CINXE.COM

<!DOCTYPE html> <html class="client-nojs vector-feature-language-in-header-enabled vector-feature-language-in-main-page-header-disabled vector-feature-sticky-header-disabled vector-feature-page-tools-pinned-disabled vector-feature-toc-pinned-clientpref-1 vector-feature-main-menu-pinned-disabled vector-feature-limited-width-clientpref-1 vector-feature-limited-width-content-enabled vector-feature-custom-font-size-clientpref-1 vector-feature-appearance-pinned-clientpref-1 vector-feature-night-mode-disabled skin-theme-clientpref-day vector-toc-available" lang="lv" dir="ltr"> <head> <meta charset="UTF-8"> <title>Navigācija — Vikipēdija</title> <script>(function(){var className="client-js vector-feature-language-in-header-enabled vector-feature-language-in-main-page-header-disabled vector-feature-sticky-header-disabled vector-feature-page-tools-pinned-disabled vector-feature-toc-pinned-clientpref-1 vector-feature-main-menu-pinned-disabled vector-feature-limited-width-clientpref-1 vector-feature-limited-width-content-enabled vector-feature-custom-font-size-clientpref-1 vector-feature-appearance-pinned-clientpref-1 vector-feature-night-mode-disabled skin-theme-clientpref-day vector-toc-available";var cookie=document.cookie.match(/(?:^|; )lvwikimwclientpreferences=([^;]+)/);if(cookie){cookie[1].split('%2C').forEach(function(pref){className=className.replace(new RegExp('(^| )'+pref.replace(/-clientpref-\w+$|[^\w-]+/g,'')+'-clientpref-\\w+( |$)'),'$1'+pref+'$2');});}document.documentElement.className=className;}());RLCONF={"wgBreakFrames":false,"wgSeparatorTransformTable":[",\t."," \t,"],"wgDigitTransformTable":["",""], "wgDefaultDateFormat":"ydm","wgMonthNames":["","janvāris","februāris","marts","aprīlis","maijs","jūnijs","jūlijs","augusts","septembris","oktobris","novembris","decembris"],"wgRequestId":"567ed25a-4339-4f7a-98bb-9347607fb56f","wgCanonicalNamespace":"","wgCanonicalSpecialPageName":false,"wgNamespaceNumber":0,"wgPageName":"Navigācija","wgTitle":"Navigācija","wgCurRevisionId":3842985,"wgRevisionId":3842985,"wgArticleId":360085,"wgIsArticle":true,"wgIsRedirect":false,"wgAction":"view","wgUserName":null,"wgUserGroups":["*"],"wgCategories":["Jūrniecība"],"wgPageViewLanguage":"lv","wgPageContentLanguage":"lv","wgPageContentModel":"wikitext","wgRelevantPageName":"Navigācija","wgRelevantArticleId":360085,"wgIsProbablyEditable":true,"wgRelevantPageIsProbablyEditable":true,"wgRestrictionEdit":[],"wgRestrictionMove":[],"wgNoticeProject":"wikipedia","wgCiteReferencePreviewsActive":true,"wgMediaViewerOnClick":true,"wgMediaViewerEnabledByDefault":true,"wgPopupsFlags":0,"wgVisualEditor":{ "pageLanguageCode":"lv","pageLanguageDir":"ltr","pageVariantFallbacks":"lv"},"wgMFDisplayWikibaseDescriptions":{"search":true,"watchlist":true,"tagline":true,"nearby":true},"wgWMESchemaEditAttemptStepOversample":false,"wgWMEPageLength":60000,"wgRelatedArticlesCompat":[],"wgEditSubmitButtonLabelPublish":true,"wgULSPosition":"interlanguage","wgULSisCompactLinksEnabled":false,"wgVector2022LanguageInHeader":true,"wgULSisLanguageSelectorEmpty":false,"wgWikibaseItemId":"Q102066","wgCheckUserClientHintsHeadersJsApi":["brands","architecture","bitness","fullVersionList","mobile","model","platform","platformVersion"],"GEHomepageSuggestedEditsEnableTopics":true,"wgGETopicsMatchModeEnabled":false,"wgGEStructuredTaskRejectionReasonTextInputEnabled":false,"wgGELevelingUpEnabledForUser":false};RLSTATE={"ext.globalCssJs.user.styles":"ready","site.styles":"ready","user.styles":"ready","ext.globalCssJs.user":"ready","user":"ready","user.options":"loading","ext.cite.styles":"ready","ext.math.styles": "ready","skins.vector.search.codex.styles":"ready","skins.vector.styles":"ready","skins.vector.icons":"ready","ext.wikimediamessages.styles":"ready","ext.visualEditor.desktopArticleTarget.noscript":"ready","ext.uls.interlanguage":"ready","wikibase.client.init":"ready","ext.wikimediaBadges":"ready"};RLPAGEMODULES=["ext.cite.ux-enhancements","mediawiki.page.media","site","mediawiki.page.ready","mediawiki.toc","skins.vector.js","ext.centralNotice.geoIP","ext.centralNotice.startUp","ext.gadget.opacity-edit","ext.gadget.refToolbar","ext.gadget.edittop","ext.gadget.Editpage","ext.gadget.switcher","ext.gadget.wikibugs","ext.urlShortener.toolbar","ext.centralauth.centralautologin","mmv.bootstrap","ext.popups","ext.visualEditor.desktopArticleTarget.init","ext.visualEditor.targetLoader","ext.echo.centralauth","ext.eventLogging","ext.wikimediaEvents","ext.navigationTiming","ext.uls.interface","ext.cx.eventlogging.campaigns","ext.cx.uls.quick.actions","wikibase.client.vector-2022", "ext.checkUser.clientHints","ext.growthExperiments.SuggestedEditSession","wikibase.sidebar.tracking"];</script> <script>(RLQ=window.RLQ||[]).push(function(){mw.loader.impl(function(){return["user.options@12s5i",function($,jQuery,require,module){mw.user.tokens.set({"patrolToken":"+\\","watchToken":"+\\","csrfToken":"+\\"}); }];});});</script> <link rel="stylesheet" href="/w/load.php?lang=lv&modules=ext.cite.styles%7Cext.math.styles%7Cext.uls.interlanguage%7Cext.visualEditor.desktopArticleTarget.noscript%7Cext.wikimediaBadges%7Cext.wikimediamessages.styles%7Cskins.vector.icons%2Cstyles%7Cskins.vector.search.codex.styles%7Cwikibase.client.init&only=styles&skin=vector-2022"> <script async="" src="/w/load.php?lang=lv&modules=startup&only=scripts&raw=1&skin=vector-2022"></script> <meta name="ResourceLoaderDynamicStyles" content=""> <link rel="stylesheet" href="/w/load.php?lang=lv&modules=site.styles&only=styles&skin=vector-2022"> <meta name="generator" content="MediaWiki 1.44.0-wmf.5"> <meta name="referrer" content="origin"> <meta name="referrer" content="origin-when-cross-origin"> <meta name="robots" content="max-image-preview:standard"> <meta name="format-detection" content="telephone=no"> <meta property="og:image" content="https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e7/NAVIGATIONAL_WORK.xcf/1200px-NAVIGATIONAL_WORK.xcf.png"> <meta property="og:image:width" content="1200"> <meta property="og:image:height" content="878"> <meta property="og:image" content="https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e7/NAVIGATIONAL_WORK.xcf/800px-NAVIGATIONAL_WORK.xcf.png"> <meta property="og:image:width" content="800"> <meta property="og:image:height" content="586"> <meta property="og:image" content="https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e7/NAVIGATIONAL_WORK.xcf/640px-NAVIGATIONAL_WORK.xcf.png"> <meta property="og:image:width" content="640"> <meta property="og:image:height" content="468"> <meta name="viewport" content="width=1120"> <meta property="og:title" content="Navigācija — Vikipēdija"> <meta property="og:type" content="website"> <link rel="preconnect" href="//upload.wikimedia.org"> <link rel="alternate" media="only screen and (max-width: 640px)" href="//lv.m.wikipedia.org/wiki/Navig%C4%81cija"> <link rel="alternate" type="application/x-wiki" title="Labot šo lapu" href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit"> <link rel="apple-touch-icon" href="/static/apple-touch/wikipedia.png"> <link rel="icon" href="/static/favicon/wikipedia.ico"> <link rel="search" type="application/opensearchdescription+xml" href="/w/rest.php/v1/search" title="Vikipēdija (lv)"> <link rel="EditURI" type="application/rsd+xml" href="//lv.wikipedia.org/w/api.php?action=rsd"> <link rel="canonical" href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Navig%C4%81cija"> <link rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0/deed.lv"> <link rel="alternate" type="application/atom+xml" title="Vikipēdija Atom padeve" href="/w/index.php?title=Special:RecentChanges&feed=atom"> <link rel="dns-prefetch" href="//meta.wikimedia.org" /> <link rel="dns-prefetch" href="//login.wikimedia.org"> </head> <body class="skin--responsive skin-vector skin-vector-search-vue mediawiki ltr sitedir-ltr mw-hide-empty-elt ns-0 ns-subject mw-editable page-Navigācija rootpage-Navigācija skin-vector-2022 action-view"><a class="mw-jump-link" href="#bodyContent">Pāriet uz saturu</a> <div class="vector-header-container"> <header class="vector-header mw-header"> <div class="vector-header-start"> <nav class="vector-main-menu-landmark" aria-label="Vietne"> <div id="vector-main-menu-dropdown" class="vector-dropdown vector-main-menu-dropdown vector-button-flush-left vector-button-flush-right" > <input type="checkbox" id="vector-main-menu-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-main-menu-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Galvenā izvēlne" > <label id="vector-main-menu-dropdown-label" for="vector-main-menu-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-menu mw-ui-icon-wikimedia-menu"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Galvenā izvēlne</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-main-menu-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> <div id="vector-main-menu" class="vector-main-menu vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-main-menu-pinnable-header vector-pinnable-header-unpinned" data-feature-name="main-menu-pinned" data-pinnable-element-id="vector-main-menu" data-pinned-container-id="vector-main-menu-pinned-container" data-unpinned-container-id="vector-main-menu-unpinned-container" > <div class="vector-pinnable-header-label">Galvenā izvēlne</div> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-main-menu.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-main-menu.unpin">paslēpt</button> </div> <div id="p-navigation" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-navigation" > <div class="vector-menu-heading"> Navigācija </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="n-mainpage" class="mw-list-item"><a href="/wiki/S%C4%81kumlapa" title="Iet uz sākumlapu [z]" accesskey="z"><span>Sākumlapa</span></a></li><li id="n-portal" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls" title="Šeit Tu vari uzdot sev interesējošus jautājumus"><span>Kopienas portāls</span></a></li><li id="n-currentevents" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Aktualit%C4%81tes" title="Uzzini, kas nesen noticis Vikipēdijā"><span>Aktualitātes</span></a></li><li id="n-recentchanges" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:RecentChanges" title="Izmaiņas, kas nesen izdarītas Vikipēdijā [r]" accesskey="r"><span>Pēdējās izmaiņas</span></a></li><li id="n-randompage" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:Random" title="Iet uz nejauši izvēlētu lapu [x]" accesskey="x"><span>Nejauša lapa</span></a></li><li id="n-help" class="mw-list-item"><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs" title="Vieta, kur uzzināt par Vikipēdiju vairāk"><span>Palīdzība</span></a></li><li id="n-bug_in_article" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Pazi%C5%86ojumi_par_k%C4%BC%C5%ABd%C4%81m"><span>Paziņot par kļūdu</span></a></li><li id="n-contact" class="mw-list-item"><a href="//lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Kontakti"><span>Kontakti</span></a></li> </ul> </div> </div> </div> </div> </div> </div> </nav> <a href="/wiki/S%C4%81kumlapa" class="mw-logo"> <img class="mw-logo-icon" src="/static/images/icons/wikipedia.png" alt="" aria-hidden="true" height="50" width="50"> <span class="mw-logo-container skin-invert"> <img class="mw-logo-wordmark" alt="Vikipēdija" src="/static/images/mobile/copyright/wikipedia-wordmark-lv.svg" style="width: 7.5em; height: 1.375em;"> <img class="mw-logo-tagline" alt="Brīvā enciklopēdija" src="/static/images/mobile/copyright/wikipedia-tagline-lv.svg" width="120" height="15" style="width: 7.5em; height: 0.9375em;"> </span> </a> </div> <div class="vector-header-end"> <div id="p-search" role="search" class="vector-search-box-vue vector-search-box-collapses vector-search-box-show-thumbnail vector-search-box-auto-expand-width vector-search-box"> <a href="/wiki/Special:Search" class="cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only search-toggle" title="Meklēt Vikipēdijā [f]" accesskey="f"><span class="vector-icon mw-ui-icon-search mw-ui-icon-wikimedia-search"></span> <span>Meklēt</span> </a> <div class="vector-typeahead-search-container"> <div class="cdx-typeahead-search cdx-typeahead-search--show-thumbnail cdx-typeahead-search--auto-expand-width"> <form action="/w/index.php" id="searchform" class="cdx-search-input cdx-search-input--has-end-button"> <div id="simpleSearch" class="cdx-search-input__input-wrapper" data-search-loc="header-moved"> <div class="cdx-text-input cdx-text-input--has-start-icon"> <input class="cdx-text-input__input" type="search" name="search" placeholder="Meklēt Vikipēdijā" aria-label="Meklēt Vikipēdijā" autocapitalize="sentences" title="Meklēt Vikipēdijā [f]" accesskey="f" id="searchInput" > <span class="cdx-text-input__icon cdx-text-input__start-icon"></span> </div> <input type="hidden" name="title" value="Special:Search"> </div> <button class="cdx-button cdx-search-input__end-button">Meklēt</button> </form> </div> </div> </div> <nav class="vector-user-links vector-user-links-wide" aria-label="Dalībnieka rīki"> <div class="vector-user-links-main"> <div id="p-vector-user-menu-preferences" class="vector-menu mw-portlet emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> <div id="p-vector-user-menu-userpage" class="vector-menu mw-portlet emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> <nav class="vector-appearance-landmark" aria-label="Izskats"> <div id="vector-appearance-dropdown" class="vector-dropdown " title="Change the appearance of the page's font size, width, and color" > <input type="checkbox" id="vector-appearance-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-appearance-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Izskats" > <label id="vector-appearance-dropdown-label" for="vector-appearance-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-appearance mw-ui-icon-wikimedia-appearance"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Izskats</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-appearance-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> </div> </div> </div> </nav> <div id="p-vector-user-menu-notifications" class="vector-menu mw-portlet emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> <div id="p-vector-user-menu-overflow" class="vector-menu mw-portlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="pt-sitesupport-2" class="user-links-collapsible-item mw-list-item user-links-collapsible-item"><a data-mw="interface" href="//donate.wikimedia.org/wiki/Special:FundraiserRedirector?utm_source=donate&utm_medium=sidebar&utm_campaign=C13_lv.wikipedia.org&uselang=lv" class=""><span>Ziedojumi</span></a> </li> <li id="pt-createaccount-2" class="user-links-collapsible-item mw-list-item user-links-collapsible-item"><a data-mw="interface" href="/w/index.php?title=Special:CreateAccount&returnto=Navig%C4%81cija" title="Ieteicams izveidot kontu un pieslēgties; tomēr tas nav obligāti." class=""><span>Izveidot jaunu Vikipēdijas kontu</span></a> </li> <li id="pt-login-2" class="user-links-collapsible-item mw-list-item user-links-collapsible-item"><a data-mw="interface" href="/w/index.php?title=Special:UserLogin&returnto=Navig%C4%81cija" title="Aicinām tevi ieiet Vikipēdijā, tomēr tas nav obligāti. [o]" accesskey="o" class=""><span>Ieiet Vikipēdijā</span></a> </li> </ul> </div> </div> </div> <div id="vector-user-links-dropdown" class="vector-dropdown vector-user-menu vector-button-flush-right vector-user-menu-logged-out" title="Vairāk iespēju" > <input type="checkbox" id="vector-user-links-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-user-links-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Dalībnieka rīki" > <label id="vector-user-links-dropdown-label" for="vector-user-links-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-ellipsis mw-ui-icon-wikimedia-ellipsis"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Dalībnieka rīki</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="p-personal" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-personal user-links-collapsible-item" title="Dalībnieka izvēlne" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="pt-sitesupport" class="user-links-collapsible-item mw-list-item"><a href="//donate.wikimedia.org/wiki/Special:FundraiserRedirector?utm_source=donate&utm_medium=sidebar&utm_campaign=C13_lv.wikipedia.org&uselang=lv"><span>Ziedojumi</span></a></li><li id="pt-createaccount" class="user-links-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:CreateAccount&returnto=Navig%C4%81cija" title="Ieteicams izveidot kontu un pieslēgties; tomēr tas nav obligāti."><span class="vector-icon mw-ui-icon-userAdd mw-ui-icon-wikimedia-userAdd"></span> <span>Izveidot jaunu Vikipēdijas kontu</span></a></li><li id="pt-login" class="user-links-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:UserLogin&returnto=Navig%C4%81cija" title="Aicinām tevi ieiet Vikipēdijā, tomēr tas nav obligāti. [o]" accesskey="o"><span class="vector-icon mw-ui-icon-logIn mw-ui-icon-wikimedia-logIn"></span> <span>Ieiet Vikipēdijā</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-user-menu-anon-editor" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-user-menu-anon-editor" > <div class="vector-menu-heading"> Lapas redaktoriem, kuri nav pieslēgušies <a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Ievads" aria-label="Uzzini vairāk par rediģēšanu"><span>uzzināt vairāk</span></a> </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="pt-anoncontribs" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:MyContributions" title="Labojumi, kas veikti no šīs IP adreses [y]" accesskey="y"><span>Devums</span></a></li><li id="pt-anontalk" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:MyTalk" title="Diskusija par labojumiem, kas izdarīti no šīs IP adreses [n]" accesskey="n"><span>Diskusijas</span></a></li> </ul> </div> </div> </div> </div> </nav> </div> </header> </div> <div class="mw-page-container"> <div class="mw-page-container-inner"> <div class="vector-sitenotice-container"> <div id="siteNotice"></div> </div> <div class="vector-column-start"> <div class="vector-main-menu-container"> <div id="mw-navigation"> <nav id="mw-panel" class="vector-main-menu-landmark" aria-label="Vietne"> <div id="vector-main-menu-pinned-container" class="vector-pinned-container"> </div> </nav> </div> </div> <div class="vector-sticky-pinned-container"> <nav id="mw-panel-toc" aria-label="Saturs" data-event-name="ui.sidebar-toc" class="mw-table-of-contents-container vector-toc-landmark"> <div id="vector-toc-pinned-container" class="vector-pinned-container"> <div id="vector-toc" class="vector-toc vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-toc-pinnable-header vector-pinnable-header-pinned" data-feature-name="toc-pinned" data-pinnable-element-id="vector-toc" > <h2 class="vector-pinnable-header-label">Saturs</h2> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-toc.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-toc.unpin">paslēpt</button> </div> <ul class="vector-toc-contents" id="mw-panel-toc-list"> <li id="toc-mw-content-text" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a href="#" class="vector-toc-link"> <div class="vector-toc-text">Sākums</div> </a> </li> <li id="toc-Vēsture" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Vēsture"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">1</span> <span>Vēsture</span> </div> </a> <ul id="toc-Vēsture-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Etimoloģija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Etimoloģija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">2</span> <span>Etimoloģija</span> </div> </a> <ul id="toc-Etimoloģija-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Grafiskais_lagrēķins" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Grafiskais_lagrēķins"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">3</span> <span>Grafiskais lagrēķins</span> </div> </a> <button aria-controls="toc-Grafiskais_lagrēķins-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> <span class="vector-icon mw-ui-icon-wikimedia-expand"></span> <span>Pārslēgt Grafiskais lagrēķins apakšsadaļu</span> </button> <ul id="toc-Grafiskais_lagrēķins-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Vēja_iespaids" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Vēja_iespaids"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">3.1</span> <span>Vēja iespaids</span> </div> </a> <ul id="toc-Vēja_iespaids-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Straumes_iespaids" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Straumes_iespaids"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">3.2</span> <span>Straumes iespaids</span> </div> </a> <ul id="toc-Straumes_iespaids-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Precizitāte" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Precizitāte"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">3.3</span> <span>Precizitāte</span> </div> </a> <ul id="toc-Precizitāte-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Kuģa_vietas_noteikšana_piekrastē" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Kuģa_vietas_noteikšana_piekrastē"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4</span> <span>Kuģa vietas noteikšana piekrastē</span> </div> </a> <button aria-controls="toc-Kuģa_vietas_noteikšana_piekrastē-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> <span class="vector-icon mw-ui-icon-wikimedia-expand"></span> <span>Pārslēgt Kuģa vietas noteikšana piekrastē apakšsadaļu</span> </button> <ul id="toc-Kuģa_vietas_noteikšana_piekrastē-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Divi_horizontālie_leņķi" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Divi_horizontālie_leņķi"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.1</span> <span>Divi horizontālie leņķi</span> </div> </a> <ul id="toc-Divi_horizontālie_leņķi-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Precizitāte_2" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-3"> <a class="vector-toc-link" href="#Precizitāte_2"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.1.1</span> <span>Precizitāte</span> </div> </a> <ul id="toc-Precizitāte_2-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Trīs_peilējumi" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Trīs_peilējumi"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.2</span> <span>Trīs peilējumi</span> </div> </a> <ul id="toc-Trīs_peilējumi-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Precizitāte_3" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-3"> <a class="vector-toc-link" href="#Precizitāte_3"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.2.1</span> <span>Precizitāte</span> </div> </a> <ul