span> <span>Formālā izglītība</span> </div> </a> <button aria-controls="toc-Formālā_izglītība-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> <span class="vector-icon mw-ui-icon-wikimedia-expand"></span> <span>Pārslēgt Formālā izglītība apakšsadaļu</span> </button> <ul id="toc-Formālā_izglītība-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Pirmsskolas_izglītība" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Pirmsskolas_izglītība"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">3.1</span> <span>Pirmsskolas izglītība</span> </div> </a> <ul id="toc-Pirmsskolas_izglītība-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Pamatizglītība" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Pamatizglītība"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">3.2</span> <span>Pamatizglītība</span> </div> </a> <ul id="toc-Pamatizglītība-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Augstākā_izglītība" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Augstākā_izglītība"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">3.3</span> <span>Augstākā izglītība</span> </div> </a> <ul id="toc-Augstākā_izglītība-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Profesionālā_izglītība" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Profesionālā_izglītība"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">3.4</span> <span>Profesionālā izglītība</span> </div> </a> <ul id="toc-Profesionālā_izglītība-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Speciālā_izglītība" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Speciālā_izglītība"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">3.5</span> <span>Speciālā izglītība</span> </div> </a> <ul id="toc-Speciālā_izglītība-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Neformālā_izglītība" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Neformālā_izglītība"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4</span> <span>Neformālā izglītība</span> </div> </a> <button aria-controls="toc-Neformālā_izglītība-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> <span class="vector-icon mw-ui-icon-wikimedia-expand"></span> <span>Pārslēgt Neformālā izglītība apakšsadaļu</span> </button> <ul id="toc-Neformālā_izglītība-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Alternatīvā_izglītība" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Alternatīvā_izglītība"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.1</span> <span>Alternatīvā izglītība</span> </div> </a> <ul id="toc-Alternatīvā_izglītība-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Pašmācība" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Pašmācība"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.2</span> <span>Pašmācība</span> </div> </a> <ul id="toc-Pašmācība-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Atvērtā_mācīšanās_un_elektroniskās_tehnoloģijas" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Atvērtā_mācīšanās_un_elektroniskās_tehnoloģijas"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.3</span> <span>Atvērtā mācīšanās un elektroniskās tehnoloģijas</span> </div> </a> <ul id="toc-Atvērtā_mācīšanās_un_elektroniskās_tehnoloģijas-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Vispārizglītojošās_skolas" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Vispārizglītojošās_skolas"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">5</span> <span>Vispārizglītojošās skolas</span> </div> </a> <ul id="toc-Vispārizglītojošās_skolas-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Attīstības_mērķi" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Attīstības_mērķi"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">6</span> <span>Attīstības mērķi</span> </div> </a> <ul id="toc-Attīstības_mērķi-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Filozofija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Filozofija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">7</span> <span>Filozofija</span> </div> </a> <button aria-controls="toc-Filozofija-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> <span class="vector-icon mw-ui-icon-wikimedia-expand"></span> <span>Pārslēgt Filozofija apakšsadaļu</span> </button> <ul id="toc-Filozofija-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Psiholoģija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Psiholoģija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">7.1</span> <span>Psiholoģija</span> </div> </a> <ul id="toc-Psiholoģija-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Mērķis" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Mērķis"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">8</span> <span>Mērķis</span> </div> </a> <ul id="toc-Mērķis-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Mācību_programma" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Mācību_programma"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">9</span> <span>Mācību programma</span> </div> </a> <ul id="toc-Mācību_programma-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Atsauces" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Atsauces"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">10</span> <span>Atsauces</span> </div> </a> <ul id="toc-Atsauces-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Ārējās_saites" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Ārējās_saites"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">11</span> <span>Ārējās saites</span> </div> </a> <ul id="toc-Ārējās_saites-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </div> </div> </nav> </div> </div> <div class="mw-content-container"> <main id="content" class="mw-body"> <header class="mw-body-header vector-page-titlebar"> <nav aria-label="Saturs" class="vector-toc-landmark"> <div id="vector-page-titlebar-toc" class="vector-dropdown vector-page-titlebar-toc vector-button-flush-left" > <input type="checkbox" id="vector-page-titlebar-toc-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-page-titlebar-toc" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Pārslēgt satura rādītāju" > <label id="vector-page-titlebar-toc-label" for="vector-page-titlebar-toc-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-listBullet mw-ui-icon-wikimedia-listBullet"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Pārslēgt satura rādītāju</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-page-titlebar-toc-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> </div> </div> </div> </nav> <h1 id="firstHeading" class="firstHeading mw-first-heading"><span class="mw-page-title-main">Izglītība</span></h1> <div id="p-lang-btn" class="vector-dropdown mw-portlet mw-portlet-lang" > <input type="checkbox" id="p-lang-btn-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-p-lang-btn" class="vector-dropdown-checkbox mw-interlanguage-selector" aria-label="Pāriet uz rakstu citā valodā. Pieejams 191 valodā" > <label id="p-lang-btn-label" for="p-lang-btn-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--action-progressive mw-portlet-lang-heading-191" aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-language-progressive mw-ui-icon-wikimedia-language-progressive"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">191 valoda</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li class="interlanguage-link interwiki-af mw-list-item"><a href="https://af.wikipedia.org/wiki/Onderwys" title="Onderwys – afrikandu" lang="af" hreflang="af" data-title="Onderwys" data-language-autonym="Afrikaans" data-language-local-name="afrikandu" class="interlanguage-link-target"><span>Afrikaans</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-am mw-list-item"><a href="https://am.wikipedia.org/wiki/%E1%89%B5%E1%88%9D%E1%88%85%E1%88%AD%E1%89%B5" title="ትምህርት – amharu" lang="am" hreflang="am" data-title="ትምህርት" data-language-autonym="አማርኛ" data-language-local-name="amharu" class="interlanguage-link-target"><span>አማርኛ</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-an mw-list-item"><a href="https://an.wikipedia.org/wiki/Educaci%C3%B3n" title="Educación – aragoniešu" lang="an" hreflang="an" data-title="Educación" data-language-autonym="Aragonés" data-language-local-name="aragoniešu" class="interlanguage-link-target"><span>Aragonés</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ang mw-list-item"><a href="https://ang.wikipedia.org/wiki/Leorniancr%C3%A6ft" title="Leorniancræft – senangļu" lang="ang" hreflang="ang" data-title="Leorniancræft" data-language-autonym="Ænglisc" data-language-local-name="senangļu" class="interlanguage-link-target"><span>Ænglisc</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ar mw-list-item"><a href="https://ar.wikipedia.org/wiki/%D8%AA%D8%B9%D9%84%D9%8A%D9%85" title="تعليم – arābu" lang="ar" hreflang="ar" data-title="تعليم" data-language-autonym="العربية" data-language-local-name="arābu" class="interlanguage-link-target"><span>العربية</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ary mw-list-item"><a href="https://ary.wikipedia.org/wiki/%D8%AA%D8%B9%D9%84%D9%8A%D9%85" title="تعليم – Moroccan Arabic" lang="ary" hreflang="ary" data-title="تعليم" data-language-autonym="الدارجة" data-language-local-name="Moroccan Arabic" class="interlanguage-link-target"><span>الدارجة</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-as mw-list-item"><a href="https://as.wikipedia.org/wiki/%E0%A6%B6%E0%A6%BF%E0%A6%95%E0%A7%8D%E0%A6%B7%E0%A6%BE" title="শিক্ষা – asamiešu" lang="as" hreflang="as" data-title="শিক্ষা" data-language-autonym="অসমীয়া" data-language-local-name="asamiešu" class="interlanguage-link-target"><span>অসমীয়া</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ast mw-list-item"><a href="https://ast.wikipedia.org/wiki/Educaci%C3%B3n" title="Educación – astūriešu" lang="ast" hreflang="ast" data-title="Educación" data-language-autonym="Asturianu" data-language-local-name="astūriešu" class="interlanguage-link-target"><span>Asturianu</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-awa mw-list-item"><a href="https://awa.wikipedia.org/wiki/%E0%A4%B6%E0%A4%BF%E0%A4%95%E0%A5%8D%E0%A4%B7%E0%A4%BE" title="शिक्षा – avadhu" lang="awa" hreflang="awa" data-title="शिक्षा" data-language-autonym="अवधी" data-language-local-name="avadhu" class="interlanguage-link-target"><span>अवधी</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-az mw-list-item"><a href="https://az.wikipedia.org/wiki/T%C9%99hsil" title="Təhsil – azerbaidžāņu" lang="az" hreflang="az" data-title="Təhsil" data-language-autonym="Azərbaycanca" data-language-local-name="azerbaidžāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Azərbaycanca</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-azb mw-list-item"><a href="https://azb.wikipedia.org/wiki/%D8%AA%D8%AD%D8%B5%DB%8C%D9%84" title="تحصیل – South Azerbaijani" lang="azb" hreflang="azb" data-title="تحصیل" data-language-autonym="تۆرکجه" data-language-local-name="South Azerbaijani" class="interlanguage-link-target"><span>تۆرکجه</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ba mw-list-item"><a href="https://ba.wikipedia.org/wiki/%D0%9C%D3%99%D2%93%D0%B0%D1%80%D0%B8%D1%84" title="Мәғариф – baškīru" lang="ba" hreflang="ba" data-title="Мәғариф" data-language-autonym="Башҡортса" data-language-local-name="baškīru" class="interlanguage-link-target"><span>Башҡортса</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bat-smg mw-list-item"><a href="https://bat-smg.wikipedia.org/wiki/%C5%A0v%C4%97it%C4%97ms" title="Švėitėms – Samogitian" lang="sgs" hreflang="sgs" data-title="Švėitėms" data-language-autonym="Žemaitėška" data-language-local-name="Samogitian" class="interlanguage-link-target"><span>Žemaitėška</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bcl mw-list-item"><a href="https://bcl.wikipedia.org/wiki/Edukasyon" title="Edukasyon – Central Bikol" lang="bcl" hreflang="bcl" data-title="Edukasyon" data-language-autonym="Bikol Central" data-language-local-name="Central Bikol" class="interlanguage-link-target"><span>Bikol Central</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-be mw-list-item"><a href="https://be.wikipedia.org/wiki/%D0%90%D0%B4%D1%83%D0%BA%D0%B0%D1%86%D1%8B%D1%8F" title="Адукацыя – baltkrievu" lang="be" hreflang="be" data-title="Адукацыя" data-language-autonym="Беларуская" data-language-local-name="baltkrievu" class="interlanguage-link-target"><span>Беларуская</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-be-x-old mw-list-item"><a href="https://be-tarask.wikipedia.org/wiki/%D0%90%D0%B4%D1%83%D0%BA%D0%B0%D1%86%D1%8B%D1%8F" title="Адукацыя – Belarusian (Taraškievica orthography)" lang="be-tarask" hreflang="be-tarask" data-title="Адукацыя" data-language-autonym="Беларуская (тарашкевіца)" data-language-local-name="Belarusian (Taraškievica orthography)" class="interlanguage-link-target"><span>Беларуская (тарашкевіца)</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bew mw-list-item"><a href="https://bew.wikipedia.org/wiki/Didikan" title="Didikan – Betawi" lang="bew" hreflang="bew" data-title="Didikan" data-language-autonym="Betawi" data-language-local-name="Betawi" class="interlanguage-link-target"><span>Betawi</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bg mw-list-item"><a href="https://bg.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B7%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%B5" title="Образование – bulgāru" lang="bg" hreflang="bg" data-title="Образование" data-language-autonym="Български" data-language-local-name="bulgāru" class="interlanguage-link-target"><span>Български</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bh mw-list-item"><a href="https://bh.wikipedia.org/wiki/%E0%A4%B6%E0%A4%BF%E0%A4%95%E0%A5%8D%E0%A4%B7%E0%A4%BE" title="शिक्षा – Bhojpuri" lang="bh" hreflang="bh" data-title="शिक्षा" data-language-autonym="भोजपुरी" data-language-local-name="Bhojpuri" class="interlanguage-link-target"><span>भोजपुरी</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-blk mw-list-item"><a href="https://blk.wikipedia.org/wiki/%E1%80%95%E1%80%8A%E1%80%AC%E1%82%8F%E1%80%A1%E1%80%90%E1%80%AC%E1%82%8F" title="ပညာႏအတာႏ – Pa&#039;O" lang="blk" hreflang="blk" data-title="ပညာႏအတာႏ" data-language-autonym="ပအိုဝ်ႏဘာႏသာႏ" data-language-local-name="Pa&#039;O" class="interlanguage-link-target"><span>ပအိုဝ်ႏဘာႏသာႏ</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bn mw-list-item"><a href="https://bn.wikipedia.org/wiki/%E0%A6%B6%E0%A6%BF%E0%A6%95%E0%A7%8D%E0%A6%B7%E0%A6%BE" title="শিক্ষা – bengāļu" lang="bn" hreflang="bn" data-title="শিক্ষা" data-language-autonym="বাংলা" data-language-local-name="bengāļu" class="interlanguage-link-target"><span>বাংলা</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bo mw-list-item"><a href="https://bo.wikipedia.org/wiki/%E0%BD%A6%E0%BE%B3%E0%BD%BC%E0%BD%96%E0%BC%8B%E0%BD%82%E0%BD%A6%E0%BD%BC%E0%BC%8D" title="སློབ་གསོ། – tibetiešu" lang="bo" hreflang="bo" data-title="སློབ་གསོ།" data-language-autonym="བོད་ཡིག" data-language-local-name="tibetiešu" class="interlanguage-link-target"><span>བོད་ཡིག</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-br mw-list-item"><a href="https://br.wikipedia.org/wiki/Deskadurezh" title="Deskadurezh – bretoņu" lang="br" hreflang="br" data-title="Deskadurezh" data-language-autonym="Brezhoneg" data-language-local-name="bretoņu" class="interlanguage-link-target"><span>Brezhoneg</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bs mw-list-item"><a href="https://bs.wikipedia.org/wiki/Obrazovanje" title="Obrazovanje – bosniešu" lang="bs" hreflang="bs" data-title="Obrazovanje" data-language-autonym="Bosanski" data-language-local-name="bosniešu" class="interlanguage-link-target"><span>Bosanski</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-btm mw-list-item"><a href="https://btm.wikipedia.org/wiki/Pandidikan" title="Pandidikan – Batak Mandailing" lang="btm" hreflang="btm" data-title="Pandidikan" data-language-autonym="Batak Mandailing" data-language-local-name="Batak Mandailing" class="interlanguage-link-target"><span>Batak Mandailing</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bxr mw-list-item"><a href="https://bxr.wikipedia.org/wiki/%D0%91%D0%BE%D0%BB%D0%B1%D0%BE%D1%81%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%BB" title="Болбосорол – Russia Buriat" lang="bxr" hreflang="bxr" data-title="Болбосорол" data-language-autonym="Буряад" data-language-local-name="Russia Buriat" class="interlanguage-link-target"><span>Буряад</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ca mw-list-item"><a href="https://ca.wikipedia.org/wiki/Educaci%C3%B3" title="Educació – katalāņu" lang="ca" hreflang="ca" data-title="Educació" data-language-autonym="Català" data-language-local-name="katalāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Català</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-cdo mw-list-item"><a href="https://cdo.wikipedia.org/wiki/G%C3%A1u-%E1%B9%B3%CC%86k" title="Gáu-ṳ̆k – Mindong" lang="cdo" hreflang="cdo" data-title="Gáu-ṳ̆k" data-language-autonym="閩東語 / Mìng-dĕ̤ng-ngṳ̄" data-language-local-name="Mindong" class="interlanguage-link-target"><span>閩東語 / Mìng-dĕ̤ng-ngṳ̄</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ce mw-list-item"><a href="https://ce.wikipedia.org/wiki/%D0%94%D0%B5%D1%88%D0%B0%D1%80" title="Дешар – čečenu" lang="ce" hreflang="ce" data-title="Дешар" data-language-autonym="Нохчийн" data-language-local-name="čečenu" class="interlanguage-link-target"><span>Нохчийн</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ceb mw-list-item"><a href="https://ceb.wikipedia.org/wiki/Edukasyon" title="Edukasyon – sebuāņu" lang="ceb" hreflang="ceb" data-title="Edukasyon" data-language-autonym="Cebuano" data-language-local-name="sebuāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Cebuano</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ckb mw-list-item"><a href="https://ckb.wikipedia.org/wiki/%D9%BE%DB%95%D8%B1%D9%88%DB%95%D8%B1%D8%AF%DB%95" title="پەروەردە – centrālkurdu" lang="ckb" hreflang="ckb" data-title="پەروەردە" data-language-autonym="کوردی" data-language-local-name="centrālkurdu" class="interlanguage-link-target"><span>کوردی</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-co mw-list-item"><a href="https://co.wikipedia.org/wiki/Educazioni" title="Educazioni – korsikāņu" lang="co" hreflang="co" data-title="Educazioni" data-language-autonym="Corsu" data-language-local-name="korsikāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Corsu</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-cs mw-list-item"><a href="https://cs.wikipedia.org/wiki/Vzd%C4%9Bl%C3%A1v%C3%A1n%C3%AD" title="Vzdělávání – čehu" lang="cs" hreflang="cs" data-title="Vzdělávání" data-language-autonym="Čeština" data-language-local-name="čehu" class="interlanguage-link-target"><span>Čeština</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-cv mw-list-item"><a href="https://cv.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D3%97%D1%80%D0%B5%D0%BD%D1%82%D3%B3" title="Вӗрентӳ – čuvašu" lang="cv" hreflang="cv" data-title="Вӗрентӳ" data-language-autonym="Чӑвашла" data-language-local-name="čuvašu" class="interlanguage-link-target"><span>Чӑвашла</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-cy mw-list-item"><a href="https://cy.wikipedia.org/wiki/Addysg" title="Addysg – velsiešu" lang="cy" hreflang="cy" data-title="Addysg" data-language-autonym="Cymraeg" data-language-local-name="velsiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Cymraeg</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-da mw-list-item"><a href="https://da.wikipedia.org/wiki/Uddannelse" title="Uddannelse – dāņu" lang="da" hreflang="da" data-title="Uddannelse" data-language-autonym="Dansk" data-language-local-name="dāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Dansk</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-de mw-list-item"><a href="https://de.wikipedia.org/wiki/Ausbildung" title="Ausbildung – vācu" lang="de" hreflang="de" data-title="Ausbildung" data-language-autonym="Deutsch" data-language-local-name="vācu" class="interlanguage-link-target"><span>Deutsch</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-dtp mw-list-item"><a href="https://dtp.wikipedia.org/wiki/Pondidikan" title="Pondidikan – Central Dusun" lang="dtp" hreflang="dtp" data-title="Pondidikan" data-language-autonym="Kadazandusun" data-language-local-name="Central Dusun" class="interlanguage-link-target"><span>Kadazandusun</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-el mw-list-item"><a href="https://el.wikipedia.org/wiki/%CE%95%CE%BA%CF%80%CE%B1%CE%AF%CE%B4%CE%B5%CF%85%CF%83%CE%B7" title="Εκπαίδευση – grieķu" lang="el" hreflang="el" data-title="Εκπαίδευση" data-language-autonym="Ελληνικά" data-language-local-name="grieķu" class="interlanguage-link-target"><span>Ελληνικά</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-en badge-Q17437798 badge-goodarticle mw-list-item" title="labs raksts"><a href="https://en.wikipedia.org/wiki/Education" title="Education – angļu" lang="en" hreflang="en" data-title="Education" data-language-autonym="English" data-language-local-name="angļu" class="interlanguage-link-target"><span>English</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-eo mw-list-item"><a href="https://eo.wikipedia.org/wiki/Eduko" title="Eduko – esperanto" lang="eo" hreflang="eo" data-title="Eduko" data-language-autonym="Esperanto" data-language-local-name="esperanto" class="interlanguage-link-target"><span>Esperanto</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-es mw-list-item"><a href="https://es.wikipedia.org/wiki/Educaci%C3%B3n" title="Educación – spāņu" lang="es" hreflang="es" data-title="Educación" data-language-autonym="Español" data-language-local-name="spāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Español</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-et mw-list-item"><a href="https://et.wikipedia.org/wiki/Haridus" title="Haridus – igauņu" lang="et" hreflang="et" data-title="Haridus" data-language-autonym="Eesti" data-language-local-name="igauņu" class="interlanguage-link-target"><span>Eesti</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-eu mw-list-item"><a href="https://eu.wikipedia.org/wiki/Hezkuntza" title="Hezkuntza – basku" lang="eu" hreflang="eu" data-title="Hezkuntza" data-language-autonym="Euskara" data-language-local-name="basku" class="interlanguage-link-target"><span>Euskara</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ext mw-list-item"><a href="https://ext.wikipedia.org/wiki/Educaci%C3%B3n" title="Educación – Extremaduran" lang="ext" hreflang="ext" data-title="Educación" data-language-autonym="Estremeñu" data-language-local-name="Extremaduran" class="interlanguage-link-target"><span>Estremeñu</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fa mw-list-item"><a href="https://fa.wikipedia.org/wiki/%D8%A2%D9%85%D9%88%D8%B2%D8%B4" title="آموزش – persiešu" lang="fa" hreflang="fa" data-title="آموزش" data-language-autonym="فارسی" data-language-local-name="persiešu" class="interlanguage-link-target"><span>فارسی</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fi mw-list-item"><a href="https://fi.wikipedia.org/wiki/Koulutus" title="Koulutus – somu" lang="fi" hreflang="fi" data-title="Koulutus" data-language-autonym="Suomi" data-language-local-name="somu" class="interlanguage-link-target"><span>Suomi</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fiu-vro mw-list-item"><a href="https://fiu-vro.wikipedia.org/wiki/Koolitus" title="Koolitus – Võro" lang="vro" hreflang="vro" data-title="Koolitus" data-language-autonym="Võro" data-language-local-name="Võro" class="interlanguage-link-target"><span>Võro</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fo mw-list-item"><a href="https://fo.wikipedia.org/wiki/%C3%9Atb%C3%BAgving" title="Útbúgving – fēru" lang="fo" hreflang="fo" data-title="Útbúgving" data-language-autonym="Føroyskt" data-language-local-name="fēru" class="interlanguage-link-target"><span>Føroyskt</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fr mw-list-item"><a href="https://fr.wikipedia.org/wiki/%C3%89ducation" title="Éducation – franču" lang="fr" hreflang="fr" data-title="Éducation" data-language-autonym="Français" data-language-local-name="franču" class="interlanguage-link-target"><span>Français</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-frp mw-list-item"><a href="https://frp.wikipedia.org/wiki/%C3%88ducacion" title="Èducacion – Arpitan" lang="frp" hreflang="frp" data-title="Èducacion" data-language-autonym="Arpetan" data-language-local-name="Arpitan" class="interlanguage-link-target"><span>Arpetan</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fur mw-list-item"><a href="https://fur.wikipedia.org/wiki/Educazion" title="Educazion – friūlu" lang="fur" hreflang="fur" data-title="Educazion" data-language-autonym="Furlan" data-language-local-name="friūlu" class="interlanguage-link-target"><span>Furlan</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fy mw-list-item"><a href="https://fy.wikipedia.org/wiki/Underwiis" title="Underwiis – rietumfrīzu" lang="fy" hreflang="fy" data-title="Underwiis" data-language-autonym="Frysk" data-language-local-name="rietumfrīzu" class="interlanguage-link-target"><span>Frysk</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ga mw-list-item"><a href="https://ga.wikipedia.org/wiki/Oideachas" title="Oideachas – īru" lang="ga" hreflang="ga" data-title="Oideachas" data-language-autonym="Gaeilge" data-language-local-name="īru" class="interlanguage-link-target"><span>Gaeilge</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-gcr mw-list-item"><a href="https://gcr.wikipedia.org/wiki/%C3%89dikasyon" title="Édikasyon – Guianan Creole" lang="gcr" hreflang="gcr" data-title="Édikasyon" data-language-autonym="Kriyòl gwiyannen" data-language-local-name="Guianan Creole" class="interlanguage-link-target"><span>Kriyòl gwiyannen</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-gd mw-list-item"><a href="https://gd.wikipedia.org/wiki/Foghlam" title="Foghlam – skotu gēlu" lang="gd" hreflang="gd" data-title="Foghlam" data-language-autonym="Gàidhlig" data-language-local-name="skotu gēlu" class="interlanguage-link-target"><span>Gàidhlig</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-gl mw-list-item"><a href="https://gl.wikipedia.org/wiki/Educaci%C3%B3n" title="Educación – galisiešu" lang="gl" hreflang="gl" data-title="Educación" data-language-autonym="Galego" data-language-local-name="galisiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Galego</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-gn mw-list-item"><a href="https://gn.wikipedia.org/wiki/Tekombo%27e" title="Tekombo&#039;e – gvaranu" lang="gn" hreflang="gn" data-title="Tekombo&#039;e" data-language-autonym="Avañe&#039;ẽ" data-language-local-name="gvaranu" class="interlanguage-link-target"><span>Avañe'ẽ</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-guc mw-list-item"><a href="https://guc.wikipedia.org/wiki/Ekirajaa" title="Ekirajaa – Wayuu" lang="guc" hreflang="guc" data-title="Ekirajaa" data-language-autonym="Wayuunaiki" data-language-local-name="Wayuu" class="interlanguage-link-target"><span>Wayuunaiki</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-gv mw-list-item"><a href="https://gv.wikipedia.org/wiki/Ynsagh" title="Ynsagh – meniešu" lang="gv" hreflang="gv" data-title="Ynsagh" data-language-autonym="Gaelg" data-language-local-name="meniešu" class="interlanguage-link-target"><span>Gaelg</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hak mw-list-item"><a href="https://hak.wikipedia.org/wiki/Kau-yuk" title="Kau-yuk – Hakka Chinese" lang="hak" hreflang="hak" data-title="Kau-yuk" data-language-autonym="客家語 / Hak-kâ-ngî" data-language-local-name="Hakka Chinese" class="interlanguage-link-target"><span>客家語 / Hak-kâ-ngî</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-haw mw-list-item"><a href="https://haw.wikipedia.org/wiki/Ho%CA%BBona%CA%BBauao" title="Hoʻonaʻauao – havajiešu" lang="haw" hreflang="haw" data-title="Hoʻonaʻauao" data-language-autonym="Hawaiʻi" data-language-local-name="havajiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Hawaiʻi</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-he mw-list-item"><a href="https://he.wikipedia.org/wiki/%D7%97%D7%99%D7%A0%D7%95%D7%9A" title="חינוך – ivrits" lang="he" hreflang="he" data-title="חינוך" data-language-autonym="עברית" data-language-local-name="ivrits" class="interlanguage-link-target"><span>עברית</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hi mw-list-item"><a href="https://hi.wikipedia.org/wiki/%E0%A4%B6%E0%A4%BF%E0%A4%95%E0%A5%8D%E0%A4%B7%E0%A4%BE" title="शिक्षा – hindi" lang="hi" hreflang="hi" data-title="शिक्षा" data-language-autonym="हिन्दी" data-language-local-name="hindi" class="interlanguage-link-target"><span>हिन्दी</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hif mw-list-item"><a href="https://hif.wikipedia.org/wiki/Parrhai" title="Parrhai – Fiji Hindi" lang="hif" hreflang="hif" data-title="Parrhai" data-language-autonym="Fiji Hindi" data-language-local-name="Fiji Hindi" class="interlanguage-link-target"><span>Fiji Hindi</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hr mw-list-item"><a href="https://hr.wikipedia.org/wiki/Obrazovanje" title="Obrazovanje – horvātu" lang="hr" hreflang="hr" data-title="Obrazovanje" data-language-autonym="Hrvatski" data-language-local-name="horvātu" class="interlanguage-link-target"><span>Hrvatski</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ht mw-list-item"><a href="https://ht.wikipedia.org/wiki/Edikasyon_timoun" title="Edikasyon timoun – haitiešu" lang="ht" hreflang="ht" data-title="Edikasyon timoun" data-language-autonym="Kreyòl ayisyen" data-language-local-name="haitiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Kreyòl ayisyen</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hu mw-list-item"><a href="https://hu.wikipedia.org/wiki/Oktat%C3%A1s" title="Oktatás – ungāru" lang="hu" hreflang="hu" data-title="Oktatás" data-language-autonym="Magyar" data-language-local-name="ungāru" class="interlanguage-link-target"><span>Magyar</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hy mw-list-item"><a href="https://hy.wikipedia.org/wiki/%D4%BF%D6%80%D5%A9%D5%B8%D6%82%D5%A9%D5%B5%D5%B8%D6%82%D5%B6" title="Կրթություն – armēņu" lang="hy" hreflang="hy" data-title="Կրթություն" data-language-autonym="Հայերեն" data-language-local-name="armēņu" class="interlanguage-link-target"><span>Հայերեն</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ia mw-list-item"><a href="https://ia.wikipedia.org/wiki/Education" title="Education – interlingva" lang="ia" hreflang="ia" data-title="Education" data-language-autonym="Interlingua" data-language-local-name="interlingva" class="interlanguage-link-target"><span>Interlingua</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-iba mw-list-item"><a href="https://iba.wikipedia.org/wiki/Pelajar" title="Pelajar – ibanu" lang="iba" hreflang="iba" data-title="Pelajar" data-language-autonym="Jaku Iban" data-language-local-name="ibanu" class="interlanguage-link-target"><span>Jaku Iban</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-id mw-list-item"><a href="https://id.wikipedia.org/wiki/Pendidikan" title="Pendidikan – indonēziešu" lang="id" hreflang="id" data-title="Pendidikan" data-language-autonym="Bahasa Indonesia" data-language-local-name="indonēziešu" class="interlanguage-link-target"><span>Bahasa Indonesia</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ie mw-list-item"><a href="https://ie.wikipedia.org/wiki/Education" title="Education – interlingve" lang="ie" hreflang="ie" data-title="Education" data-language-autonym="Interlingue" data-language-local-name="interlingve" class="interlanguage-link-target"><span>Interlingue</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ig mw-list-item"><a href="https://ig.wikipedia.org/wiki/Education" title="Education – igbo" lang="ig" hreflang="ig" data-title="Education" data-language-autonym="Igbo" data-language-local-name="igbo" class="interlanguage-link-target"><span>Igbo</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-igl mw-list-item"><a href="https://igl.wikipedia.org/wiki/Education" title="Education – Igala" lang="igl" hreflang="igl" data-title="Education" data-language-autonym="Igala" data-language-local-name="Igala" class="interlanguage-link-target"><span>Igala</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ilo mw-list-item"><a href="https://ilo.wikipedia.org/wiki/Edukasion" title="Edukasion – iloku" lang="ilo" hreflang="ilo" data-title="Edukasion" data-language-autonym="Ilokano" data-language-local-name="iloku" class="interlanguage-link-target"><span>Ilokano</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-inh mw-list-item"><a href="https://inh.wikipedia.org/wiki/%D0%94%D0%B5%D1%88%D0%B0%D1%80" title="Дешар – ingušu" lang="inh" hreflang="inh" data-title="Дешар" data-language-autonym="ГӀалгӀай" data-language-local-name="ingušu" class="interlanguage-link-target"><span>ГӀалгӀай</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-is mw-list-item"><a href="https://is.wikipedia.org/wiki/Menntun" title="Menntun – islandiešu" lang="is" hreflang="is" data-title="Menntun" data-language-autonym="Íslenska" data-language-local-name="islandiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Íslenska</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-it mw-list-item"><a href="https://it.wikipedia.org/wiki/Educazione" title="Educazione – itāļu" lang="it" hreflang="it" data-title="Educazione" data-language-autonym="Italiano" data-language-local-name="itāļu" class="interlanguage-link-target"><span>Italiano</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-iu mw-list-item"><a href="https://iu.wikipedia.org/wiki/%E1%90%83%E1%93%95%E1%93%90%E1%93%82%E1%90%8A%E1%96%85%E1%91%90%E1%93%95%E1%95%86%E1%93%82%E1%96%85" title="ᐃᓕᓐᓂᐊᖅᑐᓕᕆᓂᖅ – inuītu" lang="iu" hreflang="iu" data-title="ᐃᓕᓐᓂᐊᖅᑐᓕᕆᓂᖅ" data-language-autonym="ᐃᓄᒃᑎᑐᑦ / inuktitut" data-language-local-name="inuītu" class="interlanguage-link-target"><span>ᐃᓄᒃᑎᑐᑦ / inuktitut</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ja mw-list-item"><a href="https://ja.wikipedia.org/wiki/%E6%95%99%E8%82%B2" title="教育 – japāņu" lang="ja" hreflang="ja" data-title="教育" data-language-autonym="日本語" data-language-local-name="japāņu" class="interlanguage-link-target"><span>日本語</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-jam mw-list-item"><a href="https://jam.wikipedia.org/wiki/Edikieshan" title="Edikieshan – Jamaican Creole English" lang="jam" hreflang="jam" data-title="Edikieshan" data-language-autonym="Patois" data-language-local-name="Jamaican Creole English" class="interlanguage-link-target"><span>Patois</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-jv mw-list-item"><a href="https://jv.wikipedia.org/wiki/Panggulawenthah" title="Panggulawenthah – javiešu" lang="jv" hreflang="jv" data-title="Panggulawenthah" data-language-autonym="Jawa" data-language-local-name="javiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Jawa</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ka mw-list-item"><a href="https://ka.wikipedia.org/wiki/%E1%83%92%E1%83%90%E1%83%9C%E1%83%90%E1%83%97%E1%83%9A%E1%83%94%E1%83%91%E1%83%90" title="განათლება – gruzīnu" lang="ka" hreflang="ka" data-title="განათლება" data-language-autonym="ქართული" data-language-local-name="gruzīnu" class="interlanguage-link-target"><span>ქართული</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-kcg mw-list-item"><a href="https://kcg.wikipedia.org/wiki/Tat-a%CC%B1pyia%CC%B1" title="Tat-a̱pyia̱ – katabu" lang="kcg" hreflang="kcg" data-title="Tat-a̱pyia̱" data-language-autonym="Tyap" data-language-local-name="katabu" class="interlanguage-link-target"><span>Tyap</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-kk mw-list-item"><a href="https://kk.wikipedia.org/wiki/%D0%91%D1%96%D0%BB%D1%96%D0%BC_%D0%B1%D0%B5%D1%80%D1%83" title="Білім беру – kazahu" lang="kk" hreflang="kk" data-title="Білім беру" data-language-autonym="Қазақша" data-language-local-name="kazahu" class="interlanguage-link-target"><span>Қазақша</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-kl mw-list-item"><a href="https://kl.wikipedia.org/wiki/Ilinniartitaaneq" title="Ilinniartitaaneq – grenlandiešu" lang="kl" hreflang="kl" data-title="Ilinniartitaaneq" data-language-autonym="Kalaallisut" data-language-local-name="grenlandiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Kalaallisut</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-km mw-list-item"><a href="https://km.wikipedia.org/wiki/%E1%9E%80%E1%9E%B6%E1%9E%9A%E1%9E%A2%E1%9E%94%E1%9F%8B%E1%9E%9A%E1%9F%86" title="ការអប់រំ – khmeru" lang="km" hreflang="km" data-title="ការអប់រំ" data-language-autonym="ភាសាខ្មែរ" data-language-local-name="khmeru" class="interlanguage-link-target"><span>ភាសាខ្មែរ</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-kn mw-list-item"><a href="https://kn.wikipedia.org/wiki/%E0%B2%B6%E0%B2%BF%E0%B2%95%E0%B3%8D%E0%B2%B7%E0%B2%A3" title="ಶಿಕ್ಷಣ – kannadu" lang="kn" hreflang="kn" data-title="ಶಿಕ್ಷಣ" data-language-autonym="ಕನ್ನಡ" data-language-local-name="kannadu" class="interlanguage-link-target"><span>ಕನ್ನಡ</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ko mw-list-item"><a href="https://ko.wikipedia.org/wiki/%EA%B5%90%EC%9C%A1" title="교육 – korejiešu" lang="ko" hreflang="ko" data-title="교육" data-language-autonym="한국어" data-language-local-name="korejiešu" class="interlanguage-link-target"><span>한국어</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-krc mw-list-item"><a href="https://krc.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%BA%D1%8A%D1%83%D1%83" title="Окъуу – karačaju un balkāru" lang="krc" hreflang="krc" data-title="Окъуу" data-language-autonym="Къарачай-малкъар" data-language-local-name="karačaju un balkāru" class="interlanguage-link-target"><span>Къарачай-малкъар</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ks mw-list-item"><a href="https://ks.wikipedia.org/wiki/%D8%AA%D9%B2%D9%84%DB%8C%D9%96%D9%85" title="تٲلیٖم – kašmiriešu" lang="ks" hreflang="ks" data-title="تٲلیٖم" data-language-autonym="कॉशुर / کٲشُر" data-language-local-name="kašmiriešu" class="interlanguage-link-target"><span>कॉशुर / کٲشُر</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ku mw-list-item"><a href="https://ku.wikipedia.org/wiki/Perwerde" title="Perwerde – kurdu" lang="ku" hreflang="ku" data-title="Perwerde" data-language-autonym="Kurdî" data-language-local-name="kurdu" class="interlanguage-link-target"><span>Kurdî</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-kw mw-list-item"><a href="https://kw.wikipedia.org/wiki/Adhyskans" title="Adhyskans – korniešu" lang="kw" hreflang="kw" data-title="Adhyskans" data-language-autonym="Kernowek" data-language-local-name="korniešu" class="interlanguage-link-target"><span>Kernowek</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ky mw-list-item"><a href="https://ky.wikipedia.org/wiki/%D0%91%D0%B8%D0%BB%D0%B8%D0%BC_%D0%B1%D0%B5%D1%80%D2%AF%D2%AF" title="Билим берүү – kirgīzu" lang="ky" hreflang="ky" data-title="Билим берүү" data-language-autonym="Кыргызча" data-language-local-name="kirgīzu" class="interlanguage-link-target"><span>Кыргызча</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-la mw-list-item"><a href="https://la.wikipedia.org/wiki/Educatio" title="Educatio – latīņu" lang="la" hreflang="la" data-title="Educatio" data-language-autonym="Latina" data-language-local-name="latīņu" class="interlanguage-link-target"><span>Latina</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-lb mw-list-item"><a href="https://lb.wikipedia.org/wiki/Educatioun" title="Educatioun – luksemburgiešu" lang="lb" hreflang="lb" data-title="Educatioun" data-language-autonym="Lëtzebuergesch" data-language-local-name="luksemburgiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Lëtzebuergesch</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-lfn mw-list-item"><a href="https://lfn.wikipedia.org/wiki/Educa" title="Educa – Lingua Franca Nova" lang="lfn" hreflang="lfn" data-title="Educa" data-language-autonym="Lingua Franca Nova" data-language-local-name="Lingua Franca Nova" class="interlanguage-link-target"><span>Lingua Franca Nova</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-li mw-list-item"><a href="https://li.wikipedia.org/wiki/%C3%93ngerwies" title="Óngerwies – limburgiešu" lang="li" hreflang="li" data-title="Óngerwies" data-language-autonym="Limburgs" data-language-local-name="limburgiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Limburgs</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-lld mw-list-item"><a href="https://lld.wikipedia.org/wiki/Educaziun" title="Educaziun – Ladin" lang="lld" hreflang="lld" data-title="Educaziun" data-language-autonym="Ladin" data-language-local-name="Ladin" class="interlanguage-link-target"><span>Ladin</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-lo mw-list-item"><a href="https://lo.wikipedia.org/wiki/%E0%BA%81%E0%BA%B2%E0%BA%99%E0%BA%AA%E0%BA%B6%E0%BA%81%E0%BA%AA%E0%BA%B2" title="ການສຶກສາ – laosiešu" lang="lo" hreflang="lo" data-title="ການສຶກສາ" data-language-autonym="ລາວ" data-language-local-name="laosiešu" class="interlanguage-link-target"><span>ລາວ</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-lt mw-list-item"><a href="https://lt.wikipedia.org/wiki/%C5%A0vietimas" title="Švietimas – lietuviešu" lang="lt" hreflang="lt" data-title="Švietimas" data-language-autonym="Lietuvių" data-language-local-name="lietuviešu" class="interlanguage-link-target"><span>Lietuvių</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mad mw-list-item"><a href="https://mad.wikipedia.org/wiki/Pandidigan" title="Pandidigan – maduriešu" lang="mad" hreflang="mad" data-title="Pandidigan" data-language-autonym="Madhurâ" data-language-local-name="maduriešu" class="interlanguage-link-target"><span>Madhurâ</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mai mw-list-item"><a href="https://mai.wikipedia.org/wiki/%E0%A4%B6%E0%A4%BF%E0%A4%95%E0%A5%8D%E0%A4%B7%E0%A4%BE" title="शिक्षा – maithili" lang="mai" hreflang="mai" data-title="शिक्षा" data-language-autonym="मैथिली" data-language-local-name="maithili" class="interlanguage-link-target"><span>मैथिली</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-map-bms mw-list-item"><a href="https://map-bms.wikipedia.org/wiki/Pendidikan" title="Pendidikan – Banyumasan" lang="jv-x-bms" hreflang="jv-x-bms" data-title="Pendidikan" data-language-autonym="Basa Banyumasan" data-language-local-name="Banyumasan" class="interlanguage-link-target"><span>Basa Banyumasan</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mg mw-list-item"><a href="https://mg.wikipedia.org/wiki/Fanabeazana" title="Fanabeazana – malagasu" lang="mg" hreflang="mg" data-title="Fanabeazana" data-language-autonym="Malagasy" data-language-local-name="malagasu" class="interlanguage-link-target"><span>Malagasy</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mk mw-list-item"><a href="https://mk.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B7%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%B5" title="Образование – maķedoniešu" lang="mk" hreflang="mk" data-title="Образование" data-language-autonym="Македонски" data-language-local-name="maķedoniešu" class="interlanguage-link-target"><span>Македонски</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ml mw-list-item"><a href="https://ml.wikipedia.org/wiki/%E0%B4%B5%E0%B4%BF%E0%B4%A6%E0%B5%8D%E0%B4%AF%E0%B4%BE%E0%B4%AD%E0%B5%8D%E0%B4%AF%E0%B4%BE%E0%B4%B8%E0%B4%82" title="വിദ്യാഭ്യാസം – malajalu" lang="ml" hreflang="ml" data-title="വിദ്യാഭ്യാസം" data-language-autonym="മലയാളം" data-language-local-name="malajalu" class="interlanguage-link-target"><span>മലയാളം</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mn mw-list-item"><a href="https://mn.wikipedia.org/wiki/%D0%91%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D1%81%D1%80%D0%BE%D0%BB" title="Боловсрол – mongoļu" lang="mn" hreflang="mn" data-title="Боловсрол" data-language-autonym="Монгол" data-language-local-name="mongoļu" class="interlanguage-link-target"><span>Монгол</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mni mw-list-item"><a href="https://mni.wikipedia.org/wiki/%EA%AF%83%EA%AF%8D%EA%AF%A9_%EA%AF%83%EA%AF%81%EA%AF%A4%EA%AF%9F" title="ꯃꯍꯩ ꯃꯁꯤꯟ – manipūru" lang="mni" hreflang="mni" data-title="ꯃꯍꯩ ꯃꯁꯤꯟ" data-language-autonym="ꯃꯤꯇꯩ ꯂꯣꯟ" data-language-local-name="manipūru" class="interlanguage-link-target"><span>ꯃꯤꯇꯩ ꯂꯣꯟ</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mnw mw-list-item"><a href="https://mnw.wikipedia.org/wiki/%E1%80%95%E1%80%9B%E1%80%B1%E1%81%9A%E1%80%BA%E1%80%95%E1%80%8A%E1%80%AC" title="ပရေၚ်ပညာ – Mon" lang="mnw" hreflang="mnw" data-title="ပရေၚ်ပညာ" data-language-autonym="ဘာသာမန်" data-language-local-name="Mon" class="interlanguage-link-target"><span>ဘာသာမန်</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mr mw-list-item"><a href="https://mr.wikipedia.org/wiki/%E0%A4%B6%E0%A4%BF%E0%A4%95%E0%A5%8D%E0%A4%B7%E0%A4%A3" title="शिक्षण – marathu" lang="mr" hreflang="mr" data-title="शिक्षण" data-language-autonym="मराठी" data-language-local-name="marathu" class="interlanguage-link-target"><span>मराठी</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ms mw-list-item"><a href="https://ms.wikipedia.org/wiki/Pendidikan" title="Pendidikan – malajiešu" lang="ms" hreflang="ms" data-title="Pendidikan" data-language-autonym="Bahasa Melayu" data-language-local-name="malajiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Bahasa Melayu</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mt mw-list-item"><a href="https://mt.wikipedia.org/wiki/Edukazzjoni" title="Edukazzjoni – maltiešu" lang="mt" hreflang="mt" data-title="Edukazzjoni" data-language-autonym="Malti" data-language-local-name="maltiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Malti</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mwl mw-list-item"><a href="https://mwl.wikipedia.org/wiki/Eiduca%C3%A7on" title="Eiducaçon – mirandiešu" lang="mwl" hreflang="mwl" data-title="Eiducaçon" data-language-autonym="Mirandés" data-language-local-name="mirandiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Mirandés</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-my mw-list-item"><a href="https://my.wikipedia.org/wiki/%E1%80%95%E1%80%8A%E1%80%AC%E1%80%9B%E1%80%B1%E1%80%B8" title="ပညာရေး – birmiešu" lang="my" hreflang="my" data-title="ပညာရေး" data-language-autonym="မြန်မာဘာသာ" data-language-local-name="birmiešu" class="interlanguage-link-target"><span>မြန်မာဘာသာ</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-nap mw-list-item"><a href="https://nap.wikipedia.org/wiki/Aducazzione" title="Aducazzione – neapoliešu" lang="nap" hreflang="nap" data-title="Aducazzione" data-language-autonym="Napulitano" data-language-local-name="neapoliešu" class="interlanguage-link-target"><span>Napulitano</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-nds mw-list-item"><a href="https://nds.wikipedia.org/wiki/Bildung" title="Bildung – lejasvācu" lang="nds" hreflang="nds" data-title="Bildung" data-language-autonym="Plattdüütsch" data-language-local-name="lejasvācu" class="interlanguage-link-target"><span>Plattdüütsch</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ne mw-list-item"><a href="https://ne.wikipedia.org/wiki/%E0%A4%B6%E0%A4%BF%E0%A4%95%E0%A5%8D%E0%A4%B7%E0%A4%BE" title="शिक्षा – nepāliešu" lang="ne" hreflang="ne" data-title="शिक्षा" data-language-autonym="नेपाली" data-language-local-name="nepāliešu" class="interlanguage-link-target"><span>नेपाली</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-new mw-list-item"><a href="https://new.wikipedia.org/wiki/%E0%A4%B6%E0%A4%BF%E0%A4%95%E0%A5%8D%E0%A4%B7%E0%A4%BE" title="शिक्षा – nevaru" lang="new" hreflang="new" data-title="शिक्षा" data-language-autonym="नेपाल भाषा" data-language-local-name="nevaru" class="interlanguage-link-target"><span>नेपाल भाषा</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-nl mw-list-item"><a href="https://nl.wikipedia.org/wiki/Onderwijs" title="Onderwijs – holandiešu" lang="nl" hreflang="nl" data-title="Onderwijs" data-language-autonym="Nederlands" data-language-local-name="holandiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Nederlands</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-nn