CINXE.COM

<!DOCTYPE html> <html class="client-nojs vector-feature-language-in-header-enabled vector-feature-language-in-main-page-header-disabled vector-feature-sticky-header-disabled vector-feature-page-tools-pinned-disabled vector-feature-toc-pinned-clientpref-1 vector-feature-main-menu-pinned-disabled vector-feature-limited-width-clientpref-1 vector-feature-limited-width-content-enabled vector-feature-custom-font-size-clientpref-1 vector-feature-appearance-pinned-clientpref-1 vector-feature-night-mode-disabled skin-theme-clientpref-day vector-toc-available" lang="lv" dir="ltr"> <head> <meta charset="UTF-8"> <title>Pirmais pūniešu karš — Vikipēdija</title> <script>(function(){var className="client-js vector-feature-language-in-header-enabled vector-feature-language-in-main-page-header-disabled vector-feature-sticky-header-disabled vector-feature-page-tools-pinned-disabled vector-feature-toc-pinned-clientpref-1 vector-feature-main-menu-pinned-disabled vector-feature-limited-width-clientpref-1 vector-feature-limited-width-content-enabled vector-feature-custom-font-size-clientpref-1 vector-feature-appearance-pinned-clientpref-1 vector-feature-night-mode-disabled skin-theme-clientpref-day vector-toc-available";var cookie=document.cookie.match(/(?:^|; )lvwikimwclientpreferences=([^;]+)/);if(cookie){cookie[1].split('%2C').forEach(function(pref){className=className.replace(new RegExp('(^| )'+pref.replace(/-clientpref-\w+$|[^\w-]+/g,'')+'-clientpref-\\w+( |$)'),'$1'+pref+'$2');});}document.documentElement.className=className;}());RLCONF={"wgBreakFrames":false,"wgSeparatorTransformTable":[",\t."," \t,"],"wgDigitTransformTable":["",""], "wgDefaultDateFormat":"ydm","wgMonthNames":["","janvāris","februāris","marts","aprīlis","maijs","jūnijs","jūlijs","augusts","septembris","oktobris","novembris","decembris"],"wgRequestId":"526434cb-4346-44b3-bfa6-f190f11ca7f3","wgCanonicalNamespace":"","wgCanonicalSpecialPageName":false,"wgNamespaceNumber":0,"wgPageName":"Pirmais_pūniešu_karš","wgTitle":"Pirmais pūniešu karš","wgCurRevisionId":4169476,"wgRevisionId":4169476,"wgArticleId":553926,"wgIsArticle":true,"wgIsRedirect":false,"wgAction":"view","wgUserName":null,"wgUserGroups":["*"],"wgCategories":["Kari ar Seno Romu","Kari ar Kartāgu"],"wgPageViewLanguage":"lv","wgPageContentLanguage":"lv","wgPageContentModel":"wikitext","wgRelevantPageName":"Pirmais_pūniešu_karš","wgRelevantArticleId":553926,"wgIsProbablyEditable":true,"wgRelevantPageIsProbablyEditable":true,"wgRestrictionEdit":[],"wgRestrictionMove":[],"wgNoticeProject":"wikipedia","wgCiteReferencePreviewsActive":true,"wgMediaViewerOnClick":true, "wgMediaViewerEnabledByDefault":true,"wgPopupsFlags":0,"wgVisualEditor":{"pageLanguageCode":"lv","pageLanguageDir":"ltr","pageVariantFallbacks":"lv"},"wgMFDisplayWikibaseDescriptions":{"search":true,"watchlist":true,"tagline":true,"nearby":true},"wgWMESchemaEditAttemptStepOversample":false,"wgWMEPageLength":40000,"wgRelatedArticlesCompat":[],"wgCentralAuthMobileDomain":false,"wgEditSubmitButtonLabelPublish":true,"wgULSPosition":"interlanguage","wgULSisCompactLinksEnabled":false,"wgVector2022LanguageInHeader":true,"wgULSisLanguageSelectorEmpty":false,"wgWikibaseItemId":"Q6286","wgCheckUserClientHintsHeadersJsApi":["brands","architecture","bitness","fullVersionList","mobile","model","platform","platformVersion"],"GEHomepageSuggestedEditsEnableTopics":true,"wgGETopicsMatchModeEnabled":false,"wgGEStructuredTaskRejectionReasonTextInputEnabled":false,"wgGELevelingUpEnabledForUser":false};RLSTATE={"ext.globalCssJs.user.styles":"ready","site.styles":"ready","user.styles":"ready", "ext.globalCssJs.user":"ready","user":"ready","user.options":"loading","ext.cite.styles":"ready","skins.vector.search.codex.styles":"ready","skins.vector.styles":"ready","skins.vector.icons":"ready","ext.wikimediamessages.styles":"ready","ext.visualEditor.desktopArticleTarget.noscript":"ready","ext.uls.interlanguage":"ready","wikibase.client.init":"ready","ext.wikimediaBadges":"ready"};RLPAGEMODULES=["ext.cite.ux-enhancements","mediawiki.page.media","site","mediawiki.page.ready","mediawiki.toc","skins.vector.js","ext.centralNotice.geoIP","ext.centralNotice.startUp","ext.gadget.opacity-edit","ext.gadget.refToolbar","ext.gadget.edittop","ext.gadget.Editpage","ext.gadget.switcher","ext.gadget.wikibugs","ext.urlShortener.toolbar","ext.centralauth.centralautologin","mmv.bootstrap","ext.popups","ext.visualEditor.desktopArticleTarget.init","ext.visualEditor.targetLoader","ext.echo.centralauth","ext.eventLogging","ext.wikimediaEvents","ext.navigationTiming","ext.uls.interface", "ext.cx.eventlogging.campaigns","ext.cx.uls.quick.actions","wikibase.client.vector-2022","ext.checkUser.clientHints","ext.growthExperiments.SuggestedEditSession","wikibase.sidebar.tracking"];</script> <script>(RLQ=window.RLQ||[]).push(function(){mw.loader.impl(function(){return["user.options@12s5i",function($,jQuery,require,module){mw.user.tokens.set({"patrolToken":"+\\","watchToken":"+\\","csrfToken":"+\\"}); }];});});</script> <link rel="stylesheet" href="/w/load.php?lang=lv&modules=ext.cite.styles%7Cext.uls.interlanguage%7Cext.visualEditor.desktopArticleTarget.noscript%7Cext.wikimediaBadges%7Cext.wikimediamessages.styles%7Cskins.vector.icons%2Cstyles%7Cskins.vector.search.codex.styles%7Cwikibase.client.init&only=styles&skin=vector-2022"> <script async="" src="/w/load.php?lang=lv&modules=startup&only=scripts&raw=1&skin=vector-2022"></script> <meta name="ResourceLoaderDynamicStyles" content=""> <link rel="stylesheet" href="/w/load.php?lang=lv&modules=site.styles&only=styles&skin=vector-2022"> <meta name="generator" content="MediaWiki 1.44.0-wmf.4"> <meta name="referrer" content="origin"> <meta name="referrer" content="origin-when-cross-origin"> <meta name="robots" content="noindex,nofollow,max-image-preview:standard"> <meta name="format-detection" content="telephone=no"> <meta property="og:image" content="https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/ac/First_Punic_War_264_BC_v3.png/1200px-First_Punic_War_264_BC_v3.png"> <meta property="og:image:width" content="1200"> <meta property="og:image:height" content="707"> <meta property="og:image" content="https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/ac/First_Punic_War_264_BC_v3.png/800px-First_Punic_War_264_BC_v3.png"> <meta property="og:image:width" content="800"> <meta property="og:image:height" content="471"> <meta property="og:image" content="https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/ac/First_Punic_War_264_BC_v3.png/640px-First_Punic_War_264_BC_v3.png"> <meta property="og:image:width" content="640"> <meta property="og:image:height" content="377"> <meta name="viewport" content="width=1120"> <meta property="og:title" content="Pirmais pūniešu karš — Vikipēdija"> <meta property="og:type" content="website"> <link rel="preconnect" href="//upload.wikimedia.org"> <link rel="alternate" media="only screen and (max-width: 640px)" href="//lv.m.wikipedia.org/wiki/Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1"> <link rel="alternate" type="application/x-wiki" title="Labot šo lapu" href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=edit"> <link rel="apple-touch-icon" href="/static/apple-touch/wikipedia.png"> <link rel="icon" href="/static/favicon/wikipedia.ico"> <link rel="search" type="application/opensearchdescription+xml" href="/w/rest.php/v1/search" title="Vikipēdija (lv)"> <link rel="EditURI" type="application/rsd+xml" href="//lv.wikipedia.org/w/api.php?action=rsd"> <link rel="canonical" href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1"> <link rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0/deed.lv"> <link rel="alternate" type="application/atom+xml" title="Vikipēdija Atom padeve" href="/w/index.php?title=Special:RecentChanges&feed=atom"> <link rel="dns-prefetch" href="//meta.wikimedia.org" /> <link rel="dns-prefetch" href="//login.wikimedia.org"> </head> <body class="skin--responsive skin-vector skin-vector-search-vue mediawiki ltr sitedir-ltr mw-hide-empty-elt ns-0 ns-subject mw-editable page-Pirmais_pūniešu_karš rootpage-Pirmais_pūniešu_karš skin-vector-2022 action-view"><a class="mw-jump-link" href="#bodyContent">Pāriet uz saturu</a> <div class="vector-header-container"> <header class="vector-header mw-header"> <div class="vector-header-start"> <nav class="vector-main-menu-landmark" aria-label="Vietne"> <div id="vector-main-menu-dropdown" class="vector-dropdown vector-main-menu-dropdown vector-button-flush-left vector-button-flush-right" > <input type="checkbox" id="vector-main-menu-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-main-menu-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Galvenā izvēlne" > <label id="vector-main-menu-dropdown-label" for="vector-main-menu-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-menu mw-ui-icon-wikimedia-menu"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Galvenā izvēlne</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-main-menu-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> <div id="vector-main-menu" class="vector-main-menu vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-main-menu-pinnable-header vector-pinnable-header-unpinned" data-feature-name="main-menu-pinned" data-pinnable-element-id="vector-main-menu" data-pinned-container-id="vector-main-menu-pinned-container" data-unpinned-container-id="vector-main-menu-unpinned-container" > <div class="vector-pinnable-header-label">Galvenā izvēlne</div> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-main-menu.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-main-menu.unpin">paslēpt</button> </div> <div id="p-navigation" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-navigation" > <div class="vector-menu-heading"> Navigācija </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="n-mainpage" class="mw-list-item"><a href="/wiki/S%C4%81kumlapa" title="Iet uz sākumlapu [z]" accesskey="z"><span>Sākumlapa</span></a></li><li id="n-portal" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls" title="Šeit Tu vari uzdot sev interesējošus jautājumus"><span>Kopienas portāls</span></a></li><li id="n-currentevents" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Aktualit%C4%81tes" title="Uzzini, kas nesen noticis Vikipēdijā"><span>Aktualitātes</span></a></li><li id="n-recentchanges" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:RecentChanges" title="Izmaiņas, kas nesen izdarītas Vikipēdijā [r]" accesskey="r"><span>Pēdējās izmaiņas</span></a></li><li id="n-randompage" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:Random" title="Iet uz nejauši izvēlētu lapu [x]" accesskey="x"><span>Nejauša lapa</span></a></li><li id="n-help" class="mw-list-item"><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs" title="Vieta, kur uzzināt par Vikipēdiju vairāk"><span>Palīdzība</span></a></li><li id="n-bug_in_article" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Pazi%C5%86ojumi_par_k%C4%BC%C5%ABd%C4%81m"><span>Paziņot par kļūdu</span></a></li><li id="n-contact" class="mw-list-item"><a href="//lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Kontakti"><span>Kontakti</span></a></li> </ul> </div> </div> </div> </div> </div> </div> </nav> <a href="/wiki/S%C4%81kumlapa" class="mw-logo"> <img class="mw-logo-icon" src="/static/images/icons/wikipedia.png" alt="" aria-hidden="true" height="50" width="50"> <span class="mw-logo-container skin-invert"> <img class="mw-logo-wordmark" alt="Vikipēdija" src="/static/images/mobile/copyright/wikipedia-wordmark-lv.svg" style="width: 7.5em; height: 1.375em;"> <img class="mw-logo-tagline" alt="Brīvā enciklopēdija" src="/static/images/mobile/copyright/wikipedia-tagline-lv.svg" width="120" height="15" style="width: 7.5em; height: 0.9375em;"> </span> </a> </div> <div class="vector-header-end"> <div id="p-search" role="search" class="vector-search-box-vue vector-search-box-collapses vector-search-box-show-thumbnail vector-search-box-auto-expand-width vector-search-box"> <a href="/wiki/Special:Search" class="cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only search-toggle" title="Meklēt Vikipēdijā [f]" accesskey="f"><span class="vector-icon mw-ui-icon-search mw-ui-icon-wikimedia-search"></span> <span>Meklēt</span> </a> <div class="vector-typeahead-search-container"> <div class="cdx-typeahead-search cdx-typeahead-search--show-thumbnail cdx-typeahead-search--auto-expand-width"> <form action="/w/index.php" id="searchform" class="cdx-search-input cdx-search-input--has-end-button"> <div id="simpleSearch" class="cdx-search-input__input-wrapper" data-search-loc="header-moved"> <div class="cdx-text-input cdx-text-input--has-start-icon"> <input class="cdx-text-input__input" type="search" name="search" placeholder="Meklēt Vikipēdijā" aria-label="Meklēt Vikipēdijā" autocapitalize="sentences" title="Meklēt Vikipēdijā [f]" accesskey="f" id="searchInput" > <span class="cdx-text-input__icon cdx-text-input__start-icon"></span> </div> <input type="hidden" name="title" value="Special:Search"> </div> <button class="cdx-button cdx-search-input__end-button">Meklēt</button> </form> </div> </div> </div> <nav class="vector-user-links vector-user-links-wide" aria-label="Dalībnieka rīki"> <div class="vector-user-links-main"> <div id="p-vector-user-menu-preferences" class="vector-menu mw-portlet emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> <div id="p-vector-user-menu-userpage" class="vector-menu mw-portlet emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> <nav class="vector-appearance-landmark" aria-label="Izskats"> <div id="vector-appearance-dropdown" class="vector-dropdown " title="Change the appearance of the page's font size, width, and color" > <input type="checkbox" id="vector-appearance-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-appearance-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Izskats" > <label id="vector-appearance-dropdown-label" for="vector-appearance-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-appearance mw-ui-icon-wikimedia-appearance"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Izskats</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-appearance-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> </div> </div> </div> </nav> <div id="p-vector-user-menu-notifications" class="vector-menu mw-portlet emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> <div id="p-vector-user-menu-overflow" class="vector-menu mw-portlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="pt-sitesupport-2" class="user-links-collapsible-item mw-list-item user-links-collapsible-item"><a data-mw="interface" href="//donate.wikimedia.org/wiki/Special:FundraiserRedirector?utm_source=donate&utm_medium=sidebar&utm_campaign=C13_lv.wikipedia.org&uselang=lv" class=""><span>Ziedojumi</span></a> </li> <li id="pt-createaccount-2" class="user-links-collapsible-item mw-list-item user-links-collapsible-item"><a data-mw="interface" href="/w/index.php?title=Special:CreateAccount&returnto=Pirmais+p%C5%ABnie%C5%A1u+kar%C5%A1&returntoquery=section%3D7%26veaction%3Dedit%26redirect%3Dno" title="Ieteicams izveidot kontu un pieslēgties; tomēr tas nav obligāti." class=""><span>Izveidot jaunu Vikipēdijas kontu</span></a> </li> <li id="pt-login-2" class="user-links-collapsible-item mw-list-item user-links-collapsible-item"><a data-mw="interface" href="/w/index.php?title=Special:UserLogin&returnto=Pirmais+p%C5%ABnie%C5%A1u+kar%C5%A1&returntoquery=section%3D7%26veaction%3Dedit%26redirect%3Dno" title="Aicinām tevi ieiet Vikipēdijā, tomēr tas nav obligāti. [o]" accesskey="o" class=""><span>Ieiet Vikipēdijā</span></a> </li> </ul> </div> </div> </div> <div id="vector-user-links-dropdown" class="vector-dropdown vector-user-menu vector-button-flush-right vector-user-menu-logged-out" title="Vairāk iespēju" > <input type="checkbox" id="vector-user-links-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-user-links-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Dalībnieka rīki" > <label id="vector-user-links-dropdown-label" for="vector-user-links-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-ellipsis mw-ui-icon-wikimedia-ellipsis"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Dalībnieka rīki</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="p-personal" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-personal user-links-collapsible-item" title="Dalībnieka izvēlne" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="pt-sitesupport" class="user-links-collapsible-item mw-list-item"><a href="//donate.wikimedia.org/wiki/Special:FundraiserRedirector?utm_source=donate&utm_medium=sidebar&utm_campaign=C13_lv.wikipedia.org&uselang=lv"><span>Ziedojumi</span></a></li><li id="pt-createaccount" class="user-links-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:CreateAccount&returnto=Pirmais+p%C5%ABnie%C5%A1u+kar%C5%A1&returntoquery=section%3D7%26veaction%3Dedit%26redirect%3Dno" title="Ieteicams izveidot kontu un pieslēgties; tomēr tas nav obligāti."