id="toc-Precizitāte_3-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Divi_peilējumi" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Divi_peilējumi"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.3</span> <span>Divi peilējumi</span> </div> </a> <ul id="toc-Divi_peilējumi-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Precizitāte_4" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-3"> <a class="vector-toc-link" href="#Precizitāte_4"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.3.1</span> <span>Precizitāte</span> </div> </a> <ul id="toc-Precizitāte_4-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Viena_priekšmeta_dubultpeilējumi" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Viena_priekšmeta_dubultpeilējumi"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.4</span> <span>Viena priekšmeta dubultpeilējumi</span> </div> </a> <ul id="toc-Viena_priekšmeta_dubultpeilējumi-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Precizitāte_5" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-3"> <a class="vector-toc-link" href="#Precizitāte_5"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.4.1</span> <span>Precizitāte</span> </div> </a> <ul id="toc-Precizitāte_5-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Bākas_atklāšanās_attālums_un_peilējums" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Bākas_atklāšanās_attālums_un_peilējums"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.5</span> <span>Bākas atklāšanās attālums un peilējums</span> </div> </a> <ul id="toc-Bākas_atklāšanās_attālums_un_peilējums-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Precizitāte_6" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-3"> <a class="vector-toc-link" href="#Precizitāte_6"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.5.1</span> <span>Precizitāte</span> </div> </a> <ul id="toc-Precizitāte_6-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Vertikālais_leņķis_un_peilējums" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Vertikālais_leņķis_un_peilējums"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.6</span> <span>Vertikālais leņķis un peilējums</span> </div> </a> <ul id="toc-Vertikālais_leņķis_un_peilējums-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Precizitāte_7" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-3"> <a class="vector-toc-link" href="#Precizitāte_7"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.6.1</span> <span>Precizitāte</span> </div> </a> <ul id="toc-Precizitāte_7-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Peilējums_un_dziļums" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Peilējums_un_dziļums"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.7</span> <span>Peilējums un dziļums</span> </div> </a> <ul id="toc-Peilējums_un_dziļums-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Radara_navigācija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Radara_navigācija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">5</span> <span>Radara navigācija</span> </div> </a> <button aria-controls="toc-Radara_navigācija-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> <span class="vector-icon mw-ui-icon-wikimedia-expand"></span> <span>Pārslēgt Radara navigācija apakšsadaļu</span> </button> <ul id="toc-Radara_navigācija-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Paralēlais_indekss" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Paralēlais_indekss"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">5.1</span> <span>Paralēlais indekss</span> </div> </a> <ul id="toc-Paralēlais_indekss-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Radiolokācijas_bākas" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Radiolokācijas_bākas"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">5.2</span> <span>Radiolokācijas bākas</span> </div> </a> <ul id="toc-Radiolokācijas_bākas-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Bazimetriskā_navigācija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Bazimetriskā_navigācija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">6</span> <span>Bazimetriskā navigācija</span> </div> </a> <button aria-controls="toc-Bazimetriskā_navigācija-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> <span class="vector-icon mw-ui-icon-wikimedia-expand"></span> <span>Pārslēgt Bazimetriskā navigācija apakšsadaļu</span> </button> <ul id="toc-Bazimetriskā_navigācija-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Kurss_un_dziļums" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Kurss_un_dziļums"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">6.1</span> <span>Kurss un dziļums</span> </div> </a> <ul id="toc-Kurss_un_dziļums-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Vietas_orientēšana_pēc_izobatām" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Vietas_orientēšana_pēc_izobatām"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">6.2</span> <span>Vietas orientēšana pēc izobatām</span> </div> </a> <ul id="toc-Vietas_orientēšana_pēc_izobatām-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Jūrniecības_astronomija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Jūrniecības_astronomija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">7</span> <span>Jūrniecības astronomija</span> </div> </a> <ul id="toc-Jūrniecības_astronomija-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Pavadoņnavigācija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Pavadoņnavigācija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">8</span> <span>Pavadoņnavigācija</span> </div> </a> <ul id="toc-Pavadoņnavigācija-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Radionavigācija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Radionavigācija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">9</span> <span>Radionavigācija</span> </div> </a> <ul id="toc-Radionavigācija-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Locija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Locija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">10</span> <span>Locija</span> </div> </a> <ul id="toc-Locija-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Inerciālā_navigācija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Inerciālā_navigācija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">11</span> <span>Inerciālā navigācija</span> </div> </a> <ul id="toc-Inerciālā_navigācija-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Mūsdienas" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Mūsdienas"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">12</span> <span>Mūsdienas</span> </div> </a> <ul id="toc-Mūsdienas-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Skatīt_arī" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Skatīt_arī"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">13</span> <span>Skatīt arī</span> </div> </a> <ul id="toc-Skatīt_arī-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Piezīmes_un_atsauces" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Piezīmes_un_atsauces"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">14</span> <span>Piezīmes un atsauces</span> </div> </a> <ul id="toc-Piezīmes_un_atsauces-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Ārējās_saites" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a class="vector-toc-link" href="#Ārējās_saites"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">15</span> <span>Ārējās saites</span> </div> </a> <ul id="toc-Ārējās_saites-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </div> </div> </nav> </div> </div> <div class="mw-content-container"> <main id="content" class="mw-body"> <header class="mw-body-header vector-page-titlebar"> <nav aria-label="Saturs" class="vector-toc-landmark"> <div id="vector-page-titlebar-toc" class="vector-dropdown vector-page-titlebar-toc vector-button-flush-left" > <input type="checkbox" id="vector-page-titlebar-toc-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-page-titlebar-toc" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Pārslēgt satura rādītāju" > <label id="vector-page-titlebar-toc-label" for="vector-page-titlebar-toc-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-listBullet mw-ui-icon-wikimedia-listBullet"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Pārslēgt satura rādītāju</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-page-titlebar-toc-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> </div> </div> </div> </nav> <h1 id="firstHeading" class="firstHeading mw-first-heading"><span class="mw-page-title-main">Navigācija</span></h1> <div id="p-lang-btn" class="vector-dropdown mw-portlet mw-portlet-lang" > <input type="checkbox" id="p-lang-btn-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-p-lang-btn" class="vector-dropdown-checkbox mw-interlanguage-selector" aria-label="Pāriet uz rakstu citā valodā. Pieejams 75 valodās" > <label id="p-lang-btn-label" for="p-lang-btn-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--action-progressive mw-portlet-lang-heading-75" aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-language-progressive mw-ui-icon-wikimedia-language-progressive"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">75 valodas</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li class="interlanguage-link interwiki-af mw-list-item"><a href="https://af.wikipedia.org/wiki/Navigasie" title="Navigasie – afrikandu" lang="af" hreflang="af" data-title="Navigasie" data-language-autonym="Afrikaans" data-language-local-name="afrikandu" class="interlanguage-link-target"><span>Afrikaans</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ar mw-list-item"><a href="https://ar.wikipedia.org/wiki/%D9%85%D9%84%D8%A7%D8%AD%D8%A9" title="ملاحة – arābu" lang="ar" hreflang="ar" data-title="ملاحة" data-language-autonym="العربية" data-language-local-name="arābu" class="interlanguage-link-target"><span>العربية</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-az mw-list-item"><a href="https://az.wikipedia.org/wiki/Naviqasiya" title="Naviqasiya – azerbaidžāņu" lang="az" hreflang="az" data-title="Naviqasiya" data-language-autonym="Azərbaycanca" data-language-local-name="azerbaidžāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Azərbaycanca</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ba mw-list-item"><a href="https://ba.wikipedia.org/wiki/%D0%9D%D0%B0%D0%B2%D0%B8%D0%B3%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8F" title="Навигация – baškīru" lang="ba" hreflang="ba" data-title="Навигация" data-language-autonym="Башҡортса" data-language-local-name="baškīru" class="interlanguage-link-target"><span>Башҡортса</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bcl mw-list-item"><a href="https://bcl.wikipedia.org/wiki/Nabigasyon" title="Nabigasyon – Central Bikol" lang="bcl" hreflang="bcl" data-title="Nabigasyon" data-language-autonym="Bikol Central" data-language-local-name="Central Bikol" class="interlanguage-link-target"><span>Bikol Central</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-be mw-list-item"><a href="https://be.wikipedia.org/wiki/%D0%9D%D0%B0%D0%B2%D1%96%D0%B3%D0%B0%D1%86%D1%8B%D1%8F" title="Навігацыя – baltkrievu" lang="be" hreflang="be" data-title="Навігацыя" data-language-autonym="Беларуская" data-language-local-name="baltkrievu" class="interlanguage-link-target"><span>Беларуская</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-be-x-old mw-list-item"><a href="https://be-tarask.wikipedia.org/wiki/%D0%9D%D0%B0%D0%B2%D1%96%D0%B3%D0%B0%D1%86%D1%8B%D1%8F" title="Навігацыя – Belarusian (Taraškievica orthography)" lang="be-tarask" hreflang="be-tarask" data-title="Навігацыя" data-language-autonym="Беларуская (тарашкевіца)" data-language-local-name="Belarusian (Taraškievica orthography)" class="interlanguage-link-target"><span>Беларуская (тарашкевіца)</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bg mw-list-item"><a href="https://bg.wikipedia.org/wiki/%D0%9D%D0%B0%D0%B2%D0%B8%D0%B3%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8F" title="Навигация – bulgāru" lang="bg" hreflang="bg" data-title="Навигация" data-language-autonym="Български" data-language-local-name="bulgāru" class="interlanguage-link-target"><span>Български</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bn mw-list-item"><a href="https://bn.wikipedia.org/wiki/%E0%A6%A6%E0%A6%BF%E0%A6%95_%E0%A6%A8%E0%A6%BF%E0%A6%B0%E0%A7%8D%E0%A6%A3%E0%A6%AF%E0%A6%BC" title="দিক নির্ণয় – bengāļu" lang="bn" hreflang="bn" data-title="দিক নির্ণয়" data-language-autonym="বাংলা" data-language-local-name="bengāļu" class="interlanguage-link-target"><span>বাংলা</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-br mw-list-item"><a href="https://br.wikipedia.org/wiki/Merdeadurezh" title="Merdeadurezh – bretoņu" lang="br" hreflang="br" data-title="Merdeadurezh" data-language-autonym="Brezhoneg" data-language-local-name="bretoņu" class="interlanguage-link-target"><span>Brezhoneg</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ca mw-list-item"><a href="https://ca.wikipedia.org/wiki/Navegaci%C3%B3" title="Navegació – katalāņu" lang="ca" hreflang="ca" data-title="Navegació" data-language-autonym="Català" data-language-local-name="katalāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Català</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ckb mw-list-item"><a href="https://ckb.wikipedia.org/wiki/%DA%95%DB%8E%D9%86%DB%8C%D8%B4%D8%A7%D9%86%D8%AF%DB%95%D8%B1%DB%8C" title="ڕێنیشاندەری – centrālkurdu" lang="ckb" hreflang="ckb" data-title="ڕێنیشاندەری" data-language-autonym="کوردی" data-language-local-name="centrālkurdu" class="interlanguage-link-target"><span>کوردی</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-cs mw-list-item"><a href="https://cs.wikipedia.org/wiki/Navigace" title="Navigace – čehu" lang="cs" hreflang="cs" data-title="Navigace" data-language-autonym="Čeština" data-language-local-name="čehu" class="interlanguage-link-target"><span>Čeština</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-cy mw-list-item"><a href="https://cy.wikipedia.org/wiki/Mordwyo" title="Mordwyo – velsiešu" lang="cy" hreflang="cy" data-title="Mordwyo" data-language-autonym="Cymraeg" data-language-local-name="velsiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Cymraeg</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-da mw-list-item"><a href="https://da.wikipedia.org/wiki/Navigation" title="Navigation – dāņu" lang="da" hreflang="da" data-title="Navigation" data-language-autonym="Dansk" data-language-local-name="dāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Dansk</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-de mw-list-item"><a href="https://de.wikipedia.org/wiki/Navigation" title="Navigation – vācu" lang="de" hreflang="de" data-title="Navigation" data-language-autonym="Deutsch" data-language-local-name="vācu" class="interlanguage-link-target"><span>Deutsch</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-el mw-list-item"><a href="https://el.wikipedia.org/wiki/%CE%9D%CE%B1%CF%85%CF%83%CE%B9%CF%80%CE%BB%CE%BF%CE%90%CE%B1" title="Ναυσιπλοΐα – grieķu" lang="el" hreflang="el" data-title="Ναυσιπλοΐα" data-language-autonym="Ελληνικά" data-language-local-name="grieķu" class="interlanguage-link-target"><span>Ελληνικά</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-en mw-list-item"><a href="https://en.wikipedia.org/wiki/Navigation" title="Navigation – angļu" lang="en" hreflang="en" data-title="Navigation" data-language-autonym="English" data-language-local-name="angļu" class="interlanguage-link-target"><span>English</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-eo mw-list-item"><a href="https://eo.wikipedia.org/wiki/Navigado" title="Navigado – esperanto" lang="eo" hreflang="eo" data-title="Navigado" data-language-autonym="Esperanto" data-language-local-name="esperanto" class="interlanguage-link-target"><span>Esperanto</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-es mw-list-item"><a href="https://es.wikipedia.org/wiki/Navegaci%C3%B3n" title="Navegación – spāņu" lang="es" hreflang="es" data-title="Navegación" data-language-autonym="Español" data-language-local-name="spāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Español</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-et mw-list-item"><a href="https://et.wikipedia.org/wiki/Navigatsioon" title="Navigatsioon – igauņu" lang="et" hreflang="et" data-title="Navigatsioon" data-language-autonym="Eesti" data-language-local-name="igauņu" class="interlanguage-link-target"><span>Eesti</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-eu mw-list-item"><a href="https://eu.wikipedia.org/wiki/Nabigazio" title="Nabigazio – basku" lang="eu" hreflang="eu" data-title="Nabigazio" data-language-autonym="Euskara" data-language-local-name="basku" class="interlanguage-link-target"><span>Euskara</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fa mw-list-item"><a href="https://fa.wikipedia.org/wiki/%D9%86%D8%A7%D9%88%D8%A8%D8%B1%DB%8C" title="ناوبری – persiešu" lang="fa" hreflang="fa" data-title="ناوبری" data-language-autonym="فارسی" data-language-local-name="persiešu" class="interlanguage-link-target"><span>فارسی</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fi mw-list-item"><a href="https://fi.wikipedia.org/wiki/Navigointi" title="Navigointi – somu" lang="fi" hreflang="fi" data-title="Navigointi" data-language-autonym="Suomi" data-language-local-name="somu" class="interlanguage-link-target"><span>Suomi</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fr mw-list-item"><a href="https://fr.wikipedia.org/wiki/Navigation" title="Navigation – franču" lang="fr" hreflang="fr" data-title="Navigation" data-language-autonym="Français" data-language-local-name="franču" class="interlanguage-link-target"><span>Français</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ga mw-list-item"><a href="https://ga.wikipedia.org/wiki/Loingseoireacht" title="Loingseoireacht – īru" lang="ga" hreflang="ga" data-title="Loingseoireacht" data-language-autonym="Gaeilge" data-language-local-name="īru" class="interlanguage-link-target"><span>Gaeilge</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-gcr mw-list-item"><a href="https://gcr.wikipedia.org/wiki/Navigasyon" title="Navigasyon – Guianan Creole" lang="gcr" hreflang="gcr" data-title="Navigasyon" data-language-autonym="Kriyòl gwiyannen" data-language-local-name="Guianan Creole" class="interlanguage-link-target"><span>Kriyòl gwiyannen</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-he mw-list-item"><a href="https://he.wikipedia.org/wiki/%D7%A0%D7%99%D7%95%D7%95%D7%98" title="ניווט – ivrits" lang="he" hreflang="he" data-title="ניווט" data-language-autonym="עברית" data-language-local-name="ivrits" class="interlanguage-link-target"><span>עברית</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hi mw-list-item"><a href="https://hi.wikipedia.org/wiki/%E0%A4%A6%E0%A4%BF%E0%A4%95%E0%A5%8D%E0%A4%9A%E0%A4%BE%E0%A4%B2%E0%A4%A8" title="दिक्चालन – hindi" lang="hi" hreflang="hi" data-title="दिक्चालन" data-language-autonym="हिन्दी" data-language-local-name="hindi" class="interlanguage-link-target"><span>हिन्दी</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hr mw-list-item"><a href="https://hr.wikipedia.org/wiki/Navigacija" title="Navigacija – horvātu" lang="hr" hreflang="hr" data-title="Navigacija" data-language-autonym="Hrvatski" data-language-local-name="horvātu" class="interlanguage-link-target"><span>Hrvatski</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hu mw-list-item"><a href="https://hu.wikipedia.org/wiki/Navig%C3%A1ci%C3%B3" title="Navigáció – ungāru" lang="hu" hreflang="hu" data-title="Navigáció" data-language-autonym="Magyar" data-language-local-name="ungāru" class="interlanguage-link-target"><span>Magyar</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-id mw-list-item"><a href="https://id.wikipedia.org/wiki/Navigasi" title="Navigasi – indonēziešu" lang="id" hreflang="id" data-title="Navigasi" data-language-autonym="Bahasa Indonesia" data-language-local-name="indonēziešu" class="interlanguage-link-target"><span>Bahasa Indonesia</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-is mw-list-item"><a href="https://is.wikipedia.org/wiki/Siglingafr%C3%A6%C3%B0i" title="Siglingafræði – islandiešu" lang="is" hreflang="is" data-title="Siglingafræði" data-language-autonym="Íslenska" data-language-local-name="islandiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Íslenska</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-it mw-list-item"><a href="https://it.wikipedia.org/wiki/Navigazione" title="Navigazione – itāļu" lang="it" hreflang="it" data-title="Navigazione" data-language-autonym="Italiano" data-language-local-name="itāļu" class="interlanguage-link-target"><span>Italiano</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ja mw-list-item"><a href="https://ja.wikipedia.org/wiki/%E8%88%AA%E6%B3%95" title="航法 – japāņu" lang="ja" hreflang="ja" data-title="航法" data-language-autonym="日本語" data-language-local-name="japāņu" class="interlanguage-link-target"><span>日本語</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-kk mw-list-item"><a href="https://kk.wikipedia.org/wiki/%D0%9D%D0%B0%D0%B2%D0%B8%D0%B3%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8F" title="Навигация – kazahu" lang="kk" hreflang="kk" data-title="Навигация" data-language-autonym="Қазақша" data-language-local-name="kazahu" class="interlanguage-link-target"><span>Қазақша</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-kn mw-list-item"><a href="https://kn.wikipedia.org/wiki/%E0%B2%A8%E0%B3%8C%E0%B2%95%E0%B2%BE%E0%B2%AF%E0%B2%BE%E0%B2%A8_%E0%B2%B6%E0%B2%BE%E0%B2%B8%E0%B3%8D%E0%B2%A4%E0%B3%8D%E0%B2%B0" title="ನೌಕಾಯಾನ ಶಾಸ್ತ್ರ – kannadu" lang="kn" hreflang="kn" data-title="ನೌಕಾಯಾನ ಶಾಸ್ತ್ರ" data-language-autonym="ಕನ್ನಡ" data-language-local-name="kannadu" class="interlanguage-link-target"><span>ಕನ್ನಡ</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ko mw-list-item"><a href="https://ko.wikipedia.org/wiki/%ED%95%AD%EB%B2%95" title="항법 – korejiešu" lang="ko" hreflang="ko" data-title="항법" data-language-autonym="한국어" data-language-local-name="korejiešu" class="interlanguage-link-target"><span>한국어</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ky mw-list-item"><a href="https://ky.wikipedia.org/wiki/%D0%9D%D0%B0%D0%B2%D0%B8%D0%B3%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8F" title="Навигация – kirgīzu" lang="ky" hreflang="ky" data-title="Навигация" data-language-autonym="Кыргызча" data-language-local-name="kirgīzu" class="interlanguage-link-target"><span>Кыргызча</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-la mw-list-item"><a href="https://la.wikipedia.org/wiki/Ars_navigandi" title="Ars navigandi – latīņu" lang="la" hreflang="la" data-title="Ars navigandi" data-language-autonym="Latina" data-language-local-name="latīņu" class="interlanguage-link-target"><span>Latina</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-li