mw-list-item"><a href="https://nn.wikipedia.org/wiki/Utdanning" title="Utdanning – jaunnorvēģu" lang="nn" hreflang="nn" data-title="Utdanning" data-language-autonym="Norsk nynorsk" data-language-local-name="jaunnorvēģu" class="interlanguage-link-target"><span>Norsk nynorsk</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-no mw-list-item"><a href="https://no.wikipedia.org/wiki/Utdannelse" title="Utdannelse – norvēģu bukmols" lang="nb" hreflang="nb" data-title="Utdannelse" data-language-autonym="Norsk bokmål" data-language-local-name="norvēģu bukmols" class="interlanguage-link-target"><span>Norsk bokmål</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-nov mw-list-item"><a href="https://nov.wikipedia.org/wiki/Edukatione" title="Edukatione – Novial" lang="nov" hreflang="nov" data-title="Edukatione" data-language-autonym="Novial" data-language-local-name="Novial" class="interlanguage-link-target"><span>Novial</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-nr mw-list-item"><a href="https://nr.wikipedia.org/wiki/Ukuqakatheka_kwefundo" title="Ukuqakatheka kwefundo – dienvidndebelu" lang="nr" hreflang="nr" data-title="Ukuqakatheka kwefundo" data-language-autonym="IsiNdebele seSewula" data-language-local-name="dienvidndebelu" class="interlanguage-link-target"><span>IsiNdebele seSewula</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-nrm mw-list-item"><a href="https://nrm.wikipedia.org/wiki/%C3%8Aduc%C3%A2tion" title="Êducâtion – Norman" lang="nrf" hreflang="nrf" data-title="Êducâtion" data-language-autonym="Nouormand" data-language-local-name="Norman" class="interlanguage-link-target"><span>Nouormand</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-oc mw-list-item"><a href="https://oc.wikipedia.org/wiki/Educacion" title="Educacion – oksitāņu" lang="oc" hreflang="oc" data-title="Educacion" data-language-autonym="Occitan" data-language-local-name="oksitāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Occitan</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-olo mw-list-item"><a href="https://olo.wikipedia.org/wiki/Opastus" title="Opastus – Livvi-Karelian" lang="olo" hreflang="olo" data-title="Opastus" data-language-autonym="Livvinkarjala" data-language-local-name="Livvi-Karelian" class="interlanguage-link-target"><span>Livvinkarjala</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-os mw-list-item"><a href="https://os.wikipedia.org/wiki/%D0%90%D1%85%D1%83%D1%8B%D1%80%D0%B0%D0%B4" title="Ахуырад – osetīnu" lang="os" hreflang="os" data-title="Ахуырад" data-language-autonym="Ирон" data-language-local-name="osetīnu" class="interlanguage-link-target"><span>Ирон</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pa mw-list-item"><a href="https://pa.wikipedia.org/wiki/%E0%A8%B8%E0%A8%BF%E0%A9%B1%E0%A8%96%E0%A8%BF%E0%A8%86" title="ਸਿੱਖਿਆ – pandžabu" lang="pa" hreflang="pa" data-title="ਸਿੱਖਿਆ" data-language-autonym="ਪੰਜਾਬੀ" data-language-local-name="pandžabu" class="interlanguage-link-target"><span>ਪੰਜਾਬੀ</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pam mw-list-item"><a href="https://pam.wikipedia.org/wiki/P%C3%A1mag%C3%A1ral" title="Pámagáral – pampanganu" lang="pam" hreflang="pam" data-title="Pámagáral" data-language-autonym="Kapampangan" data-language-local-name="pampanganu" class="interlanguage-link-target"><span>Kapampangan</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pcd mw-list-item"><a href="https://pcd.wikipedia.org/wiki/%C3%89ducacion" title="Éducacion – Picard" lang="pcd" hreflang="pcd" data-title="Éducacion" data-language-autonym="Picard" data-language-local-name="Picard" class="interlanguage-link-target"><span>Picard</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pl mw-list-item"><a href="https://pl.wikipedia.org/wiki/Edukacja" title="Edukacja – poļu" lang="pl" hreflang="pl" data-title="Edukacja" data-language-autonym="Polski" data-language-local-name="poļu" class="interlanguage-link-target"><span>Polski</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pms mw-list-item"><a href="https://pms.wikipedia.org/wiki/Educassion" title="Educassion – Piedmontese" lang="pms" hreflang="pms" data-title="Educassion" data-language-autonym="Piemontèis" data-language-local-name="Piedmontese" class="interlanguage-link-target"><span>Piemontèis</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pnb mw-list-item"><a href="https://pnb.wikipedia.org/wiki/%D8%AA%D8%B9%D9%84%DB%8C%D9%85" title="تعلیم – Western Punjabi" lang="pnb" hreflang="pnb" data-title="تعلیم" data-language-autonym="پنجابی" data-language-local-name="Western Punjabi" class="interlanguage-link-target"><span>پنجابی</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ps mw-list-item"><a href="https://ps.wikipedia.org/wiki/%D8%B2%D8%AF%D9%87_%DA%A9%DA%93%D9%87" title="زده کړه – puštu" lang="ps" hreflang="ps" data-title="زده کړه" data-language-autonym="پښتو" data-language-local-name="puštu" class="interlanguage-link-target"><span>پښتو</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pt mw-list-item"><a href="https://pt.wikipedia.org/wiki/Educa%C3%A7%C3%A3o" title="Educação – portugāļu" lang="pt" hreflang="pt" data-title="Educação" data-language-autonym="Português" data-language-local-name="portugāļu" class="interlanguage-link-target"><span>Português</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-qu mw-list-item"><a href="https://qu.wikipedia.org/wiki/Yachachiy" title="Yachachiy – kečvu" lang="qu" hreflang="qu" data-title="Yachachiy" data-language-autonym="Runa Simi" data-language-local-name="kečvu" class="interlanguage-link-target"><span>Runa Simi</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ro mw-list-item"><a href="https://ro.wikipedia.org/wiki/Educa%C8%9Bie" title="Educație – rumāņu" lang="ro" hreflang="ro" data-title="Educație" data-language-autonym="Română" data-language-local-name="rumāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Română</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ru mw-list-item"><a href="https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B7%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%B5" title="Образование – krievu" lang="ru" hreflang="ru" data-title="Образование" data-language-autonym="Русский" data-language-local-name="krievu" class="interlanguage-link-target"><span>Русский</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-rue mw-list-item"><a href="https://rue.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D1%8F" title="Ошколованя – Rusyn" lang="rue" hreflang="rue" data-title="Ошколованя" data-language-autonym="Русиньскый" data-language-local-name="Rusyn" class="interlanguage-link-target"><span>Русиньскый</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sah mw-list-item"><a href="https://sah.wikipedia.org/wiki/%D2%AE%D3%A9%D1%80%D1%8D%D2%95%D0%B8%D1%80%D0%B8%D0%B8" title="Үөрэҕирии – jakutu" lang="sah" hreflang="sah" data-title="Үөрэҕирии" data-language-autonym="Саха тыла" data-language-local-name="jakutu" class="interlanguage-link-target"><span>Саха тыла</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sat mw-list-item"><a href="https://sat.wikipedia.org/wiki/%E1%B1%A5%E1%B1%AE%E1%B1%AA%E1%B1%AE%E1%B1%AB" title="ᱥᱮᱪᱮᱫ – santalu" lang="sat" hreflang="sat" data-title="ᱥᱮᱪᱮᱫ" data-language-autonym="ᱥᱟᱱᱛᱟᱲᱤ" data-language-local-name="santalu" class="interlanguage-link-target"><span>ᱥᱟᱱᱛᱟᱲᱤ</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sc mw-list-item"><a href="https://sc.wikipedia.org/wiki/Educatzione" title="Educatzione – sardīniešu" lang="sc" hreflang="sc" data-title="Educatzione" data-language-autonym="Sardu" data-language-local-name="sardīniešu" class="interlanguage-link-target"><span>Sardu</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-scn mw-list-item"><a href="https://scn.wikipedia.org/wiki/Aducazzioni" title="Aducazzioni – sicīliešu" lang="scn" hreflang="scn" data-title="Aducazzioni" data-language-autonym="Sicilianu" data-language-local-name="sicīliešu" class="interlanguage-link-target"><span>Sicilianu</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sco mw-list-item"><a href="https://sco.wikipedia.org/wiki/Eddication" title="Eddication – skotu" lang="sco" hreflang="sco" data-title="Eddication" data-language-autonym="Scots" data-language-local-name="skotu" class="interlanguage-link-target"><span>Scots</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sd mw-list-item"><a href="https://sd.wikipedia.org/wiki/%D8%AA%D8%B9%D9%84%D9%8A%D9%85" title="تعليم – sindhu" lang="sd" hreflang="sd" data-title="تعليم" data-language-autonym="سنڌي" data-language-local-name="sindhu" class="interlanguage-link-target"><span>سنڌي</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-se mw-list-item"><a href="https://se.wikipedia.org/wiki/Skuvlejupmi" title="Skuvlejupmi – ziemeļsāmu" lang="se" hreflang="se" data-title="Skuvlejupmi" data-language-autonym="Davvisámegiella" data-language-local-name="ziemeļsāmu" class="interlanguage-link-target"><span>Davvisámegiella</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sh mw-list-item"><a href="https://sh.wikipedia.org/wiki/Obrazovanje" title="Obrazovanje – serbu–horvātu" lang="sh" hreflang="sh" data-title="Obrazovanje" data-language-autonym="Srpskohrvatski / српскохрватски" data-language-local-name="serbu–horvātu" class="interlanguage-link-target"><span>Srpskohrvatski / српскохрватски</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-si mw-list-item"><a href="https://si.wikipedia.org/wiki/%E0%B6%85%E0%B6%B0%E0%B7%8A%E2%80%8D%E0%B6%BA%E0%B7%8F%E0%B6%B4%E0%B6%B1%E0%B6%BA" title="අධ්‍යාපනය – singāļu" lang="si" hreflang="si" data-title="අධ්‍යාපනය" data-language-autonym="සිංහල" data-language-local-name="singāļu" class="interlanguage-link-target"><span>සිංහල</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-simple mw-list-item"><a href="https://simple.wikipedia.org/wiki/Education" title="Education – Simple English" lang="en-simple" hreflang="en-simple" data-title="Education" data-language-autonym="Simple English" data-language-local-name="Simple English" class="interlanguage-link-target"><span>Simple English</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sk mw-list-item"><a href="https://sk.wikipedia.org/wiki/Vzdel%C3%A1vanie" title="Vzdelávanie – slovāku" lang="sk" hreflang="sk" data-title="Vzdelávanie" data-language-autonym="Slovenčina" data-language-local-name="slovāku" class="interlanguage-link-target"><span>Slovenčina</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sl mw-list-item"><a href="https://sl.wikipedia.org/wiki/Izobra%C5%BEevanje" title="Izobraževanje – slovēņu" lang="sl" hreflang="sl" data-title="Izobraževanje" data-language-autonym="Slovenščina" data-language-local-name="slovēņu" class="interlanguage-link-target"><span>Slovenščina</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sm mw-list-item"><a href="https://sm.wikipedia.org/wiki/Aoaoga" title="Aoaoga – samoāņu" lang="sm" hreflang="sm" data-title="Aoaoga" data-language-autonym="Gagana Samoa" data-language-local-name="samoāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Gagana Samoa</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sn mw-list-item"><a href="https://sn.wikipedia.org/wiki/Dzidzo" title="Dzidzo – šonu" lang="sn" hreflang="sn" data-title="Dzidzo" data-language-autonym="ChiShona" data-language-local-name="šonu" class="interlanguage-link-target"><span>ChiShona</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-so mw-list-item"><a href="https://so.wikipedia.org/wiki/Waxbarasho" title="Waxbarasho – somāļu" lang="so" hreflang="so" data-title="Waxbarasho" data-language-autonym="Soomaaliga" data-language-local-name="somāļu" class="interlanguage-link-target"><span>Soomaaliga</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sq mw-list-item"><a href="https://sq.wikipedia.org/wiki/Arsimi" title="Arsimi – albāņu" lang="sq" hreflang="sq" data-title="Arsimi" data-language-autonym="Shqip" data-language-local-name="albāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Shqip</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sr mw-list-item"><a href="https://sr.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B7%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D1%9A%D0%B5" title="Образовање – serbu" lang="sr" hreflang="sr" data-title="Образовање" data-language-autonym="Српски / srpski" data-language-local-name="serbu" class="interlanguage-link-target"><span>Српски / srpski</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-st mw-list-item"><a href="https://st.wikipedia.org/wiki/Thuto" title="Thuto – dienvidsotu" lang="st" hreflang="st" data-title="Thuto" data-language-autonym="Sesotho" data-language-local-name="dienvidsotu" class="interlanguage-link-target"><span>Sesotho</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-su mw-list-item"><a href="https://su.wikipedia.org/wiki/Atikan" title="Atikan – zundu" lang="su" hreflang="su" data-title="Atikan" data-language-autonym="Sunda" data-language-local-name="zundu" class="interlanguage-link-target"><span>Sunda</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sv badge-Q17559452 badge-recommendedarticle mw-list-item" title="ieteikts raksts"><a href="https://sv.wikipedia.org/wiki/Utbildning" title="Utbildning – zviedru" lang="sv" hreflang="sv" data-title="Utbildning" data-language-autonym="Svenska" data-language-local-name="zviedru" class="interlanguage-link-target"><span>Svenska</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sw mw-list-item"><a href="https://sw.wikipedia.org/wiki/Malezi" title="Malezi – svahili" lang="sw" hreflang="sw" data-title="Malezi" data-language-autonym="Kiswahili" data-language-local-name="svahili" class="interlanguage-link-target"><span>Kiswahili</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-szy mw-list-item"><a href="https://szy.wikipedia.org/wiki/subana%27" title="subana&#039; – Sakizaya" lang="szy" hreflang="szy" data-title="subana&#039;" data-language-autonym="Sakizaya" data-language-local-name="Sakizaya" class="interlanguage-link-target"><span>Sakizaya</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ta mw-list-item"><a href="https://ta.wikipedia.org/wiki/%E0%AE%95%E0%AE%B2%E0%AF%8D%E0%AE%B5%E0%AE%BF" title="கல்வி – tamilu" lang="ta" hreflang="ta" data-title="கல்வி" data-language-autonym="தமிழ்" data-language-local-name="tamilu" class="interlanguage-link-target"><span>தமிழ்</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-te mw-list-item"><a href="https://te.wikipedia.org/wiki/%E0%B0%B5%E0%B0%BF%E0%B0%A6%E0%B1%8D%E0%B0%AF" title="విద్య – telugu" lang="te" hreflang="te" data-title="విద్య" data-language-autonym="తెలుగు" data-language-local-name="telugu" class="interlanguage-link-target"><span>తెలుగు</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-tet mw-list-item"><a href="https://tet.wikipedia.org/wiki/Edukasaun" title="Edukasaun – tetumu" lang="tet" hreflang="tet" data-title="Edukasaun" data-language-autonym="Tetun" data-language-local-name="tetumu" class="interlanguage-link-target"><span>Tetun</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-th mw-list-item"><a href="https://th.wikipedia.org/wiki/%E0%B8%81%E0%B8%B2%E0%B8%A3%E0%B8%A8%E0%B8%B6%E0%B8%81%E0%B8%A9%E0%B8%B2" title="การศึกษา – taju" lang="th" hreflang="th" data-title="การศึกษา" data-language-autonym="ไทย" data-language-local-name="taju" class="interlanguage-link-target"><span>ไทย</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ti mw-list-item"><a href="https://ti.wikipedia.org/wiki/%E1%89%B5%E1%88%9D%E1%88%85%E1%88%AD%E1%89%B2" title="ትምህርቲ – tigrinja" lang="ti" hreflang="ti" data-title="ትምህርቲ" data-language-autonym="ትግርኛ" data-language-local-name="tigrinja" class="interlanguage-link-target"><span>ትግርኛ</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-tk mw-list-item"><a href="https://tk.wikipedia.org/wiki/Bilim_(okuw)" title="Bilim (okuw) – turkmēņu" lang="tk" hreflang="tk" data-title="Bilim (okuw)" data-language-autonym="Türkmençe" data-language-local-name="turkmēņu" class="interlanguage-link-target"><span>Türkmençe</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-tl mw-list-item"><a href="https://tl.wikipedia.org/wiki/Edukasyon" title="Edukasyon – tagalu" lang="tl" hreflang="tl" data-title="Edukasyon" data-language-autonym="Tagalog" data-language-local-name="tagalu" class="interlanguage-link-target"><span>Tagalog</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-tpi mw-list-item"><a href="https://tpi.wikipedia.org/wiki/Edukesen" title="Edukesen – tokpisins" lang="tpi" hreflang="tpi" data-title="Edukesen" data-language-autonym="Tok Pisin" data-language-local-name="tokpisins" class="interlanguage-link-target"><span>Tok Pisin</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-tr mw-list-item"><a href="https://tr.wikipedia.org/wiki/E%C4%9Fitim" title="Eğitim – turku" lang="tr" hreflang="tr" data-title="Eğitim" data-language-autonym="Türkçe" data-language-local-name="turku" class="interlanguage-link-target"><span>Türkçe</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ts mw-list-item"><a href="https://ts.wikipedia.org/wiki/Dyondzo" title="Dyondzo – congu" lang="ts" hreflang="ts" data-title="Dyondzo" data-language-autonym="Xitsonga" data-language-local-name="congu" class="interlanguage-link-target"><span>Xitsonga</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-tt mw-list-item"><a href="https://tt.wikipedia.org/wiki/%D0%9C%D3%99%D0%B3%D0%B0%D1%80%D0%B8%D1%84" title="Мәгариф – tatāru" lang="tt" hreflang="tt" data-title="Мәгариф" data-language-autonym="Татарча / tatarça" data-language-local-name="tatāru" class="interlanguage-link-target"><span>Татарча / tatarça</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-uk mw-list-item"><a href="https://uk.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D1%81%D0%B2%D1%96%D1%82%D0%B0" title="Освіта – ukraiņu" lang="uk" hreflang="uk" data-title="Освіта" data-language-autonym="Українська" data-language-local-name="ukraiņu" class="interlanguage-link-target"><span>Українська</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ur mw-list-item"><a href="https://ur.wikipedia.org/wiki/%D8%AA%D8%B9%D9%84%DB%8C%D9%85" title="تعلیم – urdu" lang="ur" hreflang="ur" data-title="تعلیم" data-language-autonym="اردو" data-language-local-name="urdu" class="interlanguage-link-target"><span>اردو</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-uz mw-list-item"><a href="https://uz.wikipedia.org/wiki/Ta%CA%BClim" title="Taʼlim – uzbeku" lang="uz" hreflang="uz" data-title="Taʼlim" data-language-autonym="Oʻzbekcha / ўзбекча" data-language-local-name="uzbeku" class="interlanguage-link-target"><span>Oʻzbekcha / ўзбекча</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-vec mw-list-item"><a href="https://vec.wikipedia.org/wiki/Educasion" title="Educasion – Venetian" lang="vec" hreflang="vec" data-title="Educasion" data-language-autonym="Vèneto" data-language-local-name="Venetian" class="interlanguage-link-target"><span>Vèneto</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-vep mw-list-item"><a href="https://vep.wikipedia.org/wiki/Openduz" title="Openduz – Veps" lang="vep" hreflang="vep" data-title="Openduz" data-language-autonym="Vepsän kel’" data-language-local-name="Veps" class="interlanguage-link-target"><span>Vepsän kel’</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-vi mw-list-item"><a href="https://vi.wikipedia.org/wiki/Gi%C3%A1o_d%E1%BB%A5c" title="Giáo dục – vjetnamiešu" lang="vi" hreflang="vi" data-title="Giáo dục" data-language-autonym="Tiếng Việt" data-language-local-name="vjetnamiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Tiếng Việt</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-vo mw-list-item"><a href="https://vo.wikipedia.org/wiki/Dug%C3%A4l" title="Dugäl – volapiks" lang="vo" hreflang="vo" data-title="Dugäl" data-language-autonym="Volapük" data-language-local-name="volapiks" class="interlanguage-link-target"><span>Volapük</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-war mw-list-item"><a href="https://war.wikipedia.org/wiki/Pag-aram" title="Pag-aram – varaju" lang="war" hreflang="war" data-title="Pag-aram" data-language-autonym="Winaray" data-language-local-name="varaju" class="interlanguage-link-target"><span>Winaray</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-wuu mw-list-item"><a href="https://wuu.wikipedia.org/wiki/%E6%95%99%E8%82%B2" title="教育 – vu ķīniešu" lang="wuu" hreflang="wuu" data-title="教育" data-language-autonym="吴语" data-language-local-name="vu ķīniešu" class="interlanguage-link-target"><span>吴语</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-xh mw-list-item"><a href="https://xh.wikipedia.org/wiki/Imfundo" title="Imfundo – khosu" lang="xh" hreflang="xh" data-title="Imfundo" data-language-autonym="IsiXhosa" data-language-local-name="khosu" class="interlanguage-link-target"><span>IsiXhosa</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-yi mw-list-item"><a href="https://yi.wikipedia.org/wiki/%D7%97%D7%99%D7%A0%D7%95%D7%9A" title="חינוך – jidišs" lang="yi" hreflang="yi" data-title="חינוך" data-language-autonym="ייִדיש" data-language-local-name="jidišs" class="interlanguage-link-target"><span>ייִדיש</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-za mw-list-item"><a href="https://za.wikipedia.org/wiki/Gyauyuz" title="Gyauyuz – džuanu" lang="za" hreflang="za" data-title="Gyauyuz" data-language-autonym="Vahcuengh" data-language-local-name="džuanu" class="interlanguage-link-target"><span>Vahcuengh</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-zgh mw-list-item"><a href="https://zgh.wikipedia.org/wiki/%E2%B4%B0%E2%B5%A1%E2%B5%A1%E2%B5%93%E2%B5%94:%E2%B4%B0%E2%B5%99%E2%B5%99%E2%B4%B3%E2%B5%8E%E2%B5%89" title="ⴰⵡⵡⵓⵔ:ⴰⵙⵙⴳⵎⵉ – standarta tamazigtu (Maroka)" lang="zgh" hreflang="zgh" data-title="ⴰⵡⵡⵓⵔ:ⴰⵙⵙⴳⵎⵉ" data-language-autonym="ⵜⴰⵎⴰⵣⵉⵖⵜ ⵜⴰⵏⴰⵡⴰⵢⵜ" data-language-local-name="standarta tamazigtu (Maroka)" class="interlanguage-link-target"><span>ⵜⴰⵎⴰⵣⵉⵖⵜ ⵜⴰⵏⴰⵡⴰⵢⵜ</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-zh mw-list-item"><a href="https://zh.wikipedia.org/wiki/%E6%95%99%E8%82%B2" title="教育 – ķīniešu" lang="zh" hreflang="zh" data-title="教育" data-language-autonym="中文" data-language-local-name="ķīniešu" class="interlanguage-link-target"><span>中文</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-zh-min-nan mw-list-item"><a href="https://zh-min-nan.wikipedia.org/wiki/K%C3%A0u-io%CC%8Dk" title="Kàu-io̍k – Minnan" lang="nan" hreflang="nan" data-title="Kàu-io̍k" data-language-autonym="閩南語 / Bân-lâm-gú" data-language-local-name="Minnan" class="interlanguage-link-target"><span>閩南語 / Bân-lâm-gú</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-zh-yue mw-list-item"><a href="https://zh-yue.wikipedia.org/wiki/%E6%95%99%E8%82%B2" title="教育 – kantoniešu" lang="yue" hreflang="yue" data-title="教育" data-language-autonym="粵語" data-language-local-name="kantoniešu" class="interlanguage-link-target"><span>粵語</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-zu mw-list-item"><a href="https://zu.wikipedia.org/wiki/Imfundo" title="Imfundo – zulu" lang="zu" hreflang="zu" data-title="Imfundo" data-language-autonym="IsiZulu" data-language-local-name="zulu" class="interlanguage-link-target"><span>IsiZulu</span></a></li> </ul> <div class="after-portlet after-portlet-lang"><span class="wb-langlinks-edit wb-langlinks-link"><a href="https://www.wikidata.org/wiki/Special:EntityPage/Q8434#sitelinks-wikipedia" title="Labot starpvalodu saites" class="wbc-editpage">Labot saites</a></span></div> </div> </div> </div> </header> <div class="vector-page-toolbar"> <div class="vector-page-toolbar-container"> <div id="left-navigation"> <nav aria-label="Vārdtelpas"> <div id="p-associated-pages" class="vector-menu vector-menu-tabs mw-portlet mw-portlet-associated-pages" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="ca-nstab-main" class="selected vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/wiki/Izgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Apskatīt rakstu [c]" accesskey="c"><span>Raksts</span></a></li><li id="ca-talk" class="new vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Diskusija:Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;redlink=1" rel="discussion" class="new" title="Diskusija par šī raksta lapu (vēl nav uzrakstīts) [t]" accesskey="t"><span>Diskusija</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="vector-variants-dropdown" class="vector-dropdown emptyPortlet" > <input type="checkbox" id="vector-variants-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-variants-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Mainīt valodas variantu" > <label id="vector-variants-dropdown-label" for="vector-variants-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet" aria-hidden="true" ><span class="vector-dropdown-label-text">latviešu</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="p-variants" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-variants emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> </div> </div> </nav> </div> <div id="right-navigation" class="vector-collapsible"> <nav aria-label="Apskates"> <div id="p-views" class="vector-menu vector-menu-tabs mw-portlet mw-portlet-views" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="ca-view" class="selected vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/wiki/Izgl%C4%ABt%C4%ABba"><span>Skatīt</span></a></li><li id="ca-ve-edit" class="vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit" title="Labot šo lapu [v]" accesskey="v"><span>Labot šo lapu</span></a></li><li id="ca-edit" class="collapsible vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit" title="Labot šīs lapas pirmkodu [e]" accesskey="e"><span>Labot pirmkodu</span></a></li><li id="ca-history" class="vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=history" title="Šīs lapas iepriekšējās versijas. [h]" accesskey="h"><span>Hronoloģija</span></a></li> </ul> </div> </div> </nav> <nav class="vector-page-tools-landmark" aria-label="Lapas rīki"> <div id="vector-page-tools-dropdown" class="vector-dropdown vector-page-tools-dropdown" > <input type="checkbox" id="vector-page-tools-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-page-tools-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Rīki" > <label id="vector-page-tools-dropdown-label" for="vector-page-tools-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet" aria-hidden="true" ><span class="vector-dropdown-label-text">Rīki</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-page-tools-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> <div id="vector-page-tools" class="vector-page-tools vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-page-tools-pinnable-header vector-pinnable-header-unpinned" data-feature-name="page-tools-pinned" data-pinnable-element-id="vector-page-tools" data-pinned-container-id="vector-page-tools-pinned-container" data-unpinned-container-id="vector-page-tools-unpinned-container" > <div class="vector-pinnable-header-label">Rīki</div> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-page-tools.