><span class="vector-icon mw-ui-icon-userAdd mw-ui-icon-wikimedia-userAdd"></span> <span>Izveidot jaunu Vikipēdijas kontu</span></a></li><li id="pt-login" class="user-links-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:UserLogin&returnto=Pirmais+p%C5%ABnie%C5%A1u+kar%C5%A1&returntoquery=section%3D7%26veaction%3Dedit%26redirect%3Dno" title="Aicinām tevi ieiet Vikipēdijā, tomēr tas nav obligāti. [o]" accesskey="o"><span class="vector-icon mw-ui-icon-logIn mw-ui-icon-wikimedia-logIn"></span> <span>Ieiet Vikipēdijā</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-user-menu-anon-editor" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-user-menu-anon-editor" > <div class="vector-menu-heading"> Lapas redaktoriem, kuri nav pieslēgušies <a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Ievads" aria-label="Uzzini vairāk par rediģēšanu"><span>uzzināt vairāk</span></a> </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="pt-anoncontribs" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:MyContributions" title="Labojumi, kas veikti no šīs IP adreses [y]" accesskey="y"><span>Devums</span></a></li><li id="pt-anontalk" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:MyTalk" title="Diskusija par labojumiem, kas izdarīti no šīs IP adreses [n]" accesskey="n"><span>Diskusijas</span></a></li> </ul> </div> </div> </div> </div> </nav> </div> </header> </div> <div class="mw-page-container"> <div class="mw-page-container-inner"> <div class="vector-sitenotice-container"> <div id="siteNotice"></div> </div> <div class="vector-column-start"> <div class="vector-main-menu-container"> <div id="mw-navigation"> <nav id="mw-panel" class="vector-main-menu-landmark" aria-label="Vietne"> <div id="vector-main-menu-pinned-container" class="vector-pinned-container"> </div> </nav> </div> </div> <div class="vector-sticky-pinned-container"> <nav id="mw-panel-toc" aria-label="Saturs" data-event-name="ui.sidebar-toc" class="mw-table-of-contents-container vector-toc-landmark"> <div id="vector-toc-pinned-container" class="vector-pinned-container"> <div id="vector-toc" class="vector-toc vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-toc-pinnable-header vector-pinnable-header-pinned" data-feature-name="toc-pinned" data-pinnable-element-id="vector-toc" > <h2 class="vector-pinnable-header-label">Saturs</h2> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-toc.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-toc.unpin">paslēpt</button> </div> <ul class="vector-toc-contents" id="mw-panel-toc-list"> <li id="toc-mw-content-text" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1"> <a href="#" class="vector-toc-link"> <div class="vector-toc-text">Sākums</div> </a> </li> <li id="toc-Etimoloģija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Etimoloģija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">1</span> <span>Etimoloģija</span> </div> </a> <ul id="toc-Etimoloģija-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Avoti" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Avoti"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">2</span> <span>Avoti</span> </div> </a> <ul id="toc-Avoti-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Priekšvēsture" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Priekšvēsture"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">3</span> <span>Priekšvēsture</span> </div> </a> <ul id="toc-Priekšvēsture-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Kara_priekšnosacījumi_un_iemesli" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Kara_priekšnosacījumi_un_iemesli"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4</span> <span>Kara priekšnosacījumi un iemesli</span> </div> </a> <button aria-controls="toc-Kara_priekšnosacījumi_un_iemesli-sublist" class="cdx-button cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only vector-toc-toggle"> <span class="vector-icon mw-ui-icon-wikimedia-expand"></span> <span>Pārslēgt Kara priekšnosacījumi un iemesli apakšsadaļu</span> </button> <ul id="toc-Kara_priekšnosacījumi_un_iemesli-sublist" class="vector-toc-list"> <li id="toc-Polībija_versija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Polībija_versija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.1</span> <span>Polībija versija</span> </div> </a> <ul id="toc-Polībija_versija-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Vēsturiskuma_jautājums" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-2"> <a class="vector-toc-link" href="#Vēsturiskuma_jautājums"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">4.2</span> <span>Vēsturiskuma jautājums</span> </div> </a> <ul id="toc-Vēsturiskuma_jautājums-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </li> <li id="toc-Kara_sākums" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Kara_sākums"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">5</span> <span>Kara sākums</span> </div> </a> <ul id="toc-Kara_sākums-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Ieilgušais_karš_Sicīlijā" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Ieilgušais_karš_Sicīlijā"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">6</span> <span>Ieilgušais karš Sicīlijā</span> </div> </a> <ul id="toc-Ieilgušais_karš_Sicīlijā-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Āfrikas_ekspedīcija" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Āfrikas_ekspedīcija"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">7</span> <span>Āfrikas ekspedīcija</span> </div> </a> <ul id="toc-Āfrikas_ekspedīcija-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Kara_beidzamās_kaujas" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Kara_beidzamās_kaujas"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">8</span> <span>Kara beidzamās kaujas</span> </div> </a> <ul id="toc-Kara_beidzamās_kaujas-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Sekas" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Sekas"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">9</span> <span>Sekas</span> </div> </a> <ul id="toc-Sekas-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> <li id="toc-Atsauces" class="vector-toc-list-item vector-toc-level-1 vector-toc-list-item-expanded"> <a class="vector-toc-link" href="#Atsauces"> <div class="vector-toc-text"> <span class="vector-toc-numb">10</span> <span>Atsauces</span> </div> </a> <ul id="toc-Atsauces-sublist" class="vector-toc-list"> </ul> </li> </ul> </div> </div> </nav> </div> </div> <div class="mw-content-container"> <main id="content" class="mw-body"> <header class="mw-body-header vector-page-titlebar"> <nav aria-label="Saturs" class="vector-toc-landmark"> <div id="vector-page-titlebar-toc" class="vector-dropdown vector-page-titlebar-toc vector-button-flush-left" > <input type="checkbox" id="vector-page-titlebar-toc-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-page-titlebar-toc" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Pārslēgt satura rādītāju" > <label id="vector-page-titlebar-toc-label" for="vector-page-titlebar-toc-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--icon-only " aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-listBullet mw-ui-icon-wikimedia-listBullet"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">Pārslēgt satura rādītāju</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-page-titlebar-toc-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> </div> </div> </div> </nav> <h1 id="firstHeading" class="firstHeading mw-first-heading"><span class="mw-page-title-main">Pirmais pūniešu karš</span></h1> <div id="p-lang-btn" class="vector-dropdown mw-portlet mw-portlet-lang" > <input type="checkbox" id="p-lang-btn-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-p-lang-btn" class="vector-dropdown-checkbox mw-interlanguage-selector" aria-label="Pāriet uz rakstu citā valodā. Pieejams 60 valodās" > <label id="p-lang-btn-label" for="p-lang-btn-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet cdx-button--action-progressive mw-portlet-lang-heading-60" aria-hidden="true" ><span class="vector-icon mw-ui-icon-language-progressive mw-ui-icon-wikimedia-language-progressive"></span> <span class="vector-dropdown-label-text">60 valodas</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li class="interlanguage-link interwiki-ar mw-list-item"><a href="https://ar.wikipedia.org/wiki/%D8%A7%D9%84%D8%AD%D8%B1%D8%A8_%D8%A7%D9%84%D8%A8%D9%88%D9%86%D9%8A%D9%82%D9%8A%D8%A9_%D8%A7%D9%84%D8%A3%D9%88%D9%84%D9%89" title="الحرب البونيقية الأولى – arābu" lang="ar" hreflang="ar" data-title="الحرب البونيقية الأولى" data-language-autonym="العربية" data-language-local-name="arābu" class="interlanguage-link-target"><span>العربية</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-azb mw-list-item"><a href="https://azb.wikipedia.org/wiki/%D8%A8%DB%8C%D8%B1%DB%8C%D9%86%D8%AC%DB%8C_%DA%A9%D8%A7%D8%B1%D8%AA%D8%A7%DA%98_%D8%B3%D8%A7%D9%88%D8%A7%D8%B4%DB%8C" title="بیرینجی کارتاژ ساواشی – South Azerbaijani" lang="azb" hreflang="azb" data-title="بیرینجی کارتاژ ساواشی" data-language-autonym="تۆرکجه" data-language-local-name="South Azerbaijani" class="interlanguage-link-target"><span>تۆرکجه</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bg mw-list-item"><a href="https://bg.wikipedia.org/wiki/%D0%9F%D1%8A%D1%80%D0%B2%D0%B0_%D0%BF%D1%83%D0%BD%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B0_%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D0%BD%D0%B0" title="Първа пуническа война – bulgāru" lang="bg" hreflang="bg" data-title="Първа пуническа война" data-language-autonym="Български" data-language-local-name="bulgāru" class="interlanguage-link-target"><span>Български</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-br mw-list-item"><a href="https://br.wikipedia.org/wiki/Brezel_punek_kenta%C3%B1" title="Brezel punek kentañ – bretoņu" lang="br" hreflang="br" data-title="Brezel punek kentañ" data-language-autonym="Brezhoneg" data-language-local-name="bretoņu" class="interlanguage-link-target"><span>Brezhoneg</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-bs mw-list-item"><a href="https://bs.wikipedia.org/wiki/Prvi_punski_rat" title="Prvi punski rat – bosniešu" lang="bs" hreflang="bs" data-title="Prvi punski rat" data-language-autonym="Bosanski" data-language-local-name="bosniešu" class="interlanguage-link-target"><span>Bosanski</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ca mw-list-item"><a href="https://ca.wikipedia.org/wiki/Primera_Guerra_P%C3%BAnica" title="Primera Guerra Púnica – katalāņu" lang="ca" hreflang="ca" data-title="Primera Guerra Púnica" data-language-autonym="Català" data-language-local-name="katalāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Català</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-cs mw-list-item"><a href="https://cs.wikipedia.org/wiki/Prvn%C3%AD_punsk%C3%A1_v%C3%A1lka" title="První punská válka – čehu" lang="cs" hreflang="cs" data-title="První punská válka" data-language-autonym="Čeština" data-language-local-name="čehu" class="interlanguage-link-target"><span>Čeština</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-cy mw-list-item"><a href="https://cy.wikipedia.org/wiki/Rhyfel_Pwnig_Cyntaf" title="Rhyfel Pwnig Cyntaf – velsiešu" lang="cy" hreflang="cy" data-title="Rhyfel Pwnig Cyntaf" data-language-autonym="Cymraeg" data-language-local-name="velsiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Cymraeg</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-da mw-list-item"><a href="https://da.wikipedia.org/wiki/F%C3%B8rste_Puniske_Krig" title="Første Puniske Krig – dāņu" lang="da" hreflang="da" data-title="Første Puniske Krig" data-language-autonym="Dansk" data-language-local-name="dāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Dansk</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-de badge-Q17437796 badge-featuredarticle mw-list-item" title="vērtīgs raksts"><a href="https://de.wikipedia.org/wiki/Erster_Punischer_Krieg" title="Erster Punischer Krieg – vācu" lang="de" hreflang="de" data-title="Erster Punischer Krieg" data-language-autonym="Deutsch" data-language-local-name="vācu" class="interlanguage-link-target"><span>Deutsch</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-el mw-list-item"><a href="https://el.wikipedia.org/wiki/%CE%91%CE%84_%CE%9A%CE%B1%CF%81%CF%87%CE%B7%CE%B4%CE%BF%CE%BD%CE%B9%CE%B1%CE%BA%CF%8C%CF%82_%CE%A0%CF%8C%CE%BB%CE%B5%CE%BC%CE%BF%CF%82" title="Α΄ Καρχηδονιακός Πόλεμος – grieķu" lang="el" hreflang="el" data-title="Α΄ Καρχηδονιακός Πόλεμος" data-language-autonym="Ελληνικά" data-language-local-name="grieķu" class="interlanguage-link-target"><span>Ελληνικά</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-en badge-Q17437796 badge-featuredarticle mw-list-item" title="vērtīgs raksts"><a href="https://en.wikipedia.org/wiki/First_Punic_War" title="First Punic War – angļu" lang="en" hreflang="en" data-title="First Punic War" data-language-autonym="English" data-language-local-name="angļu" class="interlanguage-link-target"><span>English</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-eo mw-list-item"><a href="https://eo.wikipedia.org/wiki/Unua_Punika_milito" title="Unua Punika milito – esperanto" lang="eo" hreflang="eo" data-title="Unua Punika milito" data-language-autonym="Esperanto" data-language-local-name="esperanto" class="interlanguage-link-target"><span>Esperanto</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-es badge-Q17437798 badge-goodarticle mw-list-item" title="labs raksts"><a href="https://es.wikipedia.org/wiki/Primera_guerra_p%C3%BAnica" title="Primera guerra púnica – spāņu" lang="es" hreflang="es" data-title="Primera guerra púnica" data-language-autonym="Español" data-language-local-name="spāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Español</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-et mw-list-item"><a href="https://et.wikipedia.org/wiki/Esimene_Puunia_s%C3%B5da" title="Esimene Puunia sõda – igauņu" lang="et" hreflang="et" data-title="Esimene Puunia sõda" data-language-autonym="Eesti" data-language-local-name="igauņu" class="interlanguage-link-target"><span>Eesti</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-eu mw-list-item"><a href="https://eu.wikipedia.org/wiki/Lehen_Gerra_Punikoa" title="Lehen Gerra Punikoa – basku" lang="eu" hreflang="eu" data-title="Lehen Gerra Punikoa" data-language-autonym="Euskara" data-language-local-name="basku" class="interlanguage-link-target"><span>Euskara</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fa mw-list-item"><a href="https://fa.wikipedia.org/wiki/%D9%86%D8%AE%D8%B3%D8%AA%DB%8C%D9%86_%D8%AC%D9%86%DA%AF_%D9%BE%D9%88%D9%86%DB%8C" title="نخستین جنگ پونی – persiešu" lang="fa" hreflang="fa" data-title="نخستین جنگ پونی" data-language-autonym="فارسی" data-language-local-name="persiešu" class="interlanguage-link-target"><span>فارسی</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fi mw-list-item"><a href="https://fi.wikipedia.org/wiki/Ensimm%C3%A4inen_puunilaissota" title="Ensimmäinen puunilaissota – somu" lang="fi" hreflang="fi" data-title="Ensimmäinen puunilaissota" data-language-autonym="Suomi" data-language-local-name="somu" class="interlanguage-link-target"><span>Suomi</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fr badge-Q17437798 badge-goodarticle mw-list-item" title="labs raksts"><a