mw-list-item"><a href="https://li.wikipedia.org/wiki/Navigatie" title="Navigatie – limburgiešu" lang="li" hreflang="li" data-title="Navigatie" data-language-autonym="Limburgs" data-language-local-name="limburgiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Limburgs</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-min mw-list-item"><a href="https://min.wikipedia.org/wiki/Navigasi" title="Navigasi – minangkabavu" lang="min" hreflang="min" data-title="Navigasi" data-language-autonym="Minangkabau" data-language-local-name="minangkabavu" class="interlanguage-link-target"><span>Minangkabau</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mk mw-list-item"><a href="https://mk.wikipedia.org/wiki/%D0%9D%D0%B0%D0%B2%D0%B8%D0%B3%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%98%D0%B0" title="Навигација – maķedoniešu" lang="mk" hreflang="mk" data-title="Навигација" data-language-autonym="Македонски" data-language-local-name="maķedoniešu" class="interlanguage-link-target"><span>Македонски</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ml mw-list-item"><a href="https://ml.wikipedia.org/wiki/%E0%B4%A6%E0%B4%BF%E0%B4%B6%E0%B4%BE%E0%B4%97%E0%B4%A4%E0%B4%BF%E0%B4%95%E0%B4%82" title="ദിശാഗതികം – malajalu" lang="ml" hreflang="ml" data-title="ദിശാഗതികം" data-language-autonym="മലയാളം" data-language-local-name="malajalu" class="interlanguage-link-target"><span>മലയാളം</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ms mw-list-item"><a href="https://ms.wikipedia.org/wiki/Navigasi" title="Navigasi – malajiešu" lang="ms" hreflang="ms" data-title="Navigasi" data-language-autonym="Bahasa Melayu" data-language-local-name="malajiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Bahasa Melayu</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-nds mw-list-item"><a href="https://nds.wikipedia.org/wiki/Navigatschoon" title="Navigatschoon – lejasvācu" lang="nds" hreflang="nds" data-title="Navigatschoon" data-language-autonym="Plattdüütsch" data-language-local-name="lejasvācu" class="interlanguage-link-target"><span>Plattdüütsch</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-nl mw-list-item"><a href="https://nl.wikipedia.org/wiki/Navigatie" title="Navigatie – holandiešu" lang="nl" hreflang="nl" data-title="Navigatie" data-language-autonym="Nederlands" data-language-local-name="holandiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Nederlands</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-nn mw-list-item"><a href="https://nn.wikipedia.org/wiki/Navigasjon" title="Navigasjon – jaunnorvēģu" lang="nn" hreflang="nn" data-title="Navigasjon" data-language-autonym="Norsk nynorsk" data-language-local-name="jaunnorvēģu" class="interlanguage-link-target"><span>Norsk nynorsk</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-no mw-list-item"><a href="https://no.wikipedia.org/wiki/Navigasjon" title="Navigasjon – norvēģu bukmols" lang="nb" hreflang="nb" data-title="Navigasjon" data-language-autonym="Norsk bokmål" data-language-local-name="norvēģu bukmols" class="interlanguage-link-target"><span>Norsk bokmål</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-oc mw-list-item"><a href="https://oc.wikipedia.org/wiki/Navigacion" title="Navigacion – oksitāņu" lang="oc" hreflang="oc" data-title="Navigacion" data-language-autonym="Occitan" data-language-local-name="oksitāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Occitan</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pa mw-list-item"><a href="https://pa.wikipedia.org/wiki/%E0%A8%A8%E0%A9%87%E0%A8%B5%E0%A9%80%E0%A8%97%E0%A9%87%E0%A8%B8%E0%A8%BC%E0%A8%A8" title="ਨੇਵੀਗੇਸ਼ਨ – pandžabu" lang="pa" hreflang="pa" data-title="ਨੇਵੀਗੇਸ਼ਨ" data-language-autonym="ਪੰਜਾਬੀ" data-language-local-name="pandžabu" class="interlanguage-link-target"><span>ਪੰਜਾਬੀ</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pl mw-list-item"><a href="https://pl.wikipedia.org/wiki/Nawigacja" title="Nawigacja – poļu" lang="pl" hreflang="pl" data-title="Nawigacja" data-language-autonym="Polski" data-language-local-name="poļu" class="interlanguage-link-target"><span>Polski</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pt mw-list-item"><a href="https://pt.wikipedia.org/wiki/Navega%C3%A7%C3%A3o" title="Navegação – portugāļu" lang="pt" hreflang="pt" data-title="Navegação" data-language-autonym="Português" data-language-local-name="portugāļu" class="interlanguage-link-target"><span>Português</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ro mw-list-item"><a href="https://ro.wikipedia.org/wiki/Naviga%C8%9Bie" title="Navigație – rumāņu" lang="ro" hreflang="ro" data-title="Navigație" data-language-autonym="Română" data-language-local-name="rumāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Română</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ru mw-list-item"><a href="https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9D%D0%B0%D0%B2%D0%B8%D0%B3%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8F" title="Навигация – krievu" lang="ru" hreflang="ru" data-title="Навигация" data-language-autonym="Русский" data-language-local-name="krievu" class="interlanguage-link-target"><span>Русский</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sd mw-list-item"><a href="https://sd.wikipedia.org/wiki/%D9%86%D9%8A%D9%88%D9%8A%DA%AF%D9%8A%D8%B4%D9%86" title="نيويگيشن – sindhu" lang="sd" hreflang="sd" data-title="نيويگيشن" data-language-autonym="سنڌي" data-language-local-name="sindhu" class="interlanguage-link-target"><span>سنڌي</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sh mw-list-item"><a href="https://sh.wikipedia.org/wiki/Navigacija" title="Navigacija – serbu–horvātu" lang="sh" hreflang="sh" data-title="Navigacija" data-language-autonym="Srpskohrvatski / српскохрватски" data-language-local-name="serbu–horvātu" class="interlanguage-link-target"><span>Srpskohrvatski / српскохрватски</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-simple mw-list-item"><a href="https://simple.wikipedia.org/wiki/Navigation" title="Navigation – Simple English" lang="en-simple" hreflang="en-simple" data-title="Navigation" data-language-autonym="Simple English" data-language-local-name="Simple English" class="interlanguage-link-target"><span>Simple English</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sl mw-list-item"><a href="https://sl.wikipedia.org/wiki/Navigacija" title="Navigacija – slovēņu" lang="sl" hreflang="sl" data-title="Navigacija" data-language-autonym="Slovenščina" data-language-local-name="slovēņu" class="interlanguage-link-target"><span>Slovenščina</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sq mw-list-item"><a href="https://sq.wikipedia.org/wiki/Navigimi" title="Navigimi – albāņu" lang="sq" hreflang="sq" data-title="Navigimi" data-language-autonym="Shqip" data-language-local-name="albāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Shqip</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sr mw-list-item"><a href="https://sr.wikipedia.org/wiki/%D0%9D%D0%B0%D0%B2%D0%B8%D0%B3%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%98%D0%B0" title="Навигација – serbu" lang="sr" hreflang="sr" data-title="Навигација" data-language-autonym="Српски / srpski" data-language-local-name="serbu" class="interlanguage-link-target"><span>Српски / srpski</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sv mw-list-item"><a href="https://sv.wikipedia.org/wiki/Navigation" title="Navigation – zviedru" lang="sv" hreflang="sv" data-title="Navigation" data-language-autonym="Svenska" data-language-local-name="zviedru" class="interlanguage-link-target"><span>Svenska</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-te mw-list-item"><a href="https://te.wikipedia.org/wiki/%E0%B0%A8%E0%B0%BE%E0%B0%B5%E0%B0%BF%E0%B0%97%E0%B1%87%E0%B0%B7%E0%B0%A8%E0%B1%8D" title="నావిగేషన్ – telugu" lang="te" hreflang="te" data-title="నావిగేషన్" data-language-autonym="తెలుగు" data-language-local-name="telugu" class="interlanguage-link-target"><span>తెలుగు</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-tg mw-list-item"><a href="https://tg.wikipedia.org/wiki/%D0%9D%D0%BE%D0%B2%D0%B1%D0%B0%D1%80%D3%A3" title="Новбарӣ – tadžiku" lang="tg" hreflang="tg" data-title="Новбарӣ" data-language-autonym="Тоҷикӣ" data-language-local-name="tadžiku" class="interlanguage-link-target"><span>Тоҷикӣ</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-th mw-list-item"><a href="https://th.wikipedia.org/wiki/%E0%B8%81%E0%B8%B2%E0%B8%A3%E0%B9%80%E0%B8%94%E0%B8%B4%E0%B8%99%E0%B9%80%E0%B8%A3%E0%B8%B7%E0%B8%AD" title="การเดินเรือ – taju" lang="th" hreflang="th" data-title="การเดินเรือ" data-language-autonym="ไทย" data-language-local-name="taju" class="interlanguage-link-target"><span>ไทย</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-tr mw-list-item"><a href="https://tr.wikipedia.org/wiki/Seyir" title="Seyir – turku" lang="tr" hreflang="tr" data-title="Seyir" data-language-autonym="Türkçe" data-language-local-name="turku" class="interlanguage-link-target"><span>Türkçe</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-uk mw-list-item"><a href="https://uk.wikipedia.org/wiki/%D0%9D%D0%B0%D0%B2%D1%96%D0%B3%D0%B0%D1%86%D1%96%D1%8F" title="Навігація – ukraiņu" lang="uk" hreflang="uk" data-title="Навігація" data-language-autonym="Українська" data-language-local-name="ukraiņu" class="interlanguage-link-target"><span>Українська</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ur mw-list-item"><a href="https://ur.wikipedia.org/wiki/%D8%AC%DB%81%D8%A7%D8%B2%D8%B1%D8%A7%D9%86%DB%8C" title="جہازرانی – urdu" lang="ur" hreflang="ur" data-title="جہازرانی" data-language-autonym="اردو" data-language-local-name="urdu" class="interlanguage-link-target"><span>اردو</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-uz mw-list-item"><a href="https://uz.wikipedia.org/wiki/Navigatsiya" title="Navigatsiya – uzbeku" lang="uz" hreflang="uz" data-title="Navigatsiya" data-language-autonym="Oʻzbekcha / ўзбекча" data-language-local-name="uzbeku" class="interlanguage-link-target"><span>Oʻzbekcha / ўзбекча</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-vi mw-list-item"><a href="https://vi.wikipedia.org/wiki/%C4%90%E1%BB%8Bnh_h%C6%B0%E1%BB%9Bng" title="Định hướng – vjetnamiešu" lang="vi" hreflang="vi" data-title="Định hướng" data-language-autonym="Tiếng Việt" data-language-local-name="vjetnamiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Tiếng Việt</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-wuu mw-list-item"><a href="https://wuu.wikipedia.org/wiki/%E5%AF%BC%E8%88%AA" title="导航 – vu ķīniešu" lang="wuu" hreflang="wuu" data-title="导航" data-language-autonym="吴语" data-language-local-name="vu ķīniešu" class="interlanguage-link-target"><span>吴语</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-yi mw-list-item"><a href="https://yi.wikipedia.org/wiki/%D7%A0%D7%90%D7%95%D7%95%D7%99%D7%92%D7%90%D7%A6%D7%99%D7%A2" title="נאוויגאציע – jidišs" lang="yi" hreflang="yi" data-title="נאוויגאציע" data-language-autonym="ייִדיש" data-language-local-name="jidišs" class="interlanguage-link-target"><span>ייִדיש</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-zh mw-list-item"><a href="https://zh.wikipedia.org/wiki/%E5%B0%8E%E8%88%AA" title="導航 – ķīniešu" lang="zh" hreflang="zh" data-title="導航" data-language-autonym="中文" data-language-local-name="ķīniešu" class="interlanguage-link-target"><span>中文</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-zh-min-nan mw-list-item"><a href="https://zh-min-nan.wikipedia.org/wiki/T%C5%8D-h%C3%A2ng" title="Tō-hâng – Minnan" lang="nan" hreflang="nan" data-title="Tō-hâng" data-language-autonym="閩南語 / Bân-lâm-gú" data-language-local-name="Minnan" class="interlanguage-link-target"><span>閩南語 / Bân-lâm-gú</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-zh-yue mw-list-item"><a href="https://zh-yue.wikipedia.org/wiki/%E5%B0%8E%E8%88%AA" title="導航 – kantoniešu" lang="yue" hreflang="yue" data-title="導航" data-language-autonym="粵語" data-language-local-name="kantoniešu" class="interlanguage-link-target"><span>粵語</span></a></li> </ul> <div class="after-portlet after-portlet-lang"><span class="wb-langlinks-edit wb-langlinks-link"><a href="https://www.wikidata.org/wiki/Special:EntityPage/Q102066#sitelinks-wikipedia" title="Labot starpvalodu saites" class="wbc-editpage">Labot saites</a></span></div> </div> </div> </div> </header> <div class="vector-page-toolbar"> <div class="vector-page-toolbar-container"> <div id="left-navigation"> <nav aria-label="Vārdtelpas"> <div id="p-associated-pages" class="vector-menu vector-menu-tabs mw-portlet mw-portlet-associated-pages" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="ca-nstab-main" class="selected vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/wiki/Navig%C4%81cija" title="Apskatīt rakstu [c]" accesskey="c"><span>Raksts</span></a></li><li id="ca-talk" class="new vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Diskusija:Navig%C4%81cija&action=edit&redlink=1" rel="discussion" class="new" title="Diskusija par šī raksta lapu (vēl nav uzrakstīts) [t]" accesskey="t"><span>Diskusija</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="vector-variants-dropdown" class="vector-dropdown emptyPortlet" > <input type="checkbox" id="vector-variants-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-variants-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Mainīt valodas variantu" > <label id="vector-variants-dropdown-label" for="vector-variants-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet" aria-hidden="true" ><span class="vector-dropdown-label-text">latviešu</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="p-variants" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-variants emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> </div> </div> </nav> </div> <div id="right-navigation" class="vector-collapsible"> <nav aria-label="Apskates"> <div id="p-views" class="vector-menu vector-menu-tabs mw-portlet mw-portlet-views" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="ca-view" class="selected vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/wiki/Navig%C4%81cija"><span>Skatīt</span></a></li><li id="ca-ve-edit" class="vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit" title="Labot šo lapu [v]" accesskey="v"><span>Labot šo lapu</span></a></li><li id="ca-edit" class="collapsible vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit" title="Labot šīs lapas pirmkodu [e]" accesskey="e"><span>Labot pirmkodu</span></a></li><li id="ca-history" class="vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=history" title="Šīs lapas iepriekšējās versijas. [h]" accesskey="h"><span>Hronoloģija</span></a></li> </ul> </div> </div> </nav> <nav class="vector-page-tools-landmark" aria-label="Lapas rīki"> <div id="vector-page-tools-dropdown" class="vector-dropdown vector-page-tools-dropdown" > <input type="checkbox" id="vector-page-tools-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-page-tools-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Rīki" > <label id="vector-page-tools-dropdown-label" for="vector-page-tools-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet" aria-hidden="true" ><span class="vector-dropdown-label-text">Rīki</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-page-tools-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> <div id="vector-page-tools" class="vector-page-tools vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-page-tools-pinnable-header vector-pinnable-header-unpinned" data-feature-name="page-tools-pinned" data-pinnable-element-id="vector-page-tools" data-pinned-container-id="vector-page-tools-pinned-container" data-unpinned-container-id="vector-page-tools-unpinned-container" > <div class="vector-pinnable-header-label">Rīki</div> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-page-tools.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-page-tools.unpin">paslēpt</button> </div> <div id="p-cactions" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-cactions emptyPortlet vector-has-collapsible-items" title="Vairāk iespēju" > <div class="vector-menu-heading"> Darbības </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="ca-more-view" class="selected vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/wiki/Navig%C4%81cija"><span>Skatīt</span></a></li><li id="ca-more-ve-edit" class="vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit" title="Labot šo lapu [v]" accesskey="v"><span>Labot šo lapu</span></a></li><li id="ca-more-edit" class="collapsible vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit" title="Labot šīs lapas pirmkodu [e]" accesskey="e"><span>Labot pirmkodu</span></a></li><li id="ca-more-history" class="vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=history"><span>Hronoloģija</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-tb" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-tb" > <div class="vector-menu-heading"> Vispārīgi </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="t-whatlinkshere" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:WhatLinksHere/Navig%C4%81cija" title="Visas Vikipēdijas lapas, kurās ir saites uz šejieni [j]" accesskey="j"><span>Norādes uz šo rakstu</span></a></li><li id="t-recentchangeslinked" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:RecentChangesLinked/Navig%C4%81cija" rel="nofollow" title="Izmaiņas, kas nesen izdarītas lapās, kurās ir saites uz šo lapu [k]" accesskey="k"><span>Saistītās izmaiņas</span></a></li><li id="t-specialpages" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:SpecialPages" title="Visu īpašo lapu uzskaitījums [q]" accesskey="q"><span>Īpašās lapas</span></a></li><li id="t-permalink" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&oldid=3842985" title="Paliekoša saite uz šo lapas versiju"><span>Pastāvīgā saite</span></a></li><li id="t-info" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=info" title="Vairāk informācijas par šo lapu"><span>Lapas informācija</span></a></li><li id="t-cite" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:CiteThisPage&page=Navig%C4%81cija&id=3842985&wpFormIdentifier=titleform" title="Kā pareizi atsaukties uz šo rakstu"><span>Atsauce uz šo lapu</span></a></li><li id="t-urlshortener" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:UrlShortener&url=https%3A%2F%2Flv.wikipedia.org%2Fwiki%2FNavig%25C4%2581cija"><span>Iegūt saīsinātu URL</span></a></li><li id="t-urlshortener-qrcode" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:QrCode&url=https%3A%2F%2Flv.wikipedia.org%2Fwiki%2FNavig%25C4%2581cija"><span>Lejupielādēt QR kodu</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-coll-print_export" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-coll-print_export" > <div class="vector-menu-heading"> Drukāt/eksportēt </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="coll-create_a_book" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:Book&bookcmd=book_creator&referer=Navig%C4%81cija"><span>Izveidot grāmatu</span></a></li><li id="coll-download-as-rl" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:DownloadAsPdf&page=Navig%C4%81cija&action=show-download-screen"><span>Lejupielādēt kā PDF</span></a></li><li id="t-print" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&printable=yes" title="Drukājama lapas versija [p]" accesskey="p"><span>Drukājama versija</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-wikibase-otherprojects" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-wikibase-otherprojects" > <div class="vector-menu-heading"> Citos projektos </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li class="wb-otherproject-link wb-otherproject-commons mw-list-item"><a href="https://commons.wikimedia.org/wiki/Navigation" hreflang="en"><span>Vikikrātuve</span></a></li><li id="t-wikibase" class="wb-otherproject-link wb-otherproject-wikibase-dataitem mw-list-item"><a href="https://www.wikidata.org/wiki/Special:EntityPage/Q102066" title="Saistītais Vikidatu ieraksts [g]" accesskey="g"><span>Ieraksts Vikidatos</span></a></li> </ul> </div> </div> </div> </div> </div> </div> </nav> </div> </div> </div> <div class="vector-column-end"> <div class="vector-sticky-pinned-container"> <nav class="vector-page-tools-landmark" aria-label="Lapas rīki"> <div id="vector-page-tools-pinned-container" class="vector-pinned-container"> </div> </nav> <nav class="vector-appearance-landmark" aria-label="Izskats"> <div id="vector-appearance-pinned-container" class="vector-pinned-container"> <div id="vector-appearance" class="vector-appearance vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-appearance-pinnable-header vector-pinnable-header-pinned" data-feature-name="appearance-pinned" data-pinnable-element-id="vector-appearance" data-pinned-container-id="vector-appearance-pinned-container" data-unpinned-container-id="vector-appearance-unpinned-container" > <div class="vector-pinnable-header-label">Izskats</div> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-appearance.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-appearance.unpin">paslēpt</button> </div> </div> </div> </nav> </div> </div> <div id="bodyContent" class="vector-body" aria-labelledby="firstHeading" data-mw-ve-target-container> <div class="vector-body-before-content"> <div class="mw-indicators"> </div> <div id="siteSub" class="noprint">Vikipēdijas lapa</div> </div> <div id="contentSub"><div id="mw-content-subtitle"></div></div> <div id="mw-content-text" class="mw-body-content"><div class="mw-content-ltr mw-parser-output" lang="lv" dir="ltr"><figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:NAVIGATIONAL_WORK.xcf" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e7/NAVIGATIONAL_WORK.xcf/400px-NAVIGATIONAL_WORK.xcf.png" decoding="async" width="400" height="293" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e7/NAVIGATIONAL_WORK.xcf/600px-NAVIGATIONAL_WORK.xcf.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e7/NAVIGATIONAL_WORK.xcf/800px-NAVIGATIONAL_WORK.xcf.png 2x" data-file-width="1947" data-file-height="1425" /></a><figcaption>Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem.</figcaption></figure> <p><b>Navigācija</b> ir daļa no <a href="/wiki/Ku%C4%A3is" title="Kuģis">kuģu</a> vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus: </p> <ul><li>īsākā un izdevīgākā ceļa izvēle, ņemot vērā navigācijas un hidrometeoroloģiskos apstākļus;</li> <li>kuģa bezavāriju vadīšana pa izvēlēto ceļu;</li> <li>esošo kuģu vadīšanas paņēmienu ar navigācijas līdzekļiem vai sistēmām izpēte, kā arī jaunu izstrāde atbilstoši aktuālajam zinātnes un tehnikas līmenim.