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-page-tools.unpin">paslēpt</button> </div> <div id="p-cactions" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-cactions emptyPortlet vector-has-collapsible-items" title="Vairāk iespēju" > <div class="vector-menu-heading"> Darbības </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="ca-more-view" class="selected vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/wiki/Izgl%C4%ABt%C4%ABba"><span>Skatīt</span></a></li><li id="ca-more-ve-edit" class="vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit" title="Labot šo lapu [v]" accesskey="v"><span>Labot šo lapu</span></a></li><li id="ca-more-edit" class="collapsible vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit" title="Labot šīs lapas pirmkodu [e]" accesskey="e"><span>Labot pirmkodu</span></a></li><li id="ca-more-history" class="vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=history"><span>Hronoloģija</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-tb" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-tb" > <div class="vector-menu-heading"> Vispārīgi </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="t-whatlinkshere" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:WhatLinksHere/Izgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Visas Vikipēdijas lapas, kurās ir saites uz šejieni [j]" accesskey="j"><span>Norādes uz šo rakstu</span></a></li><li id="t-recentchangeslinked" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:RecentChangesLinked/Izgl%C4%ABt%C4%ABba" rel="nofollow" title="Izmaiņas, kas nesen izdarītas lapās, kurās ir saites uz šo lapu [k]" accesskey="k"><span>Saistītās izmaiņas</span></a></li><li id="t-specialpages" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:SpecialPages" title="Visu īpašo lapu uzskaitījums [q]" accesskey="q"><span>Īpašās lapas</span></a></li><li id="t-permalink" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;oldid=4092930" title="Paliekoša saite uz šo lapas versiju"><span>Pastāvīgā saite</span></a></li><li id="t-info" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=info" title="Vairāk informācijas par šo lapu"><span>Lapas informācija</span></a></li><li id="t-cite" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:CiteThisPage&amp;page=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;id=4092930&amp;wpFormIdentifier=titleform" title="Kā pareizi atsaukties uz šo rakstu"><span>Atsauce uz šo lapu</span></a></li><li id="t-urlshortener" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:UrlShortener&amp;url=https%3A%2F%2Flv.wikipedia.org%2Fwiki%2FIzgl%25C4%25ABt%25C4%25ABba"><span>Iegūt saīsinātu URL</span></a></li><li id="t-urlshortener-qrcode" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:QrCode&amp;url=https%3A%2F%2Flv.wikipedia.org%2Fwiki%2FIzgl%25C4%25ABt%25C4%25ABba"><span>Lejupielādēt QR kodu</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-coll-print_export" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-coll-print_export" > <div class="vector-menu-heading"> Drukāt/eksportēt </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="coll-create_a_book" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:Book&amp;bookcmd=book_creator&amp;referer=Izgl%C4%ABt%C4%ABba"><span>Izveidot grāmatu</span></a></li><li id="coll-download-as-rl" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:DownloadAsPdf&amp;page=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=show-download-screen"><span>Lejupielādēt kā PDF</span></a></li><li id="t-print" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;printable=yes" title="Drukājama lapas versija [p]" accesskey="p"><span>Drukājama versija</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-wikibase-otherprojects" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-wikibase-otherprojects" > <div class="vector-menu-heading"> Citos projektos </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li class="wb-otherproject-link wb-otherproject-commons mw-list-item"><a href="https://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Education" hreflang="en"><span>Vikikrātuve</span></a></li><li id="t-wikibase" class="wb-otherproject-link wb-otherproject-wikibase-dataitem mw-list-item"><a href="https://www.wikidata.org/wiki/Special:EntityPage/Q8434" title="Saistītais Vikidatu ieraksts [g]" accesskey="g"><span>Ieraksts Vikidatos</span></a></li> </ul> </div> </div> </div> </div> </div> </div> </nav> </div> </div> </div> <div class="vector-column-end"> <div class="vector-sticky-pinned-container"> <nav class="vector-page-tools-landmark" aria-label="Lapas rīki"> <div id="vector-page-tools-pinned-container" class="vector-pinned-container"> </div> </nav> <nav class="vector-appearance-landmark" aria-label="Izskats"> <div id="vector-appearance-pinned-container" class="vector-pinned-container"> <div id="vector-appearance" class="vector-appearance vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-appearance-pinnable-header vector-pinnable-header-pinned" data-feature-name="appearance-pinned" data-pinnable-element-id="vector-appearance" data-pinned-container-id="vector-appearance-pinned-container" data-unpinned-container-id="vector-appearance-unpinned-container" > <div class="vector-pinnable-header-label">Izskats</div> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-appearance.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-appearance.unpin">paslēpt</button> </div> </div> </div> </nav> </div> </div> <div id="bodyContent" class="vector-body" aria-labelledby="firstHeading" data-mw-ve-target-container> <div class="vector-body-before-content"> <div class="mw-indicators"> </div> <div id="siteSub" class="noprint">Vikipēdijas lapa</div> </div> <div id="contentSub"><div id="mw-content-subtitle"></div></div> <div id="mw-content-text" class="mw-body-content"><div class="mw-content-ltr mw-parser-output" lang="lv" dir="ltr"><p><b>Izglītība</b> ir zināšanu apgūšana vai šī procesa rezultāts. Mūsdienās izglītība parasti tiek asociēta ar valsts izstrādātu izglītības saturu un oficiālām, valsts akreditētām, savstarpēji hierarhiski saistītām izglītības iestādēm, kuras kopā veido <a href="/wiki/Izgl%C4%ABt%C4%ABbas_sist%C4%93ma" title="Izglītības sistēma">izglītības sistēmu</a>. Parasti tiek nodalīta <a href="/w/index.php?title=Form%C4%81l%C4%81_izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Formālā izglītība (vēl nav uzrakstīts)">formālā</a> un <a href="/w/index.php?title=Neform%C4%81l%C4%81_izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Neformālā izglītība (vēl nav uzrakstīts)">neformālā izglītība</a>. Latvijā <a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABbas_likums&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Izglītības likums (vēl nav uzrakstīts)">izglītības likumā</a> ir noteikts, ka formālā izglītība ir "sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments".<sup id="cite_ref-izglitibaslikums_1-0" class="reference"><a href="#cite_note-izglitibaslikums-1"><span class="cite-bracket">&#91;</span>1<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> Neformālā izglītība savukārt ir "ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība".<sup id="cite_ref-izglitibaslikums_1-1" class="reference"><a href="#cite_note-izglitibaslikums-1"><span class="cite-bracket">&#91;</span>1<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> Kad termins izglītība tiek lietots, lai apzīmētu mācīšanos, bez formālās un neformālās mācīšanās tiek izmantots arī apzīmējums "informālā jeb ikdienējā mācīšanās".<sup id="cite_ref-2" class="reference"><a href="#cite_note-2"><span class="cite-bracket">&#91;</span>2<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> Dažkārt zināšanu iegūšanu pašmācības ceļā sauc par <a href="/wiki/Autodidakts" title="Autodidakts">autodidaktismu</a>. </p><p>Dažādās izglītības sistēmās ir sastopami dažādi faktori, kas tiek izmantoti, lai raksturotu formālo izglītību. Tomēr parasti izglītība tiek raksturota pakāpēs, izglītības veidos un pēc izglītības ieguves formas. Lai salīdzinātu atšķirīgas izglītības sistēmas, tiek izmantots starptautiskais izglītības klasifikācijas standarts <a href="/w/index.php?title=ISCED&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="ISCED (vēl nav uzrakstīts)">ISCED</a>.<sup id="cite_ref-3" class="reference"><a href="#cite_note-3"><span class="cite-bracket">&#91;</span>3<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p> <meta property="mw:PageProp/toc" /> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Etimoloģija"><span id="Etimolo.C4.A3ija"></span>Etimoloģija</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=1" title="Labot sadaļu: Etimoloģija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=1" title="Labot sadaļas vikikodu: Etimoloģija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <table class="metadata plainlinks ambox ambox-style" role="presentation"><tbody><tr><td class="mbox-image"><div style="width:52px;"><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Wiki-broom.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/cf/Wiki-broom.svg/30px-Wiki-broom.svg.png" decoding="async" width="30" height="30" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/cf/Wiki-broom.svg/45px-Wiki-broom.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/cf/Wiki-broom.svg/60px-Wiki-broom.svg.png 2x" data-file-width="256" data-file-height="256" /></a></span></div></td><td class="mbox-text" style="text-align:center;;"><div class="mbox-text-span"><b>Šajā rakstā trūkst būtiskas informācijas.</b> <br />Iemesls: Par latviešu valodas vārda etimoloģiju — nekā<br /><small>Lūdzu, palīdzi <a class="external text" href="https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit">uzlabot šo rakstu</a>. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot <a href="/w/index.php?title=Diskusija:Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Diskusija:Izglītība (vēl nav uzrakstīts)">diskusijā</a>. Vairāk lasi <a href="/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:%C4%AAsa_lieto%C5%A1anas_pam%C4%81c%C4%ABba" title="Palīdzība:Īsa lietošanas pamācība">lietošanas pamācībā</a>.</small><div class="hide-when-compact"></div><div class="hide-when-compact"></div></div></td></tr></tbody></table> <style data-mw-deduplicate="TemplateStyles:r3201466">body.skin-minerva .mw-parser-output .mbox-text{text-align:left!important}body.skin-minerva .mw-parser-output .mbox-text-span{display:inline-block}</style> <p><a href="/wiki/Ang%C4%BCu_valoda" title="Angļu valoda">Angļu valodā</a> vārds "izglītība" (<i>education</i>) ir atvasināts no latīņu vārda <i>ēducātiō</i> ("audzināšana") no ēducō ("izglītoju, apmācu"), kas ir saistīts ar <a href="/wiki/Homon%C4%ABms" title="Homonīms">homonīmu</a> <i>ēdūcō</i> ("vedu uz priekšu, izņemu; paceļu, uzcēlu") no ē- ("no, no") un dūcō ("es vedu, es vadu")<sup id="cite_ref-4" class="reference"><a href="#cite_note-4"><span class="cite-bracket">&#91;</span>4<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Vēsture"><span id="V.C4.93sture"></span>Vēsture</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=2" title="Labot sadaļu: Vēsture" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=2" title="Labot sadaļas vikikodu: Vēsture"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Izglītība sākās aizvēsturē, kad pieaugušie apmācīja jauniešus zināšanās un prasmēs, kuras viņu sabiedrībā uzskatīja par vajadzīgām. Pirms <a href="/wiki/Rakstprat%C4%ABba" title="Rakstpratība">lasītprasmes</a>, sabiedrības to panāca mutiski un imitējot. Ar stāstiem viena paaudze nākamajai nodeva zināšanas, vērtības un prasmes. Kad kultūras <a href="/wiki/Zin%C4%81%C5%A1anas" title="Zināšanas">zināšanu</a> līmenis pārsniedza prasmes, kuras varēja viegli apgūt imitējot, attīstījās formālā izglītība. Vidējās valsts laikā <a href="/wiki/Sen%C4%81_%C4%92%C4%A3ipte" title="Senā Ēģipte">Ēģiptē</a> jau pastāvēja skolas.<sup id="cite_ref-5" class="reference"><a href="#cite_note-5"><span class="cite-bracket">&#91;</span>5<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p><p><a href="/wiki/Platons" title="Platons">Platons</a> <a href="/wiki/At%C4%93nas" title="Atēnas">Atēnās</a> nodibināja <a href="/wiki/Akad%C4%93mija" title="Akadēmija">akadēmiju</a>, pirmo augstākās izglītības iestādi <a href="/wiki/Eiropa" title="Eiropa">Eiropā</a>.<sup id="cite_ref-6" class="reference"><a href="#cite_note-6"><span class="cite-bracket">&#91;</span>6<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> <a href="/wiki/Aleksandrija" title="Aleksandrija">Aleksandrijas</a> pilsēta Ēģiptē, kas dibināta 330. gadā p.m.ē., kļuva par Atēnu pēcteci kā <a href="/wiki/Sen%C4%81_Grie%C4%B7ija" title="Senā Grieķija">Senās Grieķijas</a> intelektuālais šūpulis. Tur 3. gadsimtā pirms mūsu ēras tika uzcelta lielā <a href="/wiki/Aleksandrijas_bibliot%C4%93ka" title="Aleksandrijas bibliotēka">Aleksandrijas bibliotēka</a>. Eiropas civilizācijas piedzīvoja lasītprasmes un organizētības sabrukumu pēc <a href="/wiki/Roma" title="Roma">Romas</a> krišanas mūsu ēras 476. gadā.<sup id="cite_ref-7" class="reference"><a href="#cite_note-7"><span class="cite-bracket">&#91;</span>7<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p><p><a href="/wiki/%C4%B6%C4%ABna" title="Ķīna">Ķīnā</a> valsts ietekmīgākais senais filozofs bija <a href="/wiki/Konf%C5%ABcijs" title="Konfūcijs">Konfūcijs</a> (551—479 p.m.ē.) no Lu valsts, kura izglītības idejas joprojām ietekmē Ķīnas un kaimiņvalstu, piemēram, <a href="/wiki/Koreja" title="Koreja">Korejas</a>, <a href="/wiki/Jap%C4%81na" title="Japāna">Japānas</a> un <a href="/wiki/Vjetnama" title="Vjetnama">Vjetnamas</a>, sabiedrību. Konfūcijs pulcēja mācekļus un veltīgi meklēja valdnieku, kurš pieņemtu viņa labas pārvaldības ideālus, taču viņa teikto pierakstīja sekotāji, kas turpināja ietekmēt izglītību Austrumāzijā līdz pat mūsdienām.<sup id="cite_ref-8" class="reference"><a href="#cite_note-8"><span class="cite-bracket">&#91;</span>8<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p><p><a href="/wiki/Acteki" title="Acteki">Actekiem</a> bija skolas dižciltīgajiem jauniešiem, kur viņi ieguva stingru reliģisko un militāro apmācību. Actekiem bija arī labi izstrādāta izglītības teorija, kurai <a href="/wiki/Nahuatla" class="mw-redirect" title="Nahuatla">nahuatlā</a> valodā ir apzīmējums <i>tlacahuapahualiztli</i>. Tas nozīmē "māksla audzināt vai izglītot cilvēku" vai "māksla stiprināt vai audzināt cilvēkus". Tā bija plaša izglītības koncepcija, kas paredzēja, ka tā sākas mājās, ko atbalsta formāla izglītība un pastiprina kopienas dzīve. Vēsturnieki norāda, ka formālā izglītība bija obligāta ikvienam neatkarīgi no sociālās šķiras un dzimuma. Bija arī vārds <i>neixtlamachiliztli</i>, kas tulkojumā ir "gudrības piešķiršana sejai." </p><p>Pēc Romas krišanas <a href="/wiki/Romas_Kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca" title="Romas Katoļu baznīca">katoļu baznīca</a> kļuva par galveno rakstītprasmes saglabātāju Rietumeiropā. Agrīnajos <a href="/wiki/Viduslaiki" title="Viduslaiki">viduslaikos</a> baznīca izveidoja <a href="/wiki/Katedr%C4%81les_skola" class="mw-redirect" title="Katedrāles skola">katedrāles skolas</a> kā augstākās izglītības centrus. Dažas no šīm iestādēm laika gaitā attīstījās par viduslaiku universitātēm un daudzu Eiropas moderno universitāšu priekštečiem. Vēlāk viduslaikos <a href="/wiki/%C5%A0artras_Dievm%C4%81tes_katedr%C4%81le" title="Šartras Dievmātes katedrāle">Šartras katedrālē</a> darbojās slavenā un ietekmīgā Šartras katedrāles skola. Rietumu kristīgās pasaules viduslaiku universitātes bija labi integrētas visā Rietumeiropā, veicināja pētījumu brīvību un izskoloja daudz dažādu izcilu zinātnieku un natūrfilozofu, tostarp <a href="/wiki/Akv%C4%ABnas_Toms" title="Akvīnas Toms">Akvīnas Tomu</a> <a href="/wiki/Neapole" title="Neapole">Neapoles</a> Universitātē, Robertu Grosetestu <a href="/wiki/Oksfordas_Universit%C4%81te" title="Oksfordas Universitāte">Oksfordas Universitātē</a>, sistemātiskas zinātniskās eksperimentēšanas metodes agrīno attīstītāju un svēto <a href="/wiki/Alberts_Lielais" title="Alberts Lielais">Albertu Lielo</a>, kurš bija bioloģijas lauka darba pionieris. 1088. gadā dibinātā <a href="/wiki/Bolo%C5%86as_Universit%C4%81te" title="Boloņas Universitāte">Boloņas Universitāte</a> tiek uzskatīta par pirmo un vecāko joprojām strādājošo universitāti. </p><p>Citviet viduslaikos islāma <a href="/wiki/Zin%C4%81tne" title="Zinātne">zinātne</a> un <a href="/wiki/Matem%C4%81tika" title="Matemātika">matemātika</a> uzplauka <a href="/wiki/Kalif%C4%81ts" title="Kalifāts">Islāma kalifātā</a>, kas tika izveidots Tuvajos Austrumos, sākot no <a href="/wiki/Pireneju_pussala" title="Pireneju pussala">Pireneju pussalas</a> rietumos līdz <a href="/wiki/Inda" title="Inda">Indai</a> austrumos un līdz Almorāvīdu valstij un <a href="/wiki/Mali_imp%C4%93rija" title="Mali impērija">Mali impērijai</a> dienvidos. <a href="/wiki/Renesanse" title="Renesanse">Renesanse</a> Eiropā ievadīja jaunu laikmetu zinātniskai un intelektuālai izpētei un seno grieķu un romiešu civilizāciju uzskatu atzīšanai. Ap 1450. gadu <a href="/wiki/Johans_G%C5%ABtenbergs" title="Johans Gūtenbergs">Johans Gūtenbergs</a> izveidoja tipogrāfiju, kas ļāva literatūras darbiem izplatīties ātrāk un plašāk. Eiropas imperiālajā laikmetā Eiropas idejas par izglītību filozofijā, reliģijā, mākslā un zinātnēs izplatījās visā pasaulē. Misionāri un zinātnieki arī atnesa jaunas idejas no citām civilizācijām, piemēram, <a href="/wiki/Jezu%C4%ABti" title="Jezuīti">jezuīti</a> no misijām Ķīnā, kurām bija nozīmīga loma zināšanu, zinātnes un kultūras nodošanā starp Ķīnu un Eiropu, tulkojot tādus Eiropas darbus kā <a href="/wiki/Eikl%C4%ABds" title="Eiklīds">Eiklīda</a> "Elementus" ķīniešu zinātniekiem un <a href="/wiki/Konf%C5%ABcija_instit%C5%ABts" title="Konfūcija institūts">Konfūcija</a> domas Eiropas auditorijai. Apgaismības laikmetā Eiropā parādījās laicīgās izglītības iespējas. Liela daļa mūsdienu tradicionālās <a href="/wiki/Rietumi" title="Rietumi">Rietumu</a> un Austrumu izglītības balstās uz <a href="/wiki/Pr%C5%ABsija" title="Prūsija">Prūsijas</a> izglītības sistēmu.<sup id="cite_ref-9" class="reference"><a href="#cite_note-9"><span class="cite-bracket">&#91;</span>9<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Formālā_izglītība"><span id="Form.C4.81l.C4.81_izgl.C4.ABt.C4.ABba"></span>Formālā izglītība</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=3" title="Labot sadaļu: Formālā izglītība" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=3" title="Labot sadaļas vikikodu: Formālā izglītība"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Formālo izglītību mēdz iedalīt (balstoties uz to savstarpēji hierarhiskām attiecībām) izglītības līmeņos un (balstoties uz tajos ietverto saturu) izglītības veidos. Abu šo dalījumu kombinācija nosaka indivīda tālākās iespējas izglītības sistēmā un juridisko regulējumu, kas ir saistīts ar konkrēto izglītības iestādi (piem., dibināšanas un akreditācijas kārtību, pedagogu izglītību, izglītības saturu, utt.). Izglītības līmeņi un veidi var ievērojami atšķirties starp dažādām valstīm, tādēļ to savstarpēja pielīdzināšana ir viens no izglītības politikas dienaskārtības jautājumiem. </p><p>Formālā izglītība notiek strukturētā vidē, kuras mērķis ir mācīt skolēnus. Parasti formālā izglītība notiek skolas vidē, kur vairāki skolēni klasē mācās kopā ar speciāli apmācītu mācību priekšmeta skolotāju. Lielākā daļa skolu sistēmu ir veidotas, pamatojoties uz vērtību vai ideālu kopumu, kas nosaka visas izglītības izvēles šajā sistēmā. Šādas izvēles ietver mācību programmu, organizatoriskos modeļus, mācību telpu (piemēram, klases), studentu un skolotāju mijiedarbību, vērtēšanas metodes, klases lielumu, izglītojošas aktivitātes un daudz ko citu.<sup id="cite_ref-10" class="reference"><a href="#cite_note-10"><span class="cite-bracket">&#91;</span>10<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup><sup id="cite_ref-11" class="reference"><a href="#cite_note-11"><span class="cite-bracket">&#91;</span>11<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p><p><a href="/w/index.php?title=ISCED&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="ISCED (vēl nav uzrakstīts)">Starptautisko standarta izglītības klasifikāciju (<i>ISCED</i>)</a> izveidoja <a href="/wiki/UNESCO" title="UNESCO">UNESCO</a> kā statistikas bāzi izglītības sistēmu salīdzināšanai. 1997. gadā tajā tika noteikti septiņi izglītības līmeņi un 25 jomas, lai gan vēlāk jomas tika atdalītas, veidojot citu projektu. Pašreizējā <i>ISCED 2011</i><sup id="cite_ref-12" class="reference"><a href="#cite_note-12"><span class="cite-bracket">&#91;</span>12<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> versijā ir deviņi, nevis septiņi līmeņi, kas izveidoti, sadalot terciāro pirmsdoktorantūras līmeni trīs līmeņos. Tas arī paplašināja zemāko līmeni (<i>ISCED 0</i>), iekļaujot jaunu <a href="/wiki/Pirmsskolas_izgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Pirmsskolas izglītība">pirmsskolas izglītība</a>s programmu apakškategoriju, kas paredzēta bērniem, kas jaunāki par trīs gadiem.