href="https://fr.wikipedia.org/wiki/Premi%C3%A8re_guerre_punique" title="Première guerre punique – franču" lang="fr" hreflang="fr" data-title="Première guerre punique" data-language-autonym="Français" data-language-local-name="franču" class="interlanguage-link-target"><span>Français</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-fy mw-list-item"><a href="https://fy.wikipedia.org/wiki/Earste_Punyske_Oarloch" title="Earste Punyske Oarloch – rietumfrīzu" lang="fy" hreflang="fy" data-title="Earste Punyske Oarloch" data-language-autonym="Frysk" data-language-local-name="rietumfrīzu" class="interlanguage-link-target"><span>Frysk</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-gl mw-list-item"><a href="https://gl.wikipedia.org/wiki/Primeira_guerra_p%C3%BAnica" title="Primeira guerra púnica – galisiešu" lang="gl" hreflang="gl" data-title="Primeira guerra púnica" data-language-autonym="Galego" data-language-local-name="galisiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Galego</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-he mw-list-item"><a href="https://he.wikipedia.org/wiki/%D7%94%D7%9E%D7%9C%D7%97%D7%9E%D7%94_%D7%94%D7%A4%D7%95%D7%A0%D7%99%D7%AA_%D7%94%D7%A8%D7%90%D7%A9%D7%95%D7%A0%D7%94" title="המלחמה הפונית הראשונה – ivrits" lang="he" hreflang="he" data-title="המלחמה הפונית הראשונה" data-language-autonym="עברית" data-language-local-name="ivrits" class="interlanguage-link-target"><span>עברית</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hr mw-list-item"><a href="https://hr.wikipedia.org/wiki/Prvi_punski_rat" title="Prvi punski rat – horvātu" lang="hr" hreflang="hr" data-title="Prvi punski rat" data-language-autonym="Hrvatski" data-language-local-name="horvātu" class="interlanguage-link-target"><span>Hrvatski</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-hu mw-list-item"><a href="https://hu.wikipedia.org/wiki/Els%C5%91_pun_h%C3%A1bor%C3%BA" title="Első pun háború – ungāru" lang="hu" hreflang="hu" data-title="Első pun háború" data-language-autonym="Magyar" data-language-local-name="ungāru" class="interlanguage-link-target"><span>Magyar</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ia mw-list-item"><a href="https://ia.wikipedia.org/wiki/Prime_Guerra_Punic" title="Prime Guerra Punic – interlingva" lang="ia" hreflang="ia" data-title="Prime Guerra Punic" data-language-autonym="Interlingua" data-language-local-name="interlingva" class="interlanguage-link-target"><span>Interlingua</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-id mw-list-item"><a href="https://id.wikipedia.org/wiki/Perang_Punik_I" title="Perang Punik I – indonēziešu" lang="id" hreflang="id" data-title="Perang Punik I" data-language-autonym="Bahasa Indonesia" data-language-local-name="indonēziešu" class="interlanguage-link-target"><span>Bahasa Indonesia</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-is mw-list-item"><a href="https://is.wikipedia.org/wiki/Fyrsta_p%C3%BAnverska_str%C3%AD%C3%B0i%C3%B0" title="Fyrsta púnverska stríðið – islandiešu" lang="is" hreflang="is" data-title="Fyrsta púnverska stríðið" data-language-autonym="Íslenska" data-language-local-name="islandiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Íslenska</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-it mw-list-item"><a href="https://it.wikipedia.org/wiki/Prima_guerra_punica" title="Prima guerra punica – itāļu" lang="it" hreflang="it" data-title="Prima guerra punica" data-language-autonym="Italiano" data-language-local-name="itāļu" class="interlanguage-link-target"><span>Italiano</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ja mw-list-item"><a href="https://ja.wikipedia.org/wiki/%E7%AC%AC%E4%B8%80%E6%AC%A1%E3%83%9D%E3%82%A8%E3%83%8B%E6%88%A6%E4%BA%89" title="第一次ポエニ戦争 – japāņu" lang="ja" hreflang="ja" data-title="第一次ポエニ戦争" data-language-autonym="日本語" data-language-local-name="japāņu" class="interlanguage-link-target"><span>日本語</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ka badge-Q17437796 badge-featuredarticle mw-list-item" title="vērtīgs raksts"><a href="https://ka.wikipedia.org/wiki/%E1%83%9E%E1%83%98%E1%83%A0%E1%83%95%E1%83%94%E1%83%9A%E1%83%98_%E1%83%9E%E1%83%A3%E1%83%9C%E1%83%98%E1%83%99%E1%83%A3%E1%83%A0%E1%83%98_%E1%83%9D%E1%83%9B%E1%83%98" title="პირველი პუნიკური ომი – gruzīnu" lang="ka" hreflang="ka" data-title="პირველი პუნიკური ომი" data-language-autonym="ქართული" data-language-local-name="gruzīnu" class="interlanguage-link-target"><span>ქართული</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ko mw-list-item"><a href="https://ko.wikipedia.org/wiki/%EC%A0%9C1%EC%B0%A8_%ED%8F%AC%EC%97%90%EB%8B%88_%EC%A0%84%EC%9F%81" title="제1차 포에니 전쟁 – korejiešu" lang="ko" hreflang="ko" data-title="제1차 포에니 전쟁" data-language-autonym="한국어" data-language-local-name="korejiešu" class="interlanguage-link-target"><span>한국어</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-la mw-list-item"><a href="https://la.wikipedia.org/wiki/Primum_bellum_Punicum" title="Primum bellum Punicum – latīņu" lang="la" hreflang="la" data-title="Primum bellum Punicum" data-language-autonym="Latina" data-language-local-name="latīņu" class="interlanguage-link-target"><span>Latina</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-lt mw-list-item"><a href="https://lt.wikipedia.org/wiki/Pirmasis_p%C5%ABn%C5%B3_karas" title="Pirmasis pūnų karas – lietuviešu" lang="lt" hreflang="lt" data-title="Pirmasis pūnų karas" data-language-autonym="Lietuvių" data-language-local-name="lietuviešu" class="interlanguage-link-target"><span>Lietuvių</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mk mw-list-item"><a href="https://mk.wikipedia.org/wiki/%D0%9F%D1%80%D0%B2%D0%B0_%D0%BF%D1%83%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B0_%D0%B2%D0%BE%D1%98%D0%BD%D0%B0" title="Прва пунска војна – maķedoniešu" lang="mk" hreflang="mk" data-title="Прва пунска војна" data-language-autonym="Македонски" data-language-local-name="maķedoniešu" class="interlanguage-link-target"><span>Македонски</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-mr mw-list-item"><a href="https://mr.wikipedia.org/wiki/%E0%A4%AA%E0%A5%8D%E0%A4%AF%E0%A5%81%E0%A4%A8%E0%A4%BF%E0%A4%95%E0%A4%9A%E0%A5%87_%E0%A4%AA%E0%A4%B9%E0%A4%BF%E0%A4%B2%E0%A5%87_%E0%A4%AF%E0%A5%81%E0%A4%A6%E0%A5%8D%E0%A4%A7" title="प्युनिकचे पहिले युद्ध – marathu" lang="mr" hreflang="mr" data-title="प्युनिकचे पहिले युद्ध" data-language-autonym="मराठी" data-language-local-name="marathu" class="interlanguage-link-target"><span>मराठी</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ms mw-list-item"><a href="https://ms.wikipedia.org/wiki/Perang_Punic_Pertama" title="Perang Punic Pertama – malajiešu" lang="ms" hreflang="ms" data-title="Perang Punic Pertama" data-language-autonym="Bahasa Melayu" data-language-local-name="malajiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Bahasa Melayu</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-nl mw-list-item"><a href="https://nl.wikipedia.org/wiki/Eerste_Punische_Oorlog" title="Eerste Punische Oorlog – holandiešu" lang="nl" hreflang="nl" data-title="Eerste Punische Oorlog" data-language-autonym="Nederlands" data-language-local-name="holandiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Nederlands</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-nn mw-list-item"><a href="https://nn.wikipedia.org/wiki/Den_f%C3%B8rste_punarkrigen" title="Den første punarkrigen – jaunnorvēģu" lang="nn" hreflang="nn" data-title="Den første punarkrigen" data-language-autonym="Norsk nynorsk" data-language-local-name="jaunnorvēģu" class="interlanguage-link-target"><span>Norsk nynorsk</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-no mw-list-item"><a href="https://no.wikipedia.org/wiki/F%C3%B8rste_punerkrig" title="Første punerkrig – norvēģu bukmols" lang="nb" hreflang="nb" data-title="Første punerkrig" data-language-autonym="Norsk bokmål" data-language-local-name="norvēģu bukmols" class="interlanguage-link-target"><span>Norsk bokmål</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-oc mw-list-item"><a href="https://oc.wikipedia.org/wiki/Primi%C3%A8ra_Gu%C3%A8rra_Punica" title="Primièra Guèrra Punica – oksitāņu" lang="oc" hreflang="oc" data-title="Primièra Guèrra Punica" data-language-autonym="Occitan" data-language-local-name="oksitāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Occitan</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pl mw-list-item"><a href="https://pl.wikipedia.org/wiki/I_wojna_punicka" title="I wojna punicka – poļu" lang="pl" hreflang="pl" data-title="I wojna punicka" data-language-autonym="Polski" data-language-local-name="poļu" class="interlanguage-link-target"><span>Polski</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ps mw-list-item"><a href="https://ps.wikipedia.org/wiki/%D9%84%D9%88%D9%85%DA%93%DB%8D_%D9%BE%D9%88%D9%86%D9%8A_%D8%AC%DA%AB%DA%93%D9%87" title="لومړۍ پوني جګړه – puštu" lang="ps" hreflang="ps" data-title="لومړۍ پوني جګړه" data-language-autonym="پښتو" data-language-local-name="puštu" class="interlanguage-link-target"><span>پښتو</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-pt mw-list-item"><a href="https://pt.wikipedia.org/wiki/Primeira_Guerra_P%C3%BAnica" title="Primeira Guerra Púnica – portugāļu" lang="pt" hreflang="pt" data-title="Primeira Guerra Púnica" data-language-autonym="Português" data-language-local-name="portugāļu" class="interlanguage-link-target"><span>Português</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ro mw-list-item"><a href="https://ro.wikipedia.org/wiki/Primul_R%C4%83zboi_Punic" title="Primul Război Punic – rumāņu" lang="ro" hreflang="ro" data-title="Primul Război Punic" data-language-autonym="Română" data-language-local-name="rumāņu" class="interlanguage-link-target"><span>Română</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-ru mw-list-item"><a href="https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9F%D0%B5%D1%80%D0%B2%D0%B0%D1%8F_%D0%9F%D1%83%D0%BD%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D0%BD%D0%B0" title="Первая Пуническая война – krievu" lang="ru" hreflang="ru" data-title="Первая Пуническая война" data-language-autonym="Русский" data-language-local-name="krievu" class="interlanguage-link-target"><span>Русский</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-scn mw-list-item"><a href="https://scn.wikipedia.org/wiki/Prima_guerra_p%C3%B9nica" title="Prima guerra pùnica – sicīliešu" lang="scn" hreflang="scn" data-title="Prima guerra pùnica" data-language-autonym="Sicilianu" data-language-local-name="sicīliešu" class="interlanguage-link-target"><span>Sicilianu</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sh mw-list-item"><a href="https://sh.wikipedia.org/wiki/Prvi_punski_rat" title="Prvi punski rat – serbu–horvātu" lang="sh" hreflang="sh" data-title="Prvi punski rat" data-language-autonym="Srpskohrvatski / српскохрватски" data-language-local-name="serbu–horvātu" class="interlanguage-link-target"><span>Srpskohrvatski / српскохрватски</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-simple mw-list-item"><a href="https://simple.wikipedia.org/wiki/First_Punic_War" title="First Punic War – Simple English" lang="en-simple" hreflang="en-simple" data-title="First Punic War" data-language-autonym="Simple English" data-language-local-name="Simple English" class="interlanguage-link-target"><span>Simple English</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sk mw-list-item"><a href="https://sk.wikipedia.org/wiki/Prv%C3%A1_p%C3%BAnska_vojna" title="Prvá púnska vojna – slovāku" lang="sk" hreflang="sk" data-title="Prvá púnska vojna" data-language-autonym="Slovenčina" data-language-local-name="slovāku" class="interlanguage-link-target"><span>Slovenčina</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sl mw-list-item"><a href="https://sl.wikipedia.org/wiki/Prva_punska_vojna" title="Prva punska vojna – slovēņu" lang="sl" hreflang="sl" data-title="Prva punska vojna" data-language-autonym="Slovenščina" data-language-local-name="slovēņu" class="interlanguage-link-target"><span>Slovenščina</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sr mw-list-item"><a href="https://sr.wikipedia.org/wiki/%D0%9F%D1%80%D0%B2%D0%B8_%D0%BF%D1%83%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B8_%D1%80%D0%B0%D1%82" title="Први пунски рат – serbu" lang="sr" hreflang="sr" data-title="Први пунски рат" data-language-autonym="Српски / srpski" data-language-local-name="serbu" class="interlanguage-link-target"><span>Српски / srpski</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-su mw-list-item"><a href="https://su.wikipedia.org/wiki/Perang_Punik_I" title="Perang Punik I – zundu" lang="su" hreflang="su" data-title="Perang Punik I" data-language-autonym="Sunda" data-language-local-name="zundu" class="interlanguage-link-target"><span>Sunda</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-sv mw-list-item"><a href="https://sv.wikipedia.org/wiki/F%C3%B6rsta_puniska_kriget" title="Första puniska kriget – zviedru" lang="sv" hreflang="sv" data-title="Första puniska kriget" data-language-autonym="Svenska" data-language-local-name="zviedru" class="interlanguage-link-target"><span>Svenska</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-th mw-list-item"><a href="https://th.wikipedia.org/wiki/%E0%B8%AA%E0%B8%87%E0%B8%84%E0%B8%A3%E0%B8%B2%E0%B8%A1%E0%B8%9E%E0%B8%B4%E0%B8%A7%E0%B8%99%E0%B8%B4%E0%B8%81%E0%B8%84%E0%B8%A3%E0%B8%B1%E0%B9%89%E0%B8%87%E0%B8%97%E0%B8%B5%E0%B9%88%E0%B8%AB%E0%B8%99%E0%B8%B6%E0%B9%88%E0%B8%87" title="สงครามพิวนิกครั้งที่หนึ่ง – taju" lang="th" hreflang="th" data-title="สงครามพิวนิกครั้งที่หนึ่ง" data-language-autonym="ไทย" data-language-local-name="taju" class="interlanguage-link-target"><span>ไทย</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-tr mw-list-item"><a href="https://tr.wikipedia.org/wiki/Birinci_P%C3%B6n_Sava%C5%9F%C4%B1" title="Birinci Pön Savaşı – turku" lang="tr" hreflang="tr" data-title="Birinci Pön Savaşı" data-language-autonym="Türkçe" data-language-local-name="turku" class="interlanguage-link-target"><span>Türkçe</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-uk mw-list-item"><a href="https://uk.wikipedia.org/wiki/%D0%9F%D0%B5%D1%80%D1%88%D0%B0_%D0%9F%D1%83%D0%BD%D1%96%D1%87%D0%BD%D0%B0_%D0%B2%D1%96%D0%B9%D0%BD%D0%B0" title="Перша Пунічна війна – ukraiņu" lang="uk" hreflang="uk" data-title="Перша Пунічна війна" data-language-autonym="Українська" data-language-local-name="ukraiņu" class="interlanguage-link-target"><span>Українська</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-vi mw-list-item"><a href="https://vi.wikipedia.org/wiki/Chi%E1%BA%BFn_tranh_Punic_l%E1%BA%A7n_th%E1%BB%A9_nh%E1%BA%A5t" title="Chiến tranh Punic lần thứ nhất – vjetnamiešu" lang="vi" hreflang="vi" data-title="Chiến tranh Punic lần thứ nhất" data-language-autonym="Tiếng Việt" data-language-local-name="vjetnamiešu" class="interlanguage-link-target"><span>Tiếng Việt</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-wuu mw-list-item"><a href="https://wuu.wikipedia.org/wiki/%E7%AC%AC%E4%B8%80%E6%AC%A1%E5%B8%83%E5%8C%BF%E6%88%98%E4%BA%89" title="第一次布匿战争 – vu ķīniešu" lang="wuu" hreflang="wuu" data-title="第一次布匿战争" data-language-autonym="吴语" data-language-local-name="vu ķīniešu" class="interlanguage-link-target"><span>吴语</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-zh mw-list-item"><a href="https://zh.wikipedia.org/wiki/%E7%AC%AC%E4%B8%80%E6%AC%A1%E5%B8%83%E5%8C%BF%E6%88%98%E4%BA%89" title="第一次布匿战争 – ķīniešu" lang="zh" hreflang="zh" data-title="第一次布匿战争" data-language-autonym="中文" data-language-local-name="ķīniešu" class="interlanguage-link-target"><span>中文</span></a></li><li class="interlanguage-link interwiki-zh-yue mw-list-item"><a href="https://zh-yue.wikipedia.org/wiki/%E7%AC%AC%E4%B8%80%E6%AC%A1%E5%B8%83%E5%8C%BF%E6%88%B0%E7%88%AD" title="第一次布匿戰爭 – kantoniešu" lang="yue" hreflang="yue" data-title="第一次布匿戰爭" data-language-autonym="粵語" data-language-local-name="kantoniešu" class="interlanguage-link-target"><span>粵語</span></a></li> </ul> <div class="after-portlet after-portlet-lang"><span class="wb-langlinks-edit wb-langlinks-link"><a href="https://www.wikidata.org/wiki/Special:EntityPage/Q6286#sitelinks-wikipedia" title="Labot starpvalodu