</li></ul> <p>Navigācija apskata: </p> <ul><li><a href="/wiki/Zeme" title="Zeme">Zemes</a> formu un izmērus;</li> <li>kartogrāfisko projekciju, kuras izmanto kuģu vadīšanā, teorijas pamatus un ar to palīdzību, kā arī grafiskiem un analītiskiem paņēmieniem veikto specifisko stūrmaņa uzdevumu risināšanu, lai vadītu kuģi, ņemot vērā dažādu faktoru (<a href="/wiki/V%C4%93j%C5%A1" title="Vējš">vējš</a>, straume, vējš un straume kopā) iedarbību;</li> <li>virziena un <a href="/wiki/J%C5%ABra" title="Jūra">jūrā</a> noietās distances noteikšanas jautājumus;</li> <li>kuģa vietas noteikšanu pēc kursa un noietās distances, kā arī vietas noteikšanu jūrā pēc krasta un peldošiem orientieriem ar <a href="/wiki/St%C5%ABrmanis" title="Stūrmanis">stūrmaņa</a> instrumentiem un navigācijas līdzekļiem. Tāpat apskata navigācijas līdzekļu kļūdu noteikšanu un kuģa vietas noteikšanas precizitāti;</li> <li>kuģu vadīšanas un bezavāriju pārgājiena veikšanas jautājumus īpašos navigācijas apstākļos (šaurumos, <a href="/wiki/%C5%A0%C4%93ra_(sala)" title="Šēra (sala)">šērās</a>, <a href="/wiki/Ledus" title="Ledus">ledū</a>, ierobežotas redzamības apstākļos);</li> <li>izdevīgākos paņēmienus maršruta izvēlē pie lielām distancēm, ņemot vērā <a href="/wiki/Ekonomika" title="Ekonomika">ekonomisko</a> izdevīgumu.<sup id="cite_ref-1" class="reference"><a href="#cite_note-1"><span class="cite-bracket">[</span>1<span class="cite-bracket">]</span></a></sup></li></ul> <p>Iespējams, svarīgākais navigācijas uzdevums ir kuģa vietas noteikšana, lai nepieciešamības gadījumā varētu to atgriezt atpakaļ uz iepriekš izvēlētā ceļa. Bez piekrastes navigācijas (izmantojot krasta orientierus) izšķir tādus navigācijas tipus kā: bazimetriskā navigācija, <a href="/wiki/J%C5%ABrniec%C4%ABbas_astronomija" title="Jūrniecības astronomija">jūrniecības astronomija</a>, grafiskais lagrēķins, inerciālā navigācija, locija, radionavigācija, <a href="/wiki/J%C5%ABras_radars" class="mw-redirect" title="Jūras radars">radara</a> navigācija, <a href="/wiki/Pavado%C5%86navig%C4%81cija" title="Pavadoņnavigācija">pavadoņnavigācija</a>.<sup id="cite_ref-Bowditch_N._2017_2-0" class="reference"><a href="#cite_note-Bowditch_N._2017-2"><span class="cite-bracket">[</span>2<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <meta property="mw:PageProp/toc" /> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Vēsture"><span id="V.C4.93sture"></span>Vēsture</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=1" title="Labot sadaļu: Vēsture" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=1" title="Labot sadaļas vikikodu: Vēsture"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Kuģniecība kā amats un māksla radās sirmā senatnē. Apmēram 5 - 4 tūkstošus gadu p.m.ē. parādījās <a href="/wiki/Bura" title="Bura">bura</a> - šis nozīmīgais cilvēka izgudrojums atstāja lielu iespaidu uz turpmāko kuģniecības attīstību. </p><p>Senatnē navigācija tās mūsdienu izpratnē neeksistēja. Senie kuģu vadītāji savus kuģus vadīja uz nepieciešamo vietu, izmantojot pašus primitīvākos līdzekļus. Ilgu laiku pamata kuģošanas rajons palika piekraste. Ceļā gandrīz vienmēr devās <a href="/wiki/Vasara" title="Vasara">vasarā</a>, kad debesis bija skaidras, dienā spīdēja Saule, bet naktī bija labi redzamas zvaigznes. </p><p>Pirmās ziņas par jūras <a href="/wiki/%C4%A2eogr%C4%81fisk%C4%81_karte" class="mw-redirect" title="Ģeogrāfiskā karte">kartēm</a> ir no 490. gada p.m.ē. Kartes drīzāk līdzinājās zīmējumiem un bija vēl ļoti primitīvas. Tomēr, attīstoties zinātnei, kartes aizvien vairāk pilnveidojās. </p><p>Apmēram vienā laikā ar kartēm senajiem kuģu vadītājiem kļuva pieejami tā saucamie <i>peripli</i> (grieķu valodā - <i>περίπλους</i> "apļveida maršruts") - sava veida jūras <a href="/wiki/Locija" title="Locija">locijas</a>. <i>Periplos</i> norādīja kuģu vadītājam īpaši svarīgas ziņas: attālumus starp punktiem piekrastē, ērtu <a href="/wiki/L%C4%ABcis" title="Līcis">līču</a> un <a href="/wiki/Osta" title="Osta">ostu</a> aprakstus, ziņas par zemūdens šķēršļiem, straumēm, kuģošanas kārtību šaurumos, pamanāmākiem navigācijas orientieriem, par to, cik tālu un kādos laika apstākļos no jūras redzami atsevišķi <a href="/wiki/Kalns" title="Kalns">kalni</a>, zemesragi, paaugstinājumi, t.i. par visu, kas varētu palīdzēt noteikt kuģa vietu. <i>Periplos</i> tāpat tika uzskaitītas ērtas enkurvietas, vietas, kur varēja remontēt kuģi, papildināt <a href="/wiki/P%C4%81rtika" title="Pārtika">pārtikas</a> un dzeramā <a href="/wiki/%C5%AAdens" title="Ūdens">ūdens</a> krājumus, tika dotas ziņas par ločiem, <a href="/wiki/B%C4%81ka" title="Bāka">bākām</a> un navigācijas ugunīm. </p><p>Eiropā magnētiskais <a href="/wiki/Kompass" title="Kompass">kompass</a> parādījās 12. gadsimta Pirmajos kompasos magnēta adata tika ievietota koka caurulītē vai novietota uz koka gabaliņa, kas peldēja šķidrumā. Kompasu izmantošana izraisīja revolūciju navigācijā. Ar to palīdzību kuģu vadītāji varēja orientēties jebkurā pasaules <a href="/wiki/Oke%C4%81ns" title="Okeāns">okeāna</a> rajonā. </p> <figure class="mw-default-size mw-halign-right" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Astrolabe_(PSF).png" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/90/Astrolabe_%28PSF%29.png/220px-Astrolabe_%28PSF%29.png" decoding="async" width="220" height="152" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/90/Astrolabe_%28PSF%29.png/330px-Astrolabe_%28PSF%29.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/90/Astrolabe_%28PSF%29.png/440px-Astrolabe_%28PSF%29.png 2x" data-file-width="2416" data-file-height="1664" /></a><figcaption><a href="/wiki/Astrolabija" class="mw-redirect" title="Astrolabija">Astrolabijas</a> izmantošana</figcaption></figure> <p>Kuģošana tālu no krasta padarīja aktuālus jautājumus par tālāku jūras karšu, navigācijas līdzekļu un stūrmaņa instrumentu pilnveidošanu. Prioritāra kļuva <a href="/wiki/Astronomija" title="Astronomija">astronomisko</a> novērojumu veikšanas problemātika. Tādēļ par nākamo nozīmīgo soli kļuva spīdekļu augstuma noteikšanas instrumenta izgudrošana. Tāds instruments — <a href="/wiki/Astrolabija" class="mw-redirect" title="Astrolabija">astrolabija</a> — parādījās, sākot no 10. gadsimta. 15. gadsimta otrajā pusē tika radītas speciālas astronomiskās tabulas, Geršoma<sup id="cite_ref-3" class="reference"><a href="#cite_note-3"><span class="cite-bracket">[</span>3<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> leņķu mērāmais lineāls - leņķu mērīšanas instruments, kas ir daudz precīzāks par astrolabiju. Kļuva iespējams noteikt kuģa vietu pēc zvaigznēm praktiski jebkurā vietā pasaules okeānā. Sākās <a href="/wiki/Lielie_%C4%A3eogr%C4%81fiskie_atkl%C4%81jumi" title="Lielie ģeogrāfiskie atklājumi">lielo ģeogrāfisko atklājumu</a> laikmets. </p><p>Lielie ģeogrāfiskie atklājumi ievērojami veicināja zinātnes attīstību kopumā un būtiski iespaidoja turpmāko astronomijas, navigācijas, <a href="/wiki/Kartogr%C4%81fija" title="Kartogrāfija">kartogrāfijas</a> - kuģu vadīšanas zinātnes pamata novirzienu - attīstību. Eiropā parādījās pirmās jūrskolas, kurās apvienoja jūrnieku apmācību ar zinātnisko izpēti. </p><p>1566. gadā <a href="/wiki/Gerhards_Merkators" title="Gerhards Merkators">Gerhards Merkators</a> radīja jaunu kartogrāfisko projekciju, atbilstoši kurai tiek sastādīta lielākā daļa jūras karšu arī šobrīd. 1573. gadā parādījās <a href="/wiki/Laga" title="Laga">lagas</a> - instrumenti kuģa ātruma un noietās distances mērīšanai. 1731. gadā tika izgudrots oktants - jauns, mūsdienīgāks leņķu mērīšanas instruments spīdekļu augstumu mērīšanai - mūsdienu <a href="/wiki/Sekstants" title="Sekstants">sekstanta</a> priekštecis. 1761. gadā tika radīts <a href="/wiki/Hronometrs" title="Hronometrs">hronometrs</a>. Šīs iekārtas ļāva visai precīzi noteikt kuģa vietu ar astronomiskām metodēm, kas, savukārt, ļāva veikt tālus pārgājienus okeānā, precīzi uznest uz kartēm jaunatklātos <a href="/wiki/Kontinents" title="Kontinents">kontinentus</a> un salas. </p><p>19. gadsimta vidū, parādoties kuģiem ar <a href="/wiki/Tvaika_dzin%C4%93js" title="Tvaika dzinējs">tvaika dzinējiem</a> un vēlāk kuģiem ar tērauda <a href="/wiki/Korpuss_(ku%C4%A3a)" title="Korpuss (kuģa)">korpusiem</a>, kuģu vadītājiem radās vesela virkne jaunu, tūlītējus risinājumus prasošu problēmu. Pie šīm problēmām pirmkārt jāpieskaita magnētisko kompasu deviācijas kompensācija un kuģa vietas noteikšanas precizitātes palielināšana. 19. gadsimta beigās <a href="/wiki/Aleksandrs_Popovs_(fizi%C4%B7is)" title="Aleksandrs Popovs (fiziķis)">A. Popovs</a> demonstrēja radioviļņu uztvērēju. Pēc tam sākās strauja radionavigācijas attīstība.<sup id="cite_ref-4" class="reference"><a href="#cite_note-4"><span class="cite-bracket">[</span>4<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Etimoloģija"><span id="Etimolo.C4.A3ija"></span>Etimoloģija</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=2" title="Labot sadaļu: Etimoloģija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=2" title="Labot sadaļas vikikodu: Etimoloģija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Vārds navigācija cēlies no latīņu valodas vārda <i>navigare</i> "kuģot, iet pa jūru, braukt pa jūru". Savukārt pats vārds <i>navigare</i> cēlies no vārdiem <i>navis</i> "kuģis" un <i>agere</i> saknes - "braukt, braukt uz priekšu, uzsākt kustību".<sup id="cite_ref-5" class="reference"><a href="#cite_note-5"><span class="cite-bracket">[</span>5<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Grafiskais_lagrēķins"><span id="Grafiskais_lagr.C4.93.C4.B7ins"></span>Grafiskais lagrēķins</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=3" title="Labot sadaļu: Grafiskais lagrēķins" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=3" title="Labot sadaļas vikikodu: Grafiskais lagrēķins"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Par grafisko lagrēķinu sauc kuģa atrašanās vietas attēlošanu uz kartes pārgājiena laikā. Pirms pārgājiena ir veikts iepriekšējais lagrēķins un uz kartes uznesta <a href="/wiki/L%C4%ABnija" title="Līnija">līnija</a>, pa kuru kuģim jāpārvietojas, bet pārgājiena laikā jākontrolē, vai kuģis atrodas uz šīs līnijas. Jebkurā brīdī stūrmanim jāzina kuģa atrašanās vieta attiecībā pret zemūdens šķēršļiem un citām bīstamām vietām. Grafiskā lagrēķina īstenošanai nepieciešami divi pamatinstrumenti: <a href="/wiki/Kompass" title="Kompass">kompass</a> - kursa noteikšanai, tas dod iespēju novilkt uz kartes kursa līniju, pa kuru kuģis pārvietojas, un <a href="/wiki/Laga" title="Laga">laga</a> - distances noteikšanai, ko kuģis veicis noteiktā laika sprīdī. Zinot noieto distanci un punktu uz kursa līnijas, no kurienes sāk skaitīt distanci, var uznest kuģa vietu uz kartes jebkurā momentā. Tā kā ar lagu kuģa vadītājs nosaka noieto distanci, arī cēlies nosaukums "lagrēķins". </p><p>Uz kartes atliek īstos kursus jeb leņķus pie kompasa rozes centra, skaitot no īstā meridiāna <i>N<sub>i</sub></i> gala līdz kuģa diametrālajai plaknei, no <i>N<sub>i</sub></i> caur <i>O<sup>st</sup></i> vai <a href="/wiki/Pulkste%C5%86a_r%C4%81d%C4%ABt%C4%81ja_kust%C4%ABbas_virziens" title="Pulksteņa rādītāja kustības virziens">pulksteņa rādītāja gaitas virzienā</a>. Tādēļ no kompasa nolasītais kurss jāizlabo ar magnētiskā kompasa kopizlabojumu vai <a href="/wiki/%C5%BDirokompass" title="Žirokompass">žirokompasa</a> korekciju. </p><p>Kuģi vada - stūrē - pēc kompasa, tādēļ ir jāzina, kādu kompasa kursu ieturēt, lai kuģis pārvietotos pa iepriekš uznesto līniju. To iegūst, izmērot ar transportieri īsto <a href="/wiki/Azimuts" title="Azimuts">kursu</a> uz kartes un ar kopizlabojumu vai korekciju pārvedot kompasa kursā. Periodiski jānosaka kuģa vieta pēc krasta priekšmetu vizuāliem novērojumiem vai citādi. Ja noteiktā kuģa vieta nesakrīt ar lagrēķina vietu, kā tas gandrīz vienmēr arī ir, lagrēķinu atsāk no pēdējās observētās vietas.<sup id="cite_ref-6" class="reference"><a href="#cite_note-6"><span class="cite-bracket">[</span>6<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Vēja_iespaids"><span id="V.C4.93ja_iespaids"></span>Vēja iespaids</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=4" title="Labot sadaļu: Vēja iespaids" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=4" title="Labot sadaļas vikikodu: Vēja iespaids"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure class="mw-default-size mw-halign-right" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Leeway_Angle.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/99/Leeway_Angle.jpg/220px-Leeway_Angle.jpg" decoding="async" width="220" height="248" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/99/Leeway_Angle.jpg/330px-Leeway_Angle.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/99/Leeway_Angle.jpg/440px-Leeway_Angle.jpg 2x" data-file-width="455" data-file-height="513" /></a><figcaption>Vēja iespaidā kuģis nepārvietojas īstā kursa līnijas virzienā</figcaption></figure> <p>Kuģis var tikt novirzīts uz vienu vai otru pusi no īstā kursa līnijas <a href="/wiki/V%C4%93j%C5%A1" title="Vējš">vēja</a> iespaidā. Leņķi, ko veido kuģa diametrālā plakne ar virzienu, kādā faktiski pārvietojas kuģis, esot vējam, sauc par driftes <a href="/wiki/Le%C5%86%C4%B7is" title="Leņķis">leņķi</a> (angļu valodā <i>leeway</i>). Līniju, pa kuru kuģis pārvietojas, sauc par ceļa driftes līniju, to apzīmē ar <i>CDrL</i>. Leņķi starp īstā <a href="/wiki/Meridi%C4%81ns" title="Meridiāns">meridiāna</a> <i>N<sub>i</sub></i> galu un līniju, pa kuru kuģis pārvietojas, skaitot no <i>N<sub>i</sub></i> caur <i>O<sup>st</sup></i> vai pulksteņa rādītāja kustības virzienā, sauc par kursu - kuģa ceļš drifte vai ceļa drifti un apzīmē <i>CDr</i>. Lai atliktu uz kartes kursu - kuģa ceļš drifte, pie īstā kursa pieskaita driftes leņķi: </p><p><span class="mwe-math-element"><span class="mwe-math-mathml-inline mwe-math-mathml-a11y" style="display: none;"><math xmlns="http://www.w3.org/1998/Math/MathML" alttext="{\displaystyle CDr=IK+(\mp \alpha )}"> <semantics> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mstyle displaystyle="true" scriptlevel="0"> <mi>C</mi> <mi>D</mi> <mi>r</mi> <mo>=</mo> <mi>I</mi> <mi>K</mi> <mo>+</mo> <mo stretchy="false">(</mo> <mo>∓</mo> <mi>α</mi> <mo stretchy="false">)</mo> </mstyle> </mrow> <annotation encoding="application/x-tex">{\displaystyle CDr=IK+(\mp \alpha )}</annotation> </semantics> </math></span><img src="https://wikimedia.org/api/rest_v1/media/math/render/svg/4201e2a849d96a2ccc6776dadb053727cded3a85" class="mwe-math-fallback-image-inline mw-invert skin-invert" aria-hidden="true" style="vertical-align: -0.838ex; width:19.021ex; height:2.843ex;" alt="{\displaystyle CDr=IK+(\mp \alpha )}"></span>, </p><p>kur <i>α</i> - driftes leņķis. Ja vējš ir labās halzes (pūš labajā bortā) driftes leņķim <i>α</i> ir negatīva zīme. Ja vējš ir kreisās halzes (pūš kreisajā bortā) driftes leņķim <i>α</i> ir pozitīva zīme. </p><p>Driftes leņķi var noteikt <a href="/wiki/Ku%C4%A3is" title="Kuģis">kuģa</a> aizmugurē izmērot leņķi starp diametrālo plakni un ķīļūdens virzienu. Ja vēja nav, ķīļūdens virziens sakrīt ar diametrālo plakni. Leņķa noteikšanas precizitāte ir zema.<sup id="cite_ref-7" class="reference"><a href="#cite_note-7"><span class="cite-bracket">[</span>7<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Straumes_iespaids">Straumes iespaids</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=5" title="Labot sadaļu: Straumes iespaids" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=5" title="Labot sadaļas vikikodu: Straumes iespaids"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure class="mw-default-size mw-halign-right" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Navigation_-_dead_reckoning_through_a_current.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d8/Navigation_-_dead_reckoning_through_a_current.svg/220px-Navigation_-_dead_reckoning_through_a_current.svg.png" decoding="async" width="220" height="155" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d8/Navigation_-_dead_reckoning_through_a_current.svg/330px-Navigation_-_dead_reckoning_through_a_current.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d8/Navigation_-_dead_reckoning_through_a_current.svg/440px-Navigation_-_dead_reckoning_through_a_current.svg.png 2x" data-file-width="372" data-file-height="262" /></a><figcaption>Straumes trijstūris</figcaption></figure> <p>Ja vēja nav, bet ir <a href="/wiki/Oke%C4%81na_straume" title="Okeāna straume">straume</a>, kuģis tiek novirzīts uz vienu vai otru pusi no īstā kursa līnijas. Līniju, pa kuru kuģis pārvietojas, sauc par kuģa ceļa līniju, to apzīmē ar <i>KCL</i>. Šoreiz ķīļūdens virziens sakrīt ar diametrālās plaknes virzienu, jo straume nones sāņus gan kuģi, gan arī ūdeni, kurā tas pārvietojas. Par kursu - kuģa ceļš (<i>KC</i>) - sauc leņķi starp īstā meridiāna <i>N<sub>i</sub></i> galu un kuģa ceļa līniju (<i>KCL</i>) no <i>N<sub>i</sub></i> caur <i>O<sup>st</sup></i> vai pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Lai iegūtu kuģa ceļa līniju, uz kartes jākonstruē straumes <a href="/wiki/Trijst%C5%ABris" title="Trijstūris">trijstūri</a>. </p><p>Pie punkta, no kura nolemts ņemt vērā straumi, novelk īstā kursa līniju. Ja straumes nav, bet strādā kuģa mašīna un kuģim ir <a href="/wiki/%C4%80trums" title="Ātrums">ātrums</a>, tad kuģis pārvietosies pa īstā kursa līniju un pēc noteikta laika atradīsies punktā 1. Tālāk pieņem, ka kuģa mašīna nemaz nav strādājusi un kuģis bijis padots tikai straumes iespaidam, kura nones kuģi tajā pašā laikā straumes virzienā. Dabū punktu 2. Tā kā kuģim pārvietojoties vienlaicīgi darbojas kuģa mašīnu spēks un straume, tad kuģis abu šo spēku kopiespaidā pārvietosies rezultējošā spēka virzienā, t.i. pa kuģa ceļa līniju no sākuma punkta līdz punktam 2. </p><p>Lai kuģis pārvietotos pa iepriekš uznesto līniju, vispirms pie sākuma punkta novelk straumes virzienu un tajā atliek straumes nonesto distanci noteiktā laika periodā. No iegūtā punkta ar <a href="/wiki/Cirkulis" title="Cirkulis">cirkuli</a> novelk loku, kura rādiuss vienāds ar kuģa noieto distanci noteiktajā laika periodā bez straumes iespaida. Savienojot novilktā loka centru (straumes vektora galapunktu) ar punktu, kur loks krusto iepriekš uznesto kuģa sagaidāmās kustības līniju, iegūst īstā kursa līniju. Šīs līnijas virziens ir īstais kurss, kurš jāietur, lai straume nonestu kuģi uz sagaidāmās kustības līnijas. </p><p>Straumes virziens un ātrums (angļu valodā <i>set</i> un <i>rate</i>) salīdzinoši labi izpētīti piekrastes rajonos, kuros ir <a href="/wiki/Pl%C5%ABdmai%C5%86as" title="Plūdmaiņas">plūdmaiņas</a>. Šajos rajonos uz pārgājiena kartēm dažādās vietās uznesti <a href="/wiki/Rombs" title="Rombs">rombi</a> ar tajos ierakstītiem burtiem. Uz kartes ārpus kuģojamajiem rajoniem dota informācija par plūdmaiņu straumēm, katram rombam. Tur dots straumes virziens un divi ātrumi. Lielākais ātrums, kad <a href="/wiki/Saule" title="Saule">Saule</a> un <a href="/wiki/M%C4%93ness" title="Mēness">Mēness</a> atrodas vienā līnijā (sizigijā) un mazākais, kad Saule un Mēness, skatoties no Zemes atrodas 90° leņķī viens no otra. Plūdmaiņas straumes virziens un ātrumi doti sešas stundas pirms un pēc paisuma ik pēc stundas.<sup id="cite_ref-8" class="reference"><a href="#cite_note-8"><span class="cite-bracket">[</span>8<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Precizitāte"><span id="Precizit.C4.81te"></span>Precizitāte</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=6" title="Labot sadaļu: Precizitāte" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=6" title="Labot sadaļas vikikodu: Precizitāte"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p><a href="/wiki/Azimuts" title="Azimuts">Kursa</a> precizitāti iespaido magnētiskā kompasa <a href="/w/index.php?title=Devi%C4%81cija&action=edit&redlink=1" class="new" title="Deviācija (vēl nav uzrakstīts)">deviācija</a>, variācija, driftes noteikšanas precizitāte un straumes nonesuma pareizība. Šos faktorus grūti precīzi noteikt, tādēļ kuģa kursā vienmēr ir lielāka vai mazāka kļūda. Kļūda kompasa kopizlabojumā, ja to nosaka regulāri, pie vidējiem pārgājiena apstākļiem žirokompasiem ir no ±0,6° līdz 0,8°, bet magnētiskajiem - no ±0,8° līdz ±1,0°. Atsevišķos gadījumos magnētiskajiem kompasiem šī kļūda var būt diezgan ievērojama, sevišķi tad, ja pārgājiens notiek magnētiskās anomālijas vai magnētiskā ziņā maz izpētītos rajonos, kā arī tad, ja deviācija noteikta sen. </p><p>Arī lagai ir sava korekcija, kura, ja laga labi pārbaudīta, nedrīkst pārsniegt no ±2% līdz ±3% no noietās distances. Atsevišķos gadījumos šī kļūda ir pat lielāka, sevišķi tad, ja korekcija noteikta sen un ja pārgājiena laikā ir blakus faktori (vējš, straume, kurus grūti noteikt), kas iespaido kuģa ātrumu attiecībā pret <a href="/wiki/Oke%C4%81na_dibens" title="Okeāna dibens">jūras dibenu</a>, vai arī, ja ātrumu un noieto distanci aprēķina pēc mašīnu apgriezienu skaita un laika. Lagas korekcija ar laiku var mainīties. </p><p>Ja nebūs kļūdas kompasa kopizlabojumā un laga rādīs absolūti precīzi, tad, stūrējot kuģi pēc aprēķinātā kompasa kursa un noieto distanci aprēķinot pēc lagas nolasījumu starpībām, kuģis patiešām nonāks uz kartes uznestajā lagrēķina punktā. Pieņemot kļūdu kompasa kopizlabojumā ±<i>ε</i> grādi, no sākuma punkta var vilkt <a href="/wiki/Stars" title="Stars">starus</a> abās pusēs iepriekš uznestajai līnijai, pa kuru kuģim būtu jāpārvietojas. Staru virziens atšķirsies no iepriekš uznestās līnijas virziena par <i>ε</i> <a href="/wiki/Gr%C4%81ds_(le%C5%86%C4%B7is)" title="Grāds (leņķis)">grādiem</a>. Ja lagas korekcijā kļūdu nav, pa abiem stariem atliek to pašu distanci, ko pa plānoto kuģa ceļa līniju. Var novilkt <a href="/wiki/Ri%C5%86%C4%B7a_l%C4%ABnija" title="Riņķa līnija">riņķa līnijas</a> loku ar centru atstātajā sākuma punktā un <a href="/wiki/R%C4%81diuss" title="Rādiuss">rādiusu</a>, vienlīdzīgu noietajai distancei. Šīs riņķa līnijas <a href="/wiki/Loks_(matem%C4%81tika)" title="Loks (matemātika)">loks</a> starp abiem stariem un aprēķināto lagrēķina punktu pa vidu ir lineārā kļūda lagrēķina vietā sakarā ar kļūdu kompasa kopizlabojumā. Tā kā kļūda ir samērā maza (apmēram 0,5°), tad lokus var uzskatīt par <a href="/wiki/Taisne" title="Taisne">taisnēm</a>. Riņķa līnija savam rādiusam pieskaras ar taisnu leņķi, tādēļ abpus sagaidāmajai kuģa ceļa līnijai izveidojas divi <a href="/wiki/Taisnle%C5%86%C4%B7a_trijst%C5%ABris" title="Taisnleņķa trijstūris">taisnleņķa trijstūri</a>. Attiecībā pret leņķi <i>ε</i> var rakstīt: </p><p><span class="mwe-math-element"><span class="mwe-math-mathml-inline mwe-math-mathml-a11y" style="display: none;"><math xmlns="http://www.w3.org/1998/Math/MathML" alttext="{\displaystyle sin\varepsilon ={\frac {\eta }{S}}}"> <semantics> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mstyle displaystyle="true" scriptlevel="0"> <mi>s</mi> <mi>i</mi> <mi>n</mi> <mi>ε</mi> <mo>=</mo> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mfrac> <mi>η</mi> <mi>S</mi> </mfrac> </mrow> </mstyle> </mrow> <annotation