<sup id="cite_ref-13" class="reference"><a href="#cite_note-13"><span class="cite-bracket">&#91;</span>13<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p><p>Izdala šādus izglītības līmeņus: </p> <ul><li><a href="/wiki/Pirmsskolas_izgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Pirmsskolas izglītība">Pirmsskolas izglītība</a></li> <li><a href="/wiki/Pamatizgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Pamatizglītība">Pamatizglītība</a></li> <li><a href="/wiki/Vid%C4%93j%C4%81_izgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Vidējā izglītība">Vidējā izglītība</a></li> <li><a href="/wiki/Augst%C4%81k%C4%81_izgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Augstākā izglītība">Augstākā izglītība</a></li></ul> <p>Latvijā izdala šādus izglītības veidus: </p> <ul><li><a href="/wiki/Visp%C4%81r%C4%93j%C4%81_izgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Vispārējā izglītība">Vispārējā izglītība</a></li> <li><a href="/wiki/Profesion%C4%81l%C4%81_izgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Profesionālā izglītība">Profesionālā izglītība</a></li> <li><a href="/w/index.php?title=Akad%C4%93misk%C4%81_izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Akadēmiskā izglītība (vēl nav uzrakstīts)">Akadēmiskā izglītība</a></li></ul> <p>Paralēli šiem izglītības dalījumiem tiek izmantota virkne citu apzīmējumu, kas raksturo izglītības iegūšanu vai institūciju, kurā izglītība tiek iegūta. Starp šādiem apzīmējumiem ir <a href="/w/index.php?title=M%C5%AB%C5%BEizgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Mūžizglītība (vēl nav uzrakstīts)">mūžizglītība</a>, kas paredz indivīda spēju izglītoties visa mūža garumā paaugstinot vai mainot savu kvalifikāciju, vai iegūstot savām interesēm atbilstošu izglītību;<sup id="cite_ref-14" class="reference"><a href="#cite_note-14"><span class="cite-bracket">&#91;</span>14<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> <a href="/w/index.php?title=Alternat%C4%ABv%C4%81_izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Alternatīvā izglītība (vēl nav uzrakstīts)">alternatīvā izglītība</a>; <a href="/wiki/Intere%C5%A1u_izgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Interešu izglītība">interešu izglītība</a>, kurā tiek ietverta izglītība, kas apmierina individuālās intereses un vajadzības,<sup id="cite_ref-izglitibaslikums_1-2" class="reference"><a href="#cite_note-izglitibaslikums-1"><span class="cite-bracket">&#91;</span>1<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> <a href="/w/index.php?title=Speci%C4%81l%C4%81_izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Speciālā izglītība (vēl nav uzrakstīts)">speciālā izglītība</a>, <a href="/w/index.php?title=T%C4%81l%C4%81kizgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Tālākizglītība (vēl nav uzrakstīts)">tālākizglītība</a>, <a href="/w/index.php?title=Publisk%C4%81_izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Publiskā izglītība (vēl nav uzrakstīts)">publiskā izglītība</a>, <a href="/w/index.php?title=Masu_izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Masu izglītība (vēl nav uzrakstīts)">masu izglītība</a> u.c. </p> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Parent%27s_day_at_Eirfan%27s_Kindergarten.jpg" class="mw-file-description"><img alt="Vecāku diena Eirfanas bērnudārzā" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/3c/Parent%27s_day_at_Eirfan%27s_Kindergarten.jpg/233px-Parent%27s_day_at_Eirfan%27s_Kindergarten.jpg" decoding="async" width="233" height="175" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/3c/Parent%27s_day_at_Eirfan%27s_Kindergarten.jpg/350px-Parent%27s_day_at_Eirfan%27s_Kindergarten.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/3c/Parent%27s_day_at_Eirfan%27s_Kindergarten.jpg/466px-Parent%27s_day_at_Eirfan%27s_Kindergarten.jpg 2x" data-file-width="3264" data-file-height="2448" /></a><figcaption><a href="/wiki/B%C4%93rnud%C4%81rzs" title="Bērnudārzs">Bērnudārza</a> audzēkņi Japānā<sup id="cite_ref-15" class="reference"><a href="#cite_note-15"><span class="cite-bracket">&#91;</span>15<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup></figcaption></figure> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Pirmsskolas_izglītība"><span id="Pirmsskolas_izgl.C4.ABt.C4.ABba"></span>Pirmsskolas izglītība</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=4" title="Labot sadaļu: Pirmsskolas izglītība" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=4" title="Labot sadaļas vikikodu: Pirmsskolas izglītība"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Pirmsskolas_izgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Pirmsskolas izglītība">Pirmsskolas izglītība</a> </i></div></dd></dl> <p><b>Pirmsskolas izglītība</b> ir vispārējās izglītības pirmā pakāpe.<sup id="cite_ref-16" class="reference"><a href="#cite_note-16"><span class="cite-bracket">&#91;</span>16<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> Tās mērķis ir sekmēt bērna vispārējo attīstību un gatavību uzsākt <a href="/wiki/S%C4%81kumskola" title="Sākumskola">sākumskolas</a> posmu <a href="/wiki/Pamatizgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Pamatizglītība">pamatizglītībā</a>. </p><p>Pirmskolas izglītību Latvijā, tāpat kā obligāto pamatizglītību, piedāvā vispārējās <a href="/wiki/Pirmsskolas_izgl%C4%ABt%C4%ABbas_iest%C4%81des" class="mw-redirect" title="Pirmsskolas izglītības iestādes">pirmsskolas izglītības iestādes</a> (<a href="/wiki/B%C4%93rnud%C4%81rzi" class="mw-redirect" title="Bērnudārzi">bērnudārzi</a>). Pirmskolas izglītības programmas apgūst bērni 5—6 gadu vecumā. Ir arī tā saucamās "pilotgrupas". Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguves uzsākšanai ir obligāta. Pirmskolas izglītību bērniem ar speciālajām vajadzībām īsteno speciālajās pirmskolas izglītības iestādēs. Daudzās pirmsskolas izglītības iestādēs Latvijā aizvien populārāka paliek <a href="/wiki/Montesori" class="mw-redirect" title="Montesori">Montesori</a> metožu izmantošana. </p><p>Izglītība agrīnajam pirmsskolas vecumam izstrādāta, lai atbalstītu agrīnu attīstību, gatavojoties dalībai skolā un sabiedrībā. Programmas ir paredzētas bērniem līdz trīs gadu vecumam. Tas ir <i><a href="/w/index.php?title=ISCED&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="ISCED (vēl nav uzrakstīts)">ISCED</a> 01</i> līmenis. <a href="/wiki/Pirmsskolas_izgl%C4%ABt%C4%ABbas_iest%C4%81de" class="mw-redirect" title="Pirmsskolas izglītības iestāde">Pirmsskolas izglītības iestādes</a> nodrošina izglītību atkarībā no valsts aptuveni no trīs līdz septiņu gadu vecumam, kad bērni sāk apgūt pamatizglītību. Šajā posmā bērni labprāt sazinās ar vienaudžiem un audzinātāju.Tās tiek sauktas arī par bērnudārziem, izņemot <a href="/wiki/Amerikas_Savienot%C4%81s_Valstis" title="Amerikas Savienotās Valstis">ASV</a>, kur termins <a href="/wiki/B%C4%93rnud%C4%81rzs" title="Bērnudārzs">bērnudārzs</a> attiecas uz sākumskolas pirmajiem gadiem. Bērnudārzs nodrošina bērnu pirmsskolas izglītības programmu trīs līdz septiņus gadus veciem bērniem, kuras mērķis ir atklāt bērna fizisko, intelektuālo un morālo dabu, pievēršot uzmanību katram aspektam. Tas ir <i>ISCED 02</i> līmenis. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Pamatizglītība"><span id="Pamatizgl.C4.ABt.C4.ABba"></span>Pamatizglītība</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=5" title="Labot sadaļu: Pamatizglītība" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=5" title="Labot sadaļas vikikodu: Pamatizglītība"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Skol%C4%93ni_Ministru_kabinet%C4%81_(4080460282).jpg" class="mw-file-description"><img alt="Salacgrīvas vidusskolas 9. klašu skolēni Ministru kabineta preses konferenču telpā" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/ed/Skol%C4%93ni_Ministru_kabinet%C4%81_%284080460282%29.jpg/256px-Skol%C4%93ni_Ministru_kabinet%C4%81_%284080460282%29.jpg" decoding="async" width="256" height="171" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/ed/Skol%C4%93ni_Ministru_kabinet%C4%81_%284080460282%29.jpg/384px-Skol%C4%93ni_Ministru_kabinet%C4%81_%284080460282%29.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/ed/Skol%C4%93ni_Ministru_kabinet%C4%81_%284080460282%29.jpg/512px-Skol%C4%93ni_Ministru_kabinet%C4%81_%284080460282%29.jpg 2x" data-file-width="3507" data-file-height="2347" /></a><figcaption>Salacgrīvas vidusskolas 9. klašu skolēni Ministru kabineta preses konferenču telpā</figcaption></figure> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Pamatizgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Pamatizglītība">Pamatizglītība</a> </i></div></dd></dl> <p><b>Pamatizglītība</b> ir izglītības pakāpe (pēc <a href="/wiki/Pirmsskolas_izgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Pirmsskolas izglītība">pirmsskolas</a> izglītības), kurā galvenokārt apgūst katram cilvēkam nepieciešamās vispārīgās pamatzināšanas un pamatprasmes, kas ir tālākās izglītības apguves pamats.<sup id="cite_ref-17" class="reference"><a href="#cite_note-17"><span class="cite-bracket">&#91;</span>17<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> <a href="/wiki/Latvija" title="Latvija">Latvijā</a> tiek nodrošināta iespēja papildināt pamatizglītību ar profesionālās izglītības un papildizglītības elementiem un ievirzēm. Pamatizglītības pakāpē notiek sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo vērtīborientāciju veidošana un gatavošanās iesaistei sabiedrības dzīvē, kā arī sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai. Pamatizglītība dod priekšstatu par <a href="/wiki/Profesija" title="Profesija">profesijām</a>, un ir nepieciešama jebkurā profesijā, jo tā ir pamats vispārējai <a href="/wiki/Kult%C5%ABra" title="Kultūra">kultūrai</a>. Latvijā pamatizglītības apguvei paredzēti deviņi gadi. Pirmajos sešos gados mācības galvenokārt notiek pēc <a href="/w/index.php?title=Integr%C4%93t%C4%81s_m%C4%81c%C4%ABbas&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Integrētās mācības (vēl nav uzrakstīts)">integrēto mācību</a> un mācību ciklu principa. Nākamajā trīs gadu posmā mācības notiek pēc mācību cikla un mācību priekšmetu principa. Latvijā mūsdienās pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā bērnam aprit 7 gadi.<sup id="cite_ref-18" class="reference"><a href="#cite_note-18"><span class="cite-bracket">&#91;</span>18<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p><p>Pilnu pamatizglītības programmu īsteno izglītības iestāde, kuras nosaukumā ir <a href="/wiki/Pamatskola" title="Pamatskola">pamatskola</a>. Pirmo sešu (vai dažos gadījumos četru) klašu jeb pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas var īstenot sākumskola. Arī vidusskolas var īstenot pilnu pamatizglītības programmu. Tāpat pamatizglītību var īstenot arī <a href="/w/index.php?title=Arodskola&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Arodskola (vēl nav uzrakstīts)">arodskola</a>, speciālās izglītības iestāde, vakara (maiņu) skola, <a href="/w/index.php?title=Intern%C4%81tskola&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Internātskola (vēl nav uzrakstīts)">internātskola</a>, sociālās vai <a href="/wiki/Pedago%C4%A3ija" title="Pedagoģija">pedagoģiskās</a> korekcijas izglītības iestāde vai klasē, vai citā izglītības iestādē, piemēram, ģimnāzijas, ja tajā īsteno pilnu vai daļu pamatizglītības programmas.<sup id="cite_ref-19" class="reference"><a href="#cite_note-19"><span class="cite-bracket">&#91;</span>19<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> <a href="/wiki/Latvijas_Republika" class="mw-redirect" title="Latvijas Republika">Latvijas Republikā</a> pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir obligāta un tā ir bezmaksas.<sup id="cite_ref-20" class="reference"><a href="#cite_note-20"><span class="cite-bracket">&#91;</span>20<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Augstākā_izglītība"><span id="Augst.C4.81k.C4.81_izgl.C4.ABt.C4.ABba"></span>Augstākā izglītība</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=6" title="Labot sadaļu: Augstākā izglītība" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=6" title="Labot sadaļas vikikodu: Augstākā izglītība"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Distributed_Intelligent_Systems_Department_laboratory.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b9/Distributed_Intelligent_Systems_Department_laboratory.jpg/220px-Distributed_Intelligent_Systems_Department_laboratory.jpg" decoding="async" width="220" height="147" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b9/Distributed_Intelligent_Systems_Department_laboratory.jpg/330px-Distributed_Intelligent_Systems_Department_laboratory.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b9/Distributed_Intelligent_Systems_Department_laboratory.jpg/440px-Distributed_Intelligent_Systems_Department_laboratory.jpg 2x" data-file-width="3504" data-file-height="2336" /></a><figcaption>Studenti Sanktpēterburgas Valsts Politehniskās universitātes laboratorijā</figcaption></figure> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Michelle_Obama_speaking_at_Peking_university.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fa/Michelle_Obama_speaking_at_Peking_university.jpg/217px-Michelle_Obama_speaking_at_Peking_university.jpg" decoding="async" width="217" height="145" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fa/Michelle_Obama_speaking_at_Peking_university.jpg/326px-Michelle_Obama_speaking_at_Peking_university.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fa/Michelle_Obama_speaking_at_Peking_university.jpg/434px-Michelle_Obama_speaking_at_Peking_university.jpg 2x" data-file-width="560" data-file-height="373" /></a><figcaption>Universitātes bieži uzņem ievērojamus vieslektorus studentu auditorijai, piem. <a href="/w/index.php?title=Amerikas_Savienoto_Valstu_pirm%C4%81_l%C4%93dija&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Amerikas Savienoto Valstu pirmā lēdija (vēl nav uzrakstīts)">Amerikas Savienoto Valstu pirmā lēdija</a> <a href="/wiki/Mi%C5%A1ela_Obama" title="Mišela Obama">Mišela Obama</a> uzstājas ar uzrunu <a href="/wiki/Pekina" title="Pekina">Pekinas</a> Universitātē, <a href="/wiki/%C4%B6%C4%ABna" title="Ķīna">Ķīnā</a></figcaption></figure> <p><a href="/wiki/Augst%C4%81k%C4%81_izgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Augstākā izglītība">Augstākā izglītība</a>, ko angliski sauc arī par terciāro&#160;— trešās kārtas, vai pēcvidusskolas izglītību, ir neobligāta izglītības pakāpe, kas seko pēc vidusskolas beigšanas. Terciārā izglītība parasti iekļauj bakalaura un maģistra līmeni, kā arī <a href="/wiki/Profesion%C4%81l%C4%81_izgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Profesionālā izglītība">profesionālo izglītību</a>. Augstāko izglītību galvenokārt nodrošina koledžas un <a href="/wiki/Universit%C4%81te" title="Universitāte">universitātes</a>. Personas, kas ieguvušas augstāko izglītību, parasti saņem sertifikātus, diplomus vai akadēmiskos grādus. </p><p>ISCED izšķir četrus augstākās izglītības līmeņus. ISCED 6 ir līdzvērtīgs pirmajam grādam, ISCED 7 ir līdzvērtīgs maģistra grādam, vai padziļinātai profesionālajai kvalifikācijai, un ISCED 8 ir padziļināta pētniecības kvalifikācija, kas parasti noslēdzas ar publicējamas disertācijas iesniegšanu un aizstāvēšanu, pamatojoties uz oriģināliem pētījumiem.<sup id="cite_ref-unesco.org_21-0" class="reference"><a href="#cite_note-unesco.org-21"><span class="cite-bracket">&#91;</span>21<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> Kategorija ISCED 5 ir rezervēta īsa cikla kursiem, kuriem nepieciešama grāda līmeņa apmācība.<sup id="cite_ref-unesco.org_21-1" class="reference"><a href="#cite_note-unesco.org-21"><span class="cite-bracket">&#91;</span>21<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p><p>Augstākā izglītība bieži tiek iegūta vai papildināta saistībā darbu, lai iegūtu grāda līmeni vai pamatgrāda kvalifikāciju. Attīstītākajās valstīs liela daļa iedzīvotāju (līdz 50%), kādā dzīves posmā iegūst augstāko izglītību. Tā ir ļoti svarīga valstu <a href="/wiki/Ekonomika" title="Ekonomika">ekonomikām</a>, gan kā nozīmīga nozare pati par sevi, gan kā apmācīta un izglītota personāla avots pārējai ekonomikai. </p><p>Universitātes izglītība ietver izglītošanas, pētniecības un sociālo pakalpojumu darbības, tā ietver gan bakalaura līmeni (dažreiz sauktu par <a href="/w/index.php?title=Terci%C4%81r%C4%81_izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Terciārā izglītība (vēl nav uzrakstīts)">terciāro izglītību</a>), gan absolventu (vai pēc diploma) līmeni (dažreiz sauktu par absolventu skolu). Dažas universitātes sastāv no vairākām koledžām. </p><p>Viens no universitātes izglītības veidiem ir <a href="/w/index.php?title=Br%C4%ABv%C4%81s_m%C4%81kslas&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Brīvās mākslas (vēl nav uzrakstīts)">brīvās mākslas</a> izglītība, ko var definēt kā "<a href="/wiki/Koled%C5%BEa" title="Koledža">koledžas</a> vai <a href="/wiki/Universit%C4%81te" title="Universitāte">universitātes</a> mācību programmu, kuras mērķis ir sniegt plašas vispārējas zināšanas un attīstīt vispārējās <a href="/wiki/Intelekts" title="Intelekts">intelektuālās</a> spējas, atšķirībā no profesionālās, vai <a href="/w/index.php?title=Tehnisk%C4%81_m%C4%81c%C4%ABbu_programma&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Tehniskā mācību programma (vēl nav uzrakstīts)">tehniskās mācību programmas</a>."<sup id="cite_ref-22" class="reference"><a href="#cite_note-22"><span class="cite-bracket">&#91;</span>22<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> Lai gan tā, ko mūsdienās dēvē par brīvās mākslas izglītību, aizsākās <a href="/wiki/Eiropa" title="Eiropa">Eiropā</a>,<sup id="cite_ref-23" class="reference"><a href="#cite_note-23"><span class="cite-bracket">&#91;</span>23<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> jēdziens "liberālās mākslas koledža" biežāk <a href="/wiki/Amerikas_Savienot%C4%81s_Valstis" title="Amerikas Savienotās Valstis">ASV</a> tiek asociēts ar tādām iestādēm kā Viljamsa koledža vai Bārnarda koledža.<sup id="cite_ref-24" class="reference"><a href="#cite_note-24"><span class="cite-bracket">&#91;</span>24<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Profesionālā_izglītība"><span id="Profesion.C4.81l.C4.81_izgl.C4.ABt.C4.ABba"></span>Profesionālā izglītība</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=7" title="Labot sadaļu: Profesionālā izglītība" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=7" title="Labot sadaļas vikikodu: Profesionālā izglītība"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Profesionālā izglītība ir izglītības veids, kas vērsts uz tiešu un praktisku apmācību konkrētam <a href="/wiki/Arods" class="mw-redirect" title="Arods">arodam</a> vai <a href="/wiki/Amatniec%C4%ABba" title="Amatniecība">amatniecībai</a>. Profesionālā izglītība var izpausties kā mācības darba vietā vai prakses izglītība, kā arī mācību iestādēs, kas piedāvā kursus galdniecībā, <a href="/wiki/Lauksaimniec%C4%ABba" title="Lauksaimniecība">lauksaimniecībā</a>, <a href="/wiki/In%C5%BEenierzin%C4%81tne" class="mw-redirect" title="Inženierzinātne">inženierzinātnēs</a>, <a href="/wiki/Medic%C4%ABna" title="Medicīna">medicīnā</a>, <a href="/wiki/Arhitekt%C5%ABra" title="Arhitektūra">arhitektūrā</a> un <a href="/wiki/M%C4%81ksla" title="Māksla">mākslā</a>. Pieaugušo izglītība un tālākizglītība ietver padziļinātu izglītību, bet līmenī, kas neatšķiras no vidējās izglītības līmeņa un ir sagrupēts kā ISCED 4 pēcvidusskolas izglītība.<sup id="cite_ref-25" class="reference"><a href="#cite_note-25"><span class="cite-bracket">&#91;</span>25<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Speciālā_izglītība"><span id="Speci.C4.81l.C4.81_izgl.C4.ABt.C4.ABba"></span>Speciālā izglītība</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=8" title="Labot sadaļu: Speciālā izglītība" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=8" title="Labot sadaļas vikikodu: Speciālā izglītība"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Agrāk tie, kuri bija <a href="/wiki/Invalidit%C4%81te" title="Invaliditāte">invalīdi</a>, bieži vien nebija piemēroti vispārējai izglītībai. Ārsti un pasniedzēji atkārtoti liedza izglītību bērniem ar invalididāti. Šie agrīnie ārsti (tādi cilvēki kā <a href="/w/index.php?title=Itards&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Itards (vēl nav uzrakstīts)">Itards</a>, Seguins, Hovs, Gallaudets) šodien izveidoja pamatu izglītībai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Viņi koncentrējās uz individualizētām instrukcijām un funkcionālām prasmēm. Tās agrīnajos gados īpašā izglītība tika nodrošināta tikai cilvēkiem ar smagu invaliditāti, bet vēl nesen tā kļuva pieejama ikvienam, kam ir bijušas grūtības mācīties.<sup id="cite_ref-26" class="reference"><a href="#cite_note-26"><span class="cite-bracket">&#91;</span>26<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Neformālā_izglītība"><span id="Neform.C4.81l.C4.81_izgl.C4.ABt.C4.ABba"></span>Neformālā izglītība</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=9" title="Labot sadaļu: Neformālā izglītība" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=9" title="Labot sadaļas vikikodu: Neformālā izglītība"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Kopš vispārējās izglītības attīstības, formālā izglītība, parasti ir valsts nodrošināts pakalpojums ar valsts izveidotu institucionālu nodrošinājumu. Tā tiek organizēta speciāli pielāgotās telpās. Tajā <a href="/wiki/Skolot%C4%81js" title="Skolotājs">skolotājiem</a> ir noteikta akadēmiska vai profesionāla <a href="/w/index.php?title=Kvalifik%C4%81cija&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Kvalifikācija (vēl nav uzrakstīts)">kvalifikācija</a>, tie palīdz izglītojamajiem (kurus parasti vieno kāda sociāla līdzība, piem., piederība noteiktai vecuma grupai) apgūt kādas sociāli akceptētas zināšanas. </p><p>Neformālā izglītība ir viena no trijām mācīšanās formām, kuru ir definējusi <a href="/wiki/Ekonomisk%C4%81s_sadarb%C4%ABbas_un_att%C4%ABst%C4%ABbas_organiz%C4%81cija" title="Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija">OECD</a>. Neformāla mācīšanās var notikt dažādās vietās, piemēram, mājās, darbā, kā arī ikdienas saskarsmē un attiecībās starp sabiedrības locekļiem. Daudziem izglītojamajiem tas ietver valodas apguvi, <a href="/wiki/Kult%C5%ABra" title="Kultūra">kultūras</a> <a href="/wiki/Norma_(sociolo%C4%A3ija)" title="Norma (socioloģija)">normas</a> un manieres. Neformālajā izglītībā bieži tiek piesaistīta atsauces persona, vienaudzis vai <a href="/w/index.php?title=Eksperts&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Eksperts (vēl nav uzrakstīts)">eksperts</a>, kas virza apmācāmo. Ja izglītojamajiem ir personīga interese par to, kas viņiem tiek mācīts neformāli, audzēkņiem ir <a href="/w/index.php?title=Tendence&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Tendence (vēl nav uzrakstīts)">tendence</a> paplašināt esošās zināšanas un radīt jaunas idejas par apgūstamo tēmu.<sup id="cite_ref-journals.sagepub.com_27-0" class="reference"><a href="#cite_note-journals.sagepub.com-27"><span class="cite-bracket">&#91;</span>27<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> Piemēram, <a href="/wiki/Muzejs" title="Muzejs">muzejs</a> tradicionāli tiek uzskatīts par neformālu mācību vidi, jo tajā ir brīvas izvēles iespēja, daudzveidīgs un potenciāli <a href="/w/index.php?title=Nestandartiz%C4%93ts&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Nestandartizēts (vēl nav uzrakstīts)">nestandartizēts</a> tēmu loks, elastīgas struktūras, un nav ārēji uzspiestu vērtējumu.