saites" class="wbc-editpage">Labot saites</a></span></div> </div> </div> </div> </header> <div class="vector-page-toolbar"> <div class="vector-page-toolbar-container"> <div id="left-navigation"> <nav aria-label="Vārdtelpas"> <div id="p-associated-pages" class="vector-menu vector-menu-tabs mw-portlet mw-portlet-associated-pages" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="ca-nstab-main" class="selected vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/wiki/Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1" title="Apskatīt rakstu [c]" accesskey="c"><span>Raksts</span></a></li><li id="ca-talk" class="new vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Diskusija:Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=edit&redlink=1" rel="discussion" class="new" title="Diskusija par šī raksta lapu (vēl nav uzrakstīts) [t]" accesskey="t"><span>Diskusija</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="vector-variants-dropdown" class="vector-dropdown emptyPortlet" > <input type="checkbox" id="vector-variants-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-variants-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Mainīt valodas variantu" > <label id="vector-variants-dropdown-label" for="vector-variants-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet" aria-hidden="true" ><span class="vector-dropdown-label-text">latviešu</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="p-variants" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-variants emptyPortlet" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> </ul> </div> </div> </div> </div> </nav> </div> <div id="right-navigation" class="vector-collapsible"> <nav aria-label="Apskates"> <div id="p-views" class="vector-menu vector-menu-tabs mw-portlet mw-portlet-views" > <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="ca-view" class="selected vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/wiki/Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1"><span>Skatīt</span></a></li><li id="ca-ve-edit" class="vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&veaction=edit" title="Labot šo lapu [v]" accesskey="v"><span>Labot šo lapu</span></a></li><li id="ca-edit" class="collapsible vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=edit" title="Labot šīs lapas pirmkodu [e]" accesskey="e"><span>Labot pirmkodu</span></a></li><li id="ca-history" class="vector-tab-noicon mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=history" title="Šīs lapas iepriekšējās versijas. [h]" accesskey="h"><span>Hronoloģija</span></a></li> </ul> </div> </div> </nav> <nav class="vector-page-tools-landmark" aria-label="Lapas rīki"> <div id="vector-page-tools-dropdown" class="vector-dropdown vector-page-tools-dropdown" > <input type="checkbox" id="vector-page-tools-dropdown-checkbox" role="button" aria-haspopup="true" data-event-name="ui.dropdown-vector-page-tools-dropdown" class="vector-dropdown-checkbox " aria-label="Rīki" > <label id="vector-page-tools-dropdown-label" for="vector-page-tools-dropdown-checkbox" class="vector-dropdown-label cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--fake-button--enabled cdx-button--weight-quiet" aria-hidden="true" ><span class="vector-dropdown-label-text">Rīki</span> </label> <div class="vector-dropdown-content"> <div id="vector-page-tools-unpinned-container" class="vector-unpinned-container"> <div id="vector-page-tools" class="vector-page-tools vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-page-tools-pinnable-header vector-pinnable-header-unpinned" data-feature-name="page-tools-pinned" data-pinnable-element-id="vector-page-tools" data-pinned-container-id="vector-page-tools-pinned-container" data-unpinned-container-id="vector-page-tools-unpinned-container" > <div class="vector-pinnable-header-label">Rīki</div> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-page-tools.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-page-tools.unpin">paslēpt</button> </div> <div id="p-cactions" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-cactions emptyPortlet vector-has-collapsible-items" title="Vairāk iespēju" > <div class="vector-menu-heading"> Darbības </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="ca-more-view" class="selected vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/wiki/Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1"><span>Skatīt</span></a></li><li id="ca-more-ve-edit" class="vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&veaction=edit" title="Labot šo lapu [v]" accesskey="v"><span>Labot šo lapu</span></a></li><li id="ca-more-edit" class="collapsible vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=edit" title="Labot šīs lapas pirmkodu [e]" accesskey="e"><span>Labot pirmkodu</span></a></li><li id="ca-more-history" class="vector-more-collapsible-item mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=history"><span>Hronoloģija</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-tb" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-tb" > <div class="vector-menu-heading"> Vispārīgi </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="t-whatlinkshere" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:WhatLinksHere/Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1" title="Visas Vikipēdijas lapas, kurās ir saites uz šejieni [j]" accesskey="j"><span>Norādes uz šo rakstu</span></a></li><li id="t-recentchangeslinked" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:RecentChangesLinked/Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1" rel="nofollow" title="Izmaiņas, kas nesen izdarītas lapās, kurās ir saites uz šo lapu [k]" accesskey="k"><span>Saistītās izmaiņas</span></a></li><li id="t-specialpages" class="mw-list-item"><a href="/wiki/Special:SpecialPages" title="Visu īpašo lapu uzskaitījums [q]" accesskey="q"><span>Īpašās lapas</span></a></li><li id="t-permalink" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&oldid=4169476" title="Paliekoša saite uz šo lapas versiju"><span>Pastāvīgā saite</span></a></li><li id="t-info" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=info" title="Vairāk informācijas par šo lapu"><span>Lapas informācija</span></a></li><li id="t-cite" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:CiteThisPage&page=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&id=4169476&wpFormIdentifier=titleform" title="Kā pareizi atsaukties uz šo rakstu"><span>Atsauce uz šo lapu</span></a></li><li id="t-urlshortener" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:UrlShortener&url=https%3A%2F%2Flv.wikipedia.org%2Fw%2Findex.php%3Ftitle%3DPirmais_p%25C5%25ABnie%25C5%25A1u_kar%25C5%25A1%26section%3D7%26veaction%3Dedit"><span>Iegūt saīsinātu URL</span></a></li><li id="t-urlshortener-qrcode" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:QrCode&url=https%3A%2F%2Flv.wikipedia.org%2Fw%2Findex.php%3Ftitle%3DPirmais_p%25C5%25ABnie%25C5%25A1u_kar%25C5%25A1%26section%3D7%26veaction%3Dedit"><span>Lejupielādēt QR kodu</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-coll-print_export" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-coll-print_export" > <div class="vector-menu-heading"> Drukāt/eksportēt </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li id="coll-create_a_book" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:Book&bookcmd=book_creator&referer=Pirmais+p%C5%ABnie%C5%A1u+kar%C5%A1"><span>Izveidot grāmatu</span></a></li><li id="coll-download-as-rl" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Special:DownloadAsPdf&page=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=show-download-screen"><span>Lejupielādēt kā PDF</span></a></li><li id="t-print" class="mw-list-item"><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&printable=yes" title="Drukājama lapas versija [p]" accesskey="p"><span>Drukājama versija</span></a></li> </ul> </div> </div> <div id="p-wikibase-otherprojects" class="vector-menu mw-portlet mw-portlet-wikibase-otherprojects" > <div class="vector-menu-heading"> Citos projektos </div> <div class="vector-menu-content"> <ul class="vector-menu-content-list"> <li class="wb-otherproject-link wb-otherproject-commons mw-list-item"><a href="https://commons.wikimedia.org/wiki/First_Punic_War" hreflang="en"><span>Vikikrātuve</span></a></li><li id="t-wikibase" class="wb-otherproject-link wb-otherproject-wikibase-dataitem mw-list-item"><a href="https://www.wikidata.org/wiki/Special:EntityPage/Q6286" title="Saistītais Vikidatu ieraksts [g]" accesskey="g"><span>Ieraksts Vikidatos</span></a></li> </ul> </div> </div> </div> </div> </div> </div> </nav> </div> </div> </div> <div class="vector-column-end"> <div class="vector-sticky-pinned-container"> <nav class="vector-page-tools-landmark" aria-label="Lapas rīki"> <div id="vector-page-tools-pinned-container" class="vector-pinned-container"> </div> </nav> <nav class="vector-appearance-landmark" aria-label="Izskats"> <div id="vector-appearance-pinned-container" class="vector-pinned-container"> <div id="vector-appearance" class="vector-appearance vector-pinnable-element"> <div class="vector-pinnable-header vector-appearance-pinnable-header vector-pinnable-header-pinned" data-feature-name="appearance-pinned" data-pinnable-element-id="vector-appearance" data-pinned-container-id="vector-appearance-pinned-container" data-unpinned-container-id="vector-appearance-unpinned-container" > <div class="vector-pinnable-header-label">Izskats</div> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-pin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-appearance.pin">pārvietot uz sānjoslu</button> <button class="vector-pinnable-header-toggle-button vector-pinnable-header-unpin-button" data-event-name="pinnable-header.vector-appearance.unpin">paslēpt</button> </div> </div> </div> </nav> </div> </div> <div id="bodyContent" class="vector-body" aria-labelledby="firstHeading" data-mw-ve-target-container> <div class="vector-body-before-content"> <div class="mw-indicators"> </div> <div id="siteSub" class="noprint">Vikipēdijas lapa</div> </div> <div id="contentSub"><div id="mw-content-subtitle"></div></div> <div id="mw-content-text" class="mw-body-content"><div class="mw-content-ltr mw-parser-output" lang="lv" dir="ltr"><table class="infobox" style="width: 315px; border-spacing: 2px; font-size: 88%; text-align: left;"> <tbody><tr> <th colspan="2" style="background: lightsteelblue; text-align: center;">Pirmais pūniešu karš </th></tr> <tr> <td colspan="2" style="text-align: center; font-size: 90%; border-bottom: 1px solid #aaa;"><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:First_Punic_War_264_BC_v3.png" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/ac/First_Punic_War_264_BC_v3.png/300px-First_Punic_War_264_BC_v3.png" decoding="async" width="300" height="177" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/ac/First_Punic_War_264_BC_v3.png/450px-First_Punic_War_264_BC_v3.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/ac/First_Punic_War_264_BC_v3.png/600px-First_Punic_War_264_BC_v3.png 2x" data-file-width="1412" data-file-height="832" /></a></span><br />Vidusjūras rietumu reģions pirms Pirmā pūniešu kara. </td></tr> <tr> <td colspan="2"> <table class="infobox" width="100%" style="margin: 0; cellpadding: 0; padding: 0; border: 0;"> <tbody><tr> <th style="padding-right: 1em;">Datums </th> <td>264. gads pr.Kr. — 241. gads pr.Kr. </td></tr> <tr> <th style="padding-right: 1em;">Vieta </th> <td><a href="/wiki/Sic%C4%ABlija" title="Sicīlija">Sicīlija</a> </td></tr> <tr> <th style="padding-right: 1em;">Iznākums </th> <td>Romas republikas uzvara </td></tr> </tbody></table> </td></tr> <tr> <th colspan="2" style="background: lightsteelblue; text-align: center;">Dalībnieki </th></tr> <tr> <td width="50%" style="border-right: 1px dotted #aaa;"><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/83/Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg/15px-Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg.png" decoding="async" width="15" height="21" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/83/Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg/23px-Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/83/Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg/30px-Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg.png 2x" data-file-width="245" data-file-height="343" /></a></span> <a href="/wiki/Romas_republika" class="mw-redirect" title="Romas republika">Romas republika</a><br /> </td> <td width="50%" style="padding-left: 0.25em;"><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Tanit_Symbol.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d7/Tanit_Symbol.svg/15px-Tanit_Symbol.svg.png" decoding="async" width="15" height="19" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d7/Tanit_Symbol.svg/23px-Tanit_Symbol.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d7/Tanit_Symbol.svg/30px-Tanit_Symbol.svg.png 2x" data-file-width="655" data-file-height="840" /></a></span> <a href="/wiki/Kart%C4%81ga" title="Kartāga">Kartāga</a><br /> </td></tr> <tr> <th colspan="2" style="background: lightsteelblue; text-align: center;">Komandieri </th></tr> <tr> <td width="50%" style="border-right: 1px dotted #aaa;"><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/83/Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg/15px-Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg.png" decoding="async" width="15" height="21" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/83/Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg/23px-Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/83/Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg/30px-Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg.png 2x" data-file-width="245" data-file-height="343" /></a></span> <a href="/w/index.php?title=Marks_Atilijs_Reguls&action=edit&redlink=1" class="new" title="Marks Atilijs Reguls (vēl nav uzrakstīts)">Marks Atilijs Reguls</a><br /><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/83/Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg/15px-Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg.png" decoding="async" width="15" height="21" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/83/Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg/23px-Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/83/Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg/30px-Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg.png 2x" data-file-width="245" data-file-height="343" /></a></span> <a href="/w/index.php?title=Gajs_Lutacijs_Katuls&action=edit&redlink=1" class="new" title="Gajs Lutacijs Katuls (vēl nav uzrakstīts)">Gajs Lutacijs Katuls</a><br /><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/83/Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg/15px-Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg.png" decoding="async" width="15" height="21" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/83/Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg/23px-Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/83/Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg/30px-Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg.png 2x" data-file-width="245" data-file-height="343" /></a></span> <a href="/w/index.php?title=Gajs_Duilijs&action=edit&redlink=1" class="new" title="Gajs Duilijs (vēl nav uzrakstīts)">Gajs Duilijs</a><br /><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/83/Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg/15px-Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg.png" decoding="async" width="15" height="21" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/83/Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg/23px-Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/83/Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg/30px-Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg.png 2x" data-file-width="245" data-file-height="343" /></a></span> <a href="/w/index.php?title=L%C5%ABcijs_Korn%C4%93lijs_Scipions&action=edit&redlink=1" class="new" title="Lūcijs Kornēlijs Scipions (vēl nav uzrakstīts)">Lūcijs Kornēlijs Scipions</a> </td> <td width="50%" style="padding-left: 0.25em;"><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Tanit_Symbol.