encoding="application/x-tex">{\displaystyle sin\varepsilon ={\frac {\eta }{S}}}</annotation> </semantics> </math></span><img src="https://wikimedia.org/api/rest_v1/media/math/render/svg/b46a8a4b5e53eddb4a27ee07145e827e4ab82abb" class="mwe-math-fallback-image-inline mw-invert skin-invert" aria-hidden="true" style="vertical-align: -2.005ex; width:9.805ex; height:5.009ex;" alt="{\displaystyle sin\varepsilon ={\frac {\eta }{S}}}"></span>, </p><p>no kurienes </p><p><span class="mwe-math-element"><span class="mwe-math-mathml-inline mwe-math-mathml-a11y" style="display: none;"><math xmlns="http://www.w3.org/1998/Math/MathML" alttext="{\displaystyle \eta =S\cdot sin\varepsilon }"> <semantics> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mstyle displaystyle="true" scriptlevel="0"> <mi>η</mi> <mo>=</mo> <mi>S</mi> <mo>⋅</mo> <mi>s</mi> <mi>i</mi> <mi>n</mi> <mi>ε</mi> </mstyle> </mrow> <annotation encoding="application/x-tex">{\displaystyle \eta =S\cdot sin\varepsilon }</annotation> </semantics> </math></span><img src="https://wikimedia.org/api/rest_v1/media/math/render/svg/54fcb95b7c9f56d4e386b84ffb4d7c217bf05684" class="mwe-math-fallback-image-inline mw-invert skin-invert" aria-hidden="true" style="vertical-align: -0.838ex; width:11.817ex; height:2.676ex;" alt="{\displaystyle \eta =S\cdot sin\varepsilon }"></span>. </p><p>Tā kā pie maziem <a href="/wiki/Le%C5%86%C4%B7is" title="Leņķis">leņķiem</a> (apmēram līdz 5°) var pieņemt, ka <i>sinε=ε</i>, t.i., vienlīdzīgs lokam, tad </p><p><span class="mwe-math-element"><span class="mwe-math-mathml-inline mwe-math-mathml-a11y" style="display: none;"><math xmlns="http://www.w3.org/1998/Math/MathML" alttext="{\displaystyle \eta =S\cdot \varepsilon }"> <semantics> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mstyle displaystyle="true" scriptlevel="0"> <mi>η</mi> <mo>=</mo> <mi>S</mi> <mo>⋅</mo> <mi>ε</mi> </mstyle> </mrow> <annotation encoding="application/x-tex">{\displaystyle \eta =S\cdot \varepsilon }</annotation> </semantics> </math></span><img src="https://wikimedia.org/api/rest_v1/media/math/render/svg/82f5404785b841fb9a0c5d17c7126ecdcca98640" class="mwe-math-fallback-image-inline mw-invert skin-invert" aria-hidden="true" style="vertical-align: -0.838ex; width:8.53ex; height:2.676ex;" alt="{\displaystyle \eta =S\cdot \varepsilon }"></span>. </p><p>Ja <i>ε</i> izsaka grādos, tad </p><p><span class="mwe-math-element"><span class="mwe-math-mathml-inline mwe-math-mathml-a11y" style="display: none;"><math xmlns="http://www.w3.org/1998/Math/MathML" alttext="{\displaystyle \eta ={\frac {S\cdot \varepsilon }{57,3}}}"> <semantics> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mstyle displaystyle="true" scriptlevel="0"> <mi>η</mi> <mo>=</mo> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mfrac> <mrow> <mi>S</mi> <mo>⋅</mo> <mi>ε</mi> </mrow> <mrow> <mn>57</mn> <mo>,</mo> <mn>3</mn> </mrow> </mfrac> </mrow> </mstyle> </mrow> <annotation encoding="application/x-tex">{\displaystyle \eta ={\frac {S\cdot \varepsilon }{57,3}}}</annotation> </semantics> </math></span><img src="https://wikimedia.org/api/rest_v1/media/math/render/svg/8e7a4da81b6c671734630b3ad09ccc9fa56275e5" class="mwe-math-fallback-image-inline mw-invert skin-invert" aria-hidden="true" style="vertical-align: -2.338ex; width:9.625ex; height:5.843ex;" alt="{\displaystyle \eta ={\frac {S\cdot \varepsilon }{57,3}}}"></span>, </p><p>kur <i>η</i> - <a href="/wiki/J%C5%ABdze" title="Jūdze">jūdžu</a> skaits, par cik kuģis varētu būt novirzījies no pareizā lagrēķina punkta vienā vai otrā virzienā; <i>S</i> - kuģa veiktā distance (jūras jūdzēs); <i>ε</i> - varbūtējā kļūda kompasa kopizlabojumā (grādos). </p><p>Ja kļūdas kompasa kopizlabojumā nav, bet ir kļūda lagas korekcijā, kuģa atrašanās vieta būs nobīdīta no aprēķinātās lagrēķina vietas pa sagaidāmo kuģa ceļa līniju uz priekšu vai atpakaļ. Kļūdu lagas korekcijā izsaka <a href="/wiki/Procents" title="Procents">procentos</a> vai ar koeficientu <i>K<sub>l</sub></i>. Kļūdas lielumu aprēķina, izmantojot šādu sakarību: </p><p><span class="mwe-math-element"><span class="mwe-math-mathml-inline mwe-math-mathml-a11y" style="display: none;"><math xmlns="http://www.w3.org/1998/Math/MathML" alttext="{\displaystyle \mu ={\frac {S\cdot \omega }{100}}}"> <semantics> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mstyle displaystyle="true" scriptlevel="0"> <mi>μ</mi> <mo>=</mo> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mfrac> <mrow> <mi>S</mi> <mo>⋅</mo> <mi>ω</mi> </mrow> <mn>100</mn> </mfrac> </mrow> </mstyle> </mrow> <annotation encoding="application/x-tex">{\displaystyle \mu ={\frac {S\cdot \omega }{100}}}</annotation> </semantics> </math></span><img src="https://wikimedia.org/api/rest_v1/media/math/render/svg/c89e19a269e8258c8993f3d2ba6f7024ba4e827c" class="mwe-math-fallback-image-inline mw-invert skin-invert" aria-hidden="true" style="vertical-align: -1.838ex; width:9.96ex; height:5.343ex;" alt="{\displaystyle \mu ={\frac {S\cdot \omega }{100}}}"></span>, </p><p>kur <i>μ</i> - kļūdas lielums (izteikts jūras jūdzēs atbilstoši dotajam pārgājienam); <i>S</i> - distance, ko kuģis veicis (jūras jūdzēs); <i>ω</i> - kļūda lagas korekcijā (procentos). </p> <figure class="mw-halign-right" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:APN2002-figure705.png" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/19/APN2002-figure705.png/400px-APN2002-figure705.png" decoding="async" width="400" height="131" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/19/APN2002-figure705.png/600px-APN2002-figure705.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/19/APN2002-figure705.png/800px-APN2002-figure705.png 2x" data-file-width="1041" data-file-height="340" /></a><figcaption>Kļūdas rādiusa pieaugšana atkarībā no noietās distances.</figcaption></figure> <p>Tā kā abas kļūdas (kompasa kopizlabojumā un lagas korekcijā) var būt vienlaicīgi, tad īstā kuģa atrašanās vieta ir kaut kāda <a href="/wiki/Laukums" title="Laukums">laukuma</a> iekšpusē. Šo laukumu ierobežo četri punkti, kurus iegūst, kombinējot šādas maksimālās kopizlabojuma un lagas korekcijas kļūdas: -<i>ε</i> un -<i>ω</i>; -<i>ε</i> un +<i>ω</i>; +<i>ε</i> un +<i>ω</i>; +<i>ε</i> un -<i>ω</i>. Vislielākā novirze no uznestā lagrēķina punkta ir tad, kad varbūtējā kļūda kompasa kopizlabojumā ir pozitīva vai negatīva, bet kļūda lagas korekcijā ir pozitīva. Šī novirze ir hipotenūza taisnleņķa trijstūrim, kura katetes veido lineāro kļūdu kompasa kopizlabojumā un lineāro kļūdu lagas korekcijā. Novirzi var noteikt, izmantojot <a href="/wiki/Pitagora_teor%C4%93ma" title="Pitagora teorēma">Pitagora teorēmu</a>: </p><p><span class="mwe-math-element"><span class="mwe-math-mathml-inline mwe-math-mathml-a11y" style="display: none;"><math xmlns="http://www.w3.org/1998/Math/MathML" alttext="{\displaystyle r={\sqrt {\eta ^{2}+\mu ^{2}}}}"> <semantics> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mstyle displaystyle="true" scriptlevel="0"> <mi>r</mi> <mo>=</mo> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <msqrt> <msup> <mi>η</mi> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mn>2</mn> </mrow> </msup> <mo>+</mo> <msup> <mi>μ</mi> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mn>2</mn> </mrow> </msup> </msqrt> </mrow> </mstyle> </mrow> <annotation encoding="application/x-tex">{\displaystyle r={\sqrt {\eta ^{2}+\mu ^{2}}}}</annotation> </semantics> </math></span><img src="https://wikimedia.org/api/rest_v1/media/math/render/svg/0f2510d3eeaa7d12c6c0753dfd829bffd468b2cc" class="mwe-math-fallback-image-inline mw-invert skin-invert" aria-hidden="true" style="vertical-align: -1.671ex; width:13.995ex; height:4.843ex;" alt="{\displaystyle r={\sqrt {\eta ^{2}+\mu ^{2}}}}"></span>. </p><p>Vienkāršības labad pieņem, ka patiesā kuģa vieta atrodas kaut kur <a href="/wiki/Ri%C5%86%C4%B7is" title="Riņķis">riņķa</a> laukumā ar rādiusu <i>r</i>. Varbūtējās kuģa vietas aprēķinu izmanto, tuvojoties <a href="/wiki/Krasts" title="Krasts">krastam</a> un navigācijas ziņā šķēršļotām vietām. Kad riņķa rādiuss aprēķināts un riņķis novilkts, abās pusēs riņķim paralēli kursa līnijai velk pieskares un tālāk pieņem, ka kuģis pārvietojas tā dabūtajā joslā. Jāraugās, lai šī josla neskar bīstamas vietas. Tas nepieciešams līdz nākamajai observācijai, kad noskaidrosies kuģa patiesā atrašanās vieta. </p><p>Kļūda lagrēķina vietā, kas rodas no kompasa kopizlabojuma un lagas korekcijas kļūdām, pieaug proporcionāli noietajai distancei, bet kļūda lagrēķina vietā, kas rodas no straumes un vēja iedarbības nepilnīgas zināšanas, pieaug proporcionāli laikam, kādā šie elementi iedarbojas uz kuģi. Jo ilgāk kuģis jūrā, jo lielāka kļūda.<sup id="cite_ref-9" class="reference"><a href="#cite_note-9"><span class="cite-bracket">[</span>9<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Kuģa_vietas_noteikšana_piekrastē"><span id="Ku.C4.A3a_vietas_noteik.C5.A1ana_piekrast.C4.93"></span>Kuģa vietas noteikšana piekrastē</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=7" title="Labot sadaļu: Kuģa vietas noteikšana piekrastē" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=7" title="Labot sadaļas vikikodu: Kuģa vietas noteikšana piekrastē"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Divi_horizontālie_leņķi"><span id="Divi_horizont.C4.81lie_le.C5.86.C4.B7i"></span>Divi horizontālie leņķi</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=8" title="Labot sadaļu: Divi horizontālie leņķi" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=8" title="Labot sadaļas vikikodu: Divi horizontālie leņķi"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure class="mw-default-size mw-halign-right" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Inscribed_angles.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/ad/Inscribed_angles.svg/220px-Inscribed_angles.svg.png" decoding="async" width="220" height="219" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/ad/Inscribed_angles.svg/330px-Inscribed_angles.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/ad/Inscribed_angles.svg/440px-Inscribed_angles.svg.png 2x" data-file-width="592" data-file-height="589" /></a><figcaption>Centrālais leņķis ir divas reizes lielāks par ievilkto leņķi, ja tie abi balstās uz vienu loku.</figcaption></figure> <p>Ja ir redzami divi krasta priekšmeti, kuri uznesti uz kartes, tad var izmērīt horizontālo <a href="/wiki/Le%C5%86%C4%B7is" title="Leņķis">leņķi</a> starp tiem izmantojot sekstantu. Izmērītais horizontālais leņķis ir ievilktais leņķis riņķa līnijai, kura iet caur kuģa atrašanās vietu un abiem krasta orientieriem. Ievilktie leņķi, kuri balstās uz tā paša <a href="/wiki/Loks_(matem%C4%81tika)" title="Loks (matemātika)">loka</a> (AB) ir vienādi. Tātad riņķa līnija ir pozīciju līnija, uz kuras kaut kur jāatrodas kuģim. Nepieciešams šo pozīciju līniju uznest uz kartes. Lai to izdarītu, jāatrod riņķa līnijas centrs. </p><p>Riņķa līnijas centrālais leņķis ir divas reizes lielāks par ievilkto leņķi, ja tie balstās uz vienu un to pašu loku. Trijstūris ABO ir vienādsānu, jo sāni OA un OB ir vienādi (tie ir rādiusi). Trijstūra visu leņķu summa ir 180° Leņķus ABO un BAO aprēķina sekojoši: </p><p><span class="mwe-math-element"><span class="mwe-math-mathml-inline mwe-math-mathml-a11y" style="display: none;"><math xmlns="http://www.w3.org/1998/Math/MathML" alttext="{\displaystyle \angle ABO=\angle BAO={\frac {180^{\circ }-\angle BOA}{2}}={\frac {180^{\circ }-(2\cdot \alpha )}{2}}=90^{\circ }-\alpha }"> <semantics> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mstyle displaystyle="true" scriptlevel="0"> <mi mathvariant="normal">∠</mi> <mi>A</mi> <mi>B</mi> <mi>O</mi> <mo>=</mo> <mi mathvariant="normal">∠</mi> <mi>B</mi> <mi>A</mi> <mi>O</mi> <mo>=</mo> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mfrac> <mrow> <msup> <mn>180</mn> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mo>∘</mo> </mrow> </msup> <mo>−</mo> <mi mathvariant="normal">∠</mi> <mi>B</mi> <mi>O</mi> <mi>A</mi> </mrow> <mn>2</mn> </mfrac> </mrow> <mo>=</mo> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mfrac> <mrow> <msup> <mn>180</mn> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mo>∘</mo> </mrow> </msup> <mo>−</mo> <mo stretchy="false">(</mo> <mn>2</mn> <mo>⋅</mo> <mi>α</mi> <mo stretchy="false">)</mo> </mrow> <mn>2</mn> </mfrac> </mrow> <mo>=</mo> <msup> <mn>90</mn> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mo>∘</mo> </mrow> </msup> <mo>−</mo> <mi>α</mi> </mstyle> </mrow> <annotation encoding="application/x-tex">{\displaystyle \angle ABO=\angle BAO={\frac {180^{\circ }-\angle BOA}{2}}={\frac {180^{\circ }-(2\cdot \alpha )}{2}}=90^{\circ }-\alpha }</annotation> </semantics> </math></span><img src="https://wikimedia.org/api/rest_v1/media/math/render/svg/54eba6c8eba434d6f251efaf44af820afd82da56" class="mwe-math-fallback-image-inline mw-invert skin-invert" aria-hidden="true" style="vertical-align: -1.838ex; width:63.551ex; height:5.676ex;" alt="{\displaystyle \angle ABO=\angle BAO={\frac {180^{\circ }-\angle BOA}{2}}={\frac {180^{\circ }-(2\cdot \alpha )}{2}}=90^{\circ }-\alpha }"></span>, </p><p>kur <i>α</i> - izmērītais horizontālais leņķis. </p><p>Lai atliktu uz navigācijas kartes pozīciju riņķa līniju, savieno ar taisnu <a href="/wiki/L%C4%ABnija" title="Līnija">līniju</a> abus krasta objektus. Tad pie abiem objektiem atliek leņķus ABO un BAO. Tur, kur krustojas iegūtās līnijas, būs riņķa līnijas centrs. Tad uzvelk riņķa līniju ar rādiusu, vienlīdzīgu attālumam līdz krasta objektam. </p><p>Ja izmērītais horizontālais leņķis ir lielāks par 90°, tad novērotājs atrodas riņķa mazākajā segmentā. Šajā gadījumā leņķu lielumu, ko atlikt pie krasta orientieriem, iegūst, no horizontālā leņķa atņemot 90°. Riņķa centrs atrodas pretējā pusē <a href="/wiki/Horda_(matem%C4%81tika)" title="Horda (matemātika)">hordai</a>, skatoties no novērotāja vietas. </p><p>Ar vienu pozīciju riņķa līniju, kas iegūta, izmērot vienu horizontālo leņķi starp diviem krasta objektiem, nepietiek kuģa vietas noteikšanai. Ir vajadzīga otra pozīciju riņķa līnija, kas iegūta, izmantojot otru horizontālo leņķi starp citu krasta orientieru pāri. Tātad pavisam nepieciešami <a href="/wiki/3_(skaitlis)" title="3 (skaitlis)">trīs</a> krasta orientieri. Abas riņķa līnijas krustosies divos punktos. Viens no tiem atrodas krastā vai tālu no lagrēķina vietas. Otrā, tuvākajā punktā, ir kuģa atrašanās vieta. No šī punkta atsāk grafisko lagrēķinu.<sup id="cite_ref-10" class="reference"><a href="#cite_note-10"><span class="cite-bracket">[</span>10<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>Pozīcijas atlikšanai uz kartes var izmantot stūrmaņa instrumentu - protraktoru. Būtībā tie ir trīs <a href="/wiki/Line%C4%81ls" title="Lineāls">lineāli</a> ar kopēju sākuma punktu. Katru lineālu pāri iestāda leņķī, kas vienāds ar izmērīto. Pēc tam katru lineālu uz kartes savieno ar tam atbilstošo krasta orientieri. Centrā būs kuģa atrašanās vieta. Dažreiz izmanto pauspapīru. Uz tā ar transportieri konstruē trīs starus ar kopēju sākuma punktu. Dabā izmērītie leņķi atbilst leņķiem starp attiecīgajiem stariem uz papīra. Tad katru staru savieno ar tam atbilstošo krasta orientieri uz kartes. Caur sākuma punktu izdur <a href="/wiki/Cirkulis" title="Cirkulis">cirkuļa</a> adatu, lai atzīmētu kuģa atrašanās vietu uz kartes. </p> <div class="mw-heading mw-heading4"><h4 id="Precizitāte_2"><span id="Precizit.C4.81te_2"></span>Precizitāte</h4><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=9" title="Labot sadaļu: Precizitāte" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=9" title="Labot sadaļas vikikodu: Precizitāte"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Neviens no paņēmieniem, kurus pielieto <a href="/wiki/J%C5%ABrniec%C4%ABbas_astronomija" title="Jūrniecības astronomija">jūrniecības astronomijā</a> vai vizuālajās krasta priekšmetu observācijās, lai noteiktu kuģa vietu, nedod tik precīzu rezultātu kā paņēmiens pēc diviem horizontālajiem leņķiem. Pēc šī paņēmiena dabūto rezultātu neiespaido ne straume, ne kompasa kopizlabojuma kļūda, ne arī kādas citas pastāvīga rakstura kļūdas. </p><p>Veicot horizontālo leņķu mērīšanu, var izmērīt <a href="/wiki/Kompass" title="Kompass">kompasa</a> peilējumu pret kādu no trim priekšmetiem. Kompasa peilējums (<i>KP</i>) ir leņķis pie kompasa rozes centra no kompasa meridiāna <i>N<sub>k</sub></i> gala līdz virzienam uz doto priekšmetu. Pēc kuģa vietas noteikšanas uz kartes izmēra īsto peilējumu pret to pašu priekšmetu. Par īsto peilējumu (<i>IP</i>) sauc leņķi pie kompasa rozes centra, skaitot no īstā <a href="/wiki/Meridi%C4%81ns" title="Meridiāns">meridiāna</a> <i>N<sub>i</sub></i> gala līdz virzienam uz doto priekšmetu, no <i>N<sub>i</sub></i> caur <i>O<sup>st</sup></i> vai pulksteņa rādītāja gaitas virzienā. Šos abus lielumus saista izteiksme: </p><p><span class="mwe-math-element"><span class="mwe-math-mathml-inline mwe-math-mathml-a11y" style="display: none;"><math xmlns="http://www.w3.org/1998/Math/MathML" alttext="{\displaystyle IP=IK+\Delta K}"> <semantics> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mstyle displaystyle="true" scriptlevel="0"> <mi>I</mi> <mi>P</mi> <mo>=</mo> <mi>I</mi> <mi>K</mi> <mo>+</mo> <mi mathvariant="normal">Δ</mi> <mi>K</mi> </mstyle> </mrow> <annotation encoding="application/x-tex">{\displaystyle IP=IK+\Delta K}</annotation> </semantics> </math></span><img src="https://wikimedia.org/api/rest_v1/media/math/render/svg/a5e2fa9cac5d1227287dae29d1ea287a7832b42e" class="mwe-math-fallback-image-inline mw-invert skin-invert" aria-hidden="true" style="vertical-align: -0.505ex; width:16.096ex; height:2.343ex;" alt="{\displaystyle IP=IK+\Delta K}"></span>, </p><p>kur <i>ΔK</i> - kompasa kopizlabojums. </p><p>Tātad, zinot kompasa un īsto peilējumu pret vienu no priekšmetiem, var aprēķināt kompasa kopizlabojumu. Horizontālo <a href="/wiki/Le%C5%86%C4%B7is" title="Leņķis">leņķi</a> var iegūt arī ar kompasu izmērot peilējumus pret diviem priekšmetiem un pēc tam atņemot no lielākā peilējuma mazāko. Kļūda kompasa kopizlabojumā iegūto horizontālo leņķi neietekmē, jo vienādā apjomā palielina vai samazina abus peilējumus. Ar sekstantu izmērīto divu leņķu vietā var izmantot trīs kompasa peilējumus. Horizontālos leņķus iegūst no peilējumu <a href="/wiki/At%C5%86em%C5%A1ana" title="Atņemšana">starpībām</a>. Tādā veidā uzreiz ir iegūti kompasa peilējumi vēlākam kompasa kopizlabojuma aprēķinam. </p><p>Divu horizontālo leņķu metodi nevar izmantot tad, ja trīs krasta priekšmeti un kuģa vieta atrodas uz vienas riņķa līnijas. Tad abas pozīciju riņķa līnijas nevis krustojas, bet sakrīt. Kuģa atrašanās vieta ir precīzāka, ja abas riņķa līnijas krustojas <a href="/wiki/90_(skaitlis)" title="90 (skaitlis)">90°</a> tuvā leņķī.<sup id="cite_ref-11" class="reference"><a href="#cite_note-11"><span class="cite-bracket">[</span>11<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Trīs_peilējumi"><span id="Tr.C4.ABs_peil.C4.93jumi"></span>Trīs peilējumi</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=10" title="Labot sadaļu: Trīs peilējumi" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=10" title="Labot sadaļas vikikodu: Trīs peilējumi"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure class="mw-default-size mw-halign-right" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Visual-fix-by-three-bearings.png" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/dd/Visual-fix-by-three-bearings.png/220px-Visual-fix-by-three-bearings.png" decoding="async" width="220" height="161" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/dd/Visual-fix-by-three-bearings.png/330px-Visual-fix-by-three-bearings.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/dd/Visual-fix-by-three-bearings.png/440px-Visual-fix-by-three-bearings.png 2x" data-file-width="629" data-file-height="460" /></a><figcaption>Kuģa vietas noteikšana ar trīs peilējumiem.</figcaption></figure> <p>Par <a href="/wiki/Fizik%C4%81ls_%C4%B7ermenis" title="Fizikāls ķermenis">priekšmeta</a> kompasa peilējumu (<i>KP</i>) sauc leņķi pie kompasa rozes centra no kompasa meridiāna <i>N<sub>k</sub></i> gala līdz virzienam uz doto priekšmetu. Īsto peilējumu, kas ir leņķis pie kompasa rozes centra, skaitot no ģeogrāfiskā jeb īstā meridiāna <i>N<sub>i</sub></i> gala līdz virzienam uz doto priekšmetu, no <i>N<sub>i</sub></i> caur <i>O<sup>st</sup></i> vai pulksteņa rādītāja gaitas virzienā, ar kompasa peilējumu saista sakarība: </p><p><span class="mwe-math-element"><span class="mwe-math-mathml-inline mwe-math-mathml-a11y" style="display: none;"><math xmlns="http://www.w3.org/1998/Math/MathML" alttext="{\displaystyle IP=IK+\Delta K}"> <semantics> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mstyle displaystyle="true" scriptlevel="0"> <mi>I</mi> <mi>P</mi> <mo>=</mo> <mi>I</mi> <mi>K</mi> <mo>+</mo> <mi mathvariant="normal">Δ</mi> <mi>K</mi> </mstyle> </mrow> <annotation encoding="application/x-tex">{\displaystyle IP=IK+\Delta K}</annotation> </semantics> </math></span><img src="https://wikimedia.org/api/rest_v1/media/math/render/svg/a5e2fa9cac5d1227287dae29d1ea287a7832b42e" class="mwe-math-fallback-image-inline mw-invert skin-invert" aria-hidden="true" style="vertical-align: -0.505ex; width:16.096ex; height:2.343ex;" alt="{\displaystyle IP=IK+\Delta K}"></span>, </p><p>kur <i>ΔK</i> - kompasa kopizlabojums. </p><p>Izmērot kompasa peilējumu pret kādu uz kartes uznestu priekšmetu, to izlabo ar kompasa kopizlabojumu un iegūst īsto peilējumu. Uz kartes pie dotā priekšmeta ar transportieri konstruē īstā peilējuma <a href="/wiki/L%C4%ABnija" title="Līnija">līniju</a> tā, lai tā šķērsotu krasta priekšmetu. Šo līniju turpina no krasta priekšmeta uz jūras pusi. Kuģis atradīsies kaut kur uz īstā peilējuma līnijas, jo no visiem līnijas punktiem krasta priekšmets redzams vienā peilējumā. </p><p>Atliekot otru īstā peilējuma līniju no cita objekta, abu līniju krustpunktā atrod <a href="/wiki/Ku%C4%A3is" title="Kuģis">kuģa</a> atrašanās vietu. Trešā īstā peilējuma līnija nepieciešama kuģa atrašanās vietas kontrolei. Ja tā ar abām iepriekšējām līnijām krustojas vienā punktā vai veidojas neliels trijstūris - vieta noteikta pareizi.