<sup id="cite_ref-28" class="reference"><a href="#cite_note-28"><span class="cite-bracket">&#91;</span>28<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p><p>Lai gan neformālā mācīšanās bieži notiek ārpus izglītības <a href="/w/index.php?title=Iest%C4%81de&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Iestāde (vēl nav uzrakstīts)">iestādēm</a> un neatbilst noteiktai mācību programmai, tā var notikt arī <a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABbas_iest%C4%81d%C4%93s&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Izglītības iestādēs (vēl nav uzrakstīts)">izglītības iestādēs</a> un pat <a href="/w/index.php?title=Form%C4%81las&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Formālas (vēl nav uzrakstīts)">formālas</a> mācību situācijās. <a href="/wiki/Pedago%C4%A3ija" title="Pedagoģija">Pedagogi</a> var strukturēt savas stundas, lai tieši izmantotu skolēnu neformālās mācīšanās prasmes izglītības vidē.<sup id="cite_ref-journals.sagepub.com_27-1" class="reference"><a href="#cite_note-journals.sagepub.com-27"><span class="cite-bracket">&#91;</span>27<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> 19. gadsimta beigās sāka atzīt, ka izglītība caur rotaļām sniedz nozīmīgu <a href="/wiki/Ieguld%C4%ABjums" title="Ieguldījums">ieguldījumu</a> bērna attīstībā.<sup id="cite_ref-29" class="reference"><a href="#cite_note-29"><span class="cite-bracket">&#91;</span>29<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> 20. gadsimta sākumā jēdziens tika paplašināts, iekļaujot arī pieaugušos, bet uzsvars tika likts uz fiziskām aktivitātēm.<sup id="cite_ref-30" class="reference"><a href="#cite_note-30"><span class="cite-bracket">&#91;</span>30<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> <a href="/w/index.php?title=L.P._D%C5%BEeks&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="L.P. Džeks (vēl nav uzrakstīts)">L.P. Džeks</a>, <a href="/w/index.php?title=M%C5%AB%C5%BEizgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Mūžizglītība (vēl nav uzrakstīts)">mūžizglītības</a> atbalstītājs, aprakstīja izglītību, izmantojot atpūtu: "Dzīves mākslas meistars neizšķir starp darbu un spēli, darbu un atpūtu, prātu un ķermeni, izglītību un viņa atpūta. Viņš gandrīz nezina, kurš ir kurš. Viņš vienkārši īsteno savu izcilības <a href="/w/index.php?title=V%C4%ABzija&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Vīzija (vēl nav uzrakstīts)">vīziju</a> neatkarīgi no tā, ko dara, un ļauj citiem noteikt, vai viņš strādā vai spēlē. Pašam šķiet, ka viņš vienmēr dara abus. Viņam pietiek, ka viņš to dara labi."<sup id="cite_ref-31" class="reference"><a href="#cite_note-31"><span class="cite-bracket">&#91;</span>31<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> Izglītība, izmantojot atpūtu, ir iespēja <a href="/w/index.php?title=Nevainojams&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Nevainojams (vēl nav uzrakstīts)">nevainojami</a> mācīties, izmantojot visas dzīves aktivitātes.<sup id="cite_ref-onlinelibrary.wiley.com_32-0" class="reference"><a href="#cite_note-onlinelibrary.wiley.com-32"><span class="cite-bracket">&#91;</span>32<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> <a href="/w/index.php?title=Rietumont%C4%81rio_Universit%C4%81te&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Rietumontārio Universitāte (vēl nav uzrakstīts)">Rietumontārio Universitāte</a> ir atdzīvinājusi šo <a href="/wiki/Koncepcija" title="Koncepcija">koncepciju</a>, lai mācītu <a href="/wiki/Anatomija" title="Anatomija">anatomiju</a> medicīnas <a href="/wiki/Students" title="Students">studentiem</a>.<sup id="cite_ref-onlinelibrary.wiley.com_32-1" class="reference"><a href="#cite_note-onlinelibrary.wiley.com-32"><span class="cite-bracket">&#91;</span>32<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Alternatīvā_izglītība"><span id="Alternat.C4.ABv.C4.81_izgl.C4.ABt.C4.ABba"></span>Alternatīvā izglītība</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=10" title="Labot sadaļu: Alternatīvā izglītība" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=10" title="Labot sadaļas vikikodu: Alternatīvā izglītība"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Lai gan mūsdienās uzskatīta par “alternatīvu”, lielākā daļa alternatīvo sistēmu ir pastāvējušas jau kopš seniem laikiem. Tad, kad valsts skolu sistēma jau bija plaši attīstīta, sākot ar 19. gadsimtu, daži vecāki atrada iemeslus neapmierinātībai ar jauno sistēmu. Alternatīvā izglītība daļēji radījās kā reakcija uz tradicionālajiem izglītības ierobežojumiem un trūkumiem. Radās plašs izglītības pieeju klāsts, tostarp <a href="/w/index.php?title=Alternat%C4%ABv%C4%81s_skolas&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Alternatīvās skolas (vēl nav uzrakstīts)">alternatīvās skolas</a>, <a href="/w/index.php?title=Pa%C5%A1m%C4%81c%C4%ABba&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Pašmācība (vēl nav uzrakstīts)">pašmācība</a>, <a href="/w/index.php?title=M%C4%81jm%C4%81c%C4%ABba&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Mājmācība (vēl nav uzrakstīts)">mājmācība</a> un <a href="/w/index.php?title=P%C4%81rizgl%C4%ABto%C5%A1an%C4%81s&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Pārizglītošanās (vēl nav uzrakstīts)">pārizglītošanās</a>. Alternatīvo skolu piemēri ir <a href="/wiki/Marija_Montesori" title="Marija Montesori">Montessori skolas</a>, <a href="/w/index.php?title=Draudz%C4%ABbas_skola&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Draudzības skola (vēl nav uzrakstīts)">Draudzības skolas</a>, <a href="/wiki/D%C5%BEidu_Kri%C5%A1nam%C5%ABrti" title="Džidu Krišnamūrti">Krišnamūrti skolas</a> un <a href="/w/index.php?title=Atv%C4%93rto_kla%C5%A1u_skolas&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Atvērto klašu skolas (vēl nav uzrakstīts)">atvērto klašu skolas</a>. </p><p><a href="/w/index.php?title=Hartas_skolas&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Hartas skolas (vēl nav uzrakstīts)">Hartas skolas</a> ir vēl viens alternatīvās izglītības piemērs, kas pēdējos gados ir pieaudzis skaitliskā izteiksmē ASV un ieguvis lielāku nozīmi valsts izglītības sistēmā. </p><p>Viens no populārākajiem alternatīvās izglītības paveidiem <a href="/wiki/Latvija" title="Latvija">Latvijā</a> ir Montesssori skolas. Latvijā atrodas 10 Montessori skolas, 32 Montessori <a href="/wiki/B%C4%93rnud%C4%81rzs" title="Bērnudārzs">bērnudārzi</a> un kopā Montessori iestādēs Latvijā mācās vairāk nekā 2870 bērnu.<sup id="cite_ref-33" class="reference"><a href="#cite_note-33"><span class="cite-bracket">&#91;</span>33<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p><p>Laika gaitā dažas idejas no šiem eksperimentiem var tikt pieņemtas kā norma izglītībā, gluži tāpat kā Frīdriha Frēbela pieeja agrīnajai pirmsskolas izglītībai 19. gadsimtā <a href="/wiki/V%C4%81cija" title="Vācija">Vācijā</a> ir iestrādāta mūsdienu bērnudārzu klasēs. Citu ietekmīgu rakstnieku un domātāju starpā ir: Šveices humānists&#160;— <a href="/wiki/Johans_Heinrihs_Pestaloci" title="Johans Heinrihs Pestaloci">Johans Heinrihs Pestaloci</a>; amerikāņu <a href="/w/index.php?title=Transcendent%C4%81lists&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Transcendentālists (vēl nav uzrakstīts)">transcendentālists</a>&#160;— <a href="/w/index.php?title=Amsu_Bronsonu_Alkotu&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Amsu Bronsonu Alkotu (vēl nav uzrakstīts)">Amss Bronsons Alkots</a>, <a href="/wiki/Ralfs_Voldo_Emersons" title="Ralfs Voldo Emersons">Ralfs Voldo Emersons</a> un <a href="/w/index.php?title=Henrijs_Deivids_Torels&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Henrijs Deivids Torels (vēl nav uzrakstīts)">Henrijs Deivids Torels</a>; progresīvās izglītības dibinātāji <a href="/wiki/D%C5%BEons_Dj%C5%ABijs" title="Džons Djūijs">Džons Djūijs</a> un <a href="/w/index.php?title=Francs_P%C4%81rkers&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Francs Pārkers (vēl nav uzrakstīts)">Francs Pārkers</a>; un izglītības pionieri, piemēram, Marija Montessori un <a href="/wiki/R%C5%ABdolfs_%C5%A0teiners" title="Rūdolfs Šteiners">Rūdolfs Šteiners</a>, <a href="/w/index.php?title=D%C5%BEons_Koldvels_Holts&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Džons Koldvels Holts (vēl nav uzrakstīts)">Džons Koldvels Holts</a>, <a href="/w/index.php?title=Pols_Gudmens&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Pols Gudmens (vēl nav uzrakstīts)">Pols Gudmens</a>, <a href="/w/index.php?title=Frederiks_Maiers&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Frederiks Maiers (vēl nav uzrakstīts)">Frederiks Maiers</a>, <a href="/w/index.php?title=D%C5%BEord%C5%BEs_Denisons&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Džordžs Denisons (vēl nav uzrakstīts)">Džordžs Denisons</a> un <a href="/w/index.php?title=Ivans_Illi%C4%8Ds&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Ivans Illičs (vēl nav uzrakstīts)">Ivans Illičs</a>. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Pašmācība"><span id="Pa.C5.A1m.C4.81c.C4.ABba"></span>Pašmācība</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=11" title="Labot sadaļu: Pašmācība" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=11" title="Labot sadaļas vikikodu: Pašmācība"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p><a href="/wiki/Autodidakts" title="Autodidakts">Autodidakts</a> ir cilvēks kurš mācas pašmācības ceļā, par autodidaktu var kļūt jebkurā dzīves brīdī. Slaveni autodidakti ir&#160;— <a href="/wiki/Abrahams_Linkolns" title="Abrahams Linkolns">Ābrams Linkolns (bijušais ASV prezidents)</a>, <a href="/wiki/%C5%A0r%C4%ABniv%C4%81sa_R%C4%81m%C4%81nud%C5%BEans" title="Šrīnivāsa Rāmānudžans">Šrīnivāsa Rāmānudžans</a> (matemātiķis), <a href="/wiki/Maikls_Faradejs" title="Maikls Faradejs">Maikls Faradejs</a> (fiziķis un ķīmiķis), <a href="/wiki/%C4%8C%C4%81rlzs_Darvins" title="Čārlzs Darvins">Čārlzs Darvins</a> (naturālists), <a href="/wiki/Tomass_Edisons" title="Tomass Edisons">Tomass Edisons</a> (izgudrotājs) un <a href="/wiki/Leonardo_da_Vin%C4%8Di" title="Leonardo da Vinči">Leonardo da Vinči</a> (inženieris un zinātnieks). </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Atvērtā_mācīšanās_un_elektroniskās_tehnoloģijas"><span id="Atv.C4.93rt.C4.81_m.C4.81c.C4.AB.C5.A1an.C4.81s_un_elektronisk.C4.81s_tehnolo.C4.A3ijas"></span>Atvērtā mācīšanās un elektroniskās tehnoloģijas</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=12" title="Labot sadaļu: Atvērtā mācīšanās un elektroniskās tehnoloģijas" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=12" title="Labot sadaļas vikikodu: Atvērtā mācīšanās un elektroniskās tehnoloģijas"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Children_computing_by_David_Shankbone.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c6/Children_computing_by_David_Shankbone.jpg/220px-Children_computing_by_David_Shankbone.jpg" decoding="async" width="220" height="165" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c6/Children_computing_by_David_Shankbone.jpg/330px-Children_computing_by_David_Shankbone.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c6/Children_computing_by_David_Shankbone.jpg/440px-Children_computing_by_David_Shankbone.jpg 2x" data-file-width="3264" data-file-height="2448" /></a><figcaption>Bērni izmanto datoru</figcaption></figure> <p>Daudzas lielās ASV universitātes šobrīd sāk piedāvāt bezmaksas vai gandrīz bezmaksas kursus, kuri izmanto atvērto mācīšanos, to piedāvā, piemēram, <a href="/wiki/H%C4%81rvarda_Universit%C4%81te" title="Hārvarda Universitāte">Hārvarda</a>, <a href="/wiki/Masa%C4%8D%C5%ABsetsas_Tehnolo%C4%A3iju_instit%C5%ABts" title="Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts">MIT</a> un <a href="/wiki/B%C4%93rklijas_Universit%C4%81te" class="mw-redirect" title="Bērklijas Universitāte">Bērklija</a>, kuras veido vienotu <i>edX</i> programmu. Arī citas prestižas privātās universitātes piedāvā atvērto izglītību, tai skaitā <a href="/wiki/Stenforda_Universit%C4%81te" title="Stenforda Universitāte">Stenfordas</a>, <a href="/wiki/Prinstonas_Universit%C4%81te" title="Prinstonas Universitāte">Prinstonas</a>, <a href="/wiki/Dj%C5%ABka_Universit%C4%81te" title="Djūka Universitāte">Djūka</a>, <a href="/wiki/D%C5%BEonsa_Hopkinsa_Universit%C4%81te" title="Džonsa Hopkinsa Universitāte">Džona Hopkinsa</a>, <a href="/wiki/Pensilv%C4%81nijas_Universit%C4%81te" title="Pensilvānijas Universitāte">Pensilvānijas Universitāte</a> un <i>Kaltech</i>, kā arī citas ievērojamas valsts universitātes&#160;— Pekinas, <a href="/wiki/Edinburgas_Universit%C4%81te" title="Edinburgas Universitāte">Edinburgas</a>, <a href="/wiki/Mi%C4%8Diganas_Universit%C4%81te" title="Mičiganas Universitāte">Mičiganas Universitāte</a> un <a href="/wiki/Vird%C5%BE%C4%ABnijas_Universit%C4%81te" title="Virdžīnijas Universitāte">Virdžīnijas Universitāte</a>. </p><p>Atvērtā izglītība tiek dēvēta par lielākajām pārmaiņām izglītībā kopš <a href="/wiki/Iespie%C5%A1ana" title="Iespiešana">iespiedmašīnas</a> izgudrošanas.<sup id="cite_ref-34" class="reference"><a href="#cite_note-34"><span class="cite-bracket">&#91;</span>34<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> Tomēr neskatoties uz pozitīvājiem pētījumiemu rezultātiem, daudzi cilvēki joprojām izvēlas tradicionālo universitātes izglītību, <a href="/w/index.php?title=Soci%C4%81ls&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Sociāls (vēl nav uzrakstīts)">sociālu</a> un <a href="/wiki/Kult%C5%ABra" title="Kultūra">kultūras</a> iemeslu dēļ.<sup id="cite_ref-35" class="reference"><a href="#cite_note-35"><span class="cite-bracket">&#91;</span>35<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> Daudzas atvērtās universitātes strādā, lai piedāvātu studentiem standartizētas pārbaudes un tradicionālos grādus un akreditācijas dokumentus. </p><p>Parastās punktu nopelnu sistēmas grāds pašlaik nav tik izplatīts atklātajā izglītībā, kā tipiskājās universitātes, lai gan dažas atvērtās universitātes jau piedāvā tradicionālos grādus. Pašlaik daudzi no lielākajiem atvērtajiem izglītības avotiem piedāvā paši savu <a href="/w/index.php?title=Sertifik%C4%81ts&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Sertifikāts (vēl nav uzrakstīts)">sertifikātu</a> formu. </p><p>Gandrīz puse no 182 ASV <a href="/wiki/Koled%C5%BEa" title="Koledža">koledžām</a> 2009. gadā norādīja, ka tiešsaistes kursos mācību maksa ir augstāka nekā parastajos universitātāšu kursos.<sup id="cite_ref-Parry_36-0" class="reference"><a href="#cite_note-Parry-36"><span class="cite-bracket">&#91;</span>36<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p><p>2010. gada <a href="/wiki/Metaanal%C4%ABze" title="Metaanalīze">metaanalīze</a> atklāja, ka tiešsaistes un jauktajām izglītības pieejām bija labāki rezultāti nekā metodēm, kurās tika izmantota tikai tiešā savstarpējā darbība.<sup id="cite_ref-Parry_36-1" class="reference"><a href="#cite_note-Parry-36"><span class="cite-bracket">&#91;</span>36<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Vispārizglītojošās_skolas"><span id="Visp.C4.81rizgl.C4.ABtojo.C5.A1.C4.81s_skolas"></span>Vispārizglītojošās skolas</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=13" title="Labot sadaļu: Vispārizglītojošās skolas" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=13" title="Labot sadaļas vikikodu: Vispārizglītojošās skolas"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Izglītības sistēma ir institūciju grupa (ministrijas, vietējās izglītības iestādes, <a href="/wiki/Pedago%C4%A3ija" title="Pedagoģija">pedagoģijas</a> mācību iestādes, <a href="/wiki/Skola" title="Skola">skolas</a>, <a href="/wiki/Augstskola" title="Augstskola">augstskolas</a> u.c.), kuras galvenais mērķis ir nodrošināt izglītību <a href="/wiki/B%C4%93rns" title="Bērns">bērniem</a> un <a href="/wiki/Jaun%C4%ABba" title="Jaunība">jauniešiem</a> strukturētā vidē. Tajā ir iesaistīts plašs cilvēku loks (mācību programmu izstrādātāji, inspektori, skolu direktori, <a href="/wiki/Skolot%C4%81js" title="Skolotājs">skolotāji</a>, skolu <a href="/wiki/Medic%C4%ABnas_m%C4%81sa" title="Medicīnas māsa">medmāsas</a>, studenti utt.). Šīs iestādes var atšķirties dažādās vidēs.<sup id="cite_ref-:0_37-0" class="reference"><a href="#cite_note-:0-37"><span class="cite-bracket">&#91;</span>37<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p><p>Skolas nodrošina izglītību, balstoties uz dažādiem aspektiem, piemēram, <a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABbas_politika&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Izglītības politika (vēl nav uzrakstīts)">izglītības politika</a> un <a href="/w/index.php?title=Pamatnost%C4%81dne&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Pamatnostādne (vēl nav uzrakstīts)">pamatnostādnes</a>, uz kurām balstās skolu politikas jomas, mācību programmas un <a href="/wiki/M%C4%81c%C4%ABbu_gr%C4%81mata" title="Mācību grāmata">mācību materiāli</a>, kā arī skolotāju pedagoģijas apmācības programmas un prakse. Skolu vide&#160;— gan fiziskā (<a href="/wiki/Infrastrukt%C5%ABra" title="Infrastruktūra">infrastruktūra</a>), gan psiholoģiskā (skolas klimats), vadās arī no skolu politikas, kam būtu jānodrošina skolēnu <a href="/w/index.php?title=Labb%C5%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Labbūtība (vēl nav uzrakstīts)">labbūtību</a>, kad viņi ir skolā.<sup id="cite_ref-:0_37-1" class="reference"><a href="#cite_note-:0-37"><span class="cite-bracket">&#91;</span>37<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> <a href="/wiki/Ekonomisk%C4%81s_sadarb%C4%ABbas_un_att%C4%ABst%C4%ABbas_organiz%C4%81cija" title="Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija">Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija</a> (ESAO) ir konstatējusi , ka skolās ir vislabākie rezultāti, kad izglītojamie iegūst visas zināšanas pamatpriekšmetos. Viņiem arī jālūdz izglītojamo atsauksmes par kvalitātes nodrošināšanu un uzlabošanu. Vadībai vajadzētu aprobežoties tikai ar izglītojamo prasmju uzraudzību.<sup id="cite_ref-38" class="reference"><a href="#cite_note-38"><span class="cite-bracket">&#91;</span>38<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p><p>Izglītības nozare ir pilnībā integrēta sabiedrībā, izmantojot mijiedarbību ar daudzām ieinteresētajām personām un citām nozarēm. Tas sevī ietver vecākus, vietējās kopienas, reliģiskos līderus, <a href="/wiki/Nevalstiska_organiz%C4%81cija" title="Nevalstiska organizācija">NVO</a>, ieinteresētās personas, kas iesaistītas veselības aizsardzībā, bērnu aizsardzībā, <a href="/wiki/Tieslietas" title="Tieslietas">tieslietās</a> un tiesībaizsardzības iestādēs (<a href="/wiki/Policija" title="Policija">policijā</a>), plašsaziņas līdzekļos un politiskajā vadībā.<sup id="cite_ref-:0_37-2" class="reference"><a href="#cite_note-:0-37"><span class="cite-bracket">&#91;</span>37<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p><p>Par formālās izglītības formu, metodiku, mācību materiālu un programmu lemj politisko lēmumu pieņēmēji un <a href="/wiki/Pa%C5%A1vald%C4%ABba" title="Pašvaldība">pašvaldības</a>. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Attīstības_mērķi"><span id="Att.C4.ABst.C4.ABbas_m.C4.93r.C4.B7i"></span>Attīstības mērķi</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=14" title="Labot sadaļu: Attīstības mērķi" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=14" title="Labot sadaļas vikikodu: Attīstības mērķi"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p><a href="/w/index.php?title=Ilgtsp%C4%93j%C4%ABgas_att%C4%ABst%C4%ABbas_programma&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Ilgtspējīgas attīstības programma (vēl nav uzrakstīts)">Ilgtspējīgas attīstības programma</a> <a href="/wiki/2030._gads" title="2030. gads">2030. gadam</a>, ko <a href="/wiki/Apvienoto_N%C4%81ciju_Organiz%C4%81cija" title="Apvienoto Nāciju Organizācija">Apvienoto Nāciju Organizācijas</a> (ANO) <a href="/wiki/ANO_%C4%A2ener%C4%81l%C4%81_asambleja" title="ANO Ģenerālā asambleja">Ģenerālā asambleja</a> pieņēma 2015. gada septembrī, piedāvā izstrādāt jaunu redzējumu, lai risinātu vides, sociālās un ekonomiskās problēmas, ar kurām pasaule saskaras šodien. Programmā ir iekļauti 17 <a href="/wiki/ANO_Ilgtsp%C4%93j%C4%ABgas_att%C4%ABst%C4%ABbas_m%C4%93r%C4%B7i" title="ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi">ilgtspējīgas attīstības mērķi</a> (IAM), tostarp 4. IAM par izglītību.<sup id="cite_ref-39" class="reference"><a href="#cite_note-39"><span class="cite-bracket">&#91;</span>39<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup><sup id="cite_ref-40" class="reference"><a href="#cite_note-40"><span class="cite-bracket">&#91;</span>40<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p><p>Kopš <a href="/wiki/1909._gads" title="1909. gads">1909. gada</a> bērnu īpatsvars <a href="/wiki/Jaunatt%C4%ABst%C4%ABbas_valsts" title="Jaunattīstības valsts">jaunattīstības valstīs</a>, kas apmeklē skolu, ir palielinājies. Pirms tam skolas apmeklēja tikai neliels <a href="/wiki/Z%C4%93ns" title="Zēns">zēnu</a> skaits. <a href="/wiki/21._gadsimts" title="21. gadsimts">Divdesmit pirmā gadsimta</a> sākumā vairums bērnu lielākajā daļā pasaules reģionu apmeklēja kādu no skolām.<sup id="cite_ref-:1_41-0" class="reference"><a href="#cite_note-:1-41"><span class="cite-bracket">&#91;</span>41<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> Līdz <a href="/wiki/2016._gads" title="2016. gads">2016. gadam</a> ir sasniegta vairāk nekā 91&#160;% bērnu iesaiste vispārizglītojošajā <a href="/wiki/Pamatizgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Pamatizglītība">pamatizglītībā</a>.<sup id="cite_ref-:1_41-1" class="reference"><a href="#cite_note-:1-41"><span class="cite-bracket">&#91;</span>41<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> Tomēr visā pasaulē ir radusies mācību krīze, jo liela daļa skolēnu, kas apgūst izglītību, nemācās. <a href="/wiki/Pasaules_Banka" title="Pasaules Banka">Pasaules Bankas</a> pētījumā konstatēts, ka “53&#160;% bērnu valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem līdz <a href="/wiki/Pamatskola" title="Pamatskola">pamatskolas</a> beigām neprot lasīt un saprast vienkāršu tekstu”.<sup id="cite_ref-42" class="reference"><a href="#cite_note-42"><span class="cite-bracket">&#91;</span>42<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> Lai gan pēdējo gadu desmitu laikā mācību aptvere ir strauji palielinājusies, materiāla apguve nav notikusi. </p><p>Universālā pamatizglītība bija viens no astoņiem <a href="/wiki/ANO_T%C5%ABksto%C5%A1gades_att%C4%ABst%C4%ABbas_m%C4%93r%C4%B7i" title="ANO Tūkstošgades attīstības mērķi">ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem</a>, un pēdējos desmit gados ir panākts progress, lai gan joprojām pastāv šķēršļi.<sup id="cite_ref-:2_43-0" class="reference"><a href="#cite_note-:2-43"><span class="cite-bracket">&#91;</span>43<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> Labdarības finansējuma nodrošināšana no potenciālajiem līdzekļu devējiem ir pastāvīga problēma. Aizjūras attīstības institūta pētnieki ir norādījuši, ka galvenie šķēršļi izglītības finansēšanai ir pretrunīgas līdzekļu devēju prioritātes, nenobriedušas atbalsta struktūras un pierādījumu un interešu trūkums šajā jautājumā.<sup id="cite_ref-:2_43-1" class="reference"><a href="#cite_note-:2-43"><span class="cite-bracket">&#91;</span>43<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> Turklāt <a href="/wiki/Transparency_International" title="Transparency International">Transparency International</a> ir konstatējusi, ka <a href="/wiki/Korupcija" title="Korupcija">korupcija</a> izglītības nozarē ir būtisks šķērslis, lai <a href="/wiki/%C4%80frika" title="Āfrika">Āfrikā</a> iegūtu vispārējo pamatizglītību.<sup id="cite_ref-44" class="reference"><a href="#cite_note-44"><span class="cite-bracket">&#91;</span>44<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> Turklāt jaunattīstības valstīs pieprasījums pēc labākas izglītības nav tik liels, kā ārzemnieki bija paredzējuši. Vietējās valdības nevēlas uzņemties ar to saistītās izmaksas. Ir arī ekonomisks spiediens no dažu vecāku puses, kuri dod priekšroku saviem bērniem pelnīt naudu īstermiņā, nevis strādāt pretī izglītības ilgtermiņa labumiem.<sup id="cite_ref-45" class="reference"><a href="#cite_note-45"><span class="cite-bracket">&#91;</span>45<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p><p><a href="/w/index.php?title=Starptautiskais_izgl%C4%ABt%C4%ABbas_pl%C4%81no%C5%A1anas_instit%C5%ABts&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Starptautiskais izglītības plānošanas institūts (vēl nav uzrakstīts)">UNESCO Starptautiskā izglītības plānošanas institūta</a> veiktais pētījums liecina, ka spēcīgākas izglītības plānošanas un vadības spējas var būtiski ietekmēt sistēmu kopumā.