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d7/Tanit_Symbol.svg/15px-Tanit_Symbol.svg.png" decoding="async" width="15" height="19" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d7/Tanit_Symbol.svg/23px-Tanit_Symbol.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d7/Tanit_Symbol.svg/30px-Tanit_Symbol.svg.png 2x" data-file-width="655" data-file-height="840" /></a></span> <a href="/w/index.php?title=Hamilk%C4%81rs_Barka&action=edit&redlink=1" class="new" title="Hamilkārs Barka (vēl nav uzrakstīts)">Hamilkārs Barka</a><br /><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Tanit_Symbol.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d7/Tanit_Symbol.svg/15px-Tanit_Symbol.svg.png" decoding="async" width="15" height="19" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d7/Tanit_Symbol.svg/23px-Tanit_Symbol.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d7/Tanit_Symbol.svg/30px-Tanit_Symbol.svg.png 2x" data-file-width="655" data-file-height="840" /></a></span> <a href="/w/index.php?title=Hannons_II_Lielais&action=edit&redlink=1" class="new" title="Hannons II Lielais (vēl nav uzrakstīts)">Hannons II Lielais</a><br /><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Tanit_Symbol.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d7/Tanit_Symbol.svg/15px-Tanit_Symbol.svg.png" decoding="async" width="15" height="19" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d7/Tanit_Symbol.svg/23px-Tanit_Symbol.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d7/Tanit_Symbol.svg/30px-Tanit_Symbol.svg.png 2x" data-file-width="655" data-file-height="840" /></a></span> <a href="/w/index.php?title=Hasdrubals_Skaistais&action=edit&redlink=1" class="new" title="Hasdrubals Skaistais (vēl nav uzrakstīts)">Hasdrubals Skaistais</a><br /><span typeof="mw:File"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Coloured_Lambda.png" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/28/Coloured_Lambda.png/15px-Coloured_Lambda.png" decoding="async" width="15" height="16" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/28/Coloured_Lambda.png/23px-Coloured_Lambda.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/28/Coloured_Lambda.png/30px-Coloured_Lambda.png 2x" data-file-width="230" data-file-height="240" /></a></span> <a href="/w/index.php?title=Ksantips&action=edit&redlink=1" class="new" title="Ksantips (vēl nav uzrakstīts)">Ksantips</a> </td></tr> </tbody></table> <p><b>Pirmais pūniešu karš</b> (<a href="/wiki/Lat%C4%AB%C5%86u_valoda" title="Latīņu valoda">latīņu</a>: <span lang="la"><i>bellum Punicum primum</i></span>) bija pirmais no <a href="/wiki/P%C5%ABnie%C5%A1u_kari" title="Pūniešu kari">trim globālajiem militārajiem konfliktiem</a> starp <a href="/wiki/Romas_Republika" title="Romas Republika">Romas republiku</a> un <a href="/wiki/Kart%C4%81ga" title="Kartāga">Kartāgas</a> jūras lielvaru par varu <a href="/wiki/Vidusj%C5%ABra" title="Vidusjūra">Vidusjūras</a> rietumu daļā 3. gadsimtā pr.Kr. 23 gadus ilgais karš kļuva par pašu garāko nepārtraukto <a href="/wiki/Senie_laiki" title="Senie laiki">antīko laiku</a> militāro konfliktu un vērienīgāko jūras karu. Militārās sadursmes centrs kā arī cēlonis lielvaru starpā kļuva <a href="/wiki/Sic%C4%ABlija" title="Sicīlija">Sicīlija</a>. Šis karš beidzās ar Romas republikas uzvaru. </p> <meta property="mw:PageProp/toc" /> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Etimoloģija"><span id="Etimolo.C4.A3ija"></span>Etimoloģija</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&veaction=edit&section=1" title="Labot sadaļu: Etimoloģija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=edit&section=1" title="Labot sadaļas vikikodu: Etimoloģija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Kartāgas iedzīvotāji bija etniskie <a href="/wiki/Feni%C4%B7ie%C5%A1i" class="mw-redirect" title="Feniķieši">feniķieši</a>, <a href="/wiki/S%C5%ABra_(pils%C4%93ta)" title="Sūra (pilsēta)">Tiras</a> pilsētas pamatiedzīvotāji Feniķijā, vēsturiskās <a href="/wiki/Palest%C4%ABna" title="Palestīna">Palestīnas</a> teritorijā. Šo pilsētu savu karagājienu laikā iznīcināja <a href="/wiki/Ma%C4%B7edonija_(re%C4%A3ions)" title="Maķedonija (reģions)">Maķedonijas</a> ķēniņš <a href="/wiki/Aleksandrs_Lielais" title="Aleksandrs Lielais">Aleksandrs Lielais</a>. Pats vārds "feniķietis" cēlies no <a href="/wiki/Grie%C4%B7u_valoda" title="Grieķu valoda">grieķu valodas</a>: senie grieķi šādi sauca tos, kas toreiz dzīvoja <a href="/wiki/Levante" title="Levante">Levantē</a>. Lai gan šī vārda <a href="/wiki/Etimolo%C4%A3ija" title="Etimoloģija">etimoloģija</a> joprojām pilnībā nav skaidra, tā sakne var būt atvasināta no purpura krāsas grieķu nosaukuma. Vēlāk šis termins pārveidotā veidā pārgāja <a href="/wiki/Lat%C4%AB%C5%86u_valoda" title="Latīņu valoda">latīņu valodā</a>, bet pēc tam <a href="/wiki/Romie%C5%A1i" class="mw-redirect" title="Romieši">romieši</a> par "pūniem" sāka saukt tos feniķiešus, kas dzīvoja Vidusjūras reģiona rietumu daļā viņiem kaimiņos. Šāds vārds tika attiecināts gan uz etniskajiem feniķiešiem, kas dzīvo Vidusjūras rietumu daļā, gan arī uz Kartāgas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu izcelsmes. No šī vārda atvasināts mūsdienu termins "pūniešu". Paši feniķieši sevi sauca vai nu pēc dzīvesvietas vai izcelsmes pilsētas, vai arī pēc izcelsmes reģiona - <a href="/wiki/Kana%C4%81na" title="Kanaāna">Kanaānas</a>. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Avoti">Avoti</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&veaction=edit&section=2" title="Labot sadaļu: Avoti" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=edit&section=2" title="Labot sadaļas vikikodu: Avoti"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Pēc antīkās vēstures pētnieka Eugēnija Rodionova domām seno avotu stāvoklis mūsdienās neļauj vienādā mērā aprakstīt katru kara epizodi un ir maz izredžu pētniecībā saglabāt objektivitāti. Pēdējais ir saistīts ar to, ka gandrīz visu antīko darbu autori par pūniešu kariem bija vai nu romieši, vai arī lielākā vai mazākā mērā tiem simpatizējošie. Pagaidām nav zināmi nekādi pašu kartāgiešu sarakstītie darbi par šo tēmu. Arī viņu atbalstītāju darbi līdz mūsdienām nav saglabājušies, kaut gan tādi tika rakstīti. Daudzi avoti par šo periodu tika pilnībā vai vismaz daļēji iznīcināti. Tādēļ rodas nesamērība informācijas apjomā, aprakstot Pirmo pūniešu karu, kura pēc apjoma sakrīt ar <a href="/wiki/Tre%C5%A1ais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1" title="Trešais pūniešu karš">Trešā pūniešu kara</a> aprakstiem, kaut gan tas bija par 20 gadiem īsāks. To romiešu autoru darbi, kuri bija šī konflikta laikabiedri vai arī dzīvoja pirms 1. gadsimta pr.Kr., nav saglabājušies, vai arī līdz mums ir nonākuši īsu fragmentu veidā. Taču tieši viņu darbus vēlāk izmantoja nākamie vēsturnieki, kuru darbi mūsdienās ir galvenie informācijas avoti. </p><p>Tā pirmais hronists, kas aprakstīja šo karu un arī visu Romas republikas vēsturi, bija 3. gadsimtā pr.Kr. dzīvojušais <a href="/wiki/Kamp%C4%81nija" title="Kampānija">kampānietis</a> <a href="/wiki/Gnejs_N%C4%93vijs" title="Gnejs Nēvijs">Gnejs Nēvijs</a>, kurš arī bija tiešais šīs karadarbības dalībnieks. Viņš uzrakstīja daudzus darbus, tostarp <a href="/wiki/Po%C4%93ma" title="Poēma">poēmu</a> ar nosaukumu "<i>Punica</i>", kas ir zināma pēc nelieliem fragmentiem. Cits hronists bija kalabrietis <a href="/wiki/Kvints_Ennijs" title="Kvints Ennijs">Kvints Ennijs</a>, Otrā pūniešu kara dalībnieks un tuvs <a href="/wiki/Sc%C4%ABpions_Afrik%C4%81nis" title="Scīpions Afrikānis">Scīpiona Afrikāņa</a> līdzgaitnieks, kurš dzimis aptuveni Gneja Nevija dzīves laikā un nomira aptuveni 30 gadus pēc viņa. Par šiem kariem viņš uzrakstīja ap 30 tūkstošiem dzejas rindu, no kurām līdz mūsdienām saglabājušās tikai 600. Abi šie autori bija dzejnieki. Taču pirmais "prozas vēsturnieks" bija "Annāļu" autors <a href="/w/index.php?title=Kvints_Fabijs_Piktors&action=edit&redlink=1" class="new" title="Kvints Fabijs Piktors (vēl nav uzrakstīts)">Kvints Fabijs Piktors</a> no Fabiju dzimtas. Viņa izcelsme atspoguļojās arī viņa darbos, kas tika rakstīti no zinoša, taču neobjektīva Fabiju dzimtas skatupunkta. Viņa darbus bieži izmantoja daudzi vēlākie autori. Vēl viens annāļu rakstnieks bija <a href="/wiki/Markuss_Porcijs_Katons" title="Markuss Porcijs Katons">Marks Porcijs Katons Vecākais</a>, kurš ieņēma daudzus amatus, piedalījās <a href="/wiki/Otrais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1" title="Otrais pūniešu karš">Otrajā pūniešu karā</a> un tam bija nozīmīga loma Trešā pūniešu kara izraisīšanā. Viņš ir autors latīņu valodā uzrakstītajam septiņu sējumu darbam par Romas vēsturi, kurā divi sējumi ir veltīti Pirmajam un Otrajam pūniešu karam. Bez tiem vēl ir zināmi <a href="/w/index.php?title=Val%C4%93rijs_Anciats&action=edit&redlink=1" class="new" title="Valērijs Anciats (vēl nav uzrakstīts)">Valērija Anciata</a> darbi 75–77 sējumos un <a href="/w/index.php?title=Kvints_Klaudijs_Kvadrigarijs&action=edit&redlink=1" class="new" title="Kvints Klaudijs Kvadrigarijs (vēl nav uzrakstīts)">Kvinta Klaudija Kvadrigarija</a> darbi, kurus citējuši vēlākie autori. No pretējās puses Pirmo pūniešu karu aprakstīja sicīliešu grieķis <a href="/w/index.php?title=Filins&action=edit&redlink=1" class="new" title="Filins (vēl nav uzrakstīts)">Filins</a>, kura darbi arī nav saglabājušies, taču tos izmantoja vēlākie autori, ieskaitot <a href="/wiki/Pol%C4%ABbijs" title="Polībijs">Polībiju</a>, kurš viņu kritizēja. </p><p>No darbiem, kas ir saglabājušies līdz mūsdienām, svarīgākā nozīme ir grieķa Polībija darbam. Viņš ir 40 sējumu lielās "Vispārējās vēstures" autors, un, kaut gan no šī milzīgā darba nav saglabājies tik daudz, tomēr tā nozīme šī perioda izpētē tik un tā ir milzīga. Tieši šajā darbā ir ietverts vispilnīgākais Pirmā pūniešu kara apraksts, jo pārējie darbi lielākoties ir nozaudēti. Polībijam bija piekļuve Romas valsts arhīviem, kā arī viņš dzirdēja daudzas mutiskas liecības no šo karu dalībniekiem. Viņam bija pieejami arī daudzi avoti, kas līdz mums nav nonākuši. Tā vācietis, antīkās vēstures pētnieks, <a href="/w/index.php?title=Verners_Huss&action=edit&redlink=1" class="new" title="Verners Huss (vēl nav uzrakstīts)">Verners Huss</a> uzskatīja, ka Polībijs pirmā Pūniešu kara sākumam veltīto nodaļu acīmredzot uzrakstījis, balstoties uz Piktora darbu. Viņš bija angažēts autors, romiešus atbalstošs grieķis, un tieši no šāda skatupunkta viņš arī aprakstīja pūniešu karus. </p><p>Otrs nozīmīgs pūniešu karus aprakstošs darbs ir <a href="/wiki/Tits_L%C4%ABvijs" title="Tits Līvijs">Tita Līvija</a> sarakstītā "Vēsture no pilsētas dibināšanas". No 142 viņa darba sējumiem tikai 35 līdz mūsdienām ir sasniegušies pilnībā, pārējie ir pieejami tikai fragmentāri vai periohās (atstāstījumos). Tits Līvijs bija "kabineta pētnieks", kurš nepiedalījās karos, kā arī viņa pieeja avotiem bija ārkārtīgi nekritiska. Tomēr, neskatoties uz šiem trūkumiem, viņa darbs joprojām ir ārkārtīgi svarīgs un dažviet vispār neaizstājams informācijas avots par pūniešu kariem. </p><p>Kartāgas agrīno vēsturi un Pirmo pūniešu karu savā “Vēsturiskajā bibliotēkā” aprakstīja arī grieķu vēsturnieks <a href="/wiki/Sic%C4%ABlijas_Diodors" title="Sicīlijas Diodors">Sicīlijas Diodors</a>. Ar šiem kariem saistītos ģeogrāfiskos datus sniedza <a href="/wiki/Strabons" title="Strabons">Strabons</a> savā darbā "Ģeogrāfija". No vēlākajiem autoriem tā vai savādāk izceļas <a href="/w/index.php?title=Just%C4%ABns&action=edit&redlink=1" class="new" title="Justīns (vēl nav uzrakstīts)">Justīns</a>, tostarp viņa darbs "Pompeja Troga epitoma", <a href="/w/index.php?title=Korn%C4%93lijs_Nepots&action=edit&redlink=1" class="new" title="Kornēlijs Nepots (vēl nav uzrakstīts)">Kornēlijs Nepots</a> un <a href="/w/index.php?title=Dions_Kasijs_Kokejans&action=edit&redlink=1" class="new" title="Dions Kasijs Kokejans (vēl nav uzrakstīts)">Dions Kasijs Kokejans</a>, uz kuru darbiem jau balstījās bizantiešu hronists <a href="/w/index.php?title=Joans_Zonara&action=edit&redlink=1" class="new" title="Joans Zonara (vēl nav uzrakstīts)">Joans Zonara</a>. Tos papildina vēlāk tapušie kompilāciju darbi: <a href="/w/index.php?title=Eitropijs&action=edit&redlink=1" class="new" title="Eitropijs (vēl nav uzrakstīts)">Eitropija</a> darbs "Breviārijs no pilsētas dibināšanas" un <a href="/w/index.php?title=Orozijs&action=edit&redlink=1" class="new" title="Orozijs (vēl nav uzrakstīts)">Orozija</a> darbs "Vēsture pret pagāniem". Līdzās stāstījuma avotiem pūniešu karu pētnieki šo notikumu pētījumos izmanto uzrakstus, <a href="/wiki/Arheolo%C4%A3iskie_izrakumi" title="Arheoloģiskie izrakumi">arheoloģisko izrakumu</a> datus un rekonstrukcijas, piemēram, <a href="/wiki/Tri%C4%93ra" title="Triēra">triēru</a> "Olimpija". </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Priekšvēsture"><span id="Priek.C5.A1v.C4.93sture"></span>Priekšvēsture</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&veaction=edit&section=3" title="Labot sadaļu: Priekšvēsture" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=edit&section=3" title="Labot sadaļas vikikodu: Priekšvēsture"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Maquette_port_militaire_de_Carthage.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d4/Maquette_port_militaire_de_Carthage.jpg/270px-Maquette_port_militaire_de_Carthage.jpg" decoding="async" width="270" height="203" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d4/Maquette_port_militaire_de_Carthage.jpg/405px-Maquette_port_militaire_de_Carthage.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d4/Maquette_port_militaire_de_Carthage.jpg/540px-Maquette_port_militaire_de_Carthage.jpg 2x" data-file-width="1600" data-file-height="1200" /></a><figcaption>Kartāgas militārās ostas makets.</figcaption></figure> <p>Līdz brīdim, kad sākās karadarbība, gan Roma, gan Kartāga jau bija izveidojušās kā nozīmīgas reģionālas valstis, kas pilnībā kontrolēja savas tertitorijas. Romas un Kartāgas pilsētas kolonisti dibināja ar aptuveni 50 gadu intervālu. Kartāga tika dibināta ap 814. gadu pr.Kr., bet Roma ap 753. gadu pr.Kr. Pēc dibināšanas Romas vadība veica agresīvu ekspansiju Itālijā, iekarojot apkārtējās <a href="/wiki/Apen%C4%ABnu_pussala" title="Apenīnu pussala">Apenīnu pussalas</a> valstis un tautas, kas beidzās 270. gadā pr.Kr. ar <a href="/w/index.php?title=Regijs&action=edit&redlink=1" class="new" title="Regijs (vēl nav uzrakstīts)">Regija</a> iekarošanu Itālijas dienvidos, <a href="/w/index.php?title=Mes%C4%ABnas_%C5%A1aurums&action=edit&redlink=1" class="new" title="Mesīnas šaurums (vēl nav uzrakstīts)">Mesīnas šaurumā</a>. Kartāgas paplašināšanās bija savādāka, jo tā bija izveidojusies kā jūras lielvara, kas radīja sabiedroto un iekaroto pilsētu tīklu visā Vidusjūras rietumu daļā, ieskaitot Sicīlijas salu, kuras rietumos atradās tādas kartāgiešu pilsētas kā <a href="/w/index.php?title=Panorma&action=edit&redlink=1" class="new" title="Panorma (vēl nav uzrakstīts)">Panorma</a>, <a href="/w/index.php?title=Solunta&action=edit&redlink=1" class="new" title="Solunta (vēl nav uzrakstīts)">Solunta</a>, <a href="/w/index.php?title=Lilibeja&action=edit&redlink=1" class="new" title="Lilibeja (vēl nav uzrakstīts)">Lilibeja</a> un citas. Savukārt, salas austrumu daļu apdzīvoja grieķu kolonisti, kas bieži vien konfliktēja ar Kartāgu, kurus tā ik pa laikam iekaroja un kas kādā brīdī atkal atbrīvojās no šī jūga. </p><p>Roma un Kartāga atradās draudzīgās attiecībās līdz pat 264. gadam pr.Kr. Tās vienoja dažādi sadarbības līgumi kā arī aktīva tirdzniecība. Attiecības starp abām varām izveidojās jau diezgan sen: pēc Polībija jau 509. gadā pr.Kr. Kartāga un Roma slēdza līgumu, kas kopumā nostiprināja savstarpējos tirdzniecības sakarus. Vēlākā laikā turpināja slēgt dažādus līgumus starp valstīm par šo tēmu, taču visa starpā tie sadalīja ietekmes sfēras. Saskaņā ar šiem dokumentiem, Roma savā ekspansijā aprobežojās ar "Taisnības ragu" un pilsētu, ko parasti attiecina uz <a href="/wiki/Jaun%C4%81_Kart%C4%81ga" title="Jaunā Kartāga">Jauno Kartāgu</a>, kā arī tā nevarēja dibināt apmetnes <a href="/wiki/Sard%C4%ABnija" title="Sardīnija">Sardīnijā</a> un <a href="/wiki/%C4%80frika" title="Āfrika">Āfrikā</a>, vai tirgoties tur ar kādiem, izņemot Kartāgu. </p><p>Pēc Tita Līvija sacītā, šis līgums tika atjaunots jau 306. gadā pr.Kr., ko antīkās vēstures pētnieks <a href="/w/index.php?title=Deksters_Hojs&action=edit&redlink=1" class="new" title="Deksters Hojs (vēl nav uzrakstīts)">Deksters Hojs</a> uzskatīja par dīvainu, jo romiešu ietekme izplatījās jau tālu aiz sākotnējā <a href="/wiki/Lacio" title="Lacio">Lacio</a> robežām. Romiešu <a href="/wiki/Historiogr%C4%81fija" title="Historiogrāfija">historiogrāfijā</a> šie Tita Līvija dati dažkārt netiek ņemti vērā, uzskatot, ka toreiz Kartāga un Roma parakstīja pavisam citu līgumu par ietekmes sfērām. Sakaņā ar to Apenīnu pussala atradās romiešu ietekmes sfērā, bet Kartāgas ietekme ietvēra arī Sicīliju. Pēc tam, kad, pēc Akragas Filina domām, Roma, iebrūkot Sicīlijā, pārkāpa šo līgumu, šāda līguma esamību tā varētu arī aktīvi slēpt. Vēl kādi citi līguma punkti, izņemot ietekmes sfēru norobežošanu, arī nav zināmi. Un tomēr militārā situācija 306. gadā pr.Kr., pēc D. Hoiosa domām, neapstiprina Filina teikto par šāda līguma esamību. Ir zināms, ka Polībijs, neatradot šāda dokumenta pēdas romiešu arhīvos, to nodēvējis par Filina izdomājumu. Lai gan V. Huss tomēr pieļāva šāda līguma iespējamību. 