<sup id="cite_ref-12" class="reference"><a href="#cite_note-12"><span class="cite-bracket">[</span>12<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading4"><h4 id="Precizitāte_3"><span id="Precizit.C4.81te_3"></span>Precizitāte</h4><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=11" title="Labot sadaļu: Precizitāte" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=11" title="Labot sadaļas vikikodu: Precizitāte"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Trīs peilējumu metode ir otra precīzākā pēc divu horizontālo leņķu metodes. Tomēr tā dod precīzu kuģa vietu tikai tad, ja visi trīs priekšmeti nopeilēti vienā un tajā pašā momentā no vienas un tās pašas kuģa atrašanās vietas. Tā kā kuģis pārvietojas starp observācijām, tad dažādu krasta priekšmetu peilējumi tiks iegūti no dažādām vietām un <a href="/wiki/Punkts_(%C4%A3eometrija)" title="Punkts (ģeometrija)">punkts</a>, kurā krustosies trīs īstā peilējuma līnijas būs nobīdīts attiecībā pret patieso kuģa atrašanās vietu. Šī paša iemesla dēļ līnijas var nekrustoties vienā punktā, bet veidot kļūdu trijstūri. </p><p>Jācenšas laika sprīdi starp peilējumiem samazināt. <a href="/wiki/Diena" title="Diena">Dienā</a> vienmēr pirmo peilē to priekšmetu, uz kuru virziens mainās lēnāk, un pēc tam tos, uz kuriem virzieni mainās arvien ātrāk. Vislēnāk peilējumi mainās tiem krasta priekšmetiem, kas redzami tuvāk kuģa diametrālajai plaknei. Visātrāk peilējumi mainās tiem priekšmetiem, kas ir tieši dvarsā (virziens taisnā leņķī pret diametrālo plakni) vai tā tuvumā. </p><p>Naktī jāņem vērā <a href="/wiki/B%C4%81ka" title="Bāka">bāku</a> uguņu raksturs. Peilēt jāsāk ar bāku, kurai ir zibšņu uguns, jo, peilējot bāku ar pastāvīgu uguni, nav jāgaida, un tā samazinās kopējais novērošanas laiks. </p><p>Kļūdu trijstūris veidojas arī gadījuma un sistemātisko kļūdu iespaidā. Gadījuma kļūdas ir mazas, tās nepārsniedz 0,5° - 0,6°. Gadījuma kļūdu iespaidā veidojas kļūdu trijstūris, kura malu garumi nepārsniedz 0,5 <a href="/wiki/J%C5%ABras_j%C5%ABdze" title="Jūras jūdze">j.j.</a> Ja trijstūris ir vienādmalu, tad kuģa atrašanās vietu pieņem trijstūra centrā. Ja trijstūris izstiepts, tad kuģa vietu pieņem tuvāk īsākajai malai, bet, ja izveidojies taisnleņķa trijstūris, tad observēto kuģa vietu pieņem tuvāk taisnajam leņķim. Ja kļūdu trijstūris ir liels, tā atsevišķas malas caurmērā garākas par 0,5 j.j., tad rūpīgi jāpārbauda iegūtie dati, atkārtoti jāpeilē, jāaprēķina un jāatliek uz kartes. Ja pēc pārbaudes trijstūris nesamazinās, tad, visticamāk, eksistē sistemātiskā kļūda. </p><p>Sistemātiskā kļūda visbiežāk izpaužas kā kļūda kompasa kopizlabojumā. Lai to novērstu, izmaina kompasa kopizlabojumu par 4 - 5°, izlabo sākumā iegūtos (peilēšana nav jāatkārto) kompasa peilējumus uz īstajiem peilējumiem, no jauna atliek uz <a href="/wiki/%C4%A2eogr%C4%81fisk%C4%81_karte" class="mw-redirect" title="Ģeogrāfiskā karte">kartes</a> un, ja rodas jauns kļūdu trijstūris, savieno attiecīgās abu kļūdu trijstūru virsotnes ar taisnēm. Jāsavieno tās virsotnes, ko veido vienu un to pašu krasta priekšmetu peilējumi. Iegūto taišņu krustpunktā ir kuģa meklētā observētā vieta. </p><p>Tāpat kā nosakot kuģa vietu pēc diviem leņķiem, arī ar šo metodi var noteikt <a href="/wiki/Kompass" title="Kompass">kompasa</a> kopizlabojumu uz dotā kursa. Šajā nolūkā uz pārgājiena kartes iegūto observēto kuģa vietu savieno ar vienu no trijiem krasta priekšmetiem un no kartes ar transportieri noņem īsto peilējumu. Salīdzinot tādā veidā iegūto īsto peilējumu ar jau esošo šī priekšmeta kompasa peilējumu, iegūst kompasa kopizlabojumu.<sup id="cite_ref-13" class="reference"><a href="#cite_note-13"><span class="cite-bracket">[</span>13<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Divi_peilējumi"><span id="Divi_peil.C4.93jumi"></span>Divi peilējumi</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=12" title="Labot sadaļu: Divi peilējumi" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=12" title="Labot sadaļas vikikodu: Divi peilējumi"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure class="mw-default-size mw-halign-right" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Rueckwaertseinschneiden_a6.png" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d4/Rueckwaertseinschneiden_a6.png/220px-Rueckwaertseinschneiden_a6.png" decoding="async" width="220" height="156" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d4/Rueckwaertseinschneiden_a6.png/330px-Rueckwaertseinschneiden_a6.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d4/Rueckwaertseinschneiden_a6.png/440px-Rueckwaertseinschneiden_a6.png 2x" data-file-width="584" data-file-height="415" /></a><figcaption>Kuģa vietas noteikšana ar diviem peilējumiem.</figcaption></figure> <p>Būtībā šis paņēmiens atšķiras no iepriekšējā paņēmiena - no kuģa vietas noteikšanas pēc triju priekšmetu peilējumiem - ar to, ka netiek ņemts vērā trešā priekšmeta peilējums. Praksē uz jūras šo paņēmienu pielieto ļoti bieži. Tas izskaidrojams ar to, ka no kuģa samērā reti vienlaicīgi redzami trīs labi izvietoti <a href="/wiki/Krasts" title="Krasts">krasta</a> priekšmeti, bet divus priekšmetus var redzēt gandrīz vienmēr.<sup id="cite_ref-14" class="reference"><a href="#cite_note-14"><span class="cite-bracket">[</span>14<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading4"><h4 id="Precizitāte_4"><span id="Precizit.C4.81te_4"></span>Precizitāte</h4><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=13" title="Labot sadaļu: Precizitāte" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=13" title="Labot sadaļas vikikodu: Precizitāte"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Precizitāte nav tik augsta kā trīs peilējumu gadījumā. Trūkst trešā peilējuma, tāpēc nevar pārliecināties par noteiktās vietas pareizību. Tāpat kā trīs peilējumu gadījumā, peilēt sāk ar to priekšmetu, kurš tuvāk diametrālajai plaknei, jo šī priekšmeta peilējums, kuģim pārvietojoties, izmainās mazāk. Ja priekšmeti novietoti <a href="/wiki/Simetrija" title="Simetrija">simetriski</a> attiecībā pret dvarsa virzienu, tad peilējumu secībai attiecībā uz kļūdas lielumu nav nozīmes. Tomēr priekšmets, kas atrodas uz priekšu no dvarsa (tuvāk kuģa priekšgalam), jāpeilē pirmais, lai observētā vieta uz kartes iznāktu tuvāk krastam, tuvāk bīstamām vietām. </p><p>Kļūdas lielumu ietekmē abu īsto peilējuma līniju krustošanās leņķis. Uz navigācijas kartes var atlikt pirmo īstā peilējuma līniju, bet no otrā priekšmeta atliek divas peilējumu līnijas - īsto un kļūdaino, kura atšķiras no īstās par pieņemtu lielumu <i>ε°</i>. Abas peilējumu līnijas no otrā priekšmeta, atšķels no pirmā priekšmeta īstā peilējuma līnijas <a href="/wiki/Nogrieznis" title="Nogrieznis">nogriezni</a>. Šis nogrieznis ir lineārā kļūda kuģa vietā. Ja peilējumu līnijas krustojas zem ļoti šaura vai ļoti plata leņķa, atšķeltais nogrieznis ir liels. Ja peilējumu līnijas krustojas zem 90° leņķa, atšķeltais nogrieznis ir mazs. Leņķim starp abu priekšmetu peilējumiem jābūt tuvu 90°, pie tam ne mazākam par 30° un ne lielākam par 150°.<sup id="cite_ref-15" class="reference"><a href="#cite_note-15"><span class="cite-bracket">[</span>15<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Viena_priekšmeta_dubultpeilējumi"><span id="Viena_priek.C5.A1meta_dubultpeil.C4.93jumi"></span>Viena priekšmeta dubultpeilējumi</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=14" title="Labot sadaļu: Viena priekšmeta dubultpeilējumi" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=14" title="Labot sadaļas vikikodu: Viena priekšmeta dubultpeilējumi"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure class="mw-default-size mw-halign-right" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Vorwaertseinschneiden_a6.png" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/99/Vorwaertseinschneiden_a6.png/220px-Vorwaertseinschneiden_a6.png" decoding="async" width="220" height="156" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/99/Vorwaertseinschneiden_a6.png/330px-Vorwaertseinschneiden_a6.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/99/Vorwaertseinschneiden_a6.png/440px-Vorwaertseinschneiden_a6.png 2x" data-file-width="584" data-file-height="415" /></a><figcaption>Kuģa vietas noteikšana pēc viena priekšmeta peilējumiem ar starpgājienu.</figcaption></figure> <p>Ja ir pieejams tikai viens priekšmets, ko peilēt, tad doto priekšmetu peilē divas reizes. Starp abiem peilējumiem ir jābūt zināmam starpgājienam, kuģim jānoiet zināma <a href="/wiki/Att%C4%81lums" title="Attālums">distance</a>, lai peilējums pret priekšmetu izmainītos robežās no 30° līdz 150°. </p><p>Nosakot kuģa vietu pēc viena priekšmeta peilējumiem ar starpgājienu, vispirms uz kartes atliek pirmo peilējumu. Pēc tam no ērtas vietas uz pirmās peilējuma līnijas atliek īsto kursu un noieto distanci laikā starp abiem peilējumiem. Ja ir vējš, ņem vērā driftes leņķi. Ja ir straume, konstruē straumes trijstūri. No atliktā <a href="/wiki/Vektors" title="Vektors">vektora</a> galapunkta vai straumes vektora galapunkta (ja bija straume), novelk pārnesto peilējuma līniju. Tai ir jābūt paralēlai sākotnējai peilējuma līnijai. Pēc tam atliek otro peilējuma līniju un tās krustpunkts ar pārnesto peilējuma līniju dod kuģa atrašanās vietu.<sup id="cite_ref-16" class="reference"><a href="#cite_note-16"><span class="cite-bracket">[</span>16<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading4"><h4 id="Precizitāte_5"><span id="Precizit.C4.81te_5"></span>Precizitāte</h4><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=15" title="Labot sadaļu: Precizitāte" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=15" title="Labot sadaļas vikikodu: Precizitāte"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Pēc dubultpeilējuma <a href="/wiki/Metode" title="Metode">metodes</a> iegūto kuģa vietu sauc par pusobservēto. Precizitāte atkarīga no gadījuma kļūdām, kļūdām kompasa kopizlabojumā (sistemātiskajām kļūdām), kļūdām starpgājienā un kļūdām straumes ātruma un virziena noteikšanā. Gadījuma kļūdas, kas rodas peilējot un atliekot īstos peilējumus uz kartes parasti ir ļoti niecīgas. </p><p>Kļūdas <a href="/wiki/Kompass" title="Kompass">kompasa</a> kopizlabojumā vienādi ietekmē kā peilējumu līniju, tā arī īstā kursa līnijas virzienus. Šī sistemātiskā kļūda var diezgan ievērojami iespaidot iegūtās vietas precizitāti. </p><p>Kļūda starpgājienā, laika sprīdī starp peilējumiem, var rasties, ja kursa līnija uz kartes atlikta nepareizā virzienā, ja kompasa kopizlabojumā ir kļūda vai nepareizs driftes leņķis <i>α</i>, vai arī nepareiza ir lagas korekcija. Pie normāliem pārgājiena apstākļiem kļūdas starpgājienā maz iespaido pusobservētās kuģa vietas precizitāti, jo laika sprīdis starp peilējumiem samērā mazs. Uz vidēji ātriem kuģiem laika sprīdis starp peilējumiem ir apmēram 30 - 40 <a href="/wiki/Min%C5%ABte" title="Minūte">minūtes</a> un starpgājiens ne vairāk kā 7 - 8 j.j. Šādos apstākļos kļūda ir apmēram 0,1 j.j. </p><p>Kļūdas, nosakot straumes ātrumu un virzienu <a href="/wiki/Laiks" title="Laiks">laika</a> sprīdī starp peilējumiem, var ievērojami ietekmēt aprēķinātās vietas precizitāti. Lineārās kļūdas lielums atkarīgs no paša straumes nonesuma lieluma starp peilējumiem. To iespējams samazināt, samazinot laiku starp peilējumiem. Tad pie pastāvīga straumes ātruma nonesums būs mazāks. To panāk, ejot ar lielāku ātrumu. Jācenšas, lai leņķis starp peilējumiem būtu tuvs 90°. Ja leņķis starp peilējumiem ir ap 0° vai 180°, tad pat niecīgs straumes nonesums vairākkārt palielinās, un, nosakot kuģa vietu, lineārā kļūda ir daudz lielāka par straumes nonesuma lielumu starp peilējumiem. </p><p>Pie tam, pat, ja straumes virzienā un nonesuma lielumā ir kļūda, kuģa vieta ir visprecīzākā, ja straumes virziens sakrīt vai ir pretējs pirmā peilējuma līnijai. Kuģa vietā vislielākā kļūda būs tad, ja straumes virziens perpendikulārs pirmā peilējuma līnijai. Pie visiem pārējiem straumes virzieniem no 0° līdz <a href="/wiki/90_(skaitlis)" title="90 (skaitlis)">90</a>° attiecībā pret pirmā peilējuma līniju, lineārā kļūda kuģa vietā mainīsies no 0 līdz maksimāli iespējamai.<sup id="cite_ref-17" class="reference"><a href="#cite_note-17"><span class="cite-bracket">[</span>17<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Bākas_atklāšanās_attālums_un_peilējums"><span id="B.C4.81kas_atkl.C4.81.C5.A1an.C4.81s_att.C4.81lums_un_peil.C4.93jums"></span>Bākas atklāšanās attālums un peilējums</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=16" title="Labot sadaļu: Bākas atklāšanās attālums un peilējums" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=16" title="Labot sadaļas vikikodu: Bākas atklāšanās attālums un peilējums"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:APN2002-figure407a.png" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fb/APN2002-figure407a.png/300px-APN2002-figure407a.png" decoding="async" width="300" height="446" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fb/APN2002-figure407a.png/450px-APN2002-figure407a.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fb/APN2002-figure407a.png/600px-APN2002-figure407a.png 2x" data-file-width="606" data-file-height="900" /></a><figcaption>Optiskās redzamības nomogramma.</figcaption></figure> <p>Tuvojoties krastam naktī, pirmā kuģa atrašanās vieta bieži var tikt noteikta, peilējot bāku tās uguns atklāšanās brīdi. Pie labas redzamības var novērot bākas stara atspulgu pie <a href="/wiki/Horizonts" title="Horizonts">horizonta</a> labu brīdi, pirms tā parādās uz horizonta. Ja bāku nopeilē brīdī, kad parādās tās zibsnis, kuģa atrašanās vieta būs īstā peilējuma līnijas un bākas atklāšanās attāluma krustpunktā. Bākas atklāšanās attālumu aprēķina izmantojot šādu sakarību: </p><p><span class="mwe-math-element"><span class="mwe-math-mathml-inline mwe-math-mathml-a11y" style="display: none;"><math xmlns="http://www.w3.org/1998/Math/MathML" alttext="{\displaystyle D=2.08({\sqrt {H}}+{\sqrt {h}})}"> <semantics> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mstyle displaystyle="true" scriptlevel="0"> <mi>D</mi> <mo>=</mo> <mn>2.08</mn> <mo stretchy="false">(</mo> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <msqrt> <mi>H</mi> </msqrt> </mrow> <mo>+</mo> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <msqrt> <mi>h</mi> </msqrt> </mrow> <mo stretchy="false">)</mo> </mstyle> </mrow> <annotation encoding="application/x-tex">{\displaystyle D=2.08({\sqrt {H}}+{\sqrt {h}})}</annotation> </semantics> </math></span><img src="https://wikimedia.org/api/rest_v1/media/math/render/svg/f1a562478513c0a944668a11c52e26b02bfac4c4" class="mwe-math-fallback-image-inline mw-invert skin-invert" aria-hidden="true" style="vertical-align: -0.838ex; width:21.081ex; height:3.176ex;" alt="{\displaystyle D=2.08({\sqrt {H}}+{\sqrt {h}})}"></span>, </p><p>kur <i>D</i> - atklāšanās attālums jūras jūdzēs; <i>H</i> - uguns augstums metros un <i>h</i> - novērotāja <a href="/wiki/Acs" title="Acs">acu</a> augstums metros.<sup id="cite_ref-18" class="reference"><a href="#cite_note-18"><span class="cite-bracket">[</span>18<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>Attālums, kas iegūts izmantojot augstāk minēto sakarību, ir <a href="/wiki/%C4%A2eogr%C4%81fija" title="Ģeogrāfija">ģeogrāfiskais</a> redzamības attālums. Uguns augstumu iegūst no uguņu un zīmju grāmatām. Ģeogrāfisko redzamības attālumu izmanto dienā. Tumsā uguns redzamība atkarīga ne tikai no tās augstuma un novērotāja acu augstuma, bet arī no gaismas avota spēcīguma, bākas agregāta uzbūves un uguns krāsas. Uguns redzamības attālumu tumsā, pie meteoroloģiskās redzamības attāluma 10 j.j., sauc par nominālo redzamības attālumu. Ja nominālais redzamības attālums ir mazāks par ģeogrāfisko, tad uz kartēm un uguņu un zīmju grāmatās norāda nominālo redzamības attālumu. </p><p>Ja meteoroloģiskais redzamības attālums atšķiras no 10 j.j., tad jāizmanto optiskais redzamības attālums, kuru iegūst, izmantojot uguņu un zīmju grāmatā ievietoto nomogrammu. Ar tās palīdzību, zinot bākas nominālo redzamības attālumu vai gaismas stiprumu <a href="/wiki/Kandela" title="Kandela">kandelās</a> un faktisko meteoroloģisko redzamības attālumu, iegūst optisko redzamības attālumu. Nominālais redzamības attālums un gaismas avota stiprums kandelās dots uguņu un zīmju grāmatās pie attiecīgās bākas. </p><p>Attālumu, kādā ar neapbruņotu aci ierauga neapgaismotus objektus, sauc par <a href="/wiki/Meteorolo%C4%A3ija" title="Meteoroloģija">meteoroloģisko</a> redzamības attālumu. To var noteikt izmērot ar radaru attālumu līdz kuģim, kuru ar neapbruņotu aci redz iznirstam no miglas.<sup id="cite_ref-19" class="reference"><a href="#cite_note-19"><span class="cite-bracket">[</span>19<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading4"><h4 id="Precizitāte_6"><span id="Precizit.C4.81te_6"></span>Precizitāte</h4><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=17" title="Labot sadaļu: Precizitāte" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=17" title="Labot sadaļas vikikodu: Precizitāte"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Metodes precizitāte zema. Bākas atklāšanās attāluma izteiksmē lietots vidējais Zemes <a href="/wiki/Gaismas_lau%C5%A1ana" title="Gaismas laušana">refrakcijas</a> koeficients, kurš var atšķirties no faktiskā. Optisko redzamības attālumu jūtami iespaido meteoroloģiskie apstākļi. Gaismas plūsmu absorbē ūdens saturs atmosfērā, bet sīkās matērijas daļiņas gaismu izkliedē un padara to vājāku. Optiskais redzamības attālums sevišķi strauji izmainās pie maziem acu augstumiem. </p><p>Zibšņu un krāsaino uguņu redzamība vēl ir atkarīga no zibšņu ilguma un uguns krāsas.<sup id="cite_ref-20" class="reference"><a href="#cite_note-20"><span class="cite-bracket">[</span>20<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Bez tam, pat neliela kļūda peilējumā pie lielām distancēm dod ievērojamu kļūdu pozīcijā. <a href="/wiki/Pl%C5%ABdmai%C5%86as" title="Plūdmaiņas">Paisuma un bēguma</a> parādības ietekmē uguņu augstumu. Neskatoties uz visu augstāk minēto, bākas atklāšanās attālumu un peilējumu var izmantot kā pirmo kuģa atrašanās vietas noteikšanas paņēmienu, tuvojoties krastam. Tā kā kuģis atrodas lielā dziļumā, salīdzinoši tālu no piekrastes navigācijas šķēršļiem, precizitāte nav pārāk būtiska. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Vertikālais_leņķis_un_peilējums"><span id="Vertik.C4.81lais_le.C5.86.C4.B7is_un_peil.C4.93jums"></span>Vertikālais leņķis un peilējums</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=18" title="Labot sadaļu: Vertikālais leņķis un peilējums" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=18" title="Labot sadaļas vikikodu: Vertikālais leņķis un peilējums"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure class="mw-default-size mw-halign-right" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Elevation_angle_0.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b4/Elevation_angle_0.svg/220px-Elevation_angle_0.svg.png" decoding="async" width="220" height="115" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b4/Elevation_angle_0.svg/330px-Elevation_angle_0.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b4/Elevation_angle_0.svg/440px-Elevation_angle_0.svg.png 2x" data-file-width="883" data-file-height="463" /></a><figcaption>Distances noteikšana pēc vertikālā leņķa.</figcaption></figure> <p>Izmērot leņķi starp vertikāla objekta augšu vai <a href="/wiki/Kalns" title="Kalns">kalna</a> virsotni ar zināmu augstumu un krasta līniju, var iegūt distanci no šī objekta. Distances un peilējuma krustpunktā ir kuģa atrašanās vieta. Vertikālā leņķa izmērīšanai izmanto sekstantu. Objekta ar zināmu augstumu vertikālais leņķis ir atkarīgs no distances līdz objektam. Novērotāja acu augstumu var neņemt vērā. Taisnleņķa trijstūrī leņķi pie krasta pieņem par taisnu. Distanci iegūst izmantojot sekojošu izteiksmi: </p><p><span class="mwe-math-element"><span class="mwe-math-mathml-inline mwe-math-mathml-a11y" style="display: none;"><math xmlns="http://www.w3.org/1998/Math/MathML" alttext="{\displaystyle e=h\cdot ctg\varphi }"> <semantics> <mrow class="MJX-TeXAtom-ORD"> <mstyle displaystyle="true" scriptlevel="0"> <mi>e</mi> <mo>=</mo> <mi>h</mi> <mo>⋅</mo> <mi>c</mi> <mi>t</mi> <mi>g</mi> <mi>φ</mi> </mstyle> </mrow> <annotation encoding="application/x-tex">{\displaystyle e=h\cdot ctg\varphi }</annotation> </semantics> </math></span><img src="https://wikimedia.org/api/rest_v1/media/math/render/svg/577ce9671e3e11cb12cd90df8874996d8a05bb24" class="mwe-math-fallback-image-inline mw-invert skin-invert" aria-hidden="true" style="vertical-align: -0.838ex; width:11.683ex; height:2.676ex;" alt="{\displaystyle e=h\cdot ctg\varphi }"></span>, </p><p>kur <i>h</i> - objekta augstums virs jūras līmeņa, <i>e</i> - distance līdz objektam, <i>φ</i> - vertikālais leņķis. </p><p>Distanci uz kartes atliek no objekta atrašanās vietas nevis <a href="/wiki/Krasts" title="Krasts">krasta</a>.<sup id="cite_ref-21" class="reference"><a href="#cite_note-21"><span class="cite-bracket">[</span>21<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading4"><h4 id="Precizitāte_7"><span id="Precizit.C4.81te_7"></span>Precizitāte</h4><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=19" title="Labot sadaļu: Precizitāte" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=19" title="Labot sadaļas vikikodu: Precizitāte"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Vietās, kur ir paisums un bēgums, bāku uguņu un navigācijas zīmju augstumi norādīti atbilstoši vidējam sizigiju (lielākam) paisuma līmenim. Tā kā parasti ūdens līmenis ir zemāks, tad faktiskais uguņu augstums ir lielāks nekā uguņu un zīmju grāmatās uzrādītais. Tātad arī aprēķinātā <a href="/wiki/Att%C4%81lums" title="Attālums">distance</a> izmantojot uguņu un zīmju grāmatās doto augstumu, ir mazāka nekā faktiskā distance. Parasti kļūdas iespaidā iegūtā kuģa atrašanās vieta atrodas tuvāk novērotajam objektam nekā īstenībā. Vairumā gadījumu tas ir arī tuvāk bīstamām vietām, tādēļ kļūda rada zināmu drošības joslu. </p><p>Metodi var izmantot tikai tad, ja ir redzama krasta līnija objekta pakājē. Tādēļ aprēķinātā distance nevar būt lielāka par redzamā <a href="/wiki/Horizonts" title="Horizonts">horizonta</a> attālumu. Kļūdu rada arī tas, ka acs neatrodas uz jūras līmeņa un novērotais objekts neatrodas uz krasta līnijas. Ja attālums no kuģa līdz krasta līnijai lielāks par priekšmeta virsotnes <a href="/wiki/Augstums_virs_j%C5%ABras_l%C4%ABme%C5%86a" title="Augstums virs jūras līmeņa">augstumu virs jūras līmeņa</a>, tad kļūda, ko rada acs augstums, ir mazāka par pašu acs augstumu. Savukārt, ja attālums no kuģa līdz krasta līnijai lielāks par priekšmeta virsotnes augstumu virs jūras līmeņa, turklāt, priekšmeta virsotnes augstums virs jūras līmeņa lielāks par priekšmeta attālumu no krasta līnijas, tad kļūda, ko rada novērotā objekta neatrašanās uz krasta līnijas, ir mazāka par dubultotu acs augstumu virs jūras līmeņa. Tātad kopējā kļūda, kas rodas no tā, ka acs augstums nav nulle un ka priekšmeta virsotne nesakrīt ar vertikālo līniju, kas iet caur krasta līniju, nepārsniedz trīskārtēju acs augstumu, bet tikai tādā gadījumā, ja ievēro norādīto attiecībā uz attāluma no kuģa līdz krasta līnijai, priekšmeta virsotnes augstuma virs jūras līmeņa un priekšmeta attāluma no krasta līnijas savstarpējiem lielumiem.