<sup id="cite_ref-:3_46-0" class="reference"><a href="#cite_note-:3-46"><span class="cite-bracket">&#91;</span>46<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> Ilgtspējīgas kapacitātes attīstībai nepieciešamas sarežģītas iejaukšanās institucionālos, organizatoriskos un individuālos līmeņos, kas varētu balstīties uz dažiem fundamentāliem principiem:<sup id="cite_ref-:3_46-1" class="reference"><a href="#cite_note-:3-46"><span class="cite-bracket">&#91;</span>46<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p> <ul><li>valsts vadībai un īpašumtiesībām vajadzētu būt jebkuras iejaukšanās stūrakmenim;</li> <li>stratēģijām jābūt atbilstošām kontekstam;</li> <li>plānos jāizmanto integrēts papildu pasākumu kopums, lai gan īstenošanu var būt, ka jāveic pakāpeniski;</li> <li>partneriem būtu jāapņemas veikt ilgtermiņa ieguldījumus spēju attīstīšanā, vienlaikus strādājot pie dažiem īstermiņa sasniegumiem;</li> <li>ārējai intervencei jābūt atkarīgai no valstu spēju ietekmes novērtējuma dažādos līmeņos;</li> <li>noteikta daļa izglītojamo jāizņem, lai virzītu uz <a href="/w/index.php?title=Akad%C4%93mi%C4%B7is&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Akadēmiķis (vēl nav uzrakstīts)">akadēmiķiem</a> (parasti skolās, pēc 10. klases).</li></ul> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Filozofija">Filozofija</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=15" title="Labot sadaļu: Filozofija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=15" title="Labot sadaļas vikikodu: Filozofija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Kā akadēmiskā joma izglītības filozofija ir izglītības filozofiskā izpēte, tās galvenā tēma ir izglītība, un tās metodes ir filozofijas metodes. Izglītības filozofija var būt vai nu izglītības procesa filozofija, vai izglītības disciplīnas filozofija. Tas nozīmē, ka tā var būt daļa no disciplīnas tādā nozīmē, ka tā ir saistīta ar izglītības vai izglītošanas procesa mērķiem, veidiem, metodēm vai rezultātiem; vai arī tas var būt metadisciplina,tādā nozīmē, ka tas attiecas uz disciplīnas jēdzieniem, mērķiem un metodēm. Kā tāda tā ir gan izglītības joma, gan lietišķās filozofijas joma, kas sastāv no metafizikas, epistemoloģijas, aksioloģijas un filozofiskām pieejām ,spekulatīvas, preskriptīvas vai analītiskas, lai risinātu jautājumus par pedagoģiju, izglītības politiku un mācību programmu, kā arī par mācību procesu, nosaucot dažus piemērus. Piemēram, tā var pētīt, kas ir audzināšana un izglītība, vērtības un normas, ko atklāj audzināšanas un izglītošanas prakse, izglītības kā akadēmiskās disciplīnas ierobežojumi un leģitimizācija, kā arī saikne starp izglītības teoriju un praksi. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Psiholoģija"><span id="Psiholo.C4.A3ija"></span>Psiholoģija</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=16" title="Labot sadaļu: Psiholoģija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=16" title="Labot sadaļas vikikodu: Psiholoģija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABbas_psiholo%C4%A3ija&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Izglītības psiholoģija (vēl nav uzrakstīts)">Izglītības psiholoģija</a> pēta to, kā cilvēki mācās izglītības iestādēs, intervences efektivitāti mācību apstākļos, mācīšanas psiholoģiju un skolu kā organizācijām un tas <a href="/w/index.php?title=Soci%C4%81lo_psiholo%C4%A3iju&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Sociālo psiholoģiju (vēl nav uzrakstīts)">sociālo psiholoģiju</a>. Termini “izglītības psiholoģija” un “<a href="/w/index.php?title=Skolu_psiholo%C4%A3ija&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Skolu psiholoģija (vēl nav uzrakstīts)">skolu psiholoģija</a>” bieži tiek izmantoti kā <a href="/wiki/Sinon%C4%ABms" title="Sinonīms">sinonīmi</a>. Izglītības psiholoģija ir saistīta ar izglītības iegūšanas procesiem iedzīvotāju vidū un <a href="/w/index.php?title=Apak%C5%A1popul%C4%81cij%C4%81s&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Apakšpopulācijās (vēl nav uzrakstīts)">apakšpopulācijās</a>, piemēram, apdāvinātiem bērniem un bērniem ar īpašām vajadzībām. </p><p>Izglītības psiholoģiju daļēji var saprast, izmantojot saikni ar citām disciplīnām. Izglītības psiholoģija ir cieši saistīta ar <a href="/wiki/Psiholo%C4%A3ija" title="Psiholoģija">psiholoģiju</a>, to attiecības ir analoģiskas <a href="/wiki/Medic%C4%ABna" title="Medicīna">medicīnas</a> un <a href="/wiki/Biolo%C4%A3ija" title="Bioloģija">bioloģijas</a> attiecībām. Savukārt izglītības psiholoģija ietver plašu specializāciju klāstu; izglītības studijas, piemēram, mācību projektēšanu, izglītības tehnoloģijas, mācību programmu izstrāde, organizāciju apguvi, speciālo izglītību un klasvadību. Izglītības psiholoģija balstās gan uz <a href="/w/index.php?title=Kognit%C4%ABvo_zin%C4%81tni&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Kognitīvo zinātni (vēl nav uzrakstīts)">kognitīvo zinātni</a>, gan pedagoģiskajām zinātnēm. Augstskolās izglītības psiholoģijas nodaļas parasti ir iekļautas izglītības fakultātē, iespējams izglītības psiholoģijas mācību materiālu trūkuma dēļ.<sup id="cite_ref-47" class="reference"><a href="#cite_note-47"><span class="cite-bracket">&#91;</span>47<span class="cite-bracket">&#93;</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Mērķis"><span id="M.C4.93r.C4.B7is"></span>Mērķis</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=17" title="Labot sadaļu: Mērķis" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=17" title="Labot sadaļas vikikodu: Mērķis"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Nav plašas vienprātības par to, kādam ir jābūt izglītības galvenajam mērķim vai mērķiem. Dažādās vietās un dažādos laikos ir izmantotas izglītības sistēmas dažādiem mērķiem. Prūšu izglītības sistēma 19. gadsimtā, piemēram, vēlējās, lai zēni un meitenes kļūtu par pieaugušajiem, kas kalpotu valsts politiskajiem mērķiem. </p><p>Daži autori uzsver savu vērtību indivīdam, uzsverot tā potenciālu pozitīvi ietekmēt studentu personisko attīstību, veicinot autonomiju, veidojot <a href="/wiki/Kult%C5%ABras_identit%C4%81te" title="Kultūras identitāte">kultūras identitāti</a> vai veidojot karjeru vai profesiju. Citi autori uzsver izglītības ieguldījumu sabiedriskos nolūkos, tostarp par labu pilsonību, studentu pārveidošanu par produktīviem sabiedrības locekļiem, tādējādi veicinot sabiedrības vispārējo ekonomisko attīstību un kultūras vērtību saglabāšanu. </p><p>Izglītības mērķis konkrētajā laikā un vietā ietekmē to, kas tiek mācīts, ko māca un kā uzvedas izglītības sistēma. Piemēram, 21. gadsimtā daudzas valstis pret izglītību izturas kā pret pozicionālu labumu. Šajā konkurētspējīgajā pieejā cilvēki vēlas, lai paši studenti iegūtu labāku izglītību nekā citi studenti. Šī pieeja var novest pie negodīgas attieksmes pret dažiem studentiem, jo īpaši tiem, kas ir no nelabvēlīgām vai nelabvēlīgām grupām. Piemēram, šajā sistēmā pilsētas skolu sistēma var apzīmēt skolu rajonu robežas tā, ka gandrīz visi vienas skolas skolēni ir no maznodrošinātām ģimenēm un ka gandrīz visi tuvējo skolu audzēkņi nāk no pārtikušākām ģimenēm, kaut arī, koncentrējot maznodrošinātos skolēnus vienā skolā, tiek panākts sliktāks izglītības sasniegums visai skolu sistēmai. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Mācību_programma"><span id="M.C4.81c.C4.ABbu_programma"></span>Mācību programma</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=18" title="Labot sadaļu: Mācību programma" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=18" title="Labot sadaļas vikikodu: Mācību programma"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Formālajā izglītībā mācību programma ir kursu kopums un to saturs, ko piedāvā skolā vai universitātē. Kā ideja mācību programma izriet no latīņu valodas vārda par rases kursu, atsaucoties uz darbiem un pieredzi, ar kuru palīdzību bērni izaug, lai kļūtu par pieaugušajiem. Mācību programma ir preskriptīva, un tās pamatā ir vispārīgāka mācību programma, kurā ir tikai norādīts, kādi temati ir jāizprot un kādā līmenī jāsasniedz konkrēta pakāpe vai standarts. </p><p>Akadēmiskā disciplīna ir zināšanu nozare, ko oficiāli māca universitātē vai izmantojot kādu citu metodi. Katrai disciplīnai parasti ir vairākas apakšdisciplīnas vai zari, un atšķirības līnijas bieži ir gan patvaļīgas, gan neviennozīmīgas. Plašu akadēmisko disciplīnu piemēri ir dabas zinātnes, matemātika, datorzinātnes, sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes un lietišķās zinātnes. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Atsauces">Atsauces</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=19" title="Labot sadaļu: Atsauces" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=19" title="Labot sadaļas vikikodu: Atsauces"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <div class="references-small" style="list-style-type: decimal;"> <ol class="references"> <li id="cite_note-izglitibaslikums-1"><span class="mw-cite-backlink">↑ <sup><a href="#cite_ref-izglitibaslikums_1-0">1,0</a></sup> <sup><a href="#cite_ref-izglitibaslikums_1-1">1,1</a></sup> <sup><a href="#cite_ref-izglitibaslikums_1-2">1,2</a></sup></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://likumi.lv/doc.php?id=50759">«Izglītības likums»</a>. <i>LIKUMI.LV</i> (latviešu)<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2022-05-05</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-2"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-2">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web">LZA Terminoloģijas komisija. <a rel="nofollow" class="external text" href="https://likumi.lv/ta/id/222079-par-eiropas-pieauguso-izglitibas-glosarija-terminiem">«Par "Eiropas Pieaugušo izglītības glosārija" terminiem»</a>, 02.12.2010.<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2022. gada 5. maijā</span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-3"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-3">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation book"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.worldcat.org/oclc/879577639"><i>International standard classification of education&#160;: ISCED 2011</i></a>. Montreal, Quebec&#160;: UNESCO Institute for Statistics. 2012. <a href="/wiki/ISBN" title="ISBN">ISBN</a>&#160;<a href="/wiki/Special:BookSources/9789291891238" title="Special:BookSources/9789291891238">9789291891238</a>. <a href="/wiki/OCLC" title="OCLC">OCLC</a>&#160;<a rel="nofollow" class="external text" href="//www.worldcat.org/oclc/879577639">879577639</a>.</span></span> </li> <li id="cite_note-4"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-4">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.etymonline.com/word/educate">«<span style="padding-left:0.2em;">"</span>educate | Origin and meaning of educate by Online Etymology Dictionary".»</a><span class="reference-accessdate">. Skatīts: 02/05/22</span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-5"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-5">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation book">Jan Assmann. <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.worldcat.org/oclc/52251299"><i>The mind of Egypt&#160;: history and meaning in the time of the Pharaohs</i></a>. Cambridge, MA&#160;: Harvard University Press, 2003. 127.&#160;lpp. <a href="/wiki/ISBN" title="ISBN">ISBN</a>&#160;<a href="/wiki/Special:BookSources/0-674-01211-9" title="Special:BookSources/0-674-01211-9">0-674-01211-9</a>. <a href="/wiki/OCLC" title="OCLC">OCLC</a>&#160;<a rel="nofollow" class="external text" href="//www.worldcat.org/oclc/52251299">52251299</a>.</span></span> </li> <li id="cite_note-6"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-6">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation book">John Patrick Lynch. <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.worldcat.org/oclc/548489"><i>Aristotle's school; a study of a Greek educational institution.</i></a> Berkeley,&#160;: University of California Press, 1972. <a href="/wiki/ISBN" title="ISBN">ISBN</a>&#160;<a href="/wiki/Special:BookSources/0-520-02194-0" title="Special:BookSources/0-520-02194-0">0-520-02194-0</a>. <a href="/wiki/OCLC" title="OCLC">OCLC</a>&#160;<a rel="nofollow" class="external text" href="//www.worldcat.org/oclc/548489">548489</a>.</span></span> </li> <li id="cite_note-7"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-7">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation book">Geoffrey Blainey. <a rel="nofollow" class="external text" href="https://archive.org/details/veryshorthistory0000blai"><i>A very short history of the world</i></a>. London&#160;: Allen Lane, 2004. <a href="/wiki/ISBN" title="ISBN">ISBN</a>&#160;<a href="/wiki/Special:BookSources/0-7139-9822-9." title="Special:BookSources/0-7139-9822-9.">0-7139-9822-9.</a><span style="display:none;font-size:100%" class="error citation-comment"> Jāpārbauda <code style="color:inherit; border:inherit; padding:inherit;">&#124;isbn=</code> vērtība</span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-8"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-8">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation Journal"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://news.nationalgeographic.com/2015/03/150325-confucius-china-asia-philosophy-communist-party-ngbooktalk/">"https://news.nationalgeographic.com/2015/03/150325-confucius-china-asia-philosophy-communist-party-ngbooktalk/"</a>.&#32;<i>National Geographic</i>.</span></span> </li> <li id="cite_note-9"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-9">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation Journal">Thiem,&#32;Erwin&#32;(1969).&#32;<a rel="nofollow" class="external text" href="http://etheses.dur.ac.uk/6969/1/Thien_4474_Archive.pdf">"The influence of Pestalozzi on Prussian elementary education in the early 19th century"</a>.&#32;<i>Durham theses</i>.</span></span> </li> <li id="cite_note-10"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-10">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20031019155217/http://enhancinged.wgbh.org/started/what/formal.html">«Enhancing Education Formal vs. Informal Education»</a>. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="http://enhancinged.wgbh.org/started/what/formal.html">oriģināla</a>, laiks: 19.10.2003<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2.05.2022</span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-11"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-11">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20141015103040/http://www.competencecentre.eu/index.php/home/74-what-is-the-difference-between-qinformalq-and-qnon-formalq-learning">«What is the difference between "informal" and "non formal" learning?»</a>. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.competencecentre.eu/index.php/home/74-what-is-the-difference-between-qinformalq-and-qnon-formalq-learning">oriģināla</a>, laiks: 15.10.2014<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 02.05.2022</span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-12"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-12">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://uis.unesco.org/en/topic/international-standard-classification-education-isced#:~:text=The%20International%20Standard%20Classification%20of,of%20education%20systems%20across%20countries.">«International Standard Classification of Education (ISCED)»</a>. <i>uis.unesco.org</i>. 2017-03-16<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2022-05-09</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-13"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-13">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://uis.unesco.org/">«Data for the Sustainable Development Goals»</a><span class="reference-accessdate">. Skatīts: 02.05.2022</span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-14"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-14">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20110627032703/http://www.muzizglitiba.lv/summary.html">«Mūžizglītība Latvijā»</a>. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.muzizglitiba.lv/summary.html/">oriģināla</a>, laiks: 2011.&#160;gada 27.&#160;jūnijā<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2011.&#160;gada 5.&#160;maijā</span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-15"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-15">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation">Kassim,&#32;Emran&#32;(2009-10-19),&#32;<a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.flickr.com/photos/emrank/4034141694/">Parent's day at Eirfan's Kindergarten</a><span class="reference-accessdate">.&#32;Atjaunināts: 2022-05-09</span></span></span> </li> <li id="cite_note-16"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-16">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20131101173732/http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/izglitiba/vispareja-izglitiba/pirmsskolas-izgl.html">«Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija - Pirmsskolas izglītība»</a>. <i>web.archive.org</i>. 2013-11-01. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/izglitiba/vispareja-izglitiba/pirmsskolas-izgl.html">oriģināla</a>, laiks: 2013-11-01<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2022-05-09</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-17"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-17">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://likumi.lv/doc.php?id=50759">«Izglītības likums»</a>. <i>LIKUMI.LV</i> (latviešu)<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2022-05-16</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-18"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-18">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external autonumber" href="https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums">[1]</a></span> </li> <li id="cite_note-19"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-19">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.niid.lv/izlgsist">«Izglītības sistēma Latvijā»</a>. <i>www.niid.lv</i> (latviešu)<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2022-05-16</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-20"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-20">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20170724043013/https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums">«Izglītības likums»</a>. <i>web.archive.org</i>. 2017-07-24. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums">oriģināla</a>, laiks: 2017-07-24<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2022-05-09</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-unesco.org-21"><span class="mw-cite-backlink">↑ <sup><a href="#cite_ref-unesco.org_21-0">21,0</a></sup> <sup><a href="#cite_ref-unesco.org_21-1">21,1</a></sup></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.unesco.org/en/education">«Education transforms lives | UNESCO»</a>. <i>www.unesco.org</i> (angļu)<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2022-05-12</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-22"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-22">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20070906163257/http://concise.britannica.com/ebc/article-9370154/liberal-arts">«liberal arts - Britannica Concise»</a>. <i>web.archive.org</i>. 2007-09-06. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="http://concise.britannica.com/ebc/article-9370154/liberal-arts">oriģināla</a>, laiks: 2007-09-06<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2022-05-12</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-23"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-23">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation Journal">Harriman,&#32;Philip L.&#32;(1935).&#32;<a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.jstor.org/stable/1975506">"Antecedents of the Liberal-Arts College"</a>.&#32;<i>The Journal of Higher Education</i>&#32;6&#32;(2): 63–71.&#32;<a href="/wiki/Digit%C4%81lais_objektu_identifikators" title="Digitālais objektu identifikators">doi</a>:<a rel="nofollow" class="external text" href="https://dx.doi.org/10.2307%2F1975506">10.2307/1975506</a>.&#32;<a href="/wiki/International_Standard_Serial_Number" class="mw-redirect" title="International Standard Serial Number">ISSN</a>&#160;<a rel="nofollow" class="external text" href="//www.worldcat.org/issn/0022-1546">0022-1546</a>.</span></span> </li> <li id="cite_note-24"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-24">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20090409044600/https://www.insidehighered.com/news/2009/04/06/liberalarts">«Inside Higher Ed's News»</a>. <i>www.insidehighered.com</i> (angļu). Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.insidehighered.com/news/2009/04/06/liberalarts">oriģināla</a>, laiks: 2009-04-09<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2022-05-12</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-25"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-25">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.csp.gov.lv/lv/izglitiba">«Izglītība | Centrālā statistikas pārvalde»</a>. <i>www.csp.gov.lv</i> (latviešu)<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2022-05-02</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-26"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-26">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.niid.lv/ipas_vajadz">«Profesionālās izglītības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti»</a>. <i>www.niid.lv</i> (latviešu)<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2022-05-02</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-journals.sagepub.com-27"><span class="mw-cite-backlink">↑ <sup><a href="#cite_ref-journals.sagepub.com_27-0">27,0</a></sup> <sup><a href="#cite_ref-journals.sagepub.com_27-1">27,1</a></sup></span> <span class="reference-text"><span class="citation Journal">Rogoff,&#32;Barbara&#59;&#32;Callanan,&#32;Maureen&#59;&#32;Gutiérrez,&#32;Kris D.&#59;&#32;Erickson,&#32;Frederick&#32;(2016-03).&#32;<a rel="nofollow" class="external text" href="http://journals.sagepub.com/doi/10.3102/0091732X16680994">"The Organization of Informal Learning"</a>&#32;(en).&#32;<i>Review of Research in Education</i>&#32;40&#32;(1): 356–401.&#32;<a href="/wiki/Digit%C4%81lais_objektu_identifikators" title="Digitālais objektu identifikators">doi</a>:<a rel="nofollow" class="external text" href="https://dx.doi.org/10.3102%2F0091732X16680994">10.3102/0091732X16680994</a>.&#32;<a href="/wiki/International_Standard_Serial_Number" class="mw-redirect" title="International Standard Serial Number">ISSN</a>&#160;<a rel="nofollow" class="external text" href="//www.worldcat.org/issn/0091-732X">0091-732X</a>.</span></span> </li> <li id="cite_note-28"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-28">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation book"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.worldcat.org/oclc/897357670"><i>The Cambridge handbook of the learning sciences</i></a> (Second edition izd.). New York, NY. 2014. <a href="/wiki/ISBN" title="ISBN">ISBN</a>&#160;<a href="/wiki/Special:BookSources/978-1-139-51952-6" title="Special:BookSources/978-1-139-51952-6">978-1-139-51952-6</a>. <a href="/wiki/OCLC" title="OCLC">OCLC</a>&#160;<a rel="nofollow" class="external text" href="//www.worldcat.org/oclc/897357670">897357670</a>.</span></span> </li> <li id="cite_note-29"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-29">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation book">GH Mead. <i>"The Relation of Play to Education"</i>. University Record, 1896. 141–45.&#160;lpp.