2006. gadā viņš rakstīja, ka lielākā mūsdienu vēsturnieku daļa ir pārliecināta, ka Polībijs bija noskaņots pret Filinu un varētu viņu tīši diskreditēt. Arī citu autoru teiktais, konkrēti Tita Līvija ziņojumi, kurš apsūdzēja līguma pārkāpšanā tieši kartāgiešus par palīdzēšanu <a href="/w/index.php?title=Tarenta&action=edit&redlink=1" class="new" title="Tarenta (vēl nav uzrakstīts)">Tarentai</a>, kā arī rakstīja par <a href="/w/index.php?title=Hannons&action=edit&redlink=1" class="new" title="Hannons (vēl nav uzrakstīts)">Hannona</a> vārdiem, kurš centās turēties pa gabalu no Itālijas tieši šī līguma dēļ, liecina par šāda līguma eksistenci. <a href="/wiki/Vergilijs" title="Vergilijs">Vergīlija</a> "<a href="/wiki/Ene%C4%ABda" title="Eneīda">Eneīdas</a>" komentētājs <a href="/w/index.php?title=Maurs_Servijs_Honorats&action=edit&redlink=1" class="new" title="Maurs Servijs Honorats (vēl nav uzrakstīts)">Maurs Servijs Honorats</a> (kurš saglabāja šī līguma tekstu) rakstīja, ka romiešiem un kartāgiešiem bija liegts turēt floti pie pretējās puses krastiem. Pēc V. Husa teiktā, iemesls slēgt šādu līgumu bija tāds, ka tajā pašā 306. gadā pr.Kr. līguma slēgšana ar <a href="/wiki/Sirak%C5%ABzas" title="Sirakūzas">Sirakūzu</a> <a href="/wiki/Tir%C4%81ns" title="Tirāns">tirānu</a> <a href="/w/index.php?title=Agafokls&action=edit&redlink=1" class="new" title="Agafokls (vēl nav uzrakstīts)">Agafoklu</a>, bez teritoriju zaudēšanas vēl arī politiski pazemoja Kartāgu. Tādēļ viņi gribēja pasargāt savas teritorijas no jaunas, konkrēti romiešu, ekspansijas, un šī iemesla dēļ viņiem nebija grūti atteikties no ekspansijas Itālijā, jo viņi tur nekādu darbību neveica. Padomju vēsturnieks Kazimirs Revjako arī rakstīja par līgumu kā esošu, bet Polībija un romiešu istoriogrāfijas darbību viņš nosauca par "tītu noslēpuma plīvurā" lai reabilitētu romiešu agresiju. </p><p>Līdz 304. gadam pr.Kr. romiešu kontrolē atradās Lacio, Kampānija un Dienvidu <a href="/w/index.php?title=Etr%C5%ABrija&action=edit&redlink=1" class="new" title="Etrūrija (vēl nav uzrakstīts)">Etrūrija</a> un viņi turpināja ekspansiju uz dienvidiem, noslēdzot savienību ar Tarentu un 291. gadā pr.Kr. dibināja koloniju Ziemeļu <a href="/wiki/Ap%C5%ABlija" title="Apūlija">Apūlijā</a>, kura kļuva par stratēģisko priekšposteni pret <a href="/w/index.php?title=Samniti&action=edit&redlink=1" class="new" title="Samniti (vēl nav uzrakstīts)">samnitiem</a>, ar kuriem Roma karoja jau Trešo karu. Bet dienvidos jaunu aktīvu ekspansiju vadīja Agafokls, kurš pakļāva Sicīlijas lielāko daļu un <a href="/w/index.php?title=Bruttija_pussala&action=edit&redlink=1" class="new" title="Bruttija pussala (vēl nav uzrakstīts)">Bruttija pussalu</a>. Kad viņš nomira, Kartāga uzsāka savu militāro kampaņu, lai iekarotu salu. <a href="/wiki/Liel%C4%81_Grie%C4%B7ija" title="Lielā Grieķija">Lielās Grieķijas</a> iedzīvotāji griezās pēc palīdzības pie <a href="/wiki/Ep%C4%ABra" title="Epīra">Epīras</a> valdnieka <a href="/wiki/Pirrs" title="Pirrs">Pirra</a>. </p><p>Pirrs atsaucās uz šo aicinājumu un devās uz Itāliju. 280-279. gados pr.Kr. viņš sakāva romiešus <a href="/w/index.php?title=Heraklejas_kauja&action=edit&redlink=1" class="new" title="Heraklejas kauja (vēl nav uzrakstīts)">Heraklejas</a> un <a href="/w/index.php?title=Askulas_kauja&action=edit&redlink=1" class="new" title="Askulas kauja (vēl nav uzrakstīts)">Askulas kaujās</a>. Taču šī uzvara bija ļoti smaga un viņš sāka meklēt sabiedrotos. Tad arī Roma un Kartāga noslēdza līgumu par militāru savienību pret viņu. Pēc antīko laiku vēsturnieka <a href="/w/index.php?title=Hovards_Skallards&action=edit&redlink=1" class="new" title="Hovards Skallards (vēl nav uzrakstīts)">Hovarda Skallarda</a> teiktā, no Kartāgas puses to visdīzāk parakstīja flotes virspavēlnieks <a href="/w/index.php?title=Magons&action=edit&redlink=1" class="new" title="Magons (vēl nav uzrakstīts)">Magons</a>. Un tajā pat laikā šim dokumentam bija tikai ieteikuma raksturs un tas nekādas saistības neuzlika. Tas bija pārlieku piesardzīgs, un savstarpēju palīdzību ne Roma, ne Kartāga neizmantoja, iespējams, baidoties no savstarpējas intervences savās teritorijās. Pēc savas kampaņas izgāšanās Pirrs pameta pussalu ar vārdiem, kurus vēlāk citēja <a href="/wiki/Plutarhs" class="mw-redirect" title="Plutarhs">Plutarhs</a> savos salīdzinošajos dzīves aprakstos: "Draugi, kādu sacensību laukumu mēs atstājam romiešiem un kartāgiešiem!" </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Kara_priekšnosacījumi_un_iemesli"><span id="Kara_priek.C5.A1nosac.C4.ABjumi_un_iemesli"></span>Kara priekšnosacījumi un iemesli</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&veaction=edit&section=4" title="Labot sadaļu: Kara priekšnosacījumi un iemesli" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=edit&section=4" title="Labot sadaļas vikikodu: Kara priekšnosacījumi un iemesli"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Polībija_versija"><span id="Pol.C4.ABbija_versija"></span>Polībija versija</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&veaction=edit&section=5" title="Labot sadaļu: Polībija versija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=edit&section=5" title="Labot sadaļas vikikodu: Polībija versija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Mamertiner_BMC_25.JPG" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a1/Mamertiner_BMC_25.JPG/270px-Mamertiner_BMC_25.JPG" decoding="async" width="270" height="202" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a1/Mamertiner_BMC_25.JPG/405px-Mamertiner_BMC_25.JPG 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a1/Mamertiner_BMC_25.JPG/540px-Mamertiner_BMC_25.JPG 2x" data-file-width="1730" data-file-height="1297" /></a><figcaption>Mamertīnu karotāja attēls uz monētas.</figcaption></figure> <p>260 gadu pr.Kr. vidū Sicīlija kļuva par vairāku militāru varu konfrontācijas centru, vieni no kuriem bija <a href="/w/index.php?title=Mamert%C4%ABni&action=edit&redlink=1" class="new" title="Mamertīni (vēl nav uzrakstīts)">mamertīni</a>, tāda paša nosaukuma pilsētas iedzimtie Brutijā, kuri Agafokla valdīšanas laikā rekrutējās viņa armijā, bet nākamajā gadā pēc viņa nāves sagrāba <a href="/wiki/Mes%C4%ABna" title="Mesīna">Mesīnu</a>, piemānot un pēc tam apkaujot tās iedzīvotājus. Tie aplaupīja gan grieķiem, gan kartāgiešiem piederošos apgabalus, un iekasēja no viņiem nodevas. <a href="/wiki/Sirak%C5%ABzas" title="Sirakūzas">Sirakūzām</a> <a href="/w/index.php?title=Hierons_II&action=edit&redlink=1" class="new" title="Hierons II (vēl nav uzrakstīts)">Hierona II</a> vadībā izdevās <a href="/w/index.php?title=Mamert%C4%ABnu_kar%C5%A1&action=edit&redlink=1" class="new" title="Mamertīnu karš (vēl nav uzrakstīts)">Mamertīnu kara</a> gaitā sakaut ienaidnieku. </p><p>Ap šo laiku Pirrs jau bija pametis Lielo Grieķiju, un uzvarējušie kartāgieši spēja ne tikai atgūt savas zemes, bet arī, iespējams, iekarot lielas tritorijas salā, kas pirms tam viņiem nepiederēja. Pēc Sirakūzu flotes sakaušanas Kartāga ieņēma salas centrālo daļu. Pēc smagās sakāves mamertīni sāka meklēt sev sabiedrotos un sadalījās divos grupējumos, katrs no kuriem sliecās veidot savienību ar Romu vai ar Kartāgu. Sākotnēji uzvarēja otrie, un pūniešu flotes virspavēlnieks, kurš atradās pie <a href="/wiki/Lip%C4%81ru_salas" title="Lipāru salas">Lipāru salām</a>, izsēdināja desantu Mesīnā, kurš neļāva Hieronam ieņemt šo pilsētu un piespieda to atkāpties. Pēc tam kartāgieši ieņēma <a href="/wiki/Tindariona" title="Tindariona">Tindarionas</a> pilsētu, un tik pārliecinoša uzvara mamertīniem radīja draudus nonākt viņu varā. Tas atkal lika algotņiem sadalīties divās nometnēs: tajos, kas bija gatavi slēgt savstarpējās palīdzības līgumu ar Kartāgu, saglabajot savu neatkarību, un Romas atbalstītājos. Uzvarēja pēdējie, kas nosūtīja savus sūtņus uz <a href="/wiki/Romas_sen%C4%81ts" title="Romas senāts">Romas senātu</a>. </p><p>Uz to brīdi attiecības starp Romu un Kartāgu bija galīgi sabojātas, pēdējais līgums pret Pirru bija tīri simbolisks, bet pēc tam vienošanās par labām attiecībām vispār tika pārkāpta, kad Kartāga aizsūtīja savu floti palīgā aplenktajai Tarentai. Tas viss rādīja, ka nav nekādu iemeslu ievērot miera līgumu ar Kartāgu. Un tomēr senatori šaubījās, vai ir vērts palīdzēt mamertīniem. Viņiem nebija nekādu simpātiju pret tiem, kas bija saistīts ar to, ka salīdzinoši nesen paši romieši saskārās ar līdzīgu gadījumu: netālu no Mesīnas, Regijā, kampāniešu algotņu garnizons sacēlās ar pašu mamertīnu atbalstu un, izmatojot Romas vilcināšanos, ieņēma <a href="/wiki/Krotone" title="Krotone">Krotoni</a> un izpostīja <a href="/w/index.php?title=Kaulonija&action=edit&redlink=1" class="new" title="Kaulonija (vēl nav uzrakstīts)">Kauloniju</a>. 271. gadā pr.Kr., jau pēc Pirra sakāves, romieši triecienā ieņēma Regiju, apkāva un publiski sodīja dumpiniekus. Šī iemesla dēļ senatoriem bija grūti no morālā viedokļa attaisnot palīdzību algotņiem. </p><p>No otras puses tomēr saglabājās kartāgiešu apdraudējums. Milzīgā kartāgiešu jūras lielvara bija pakļāvusi lielu salas daļu un, ieņemot Sirakūzas un Mesīnu, varēja Apenīnu pussalu paņemt spīlēs un sākt invāziju pašā Itālijas vidienē, uzbrukt "<a href="/wiki/Roma" title="Roma">Mūžīgajai pilsētai</a>", kā arī sagrābt šeit kontroli pār visu tirdzniecību. Karš pret tiem jebkurā gadījumā Romai solījās būt smags, taču arī izdevīgs, gan senātam, gan arī tirgoņiem, pilsētniekiem un zemniekiem, kuru saimniecības bija izputējušas, un kuri varētu laupīt ienaidnieka zemēs, jo kaujas bija paredzamas tieši tur. Tas ļautu arī ieņemt augstāku statusu romiešu sabiedrībā. </p><p>Šis jautājums bija sarežgīts, un senātā to nespēja atrisināt. Tautas vēlētie nolēma dot tautai pašai lemt savu likteni attiecībām ar Kartāgu un vērsās pie <a href="/w/index.php?title=Tributu_komitija&action=edit&redlink=1" class="new" title="Tributu komitija (vēl nav uzrakstīts)">tributu komitijas</a>. Un, attiecīgi, tie izlēma par labu karam, izvērtējot labumus, ko tas varētu dot romiešu tautai. </p> <div class="mw-heading mw-heading3"><h3 id="Vēsturiskuma_jautājums"><span id="V.C4.93sturiskuma_jaut.C4.81jums"></span>Vēsturiskuma jautājums</h3><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&veaction=edit&section=6" title="Labot sadaļu: Vēsturiskuma jautājums" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=edit&section=6" title="Labot sadaļas vikikodu: Vēsturiskuma jautājums"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Skallards rakstīja, ka tā kā mamertīni jau ap 25 gadiem pārvaldīja pilsētu, tad senatoru lielākā daļa varēja tos uzskatīt nevis kā algotņu grupu, bet kā patstāvīgu valsti, tāpēc nodarbināti ar palīdzības <a href="/wiki/Mor%C4%81le" title="Morāle">morālo</a> aspektu bija tikai nedaudzi senatori. Bet arī paši Kartāgu atbalstošie mamertīni negribēja vērsties pie Romas, jo jau bija karojuši pret to, būdami Pirra pusē. </p><p>Skallards atzīmēja arī to, ka romiešus nodarbināja arī jautājums par attiecībām ar Sirakūzām. Palīdzība mamertīniem un principā iejaukšanās šajā konfliktā varēja ļoti sadusmot Hieronu II un viņa padotos. Istoriogrāfijā ir viedoklis, ka romieši uzskatīja tieši Sirakūzu iedzīvotājus, nevis kartāgiešus, par saviem galvenajiem pretiniekiem, jo baidījās no aizvien lielākas to ietekmes uz Apenīnu pussalas dienvidu daļu. Pētnieki ar šādu viedokli uzskatīja, ka Pirmā pūniešu kara pirmos gadus Kartāga vairāk vēroja Romas konfrontāciju ar Sirakūzām, un, tikai pārliecinoties par pretinieka nodomu nopietnību un tā nevēlēšanos pamest Sicīliju, sāka aktīvu karadarbību, kas noveda pie Pūniešu karu perioda. Lai gan, Skallards rakstīja, ka diez vai var būt šaubas par to, ka karu <a href="/w/index.php?title=Apijs_Klaudijs_Kaudekss&action=edit&redlink=1" class="new" title="Apijs Klaudijs Kaudekss (vēl nav uzrakstīts)">Apijs Klaudijs Kaudekss</a> jau no paša sākuma pieteica Kartāgai, nevis Sirakūzām. </p><p>Polībija versiju nopietni kritizēja V. Huss. Pirmkārt, viņu pārsteidza tie fakti, ka vēsturnieks nepaskaidroja iemeslu tam, kāpēc Hierons II uzreiz pēc uzvaras neieņēma Mesīnu, kā arī apvienoja kopā notikumus par ļaužu nosūtīšanu pie senatoriem un sakāvi <a href="/w/index.php?title=Longanas_kauja&action=edit&redlink=1" class="new" title="Longanas kauja (vēl nav uzrakstīts)">Longanas kaujā</a>, kaut arī šos notikumus šķīra pieci gadi. Pie tam, ja romieši no sākuma būtu negatīvi noskaņoti pret Kartāgu, tad šādiem noskaņojumiem būtu jāizpaužas jau 269. gadā pr.Kr. pēc desanta ieņemtās Mesīnas, taču šādu liecību nav. Huss arī rakstīja, ka Polībijs pārspīlēja draudu pakāpi, Kartāgas valdījumus norādot uz zemēm, pār kurām tā nevaldīja. Par to, ka savā kara perspektīvu aprakstā Polībijs sabiezināja krāsas, rakstīja arī Skallards. Lai gan, antīkās vēstures pētnieks <a href="/w/index.php?title=J%C5%ABlijs_Cirkins&action=edit&redlink=1" class="new" title="Jūlijs Cirkins (vēl nav uzrakstīts)">Jūlijs Cirkins</a> atzīmēja jautājuma strīdīgumu par valsts platību kara sākuma brīdī, un rakstīja, ka vēsturnieks varēja arī nepārspīlēt. Huss arī atzīmēja, ka nav nekādu liecību tam, ka pat taisoties pakļaut Sicīlijas salu pilnībā, kartāgieši plānotu iebrukumu Itālijā. Antīkās vēstures pētnieks <a href="/w/index.php?title=Alfr%C4%93ds_Hojss&action=edit&redlink=1" class="new" title="Alfrēds Hojss (vēl nav uzrakstīts)">Alfrēds Hojss</a> pārliecinoši rakstīja, ka viņi neplānoja šādu invāziju, bet Skallards, atsaucoties uz viņu, tomēr šādu iespēju pieļāva. Tas viss liek pētniekiem būt piesardzīgiem attiecībā uz Polībija versiju. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Kara_sākums"><span id="Kara_s.C4.81kums"></span>Kara sākums</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&veaction=edit&section=7" title="Labot sadaļu: Kara sākums" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=edit&section=7" title="Labot sadaļas vikikodu: Kara sākums"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Uz Mesīnu devās <a href="/wiki/Konsuls_(Roma)" title="Konsuls (Roma)">konsula</a> <a href="/w/index.php?title=Apijs_Klaudijs&action=edit&redlink=1" class="new" title="Apijs Klaudijs (vēl nav uzrakstīts)">Apija Klaudija</a> vadītā eskadra. Taču ierašanās brīdī pilsētu savā kontrolē bija jau paņēmusi Kartāga. Un tomēr, Klaudijs mēģināja iekļūt pilsētā un notika sadursme, kuras rezultātā daži romiešu kuģi tika sagrābti. Kad Klaudijs tomēr ienāca pilsētā, viņš ievilināja Mesīnas Hannonu (Mesīnas pūniešu garnizona komandieri) uz pilsētas pilsoņu sapulci un pavēlēja viņu satvert. Pēc smagas spīdzināšanas viņš deva pavēli garnizonam atkāpties. Šī pavēle tika izpildīta. Kartāgieši sodīja ar nāvi savu admirāli un pieteica Romai karu. Kartāgiešu armija izsēdās Sicīlijā, noslēdza savienību ar Hieronu un uzsāka Mesīnas aplenkumu. No Romas tika sūtīta armija <a href="/w/index.php?title=Apijs_Klaudijs_Kaudiks&action=edit&redlink=1" class="new" title="Apijs Klaudijs Kaudiks (vēl nav uzrakstīts)">Apija Klaudija Kaudika</a> vadībā ar kuģiem, kurus piegādāja Tarenta u.c. bijušās Lielās Grieķijas pilsētas. Karadarbības rezultātā pie Mesīnas Kartāga kopā ar Sirakūzām zaudēja 6000 cilvēku. Savukārt, Roma zaudēja tikai 1340 cilvēkus. Rezultātā pūnieši bija spiesti atstāt Mesīnu, bet romiešu armija izlaupīja Kartāgas sabiedroto valdījumus. Taču Sirakūzu aplenkums beidzās ar sakāvi, un Apija Klaudija armija pārcēlās pār jūras šaurumu uz Regiju. </p><p>Nākamajā, 263. gadā pr.Kr., romieši palielināja savas armijas lielumu Sicīlijā līdz četriem leģioniem divu konsula armiju sastāvā <a href="/w/index.php?title=Manijs_Val%C4%93rijs_Maksims&action=edit&redlink=1" class="new" title="Manijs Valērijs Maksims (vēl nav uzrakstīts)">Manija Valērija Maksima</a> un <a href="/w/index.php?title=Manijs_Otacilijs_Krass&action=edit&redlink=1" class="new" title="Manijs Otacilijs Krass (vēl nav uzrakstīts)">Manija Otacilija Krasa</a> vadībā. Šīs armijas darbojās ļoti veiksmīgi: tās iekaroja vairāk, kā 50 pilsētas, un piespieda Hieronu slēgt savienību ar Romu, liekot tam nodrošināt romiešu spēkus ar pārtiku un izmaksāt 100 talentus kontribūcijā.<sup id="cite_ref-1" class="reference"><a href="#cite_note-1"><span class="cite-bracket">[</span>1<span class="cite-bracket">]</span></a></sup> Taču iebrukums salas rietumu, kartāgiešu, daļā beidzās nesekmīgi. </p><p>262. gadā pr.Kr. Kartāga rekrutēja lielu <a href="/wiki/Algotnis" title="Algotnis">algotņu</a> kontingentu, kuru sastādīja <a href="/wiki/Galli" title="Galli">galli</a>, <a href="/w/index.php?title=%C4%B6eltib%C4%93ri&action=edit&redlink=1" class="new" title="Ķeltibēri (vēl nav uzrakstīts)">ķeltibēri</a> un <a href="/w/index.php?title=Lig%C5%ABri&action=edit&redlink=1" class="new" title="Ligūri (vēl nav uzrakstīts)">ligūri</a>. Jaunās armijas galvenā bāze atradās <a href="/wiki/Akraga" title="Akraga">Akragā</a> (mūsdienu <a href="/wiki/Agrid%C5%BEento" title="Agridžento">Agridžento</a>). Romiešu armija četru leģionu sastāvā aplenca Akragu, un pēc sešiem-septiņiem aplenkuma mēnešiem pilsēta krita. Pūniešu armija 50 000 <a href="/wiki/K%C4%81jnieki" title="Kājnieki">kājnieku</a>, 6000 <a href="/wiki/J%C4%81tnieki" class="mw-redirect" title="Jātnieki">jātnieku</a> un 60 <a href="/wiki/Zilo%C5%86i" title="Ziloņi">ziloņu</a> sastāvā tika sakauta. Tam bija katastrofālas sekas pūniešu varai. Daudzas pilsētas salas iekšējos rajonos pārgāja Romas pusē, bet vēl vairāk pilsētu to atstāja, baidoties no kartāgiešu flotes. Izmantojot pārsvaru jūrā, kartāgiešu flote uzbruka Romai pakļautajai Dienviditālijas piekrastei, izlaupīja to un nopostīja. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Ieilgušais_karš_Sicīlijā"><span id="Ieilgu.C5.A1ais_kar.C5.A1_Sic.C4.ABlij.C4.81"></span>Ieilgušais karš Sicīlijā</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&veaction=edit&section=8" title="Labot sadaļu: Ieilgušais karš Sicīlijā" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=edit&section=8" title="Labot sadaļas vikikodu: Ieilgušais karš Sicīlijā"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Tradicionāli Romas republikas galveno militāro spēku veidoja sauszemes armija, bet šī spēka noteicošā komponente bija romiešu karavīru disciplīna un vīrišķība. Bet šajā gadījumā Roma negaidīti priekš sevis tika ierauta karā, kur uzvara lielā mērā bija atkarīga no karadarbības jūrā. 260. gadā pr.Kr., izmantojot uzskrējušu uz sēkļa un sagrābtu kartāgiešu <a href="/w/index.php?title=Pentera&action=edit&redlink=1" class="new" title="Pentera (vēl nav uzrakstīts)">penteru</a> kā paraugu, romieši īsā laikā izveidoja lielu floti, kuru veidoja 100 penteras un 20 <a href="/w/index.php?title=Trirema&action=edit&redlink=1" class="new" title="Trirema (vēl nav uzrakstīts)">triremas</a>. Turpmākā gaitā romieši, apzinoties, ka kara rezultāts tagad ir atkarīgs no pārākuma jūrā, turpināja būvēt karakuģus un pastāvīgi palielināja savas flotes lielumu. </p> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Corvus.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f0/Corvus.svg/250px-Corvus.svg.png" decoding="async" width="250" height="189" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f0/Corvus.svg/375px-Corvus.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f0/Corvus.svg/500px-Corvus.svg.png 2x" data-file-width="517" data-file-height="391" /></a><figcaption>Romiešu kuģa abordāžas tilta ierīce.</figcaption></figure> <p>Pirmā jaunās flotes sadursme ar pūniešiem beidzās neveiksmīgi — kartāgieši sagrāba 16 romiešu kuģus. Taču drīz vien kartāgiešu eskadra, veicot reidu Itālijā, sadursmē ar romiešu floti tika sakauta. Galvenais romiešu uzvaras iemesls bija plaši pielietotā <a href="/w/index.php?title=Abord%C4%81%C5%BEa&action=edit&redlink=1" class="new" title="Abordāža (vēl nav uzrakstīts)">abordāžas</a> tehnika, kas kļuva iespējams uz romiešu kuģiem uzstādot īpašu <a href="/w/index.php?title=Abord%C4%81%C5%BEas_tilts&action=edit&redlink=1" class="new" title="Abordāžas tilts (vēl nav uzrakstīts)">abordāžas tiltu</a> <i>corvus</i> (krauklis). Romieši sagrāba 31 kuģi, nogremdēja 14 kuģus (toreiz pūniešu flotē bija 130 kuģi, bet romiešiem 200 kuģi.). Romiešu flotes komandieris <a href="/w/index.php?title=Gajs_Duilijs&action=edit&redlink=1" class="new" title="Gajs Duilijs (vēl nav uzrakstīts)">Gajs Duilijs</a> par šo uzvaru ieguva <a href="/w/index.php?title=Triumfs&action=edit&redlink=1" class="new" title="Triumfs (vēl nav uzrakstīts)">triumfu</a>. Šīs uzvaras nozīme bija ļoti liela — no šī brīža Roma bija kļuvusi par jūras lielvaru. </p><p>Karadarbība notika <a href="/wiki/Sard%C4%ABnija" title="Sardīnija">Sardīnijā</a> un Sicīlijā ar mainīgām sekmēm. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Āfrikas_ekspedīcija"><span id=".C4.80frikas_eksped.C4.ABcija"></span>Āfrikas ekspedīcija</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&veaction=edit&section=9" title="Labot sadaļu: Āfrikas ekspedīcija" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=edit&section=9" title="Labot sadaļas vikikodu: Āfrikas ekspedīcija"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Beidzot, romieši izlēma pārcelt karu uz Āfriku. Konsuli <a href="/w/index.php?title=Marks_Atilijs_Reguls&action=edit&redlink=1" class="new" title="Marks Atilijs Reguls (vēl nav uzrakstīts)">Marks Atilijs Reguls</a> un <a href="/w/index.php?title=L%C5%ABcijs_Manlijs_Volsons&action=edit&redlink=1" class="new" title="Lūcijs Manlijs Volsons (vēl nav uzrakstīts)">Lūcijs Manlijs Volsons</a> ar 330 karakuģiem, četriem sauszemes spēku leģioniem un itāļu palīgspēku kontingentu pie <a href="/w/index.php?title=Eknoma_rags&action=edit&redlink=1" class="new" title="Eknoma rags (vēl nav uzrakstīts)">Eknoma raga</a> uzsāka kauju ar 350 karakuģu lielo kartāgiešu floti. </p><p>Romiešu flote bija sadalīta četrās eskadrās pēc leģionu skaita. Tā virzījās trijās līnijās. Priekšā gāja pirmā un otrā eskadra, ar divām konsulu <a href="/w/index.php?title=Heks%C4%93ra&action=edit&redlink=1" class="new" title="Heksēra (vēl nav uzrakstīts)">heksērām</a> priekšgalā. Otrajā līnijā atradās trešā eskadra, kas vilka buru kravas kuģus. Ceturtā eskadra veidoja trešo līniju. Pirms kaujas pirmā, otrā un trešā eskadra pārkārtojās vienā līnijā, bet ceturtā piestāja pie krasta, apsargāt kravas kuģus. Hamilkārs ar centrālajiem kuģiem vispirms atkāpās, aizvilinot līdzi divas konsulu eskadras, bet pēc tam pagriezās un uzsāka kauju. Kartāgiešu kreisais flangs nobloķēja trešo romiešu eskadru, bet Hannona vadītais labais flangs apgāja konsulu kuģus un uzbruka ceturtajai eskadrai. Kartāgieši pusi romiešu flotes un kravas kuģus piespieda pie krasta, taču romieši turpināja sīvi pretoties. Konsuli uzvarēja tiem pretī stāvošos spēkus un viens aiz otra steidzās atpakaļ. Tiem izdevās pie krasta aplenkt daļu kartāgiešu eskadras un sagrābt daudzus kuģus. Pārējie atstāja kauju. Romieši bija sagrābuši 64 un nogremdējuši vairāk kā 30 katāgiešu kuģu, un nogalinājuši ap 40 tūkstošu cilvēku. Šī uzvara Romai nenācās lēti — romiešu zaudējumus šajā kaujā sastādīja 24 kuģi un 10 tūkstoši cilvēku. </p><p>Pēc tam konsuli izsēdās pie <a href="/w/index.php?title=Klupeja&action=edit&redlink=1" class="new" title="Klupeja (vēl nav uzrakstīts)">Klupejas</a> un izpostīja visu apkārtni. Kartāgas valdījumos sākās daudzas lībiešu sacelšanās. Likās, ka uzvara ir tuvu, un Lūcijs Volsons atgriezās Romā, atstājot Regulu ar 40 kuģiem, 15 000 karavīriem un 500 jātniekiem. Kartāgieši pārcēla no Sicīlijas 5000 kajnieku un 500 jātnieku un nolēma uzsākt kauju pret romiešiem. Rezultātā pūnieši cieta sakāvi, un zaudējumi sastādīja 17-18 tūkstoši nogalināto un 5 tūkstoši sagūstīto, kā arī Roma sagrāba daudzas pilsētas. Sākās miera sarunas, taču Regula izvirzītās prasības Kartāgai likās nepieņemamas un pārrunas beidzās nesekmīgi. </p><p>Nākamajā, 255. gadā pr.Kr., no <a href="/wiki/Grie%C4%B7ija" title="Grieķija">Grieķijas</a> palīgā kartāgiešu armijai atnāca alotņu kontingents, kurš bija savākts tur pirms romiešu izsēšanās Āfrikā. Viņu skaitā bija arī <a href="/wiki/Sparta" title="Sparta">spartiešu</a> karasvadonis <a href="/w/index.php?title=Ksantips&action=edit&redlink=1" class="new" title="Ksantips (vēl nav uzrakstīts)">Ksantips</a>, kas toreiz komandēja spartiešu vienību. Ksantips pārliecināja kartāgiešu vadību atdot viņa pakļautībā bruņotos spēkus (kuru viņš arī reorganizēja), un pūnieši pārgāja pretuzbrukumā. <a href="/w/index.php?title=Tunetas_kauja&action=edit&redlink=1" class="new" title="Tunetas kauja (vēl nav uzrakstīts)">Tunetas kaujā</a> kartāgiešu 12 tūkstoši kājnieku, 4 tūkstoši jātnieku un 100 ziloņu sagrāva Regula spēkus. Pēc Ksantipa padoma kartāgieši izmainīja taktiku un nolēma cīnīties līdzenumā, lai efektīvi izmantotu jātniekus un ziloņus, kuros viņiem bija pārsvars. </p> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:First_Punic_War_Africa_256-255BC.svg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/0f/First_Punic_War_Africa_256-255BC.svg/365px-First_Punic_War_Africa_256-255BC.svg.png" decoding="async" width="365" height="274" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/0f/First_Punic_War_Africa_256-255BC.svg/548px-First_Punic_War_Africa_256-255BC.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/0f/First_Punic_War_Africa_256-255BC.svg/730px-First_Punic_War_Africa_256-255BC.svg.png 2x" data-file-width="800" data-file-height="600" /></a><figcaption>1: romieši izkrauj un ieņem Apsi (256. g. pr.Kr.)<br /> 2: romiešu uzvara Adīsā (256. g.pr.Kr)<br /> 3: romieši ieņem Tunisu (256. g.pr.Kr)<br /> 4: Ksantipa armija dodas ceļā no Kartāgas (255. g.pr.Kr)<br /> 5: Romieši tiek uzvarēti Tunisas kaujā. (255. g.pr.Kr)<br /> 6: Romieši atkāpjas uz Apsi un atstāj Āfriku. (254. g.pr.Kr)</figcaption></figure> <p>Reguls virzījās pretī kartāgiešiem apkārt ezeram, pie kura atradās romiešu nometne. Šo ezeru asociē ar <a href="/w/index.php?title=Tunisas_ezers&action=edit&redlink=1" class="new" title="Tunisas ezers (vēl nav uzrakstīts)">Tunisas ezeru</a>, pie kura atradās <a href="/w/index.php?title=Tuneta&action=edit&redlink=1" class="new" title="Tuneta (vēl nav uzrakstīts)">Tunetas</a> (<a href="/wiki/Tunisa" title="Tunisa">Tunisas</a>) pilsēta. Romiešu armija ieradās pie pretinieka izvietotajiem spēkiem pēc nogurdinoša pārgājiena, kura laikā no blakus esošajiem pauguriem tie tika apmētāti ar akmeņiem un apšaudīti ar bultām. Nogurušie karavīri strauji forsēja upi, kas tos atdalīja no kartāgiešiem, cerot ar ātru uzbrukumu radīt ienaidnieka rindās apjukumu. Kartāgieši nekavējoties nostājās ierindā. Priekšā tie izvietoja ziloņus un aiz tiem kajniekus. Daļa algotņu izvietojās labajā flangā, flangos atradās jātnieki un viegli bruņoti algotņi. Romiešu ierinda bija tradicionāla: priekšā viegli bruņoti kājnieki, aiz tiem smagi bruņotie un flangos izvietojās <a href="/wiki/Kaval%C4%93rija" title="Kavalērija">kavalērija</a>. Kājnieku ierindu padziļināja efektīvākai cīņai pret ziloņiem. Romiešu kavalērija tika sakauta. Romiešu kreisais kājnieku flangs sakāva algotņus, kurus nesargāja ziloņi, un dzina tos līdz nometnei. Ziloņi pārrāva kājnieku priešējās rindas, taču aizmugurējās rindas tos apturēja. Romiešu daļa izlauzās cauri ziloņu ierindai, taču tos apturēja kartāgiešu smagi bruņotie kājnieki. Kartāgiešu jātnieki deva triecienu romiešu flangos un aizmugurē. Romieši cieta graujošu sakāvi — no 12 līdz 30 tūkstošiem romiešu gāja bojā, Marks Atilijs Reguls un 500 karavīru tika sagūstīti, un tikai 2000 cilvēku izglābās un bēga uz Klupejas cietoksni. Kartāgiešu zaudējumi bija 800 algotņu labajā flangā. </p><p>Lai glābtu armijas paliekas 350 kuģu lielā romiešu flote devās uz Āfriku, sakaujot pūniešus pie <a href="/w/index.php?title=Hermeja_rags&action=edit&redlink=1" class="new" title="Hermeja rags (vēl nav uzrakstīts)">Hermeja raga</a> (nogremdējot 104 un sagrābjot 30 ienaidnieka kuģus, nogalinot un sagūstot 15 tūkstošus cilvēku, zaudējot 9 kuģus un 1100 cilvēkus). Taču atpakaļceļā spēcīga vētra nogremdēja gandrīz visu Romas floti — 340 karakuģus un 300 kravas kuģus. Ir pieņēmums, ka nekādas vētras nebija, bet vienkārši uz tās rēķina norakstīja zaudējumus it kā uzvarētajā kaujā pie Hermeja raga. Jebkurā gadījumā, kopumā šajā katastrofā romieši pazaudēja ap 100 tūkstošiem cilvēku. </p><p>Tajā pašā laikā kartāgieši ļoti cietsirdīgi apspieda sacēlušos lībiešu iedzīvotājus, tādējādi nostiprinot savu aizmuguri. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Kara_beidzamās_kaujas"><span id="Kara_beidzam.C4.81s_kaujas"></span>Kara beidzamās kaujas</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&veaction=edit&section=10" title="Labot sadaļu: Kara beidzamās kaujas" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=edit&section=10" title="Labot sadaļas vikikodu: Kara beidzamās kaujas"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <p>Karadarbība atkal atsākās Sicīlijā — pūnieši atkaroja Akragu un sagatavoja jaunu floti no 200 kuģiem. Arī romieši uzbūvēja 220 kuģu lielu floti. Pēc tam, izmantojot savu skaitlisko pārsvaru, romieši atspieda kartāgiešus atpakaļ, ieņemot Akragu un iekarojot Panormu (mūsdienās <a href="/wiki/Palermo" title="Palermo">Palermo</a>). Romieši atkal mēģināja pārcelt karadarbību uz Āfriku, taču kartāgiešu flote uzdzina romiešus uz sēkļa, kur vētra iznīcināja 150 kuģus, un pēc šādiem zaudējumiem senāts atstāja tikai 60 kuģu lielu floti piekrastes aizsardzībai. </p> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:Carthaginian-triremes-etc.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/74/Carthaginian-triremes-etc.jpg/300px-Carthaginian-triremes-etc.jpg" decoding="async" width="300" height="169" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/74/Carthaginian-triremes-etc.jpg/450px-Carthaginian-triremes-etc.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/74/Carthaginian-triremes-etc.jpg/600px-Carthaginian-triremes-etc.jpg 2x" data-file-width="1920" data-file-height="1080" /></a><figcaption>Kartāgiešu trirēmas.