<sup id="cite_ref-22" class="reference"><a href="#cite_note-22"><span class="cite-bracket">[</span>22<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Peilējums_un_dziļums"><span id="Peil.C4.93jums_un_dzi.C4.BCums"></span>Peilējums un dziļums</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=20" title="Labot sadaļu: Peilējums un dziļums" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=20" title="Labot sadaļas vikikodu: Peilējums un dziļums"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure class="mw-default-size mw-halign-right" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:The_Royal_Navy_during_the_Second_World_War_A1426.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/86/The_Royal_Navy_during_the_Second_World_War_A1426.jpg/220px-The_Royal_Navy_during_the_Second_World_War_A1426.jpg" decoding="async" width="220" height="166" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/86/The_Royal_Navy_during_the_Second_World_War_A1426.jpg/330px-The_Royal_Navy_during_the_Second_World_War_A1426.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/86/The_Royal_Navy_during_the_Second_World_War_A1426.jpg/440px-The_Royal_Navy_during_the_Second_World_War_A1426.jpg 2x" data-file-width="800" data-file-height="602" /></a><figcaption>Dziļuma mērīšana ar rokas loti.</figcaption></figure> <p>Viena pozīciju līnija ir peilējuma līnija, bet otra - jūras dziļums. Tā kā <a href="/wiki/J%C5%ABra" title="Jūra">jūras</a> dziļums ir ar daudz mazāku precizitāti nekā peilējums, tad iegūto kuģa vietu uzskata par aptuvenu un tā ir orientējoša. </p><p>Metodi pielieto, ja <a href="/wiki/St%C5%ABrmanis" title="Stūrmanis">kuģa vadītāja</a> rīcībā ir tikai viens priekšmets, kas labi redzams no kuģa un uznests uz pārgājiena kartes, un ja kuģa vieta jāzina nekavējoties. Pielietot viena priekšmeta dubultpeilējuma metodi nevar, jo tas prasa zināmu laiku un starpgājienu starp peilējumiem. Ja priekšmeta augstums niecīgs, nevar pielietot arī vertikālā leņķa metodi. </p><p>Nosakot kuģa vietu pēc šī paņēmiena, svarīgi, lai jūras dziļums mainītos pietiekoši strauji un vienmērīgi, Ja dziļumu mēra ar <a href="/wiki/Roka" title="Roka">rokas</a> loti, tad iespējams iegūt arī grunts paraugus, kas zināmā mērā palīdz precizēt kuģa vietu.<sup id="cite_ref-23" class="reference"><a href="#cite_note-23"><span class="cite-bracket">[</span>23<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Radara_navigācija"><span id="Radara_navig.C4.81cija"></span>Radara navigācija</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=21" title="Labot sadaļu: Radara navigācija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=21" title="Labot sadaļas vikikodu: Radara navigācija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure class="mw-default-size mw-halign-right" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:APN2002-figure811b.png" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/66/APN2002-figure811b.png/220px-APN2002-figure811b.png" decoding="async" width="220" height="244" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/66/APN2002-figure811b.png/330px-APN2002-figure811b.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/6/66/APN2002-figure811b.png 2x" data-file-width="382" data-file-height="424" /></a><figcaption>Kuģa vietas noteikšana ar radaru pēc divu priekšmetu attālumiem.</figcaption></figure> <p><a href="/wiki/J%C5%ABras_radars" class="mw-redirect" title="Jūras radars">Radars</a> dod informāciju par kuģa atrašanās vietu peilējuma un distances veidā no kāda objekta, kurš ir uznests uz kartes. Atšķirībā no vizuālajiem kuģa vietas noteikšanas paņēmieniem, ar radaru var ērti iegūt informāciju par distanci no objekta. Objekti, kuri tiek izmantoti vizuālajās observācijās, kā bākas un navigācijas zīmes, reti ir labi saskatāmi radara <a href="/wiki/Monitors" title="Monitors">ekrānā</a>. Parasti labi redzami ir zīmīgi krasta objekti, kā zemes ragi vai <a href="/wiki/Sala" title="Sala">salas</a>, kurus var identificēt uz kartes. Vienīgā navigācijai derīgā informācija uz radara ekrāna ir krasta līnija. Tālāk zemes iekšienē izvietotos objektus ir grūti identificēt. Identificēt var zemes ragus, salas, molus un atsevišķas lielas klintis. </p><p>Radara ekrānā redzamā <a href="/wiki/Krasts" title="Krasts">krasta līnija</a> var neatbilst tai, kas redzama uz kartes. Radars nevar redzēt ap stūriem. Lielā attālumā radara ekrānā redzamo krasta līniju var veidot iekšzemē izvietota <a href="/wiki/Kalnu_gr%C4%93da" title="Kalnu grēda">kalnu grēda</a>, bet īstā krasta līnija var atrasties zem radara horizonta. Uz kartes uznestā krasta līnija atbilst vidējam sizigiju (lielākam) paisuma līmenim, tādēļ rajonos, kur liela paisuma un bēguma līmeņu starpība, turklāt krasts lēzens, radarā redzamā krasta līnija var būtiski atšķirties no tās, kas redzama uz kartes. </p><p>Peilējumu ar radaru nosaka, izmantojot elektronisko peilējuma indikatoru. Angļu valodā to sauc <i>electronic bearing indicator (EBI)</i>. <i>EBI</i> būtībā ir rādiuss, kas novilkts no radara ekrāna centra. To var grozīt uz vienu vai otru pusi, bet uz ekrāna parādās <a href="/wiki/%C5%BDirokompass" title="Žirokompass">žirokompasa</a> peilējums. <i>EBI</i> novieto virs mērķa un nolasa peilējumu. Ja jānosaka peilējums atsevišķam objektam, <i>EBI</i> novieto pa vidu, savukārt, ja objekts ir saplūdis ar krasta līniju, <i>EBI</i> novieto tā, lai tā pieskartos objekta malai. Atliekot šāda objekta peilējumu uz kartes, īstā peilējuma līniju pārnes paralēli sev tā, lai tā pieskartos kartes objektam no tās pašas puses, kur pieskārās <i>EBI</i>. </p><p>Attālumu ar radaru nosaka, izmantojot mainīgā attāluma marķieri. Angļu valodā to sauc <i>variable range marker (VRM)</i>. <i>VRM</i> būtībā ir <a href="/wiki/Ri%C5%86%C4%B7a_l%C4%ABnija" title="Riņķa līnija">riņķa līnija</a> ar centru radara ekrāna centrā, kur arī atrodas kuģis. Tā rādiusu var mainīt uz vienu vai otru pusi, bet uz ekrāna parādās attālums. <i>VRM</i> novieto tā, lai tas pieskartos mērķim no kuģim tuvākās puses un nolasa attālumu. </p><p>Tā kā uz kartes jāatliek īstie peilējumi, tad ar radaru iegūto žirokompasa peilējumu jāizlabo ar žirokompasa korekciju. Precizitāti ietekmē arī tas, ka radara horizontālais stara platums ir no 0,5 līdz 2,0 grādiem liels. Tādēļ tālāk esošo mērķu forma tiek izkropļota, tos izstiepjot. Punktveida mērķis tiks parādīts kā <a href="/wiki/Elipse" title="Elipse">eliptisks</a>. Radara peilējumu precizitāte ir zemāka kā vizuālajiem. Turpretī attālums, kas iegūts ar radaru ir precīzs, to var uzreiz atlikt uz kartes. Nosakot kuģa vietu, izmanto vismaz divas pozīciju līnijas, kuras var būt īstā peilējuma līnijas vai distances dažādās kombinācijās.<sup id="cite_ref-24" class="reference"><a href="#cite_note-24"><span class="cite-bracket">[</span>24<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Izplatīts ir paņēmiens kuģa vietas noteikšanai ar radaru pēc viena priekšmeta peilējuma un distances. Izmantojot šo paņēmienu vienā laika momentā tiek iegūtas divas pozīciju līnijas, kuras krustojas zem 90° leņķa. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Paralēlais_indekss"><span id="Paral.C4.93lais_indekss"></span>Paralēlais indekss</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=22" title="Labot sadaļu: Paralēlais indekss" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=22" title="Labot sadaļas vikikodu: Paralēlais indekss"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Paralēlos indeksus lieto, ja nepieciešams pastāvīgi kontrolēt kuģa atrašanos uz iepriekš izvēlētās kuģa ceļa līnijas bez pozīcijas atlikšanas uz kartes. Bieži tos izmanto, ejot ostu vai <a href="/wiki/Kan%C4%81ls" title="Kanāls">kanālu</a> iekšienē, kad nav laika atlikt pozīciju uz kartes, bet tā ir jāzina nekavējoties. </p><p>Paralēlo indeksu lietošana prasa iepriekšēju sagatavošanos. Uz navigācijas kartes jānovelk kuģa ceļa līnija, pa kuru kuģim jāpārvietojas. Tad izvēlas kādu labu radara mērķi līnijas tuvumā, piemēram, <a href="/wiki/Klints" title="Klints">klinti</a>. Izmēra tuvāko attālumu starp klinti un novilkto kuģa ceļa līniju. </p><p>Uz radara ieslēdz paralēlā indeksa funkciju. Paralēlais indekss ir līnija, kas šķērso visu radara ekrānu. Sākumā tai ir patvaļīgs virziens un atrašanās vieta uz radara ekrāna. Pēc tam iestāda paralēlajam indeksam tādu pašu virzienu, kāds ir uz kartes novilktajai kuģa ceļa līnijai (jeb kursu - kuģa ceļš). Tad izmaina <a href="/wiki/Perpendikuls" title="Perpendikuls">perpendikula</a>, kas vilkts no radara centra pret paralēlo indeksu, lielumu, lai tas atbilstu tuvākajam attālumam starp klinti un novilkto kuģa ceļa līniju uz kartes. </p><p>Kuģis ar savu gaitu pārvietosies tuvāk klintij, sasniegs tuvāko punktu, kas atbilst izmērītajam attālumam starp klinti un kuģa ceļa līniju, un atkal attālināsies no klints. Uz radara ekrāna kuģis vienmēr paliks tā centrā, bet klints <a href="/wiki/Att%C4%93ls" title="Attēls">attēls</a> tuvosies radara centram, paies tam garām attālumā, kas vienāds izmērītajam uz kartes starp klinti un kuģa ceļa līniju, un atkal attālināsies no centra. Pie tam klints attēls pārvietosies pa iestatīto paralēlā indeksa līniju. Ja klints attēls nobīdās no paralēlā indeksa līnijas uz radara centra pusi, ir straume vai vējš, kas kuģi nes uz klints pusi. Kurss ir jākoriģē, lai klints attēls atkal atgrieztos uz paralēlā indeksa līnijas. Ja klints attēls nobīdās no paralēlā indeksa līnijas uz radara centram pretējo pusi, ir straume vai vējš, kas kuģi nes projām no klints. Kurss ir jākoriģē, lai klints attēls atkal atgrieztos uz paralēlā indeksa līnijas.<sup id="cite_ref-25" class="reference"><a href="#cite_note-25"><span class="cite-bracket">[</span>25<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Radiolokācijas_bākas"><span id="Radiolok.C4.81cijas_b.C4.81kas"></span>Radiolokācijas bākas</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=23" title="Labot sadaļu: Radiolokācijas bākas" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=23" title="Labot sadaļas vikikodu: Radiolokācijas bākas"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure class="mw-default-size mw-halign-right" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Radar_Racon_O.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/07/Radar_Racon_O.jpg/220px-Radar_Racon_O.jpg" decoding="async" width="220" height="165" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/07/Radar_Racon_O.jpg/330px-Radar_Racon_O.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/07/Radar_Racon_O.jpg/440px-Radar_Racon_O.jpg 2x" data-file-width="2048" data-file-height="1536" /></a><figcaption>Radiolokācijas bāka, atbildētāja dod signālu <i>O</i> pēc Morzes koda uz radara ekrāna.</figcaption></figure> <p>Tā kā bākas un citas navigācijas zīmes reti ir labi saskatāmas ar radaru, dažreiz uz tām uzstāda radiolokācijas bākas. Radiolokācijas bākas var būt nepārtrauktas darbības vai arī bākas atbildētājas. Nepārtrauktas darbības radiolokācijas bākas strādā bez pārtraukuma, visu laiku izstarojot radiosignālus. Ja kuģa radara antenu pagriež pret šo bāku, tad tās signālus radars uztver un uz ekrāna attēlojas vairākas gaišas svītriņas rādiusa veidā, kas izplūst no ekrāna centra uz to pusi, kur atrodas radiolokācijas bāka. Signāla virziens dos žirokompasa peilējumu uz bāku. Lai atšķirtu vienu radiolokācijas bāku no otras, to signālu raksturs ir dažāds; tās arī dažādi parādīsies uz radara ekrāna. Bāku atšķiršanai uz radara ekrāna izmanto <a href="/wiki/Morzes_kods" title="Morzes kods">Morzes kodu</a>. Tā kā signāls radara ekrānā pienāk, tiklīdz antena ir pagriezta pret radiolokācijas bāku - attālumu līdz šādām radiolokācijas bākām noteikt nevar. Angļu valodā nepārtrauktas darbības radiolokācijas bākas sauc <i>Ramark</i> (no <i>RAdar MARKer</i>). </p><p>Radiolokācijas bākas atbildētājas izstaro radiosignālu impulsus tikai tad, kad no kuģa radara uztverts <a href="/wiki/Sign%C4%81ls" title="Signāls">signāls</a>. Kad kuģa radara antena pagriezta pret šādu radiolokācijas bāku atbildētāju, tās signāli parādās uz radara ekrāna spīdošu svītriņu veidā atbilstoši attālumam līdz radiolokācijas bākai atbildētājai.<sup id="cite_ref-26" class="reference"><a href="#cite_note-26"><span class="cite-bracket">[</span>26<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Angļu valodā radiolokācijas bāku atbildētāju sauc <i>Racon</i>, kas ir saīsinājums no <i>Radar beacon</i>. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Bazimetriskā_navigācija"><span id="Bazimetrisk.C4.81_navig.C4.81cija"></span>Bazimetriskā navigācija</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=24" title="Labot sadaļu: Bazimetriskā navigācija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=24" title="Labot sadaļas vikikodu: Bazimetriskā navigācija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Kurss_un_dziļums"><span id="Kurss_un_dzi.C4.BCums"></span>Kurss un dziļums</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=25" title="Labot sadaļu: Kurss un dziļums" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=25" title="Labot sadaļas vikikodu: Kurss un dziļums"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Karte_1.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a3/Karte_1.jpg/220px-Karte_1.jpg" decoding="async" width="220" height="143" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a3/Karte_1.jpg/330px-Karte_1.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a3/Karte_1.jpg/440px-Karte_1.jpg 2x" data-file-width="1369" data-file-height="891" /></a><figcaption>Ar zīmuli parādīta kuģa ceļa līnija uz kuras atzīmēti momenti ar 20, 15 un 10 m dziļumu. Līniju pārnesot paralēli sev, var iegūt tikai vienu stāvokli, kad dziļumi sakrīt ar izobatām uz kartes.</figcaption></figure> <p>Ierobežotas redzamības apstākļos var būt gadījumi, kad vienīgā informācija, kas pieejama kuģa vadītājam, ir dziļums un kuģa pārvietošanās virziens. Abus šos elementus viegli iegūt: dziļumu izmēra ar <a href="/wiki/Eholots" title="Eholots">eholotu</a>, bet kuģa pārvietošanās virzienu (kursu) dod kompass. </p><p><a href="/wiki/Ku%C4%A3is" title="Kuģis">Kuģa</a> vietu samērā precīzi var noteikt (orientēt) krasta tuvumā tādos rajonos, kur dziļums kursa līnijas virzienā izmainās vienmērīgi, palielinās vai samazinās. Izobatas (līnijas, kuras savieno punktus ar vienādu dziļumu) zināmā mērā var uzskatīt par sava veida orientieriem. </p><p>Veicot pārgājienu <a href="/wiki/Migla" title="Migla">miglā</a>, kuģa vietas atrašanai (orientēšanai) uz kartes pielieto pauspapīru (caurspīdīgo papīru), ko attiecīgi sagatavo. Pauspapīru uzklāj uz kartes. Uz tā atzīmē lagrēķina vietu virs lagrēķina vietas uz kartes. Tad, neizkustinot papīru, novelk tuvākos meridiānus, paralēles un atkarībā no vēja un straumes - īstā kursa, ceļa driftes vai kuģa ceļa līniju. Uz novilktās kursa līnijas no lagrēķina punkta uz caurspīdīgā papīra atzīmē punktus, kuros izmērīti kartes izobatu dziļumi. Punktu attālumus no sākuma punkta aprēķina zinot laika sprīdi un kuģa ātrumu. </p><p>Pēc tam novieto pauspapīru uz kartes tā, lai uz kartes un pauspapīra novilktie meridiāni, <a href="/wiki/Paral%C4%93le" title="Paralēle">paralēles</a> un kursa līnija sakristu. Tad pa kursa līniju uzmanīgi pārbauda, vai uz pauspapīra atzīmētie dziļumi, kas nupat izmērīti, sakrīt ar izobatām, kas atzīmētas uz kartes. Ja dziļumu skaitliskās vērtības nesakrīt, tad tas nozīmē, ka lagrēķina vieta nesakrīt ar orientēto, kura jāatrod. Pauspapīru pārbīda uz augšu, uz leju, uz labo vai kreiso pusi tā, lai meridiāni, paralēles un kursa līnija uz kartes un uz pauspapīra paliktu savstarpēji paralēli. </p><p>Kad vērtības sakrīt, pirmo un pēdējo dziļuma mērījuma punktu pārnes no pauspapīra uz kartes ar cirkuļa kājiņas dūrieniem. Pēc tam punktus atzīmē ar <a href="/wiki/Z%C4%ABmulis" title="Zīmulis">zīmuli</a>, pierakstot laiku. Pirmais punkts ir kuģa orientētā vieta tajā momentā, kad izdarīja pirmo dziļuma mērījumu, bet tas kuģa vadītāju interesē mazāk. Svarīgs ir pēdējais dziļuma mērīšanas punkts, jo no tā turpina tālāko lagrēķinu.<sup id="cite_ref-27" class="reference"><a href="#cite_note-27"><span class="cite-bracket">[</span>27<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p><p>Ja, šādi pārvietojot pauspapīru, tomēr pieņemamu stāvokli nepanāk, var pauspapīru nedaudz pagriezt uz vienu vai otru pusi ap vertikālo asi, nedaudz atkāpjoties no <a href="/wiki/L%C4%ABnija" title="Līnija">līniju</a> paralēlā stāvokļa. Panākot šādā veidā uz pauspapīra un uz kartes atzīmēto dziļumu sakrišanu, jāpieņem, ka eksistē straumes vai vēja vai abu šo faktoru radīts nonesums, kas precīzi jau pašā sākumā, atliekot kursu, nav ņemts vērā. </p><p>Vispār var mērīt ne tikai dziļumus, kas atbilst izobatām, bet visus uz <a href="/wiki/%C4%A2eogr%C4%81fisk%C4%81_karte" class="mw-redirect" title="Ģeogrāfiskā karte">kartes</a> uznestos dziļumus, kurus šķērso sagaidāmā kuģa ceļa līnija. Pēc šīs metodes atrastās kuģa vietas precizitāte nav liela. Tā ir orientējoša. Rajonos, kur ir paisums un bēgums, nepieciešams izmērītos dziļumus attiecināt uz kartes nulles dziļumu, ņemot vērā ūdens līmeņa augstumu mērījumu laikā. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Vietas_orientēšana_pēc_izobatām"><span id="Vietas_orient.C4.93.C5.A1ana_p.C4.93c_izobat.C4.81m"></span>Vietas orientēšana pēc izobatām</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=26" title="Labot sadaļu: Vietas orientēšana pēc izobatām" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=26" title="Labot sadaļas vikikodu: Vietas orientēšana pēc izobatām"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Karte_3_bathymetry.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c0/Karte_3_bathymetry.jpg/220px-Karte_3_bathymetry.jpg" decoding="async" width="220" height="126" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c0/Karte_3_bathymetry.jpg/330px-Karte_3_bathymetry.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c0/Karte_3_bathymetry.jpg/440px-Karte_3_bathymetry.jpg 2x" data-file-width="1237" data-file-height="709" /></a><figcaption>Vietas orientēšana pēc izobatām</figcaption></figure> <p>Ja pārgājiena rajonā kursa līnija šķērso divas vai vairākas izobatas, kas nav paralēlas, bet veido <a href="/wiki/Le%C5%86%C4%B7is" title="Leņķis">leņķi</a>, kas nav mazāks par 30°, tad šādas izobatas var pieņemt par pozīciju līnijām. Parasti šāds stāvoklis var būt, tuvojoties krastam vai attālinoties no tā, kur dziļumi mainās pakāpeniski un izobatas neatkarīgi no to apzīmētiem dziļumiem, ir pietiekoši tuvu viena otrai. </p><p>Kad kuģis tuvojas krastam un tiek šķērsota pirmā izobata, fiksē laiku. Šajā momentā kuģis atrodas kaut kur uz 20 m izobatas un tajā punktā uz kursa līnijas, kur kursa līnija šķērso 20 m kartes izobatu. Nesamazinot <a href="/wiki/%C4%80trums" title="Ātrums">ātrumu</a>, turpina iet tādā pašā virzienā. Kad ar eholotu konstatē otro izobatu, atzīmē laiku. Pēc tam, zinot kuģa ātrumu, aprēķina noieto distanci starp abiem mērījumiem. </p><p>Uz kartes pa kursa līniju no <a href="/wiki/Punkts_(%C4%A3eometrija)" title="Punkts (ģeometrija)">punkta</a>, kur tā šķērso pirmo izobatu, kuģa pārvietošanās virzienā atliek noieto distanci un iegūst otru punktu. Pēc tam novieto pauspapīru uz kartes tā, lai tas segtu pārgājiena rajonu. Novelk uz pauspapīra kursa līniju, kas labi redzama caur to, atzīmē punktu, kurā kursa līnija krustojas ar pirmo izobatu, kā arī novelk pašu pirmo izobatu. Tad pārbīda pauspapīru kuģa pārvietošanās virzienā tā, lai kursa līnija uz tā sakristu ar kursa līniju uz kartes. To dara, kamēr uz kartes kursa līnijas atzīmētais otrais punkts (noietās distances attālumā no kursa līnijas un pirmās izobatas krustpunkta) sakrīt ar uz pauspapīra atzīmēto kursa līnijas un pirmās izobatas krustpunktu. Tātad pirmā izobata tiek pārnesta kursa līnijas virzienā par attālumu, ko kuģis nogāja starp abiem dziļuma <a href="/wiki/M%C4%93r%C4%AB%C5%A1ana" title="Mērīšana">mērījumiem</a>. Vietu, kur krustojas otrā izobata un uz pauspapīra uznestā pirmā izobata, ar cirkuļa adatu atzīmē uz kartes. Tā būs kuģa orientētā vieta otrās izobatas mērījuma momentā.<sup id="cite_ref-28" class="reference"><a href="#cite_note-28"><span class="cite-bracket">[</span>28<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Jūrniecības_astronomija"><span id="J.C5.ABrniec.C4.ABbas_astronomija"></span>Jūrniecības astronomija</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=27" title="Labot sadaļu: Jūrniecības astronomija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=27" title="Labot sadaļas vikikodu: Jūrniecības astronomija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/J%C5%ABrniec%C4%ABbas_astronomija" title="Jūrniecības astronomija">Jūrniecības astronomija</a> </i></div></dd></dl> <p>Jūrniecības astronomiju izmanto aiz krasta priekšmetu redzamības robežas. Tās būtība ir pārvērst debess ķermeņu mērījumus, kas veikti ar sekstantu, pozīciju līnijās. To izdara ar <a href="/wiki/Kalkulators" title="Kalkulators">kalkulatoriem</a> vai datorprogrammām, vai arī ar roku. Ja neizmanto automātiskos pozīciju līniju aprēķināšanas paņēmienus, jāpielieto tabulas vai sfēriskās trigonometrijas formulas. Aprēķiniem nepieciešamās debess ķermeņu koordinātas dotas jūrniecības astronomijas kalendāros.<sup id="cite_ref-Bowditch_N._2017_2-1" class="reference"><a href="#cite_note-Bowditch_N._2017-2"><span class="cite-bracket">[</span>2<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Pavadoņnavigācija"><span id="Pavado.C5.86navig.C4.81cija"></span>Pavadoņnavigācija</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=28" title="Labot sadaļu: Pavadoņnavigācija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=28" title="Labot sadaļas vikikodu: Pavadoņnavigācija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <dl><dd><div class="noprint"><i>Pamatraksts: <a href="/wiki/Pavado%C5%86navig%C4%81cija" title="Pavadoņnavigācija">Pavadoņnavigācija</a> </i></div></dd></dl> <p>Pavadoņnavigācijā izmanto radio signālus no <a href="/wiki/Zemes_m%C4%81ksl%C4%ABgais_pavadonis" title="Zemes mākslīgais pavadonis">zemes mākslīgajiem pavadoņiem</a>, lai noteiktu atrašanās vietu.<sup id="cite_ref-Bowditch_N._2017_2-2" class="reference"><a href="#cite_note-Bowditch_N._2017-2"><span class="cite-bracket">[</span>2<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Eksistē vairākas globālas pavadoņnavigācijas sistēmas: <a href="/wiki/GPS" class="mw-redirect" title="GPS">GPS</a>, <a href="/wiki/GLONASS" title="GLONASS">GLONASS</a>, Galileo. Ir arī reģionālās: <a href="/wiki/Beidou" title="Beidou">Beidou</a>, NAVIC, QZSS. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Radionavigācija"><span id="Radionavig.C4.81cija"></span>Radionavigācija</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=29" title="Labot sadaļu: Radionavigācija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=29" title="Labot sadaļas vikikodu: Radionavigācija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Radionavigācijā tiek izmantoti radioviļņi, lai noteiktu atrašanās vietu ar elektronisku ierīču palīdzību.