</span></span> </li> <li id="cite_note-30"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-30">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation book">GE Johnson. <a rel="nofollow" class="external text" href="https://archive.org/details/educationthroug01johngoog"><i>"Education through recreation"</i></a>. Ohio&#160;: Cleveland Foundation, 1916.</span></span> </li> <li id="cite_note-31"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-31">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation book">LP Jacks. <a rel="nofollow" class="external text" href="https://archive.org/details/educationthrough0000lawr_u5w3"><i>Education through recreation</i></a>. Harper and Brothers, 1932. <a rel="nofollow" class="external text" href="https://archive.org/details/educationthrough0000lawr_u5w3/page/1">1</a>–2.&#160;lpp.</span></span> </li> <li id="cite_note-onlinelibrary.wiley.com-32"><span class="mw-cite-backlink">↑ <sup><a href="#cite_ref-onlinelibrary.wiley.com_32-0">32,0</a></sup> <sup><a href="#cite_ref-onlinelibrary.wiley.com_32-1">32,1</a></sup></span> <span class="reference-text"><span class="citation Journal">Ullah,&#32;Shahnoor M.&#59;&#32;Bodrogi,&#32;Andrew&#59;&#32;Cristea,&#32;Octav&#59;&#32;Johnson,&#32;Marjorie&#59;&#32;McAlister,&#32;Vivian C.&#32;(2012-05).&#32;<a rel="nofollow" class="external text" href="https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/ase.1273">"Learning surgically oriented anatomy in a student-run extracurricular club: An education through recreation initiative"</a>&#32;(en).&#32;<i>Anatomical Sciences Education</i>&#32;5&#32;(3): 165–170.&#32;<a href="/wiki/Digit%C4%81lais_objektu_identifikators" title="Digitālais objektu identifikators">doi</a>:<a rel="nofollow" class="external text" href="https://dx.doi.org/10.1002%2Fase.1273">10.1002/ase.1273</a>.</span></span> </li> <li id="cite_note-33"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-33">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://montesoriasoc.lv/">«Latvijas Montesori asociācija – LMA»</a> (lv-LV)<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2022-05-08</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-34"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-34">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web">Neurobonkers. <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20121010060344/http://neurobonkers.com/2012/08/02/the-single-biggest-change-in-the-way-we-learn-since-the-printing-press/">«Are we about to witness the single biggest change in the way we learn since the printing press?»</a>. <i>Neurobonkers.com</i> (en-US), 2012-08-02. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="http://neurobonkers.com/2012/08/02/the-single-biggest-change-in-the-way-we-learn-since-the-printing-press/">oriģināla</a>, laiks: 2012-10-10<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2022-04-29</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-35"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-35">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.theguardian.com/education/2012/oct/01/university-campuses-decline-elearning-students">«Will university campuses soon be 'over'?»</a>. <i>the Guardian</i> (angļu). 2012-10-01<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2022-04-29</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-Parry-36"><span class="mw-cite-backlink">↑ <sup><a href="#cite_ref-Parry_36-0">36,0</a></sup> <sup><a href="#cite_ref-Parry_36-1">36,1</a></sup></span> <span class="reference-text"><span class="citation Journal">M,&#32;Parry&#32;(2010).&#32;<a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.chronicle.com/article/such-a-deal-maybe-not/">"Such a Deal? Maybe Not. Online learning can cost more than traditional education"</a>.&#32;<i>The Chronicle of Higher Education.</i>.</span></span> </li> <li id="cite_note-:0-37"><span class="mw-cite-backlink">↑ <sup><a href="#cite_ref-:0_37-0">37,0</a></sup> <sup><a href="#cite_ref-:0_37-1">37,1</a></sup> <sup><a href="#cite_ref-:0_37-2">37,2</a></sup></span> <span class="reference-text"><span class="citation book"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.worldcat.org/oclc/1001011761"><i>Out in the Open&#160;: Education Sector Responses to Violence Based on Sexual Orientation and Gender Identity/expression.</i></a> Paris, France. 2016. 54.&#160;lpp. <a href="/wiki/ISBN" title="ISBN">ISBN</a>&#160;<a href="/wiki/Special:BookSources/978-92-3-100150-5" title="Special:BookSources/978-92-3-100150-5">978-92-3-100150-5</a>. <a href="/wiki/OCLC" title="OCLC">OCLC</a>&#160;<a rel="nofollow" class="external text" href="//www.worldcat.org/oclc/1001011761">1001011761</a>.</span></span> </li> <li id="cite_note-38"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-38">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation Journal"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.oecd.org/pisa/keyfindings/Vol4Ch4.pdf">"School Governance, Assessments and Accountability"</a>.&#32;<i>What Makes Schools Successful? Resources, Policies and Practices –</i>&#32;IV.&#32;2015.</span></span> </li> <li id="cite_note-39"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-39">↑</a></span> <span class="reference-text"><i>Transforming our World: the 2030 Agenda for Sustainable Development Goals</i>. New York: UN. 2016.</span> </li> <li id="cite_note-40"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-40">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation book">UNESCO. <a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.worldcat.org/oclc/1113762987"><i>Cracking the code girls' and women's education in science, technology, engineering and mathematics (STEM)</i></a>. Paris&#160;: Unesco, 2017. 14.&#160;lpp. <a href="/wiki/ISBN" title="ISBN">ISBN</a>&#160;<a href="/wiki/Special:BookSources/978-92-3-100233-5" title="Special:BookSources/978-92-3-100233-5">978-92-3-100233-5</a>. <a href="/wiki/OCLC" title="OCLC">OCLC</a>&#160;<a rel="nofollow" class="external text" href="//www.worldcat.org/oclc/1113762987">1113762987</a>.</span></span> </li> <li id="cite_note-:1-41"><span class="mw-cite-backlink">↑ <sup><a href="#cite_ref-:1_41-0">41,0</a></sup> <sup><a href="#cite_ref-:1_41-1">41,1</a></sup></span> <span class="reference-text"><span class="citation Journal">Roser,&#32;Max&#59;&#32;Ortiz-Ospina,&#32;Esteban&#32;(2013-07-17).&#32;<a rel="nofollow" class="external text" href="https://ourworldindata.org/primary-and-secondary-education">"Primary and Secondary Education"</a>.&#32;<i>Our World in Data</i>.</span></span> </li> <li id="cite_note-42"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-42">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.worldbank.org/en/topic/education/brief/learning-poverty">«Learning Poverty»</a>. <i>World Bank</i> (angļu)<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2022-05-08</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-:2-43"><span class="mw-cite-backlink">↑ <sup><a href="#cite_ref-:2_43-0">43,0</a></sup> <sup><a href="#cite_ref-:2_43-1">43,1</a></sup></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20120902041318/http://www.odi.org.uk/resources/details.asp?id=4755&amp;title=funding-basic-education">«What drives donor financing of basic education? - Resources - Overseas Development Institute (ODI)»</a>. <i>web.archive.org</i>. 2012-09-02. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.odi.org.uk/resources/details.asp?id=4755&amp;title=funding-basic-education">oriģināla</a>, laiks: 2012-09-02<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2022-05-08</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-44"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-44">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web">Addis Ababa. <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20100627021316/http://www.transparency.org/news_room/latest_news/press_releases/2010/2010_02_23_aew_launch_en">«2010_02_23_AEW_launch_en/2010/press_releases/latest news/news room»</a>. <i>web.archive.org</i>, 2010-06-27. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.transparency.org/news_room/latest_news/press_releases/2010/2010_02_23_aew_launch_en">oriģināla</a>, laiks: 2010-06-27<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2022-05-08</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-45"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-45">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation web"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.oecd.org/derec/sweden/Rapport-Education-developing-countries.pdf">«Education developing countries. What policies and programmes affect learning and time in school?»</a>. 02.2016<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 09.05.2022.</span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-:3-46"><span class="mw-cite-backlink">↑ <sup><a href="#cite_ref-:3_46-0">46,0</a></sup> <sup><a href="#cite_ref-:3_46-1">46,1</a></sup></span> <span class="reference-text"><span class="citation web">A. de Grauwe. <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20100505082915/http://www.iiep.unesco.org/en/capacity-development/capacity-development-strategies/synthesis.html">«IIEP&#160;: Synthesis»</a>. <i>web.archive.org</i>, 2010-05-05. Arhivēts no <a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.iiep.unesco.org/en/capacity-development/capacity-development-strategies/synthesis.html">oriģināla</a>, laiks: 2010-05-05<span class="reference-accessdate">. Skatīts: <span class="nowrap">2022-05-08</span></span>.</span></span> </li> <li id="cite_note-47"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-47">↑</a></span> <span class="reference-text"><span class="citation Journal">Lucas, J.L.; Blazek, M.A. &amp; Riley, A.B&#32;(2005).&#32;<a rel="nofollow" class="external text" href="https://archive.org/details/sim_educational-psychology_2005-08_25_4/page/347">"The lack of representation of educational psychology and school psychology in introductory psychology textbooks"</a>.&#32;<i>Educational Psychology</i>&#32;25: 347-51.</span></span> </li> </ol></div> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Ārējās_saites"><span id=".C4.80r.C4.93j.C4.81s_saites"></span>Ārējās saites</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;veaction=edit&amp;section=20" title="Labot sadaļu: Ārējās saites" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit&amp;section=20" title="Labot sadaļas vikikodu: Ārējās saites"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <ul><li><span typeof="mw:File"><span><img alt="" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4a/Commons-logo.svg/12px-Commons-logo.svg.png" decoding="async" width="12" height="16" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4a/Commons-logo.svg/18px-Commons-logo.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4a/Commons-logo.svg/24px-Commons-logo.svg.png 2x" data-file-width="1024" data-file-height="1376" /></span></span> <a href="/wiki/Vikikr%C4%81tuve" title="Vikikrātuve">Vikikrātuvē</a> par šo tēmu ir pieejami <a href="/wiki/Multivides" title="Multivides">multivides</a> faili. Skatīt: <i><b><a href="https://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Education" class="extiw" title="commons:Category:Education">Izglītība</a></b></i>.</li></ul> <ul><li><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.britannica.com/topic/education"><i>Encyclopædia Britannica</i> raksts</a> <span style="font-size:0.95em; color:#555;">(angliski)</span></li> <li><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.universalis.fr/encyclopedie/education-types-et-fins-de-l-education/"><i>Encyclopædia Universalis</i> raksts</a> <span style="font-size:0.95em; color:#555;">(franciski)</span></li> <li><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.newadvent.org/cathen/05295b.htm">Katoļu enciklopēdijas raksts</a> <span style="font-size:0.95em; color:#555;">(angliski)</span></li> <li><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.sf-encyclopedia.com/entry/education">Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts</a> <span style="font-size:0.95em; color:#555;">(angliski)</span></li></ul> <table class="metadata plainlinks stub" role="presentation" style="background:transparent"><tbody><tr><td><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Books-aj.svg_aj_ashton_01e.svg" class="mw-file-description"><img alt="Aizmetņa ikona" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/7b/Books-aj.svg_aj_ashton_01e.svg/34px-Books-aj.svg_aj_ashton_01e.svg.png" decoding="async" width="34" height="30" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/7b/Books-aj.svg_aj_ashton_01e.svg/51px-Books-aj.svg_aj_ashton_01e.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/7b/Books-aj.svg_aj_ashton_01e.svg/68px-Books-aj.svg_aj_ashton_01e.svg.png 2x" data-file-width="309" data-file-height="274" /></a></span></td><td><i>Šis ar <a class="mw-selflink selflink">izglītību</a> saistītais raksts ir <a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Aizmetnis" title="Vikipēdija:Aizmetnis">nepilnīgs</a>. Jūs varat <a href="/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Redi%C4%A3%C4%93%C5%A1ana,_noform%C4%93%C5%A1ana" title="Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana">dot savu ieguldījumu</a> Vikipēdijā, <a class="external text" href="https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;action=edit">papildinot to</a>.</i><div class="plainlinks hlist navbar mini" style="position: absolute; right: 15px; display: none;"><ul><li class="nv-skatīt"><a href="/wiki/Veidne:Izgl%C4%ABt%C4%ABba-aizmetnis" title="Veidne:Izglītība-aizmetnis"><abbr title="Skatīt šo veidni" style=";">s</abbr></a></li><li class="nv-diskusija"><a href="/w/index.php?title=Veidnes_diskusija:Izgl%C4%ABt%C4%ABba-aizmetnis&amp;action=edit&amp;redlink=1" class="new" title="Veidnes diskusija:Izglītība-aizmetnis (vēl nav uzrakstīts)"><abbr title="Diskusija par šo veidni" style="color:#002bb8;;">d</abbr></a></li><li class="nv-labot"><a class="external text" href="https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Veidne:Izgl%C4%ABt%C4%ABba-aizmetnis&amp;action=edit"><abbr title="Labot šo veidni" style=";">l</abbr></a></li></ul></div></td></tr></tbody></table> <table cellspacing="0" class="navbox" style="border-spacing:0;"><tbody><tr><td style="padding:2px;"><table cellspacing="0" class="nowraplinks hlist navbox-inner" style="border-spacing:0;background:transparent;color:inherit;"><tbody><tr><th scope="row" class="navbox-group"><a href="/wiki/Autoritat%C4%ABv%C4%81_vad%C4%ABba" title="Autoritatīvā vadība">Autoritatīvā vadība</a></th><td class="navbox-list navbox-odd" style="text-align:left;border-left-width:2px;border-left-style:solid;width:100%;padding:0px;"><div style="padding:0em 0.25em;"> <ul><li><a rel="nofollow" class="external text" href="//www.worldcat.org/identities/lccn-sh85-040989">WorldCat</a></li> <li><a href="/wiki/Latvijas_Nacion%C4%81l%C4%81_bibliot%C4%93ka" title="Latvijas Nacionālā bibliotēka">LNB</a>: <span class="uid"><a rel="nofollow" class="external text" href="https://kopkatalogs.lv/F/?func=direct&amp;local_base=lnc10&amp;doc_number=000053719">000053719</a></span></li> <li><a href="/wiki/Kongresa_bibliot%C4%93ka" title="Kongresa bibliotēka">LCCN</a>: <span class="uid"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://id.loc.gov/authorities/names/sh85040989">sh85040989</a></span></li> <li>GND: <span class="uid"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://d-nb.info/gnd/4112628-2">4112628-2</a></span></li> <li>HDS: <span class="uid"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.hls-dhs-dss.ch/textes/f/F013911.php">013911</a></span></li> <li>NDL: <span class="uid"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://id.ndl.go.jp/auth/ndlna/00567137">00567137</a></span></li> <li>NKC: <span class="uid"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://aleph.nkp.cz/F/?func=find-c&amp;local_base=aut&amp;ccl_term=ica=ph127311&amp;CON_LNG=ENG">ph127311</a></span></li> <li>BNE: <span class="uid"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://catalogo.bne.es/uhtbin/authoritybrowse.cgi?action=display&amp;authority_id=XX527117">XX527117</a></span></li></ul> </div></td></tr></tbody></table></td></tr></tbody></table> <!-- NewPP limit report Parsed by mw‐web.eqiad.main‐67456955cd‐vr6cx Cached time: 20241121115717 Cache expiry: 2592000 Reduced expiry: false Complications: [show‐toc] CPU time usage: 0.390 seconds Real time usage: 0.513 seconds Preprocessor visited node count: 7421/1000000 Post‐expand include size: 62384/2097152 bytes Template argument size: 13491/2097152 bytes Highest expansion depth: 23/100 Expensive parser function count: 1/500 Unstrip recursion depth: 0/20 Unstrip post‐expand size: 37204/5000000 bytes Lua time usage: 0.138/10.000 seconds Lua memory usage: 3692707/52428800 bytes Number of Wikibase entities loaded: 1/400 --> <!-- Transclusion expansion time report (%,ms,calls,template) 100.00% 411.505 1 -total 50.45% 207.587 1 Veidne:Atsauces 19.72% 81.144 25 Veidne:Tīmekļa_atsauce 18.53% 76.269 1 Veidne:Nepilnīgs 17.80% 73.265 1 Veidne:Uzlabošanas_veidne 16.10% 66.247 1 Veidne:Ambox 15.81% 65.064 9 Veidne:Publikācijas_atsauce 15.28% 62.872 10 Veidne:Atsauce/core 11.90% 48.978 1 Veidne:Sisterlinks-inline 5.74% 23.623 10 Veidne:Grāmatas_atsauce --> <!-- Saved in parser cache with key lvwiki:pcache:idhash:58117-0!canonical and timestamp 20241121115717 and revision id 4092930. Rendering was triggered because: page-view --> </div><!--esi <esi:include src="/esitest-fa8a495983347898/content" /> --><noscript><img src="https://login.wikimedia.org/wiki/Special:CentralAutoLogin/start?type=1x1" alt="" width="1" height="1" style="border: none; position: absolute;"></noscript> <div class="printfooter" data-nosnippet="">Saturs iegūts no "<a dir="ltr" href="https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Izglītība&amp;oldid=4092930">https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Izglītība&amp;oldid=4092930</a>"</div></div> <div id="catlinks" class="catlinks" data-mw="interface"><div id="mw-normal-catlinks" class="mw-normal-catlinks"><a href="/wiki/Special:Categories" title="Special:Categories">Kategorijas</a>: <ul><li><a href="/wiki/Kategorija:Nepabeigti_raksti_par_izgl%C4%ABt%C4%ABbu" title="Kategorija:Nepabeigti raksti par izglītību">Nepabeigti raksti par izglītību</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:Izgl%C4%ABt%C4%ABba" title="Kategorija:Izglītība">Izglītība</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:Psiholo%C4%A3ija" title="Kategorija:Psiholoģija">Psiholoģija</a></li></ul></div><div id="mw-hidden-catlinks" class="mw-hidden-catlinks mw-hidden-cats-hidden">Slēptas kategorijas: <ul><li><a href="/wiki/Kategorija:Lapas_ar_ISBN_k%C4%BC%C5%ABd%C4%81m" title="Kategorija:Lapas ar ISBN kļūdām">Lapas ar ISBN kļūdām</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:Nepiln%C4%ABgi_raksti" title="Kategorija:Nepilnīgi raksti">Nepilnīgi raksti</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:Visi_Vikip%C4%93dijas_uzlabojamie_raksti" title="Kategorija:Visi Vikipēdijas uzlabojamie raksti">Visi Vikipēdijas uzlabojamie raksti</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:Visi_Vikip%C4%93dijas_aizmet%C5%86i" title="Kategorija:Visi Vikipēdijas aizmetņi">Visi Vikipēdijas aizmetņi</a></li></ul></div></div> </div> </main> </div> <div class="mw-footer-container"> <footer id="footer" class="mw-footer" > <ul id="footer-info"> <li id="footer-info-lastmod"> Šī lapa pēdējoreiz labota: 2024. gada 20. jūlijs plkst. 23.13.</li> <li id="footer-info-copyright">Teksts ir pieejams saskaņā ar <a rel="nofollow" class="external text" href="//creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0/">Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci</a>; var pastāvēt papildu ierobežojumi. Plašākai informācijai skatīt <a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Lieto%C5%A1anas_noteikumi" title="Vikipēdija:Lietošanas noteikumi">lietošanas noteikumus</a>.</li> </ul> <ul id="footer-places"> <li id="footer-places-privacy"><a href="https://foundation.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Policy:Privacy_policy">Privātuma politika</a></li> <li id="footer-places-about"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Par">Par Vikipēdiju</a></li> <li id="footer-places-disclaimers"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Saist%C4%ABbu_atrunas">Saistību atrunas</a></li> <li id="footer-places-wm-codeofconduct"><a href="https://foundation.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Policy:Universal_Code_of_Conduct">Code of Conduct</a></li> <li id="footer-places-developers"><a href="https://developer.wikimedia.org">Izstrādātāji</a></li> <li id="footer-places-statslink"><a href="https://stats.wikimedia.org/#/lv.wikipedia.org">Statistika</a></li> <li id="footer-places-cookiestatement"><a href="https://foundation.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Policy:Cookie_statement">Sīkdatņu deklarācija</a></li> <li id="footer-places-mobileview"><a href="//lv.m.wikipedia.org/w/index.php?title=Izgl%C4%ABt%C4%ABba&amp;mobileaction=toggle_view_mobile" class="noprint stopMobileRedirectToggle">Mobilais skats</a></li> </ul> <ul id="footer-icons" class="noprint"> <li id="footer-copyrightico"><a href="https://wikimediafoundation.org/" class="cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--size-large cdx-button--fake-button--enabled"><img src="/static/images/footer/wikimedia-button.svg" width="84" height="29" alt="Wikimedia Foundation" loading="lazy"></a></li> <li id="footer-poweredbyico"><a href="https://www.mediawiki.org/" class="cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--size-large cdx-button--fake-button--enabled"><img src="/w/resources/assets/poweredby_mediawiki.svg" alt="Powered by MediaWiki" width="88" height="31" loading="lazy"></a></li> </ul> </footer> </div> </div> </div> <div class="vector-settings" id="p-dock-bottom"> <ul></ul> </div><script>(RLQ=window.RLQ||[]).push(function(){mw.config.set({"wgHostname":"mw-web.codfw.main-f69cdc8f6-k5cx6","wgBackendResponseTime":212,"wgPageParseReport":{"limitreport":{"cputime":"0.390","walltime":"0.513","ppvisitednodes":{"value":7421,"limit":1000000},"postexpandincludesize":{"value":62384,"limit":2097152},"templateargumentsize":{"value":13491,"limit":2097152},"expansiondepth":{"value":23,"limit":100},"expensivefunctioncount":{"value":1,"limit":500},"unstrip-depth":{"value":0,"limit":20},"unstrip-size":{"value":37204,"limit":5000000},"entityaccesscount":{"value":1,"limit":400},"timingprofile":["100.00% 411.505 1 -total"," 50.45% 207.587 1 Veidne:Atsauces"," 19.72% 81.144 25 Veidne:Tīmekļa_atsauce"," 18.53% 76.269 1 Veidne:Nepilnīgs"," 17.80% 73.265 1 Veidne:Uzlabošanas_veidne"," 16.10% 66.247 1 Veidne:Ambox"," 15.81% 65.064 9 Veidne:Publikācijas_atsauce"," 15.28% 62.872 10 Veidne:Atsauce/core"," 11.90% 48.978 1 Veidne:Sisterlinks-inline"," 5.74% 23.623 10 Veidne:Grāmatas_atsauce"]},"scribunto":{"limitreport-timeusage":{"value":"0.138","limit":"10.000"},"limitreport-memusage":{"value":3692707,"limit":52428800}},"cachereport":{"origin":"mw-web.eqiad.main-67456955cd-vr6cx","timestamp":"20241121115717","ttl":2592000,"transientcontent":false}}});});</script> <script type="application/ld+json">{"@context":"https:\/\/schema.org","@type":"Article","name":"Izgl\u012bt\u012bba","url":"https:\/\/lv.wikipedia.org\/wiki\/Izgl%C4%ABt%C4%ABba","sameAs":"http:\/\/www.wikidata.org\/entity\/Q8434","mainEntity":"http:\/\/www.wikidata.org\/entity\/Q8434","author":{"@type":"Organization","name":"Contributors to Wikimedia projects"},"publisher":{"@type":"Organization","name":"Wikimedia Foundation, Inc.","logo":{"@type":"ImageObject","url":"https:\/\/www.wikimedia.org\/static\/images\/wmf-hor-googpub.png"}},"datePublished":"2008-06-29T16:28:36Z","dateModified":"2024-07-20T21:13:46Z","headline":"zin\u0101\u0161anu un prasmju kopums, kas tiek nodots cilv\u0113kam m\u0101c\u012b\u0161an\u0101s proces\u0101"}</script> </body> </html>

Pages: 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10