</figcaption></figure> <p>251. gadā pr.Kr. notika <a href="/w/index.php?title=Panormas_kauja&action=edit&redlink=1" class="new" title="Panormas kauja (vēl nav uzrakstīts)">Panormas kauja</a>. Konsuls <a href="/w/index.php?title=Cec%C4%ABlijs&action=edit&redlink=1" class="new" title="Cecīlijs (vēl nav uzrakstīts)">Cecīlijs</a> izprovocēja pretinieku cīņai. Sākumā viņš izlikās, ka nav par sevi pārliecināts. Viņš paturēja karaspēku Panormā un izraka savas nometnes priekšā milzīgu <a href="/wiki/Aizsarggr%C4%81vis" title="Aizsarggrāvis">grāvi</a>. Pēc Polībija, viegli bruņotie romieši uzmācās pretiniekam, kamēr <a href="/w/index.php?title=Hasdrubals&action=edit&redlink=1" class="new" title="Hasdrubals (vēl nav uzrakstīts)">Hasdrubals</a> nenostādīja kaujas ierindā visu karaspēku (30 tūkst. karavīru un 130 ziloņus). Pēc tam romieši atkāpās līdz <a href="/wiki/M%C5%ABris" title="Mūris">mūrim</a> un grāvim. Bez to, Cecīlijs tīšām uz mūriem izvietoja maz aizstāvju, lai iedvestu kartāgiešiem pārliecību par uzvaru. Kartāgieši pietuvojās pilsētai. Romieši apšaudīja ziloņus, bet viņu uzbrukumam sākoties, patvērās aiz grāvja. Šeit ziloņus sāka spēcīgi apšaudīt no mūriem aiz grāvja. Cecīlijs stāvēja aiz vārtiem pretī kartāgiešu kreisajam flangam un pastāvīgi sūtīja papildspēkus savām vienībām aiz pilsētas. Kalēji regulāri nesa ārā jaunas katapultas un nostādīja tās ārpus mūriem. Ziloņi metās bēgt un sajauca kartāgiešu armijas ierindu. Svaigi romiešu spēki iznāca no pilsētas, deva triecienu flangam un panāca pilnīgu uzvaru. Uzbrukums tika veikts no visiem pilsētas vārtiem, kartāgieši nonāca ielenkumā un daudzi peldus mēģināja nokļūt līdz kuģiem un noslīka. Romieši piedāvāja brīvību tiem gūstekņiem, kuri satvers izklīdušos ziloņus. To solījās izdarīt sagūstītie <a href="/wiki/Num%C4%ABdie%C5%A1i" class="mw-redirect" title="Numīdieši">numīdieši</a>. Rezultātā tika satverti 120 ziloņi. Šīs kaujas rezultātā kartāgieši zaudēja 20 tūkst. cilvēku. </p><p>Iedvesmoti ar šo uzvaru, nākamajā gadā romieši mēģināja ieņemt kartāgiešu cietoksni, Lilibeju (mūsdienās <a href="/wiki/Marsala" title="Marsala">Marsala</a>). Romiešu 200 kuģu lielā flote un 40 tūkstošu vīru lielā armija nesekmīgi to turēja aplenkumā ilgu laiku, taču tā arī neko nepanāca. </p><p>249. gadā pr.Kr. notika Drepanes (mūsdienās <a href="/wiki/Trap%C4%81ni" title="Trapāni">Trapāni</a>) <a href="/w/index.php?title=Drepanes_kauja&action=edit&redlink=1" class="new" title="Drepanes kauja (vēl nav uzrakstīts)">kauja</a>. Konsulam Klaudijam bija 120—210 kuģu. Romieši iegāja ostā, cerot pārsteigt ienaidnieku nesagatavotu, taču tas neizdevās. Kartāgiešu admirālis <a href="/w/index.php?title=Atarbals&action=edit&redlink=1" class="new" title="Atarbals (vēl nav uzrakstīts)">Atarbals</a> paspēja sasēdināt kuģos algotņus un izslīdēja no ostas, turoties gar pilsētas dienvidu malu pie zemesraga. Viņš izgāja pa šaurumu starp <a href="/w/index.php?title=Drepanes_rags&action=edit&redlink=1" class="new" title="Drepanes rags (vēl nav uzrakstīts)">Drepanes ragu</a> un klinšainajām salām un aplieca salas no rietumiem. Viena romiešu flotes daļa atradās ostā, bet otra tai tuvojās. Cenšoties iziet no ostas jūrā radās apjukums. Tiklīdz daļa romiešu kuģu paspēja nostāties ar priekšu uz rietumiem un ar aizmuguri uz krastu, kartāgieši, piespiežot ienaidnieku pie krasta, uzsāka uzbrukumu. Atarbals vadīja labo flangu, kuram pretī atradās Klaudijs. Kuģu manevrētspēja un kartāgiešu airētāju pieredze ļāva Atarbalam uzspiest romiešiem savu taktiku. Kartāgieši apgāja un taranēja ienaidnieka kuģus, uzdzina tos uz sēkļa, bet, kad romieši centās tos abordēt, tie ātri atkāpās uz jūru. Klaudijs ar 30 kreisā flanga kuģiem spēja izlauzties gar krastu uz dienvidiem. Kartāgieši sagrāba no 93 līdz 137 romiešu kuģiem, kaut arī krastā izmesto kuģu apkalpes aizbēga. Bojā gāja 8-20 tūkst. cilvēku, kā arī 20-50 tūkst. cilvēku nonāca gūstā. </p><p>Drīz vien romiešu flotes paliekas tika iznīcinātas citā kaujā un <a href="/wiki/V%C4%93tra" title="Vētra">vētrā</a>, un Romas zaudējumi sasniedza līdz 150 kuģiem. </p><p>Periodu no 248. līdz 242. gadam pr.Kr. raksturo abu pušu spēku izsīkums, taču iniciatīva pakāpeniski sāka pāriet Romas pusē. Sicīlijā par jauno kartāgiešu virspavēlnieku <a href="/w/index.php?title=Kartalons&action=edit&redlink=1" class="new" title="Kartalons (vēl nav uzrakstīts)">Kartalona</a> vietā tika iecelts <a href="/w/index.php?title=Hamilk%C4%81rs_Barka&action=edit&redlink=1" class="new" title="Hamilkārs Barka (vēl nav uzrakstīts)">Hamilkārs</a>. Pa šo laiku Hamilkārs spēja atvairīt romiešu uzbrukumus Lilibejai un Drepanei, dot atbildes triecienu Panormas rajonā un veikt vairākus pārdrošus reidus Sicīlijas iekšienē un Itālijas dienvidos. Par savām straujajām darbībām viņš ieguva iesauku "Barka" (<a href="/w/index.php?title=Feni%C4%B7ie%C5%A1u_valoda&action=edit&redlink=1" class="new" title="Feniķiešu valoda (vēl nav uzrakstīts)">feniķiski</a> "zibens"). Šie panākumi deva pūniešiem cerību uzvarēt karu, taču turpmākajā laikā karadarbība risinājās gausi, kas gandrīz neko nemainīja. </p><p>242. gadā pr.Kr. Romā par pilsoņu privātajiem līdzekļiem tika uzbūvēta jauna 200 penteru liela flote. Taču šie kuģi bija vieglāki par parastajām romiešu <a href="/w/index.php?title=Kvinkviremas&action=edit&redlink=1" class="new" title="Kvinkviremas (vēl nav uzrakstīts)">kvinkviremām</a>. Romieši gatavojās izšķirošai cīņai uz jūras. Viņi vairs netaisījās paļauties tikai uz abordāžas taktiku. Jūrnieki un airētāji trenējās katru dienu. Tajā pat laikā kartāgiešu stāvoklis Sicīlijā kļuva draudošs provīzijas trūkuma dēļ Lilibejā un Drepanē, tāpēc tika izlemts sagatavot <a href="/w/index.php?title=Foltile&action=edit&redlink=1" class="new" title="Foltile (vēl nav uzrakstīts)">foltili</a> palīdzībai pilsētniekiem un Hamilkāra armijai Sicīlijā. Par tās komandieri norīkoja Hannonu. Kartāgiešu flotiles sagatavošanā nebija paredzēts karot uz jūras ar romiešiem, tāpēc lielu daļu kuģu sastādīja tirdzniecības kravas kuģi, kas nebija spējīgi piedalīties jūras kaujā. Turklāt, kartāgieši, apmācītu airētāju trūkuma dēļ, pie airiem piesēdināja neapmācītus ļaudis. </p><p>241. gadā pr.Kr. starp šīm flotilēm pie <a href="/w/index.php?title=Egadu_salas&action=edit&redlink=1" class="new" title="Egadu salas (vēl nav uzrakstīts)">Egadu salām</a> notika <a href="/w/index.php?title=Egadu_kauja&action=edit&redlink=1" class="new" title="Egadu kauja (vēl nav uzrakstīts)">kauja</a>. 250 kuģu lielā pūniešu flote nespēja pretoties romiešiem un bija sakauta. Kartāgiešiem 50 kuģi tika nogremdēti un 70 sagrābti, savukārt romieši pazaudēja 30 kuģus un 50 kuģi tika bojāti. Kartāga vēlējās atriebt šo sakāvi, taču līdzekļu kara tālākai vešanai viņiem vienkārši nebija. Turklāt, pēc šīs sakāves Hamilkāra Barkas armijas kā arī Lilibejas un Drepanes pilsētu liktenis karājās mata galā dēļ tam, ka algotņiem nevarēja izmaksāt algas un bija smags pārtikas trūkums. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Sekas">Sekas</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&veaction=edit&section=11" title="Labot sadaļu: Sekas" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=edit&section=11" title="Labot sadaļas vikikodu: Sekas"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <figure typeof="mw:File/Thumb"><a href="/wiki/Att%C4%93ls:First_Punic_War_237_BC.jpg" class="mw-file-description"><img src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e8/First_Punic_War_237_BC.jpg/250px-First_Punic_War_237_BC.jpg" decoding="async" width="250" height="148" class="mw-file-element" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e8/First_Punic_War_237_BC.jpg/375px-First_Punic_War_237_BC.jpg 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e8/First_Punic_War_237_BC.jpg/500px-First_Punic_War_237_BC.jpg 2x" data-file-width="800" data-file-height="473" /></a><figcaption>Teritorija, kuru Kartāga saskaņā ar līgumu atdeva Romai (rozā krāsā).</figcaption></figure> <p>Kartāgas vadība piešķīra Hamilkāram Barkam ārkārtas pilnvaras miera sarunu vešanai. Tās beidzās priekš Kartāgas uz samērā labiem noteikumiem (tautas sapulce Romā sākotnēji pat atteicās tās ratificēt). Pēc miera līguma noteikumiem Kartāga: </p> <ul><li>pilnībā atsakās no Sicīlijas, kura kļūst par romiešu valdījumu;</li> <li>izmaksā 3200 talentu <a href="/wiki/Repar%C4%81cijas" title="Reparācijas">kontribūcijā</a> 10 gadu laikā;</li> <li>dod nelielu izpirkumu par savu Sicīlijas armiju.</li></ul> <p>Prasība izdot pārbēdzējus un nodot ieročus Sicīlijas armijai tika noraidīta. </p><p>Pirmais pūniešu karš neatrisināja visas pretrunas starp Romu un Kartāgu, un pēc tā beigām visiem bija skaidrs, ka šis miers neturpināsies ilgi. Konflikts starp abām lielvarām vēl vairāk saasinājās, kad Roma, izmantojot algotņu sacelšanos Kartāgā, pārkāpa miera līguma noteikumus un 238. gadā pr.Kr. atņēma sakautajam ienaidniekam <a href="/wiki/Korsika" title="Korsika">Korsiku</a> un Sardīniju, kā arī piespieda Kartāgu izmaksāt pazemojošu papildus kontribūciju 1200 talentu apmērā, lai segtu romiešu karavīru izdevumus, kad kartāgieši centās apspiest dumpjus šajās salās. </p><p>Romas uzvara kļuva iespējama pateicoties resursu pārākumam — pa kara laiku zaudēto kuģu skaits sastādīja 700 un 500 (attiecīgi Romai un Kartāgai). </p><p>Romiešu armija, kuru veidoja zemessardze, uz kara beigām kļuva pieredzējusi un diezgan profesionāla, savukārt kartāgiešu algotņu armija bieži vien rādīja savu nevarību, jo daudziem kartāgiešu virspavēlniekiem trūka kara vešanas iemaņu un tie nemācēja komandēt daudzvalodu armiju. Arī paši algotņi, kas sastādīja Kartāgas armijas lielāko daļu, nebija uzticami (konkrēti, algotņiem bija nosliece dumpoties vai dezertēt pie vismazākās algu izmaksu kavēšanās). Un visbeidzot, Roma parādīja savu gatavību iet līdz galam un uzvaras dēļ bija gatava nest jebkādus upurus. Bet Kartāgas rezerves, kas balstījās uz algotņiem, izsīka ātrāk. Kartāgas pilsoņi bija gatavi ziedot materiālos labumus mazākā mērā, nekā romieši. </p><p>Nespēja uzturēt lielas armijas neļāva plaši izmantot abordāžu jūras kaujas, jo tas novestu pie sauszemes frontes spēku apsīkuma. Flote pielietoja tarānu triecienu taktiku, kas prasīja augstas apkalpju prasmes. </p><p>Tajā pat laikā turpinājās kartāgiešu armijas modernizācija, kas bija aizsākta vēl pirms kara. Tika apgūti ziloņu izmantošanas paņēmieni, sāka mainīties jātnieku un vieglo kājnieku pielietošanas veidi, izmantojot triecienus flangos. Uz kara beigām būtiski pieauga kartāgiešu kājnieku un sauszemes spēku komandējošā sastāva kvalitāte. Pēdējo profesionalitāte pacēla pūniešu līmeni augstāk attiecībā pret romiešiem, kuriem tika praktizēta ikgadējā konsulu maiņa. Kartāgiešiem parādījās pirmie mēģinājumi pielietot divu ierindu sastāšanos kājniekiem un rezervēm. Uz kara beigām kartāgiešu (un romiešu) armija, veidojot nocietinātas nometnes un rezerves, bija spējīga vest ilgstošas kaujas. </p> <div class="mw-heading mw-heading2"><h2 id="Atsauces">Atsauces</h2><span class="mw-editsection"><span class="mw-editsection-bracket">[</span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&veaction=edit&section=12" title="Labot sadaļu: Atsauces" class="mw-editsection-visualeditor"><span>labot šo sadaļu</span></a><span class="mw-editsection-divider"> | </span><a href="/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&action=edit&section=12" title="Labot sadaļas vikikodu: Atsauces"><span>labot pirmkodu</span></a><span class="mw-editsection-bracket">]</span></span></div> <div class="references-small" style="list-style-type: decimal;"> <ol class="references"> <li id="cite_note-1"><span class="mw-cite-backlink"><a href="#cite_ref-1">↑</a></span> <span class="reference-text">V. Kuziščina redakc. "Senās Romas vēsture", Rīga, izd. "Zvaigzne", 1984.g. 83 lpp.</span> </li> </ol></div>    </div><noscript><img src="https://login.wikimedia.org/wiki/Special:CentralAutoLogin/start?type=1x1" alt="" width="1" height="1" style="border: none; position: absolute;"></noscript> <div class="printfooter" data-nosnippet="">Saturs iegūts no "<a dir="ltr" href="https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pirmais_pūniešu_karš&oldid=4169476">https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pirmais_pūniešu_karš&oldid=4169476</a>"</div></div> <div id="catlinks" class="catlinks" data-mw="interface"><div id="mw-normal-catlinks" class="mw-normal-catlinks"><a href="/wiki/Special:Categories" title="Special:Categories">Kategorijas</a>: <ul><li><a href="/wiki/Kategorija:Kari_ar_Seno_Romu" title="Kategorija:Kari ar Seno Romu">Kari ar Seno Romu</a></li><li><a href="/wiki/Kategorija:Kari_ar_Kart%C4%81gu" title="Kategorija:Kari ar Kartāgu">Kari ar Kartāgu</a></li></ul></div></div> </div> </main> </div> <div class="mw-footer-container"> <footer id="footer" class="mw-footer" > <ul id="footer-info"> <li id="footer-info-lastmod"> Šī lapa pēdējoreiz labota: 2024. gada 3. novembris plkst. 21.58.</li> <li id="footer-info-copyright">Teksts ir pieejams saskaņā ar <a rel="nofollow" class="external text" href="//creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0/">Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci</a>; var pastāvēt papildu ierobežojumi. Plašākai informācijai skatīt <a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Lieto%C5%A1anas_noteikumi" title="Vikipēdija:Lietošanas noteikumi">lietošanas noteikumus</a>.</li> </ul> <ul id="footer-places"> <li id="footer-places-privacy"><a href="https://foundation.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Policy:Privacy_policy">Privātuma politika</a></li> <li id="footer-places-about"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Par">Par Vikipēdiju</a></li> <li id="footer-places-disclaimers"><a href="/wiki/Vikip%C4%93dija:Saist%C4%ABbu_atrunas">Saistību atrunas</a></li> <li id="footer-places-wm-codeofconduct"><a href="https://foundation.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Policy:Universal_Code_of_Conduct">Code of Conduct</a></li> <li id="footer-places-developers"><a href="https://developer.wikimedia.org">Izstrādātāji</a></li> <li id="footer-places-statslink"><a href="https://stats.wikimedia.org/#/lv.wikipedia.org">Statistika</a></li> <li id="footer-places-cookiestatement"><a href="https://foundation.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Policy:Cookie_statement">Sīkdatņu deklarācija</a></li> <li id="footer-places-mobileview"><a href="//lv.m.wikipedia.org/w/index.php?title=Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1&section=7&veaction=edit&mobileaction=toggle_view_mobile" class="noprint stopMobileRedirectToggle">Mobilais skats</a></li> </ul> <ul id="footer-icons" class="noprint"> <li id="footer-copyrightico"><a href="https://wikimediafoundation.org/" class="cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--size-large cdx-button--fake-button--enabled"><img src="/static/images/footer/wikimedia-button.svg" width="84" height="29" alt="Wikimedia Foundation" loading="lazy"></a></li> <li id="footer-poweredbyico"><a href="https://www.mediawiki.org/" class="cdx-button cdx-button--fake-button cdx-button--size-large cdx-button--fake-button--enabled"><img src="/w/resources/assets/poweredby_mediawiki.svg" alt="Powered by MediaWiki" width="88" height="31" loading="lazy"></a></li> </ul> </footer> </div> </div> </div> <div class="vector-settings" id="p-dock-bottom"> <ul></ul> </div><script>(RLQ=window.RLQ||[]).push(function(){mw.config.set({"wgHostname":"mw-web.codfw.main-f69cdc8f6-4ws7h","wgBackendResponseTime":192,"wgPageParseReport":{"limitreport":{"cputime":"0.053","walltime":"0.091","ppvisitednodes":{"value":417,"limit":1000000},"postexpandincludesize":{"value":3801,"limit":2097152},"templateargumentsize":{"value":2413,"limit":2097152},"expansiondepth":{"value":10,"limit":100},"expensivefunctioncount":{"value":1,"limit":500},"unstrip-depth":{"value":0,"limit":20},"unstrip-size":{"value":399,"limit":5000000},"entityaccesscount":{"value":0,"limit":400},"timingprofile":["100.00% 33.070 1 -total"," 60.02% 19.848 1 Veidne:Warbox"," 24.48% 8.095 1 Veidne:Val"," 18.76% 6.203 1 Veidne:Val-la"," 12.93% 4.275 1 Veidne:LangWithName"," 8.72% 2.884 1 Veidne:Atsauces"," 4.30% 1.421 1 Veidne:Lang"," 3.87% 1.280 1 Veidne:Language_link"]},"cachereport":{"origin":"mw-web.eqiad.main-7c479b968-29g82","timestamp":"20241115182140","ttl":2592000,"transientcontent":false}}});});</script> <script type="application/ld+json">{"@context":"https:\/\/schema.org","@type":"Article","name":"Pirmais p\u016bnie\u0161u kar\u0161","url":"https:\/\/lv.wikipedia.org\/wiki\/Pirmais_p%C5%ABnie%C5%A1u_kar%C5%A1","sameAs":"http:\/\/www.wikidata.org\/entity\/Q6286","mainEntity":"http:\/\/www.wikidata.org\/entity\/Q6286","author":{"@type":"Organization","name":"Contributors to Wikimedia projects"},"publisher":{"@type":"Organization","name":"Wikimedia Foundation, Inc.","logo":{"@type":"ImageObject","url":"https:\/\/www.wikimedia.org\/static\/images\/wmf-hor-googpub.png"}},"datePublished":"2023-10-26T17:50:34Z","dateModified":"2024-11-03T19:58:53Z","image":"https:\/\/upload.wikimedia.org\/wikipedia\/commons\/a\/ac\/First_Punic_War_264_BC_v3.png","headline":"bru\u0146ots konflikts starp Romas republiku un Kart\u0101gu 3. gs. p.m.\u0113."}</script> </body> </html>