<sup id="cite_ref-Bowditch_N._2017_2-3" class="reference"><a href="#cite_note-Bowditch_N._2017-2"><span class="cite-bracket">[</span>2<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Šeit ietilpst radiobākas un hiperboliskās navigācijas sistēmas. Visas radiobākas mūsdienās ir izslēgtas. Hiperbolisko navigācijas sistēmu lomu ir pārņēmusi pavadoņnavigācija. Mūsdienās aktīvas hiperboliskās navigācijas sistēmas pastāv tikai <a href="/wiki/Krievija" title="Krievija">Krievijā</a>. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Locija">Locija</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=30" title="Labot sadaļu: Locija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=30" title="Labot sadaļas vikikodu: Locija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Locija ir mācība par dažādiem navigācijas aprīkojuma līdzekļiem, kā bākas, <a href="/wiki/Boja" title="Boja">bojas</a> u.c., par jūras karšu un kuģošanas rokasgrāmatu saturu un pielietošanu un cita veida informāciju, kas nepieciešama drošai kuģošanai. Par lociju sauc arī kuģošanas rokasgrāmatu, kurā apraksta krasta orientierus piekrastes pārgājienos un ostu pieejās. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Inerciālā_navigācija"><span id="Inerci.C4.81l.C4.81_navig.C4.81cija"></span>Inerciālā navigācija</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=31" title="Labot sadaļu: Inerciālā navigācija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=31" title="Labot sadaļas vikikodu: Inerciālā navigācija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Inerciālā navigācija tiek realizēta apkopojot informāciju no sensoriem, lai aprēķinātu pozīciju, ātrumu un pārvietošanās virzienu. Sensori ir <a href="/wiki/%C5%BDiroskops" title="Žiroskops">žiroskopi</a> un <a href="/wiki/Akselerometrs" title="Akselerometrs">akselerometri</a>. Ar žiroskopiem izmēra leņķisko ātrumu attiecībā pret visumu un ar akselerometriem mēra lineāros paātrinājumus attiecībā pret visumu.<sup id="cite_ref-Bowditch_N._2017_2-4" class="reference"><a href="#cite_note-Bowditch_N._2017-2"><span class="cite-bracket">[</span>2<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Mūsdienas"><span id="M.C5.ABsdienas"></span>Mūsdienas</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=32" title="Labot sadaļu: Mūsdienas" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=32" title="Labot sadaļas vikikodu: Mūsdienas"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure class="mw-default-size" typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:JCG_Hayagiku(CL-07)_FLIR_Front_View_at_Moji_Port_September_22,_2016.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f4/JCG_Hayagiku%28CL-07%29_FLIR_Front_View_at_Moji_Port_September_22%2C_2016.jpg/220px-JCG_Hayagiku%28CL-07%29_FLIR_Front_View_at_Moji_Port_September_22%2C_2016.jpg" decoding="async" width="220" height="124" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f4/JCG_Hayagiku%28CL-07%29_FLIR_Front_View_at_Moji_Port_September_22%2C_2016.jpg/330px-JCG_Hayagiku%28CL-07%29_FLIR_Front_View_at_Moji_Port_September_22%2C_2016.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f4/JCG_Hayagiku%28CL-07%29_FLIR_Front_View_at_Moji_Port_September_22%2C_2016.jpg/440px-JCG_Hayagiku%28CL-07%29_FLIR_Front_View_at_Moji_Port_September_22%2C_2016.jpg 2x" data-file-width="6000" data-file-height="3376" /></a><figcaption>Elektrooptiskā - infrasarkanā kamera</figcaption></figure> <p>Uz kara un valsts dienesta kuģiem izmanto elektronoptiskās - infrasarkanās kameras. Ja šāda kamera tiek izmantota kopā ar žirokompasu, ar kameru var izmērīt krasta objektu žirokompasa peilējumus. Kameras ir ar maināmu optisko palielielinājumu, tādēļ ir iespējams saskatīt arī tālus un mazus krasta orientierus, kuri ir uznesti uz kartes. Nakts laikā var novērot neapgaismotus objektus ar nakts redzamības kameru. Attālumu līdz objektiem var ērti un precīzi izmērīt ar <a href="/wiki/L%C4%81zers" title="Lāzers">lāzera</a> tālmēru. Elektronoptiskie - <a href="/wiki/Infrasarkanais_starojums" title="Infrasarkanais starojums">infrasarkanie</a> sensori ienāk arī tirdzniecības flotē. Tos izmanto uz kuģiem, kuriem jāveic pārgājieni ledus apstākļos, jo ar infrasarkano kameru dienas un īpaši nakts laikā var atrast no ledus brīvus rajonus. Ar infrasarkano kameru var efektīvi meklēt ūdenī esošus cilvēkus gan dienā, gan naktī, jo cilvēķa ķermeņa <a href="/wiki/Temperat%C5%ABra" title="Temperatūra">temperatūra</a> atšķiras no apkārtējā ūdens temperatūras. Elektronoptiskajām - infrasarkanajām kamerām jābūt žirostabilizētām, lai izslēgtu kuģa zvalstīšanās iespaidu.<sup id="cite_ref-29" class="reference"><a href="#cite_note-29"><span class="cite-bracket">[</span>29<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Skatīt_arī"><span id="Skat.C4.ABt_ar.C4.AB"></span>Skatīt arī</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=33" title="Labot sadaļu: Skatīt arī" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=33" title="Labot sadaļas vikikodu: Skatīt arī"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <ul><li><a href="/wiki/J%C5%ABrniec%C4%ABbas_astronomija" title="Jūrniecības astronomija">Jūrniecības astronomija</a></li> <li><a href="/wiki/Orient%C4%93%C5%A1an%C4%81s_sports" title="Orientēšanās sports">Orientēšanās sports</a></li></ul> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Piezīmes_un_atsauces"><span id="Piez.C4.ABmes_un_atsauces"></span>Piezīmes un atsauces</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=34" title="Labot sadaļu: Piezīmes un atsauces" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=34" title="Labot sadaļas vikikodu: Piezīmes un atsauces"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <div class="references-small references-column-width" style="-moz-column-width: 40em; -webkit-column-width: 40em; column-width: 40em; list-style-type: decimal;"> <ol class="references"> <li id="cite_note-1"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-1">↑</a></span> <span class="reference-text">Ляльков Э. П., Васин А. Г. <i>Навигация.</i> izdevniecība <i>Транспорт.</i> 1981. 3. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-Bowditch_N._2017-2"><span class="mw-cite-backlink">↑ <sup><a href="#cite_ref-Bowditch_N._2017_2-0">2,0</a></sup> <sup><a href="#cite_ref-Bowditch_N._2017_2-1">2,1</a></sup> <sup><a href="#cite_ref-Bowditch_N._2017_2-2">2,2</a></sup> <sup><a href="#cite_ref-Bowditch_N._2017_2-3">2,3</a></sup> <sup><a href="#cite_ref-Bowditch_N._2017_2-4">2,4</a></sup></span> <span class="reference-text">Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency <i>The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2017 edition.</i> National Geospatial-Intelligence Agency, 2017. 1. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-3"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-3">↑</a></span> <span class="reference-text">Levi ben Geršoms (angļu valodā <i>Levi ben Gershon</i>) - ebreju izcelsmes Francijas filozofs, talmūdists, matemātiķis, ārsts, astronoms un astrologs. Dzimis 1288. gadā, miris 1344. gadā</span> </li> <li id="cite_note-4"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-4">↑</a></span> <span class="reference-text">Ляльков Э. П., Васин А. Г. <i>Навигация.</i> izdevniecība <i>Транспорт.</i> 1981. 4. - 6. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-5"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-5">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.etymonline.com/index.php?term=navigation">Online Etimology Dictionary</a>. Skatīts: 2017. gada 21. jūlijā</span> </li> <li id="cite_note-6"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-6">↑</a></span> <span class="reference-text">Legzdiņš H. <i>Navigācija. - I. daļa.</i> Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 24. 53., 151. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-7"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-7">↑</a></span> <span class="reference-text">Legzdiņš H. <i>Navigācija. - I. daļa.</i> Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 85.-87. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-8"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-8">↑</a></span> <span class="reference-text">Frost A. <i>Practical Navigation for Officers of the Watch. - 2nd edition</i> Brown, Son & Ferguson, Ltd., 2016. 47. - 50. lpp. <a href="/wiki/Special:BookSources/9781849270649" title="Special:BookSources/9781849270649">ISBN 9781849270649</a></span> </li> <li id="cite_note-9"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-9">↑</a></span> <span class="reference-text">Legzdiņš H. <i>Navigācija. - I. daļa.</i> Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 165.-171. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-10"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-10">↑</a></span> <span class="reference-text">Frost A. <i>Practical Navigation for Officers of the Watch. - 2nd edition</i> Brown, Son & Ferguson, Ltd., 2016. 61. - 63. lpp. <a href="/wiki/Special:BookSources/9781849270649" title="Special:BookSources/9781849270649">ISBN 9781849270649</a></span> </li> <li id="cite_note-11"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-11">↑</a></span> <span class="reference-text">Legzdiņš H. <i>Navigācija. - I. daļa.</i> Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 24., 48., 222.-223. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-12"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-12">↑</a></span> <span class="reference-text">Legzdiņš H. <i>Navigācija. - I. daļa.</i> Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 24., 48. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-13"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-13">↑</a></span> <span class="reference-text">Legzdiņš H. <i>Navigācija. - I. daļa.</i> Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 228., 231., 233., 236.-237. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-14"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-14">↑</a></span> <span class="reference-text">Legzdiņš H. <i>Navigācija. - I. daļa.</i> Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 241. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-15"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-15">↑</a></span> <span class="reference-text">Legzdiņš H. <i>Navigācija. - I. daļa.</i> Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 246., 249. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-16"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-16">↑</a></span> <span class="reference-text">Frost A. <i>Practical Navigation for Officers of the Watch. - 2nd edition</i> Brown, Son & Ferguson, Ltd., 2016. 69. - 71. lpp. <a href="/wiki/Special:BookSources/9781849270649" title="Special:BookSources/9781849270649">ISBN 9781849270649</a></span> </li> <li id="cite_note-17"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-17">↑</a></span> <span class="reference-text">Legzdiņš H. <i>Navigācija. - I. daļa.</i> Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 286. - 288., 290. - 291. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-18"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-18">↑</a></span> <span class="reference-text">Legzdiņš H. <i>Navigācija. - I. daļa.</i> Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 30. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-19"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-19">↑</a></span> <span class="reference-text">Frost A. <i>Practical Navigation for Officers of the Watch. - 2nd edition</i> Brown, Son & Ferguson, Ltd., 2016. 67. lpp. <a href="/wiki/Special:BookSources/9781849270649" title="Special:BookSources/9781849270649">ISBN 9781849270649</a></span> </li> <li id="cite_note-20"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-20">↑</a></span> <span class="reference-text">Legzdiņš H. <i>Navigācija. - I. daļa.</i> Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 29., 32. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-21"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-21">↑</a></span> <span class="reference-text">Frost A. <i>Practical Navigation for Officers of the Watch. - 2nd edition</i> Brown, Son & Ferguson, Ltd., 2016. 67.-68. lpp. <a href="/wiki/Special:BookSources/9781849270649" title="Special:BookSources/9781849270649">ISBN 9781849270649</a></span> </li> <li id="cite_note-22"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-22">↑</a></span> <span class="reference-text">Legzdiņš H. <i>Navigācija. - I. daļa.</i> Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 294., 298. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-23"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-23">↑</a></span> <span class="reference-text">Legzdiņš H. <i>Navigācija. - I. daļa.</i> Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 308. - 309. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-24"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-24">↑</a></span> <span class="reference-text">Frost A. <i>Practical Navigation for Officers of the Watch. - 2nd edition</i> Brown, Son & Ferguson, Ltd., 2016. 140.-143. lpp. <a href="/wiki/Special:BookSources/9781849270649" title="Special:BookSources/9781849270649">ISBN 9781849270649</a></span> </li> <li id="cite_note-25"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-25">↑</a></span> <span class="reference-text">Frost A. <i>Practical Navigation for Officers of the Watch. - 2nd edition</i> Brown, Son & Ferguson, Ltd., 2016. 143.-144. lpp. <a href="/wiki/Special:BookSources/9781849270649" title="Special:BookSources/9781849270649">ISBN 9781849270649</a></span> </li> <li id="cite_note-26"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-26">↑</a></span> <span class="reference-text">Legzdiņš H. <i>Navigācija. - II. daļa.</i> Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 185. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-27"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-27">↑</a></span> <span class="reference-text">Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency <i>The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2017 edition.</i> National Geospatial-Intelligence Agency, 2017. 430. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-28"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-28">↑</a></span> <span class="reference-text">Legzdiņš H. <i>Navigācija. - I. daļa.</i> Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 327. - 329. lpp.</span> </li> <li id="cite_note-29"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-29">↑</a></span> <span class="reference-text"><a rel="nofollow" class="external text" href="http://www.flir.com/uploadedFiles/FLIRGS/Surveillance/Maritime_Systems/flir-maritime-solutions-brochure.pdf">FLIR</a> <a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20170830023128/http://www.flir.com/uploadedFiles/FLIRGS/Surveillance/Maritime_Systems/flir-maritime-solutions-brochure.pdf">Arhivēts</a> 2017. gada 30. augustā, <i><a href="/wiki/Wayback_Machine" title="Wayback Machine">Wayback Machine</a></i> vietnē.. Skatīts: 2017. gada 31. augustā</span> </li> </ol></div> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Ārējās_saites"><span id=".C4.80r.C4.93j.C4.81s_saites"></span>Ārējās saites</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&veaction=edit&section=35" title="Labot sadaļu: Ārējās saites" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&action=edit&section=35" title="Labot sadaļas vikikodu: Ārējās saites"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <ul><li><span typeof="mw:File"><span><img alt="" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4a/Commons-logo.svg/12px-Commons-logo.svg.png" decoding="async" width="12" height="16" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4a/Commons-logo.svg/18px-Commons-logo.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4a/Commons-logo.svg/24px-Commons-logo.svg.png 2x" data-file-width="1024" data-file-height="1376" /></span></span> <a href="/wiki/Vikikr%C4%81tuve" title="Vikikrātuve">Vikikrātuvē</a> par šo tēmu ir pieejami <a href="/wiki/Multivides" title="Multivides">multivides</a> faili. Skatīt: <i><b><a href="https://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Navigation" class="extiw" title="commons:Category:Navigation">Navigācija</a></b></i>.</li></ul> <ul><li><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.britannica.com/topic/navigation-behaviour"><i>Encyclopædia Britannica</i> raksts</a> <span style="font-size:0.95em; color:#555;">(angliski)</span></li> <li><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.krugosvet.ru/enc/nauka_i_tehnika/voennaya_tehnika/NAVIGATSIYA.html">Enciklopēdijas <i>Krugosvet</i> raksts</a> <span style="font-size:0.95em; color:#555;">(krieviski)</span></li> <li><a rel="nofollow" class="external text" href="https://web.archive.org/web/20171017150706/http://msi.nga.mil/NGAPortal/MSI.portal?_nfpb=true&_st=&_pageLabel=msi_portal_page_62&pubCode=0002">Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju <i>The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2017. gada izdevums.</i></a><i> <span style="font-size:0.95em; color:#555;">(angliski)</span></i></li> <li><a rel="nofollow" class="external text" href="https://www.youtube.com/watch?v=JY2VMkPlV0E">Video par peilēkļa izmantošanu</a> <span style="font-size:0.95em; color:#555;">(angliski)</span></li></ul>    </div><noscript><img src="https://login.wikimedia.org/wiki/Special:CentralAutoLogin/start?type=1x1&useformat=desktop" alt="" width="1" height="1" style="border: none; position: absolute;"></noscript> <div class="printfooter" data-nosnippet="">Saturs iegūts no "<a dir="ltr" href="https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Navigācija&oldid=3842985">https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Navigācija&oldid=3842985</a>"</div></div> <div id="catlinks" class="catlinks" data-mw="interface"><div id="mw-normal-catlinks" class="mw-normal-catlinks"><a href="/wiki/Special:Categories" title="Special:Categories">Kategorija</a>: <ul><li><a href="/wiki/Kategorija:J%C5%ABrniec%C4%ABba" title="Kategorija:Jūrniecība">Jūrniecība</a></li></ul></div></div> </div> </main> </div> <div class="mw-footer-container"> <footer id="footer" class="mw-footer" > <ul id="footer-info"> <li id="footer-info-lastmod"> Šī lapa pēdējoreiz labota: 2023. gada 4. maijs plkst. 22.14.</li> <li id="footer-info-copyright">Teksts ir pieejams saskaņā ar <a rel="nofollow" class="external text" href="//creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0/">Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci</a>; var pastāvēt papildu ierobežojumi. Plašākai informācijai skatīt <a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Lieto%C5%A1anas_noteikumi" title="Vikipēdija:Lietošanas noteikumi">lietošanas noteikumus</a>.</li> </ul> <ul id="footer-places"> <li id="footer-places-privacy"><a href="https://foundation.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Policy:Privacy_policy">Privātuma politika</a></li> <li id="footer-places-about"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Par">Par Vikipēdiju</a></li> <li id="footer-places-disclaimers"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Saist%C4%ABbu_atrunas">Saistību atrunas</a></li> <li id="footer-places-wm-codeofconduct"><a href="https://foundation.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Policy:Universal_Code_of_Conduct">Code of Conduct</a></li> <li id="footer-places-developers"><a href="https://developer.wikimedia.org">Izstrādātāji</a></li> <li id="footer-places-statslink"><a href="https://stats.wikimedia.org/#/lv.wikipedia.org">Statistika</a></li> <li id="footer-places-cookiestatement"><a href="https://foundation.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Policy:Cookie_statement">Sīkdatņu deklarācija</a></li> <li id="footer-places-mobileview"><a href="//lv.m.wikipedia.org/w/index.php?title=Navig%C4%81cija&mobileaction=toggle_view_mobile" class="noprint stopMobileRedirectToggle">Mobilais skats</a></li> </ul> <ul id="footer-icons" class="noprint"> <li id="footer-copyrightico"><a href="https://wikimediafoundation.org/" class="cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--size-large cdx-button--fake-button--enabled"><img src="/static/images/footer/wikimedia-button.svg" width="84" height="29" alt="Wikimedia Foundation" loading="lazy"></a></li> <li id="footer-poweredbyico"><a href="https://www.mediawiki.org/" class="cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--size-large cdx-button--fake-button--enabled"><img src="/w/resources/assets/poweredby_mediawiki.svg" alt="Powered by MediaWiki" width="88" height="31" loading="lazy"></a></li> </ul> </footer> </div> </div> </div> <div class="vector-settings" id="p-dock-bottom"> <ul></ul> </div><script>(RLQ=window.RLQ||[]).push(function(){mw.config.set({"wgHostname":"mw-web.codfw.main-5c59558b9d-kbqlk","wgBackendResponseTime":285,"wgPageParseReport":{"limitreport":{"cputime":"0.183","walltime":"0.587","ppvisitednodes":{"value":1091,"limit":1000000},"postexpandincludesize":{"value":3736,"limit":2097152},"templateargumentsize":{"value":712,"limit":2097152},"expansiondepth":{"value":23,"limit":100},"expensivefunctioncount":{"value":0,"limit":500},"unstrip-depth":{"value":0,"limit":20},"unstrip-size":{"value":14425,"limit":5000000},"entityaccesscount":{"value":1,"limit":400},"timingprofile":["100.00% 119.696 1 -total"," 54.21% 64.887 1 Veidne:Atsauces"," 29.16% 34.898 7 Veidne:ISBN"," 26.02% 31.140 1 Veidne:Sisterlinks-inline"," 14.48% 17.327 7 Veidne:Main_other"," 13.93% 16.672 1 Veidne:Webarchive"," 13.72% 16.419 1 Veidne:Enciklopēdiju_ārējās_saites"," 9.24% 11.059 1 Veidne:Dat"," 7.42% 8.886 1 Veidne:Diena.mēnesis-saite"," 5.72% 6.841 1 Veidne:Diena.mēnesis_nbsp"]},"scribunto":{"limitreport-timeusage":{"value":"0.038","limit":"10.000"},"limitreport-memusage":{"value":1405673,"limit":52428800}},"cachereport":{"origin":"mw-web.eqiad.main-565d46677b-rqb4x","timestamp":"20241128120107","ttl":2592000,"transientcontent":false}}});});</script> <script type="application/ld+json">{"@context":"https:\/\/schema.org","@type":"Article","name":"Navig\u0101cija","url":"https:\/\/lv.wikipedia.org\/wiki\/Navig%C4%81cija","sameAs":"http:\/\/www.wikidata.org\/entity\/Q102066","mainEntity":"http:\/\/www.wikidata.org\/entity\/Q102066","author":{"@type":"Organization","name":"Contributors to Wikimedia projects"},"publisher":{"@type":"Organization","name":"Wikimedia Foundation, Inc.","logo":{"@type":"ImageObject","url":"https:\/\/www.wikimedia.org\/static\/images\/wmf-hor-googpub.png"}},"datePublished":"2017-08-31T12:47:34Z","dateModified":"2023-05-04T20:14:51Z","image":"https:\/\/upload.wikimedia.org\/wikipedia\/commons\/e\/e7\/NAVIGATIONAL_WORK.xcf"}</script> </body> </html>